Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.618

Rīgā 2010.gada 6.jūlijā (prot. Nr.34 12.§)
Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
27.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas un finansēšanas kārtību infekcijas slimības perēklī;

1.2. prasības attiecībā uz profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanu objektā vai teritorijā, kā arī prasības attiecībā uz to darbinieku kvalifikāciju, kuri sniedz minētos pakalpojumus;

1.3. prasības izglītības iestādei, kurā apmāca profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējus, mācību programmas paraugu un pakalpojumu sniedzēja apliecības paraugu.

2. Veicot dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju, izmanto dezinfekcijas līdzekļus, līdzekļus pret kaitēkļiem (insekticīdus, rodenticīdus) un citus biocīdus, kuru lietošana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar biocīdiem, atbilstoši to lietošanas instrukcijai, kā arī ievērojot biocīda drošības datu lapā norādīto informāciju.

II. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas un finansēšanas kārtība infekcijas slimības perēklī

3. Ārstniecības persona, kura ir konstatējusi saslimšanu ar infekcijas slimību vai kurai par to ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, nosaka infekcijas slimības perēklī nepieciešamos kārtējās (ikdienas vai atkārtotas) dezinfekcijas pasākumus un dezinfekcijas metodi, izņemot šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minēto slimību gadījumus.

4. Kārtējo dezinfekciju infekcijas slimības perēklī veic:

4.1. līdz infekciozās personas ievietošanai ārstniecības iestādē;

4.2. līdz brīdim, kamēr infekciozā persona vairs neizdala infekcijas slimības izraisītājus;

4.3. līdz brīdim, kamēr vidē, ar kuru saskaras kontaktpersonas, pastāv infekcijas slimības izraisītāja klātbūtnes risks, tai skaitā infekcijas slimības pārnēsātāji.

5. Kārtējo dezinfekciju veic, lietojot fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās dezinfekcijas metodes.

6. Šo noteikumu 3.punktā minēto kārtējo dezinfekciju personas dzīvesvietā nodrošina pati persona par saviem līdzekļiem.

7. Šo noteikumu 3.punktā minēto kārtējo dezinfekciju sociālās aprūpes iestādē, bērnu aprūpes iestādē, ieslodzījuma vietā, īslaicīgās aizturēšanas vietā, nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kazarmās un ārstniecības iestādēs nodrošina attiecīgās institūcijas vadītājs. Kārtējo dezinfekciju ārstniecības iestādē veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē.

8. Noslēguma dezinfekciju infekcijas slimības perēklī (pēc infekciozās personas ievietošanas ārstniecības iestādē vai nāves), tai skaitā infekciozās personas personīgo lietu un gultas piederumu apstrādi dezinfekcijas kamerā, veic šādu infekcijas slimību gadījumos:

8.1. bakas;

8.2. liesas sērga (Sibīrijas mēris);

8.3. mēris;

8.4. putnu gripa;

8.5. vīrusu hemorāģiskie drudži, tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis;

8.6. smags akūts respiratorais sindroms (SARS);

8.7. cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība.

9. Noslēguma dezinfekciju, apstrādājot infekciozā pacienta personīgās lietas un gultas piederumus dezinfekcijas kamerā, veic epidēmiskā utu izsitumu tīfa un Brilla slimības gadījumā.

10. Noslēguma dezinfekciju veic, ja iespējamā infekcijas slimību perēklī ir aizdomas par bioloģiskā terorisma līdzekļa lietošanu.

11. Dezinsekciju veic, ja infekcijas slimības perēklī ir konstatēti infekcijas slimības pārnēsātāji (utis vai blusas) vai ir aizdomas par to esību, šādu infekcijas slimību gadījumos:

11.1. epidēmiskais utu izsitumu tīfs un Brilla slimība;

11.2. mēris;

11.3. utu atguļas tīfs.

12. Deratizāciju veic mēra gadījumā, ja infekcijas slimības perēklī ir konstatēti grauzēji (peles vai žurkas) vai ir aizdomas par to esību.

13. Šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minēto dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanu nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs, un finansējumu piešķir no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.206)

14. Ja nepastāv cilvēku vai dzīvnieku inficēšanās risks iespējamā infekcijas slimības perēklī, tā noslēguma dezinfekciju var atlikt līdz laboratoriskās pārbaudes rezultātu saņemšanai un veikt pēc šo noteikumu 8.punktā minētās infekcijas slimības laboratoriskās apstiprināšanas.

15. Leģionāru slimības gadījumā veic noslēguma dezinfekciju iespējamā infekcijas slimības perēkļa ūdensapgādes vai kondicionēšanas sistēmā. Noslēguma dezinfekciju nodrošina persona, kuras īpašumā ir ūdensapgādes vai kondicionēšanas sistēma vai kura ir attiecīgās sistēmas īpašnieka pilnvarota persona.

(Grozīts ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73)

15.1 Pēc noslēguma dezinfekcijas saskaņā ar Veselības inspekcijas norādījumu šo noteikumu 15. punktā minētā persona nodrošina Legionella spp. baktēriju noteikšanu aukstā un karstā dzeramā ūdens paraugos no ūdens izdales vietām un ēkas siltummezgla vai ūdens paraugos no kondicionēšanas sistēmas, kā arī profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu, līdz Legionella spp. baktēriju skaits ūdens paraugos nepārsniedz 1000 koloniju veidojošās vienības litrā ūdens (1000 kvv/L).

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

15.2 Uz šo noteikumu 15.1 punktā minēto profilaktisko dezinfekciju neattiecas šo noteikumu 17. un 20. punktā minētie nosacījumi, ja profilaktisko dezinfekciju veic, izmantojot termiskās dezinfekcijas metodi un ievērojot šādas prasības:

15.2 1. termiskās dezinfekcijas veikšanu dokumentē, norādot termiskās dezinfekcijas veikšanas vietu (objekta adrese, ūdensapgādes vai kondicionēšanas sistēmas apraksts), datumu, laiku, ilgumu, termiskās dezinfekcijas temperatūru, temperatūras mērīšanas vietu, profilaktiskās dezinfekcijas veicēju (vārds, uzvārds un paraksts) un šo noteikumu 15.1 punktā minēto personu (vārds, uzvārds un paraksts);

15.2 2. dokumentāciju, kas sagatavota atbilstoši šo noteikumu 15.2 1. apakšpunktam, atbilstoši Veselības inspekcijas pieprasījumam iesniedz Veselības inspekcijā kopā ar ūdens paraugu laboratoriskās testēšanas rezultātiem par Legionella spp. baktēriju skaitu.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

15.3 Šo noteikumu 15.1 punktā minēto ūdens paraugu laboratorisko testēšanu ir tiesīgas veikt laboratorijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

15.4 Šo noteikumu 15.1 punktā minēto ūdens paraugu laboratorisko testēšanu veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu prasībām.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

15.5 Veselības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

16. Ja dzīvniekam konstatēta infekcijas slimība, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, dezinfekciju un deratizāciju nodrošina Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā pārvalde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki.

III. Profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība objektā vai teritorijā

17. Profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus objektā vai teritorijā nodrošina komersanti, kas atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir paziņojuši par komercdarbības uzsākšanu dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojuma sniegšanu organizē speciālists, kura izglītības līmenis atbilst normatīvo aktu prasībām par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskām vielām un ķīmiskajiem maisījumiem. Pakalpojumu veic īpaši apmācīts darbinieks – dezinfektors, kuram ir vidējā izglītība vai profesionālā pamatizglītība un kurš ir apguvis dezinfektora mācību programmu.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

18. Profilaktisko dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju veic tā, lai izvairītos no kaitējuma un neērtību radīšanas personām vai kaitējuma videi, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību vai vidi.

19. Dezinfektors, sniedzot profilaktiskās dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus objektos un teritorijās, nosaka kaitīgo posmkāju un grauzēju mitināšanās, barošanās un pārvietošanās vietas, izvērtē un izvēlas atbilstošas metodes un līdzekļus to iznīcināšanai, kā arī iesaka klientam pasākumus aizsardzībai pret kaitīgiem posmkājiem un grauzējiem. Aizliegts izmantot kaitīgo posmkāju un grauzēju atbaidīšanas metodes.

20. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar klientu līgumu par profilaktiskās dezinfekcijas, deratizācijas vai dezinsekcijas pakalpojuma sniegšanu. Līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

20.1. klients (vārds, uzvārds (fiziskai personai) vai nosaukums (juridiskai personai), adrese un tālrunis);

20.2. pakalpojuma sniegšanas vieta (adrese);

20.3. (svītrots ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73);

20.4. (svītrots ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73);

20.5. (svītrots ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73);

20.6. (svītrots ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73);

20.7. (svītrots ar MK 06.02.2018. noteikumiem Nr. 73).

21. Viens līguma eksemplārs glabājas pie pakalpojumu sniedzēja, otrs – pie klienta.

21.1 Visus objektā vai teritorijā veiktos profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus, izņemot ūdensapgādes sistēmu dezinfekciju, pakalpojumu sniedzējs dokumentē objekta vai teritorijas dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas kartē (3. pielikums). Minēto dokumentu sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā pakalpojumu sniedzējs, otru – klients.

(MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

IV. Prasības izglītības iestādei, kurā apmāca profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējus

22. Izglītības iestāde veic profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzēju – dezinfektoru – apmācību saskaņā ar profesionālās izglītības programmu, kura izstrādāta atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā norādītajam dezinfektoru mācību programmas paraugam, nodrošinot dezinfektora profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes (tai skaitā lekciju un praktisko nodarbību skaitu).

23. Dezinfektoru apmācību ir tiesīgi veikt izglītības iestādes darbinieki, kas apguvuši augstākās (akadēmiskās vai profesionālās) izglītības studiju programmu vai profesionālās vidējās izglītības programmu, pēc kuras apguves piešķir zinātnisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju vides zinātnēs, ķīmijā, bioloģijā vai medicīnā.

24. Izglītības iestāde izsniedz apliecību par dezinfektora mācību programmas apgūšanu kursos (2.pielikums). Apliecību paraksta izglītības iestādes vadītājs.

25. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētam dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējam (komersantam) nav nepieciešams apgūt kursos dezinfektora mācību programmu, ja viņš sniedz šos pakalpojumus Latvijas Republikā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.618
Dezinfektora mācību programmas paraugs

I. Dezinfektora mācību programmas tēmas un saturs

1. Apmācības ietver tēmas par infekciju slimību epidemioloģijas, dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas, darba higiēnas un darba drošības teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem.

2. Infekcijas slimību epidemioloģija:

2.1. vispārīgie infekcijas slimību epidemioloģijas jautājumi:

2.1.1. epidemioloģija kā zinātnes nozare. Antroponoze, zoonoze, sapronoze – jēdzienu skaidrojums;

2.1.2. epidēmiskā procesa jēdziens: infekcijas slimību avots, infekcijas slimību ierosinātāja pārnešanas ceļi un mehānisms, infekcijas slimību ieejas vārti, inkubācijas periods, infekcijas slimību ierosinātāja izdalīšanās ceļi no organisma;

2.1.3. infekcijas slimību ierosinātāja noturība apkārtējā vidē;

2.2. dezinfektora darbā aktuālo infekcijas slimību epidemioloģija: infekcijas slimību izraisītāji, infekcijas slimību avoti, pārnešanas ceļi, infekcijas slimību procesa īpatnības:

2.2.1. infekcijas slimības ar fekāli orālo pārnešanas mehānismu: vēdertīfs, A un B paratīfi, salmoneloze, šigeloze, kampilobakterioze, rotavīrusu gastroenterīts, holera, poliomielīts, A un E hepatīts;

2.2.2. gaisa pilienu infekcijas slimības: difterija, tuberkuloze;

2.2.3. transmisīvās infekcijas slimības: hemorāģiskie drudži, izsitumu tīfs, malārija;

2.2.4. ādas infekcijas slimības: mikrosporija, trihofītija, kašķis;

2.2.5. galvas un ķermeņa matainās daļas utainība (infestācijas);

2.2.6. zoonozes: trakumsērga, mēris, liesas sērga (Sibīrijas mēris), tularēmija, Q drudzis, bruceloze, jersinioze, listerioze, leptospiroze, žurku kodiena drudži, melioidoze, ļaunie ienāši;

2.2.7. nozokomiālās infekcijas slimības.

3. Dezinfekcija:

3.1. dezinfekcijas līdzekļi un paņēmieni:

3.1.1. mehāniskie dezinfekcijas paņēmieni un līdzekļi: izpurināšana, izdauzīšana, mazgāšana, vēdināšana, putekļsūcēja lietošana, filtrācija;

3.1.2. fizikālie dezinfekcijas paņēmieni un līdzekļi: temperatūra (augsta un zema temperatūra), staru enerģija (ultravioletie stari, saules stari), izžāvēšana;

3.1.3. ķīmiskie dezinfekcijas paņēmieni un līdzekļi: ķīmiskie dezinfekcijas līdzekļi: aldehīdi (formaldehīds, glutāraldehīds, glioksāls), halogēni (jods un jodofori, hloraktīvie savienojumi, to aktivētie šķīdumi), oksidētāji (ūdeņraža pārskābe, peretiķskābe), virsmas aktīvās vielas (amīni, glukoprotamīni, četraizvietotā amonija savienojumi, biguanīdi), fenola atvasinājumi, sārmi, skābes, metāli un kombinētie dezinfekcijas līdzekļi: roku, ādas, virsmu, instrumentu dezinfekcijas līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļu darba šķīdumu gatavošana;

3.2. dezinfekcijas procesu ietekmējošie faktori: organisko vielu klātbūtne, mikrobiālās inficētības tips un intensitāte, apstrādājamā objekta īpašības, preparāta koncentrācija un iedarbības laiks, temperatūra un pH, dezinfekcijas līdzekļu mikrobioloģiskās iedarbības spektrs;

3.3. dezinfekcijas veidi:

3.3.1. profilaktiskā dezinfekcija (piemēram, dzeramā ūdens apgādes sistēmas, peldbaseini), tās raksturojums un uzdevumi;

3.3.2. perēkļu dezinfekcija, tās raksturojums un uzdevumi:

3.3.2.1. kārtējā dezinfekcija: organizācijas principi infekcijas slimības perēklī, darba apjoms infekcijas slimības perēklī, kārtējās dezinfekcijas veikšanas paņēmieni, kārtējās dezinfekcijas kvalitātes kontrole;

3.3.2.2. noslēguma dezinfekcija: darba organizācijas principi, apjoms infekcijas slimības perēklī, dezinfekcijas līdzekļu patēriņa normas;

3.4. dezinfekcijas iekārtas un aparatūra:

3.4.1. aparāti šķīdumu izsmidzināšanai: mehāniskie, elektriskie, kombinētie, aparāti disperģētu sistēmu iegūšanai gaisā: aerosolu ģeneratori, dūmu cilindri (sveces), aerosola baloni;

3.4.2. dezinfekcijas kameras: karsta gaisa, tvaika, tvaika- gaisa- formalīna kamera, uzbūves pamatprincipi, temperatūras un spiediena mērīšana kameras darba laikā, kameras darba žurnāls;

3.4.3. sanitārās caurlaides: darbības principi un režīmi, telpu izvietojums un aprīkojums;

3.4.4. kameru dezinfekcija un dezinsekcija;

3.5. praktiskās nodarbības dezinfekcijā:

3.5.1. dezinfekcijas līdzekļu darba šķīdumu pagatavošana un atsevišķu dezinfekcijas procedūru apgūšana: virsmu (grīdas, sienas, durvis) mazgāšana, apslaucīšana un apsmidzināšana; veļas iemērkšana; mīksto mēbeļu un inventāra, trauku, izdalījumu dezinfekcija;

3.5.2. dezinfekcijas kvalitātes kontrole – dezinfekcijas līdzekļa parauga ņemšana ķīmiskajai izmeklēšanai, virsmu nomazgājumu ņemšana bakterioloģiskai izmeklēšanai, dezinfekcijas kvalitātes vizuālā izmeklēšana;

3.5.3. praktiskās nodarbības tehnikas un aparatūras apguvē: iepazīšanās ar karsta gaisa, tvaika–gaisa, kombinētām tvaika–gaisa–formalīna kamerām, ar atsevišķām kameru daļām, kontroles un mērīšanas aparatūru, atsevišķu dezinfekcijas posmu apgūšana, strādājot ar kamerām: mantu atlase un iekraušana kamerā, kontroles termometru, indikatoru un bioloģisko testu izvietošana kamerā, darba drošības instrukcijas apgūšana un iepazīšanās ar kameras darba žurnālu.

4. Deratizācija:

4.1. deratizācijas nozīme pretepidēmijas pasākumu sistēmā;

4.2. grauzēju kārtas pārstāvju raksturojums:

4.2.1. pelēkā un melnā žurka, mājas pele, lauku pele, dzeltenkakla pele, lauku strupaste, to bioloģija un izplatība;

4.2.2. ūdens strupastes bioloģija;

4.3. grauzēju epidemioloģiskā un ekonomiskā nozīme;

4.4. grauzējiem labvēlīgie dzīves un vairošanās apstākļi un to novēršana; pasākumi ēku aizsardzībai pret grauzēju invāziju;

4.5. grauzēju klātbūtnes noteikšana (aptauja, apskate, objektīvā metode);

4.6. grauzēju iznīcināšanas metodes un līdzekļi:

4.6.1. mehāniskās grauzēju iznīcināšanas metodes;

4.6.2. deratizācijas līdzekļi, to raksturojums:

4.6.2.1. pirmās paaudzes antikoagulanti;

4.6.2.2. otrās paaudzes antikoagulanti;

4.6.2.3. ātri iedarbīgās vielas;

4.6.3. bioloģiskās grauzēju iznīcināšanas metodes;

4.6.4. grauzēju iznīcināšanas metožu, līdzekļu un to lietošanas veidu izvēle un noteicošie faktori;

4.7. deratizācija dažādās objektu grupās:

4.7.1. ārstniecības iestādēs, izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādēs, dzīvojamās ēkās, pārtikas objektos, lopkopības objektos, atklātās teritorijās;

4.7.2. deratizācija zoonožu perēklī;

4.8. deratizācijas darba organizēšana, uzskaite un kvalitātes rādītāji;

4.9. laboratorijas aprīkojums, darba drošība deratizācijas līdzekļu gatavošanā un fasēšanā, laboratorijas darba uzskaite;

4.10. praktiskās nodarbības deratizācijā:

4.10.1. iepazīšanās ar ķīmiskiem un mehāniskiem grauzēju apkarošanas pasākumiem, slazdu izlikšanas tehnikas apguve;

4.10.2. darba drošības pasākumu praktiskā apguve un iepazīšanās ar individuālās aizsardzības līdzekļiem (tai skaitā darba kārtība infekcijas slimību perēkļos);

4.10.3. iepazīšanās ar laboratorijas aprīkojumu un deratizācijas līdzekļu glabāšanu, fasēšanu un ēsmu gatavošanu;

4.10.4. deratizācijas darba dokumentācijas aizpildīšana, objektu apkalpošanas kārtība, darba efektivitātes kontroles sistēma un metodes;

4.10.5. deratizācijas veikšanas īpatnības dažādās objektu grupās.

5. Dezinsekcija:

5.1. dezinsekcijas nozīme pretepidēmisko pasākumu sistēmā;

5.2. ieskats posmkāju sistemātikā, ekoloģijā un izplatībā;

5.3. posmkāju uzbūve un fizioloģija, posmkāju attīstība, attīstības stadiju raksturojums, vairošanās īpatnības;

5.4. epidemioloģiski nozīmīgākās posmkāju sugas: prusaki, utis, blaktis, blusas, odi, dunduri, mušas, skudras, kodes, sēklgrauži, ādgrauži, ērces (Ixodes, gamazīdu, putekļu un kašķa ērces), to raksturojums;

5.5. posmkāju epidemioloģiskā nozīme;

5.6. dezinsekcijas veidi:

5.6.1. profilaktiskā dezinsekcija;

5.6.2. perēkļu dezinsekcija;

5.7. dezinsekcijas līdzekļi un metodes:

5.7.1. mehāniskā dezinsekcijas metode;

5.7.2. fizikālā dezinsekcijas metode;

5.7.3. ķīmiskā dezinsekcijas metode:

5.7.3.1. insekticīdu grupas, preparātu aktīvās vielas, to vispārējs raksturojums;

5.7.3.2. insekticīdu formas: pulveri, aerosoli, granulas, šķīdumi, suspensijas, emulsijas, ēsmas, to raksturojums, lietošanas paņēmieni;

5.7.3.3. insekticīdi profesionālai lietošanai;

5.7.3.4. sadzīves insekticīdi;

5.7.3.5. insekticīdu iekļūšanas ceļi posmkāju organismā, iedarbības mehānisms, posmkāju saindēšanās dinamika un pazīmes;

5.7.4. bioloģiskā dezinsekcijas metode;

5.7.5. repelenti, to nozīme, fizikāli ķīmiskās īpašības, lietošanas formas;

5.8. dezinsekcijas pasākumi infekcijas slimību perēkļos, dažādās objektu grupās;

5.9. dezinsekcijas darba uzskaite un kvalitātes rādītāji;

5.10. praktiskās nodarbības dezinsekcijā:

5.10.1. iepazīšanās ar dažādām insekticīdu formām un to lietošanas paņēmieniem;

5.10.2. darba drošības pasākumu praktiska apguve un iepazīšanās ar individuālās aizsardzības līdzekļiem (tai skaitā darba kārtību infekcijas slimību perēkļos);

5.10.3. iepazīšanās ar laboratorijas aprīkojumu un dezinsekcijas līdzekļu uzglabāšanu un fasēšanu;

5.10.4. dezinsekcijas darba dokumentācijas izpilde, objektu apkalpošanas kārtība, darba efektivitātes kontroles sistēma un metodes;

5.10.5. dezinsekcijas darba īpatnības dažādās objektu grupās.

6. Darba organizēšana, dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju reglamentējošie normatīvie dokumenti: Epidemioloģiskās drošības likums, Ķīmisko vielu likums, normatīvie akti par prasībām darbībām ar biocīdiem un par dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas pakalpojumu sniedzēju komercdarbības uzsākšanu. Dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas darba uzskaite, nepieciešamā dokumentācija.

7. Darba higiēnas un darba drošības prasības dezinfekcijā, dezinsekcijā un deratizācijā:

7.1. vispārīgās darba drošības prasības;

7.2. specifiskās darba drošības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām, maisījumiem un to šķīdumiem;

7.3. dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanas noteikumi;

7.4. individuālie aizsardzības līdzekļi: aizsargapģērbs, aizsargbrilles, respiratori, cimdi, aptieciņa;

7.5. darba drošības noteikumi, strādājot ar dezinfekcijas kamerām.

II. Dezinfektora profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

8. Dezinfektora profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes:

8.1. jāzina deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas metodes un drošības prasības, strādājot ar biocīdiem;

8.2. jāprot lietot deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas līdzekļus, komunicēt ar klientiem, informēt par piesardzības pasākumiem dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas veikšanas laikā;

8.3. jāatbild par uzdotā darba rezultātiem, jāprot novērtēt veikto pasākumu kvalitāti un efektivitāti, nekaitīgumu cilvēkiem, mājdzīvniekiem un videi.

III. Lekciju un praktisko nodarbību skaits

Nr.p.k.

Tēma

Stundu skaits

Tai skaitā teorētiskās/praktiskās

1. Ievads dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas darba organizācijā

1

1/0

2. Infekcijas slimību epidemioloģija

3

3/0

3. Dezinfekcija

5

3/2

4. Dezinsekcija

7

5/2

5. Deratizācija

7

4/3

6. Darba organizācija. Normatīvo aktu prasības. Darba higiēna. Darba drošības prasības

2

2/0

 

Kopā

25

18/7

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.618
Apliecība par dezinfektora mācību programmas apgūšanu kursos

(paraugs)

Piezīmes.

1. Apliecības lielums atbilst A4 formāta lapai vertikālā stāvoklī.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iedrukā atbilstoši katram konkrētajam gadījumam. Pārējais teksts ir drukāts un identisks visās apliecībās par dezinfektora mācību programmas apgūšanu kursos.

3. Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z.v." neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece
3. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 618
Objekta vai teritorijas dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas karte

(Pielikums MK 06.02.2018. noteikumu Nr. 73 redakcijā)

lpojumu sniegšanas datums

Sniegtā pakalpojuma veids

Objekta novērtēšanā konstatētās problēmas, kaitīgie organismi

Objekti vai teritorijas, kurās veikta dezinfekcija, dezinsekcija vai deratizācija, to platība (m2)

Lietotie dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas līdzekļi

Sniegtā pakalpojuma rezultātu pārbaude un piesardzības pasākumi

Pakalpojuma sniedzēja vārds, uzvārds un paraksts

Klienta vārds, uzvārds un paraksts

nosaukums

daudzums

                 

Piezīme. Neattiecas uz ūdens apgādes sistēmu dezinfekciju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 618Pieņemts: 06.07.2010.Stājas spēkā: 16.07.2010.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 111 (4303), 15.07.2010.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
213318
{"selected":{"value":"09.02.2018","content":"<font class='s-1'>09.02.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.02.2018","iso_value":"2018\/02\/09","content":"<font class='s-1'>09.02.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-08.02.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2010","iso_value":"2010\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2010.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.02.2018
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva