Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumus Nr. 1186 "Mērvienību noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.273

Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 5.§)
Mērvienību noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" 3.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību, tai skaitā atsevišķos mērījumu veidos būtisku bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu, nosaukumus un rakstību, kā arī papildu rādītāju lietošanu.

2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja:

4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā;

4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās.

5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.337 "Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 252.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu;

2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23. marta noteikumiem Nr.273
Latvijā lietojamo mērvienību nosaukumi, skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

I. Starptautiskā mērvienību sistēma

1. Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatmērvienības:

Nr.p.k.

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

1. Garums metrs m
2. Masa

kilograms

kg
3. Laiks

sekunde

s
4. Elektriskās strāvas stiprums ampērs A
5. Termodinamiskā temperatūra kelvins K
6. Vielas daudzums mols mol
7. Gaismas stiprums kandela cd

1.1. Garuma mērvienība – metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs.

1.2. Masas mērvienība – kilograms ir masas mērvienība, un tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

1.3. Laika mērvienība – sekunde ir cēzija-133 atoma starojuma 9 192 631 770 periodu ilgums, atbilstošs pārejai starp tā pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras viszemākiem līmeņiem.

1.4. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība – ampērs ir tādas nemainīgas strāvas stiprums, kura, plūstot pa diviem 1 metra attālumā vienam no otra vakuumā novietotiem paralēliem taisniem neierobežota garuma ļoti tieviem apaļa šķērsgriezuma vadiem, rada starp šiem vadiem 2 x 10-7 ņūtonu lielu spēku uz 1 garuma metru.

1.5. Termodinamiskās temperatūras mērvienība – Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa. Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

1.6. Vielas daudzuma mērvienība – mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz elementārdaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12. Lietojot molu, ir jāuzskaita elementārdaļiņas – atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šo daļiņu kopas.

1.7. Gaismas stipruma mērvienība – kandela ir gaismas stiprums, ko noteiktā virzienā izstaro monohromatisks starojuma avots ar 540 × 1012 hercu frekvenci un starojuma stiprumu 1/683 vati uz vienu steradiānu šajā virzienā.

2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:

Nr.p.k.

Lielums

Mērvienība

Izteiksme

nosaukums

simbols

citās Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībās

Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībās

1. Temperatūra pēc Celsija*

Celsija grāds

°C

2. Plaknes leņķis

radiāns

rad

m ∙ m-1

3. Telpiskais leņķis

steradiāns

sr

m2 ∙ m-2

4. Frekvence

hercs

Hz

s-1

5. Spēks

ņūtons

N

m ∙ kg ∙ s-2

6. Spiediens, mehāniskais spriegums

paskāls

Pa

N ∙ m-2

m-1∙ kg ∙ s-2

7. Enerģija, darbs; siltuma daudzums

džouls

J

N ∙ m

m2 ∙ kg ∙ s-2

8. Jauda**,  starojuma plūsma

vats

W

J ∙ s-1

m2 ∙ kg ∙ s-3

9. Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš

kulons

C

s ∙ A

10. Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks

volts

V

W ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙ s-3∙ A-1

11. Elektriskā pretestība

oms

Ω

V ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙ s-3 ∙ A-2

12. Elektrovadītspēja

sīmenss

S

A ∙ V-1

m2 ∙ kg-1 ∙ s3 ∙ A2

13. Elektriskā kapacitāte

farads

F

C ∙ V-1

m-2 ∙ kg-1 ∙ s4 ∙ A2

14. Magnētiskā plūsma

vēbers

Wb

V ∙ s

m2 ∙ kg ∙ s-2 ∙ A-1

15. Magnētiskās plūsmas blīvums

tesla

T

Wb ∙ m-2

kg ∙ s-2 ∙ A-1

16. Induktivitāte

henrijs

H

Wb ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙ s-2 ∙ A-2

17. Gaismas plūsma

lūmens

lm

cd ∙ sr

cd

18. Apgaismojums

lukss

lx

lm ∙ m-2

m-2 ∙ cd

19. Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)

bekerels

Bq

s-1

20. Absorbētā doza, kerma, absorbētās dozas rādītājs

grejs

Gy

J ∙ kg-1

m2 ∙ s-2

21. Ekvivalentā doza

zīverts

Sv

J ∙ kg-1

m2 ∙ s-2

22. Katalītiskā aktivitāte

katals

kat

mol ∙ s-1

Piezīmes.
1. * Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T0, kur T0 = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".

2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās.

3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:

Nr.p.k.

Reizinātājs

Daudzkārtņi un daļas

 

nosaukums

simbols

1.

1024

jota

Y

2.

1021

zeta

Z

3.

1018

eksa

E

4.

1015

peta

P

5.

1012

tera

T

6.

109

giga

G

7.

106

mega

M

8.

103

kilo

k

9.

102

hekto

h

10.

10

deka

da

11.

10-1

deci

d

12.

10-2

centi

c

13.

10-3

mili

m

14.

10-6

mikro

µ

15.

10-9

nano

n

16.

10-12

piko

p

17.

10-15

femto

f

18.

10-18

ato

a

19.

10-21

zepto

z

20.

10-24

jokto

y

Piezīmes.
1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".

2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā vai abās šajās daļās.

3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 102a tiek saukts par "hektāru".

4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus.

II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu

1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

Tilpums litrs

l vai L *

1 l = 1 dm3 = 10–3 m3

Masa tonna

t

1 t = 1 Mg = 103 kg

Spiediens, mehāniskais spriegums bārs

bar **

1 bar = 105 Pa

Piezīmes.
1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L".

2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā.

2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

Plaknes leņķis apgrieziens*

1 apgrieziens = 2 π rad

metriskais grāds vai gons

gon

  π  
200
grāds

°

10 = π  rad
180
leņķa minūte

'

1' = π  rad
10800
leņķa sekunde

''

1'' = π  rad
648000
Laiks minūte

min

1 min = 60 s

stunda

h

1 h = 3600 s

diennakts

d

1 d = 86400 s

Piezīme.
* Nav starptautiska simbola.

3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to, un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:

Lielums

Simbols

mērvienība

nosaukums

definīcija

Enerģija Elektronvolts

eV

Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, kuru iegūst elektrons vakuumā, šķērsojot 1 V potenciālu starpību
Masa Unificētā atommasas mērvienība

u

Unificētā atommasas mērvienība vienāda ar izotopa 12C atoma masas 1/12 daļu

4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

Optiskais stiprums dioptrija

1 dioptrija = 1 m–1

Dārgakmeņu masa metriskais karāts

1 metriskais karāts = 2 m–4 kg

Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība ārs

a

1 a = 102 m2

Tekstilšķiedru lineārais masas blīvums teks

tex

1 tex = 10–6 kg · m–1

Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens dzīvsudraba staba milimetrs

mm Hg

1 mm Hg = 133,322 Pa

Efektīvais šķēlums barns

b

1 b = 10-28 m2

5. Saliktās mērvienības:

Saliktās mērvienības izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības.

Ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.marta noteikumiem Nr.273
Bezdimensiju raksturlielumi un koeficienti
Ekonomikas ministrs A.Kampars
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 273Pieņemts: 23.03.2010.Stājas spēkā: 27.03.2010.Zaudē spēku: 05.06.2013.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 49 (4241), 26.03.2010.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
207121
27.03.2010
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva