Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.999

Rīgā 2010.gada 26.oktobrī (prot. Nr.55 30.§)
Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 40.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikāciju, izmeklēšanas kārtību un uzskaiti. Noteikumi neattiecas uz Latvijas Republikas teritorijā notikušo dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti trešo valstu vilcieni, ja izmeklēšanas kārtību nosaka starptautiskie tiesību akti par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem un ja starptautiskie tiesību akti nenosaka citādi.

2. Dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu veic, lai noskaidrotu visus dzelzceļa satiksmes negadījuma cēloņus un sekas, kā arī sniegtu ieteikumus līdzīgu dzelzceļa satiksmes negadījumu novēršanai.

3. Dzelzceļa satiksmes negadījumus neizmeklē un neuzskaita, ja tie ir radušies dabas stihiju, vandālisma vai terorisma akta dēļ.

4. Izmeklēšana ir informācijas apkopošana par dzelzceļa satiksmes negadījuma apstākļiem, tās analīze un secinājumu izdarīšana.

5. Izmeklēšanu veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības un darba aizsardzības institūciju veiktās izmeklēšanas. Izmeklēšanā nenosaka personas vainu un atbildību.

6. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, pārvadātājs un personas, kuras nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (turpmāk – pārvadātājs), vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, vai pārvadātājs kopīgi ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, nosakot prioritātes, plāno un veic pasākumus, lai novērstu līdzīgus dzelzceļa satiksmes negadījumus.

II. Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācija

7. Ir šādi dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi:

7.1. smaga dzelzceļa avārija;

7.2. nopietns negadījums;

7.3. satiksmes drošības pārkāpums.

8. Smaga dzelzceļa avārija ir:

8.1. vilciena sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, kas izraisījusi vienu no šādām kaitīgām sekām:

8.1.1. gājis bojā uzreiz vai smagas avārijas rezultātā 30 dienu laikā pēc tās miris vismaz viens cilvēks;

8.1.2. nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kuri negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām;

8.1.3. nodarīts kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi vismaz EUR 2 000 000 apmērā;

8.2. dzelzceļa satiksmes negadījums, kura sekas ir līdzīgas šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajām un kuram ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.803)

9. Nopietns negadījums ir nevēlams vai neparedzēts pēkšņs notikums, kurā ir iesaistīts vismaz viens kustībā esošs ritošais sastāvs ar ātrumu, kas ir lielāks par 0 km/h, vai īpaša notikumu virkne ar vismaz vienu no šādām kaitīgām sekām:

9.1. gājis bojā cilvēks vai miris 30 dienu laikā pēc nopietnā negadījuma;

9.2. cilvēkam nodarīti miesas bojājumi, kuru dēļ viņš ir hospitalizēts ilgāk par 24 stundām;

9.3. radīti nopietni ritošā sastāva, sliežu ceļu, citu iekārtu bojājumi vai nodarīts kaitējums videi EUR 150 000 vai lielākā apmērā;

9.4. sešas stundas vai ilgāk pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu.

(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.803; MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

10. Ir šādi nopietnu negadījumu veidi, kas izraisījuši šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas:

10.1. vilciena sadursme:

10.1.1. ar dzelzceļa ritošo sastāvu;

10.1.2. ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā;

10.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

10.3. negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas, izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam;

10.4. nelaimes gadījums ar cilvēku, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs;

10.5. ritošā sastāva ugunsgrēks;

10.6. cits nopietns negadījums.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

11. Vilciena sadursme ar dzelzceļa ritošo sastāvu ir vilciena daļas sadursme ar cita vilciena vai ritošā sastāva, vai manevru veicošā ritošā sastāva daļu frontāli, no aizmugures vai no sāniem.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

11.1 Vilciena sadursme ar šķērsli būvju tuvinājuma gabarītā ir sadursme starp vilciena daļu un objektu, kas nostiprināts vai īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā (izņemot negadījumu uz pārbrauktuves vai pārejas), ieskaitot sadursmi ar kontakttīklu.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

12. Par vilciena nobraukšanu no sliedēm uzskata negadījumu, ja vismaz viens vilciena ritenis novirzās no sliedes galviņas.

13. Negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas (izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam) ir negadījums, kurā iesaistīts dzelzceļa ritošais sastāvs un viens vai vairāki pārbrauktuvi vai pāreju šķērsojoši transportlīdzekļi, gājēji vai objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

14. Nelaimes gadījums ar cilvēku ritošā sastāva kustības laikā ir negadījums, kas noticis ar vienu cilvēku vai vairākiem cilvēkiem, kurus ir notriecis ritošais sastāvs vai tam piestiprināts vai no tā atdalījies priekšmets vai kuri izkrituši no ritošā sastāva, vai kuri krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, atrodoties ritošajā sastāvā.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

14.1 Ritošā sastāva ugunsgrēks ir ugunsgrēks vai sprādziens vilciena sastāvā (arī tā kravā), kas izceļas tā kustības laikā no izbraukšanas stacijas līdz galastacijai, ieskaitot stāvēšanas laiku izbraukšanas stacijā, galastacijā vai starpstacijās, kā arī ritošā sastāva manevru darbu laikā.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

15. Cits nopietns negadījums ir jebkurš cits negadījums, kas izraisījis šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

16. Negadījumu uzskata par nopietnu negadījumu arī tādā gadījumā, ja tā izraisītās sekas ir smagākas, nekā minēts šo noteikumu 9.punktā.

17. Ir šādi dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumi (ja tie nav izraisījuši šo noteikumu 9.punktā minētās kaitīgās sekas):

17.1. ritošā sastāva nobraukšana no sliedēm;

17.1.1 ritošā sastāva sadursme ar citu ritošo sastāvu vai sadursme ar dzelzceļa infrastruktūras objektu, iekraušanas vai izkraušanas iekārtu elementiem vai priekšmetu, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību;

17.2. vilciena neatļauta pieņemšana uz aizņemta ceļa;

17.3. vilciena neatļauta nosūtīšana uz aizņemtu starpstaciju posmu;

17.4. vilciena pieņemšana vai nosūtīšana pa nesagatavotu maršrutu, ieskaitot elektriskā ritošā sastāva nosūtīšanu vai pieņemšanu, ja maršruts vai tā daļa nav aprīkota ar kontakttīklu vai tajā nav sprieguma;

17.5. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, kad ritošā sastāva jebkura daļa veic neatļautu kustību (pabraucot vai nepabraucot garām bīstamai vietai) pretēji rīkojumam, kādu nosaka:

17.5.1. aizliedzošais ceļa signāls vai attiecīgi aprīkota vilces līdzekļa borta iekārtas signāls;

17.5.2. dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos paredzēta mutiska vai rakstiska atļauja, ar kuru paziņots ritošā sastāvā kustības beigu punkts (vieta);

17.5.3. kontrolstabiņš (neskaitot strupceļu);

17.5.4. rokas signāls;

17.6. darba vietu nenorobežošana uz sliežu ceļiem;

17.7. pārmijas pārlikšana, ja uz tās atrodas dzelzceļa ritošais sastāvs;

17.8. dzelzceļa ritošā sastāva aizripošana aiz stāvēšanas ceļa kontrolstabiņa, luksofora vai izolētām salaidnēm;

17.9. ekspluatācijā esošā ritošā sastāva riteņu un asu būtisku detaļu lūzumi (ass, riteņpāra ass kakliņa, riteņa, riteņa centra vai bandāžas lūzumi) vai plaisas, kas rada nobraukšanas vai sadursmes risku, vai bojājumi, kas varētu būt ritošā sastāva tālākas kustības pārtraukšanas iemesls un varētu radīt nopietna negadījuma risku;

17.10. ratiņu rāmja, virsatsperu sijas lūzums vai dzelzceļa ritošā sastāva nesošās sijas pārrāvums;

17.11. vilciena nosūtīšana, ja bremžu maģistrāles gala krāni sastāva vidū ir noslēgti;

17.12. vilciena sakabes patvaļīga pašatkabināšanās vai sakabes pārraušana;

17.13. pārmijas uzgriešana;

17.14. bīstama signalizācijas atteice, kuras rezultātā signalizācijas sistēma (infrastruktūrai vai ritošajam sastāvam) rāda vairāk atļaujošu signālu, nekā paredzēts;

17.15. tāds pasažieru vai kravas vilciena vilces līdzekļa bojājums, kura dēļ nav iespējams veikt visu maršrutu līdz galapunktam un jāpieprasa palīdzības lokomotīve;

17.16. ritošā sastāva atkabināšana no pasažieru vai kravas vilciena bukses sasilšanas vai citu tehnisku iemeslu dēļ;

17.17. stacijas luksofora atļaujošā signāla pārslēgšanās uz aizliedzošo signālu, un pārslēgšanās dēļ dzelzceļa ritošais sastāvs pabrauc garām aizliedzošajam signālam;

17.18. kravas izkrišana no dzelzceļa ritošā sastāva braukšanas laikā, kas apdraud vilcienu kustības drošību;

17.19. kravas iekraušanas tehnisko noteikumu neievērošana, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību un kuras dēļ jāatkabina vagons;

17.20. neparedzēts sliežu ceļa bojājums, kura dēļ jāpārtrauc vilcienu kustība vai jāierobežo kustības ātrums līdz 15 km/h, ja bojājuma iemesls ir bijis:

17.20.1. sliedes lūzums, sliedei sadaloties vismaz divos gabalos vai no sliedes atdaloties metāla gabalam, kas velšanās virsmā radījis defektu vairāk nekā 50 mm garumā un 10 mm dziļumā;

17.20.2. sliežu ceļa virsbūves defekts (piemēram, izmetums, nosēdums), kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju;

17.21. dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar autoceļu satiksmes transportlīdzekli dzelzceļa speciālista vainas dēļ.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

III. Pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcība dzelzceļa satiksmes negadījumā

18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kas ir saistīts ar dzelzceļa satiksmes negadījumu, nekavējoties par to paziņo:

18.1. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (turpmāk – izmeklēšanas birojs);

18.2. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai;

18.3. Valsts policijai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums;

18.4. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja dzelzceļa satiksmes negadījumā ir cietis cilvēks;

18.5. attiecīgajai pašvaldībai, ja ir notikusi smaga dzelzceļa avārija vai nodarīts nopietns kaitējums videi;

18.6. attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet, ja ir noticis dzelzceļa satiksmes negadījums uz privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem un negadījumā ir bojāts vismaz viens vagons, kas tiek izmantots satiksmē pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, – arī attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam;

18.7. attiecīgajam pārvadātājam.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

19. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nosaka kārtību, kādā darbinieki ziņo par dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī dzelzceļa satiksmes negadījumu reģistrācijas kārtību.

20. Ziņojumā par negadījumu norāda negadījuma datumu, vietu, laiku, negadījumā iesaistītos pārvadātājus vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus, notikuma aprakstu, sekas un institūcijas, kurām sniegta informācija par negadījumu.

21. Ja dzelzceļa satiksmes negadījumā cietis cilvēks, dzelzceļa darbinieks nodrošina:

21.1. palīdzības sniegšanu cietušajam;

21.2. atbilstoši šo noteikumu 19.punktam ziņojuma sniegšanu par notikuma vietu un apstākļiem, veiktajiem pasākumiem, lokomotīves brigādi un par negadījumā iesaistīto ritošo sastāvu un tā maršrutu šo noteikumu 18.punktā norādītajām atbildīgajām institūcijām.

22. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs pēc iespējas nodrošina dzelzceļa satiksmes negadījuma vietas saglabāšanu neskartā stāvoklī, lai varētu uzsākt izmeklēšanu.

23. Pārbaudi notikuma vietā veic iespējami īsā laikā, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot dzelzceļa infrastruktūru un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

24. Ja dzelzceļa infrastruktūras stāvoklis to pieļauj, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pieņem lēmumu par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu. Šo lēmumu saskaņo ar Valsts policiju, ja tā veic izmeklēšanu dzelzceļa satiksmes negadījuma vietā.

25. Pārvadātājs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši darba devēja un darbinieka noslēgtajam līgumam nodrošina darbinieka nosūtīšanu uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ja ir aizdomas, ka dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītais darbinieks ir lietojis alkoholu vai psihotropās vielas.

IV. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

26. Smagu dzelzceļa avāriju un jebkuru dzelzceļa satiksmes negadījumu, pēc kura dzelzceļa ritošais sastāvs ir svītrojams no inventāra parka, izmeklē izmeklēšanas birojs.

27. Izmeklēšanas birojs pēc ziņojuma saņemšanas par smagu dzelzceļa avāriju nekavējoties uzsāk tās izmeklēšanu. Septiņu dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas izmeklēšanas birojs par to informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, Valsts policiju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Informācijā norāda avārijas datumu, laiku un vietu, avārijas veidu un sekas – bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī bojājumu apmēru.

28. Izmeklēšanas birojs var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minēto dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī citu ar vilcienu kustību saistītu negadījumu izmeklēšanu, ja tiem ir nelabvēlīga ietekme uz kustības drošību. Šādā gadījumā negadījuma izmeklēšanā piemēro šo noteikumu 27., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktā minētās normas.

29. Ja dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu uzsākusi šo noteikumu 38., 39. vai 47.punktā minētā komisija, bet lēmumu par tā izmeklēšanu pieņem izmeklēšanas birojs, šāda dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu pārņem izmeklēšanas birojs, bet attiecīgā komisija izmeklēšanu izbeidz.

30. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas biroja direktors (turpmāk – izmeklēšanas vadītājs). Izmeklēšanas vadītājs dzelzceļa avāriju izmeklēšanai norīko atbildīgo izmeklētāju, kas organizē izmeklēšanas darbības, kā arī nodrošina to veikšanu un kontroli.

31. Izmeklēšanas birojs var lūgt citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu vai Eiropas Dzelzceļa aģentūras palīdzību, lai saņemtu ekspertu atzinumus vai novērtējumus vai veiktu tehniskās pārbaudes vai analīzes.

32. Izmeklēšanas birojs izmeklēšanā uzaicina piedalīties citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādes pārstāvjus, ja smagā dzelzceļa avārijā vai nopietnā negadījumā ir iesaistīts pārvadātājs, kas reģistrēts un licencēts attiecīgajā dalībvalstī.

33. Ja nav iespējams noteikt, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis, vai ja smaga dzelzceļa avārija vai nopietns negadījums noticis Latvijas Republikas un citas dalībvalsts teritorijā, izmeklēšanas birojs ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādi vienojas, kura no tām veiks izmeklēšanu, vai vienojas izmeklēšanu veikt kopīgi. Ja panākta vienošanās, ka smagu dzelzceļa avāriju vai nopietnu negadījumu izmeklē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestāde, izmeklēšanas birojs var piedalīties avārijas izmeklēšanā un pilnībā izmantot tās rezultātus.

34. Atbilstoši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma raksturam piedalīties izmeklēšanā var pieaicināt kompetentus speciālistus, kuri nav izmeklēšanas biroja darbinieki.

35. Smagas dzelzceļa avārijas izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs izmeklēšanas birojam un Valsts policijai nodrošina:

35.1. pieejamību ātrummērītāja, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu datiem, kā arī izziņas par bremzēm, brīdinājuma veidlapas, vilciena natūrlapas un lokomotīves tehniskā stāvokļa žurnāla iesniegšanu;

35.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas izveidošanu. Shēmās atzīmē sākuma punktu, lokomotīves un vagonu atrašanās vietas, kā arī norāda, kurā kilometrā un piketā notikusi avārija;

35.3. seku kopskata, bojātā sliežu ceļa, dzelzceļa ritošā sastāva, lokomotīves vadības aparātu stāvokļa fotogrāfiju, kā arī, ja nepieciešams, nepareizi iekrauto vagonu, noslēgto bremžu maģistrāles gala krānu, uz sliežu ceļa atrasto nepiederošo priekšmetu un salauzto detaļu fotogrāfiju izgatavošanu;

35.4. vietas apskates akta un sliežu ceļa, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu, sakaru un citu ierīču tehniskā stāvokļa aktu sastādīšanu;

35.5. dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku rakstisku paskaidrojumu sniegšanu.

36. Izmeklēšanas birojs par avārijas izmeklēšanas gaitu informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju, cietušos un viņu radiniekus, bojātās mantas īpašniekus, ražotājus, attiecīgos avārijas dienestus, personāla un lietotāju pārstāvjus un minētajām personām nodrošina iespēju sniegt atzinumus, komentārus un paust viedokli par pārskata projektos norādīto informāciju.

37. Izmeklēšanas birojs pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc avārijas sagatavo izmeklēšanas nobeiguma pārskatu (1.pielikums) un nosūta to Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, smagā dzelzceļa avārijā iesaistītajām personām, kā arī Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Izmeklēšanas nobeiguma pārskatu paraksta izmeklēšanas vadītājs un visi izmeklēšanas dalībnieki. Ja rodas domstarpības par pārskata saturu, izmeklēšanas nobeiguma pārskatu sagatavo izmeklēšanas vadītāja atbalstītajā redakcijā. Izmeklēšanas dalībnieks, kurš nepiekrīt izmeklēšanas nobeiguma pārskata saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un, to pamatojot, pievieno nobeiguma pārskatam. Izmeklēšanas nobeiguma pārskata parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas pabeigšanas dienu.

V. Nopietna negadījuma izmeklēšanas organizēšana un nodrošināšana

38. Šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

39. Šo noteikumu 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētos nopietnos negadījumus izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja pārstāvji. Sadursmes uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kurās iesaistīts ritošais sastāvs, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis. Nelaimes gadījumus ar vienu vai vairākiem cietušajiem – cilvēkiem, kuri ir krituši vai notriekti ar nenostiprinātiem objektiem, tiem atrodoties ritošajā sastāvā tā kustības laikā, izmeklē komisija, kuras priekšsēdētājs ir pārvadātāja pārstāvis.

40. Ja ir noticis nelaimes gadījums ar cilvēku un pārvadātājs nav identificēts, šādu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

41. Ja nopietns negadījums saistīts ar pārvaldītāja veiktiem manevriem vai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kā arī gadījumā, ja pārvaldītājs ir arī reizē pārvadātājs, šādu nopietnu negadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

42. Nopietnu negadījumu izmeklēšanā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nodrošina:

42.1. ziņojumu sagatavošanu no notikuma vietas, apvidus teritorijas vai vilces līdzekļa, priekšmeta vai objektu apskates aktus;

42.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas;

42.3. dokumentus, kas satur ziņas par faktiem (rakstiski vai citā formā).

43. Nopietnu negadījumu izmeklēšanas komisija 35 darbdienu laikā pēc negadījuma konstatēšanas sastāda negadījuma pārskatu (2.pielikums). Komisija triju darbdienu laikā pēc pārskata sastādīšanas to nosūta Valsts policijai, izmeklēšanas birojam, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, negadījumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam.

VI. Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas organizēšana

44. Šo noteikumu 17.1., 17.1.1, 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.6., 17.7., 17.8., 17.9., 17.10. un 17.11.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

45. Satiksmes drošības pārkāpumus, ar kuriem saistīts pārvadātājs (izņemot šo noteikumu 17.1., 17.1.1, 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.6., 17.7., 17.8., 17.9., 17.10. un 17.11.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus), izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisijā ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja pārstāvji. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Satiksmes drošības pārkāpumus, kuros pārvadātājs nav iesaistīts vai identificēts, izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(Grozīts ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

46. Lai sekmētu dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu izmeklēšanu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nodrošina visus datus un dokumentus, kuriem ir būtiska ietekme dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma cēloņu noskaidrošanā.

47. Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas komisija piecu darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas sastāda dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma pārskatu (3.pielikums). Ja attiecīgā pārkāpuma cēloņa noskaidrošanai ir nepieciešams izmeklēšanu pagarināt, komisija var pieņemt lēmumu par izmeklēšanas pagarināšanu līdz piecām darbdienām. Komisija triju darbdienu laikā pēc pārskata sastādīšanas to nosūta izmeklēšanas birojam, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, dzelzceļa satiksmes pārkāpumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam.

VII. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas rezultātu noformēšana un uzskaite

48. Lai novērstu smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma cēloņus un apstākļus, kā arī garantētu dzelzceļa satiksmes drošību, izmeklēšanas birojs, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem, izstrādā drošības ieteikumus.

49. Drošības ieteikumos nekonstatē personas vainas vai atbildības prezumpciju saistībā ar dzelzceļa satiksmes negadījumu.

50. Izmeklēšanas birojs drošības ieteikumus nosūta Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un, ja tas nepieciešams ieteikumu rakstura dēļ, citām iestādēm vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts dzelzceļa drošības iestādei. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un citas iestādes, kurām ir adresēti drošības ieteikumi, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas biroja vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādes izdotie drošības ieteikumi tiek pienācīgi ņemti vērā un attiecīgajos gadījumos par tiem pieņemti atbilstoši lēmumi.

(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.308 redakcijā)

51. (Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.308)

52. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga drošības ieteikumu ieviešanu.

53. Institūcijas, kurām ir adresēti drošības ieteikumi, pēc saskaņošanas ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju var veikt arī citus pasākumus, lai sasniegtu drošības ieteikumos minētos mērķus.

54. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un citas iestādes, kurām ir adresēti drošības ieteikumi, vismaz reizi gadā sniedz informāciju izmeklēšanas birojam vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādei, kura tos izdevusi, par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem saistībā ar drošības ieteikumiem.

(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.308 redakcijā)

55. Lai nodrošinātu dzelzceļa drošības stāvokļa novērtēšanu, uzraudzību un pilnveidošanu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nodrošina dzelzceļa satiksmes negadījumu uzskaiti.

56. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic pārbaudes un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas dzelzceļa satiksmes negadījumu uzskaitei.

57. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija katru gadu publicē drošības pārskatu par dzelzceļa drošības pilnveidošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija līdz kārtējā gada 30. septembrim nosūta Eiropas Dzelzceļa aģentūrai minēto drošības pārskatu un paziņo par iepriekšējā gada kopīgiem drošības rādītājiem (4. pielikums). Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādīto aprēķinu metodiku sniedz arī pārskatu par nopietnu negadījumu ekonomisko ietekmi.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

58. Ja pēc šo noteikumu 57. punktā minētās paziņošanas par kopīgiem drošības rādītājiem atklājas jauni fakti vai tiek konstatētas kļūdas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties precizē paziņotos kopīgos drošības rādītājus un ne vēlāk kā līdz nākamajai paziņošanai nosūta precizēto informāciju Eiropas Dzelzceļa aģentūrai.

(MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājums

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumus Nr.393 "Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 86.nr.; 2007, 56., 103.nr.; 2008, 171.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 14.07.2015. noteikumiem Nr.400)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Komisijas 2009.gada 27.novembra Direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai;

3) Komisijas 2014. gada 9. jūlija Direktīvas 2014/88/ES par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm avārijās radušos zaudējumu aprēķināšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.999
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nobeiguma pārskatā ietveramā informācija

1. Informācija par avāriju:

1.1. avārijas datums, precīzs laiks un vieta;

1.2. glābšanas un avārijas dienestu veikto pasākumu apraksts;

1.3. lēmums par izmeklēšanu, personas, kas veica izmeklēšanu, izmeklēšanas gaita;

1.4. ar avāriju saistītais pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, dzelzceļa speciālisti, citas personas un liecinieki;

1.5. vilcieni un to sastāvs, ritošā sastāva sērija un reģistrācijas numurs;

1.6. dzelzceļa infrastruktūras un tās aprīkojuma apraksts;

1.7. avārijas vietā vai tās tuvumā veiktie darbi;

1.8. pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja operatīvo rīcību atspoguļojošie dokumenti un ar to saistītie notikumi;

1.9. glābšanas dienestu, policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvās rīcības plāns un ar to saistītie notikumi;

1.10. personas, kuras gājušas bojā vai guvušas miesas bojājumus;

1.11. mantiskie zaudējumi:

1.11.1. krava, bagāža un cita manta;

1.11.2. ritošais sastāvs, dzelzceļa infrastruktūra, videi nodarītais kaitējums;

1.12. laikapstākļi un ģeogrāfiskās norādes.

2. Dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku liecību kopsavilkums.

3. Informācija par drošības pārvaldības sistēmu:

3.1. uzņēmuma struktūra, vadības norādījumi un to izpilde;

3.2. prasības personālam un to ievērošana;

3.3. iekšējo pārbaužu un revīziju programmas un rezultāti.

4. Satiksmes drošību reglamentējošie normatīvie akti un iekšējie dokumenti.

5. Ritošā sastāva, dzelzceļa infrastruktūras un tās aprīkojuma tehnisko stāvokli un darbību reģistrējošo ātrummēru un citu reģistrējošo ierīču dati.

6. Ekspluatācijas sistēmas darbības dokumentācija:

6.1. dzelzceļa darbinieku veiktie kustības vadības un signalizācijas pasākumi;

6.2. apmaiņa ar balss ziņojumiem par avāriju, ieskaitot sarunu ierakstu dokumentāciju;

6.3. aizsardzības un drošības pasākumi avārijas vietā.

7. Saskarnes "cilvēks un mašīna" organizēšana:

7.1. iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem noteiktais darba un atpūtas laiks;

7.2. ar veselības stāvokli saistītie un personiskie apstākļi, kas ietekmējuši notikušo, ieskaitot fizisku un psiholoģisku pārslodzi;

7.3. ierīču konstrukcija, kas ietekmē saskarni "cilvēks un mašīna".

8. Informācija par līdzīgiem iepriekš notikušiem gadījumiem.

9. Konstatēto faktu analīze, lai izdarītu secinājumus par avārijas cēloņiem un glābšanas dienestu darbu.

10. Secinājumi:

10.1. tiešie notikuma cēloņi, kā arī veicinošie faktori attiecībā uz iesaistīto personu rīcību vai ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras tehnisko iekārtu stāvokli;

10.2. pirmcēloņi, kas saistīti ar attiecīgajām procedūrām, ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras tehnisko iekārtu uzturēšanu un dzelzceļa darbinieku iemaņām;

10.3. pamatcēloņi, kas saistīti ar normatīvo aktu nosacījumiem un drošības pārvaldības sistēmu.

11. Izmeklēšanas gaitā konstatētie trūkumi un nepilnības, kas nav saistītas ar avārijas cēloņiem.

12. Veikto un paredzēto pasākumu apraksts.

13. Drošības ieteikumi.

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums

Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.999

(Pielikums MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

Nopietna negadījuma izmeklēšanas pārskats
Sastādīts   Sastādīšanas datums  
  (vietas nosaukums)   (datums)
 
1. Negadījuma datums  
  (datums, laiks)
2. Negadījuma vieta  
  (stacija, posms)
3. Negadījuma klasifikācija  
 
 
 
 
4. Infrastruktūra:
4.1. galvenie sliežu ceļi (kilometrs un pikets)  
 
 
4.2. stacijas ceļi (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
4.3. pievedceļi (publiskās vai privātās)  
  (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
     
5. Negadījuma sekas:  
5.1. persona gājusi bojā (personas dzimums, vecums)  
5.2. persona guvusi smagus miesas bojājumus (personas dzimums, vecums)  
 
 
5.3. ritošā sastāva un infrastruktūras bojājumi (apraksts)  
 
 
 
 
5.4. ritošā sastāva un infrastruktūras bojājumu izmaksas (summa)1  
5.5. videi nodarītais kaitējums (apraksts)  
 
 
 
5.6. videi nodarītā kaitējuma izmaksas (summa)2  
5.7. pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu (stundas, minūtes)  
5.8. aizkavēti vilcieni (vilciena Nr., kavējuma laiks minūtēs)  
5.8.1. pasažieru  
5.8.2. kravas  
 
6. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
7. Pārvadātājs (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
8. Negadījuma apraksts  
 
 
 
 
9. Cietušo personu kategorijas (vajadzīgo atzīmēt)        
9.1. pasažieris3        
9.2. nodarbinātais4        
9.3. pārbrauktuves lietotājs5        
9.4. nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs) 6      
9.5. cita persona uz perona7        
9.6. cita persona ārpus perona8        
9.7. radījusi aizdomas par pašnāvību9 vai pašnāvības mēģinājumu10, ko apliecina:  
9.7.1. atstāta vēstule        
9.7.2. izskriešana pirms braucoša vilciena        
9.7.3. nogulšanās uz sliedēm        
9.7.4. neadekvāta reakcija/nereaģēšana uz signāliem        
   
 
10. Secinājumi par negadījuma cēloni  
 
 
 
11. Ieteikumi kustības drošības uzlabošanai  
 
 
 
 
12. Izmeklēšanu veica
Komisijas priekšsēdētājs  
   
Komisijas locekļi  
   
   
   
13. Izmeklēšanas dokumentu saraksts  
 
 

Piezīmes.

Ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai neatgriezeniski bojātā ritošā sastāva vai infrastruktūras vietā iegādātos jaunu ritošo sastāvu vai jaunu infrastruktūru, kam ir tādas pašas funkcijas un tehniskie raksturlielumi, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai remontējamu ritošo sastāvu vai infrastruktūru atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms negadījuma. Šīs izmaksas nosaka, pamatojoties uz pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja pieredzi un ņemot vērā ritošā sastāva nomas izmaksas, kas rodas sakarā ar bojātā ritošā sastāva trūkumu.

2 Videi nodarītā kaitējuma izmaksas ir paredzamās pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas bojātās teritorijas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma.

3 Pasažieris ir jebkura persona (izņemot vilciena apkopes locekļus), kas veic braucienu pa dzelzceļu. Dzelzceļa negadījumu statistikā ieskaita arī pasažierus, kas cenšas iekāpt braucošā vilcienā vai no tā izkāpt.

4 Nodarbinātais ir jebkura persona, kuras nodarbinātība ir saistīta ar dzelzceļu un kura laikā, kad notiek nelaimes gadījums, ir savā darba vietā, ieskaitot pašnodarbinātos, vilciena apkalpes locekļus un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas.

5 Pārbrauktuves lietotājs ir jebkura persona, kura izmanto pārbrauktuvi dzelzceļa līnijas šķērsošanai ar jebkādu transportlīdzekli vai kājām.

Nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs) ir jebkura persona, kura atrodas dzelzceļa teritorijā vietā, kurā tai atrasties ir aizliegts.

7 Cita persona uz perona ir jebkura persona uz dzelzceļa perona, kas nav definēta kā pasažieris, nodarbinātais, pārbrauktuves lietotājs, cita persona ārpus perona vai nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs).

8 Cita persona ārpus perona ir jebkura persona, kas nav uz dzelzceļa perona un kas nav definēta kā pasažieris, nodarbinātais, pārbrauktuves lietotājs, cita persona uz perona vai nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs).

9 Pašnāvība ir personas apzināta rīcība ar nodomu radīt sev miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, un kuru kā tādu reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.

10 Pašnāvības mēģinājums ir rīcība ar nodomu nonāvēt sevi. Šo noteikumu izpratnē par pašnāvības mēģinājumu uzskata arī rīcību ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā rodas smagi miesas bojājumi. Minētās rīcības gadījumus reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.


3.pielikums

Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.999

(Pielikums MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas pārskats
Sastādīts     Sastādīšanas datums  
  (vietas nosaukums)   (datums)
 
1. Pārkāpuma datums  
  (datums, laiks)
2. Pārkāpuma vieta  
  (stacija, posms)
3. Pārkāpuma klasifikācija  
 
 
4. Infrastruktūra:  
4.1. galvenie sliežu ceļi (kilometrs un pikets)  
4.2. stacijas ceļi (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
4.3. pievedceļi (publiskās vai privātās)  
  (ceļa Nr., pārmijas Nr.)  
     
5. Pārkāpuma sekas:  
5.1. ritošā sastāva un infrastruktūras bojājumi (apraksts)  
 
 
 
5.2. ritošā sastāva un infrastruktūras bojājumu izmaksas (summa)1  
5.3. videi nodarītais kaitējums (apraksts)  
 
 
5.4. videi nodarītā kaitējuma izmaksas (summa)2  
5.5. pārtraukta vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu (stundas, minūtes)  
5.6. aizkavēti vilcieni (vilciena Nr., kavējuma laiks minūtēs)  
5.7. pasažieru  
5.8. kravas  
 
6. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
7. Pārvadātājs (komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs)
 
 
 
8. Pārkāpuma apraksts  
 
 
 
9. Secinājumi par pārkāpuma cēloni  
 
 
 
 
10. Ieteikumi kustības drošības uzlabošanai  
 
 
 
 
11. Izmeklēšanu veica
Komisijas priekšsēdētājs  
   
Komisijas locekļi  
   
   
   
12. Izmeklēšanas dokumentu saraksts  
 
 
 

Piezīmes.

Ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai neatgriezeniski bojātā ritošā sastāva vai infrastruktūras vietā iegādātos jaunu ritošo sastāvu vai jaunu infrastruktūru, kam ir tādas pašas funkcijas un tehniskie raksturlielumi, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai remontējamu ritošo sastāvu vai infrastruktūru atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms negadījuma. Šīs izmaksas nosaka, pamatojoties uz pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja pieredzi un ņemot vērā ritošā sastāva nomas izmaksas, kas rodas sakarā ar bojātā ritošā sastāva trūkumu.

2 Videi nodarītā kaitējuma izmaksas ir paredzamās pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas bojātās teritorijas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma.

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.999
Kopīgie drošības rādītāji

(Pielikums MK 14.07.2015. noteikumu Nr.400 redakcijā)

1. Kopējais un relatīvais nopietnu negadījumu skaits, tos iedalot šādi (nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu klasificē, ņemot vērā tā sākotnējo veidu, arī tādā gadījumā, ja sekundārās sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm):

1.1. vilciena sadursme ar dzelzceļa ritošo sastāvu;

1.2. vilciena sadursme ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā;

1.3. vilciena nobraukšana no sliedēm;

1.4. negadījums uz pārbrauktuves, arī nelaimes gadījums uz pārbrauktuves, kurā iesaistīts gājējs;

1.5. nelaimes gadījums ar personu, kurā iesaistīts kustībā esošais ritošais sastāvs (izņemot pašnāvības un pašnāvības mēģinājumus);

1.6. ritošā sastāva ugunsgrēks;

1.7. cits nopietns negadījums.

2. Kopējais un relatīvais personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus vai gājušas bojā, pa nelaimes gadījumu veidiem, tos iedalot šādi:

2.1. pasažieris;

2.2. nodarbinātais;

2.3. pārbrauktuves lietotājs;

2.4. nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs);

2.5. cita persona uz perona;

2.6. cita persona ārpus perona.

3. Šā pielikuma 2.1. apakšpunktā minētājā gadījumā attiecīgo skaitu norāda arī uz kopējo pasažierkilometru skaitu un pasažieru vilcienkilometriem. Pasažierkilometrs ir mērvienība, kas izsaka viena pasažiera pārvadājumu pa dzelzceļu viena kilometra attālumā valsts teritorijā.

4. Kopējais un relatīvais tādu negadījumu skaits, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, tos iedalot šādi:

4.1. negadījums, kurā iesaistīta vismaz viena ritošā sastāva vienība ar bīstamu kravu (jebkurš negadījums, kas jāpaziņo saskaņā ar 1999. gada 3. jūnija Protokola par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma 1.8.5. apakšpunkta nosacījumiem);

4.2. tādu negadījumu skaits, kuros ir notikušas bīstamas kravas noplūdes.

5. Kopējais un relatīvais pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu skaits, tos iedalot šādi:

5.1. pašnāvība;

5.2. pašnāvības mēģinājums.

6. Kopējais un relatīvais dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu skaits, tos iedalot šādi (klasificē arī tos pārkāpumus, kas izraisījuši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma sekas):

6.1. sliedes lūzums;

6.2. sliežu ceļa virsbūves defekts (piemēram, izmetums, nosēdums), kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju;

6.3. bīstama signalizācijas atteice;

6.4. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, pabraucot garām bīstamai vietai;

6.5. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, nepabraucot garām bīstamai vietai;

6.6. riteņa lūzums dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijas laikā;

6.7. riteņpāra ass lūzums dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijas laikā.

7. Šā pielikuma 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto relatīvo skaitu norāda uz vilcienkilometriem. Vilcienkilometrs ir mērvienība, kas izsaka vilciena nobraukumu viena kilometra attālumā valsts teritorijā. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts (ja tas zināms). Citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam.

8. Nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu ekonomiskās ietekmes aprēķini ir kopējā un relatīvā summa euro, kurā iekļauj:

8.1. bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaitu, kas reizināts ar nopietna negadījuma izmaksām, kas paredzētas pasākumiem saistībā ar personu drošības palielināšanu un kuras negadījumā iesaistītās puses viena no otras neizmanto kompensāciju noteikšanai;

8.2. videi nodarītā kaitējuma izmaksas;

8.3. dzelzceļa ritošā sastāva vai infrastruktūras bojājumu izmaksas;

8.4. satiksmes kavējumu izmaksas nopietna negadījuma dēļ.

9. Šā pielikuma 8.1. apakšpunktā minētos nopietna negadījuma aprēķinus (atšķirīgi nāves gadījumiem un smagiem miesas bojājumiem) veido:

9.1. viena cilvēka drošības novērtējums, ko nosaka Eiropas Komisijas pētījumu rezultātā, veicot aprēķinus šādu gadījumu risku samazināšanai un gatavībai maksāt (turpmāk – WTP);

9.2. reālās tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas (novērtē pēc sabiedrībai radītajām reālajām izmaksām), kas noteiktas valstī un ko veido:

9.2.1. medicīnas un rehabilitācijas izmaksas;

9.2.2. tiesvedību izmaksas, policijas izmaksas, privātās izmeklēšanas izmaksas, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvās izmaksas;

9.2.3. ražošanas zaudējumi – to preču un pakalpojumu sabiedriskā vērtība, ko varētu saražot cietusī persona, ja nopietns negadījums nebūtu noticis.

10. Nosakot viena cilvēka drošības novērtējumu un tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas, kas minētas attiecīgi šā pielikuma 9.1. un 9.2. apakšpunktā, ievēro šādus principus:

10.1. aprēķini saistīti ar nāves gadījumu riska samazināšanas novērtējuma sistēmu transporta nozarē un ievēro WTP saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumā noteiktajām metodēm;

10.2. respondentu izlase, kuru izmanto vērtību noteikšanai, ir reprezentatīva attiecīgajai populācijai (izlase atspoguļo ienākumu sadalījumu pa vecuma grupām, kā arī citus attiecīgus populāciju raksturojošus sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus);

10.3. WTP noteikšanas aptauja ir tāda, lai respondentiem uzdotie jautājumi ir viņiem skaidri un saprotami.

11. Šā pielikuma 8.4. apakšpunktā minētajā gadījumā ar nopietnu negadījumu saistīto kavējumu izmaksas ir dzelzceļa transporta lietotājiem (pasažieriem un kravu pārvadātājiem) ar nopietnu negadījumu saistīto satiksmes kavējumu radītās izmaksas naudas izteiksmē, kuras tiek aprēķinātas šādi:

11.1. vilciena pasažiera braukšanas laika (stundas) ietaupījuma vērtību (VTp) euro vienam pasažierim vienā stundā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VTp = VTp1 x p1 + VTp2 x p2, kur

VTp1 – to strādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījuma vērtība euro izteiksmē, kuri brauc saistībā ar savu profesionālo darbību (izņemot pārvietošanos starp dzīvesvietu un darba vietu);

p1 – strādājošo pasažieru daļa vidēji gadā;

VTp2 – nestrādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījuma vērtība euro izteiksmē;

p2 – strādājošo pasažieru daļa vidēji gadā;

11.2. kravas vilciena braukšanas laika (stundas) ietaupījuma vērtību (VTk) euro uz vienu tonnu kravas vienā stundā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VTk = VT x (tonnkilometri/vilcienkilometri), kur

VT – kravas vilciena laika (stundas) ietaupījuma vērtība euro izteiksmē;

(tonnkilometri/vilcienkilometri) – vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

11.3. pasažieru vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CMp) euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

CMp = 2,5 x (VTp/60) x (pasažierkilometri/vilcienkilometri), kur

koeficients 2,5 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta Eiropas Komisijas pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

(pasažierkilometri/vilcienkilometri) – vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

11.4. kravas vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CMk) euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

CMk = 2,15 x (VTk/60), kur

koeficients 2,15 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta Eiropas Komisijas pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

11.5. nopietna negadījuma izraisīto kavējumu izmaksas euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kavējuma izmaksas = CMp x pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs + CMk x kravas vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs.

12. Šā pielikuma 11.2. apakšpunktā minētie tonnkilometri ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kuras skaidrojums sniegts Komisijas 2003. gada 3. jūlija Regulas (EK) Nr. 1192/2003, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku, 1. panta 18. punktā.

13. Šā pielikuma 8. punktā minēto relatīvo summu euro norāda attiecībā uz vilcienkilometriem.

14. Sliežu ceļu daļa (procentos), kuros darbojas vilcienu aizsardzības sistēma, un vilcienkilometru daļa (procentos), kuros izmanto vilcienu aizsardzības borta sistēmas.

15. Šā pielikuma 14. punktā minētā vilcienu aizsardzības sistēma ir sistēma, kas nodrošina signālu un ātruma ierobežojumu ievērošanu.

16. Šā pielikuma 14. punktā minētās vilciena aizsardzības borta sistēmas ir sistēmas, kas palīdz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ievērot lauka signalizāciju un kabīnē iebūvēto signalizāciju, nodrošinot aizsardzību bīstamos punktos un ātruma ierobežojuma izpildi, un nodrošina:

16.1. brīdināšanu – automātisku vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdināšanu;

16.2. brīdināšanu un automātisku bremzēšanu – automātisku vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdināšanu un automātisku bremzēšanu, pabraucot garām aizliedzošajam signālam;

16.3. brīdināšanu, automātisku bremzēšanu un diskrētu ātruma uzraudzību – aizsardzību bīstamās vietās un ātruma uzraudzību konkrētās vietās, tuvojoties signālam;

16.4. brīdināšanu, automātisku bremzēšanu un nepārtrauktu ātruma uzraudzību – aizsardzību bīstamās vietās un nepārtrauktu līnijas ātruma ierobežojumu uzraudzību (maksimālā atļautā mērķātruma nepārtraukta uzrādīšana un izpilde visos līnijas posmos), kas uzskatāmas par automātisko vilciena aizsardzības sistēmu.

17. Dzelzceļa pārbrauktuvju skaits pa attiecīgo pārbrauktuvju veidiem:

17.1. pasīva dzelzceļa pārbrauktuve, kurai netiek lietota nekāda veida brīdinājuma vai aizsardzības sistēma laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājam nav droša;

17.2. aktīva dzelzceļa pārbrauktuve, kur fiziskas ierīces (nolaižamas pusbarjeras vai barjeras un aizveramas barjeras) aizsargā pārbrauktuves lietotāju no vilciena, kas tuvojas, vai pārbrauktuves lietotājs tiek par to brīdināts ar gaismas signāliem, zvaniem, taurēm, pīkstuļiem vai citām skaņas ierīcēm, ko aktivizē laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājam nav droša. Aktīvas dzelzceļa pārbrauktuves iedala šādi:

17.2.1. manuāla dzelzceļa pārbrauktuve, kurā pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību vai brīdinājuma iekārtas manuāli aktivizē dzelzceļa darbinieks;

17.2.2. dzelzceļa pārbrauktuve ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses brīdināšanu, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas;

17.2.3. dzelzceļa pārbrauktuve ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas, vai ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas;

17.2.4. dzelzceļa pārbrauktuve ar dzelzceļa puses aizsardzību, kur signalizācijas sistēmas signāls vai cita vilciena aizsardzības sistēma ļauj vilcienam turpināt ceļu tikai tad, ja dzelzceļa pārbrauktuvei ir pilnīga lietotāja puses aizsardzība un pārbrauktuve nav aizņemta.

18. Šā pielikuma 1.4. un 2.3. apakšpunktā un 17. punktā minētā pārbrauktuve ir infrastruktūras pārvaldītāja atzīts ceļa (publiskas lietošanas vai privāts ceļš, iela vai autostrāde, ieskaitot blakusesošās ietves un riteņbraucēju celiņus) vai pārejas (ietve vai brauktuve, kas nav ceļš un pa kuru ir paredzēts pārvietoties cilvēkiem, dzīvniekiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai tehnikai) un sliežu ceļa krustojums, kas ir atvērts publiskajiem vai privātajiem lietotājiem. Par pārbrauktuvēm neuzskata pārejas starp peroniem stacijās, kā arī pārejas uz sliežu ceļiem, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam.

19. Katram šā pielikuma 17.1., 17.2.1., 17.2.2., 17.2.3. un 17.2.4. apakšpunktā minētajam pārbrauktuves veidam norāda attiecīgo pārbrauktuvju kopējo skaitu un to skaitu uz līnijkilometru un sliežu ceļa kilometru. Līnijkilometrs ir dzelzceļa tīkla garums kilometros, kur dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā tikai attālumu no to sākuma līdz galapunktam. Sliežu ceļa kilometrs ir dzelzceļa tīkla garums kilometros, kur dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā visus atsevišķos sliežu ceļus.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 999Pieņemts: 26.10.2010.Stājas spēkā: 04.11.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 174 (4366), 03.11.2010.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
220561
{"selected":{"value":"30.07.2015","content":"<font class='s-1'>30.07.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.07.2015","iso_value":"2015\/07\/30","content":"<font class='s-1'>30.07.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.06.2014","iso_value":"2014\/06\/21","content":"<font class='s-1'>21.06.2014.-29.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-20.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.11.2010","iso_value":"2010\/11\/04","content":"<font class='s-1'>04.11.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.07.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)