Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.676

Rīgā 2010.gada 27.jūlijā (prot. Nr.38 13.§)
Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība"
ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 6.panta otro daļu, 14.panta 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8.
un 9.punktu un 20.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" (turpmāk – programma) ietvaros izveidotā Eiropas Ārējo robežu fonda (2007.–2013.gadam), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (2007.–2013.gadam), Eiropas Atgriešanās fonda (2008.–2013.gadam) un Eiropas Bēgļu fonda (2008.–2013.gadam) (turpmāk – fonds) daudzgadu programmas un fonda gada programmas izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

1.2. prasības fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanai;

1.3. kārtību, kādā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi fonda projektu īstenošanai un veikto izdevumu atmaksa valsts budžetā;

1.4. fonda projektu finansēšanas un maksājumu veikšanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā vadošā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde, maksājumu iestāde un finansējuma saņēmējs ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstību veidus, gadījumus, kad fonda finansējuma saņēmēja (turpmāk – finansējuma saņēmējs) izdevumus atzīst par neatbilstošiem;

1.6. kārtību, kādā atgūst neatbilstošos izdevumus;

1.7. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina un iesniedz Eiropas Komisijā fonda gada programmas ieviešanas progresa ziņojumu (turpmāk – progresa ziņojums), fonda gada programmas ieviešanas noslēguma ziņojumu (turpmāk – noslēguma ziņojums) un novērtējuma ziņojumu par fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti;

1.8. kārtību, kādā veic fonda projektu finanšu kontroli un auditu, un institūcijas, kas veic minētās pārbaudes vai piedalās tajās;

1.9. kārtību, kādā finansējuma saņēmējs, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, atgūst piešķirto finansējumu vai risina strīdu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu;

1.10. fonda vadošo iestādi, revīzijas iestādi, sertificēšanas iestādi un maksājumu iestādi.

2. Fondu vadību nodrošina šādas fonda vadībā iesaistītās institūcijas:

2.1. Eiropas Ārējo robežu fondam (2007.–2013.gads):

2.1.1. vadošā iestāde ir Iekšlietu ministrija;

2.1.2. sertificēšanas iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

2.1.3. revīzijas iestāde ir Finanšu ministrija;

2.1.4. maksājumu iestāde ir Valsts kase;

2.2. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondam (2007.–2013.gads):

2.2.1. vadošā iestāde ir Kultūras ministrija;

2.2.2. sertificēšanas iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

2.2.3. revīzijas iestāde ir Finanšu ministrija;

2.2.4. maksājumu iestāde ir Valsts kase;

2.3. Eiropas Atgriešanās fondam (2008.–2013.gads):

2.3.1. vadošā iestāde ir Iekšlietu ministrija;

2.3.2. sertificēšanas iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

2.3.3. revīzijas iestāde ir Finanšu ministrija;

2.3.4. maksājumu iestāde ir Valsts kase;

2.4. Eiropas Bēgļu fondam (2008.–2013.gads):

2.4.1. vadošā iestāde ir Iekšlietu ministrija;

2.4.2. sertificēšanas iestāde ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;

2.4.3. revīzijas iestāde ir Finanšu ministrija;

2.4.4. maksājumu iestāde ir Valsts kase.

(Grozīts ar MK 04.10.2011. noteikumiem Nr.765)

3. Ja fonda vadībai noteikta deleģētā iestāde, tā atbilstoši deleģēto pienākumu un tiesību apjomam veic šajos noteikumos minētos vadošās iestādes pienākumus.

II. Fonda daudzgadu programmas un fonda gada programmas izstrāde un apstiprināšana

4. Fonda daudzgadu programma ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas ietver situācijas aprakstu, vajadzību analīzi, piemērotās stratēģijas izklāstu un finanšu plānu visam fonda darbības periodam.

5. Fonda gada programma ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar fonda daudzgadu programmu un nosaka fonda īstenošanas nosacījumus un prioritātes attiecīgajam gadam, kā arī pieejamos finanšu līdzekļus un to sadalījumu, vispārīgos nosacījumus fonda projektu atlasei un fonda gada programmas uzdevumus.

6. Vadošā iestāde nodrošina fonda daudzgadu programmas projekta un fonda gada programmas projektu izstrādi un aktualizēšanu, kā arī apstiprināšanu vadības komitejā. Minētos dokumentus iesniedz Eiropas Komisijā atbilstoši termiņiem, kas noteikti programmu regulējošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

7. Pēc fonda daudzgadu programmas projekta un fonda gada programmas projektu apstiprināšanas Eiropas Komisijā vadošā iestāde nodrošina informācijas izplatīšanu par minētajiem dokumentiem.

8. Ja pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas konstatē, ka kādā no prioritātēm vai aktivitātēm fonda projektu īstenošanai ir nepieciešams mazāks finanšu līdzekļu apjoms nekā prioritātei vai aktivitātei piešķirts, vadības komiteja programmu regulējošajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu pārdalīt atlikušo summu citās prioritātēs vai aktivitātēs iesniegto fonda projektu iesniegumu finansēšanai.

III. Prasības fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanai

9. Vadošā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un funkcionēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas regulē programmu.

10. Vadošā iestāde koordinē vadības un kontroles sistēmu apraksta sagatavošanu vai aktualizēšanu un iesniedz to Eiropas Komisijā. Vadošā iestāde, iesniedzot fonda gada programmas projektu, informē Eiropas Komisiju, ja ir veiktas būtiskas izmaiņas fonda vadības un kontroles sistēmā. Par būtiskām izmaiņām fonda vadības un kontroles sistēmā vadošā iestāde informē Eiropas Komisiju 10 darbdienu laikā pēc šo izmaiņu veikšanas vai informācijas saņemšanas no revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes.

11. Revīzijas iestāde un sertificēšanas iestāde fonda gada programmas projekta sagatavošanas procesā informē vadošo iestādi, ja ir veiktas izmaiņas fonda vadības un kontroles sistēmā. Par būtiskām izmaiņām fonda vadības un kontroles sistēmā revīzijas iestāde un sertificēšanas iestāde informē vadošo iestādi 10 darbdienu laikā pēc šo izmaiņu veikšanas.

12. Vadošā iestāde reizi gadā līdz 15.decembrim aktualizē un līdz 31.decembrim iesniedz revīzijas iestādē un sertificēšanas iestādē aktualizēto vadības un kontroles sistēmas aprakstu, ja tajā ir veiktas izmaiņas. Ja izmaiņas nav veiktas, vadošā iestāde par to informē revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi.

13. Vadošā iestāde, ja nepieciešams, aktualizē programmas ieviešanas procedūru aprakstus (rokasgrāmatu) un divu nedēļu laikā pēc aktualizācijas iesniedz sertificēšanas iestādē un revīzijas iestādē informāciju par izmaiņām.

14. Vadošā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde, maksājumu iestāde un finansējuma saņēmējs atbilstoši kompetencei nodrošina pienācīgas revīzijas liecības un uzglabā ar fonda projekta īstenošanu saistītos dokumentus atbilstoši termiņiem, kas noteikti programmu regulējošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

IV. Fonda projektu īstenošanai paredzētā finansējuma plānošana un izdevumu atmaksa valsts budžetā

15. Vadošā iestāde informē maksājumu iestādi par kontu, kurā ieskaitāmi no Eiropas Komisijas saņemtie finanšu līdzekļi fonda gada programmas īstenošanai.

16. Maksājumu iestāde divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15.punktā minēto fonda finanšu līdzekļu saņemšanas nodrošina to ieskaitīšanu vadošās iestādes kontā un iesniedz vadošajā iestādē konta izrakstu.

17. Apstiprinātā fonda projekta īstenošanai finansējumu piešķir saskaņā ar šādiem principiem (ņemot vērā proporciju, kas noteikta normatīvajos aktos par fonda projektu konkursa organizēšanas kārtību, fonda finansējuma saņēmējiem noteiktajām prasībām, fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un to vērtēšanas kritērijiem, fonda projektu atlases, granta līguma slēgšanas, kā arī tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību):

17.1. ja fonda finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde vai cita valsts iestāde, finansējumu piešķir kā fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem;

17.2. ja fonda finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas atvasināta publiska persona vai privāto tiesību juridiska persona, vai starptautiskas organizācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā, kas darbojas fonda atbalstītā jomā, finansējumu piešķir vienā no šādiem veidiem (ņemot vērā normatīvos aktus par fonda projektu konkursa organizēšanas kārtību, fonda finansējuma saņēmējiem noteiktajām prasībām, fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un to vērtēšanas kritērijiem, kā arī fonda projektu atlases un granta līguma slēgšanas kārtību):

17.2.1. kā fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem;

17.2.2. kā fonda finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu, ko veido fonda finansējuma saņēmēja līdzfinansējums un valsts budžeta līdzfinansējums.

18. Līdzekļus (kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai) fonda projektu īstenošanai kārtējam gadam un valsts budžeta ilgtermiņa saistības attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – centrālā valsts iestāde) par to kompetencē esošajiem fonda projektiem plāno pamatbudžetā atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.

19. Līdzekļus (kā ārvalstu finanšu palīdzību) fonda finansējuma atmaksai vadošā iestāde plāno attiecīgās nozares ministrijas budžetā atsevišķā valsts pamatbudžeta apakšprogrammā.

20. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības fonda projektu ieviešanai attiecīgās centrālās valsts iestādes pamatbudžetā plāno sadalījumā pa fondiem.

21. Ja nav iespējams ieplānot finansējumu fonda projektu īstenošanai valsts budžeta likumā kārtējam gadam, centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par līdzekļu pārdali pieprasa finansējumu attiecīgā fonda projekta īstenošanai no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu ieviešanai.

22. Pēc valsts budžeta likuma kārtējam gadam vai tā grozījumu pieņemšanas centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanu sagatavo un apstiprina finansēšanas plānu atbilstoši apstiprinātajam fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēram.

23. Vadošā iestāde 30 darbdienu laikā pēc sertificēšanas iestādes sniegtās informācijas par sertificētajiem izdevumiem sagatavo maksājuma uzdevumu par fonda finansējuma ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos sertificēto izdevumu apmērā, ņemot vērā fonda projektā noteikto fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma proporciju un faktisko fonda finansējuma atlikumu vadošās iestādes kontā.

24. Pēc Eiropas Komisijas fonda gada programmas gala maksājuma saņemšanas vadošā iestāde 10 darbdienu laikā sagatavo maksājuma uzdevumu, lai ieskaitītu valsts budžeta ieņēmumos fonda finansējuma atlikušo sertificēto izdevumu daļu.

V. Fonda projekta finansēšana un maksājumu veikšana

25. Ja finansējuma saņēmējs ir:

25.1. tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas vadošās iestādes institucionālā padotībā, vai ministrija, kas veic vadošās iestādes funkcijas, projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts iestādei saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam saimnieciskajam gadam. Finansējuma saņēmējs sagatavo maksājuma uzdevumu un iesniedz to maksājumu iestādē;

25.2. tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas neatrodas vadošās iestādes institucionālā padotībā, finansējuma saņēmējs pēc granta līguma noslēgšanas ar vadošo iestādi informē par to centrālo valsts iestādi. Centrālā valsts iestāde pieprasa finanšu līdzekļus valsts budžetā fonda projekta īstenošanai. Finansējuma saņēmējs projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts iestādei saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam. Finansējuma saņēmējs sagatavo maksājuma uzdevumu un iesniedz to maksājumu iestādē;

25.3. ministrija, kas nav vadošā iestāde, finansējuma saņēmējs pēc granta līguma noslēgšanas ar vadošo iestādi pieprasa finanšu līdzekļus valsts budžetā fonda projekta īstenošanai. Finansējuma saņēmējs projektu finansē un maksājumus veic no līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts iestādei saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam saimnieciskajam gadam. Finansējuma saņēmējs sagatavo maksājuma uzdevumu un iesniedz to maksājumu iestādē.

26. Ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona, fonda projektu finansē saskaņā ar šādiem principiem:

26.1. pēc fonda projekta iesnieguma apstiprināšanas vadošā iestāde un finansējuma saņēmējs vienojas par fonda projekta finansēšanas kārtību. Finansēšanas kārtību iekļauj granta līgumā, paredzot vienu no šādiem variantiem:

26.1.1. finansējuma saņēmējs finansē fonda projektu no saviem līdzekļiem un pēc fonda projekta vai tā daļas ieviešanas iesniedz finansējuma pieprasījumu veikto izdevumu atmaksai granta līgumā noteiktajā kārtībā;

26.1.2. finansējuma saņēmējs finansē fonda projektu no saviem līdzekļiem un avansa maksājuma saskaņā ar finansējuma pieprasījumu, kas iesniegts granta līgumā noteiktajā kārtībā. Finansējuma saņēmējs saņem starpposmu un noslēguma maksājumu saskaņā ar finansējuma pieprasījumu, kas iesniegts granta līgumā noteiktajā kārtībā;

26.2. vadošā iestāde šo noteikumu 26.1.2.apakšpunktā minētajā gadījumā granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā pārskaita finansējuma saņēmējam avansa maksājumu;

26.3. avansa un starpposmu maksājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no fonda projektam piešķirtā finansējuma;

26.4. noslēguma maksājumu vadošā iestāde piešķir pēc projekta gala pārskata pieņemšanas zināšanai;

26.5. finansējuma saņēmējs iesniedz vadošajā iestādē fonda projekta finansējuma pieprasījumu starpposmu maksājumam vai noslēguma maksājumam vai pieprasījumu par izdevumu atmaksu kopā ar granta līgumā noteiktajiem dokumentiem granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

26.6. vadošā iestāde pēc šo noteikumu 26.5.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas granta līgumā noteiktajā termiņā nodrošina:

26.6.1. iesniegto dokumentu pārbaudi, ja nepieciešams, pieprasot no finansējuma saņēmēja papildu vai trūkstošos izdevumu attaisnojuma dokumentus vai granta līgumā noteiktos dokumentus;

26.6.2. atzinuma sagatavošanu par izdevumu atbilstību;

26.6.3. starpposmu vai noslēguma maksājuma pārskaitīšanu finansējuma saņēmējam, ieturot no pieprasīto līdzekļu apjoma konstatētos neatbilstoši veiktos izdevumus;

26.7. vadošā iestāde nodrošina izdevumu konvertēšanu Eiropas Savienības vienotajā valūtā saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām;

26.8. šo noteikumu 26.6.2.apakšpunktā minēto atzinumu vadošā iestāde nosūta finansējuma saņēmējam, sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei.

27. Vadošā iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības asignējumu apturēšanas, atjaunošanas vai atsaukšanas kārtību pieņem lēmumu par fonda projekta finansēšanas plānā paredzētā asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu.

28. Ja fonda projekta īstenošanas gaitā kopējie atbilstošie izdevumi pārsniedz maksimālo fonda projektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

VI. Fonda ieviešanā konstatēto neatbilstību veidi un ziņošana par konstatētajām neatbilstībām

29. Ar neatbilstību šo noteikumu izpratnē saprot jebkuru fonda vadību reglamentējošā Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību akta pārkāpumu, kurš radies vadošās iestādes, revīzijas iestādes, sertificēšanas iestādes, maksājumu iestādes vai finansējuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ un kuram ir vai varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu.

30. Eiropas Savienības budžetu tieši var ietekmēt šādas neatbilstības:

30.1. neatbilstības fonda projektu iesniegumu atlases procesā, kas ir ietekmējušas fonda projektu iesniegumu atlases gala rezultātu;

30.2. iepirkumus regulējošo tiesību aktu vai iepirkumu līgumu pārkāpumi, tai skaitā neatbilstošu materiālu vai nekvalitatīvu pakalpojumu iepirkums, kas ietekmē vai var ietekmēt fonda projekta budžetu, kā arī neatbilstības iepirkumu līgumu slēgšanas procesā;

30.3. interešu konflikts granta līguma slēgšanas procesā;

30.4. grāmatvedības uzskaites un izdevumu attaisnojuma dokumentu noformēšanas un uzglabāšanas neatbilstība grāmatvedības uzskaites prasībām;

30.5. veikto maksājumu neatbilstība izdevumu tāmē noteiktajam darba apjomam;

30.6. normatīvo aktu, kas nosaka fonda projekta ieviešanu, un granta līguma pārkāpumi.

31. Revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde sagatavo ceturkšņa neatbilstības ziņojumu (pielikums) par katru tās konstatēto neatbilstību un nosūta to vadošajai iestādei (papīra veidā un elektroniski), revīzijas iestāde un maksājumu iestāde nosūta ceturkšņa neatbilstības ziņojuma kopiju sertificēšanas iestādei, bet sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde – revīzijas iestādei šādos termiņos:

31.1. par kārtējā gada I ceturksni – līdz kārtējā gada 1.maijam;

31.2. par kārtējā gada II ceturksni – līdz kārtējā gada 1.augustam;

31.3. par kārtējā gada III ceturksni – līdz kārtējā gada 1.novembrim;

31.4. par kārtējā gada IV ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim.

32. Ja attiecīgajā ceturksnī nav konstatētas neatbilstības, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde rakstiski informē par to vadošo iestādi šo noteikumu 31.punktā minētajos termiņos.

33. Vadošā iestāde izvērtē visus ceturkšņa neatbilstības ziņojumus un citu tās rīcībā esošo informāciju un, ja nepieciešams:

33.1. pieprasa papildu informāciju no revīzijas iestādes, sertificēšanas iestādes un maksājumu iestādes;

33.2. ierosina vai veic pārbaudes un auditu, lai gūtu pārliecību par neatbilstību atklāšanas un novēršanas pasākumu efektivitāti un pietiekamību;

33.3. ierosina papildu pārbaudes un audita pasākumus par revīzijas iestādes, sertificēšanas iestādes un maksājumu iestādes norādītajām neatbilstībām.

34. Vadošā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde nodrošina informācijas uzskaiti par katru fonda gada programmas ieviešanas periodā konstatēto neatbilstību.

35. Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošo papildinformāciju ceturkšņa neatbilstības ziņojumā minētais gadījums nav uzskatāms par neatbilstību, vadošā iestāde četru nedēļu laikā pēc minētā ziņojuma saņemšanas informē par to ceturkšņa neatbilstības ziņojuma iesniedzēju, kopiju nosūtot arī revīzijas iestādei un sertificēšanas iestādei.

36. Vadošā iestāde pēc ceturkšņa neatbilstības ziņojumu izvērtēšanas sagatavo sākotnējo ziņojumu par neatbilstībām saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu par kārtību, kādā īstenojami fonda projekti.

37. Sākotnējo ziņojumu par neatbilstībām nesagatavo (izņemot, ja ir aizdomas par krāpšanu) šādos gadījumos:

37.1. neatbilstības attiecas uz naudas summām, kuras ir mazākas par EUR 10 000 atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par kārtību, kādā īstenojami fonda projekti;

37.2. neatbilstības izpaužas vienīgi kā nespēja pilnībā vai daļēji izpildīt fonda gada programmā iekļautu projektu finansējuma saņēmēja bankrota dēļ;

37.3. ja finansējuma saņēmējs brīvprātīgi norādījis uz neatbilstībām, pirms vadošā iestāde pati to konstatējusi (pirms vai pēc maksājuma veikšanas);

37.4. ja vadošā iestāde neatbilstības atklājusi un koriģējusi pirms maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam un pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas izdevumu deklarācijā, kas iesniegta Eiropas Komisijā.

(Grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1295)

38. Vadošā iestāde informē Eiropas Komisiju par procedūrām, kas sāktas attiecībā uz visām iepriekš ziņotajām neatbilstībām, un šo procedūru rezultātā panāktajām svarīgākajām izmaiņām atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par kārtību, kādā īstenojami fonda projekti.

39. Vadošā iestāde, sagatavojot fonda gada programmas progresa vai noslēguma ziņojumu, informē Eiropas Komisiju par konstatētajām neatbilstībām.

VII. Izdevumu atzīšana par neatbilstošiem

40. Vadošā iestāde var atzīt izdevumus par neatbilstošiem šādos gadījumos:

40.1. pēc granta līgumā noteikto pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaudes, sagatavojot šo noteikumu 26.6.2.apakšpunktā minēto atzinumu, ja:

40.1.1. izdevumi neatbilst fonda projektā paredzētajiem izdevumiem;

40.1.2. izdevumi neatbilst fonda attiecināmo izmaksu veidiem;

40.1.3. finansējuma saņēmējs nav iesniedzis vadošajā iestādē nepieciešamos izdevumu attaisnojuma dokumentus granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

40.1.4. finansējuma saņēmējs nav ievērojis Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus, kas nosaka fonda projekta ieviešanu vai granta līguma nosacījumus;

40.2. pēc neatbilstības ziņojuma saņemšanas un izvērtēšanas.

41. Ja vadošā iestāde par atbilstošu atzīst mazāku izdevumu summu nekā finansējuma saņēmējs uzrāda granta līgumā noteiktajā pārskatā, tā par minēto summu samazina kopējās fonda projekta attiecināmās izmaksas un nodrošina minēto gadījumu uzskaiti.

VIII. Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana

42. Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde (turpmāk – valsts iestāde), vadošā iestāde neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā:

42.1. ja iespējams, pamatojoties uz vienošanos par fonda projekta ieviešanu, nodrošina neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu no starpposmu vai noslēguma maksājuma, kas piešķirams finansējuma saņēmējam;

42.2. izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un, ja atgūstamā summa vienam projektam nepārsniedz 71,14 euro un administratīvie un pārējie izdevumi, kas saistīti ar neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ir lielāki par atgūstamo summu, pamatojoties uz vienošanos par fonda projekta ieviešanu, var neatbilstoši veiktos izdevumus norakstīt atbilstošos izdevumos;

42.3. ja šo noteikumu 42.1. un 42.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus:

42.3.1. par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem informē finansējuma saņēmēju un neatbilstošus izdevumus veikušās valsts iestādes augstākās iestādes vadītāju;

42.3.2. par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem rakstiski informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu uzskata datumu, kad vadošā iestāde informē Ministru kabinetu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem.

(Grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1295)

43. Šo noteikumu 42.3.1. un 42.3.2.apakšpunktā minētajā informācijā norāda:

43.1. finansējuma saņēmēju, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi;

43.2. projekta nosaukumu un numuru;

43.3. fakta konstatējumu;

43.4. pamatojumu, kāpēc izdevumi atzīti par neatbilstošiem;

43.5. neatbilstoši veikto izdevumu summu, tai skaitā:

43.5.1. fonda finansējuma daļu;

43.5.2. valsts budžeta finansējuma daļu;

43.6. atgūstamo summu, tai skaitā:

43.6.1. fonda finansējuma daļu;

43.6.2. valsts budžeta finansējuma daļu;

43.7. neatbilstoši veikto izdevumu summu, kas pārskaitāma Eiropas Komisijai, ja vadošā iestāde ir saņēmusi Eiropas Komisijas lēmumu par finanšu līdzekļu atmaksāšanu;

43.8. neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas termiņu.

44. Šo noteikumu 42.1.apakšpunktā minētajā gadījumā vadošā iestāde no finansējuma saņēmējam piešķiramās summas atskaita neatbilstoši veikto izdevumu summu un par to informē finansējuma saņēmēju, norādot ieturamo līdzekļu apmēru un pamatojumu, kādēļ izdevumi atzīti par neatbilstošiem.

45. Ja vadošā iestāde šo noteikumu 42.2.apakšpunktā minētos neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta atbilstošajos izdevumos, tā papildus sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norādīts datums, kad neatbilstošie veiktie izdevumi norakstīti atbilstošajos izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu.

46. Ja finansējuma saņēmējs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, nav valsts iestāde, vadošā iestāde neatbilstoši veiktos izdevumus atgūst šādā kārtībā:

46.1. ja iespējams, pamatojoties uz noslēgto civiltiesisko līgumu par fonda projekta ieviešanu, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no nākamā vai kārtējā maksājuma, triju darbdienu laikā pēc faktiskās ieturēšanas par to informējot finansējuma saņēmēju;

46.2. izvērtē neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un, ja atgūstamā summa vienam projektam vienas neatbilstības gadījumā nepārsniedz 71,14 euro un administratīvie un pārējie izdevumi, kas saistīti ar neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ir lielāki par atgūstamo summu, pamatojoties uz noslēgto civiltiesisko līgumu par fonda projekta ieviešanu, var neatbilstoši veiktos izdevumus norakstīt atbilstošos izdevumos, triju darbdienu laikā pēc norakstīšanas par to informējot finansējuma saņēmēju;

46.3. ja šo noteikumu 46.1. un 46.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā nav iespējams atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus, vienojas ar finansējuma saņēmēju civiltiesiskā kārtībā vai pieņem administratīvo aktu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu un triju darbdienu laikā to kopā ar brīdinājumu par piespiedu izpildi iesniedz finansējuma saņēmējam.

(Grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1295)

47. Ja vadošā iestāde pieņem šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minēto administratīvo aktu, bet finansējuma saņēmējs neatbilstoši veiktos izdevumus nevar atmaksāt šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minētajā brīdinājumā noteiktajā termiņā:

47.1. finansējuma saņēmējs rakstiski informē vadošo iestādi par nepieciešamību mainīt brīdinājumā noteikto termiņu;

47.2. vadošā iestāde izvērtē iesniegto informāciju un, ja nepieciešams, septiņu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas izdod jaunu brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi;

47.3. vadošā iestāde triju darbdienu laikā pēc jauna brīdinājuma izdošanas par administratīvā akta piespiedu izpildi to nosūta finansējuma saņēmējam.

48. Šo noteikumu 46.1.apakšpunktā minētajā gadījumā vadošā iestāde no finansējuma saņēmējam piešķiramās summas atskaita neatbilstoši veikto izdevumu summu un par to informē finansējuma saņēmēju, norādot ieturamo līdzekļu apmēru un pamatojumu, kādēļ izdevumi atzīti par neatbilstošiem.

49. Ja vadošā iestāde šo noteikumu 46.2.apakšpunktā minētos neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta atbilstošajos izdevumos, tā papildus sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norādīts datums, kad neatbilstoši veiktie izdevumi norakstīti atbilstošajos izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu.

50. Neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nodrošināšanai vadošā iestāde atver kontu Valsts kasē.

51. Vadošā iestāde uzrauga, lai finansējuma saņēmējs atmaksātu neatbilstoši veiktos izdevumus šo noteikumu 50.punktā minētajā kontā.

52. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu uzskata datumu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi ir atmaksāti šo noteikumu 50.punktā minētajā kontā.

53. Vadošā iestāde nodrošina atgūto neatbilstoši veikto izdevumu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja šie izdevumi nav atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar tās pieprasījumu.

54. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi ir atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 67.punktā minēto Eiropas Komisijas galīgo lēmumu, bet to atgūšana no finansējuma saņēmēja nav iespējama, vadošā iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, atmaksā finanšu līdzekļus no budžeta programmas, kurā Finanšu ministrija plāno nesadalīto finansējumu Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu ieviešanai.

55. Vadošā iestāde informē sertificēšanas iestādi par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, kā arī informē revīzijas iestādi, ja izdevumi ir atzīti par neatbilstošiem pēc sertificēšanas vai revīzijas iestādes neatbilstības ziņojuma saņemšanas.

56. Sertificēšanas iestāde pārliecinās par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kā arī uzskaita atgūstamās un atmaksātās summas, ja iespējams, atskaitot tās no nākamajā izdevumu deklarācijā uzrādāmiem izdevumiem.

IX. Ziņojumu sagatavošana, apstiprināšana un iesniegšana Eiropas Komisijā

57. Vadošā iestāde nodrošina Eiropas Komisijai paredzētā progresa ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu par katru fonda gada programmu.

58. Lai sagatavotu noslēguma ziņojumu, vadošā iestāde nodrošina fonda gada programmas ietvaros sasniegtā progresa novērtēšanu un noslēguma ziņojuma apstiprināšanu vadības komitejā.

59. Vadošā iestāde iesniedz sertificēšanas iestādē (un nosūta revīzijas iestādei informācijai) šādus dokumentus:

59.1. progresa ziņojumu kopā ar fonda finansējuma pieprasījumu otrajam avansa maksājumam – 60 darbdienu laikā pēc tam, kad par atbilstošiem ir atzīti vismaz 60 % Eiropas Komisijas pārskaitītā avansa maksājuma;

59.2. vadības komitejā apstiprināto noslēguma ziņojumu kopā ar atlīdzināšanas deklarāciju – 80 darbdienu laikā pēc fonda gada programmas ieviešanas beigu termiņa;

59.3. progresa ziņojumu vai noslēguma ziņojumu kopā ar informāciju par:

59.3.1. konstatētajām problēmām izdevumu uzskaitē lietotajā grāmatvedības sistēmā un veiktajām darbībām grāmatvedības sistēmas radīto kļūdu novēršanai;

59.3.2. trūkstošajiem izdevumus pamatojošajiem dokumentiem un pamatojumu šo izdevumu iekļaušanai attiecināmajās izmaksās;

59.3.3. konstatētajām programmas ieviešanā pieļautajām atkāpēm no normatīvajiem aktiem un pamatojumu attiecīgo izdevumu iekļaušanai attiecināmajās izmaksās;

59.3.4. konstatētajām pieļautajām atkāpēm no gada programmā noteiktajiem kritērijiem un pamatojumu attiecīgo izdevumu iekļaušanai attiecināmajās izmaksās;

59.3.5. konstatētajām atkāpēm no apstiprinātajām vadošās iestādes procedūrām programmas vadības un pārbaužu nodrošināšanai un pamatojumu attiecīgo izdevumu iekļaušanai attiecināmajās izmaksās;

59.3.6. citiem konstatētajiem finanšu kontroles trūkumiem un pasākumiem, kas veikti šo trūkumu novēršanā saistībā ar gada programmas īstenošanu;

59.3.7. atgūstamajām un atgūtajām summām un ar gada programmas finansējumu saistītajiem uzkrātajiem procentiem;

59.3.8. izmaiņām vadošās iestādes procedūru aprakstos (rokasgrāmatā);

59.3.9. gada programmas projektu ietvaros veikto pārbaužu ziņojumos minēto ieteikumu izpildi uz progresa ziņojuma sagatavošanas dienu.

60. Sertificēšanas iestāde 30 darbdienu laikā pēc progresa ziņojuma vai noslēguma ziņojuma saņemšanas no vadošās iestādes pārbauda un apstiprina to, sagatavo starpposma vai noslēguma izdevumu deklarāciju un nosūta minētos dokumentus vadošajai iestādei iesniegšanai Eiropas Komisijā, kā arī informācijai revīzijas iestādei. Kopā ar noslēguma ziņojumu sertificēšanas iestāde sagatavo un nosūta vadošajai iestādei iesniegšanai Eiropas Komisijā un informācijai revīzijas iestādei fonda atlīdzināšanas deklarāciju.

61. Ja sertificēšanas iestāde konstatē neprecizitātes progresa vai noslēguma ziņojumā, tā pieprasa vadošajai iestādei veikt attiecīgus labojumus un informē par to revīzijas iestādi.

62. Pēc sertificēšanas iestādes pieprasījuma vadošā iestāde 10 darbdienu laikā precizē progresa vai noslēguma ziņojumu un iesniedz to atkārtoti apstiprināšanai sertificēšanas iestādē (un nosūta informācijai revīzijas iestādei).

63. Precizēto progresa vai noslēguma ziņojumu sertificēšanas iestāde pārbauda 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas no vadošās iestādes.

64. Vadošā iestāde iesniedz Eiropas Komisijā progresa ziņojumu, fonda finansējuma pieprasījumu otrajam avansa maksājumam un sertificēšanas iestādes sagatavoto starpposma izdevumu deklarāciju piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas no sertificēšanas iestādes.

65. Vadošā iestāde sertificēšanas iestādes noslēguma ziņojumu kopā ar fonda finansējuma pieprasījuma noslēguma maksājumu vai atlīdzināšanas deklarāciju un noslēguma izdevumu deklarāciju, kā arī šo noteikumu 92.punktā minēto revīzijas iestādes ziņojumu par fonda gada programmu iesniedz Eiropas Komisijā deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā fonda gada programmas ieviešanas beigu termiņa.

66. Vadošā iestāde triju mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas paziņojuma saņemšanas par finanšu korekcijām, ņemot vērā noslēguma izdevumu deklarācijā norādīto izdevumu un Eiropas Komisijas par atbilstošiem atzīto izdevumu starpību, iesniedz Eiropas Komisijā savu viedokli.

67. Pēc Eiropas Komisijas galīgā lēmuma saņemšanas par finanšu līdzekļu atmaksāšanu vadošā iestāde nodrošina, lai Eiropas Komisijai tiktu atmaksāta jau saņemtā finansējuma un attiecināmo izdevumu starpība.

68. Vadošā iestāde sagatavo novērtējuma ziņojumus par fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti atbilstoši termiņiem, kas noteikti programmu regulējošajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

X. Fonda finanšu kontrole un audits

69. Fonda finansētie projekti ir pakļauti Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertificēšanas iestādes finanšu kontrolei un auditam.

70. Fonda finanšu kontrole un audits šo noteikumu izpratnē ir:

70.1. finansējuma saņēmēju iesniegto finansējuma pieprasījumu, izdevumu pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaude;

70.2. darbu, piegāžu un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu, kas finansēti no fonda projekta līdzekļiem, izlases pārbaude fonda projekta ieviešanas vietā;

70.3. izdevumu izlases pārbaudes, lai pārliecinātos par izdevumu likumību un pareizību, nodrošinot, ka izlase aptver vismaz 10 % no kopējiem atbilstošajiem izdevumiem katrā fonda gada programmā;

70.4. auditi, lai pārliecinātos, vai izveidotās vadības un kontroles sistēmas ir efektīvas.

71. Šo noteikumu 70.1.apakšpunktā minēto pārbaudi nodrošina vadošā iestāde, pārbaudei pakļaujot visus finansējuma pieprasījumus un vismaz reprezentatīvo izlasi ar attaisnojuma dokumentiem atbilstoši vadošās iestādes noteiktajiem pamatprincipiem.

72. Šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minēto pārbaudi nodrošina vadošā iestāde saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

72.1. projektu izlases noteikšanai veic riska analīzi;

72.2. projektu izlasē ietver dažāda veida un lieluma projektus.

73. Vadošā iestāde izstrādā un apstiprina rakstiskas iekšējās procedūras, nosakot kārtību, kādā veic šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minēto pārbaudi.

74. Vadošā iestāde katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz sertificēšanas iestādē un revīzijas iestādē informāciju par:

74.1. attiecīgajā ceturksnī plānotajām šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minētajām pārbaudēm;

74.2. iepriekšējā ceturksnī veiktajām šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minētajām pārbaudēm un to rezultātiem, pievienojot visu iepriekšējā ceturksnī veikto šo noteikumu 70.2.apakšpunktā minēto pārbaužu ziņojumus.

75. Šo noteikumu 70.3.apakšpunktā minētās pārbaudes veic revīzijas iestāde pirms noslēguma izdevumu deklarācijas apstiprināšanas sertificēšanas iestādē.

76. Revīzijas iestāde izstrādā un apstiprina rakstiskas iekšējās procedūras, nosakot kārtību, kādā veic šo noteikumu 70.3.apakšpunktā minēto pārbaudi.

77. Revīzijas iestāde sagatavo šo noteikumu 70.3.apakšpunktā minētās pārbaudes ziņojumu un iesniedz to vadošajā iestādē, kopiju nosūtot sertificēšanas iestādei.

78. Šo noteikumu 70.4.apakšpunktā minēto auditu veikšanu nodrošina revīzijas iestāde, lai pārbaudītu programmas fonda vadības un kontroles sistēmas darbību.

79. Revīzijas iestāde izstrādā vadlīnijas Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kases iekšējā audita struktūrvienībām šo noteikumu 70.4.apakšpunktā minēto auditu veikšanai.

80. Revīzijas iestāde nodrošina programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditu veikšanu saskaņā ar revīzijas stratēģiju un normatīvajiem aktiem iekšējā audita jomā.

81. Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kase 10 darbdienu laikā pēc audita slēgšanas iesniedz revīzijas iestādē ziņojumu (kopiju) par programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditu.

82. Revīzijas iestāde 10 darbdienu laikā pēc programmas fonda vadības un kontroles sistēmas audita ziņojumu saņemšanas nosūta to kopijas vadošajai iestādei un sertificēšanas iestādei.

83. Vadošā iestāde, sertificēšanas iestāde un finansējuma saņēmējs ir atbildīgi par šo noteikumu 70.2. un 70.3.apakšpunktā minētajās pārbaudēs un šo noteikumu 70.4.apakšpunktā minētajos sistēmu auditos izteikto ieteikumu ieviešanu katrs savā iestādē.

84. Sertificēšanas iestādei ir tiesības veikt jebkuru šo noteikumu 70.punktā minēto pārbaudi un auditu. Informāciju par veikto pārbaužu un auditu rezultātiem sertificēšanas iestāde nosūta vadošajai iestādei un revīzijas iestādei 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes vai audita beigām.

85. Lai varētu veikt šo noteikumu 70.punktā minētās pārbaudes un auditus, vadošā iestāde, sertificēšanas iestāde, maksājumu iestāde un personas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām funkcijām nodrošina:

85.1. pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi vai auditu;

85.2. pieeju ar fonda projektu ieviešanu saistītajiem finanšu dokumentiem un citiem dokumentiem (arī elektroniskā formā);

85.3. nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

85.4. informāciju par programmas fonda projektu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību.

86. Revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju, kurā norāda mērķus, darbības jomas un metodiku revīzijas iestādes funkciju plānošanai un ieviešanai programmas fonda ietvaros.

87. Revīzijas iestāde programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditus un izdevumu izlases pārbaudes plāno tā, lai katru gadu, pamatojoties uz revīzijas stratēģijā iekļauto auditu un pārbaužu rezultātiem, revīzijas iestāde varētu sagatavot atzinumu par programmas fonda vadības un kontroles sistēmas darbību.

88. Revīzijas iestāde sešu mēnešu laikā pēc fonda daudzgadu programmu projektu apstiprināšanas sagatavo revīzijas stratēģiju un iesniedz to Eiropas Komisijā.

89. No 2010.gada līdz 2015.gadam Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kase katru gadu līdz 31.decembrim iesniedz revīzijas iestādē informāciju par nākamajā kalendāra gadā:

89.1. plānotajiem programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditiem laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim;

89.2. izmaiņām stratēģiskajā plānā atbilstoši veiktajam riska novērtējumam.

90. Revīzijas iestāde izvērtē šo noteikumu 89.punktā minēto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts kasei iesniegt papildu informāciju.

91. No 2010.gada līdz 2015.gadam revīzijas iestāde katru gadu līdz 15.februārim aktualizē un iesniedz Eiropas Komisijā revīzijas stratēģiju, pamatojoties uz:

91.1. šo noteikumu 92.punktā minēto informāciju;

91.2. informāciju par programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditu un izlases veida pārbaužu rezultātiem;

91.3. izmaiņām programmas fonda vadības un kontroles sistēmas aprakstā.

92. Pēc attiecīgās fonda gada programmas beigām revīzijas iestāde sagatavo ziņojumu par fonda gada programmu un 10 darbdienu laikā pirms šo noteikumu 65.punktā noteiktā dokumentu iesniegšanas termiņa Eiropas Komisijā iesniedz to vadošajā iestādē nosūtīšanai Eiropas Komisijai. Ziņojumā ietver:

92.1. gada revīzijas ziņojumu par revīzijas stratēģijas īstenošanu fonda gada programmas revīzijās un par visiem programmas fonda vadības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

92.2. atzinumu par to, vai programmas fonda vadības un kontroles sistēmu darbība sniedz pietiekamu pārliecību, ka Eiropas Komisijā iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un atbilstošas;

92.3. deklarāciju, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

93. Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kase katru gadu līdz 30.janvārim un 60 darbdienu laikā pēc fonda gada programmas ieviešanas beigu termiņa iesniedz revīzijas iestādē:

93.1. pārskatus par veiktajiem programmas fonda vadības un kontroles sistēmas auditiem saskaņā ar revīzijas stratēģiju, norādot informāciju par programmas fonda vadības un kontroles sistēmas audita konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem;

93.2. informāciju par apstiprināto ieteikumu ieviešanu, veiktajiem pasākumiem sistēmas uzlabošanai, kā arī norāda, vai ir atklāti sistemātiski un būtiski trūkumi.

94. Revīzijas iestāde izmanto šo noteikumu 93.punktā minēto informāciju, lai sagatavotu ziņojumu par fonda gada programmu.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.676
Neatbilstības ziņojuma paraugs

(Pielikums grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1295)

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 676Pieņemts: 27.07.2010.Stājas spēkā: 31.07.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 120 (4312), 30.07.2010.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
214196
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.10.2011","iso_value":"2011\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.07.2010","iso_value":"2010\/07\/31","content":"<font class='s-1'>31.07.2010.-11.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva