Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.146

Rīgā 2010.gada 16.februārī (prot. Nr.9 22.§)
Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 10.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikai, kurā apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā tehnoloģisku mērķu sasniegšanai izmantotas pārtikas piedevas.

2. Lietojot pārtikas piedevas, ievēro arī vispārīgās pārtikas piedevu un fermentu lietošanas prasības, kas noteiktas:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulā (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (turpmāk – Regula Nr. 1333/2008);

2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulā (EK) Nr. 1332/2008 par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97.

3. Sākot ražot un lietot jaunas pārtikas piedevas, kas nav minētas šajos noteikumos, ievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulā (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Komersants iesniegumu par jaunas pārtikas piedevas vai fermenta ražošanu iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests). Dienests iesniegumu nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

4. Dienests kontrolē pārtikas piedevu lietošanu pārtikas produktu ražošanā un to atbilstību šo noteikumu prasībām. Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji pēc dienesta pieprasījuma iesniedz dienestā informāciju par attiecīgās pārtikas piedevas faktisko lietojumu. Dienests atbilstoši Regulas Nr. 1333/2008 26.panta 2.punktam apkopo iesniegto informāciju un pēc pieprasījuma nosūta Eiropas Komisijai, informējot par to Zemkopības ministriju.

5. Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas atbilstoši to maksimāli pieļaujamajām devām un lietošanas nosacījumiem (1.pielikums).

6. Ievērojot labas ražošanas prakses nosacījumus, šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas pārtikas produktu ražošanā var izmantot nereglamentētā daudzumā. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem pārtikas produktiem attiecīgās pārtikas piedevas var izmantot, ja šo noteikumu 1.pielikuma atbilstošajā sadaļā ir atsauce uz šo noteikumu 2.pielikumu.

(MK 19.10.2010. noteikumu Nr.985 redakcijā)

6.1 Ražojot pārtikas produktus, ievēro šādus labas ražošanas prakses nosacījumus:

6.11. pārtikas piedevas nelieto vairāk, nekā nepieciešams vēlamā rezultāta iegūšanai;

6.12. pārtikas piedevas atbilst pārtikas kvalitātes prasībām, un tās ražo, lieto un izplata tāpat kā citas pārtikas sastāvdaļas.

(MK 19.10.2010. noteikumu Nr.985 redakcijā)

7. Šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nav atļauts pievienot:

7.1. neapstrādātiem pārtikas produktiem – pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti, mazgāti produkti);

7.2. medum;

7.3. neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem;

7.4. sviestam;

7.5. pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam;

7.6. pasterizētam krējumam;

7.7. nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem;

7.8. dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par dabīgajiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem;

7.9. kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju);

7.10. kafijas ekstraktam;

7.11. nearomatizētai lapu tējai;

7.12. cukuram;

7.13. makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētai ar pazeminātu olbaltumvielu saturu);

7.14. nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas);

7.15. speciāli zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem.

8. Šo noteikumu 7.punkts neattiecas uz pārtikas produktiem, kas minēti šo noteikumu 1.pielikumā.

9. Pārtikas piedevas oglekļa dioksīdu (E 290), argonu (E 938), hēliju (E 939), slāpekli (E 941), slāpekļa (I) oksīdu (E 942), skābekli (E 948) un ūdeņradi (E 949) var pievienot visiem pārtikas produktiem nereglamentētā daudzumā.

10. Pārtikas piedevas algīnskābi (E 400), nātrija alginātu (E 401), kālija alginātu (E 402), amonija alginātu (E 403), kalcija alginātu (E 404), agaru (E 406), karaginānu (E 407), apstrādātas Eucheuma jūraszāles (E 407 a), baltās akācijas sveķus (E 410), guāra sveķus (E 412), tragakantu (E 413), akācijas sveķus (E 414), ksantāna sveķus (E 415), tara sveķus (E 417), želena sveķus (E 418) un pektīnus (E 440) aizliegts lietot želejas minikapsulās (želejveida konditorejas izstrādājumos, kas ievietoti puscietā apvalkā un paredzēti apēšanai vienā kumosā).

11. Pārtikas produktu sastāvdaļu maisījumiem (saliktiem pārtikas produktiem), kuriem šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts maksimāli pieļaujamais pārtikas piedevu daudzums, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteiktos pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā produktu sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā.

12. Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji norādīti šo noteikumu 5.pielikumā.

13. Atļautās pārtikas piedevas norādītas šo noteikumu 6. un 7.pielikumā, ņemot vērā, ka:

13.1. magnija trisilikāts (E 553 a II) un talks (E 553 b) nedrīkst saturēt azbestu;

13.2. nātrija nitrītu (E 250) atļauts lietot tikai maisījumā ar vārāmo sāli;

13.3. atļauts lietot arī no krāsvielām pagatavotas alumīnija lakas;

13.4. antocianīnus (E 163) atļauts lietot tikai tad, ja tie ar fizikālām metodēm iegūti no augļiem un dārzeņiem;

13.5. termins "karamele" attiecas uz brūno krāsvielu (E 150 a–d), kas paredzēta krāsošanai, nevis uz aromātisko karamelizēto cukuru, ko iegūst, karsējot cukurus, un izmanto pārtikas produktu (piemēram, konditorejas izstrādājumu, sviesta mīklas, alkoholisko dzērienu) aromatizēšanai.

14. Šo noteikumu 1., 6. un 7.pielikumā pārtikas piedevas ir iedalītas grupās atkarībā no to lietošanas mērķa:

14.1. antioksidanti un konservanti;

14.2. saldinātāji;

14.3. krāsvielas;

14.4. pārējās grupas (dažādas) – apjoma palielinātāji, biezinātāji, cietinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, garšas pastiprinātāji, glazētājvielas, irdinātāji, miltu apstrādes līdzekļi, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, nesējvielas, pretsalipes vielas, propelenti un iesaiņojuma gāzes, putu dzēsēji, putu veidotāji, recinātāji, sekvestranti, skābes, skābuma regulētāji, stabilizētāji.

15. Lietojot pārtikas krāsvielas, ievēro šādus nosacījumus:

15.1. krāsvielas neizmanto šo noteikumu 3.pielikumā minētajos pārtikas produktos, izņemot gadījumus, ja atsevišķi šo produktu veidi minēti šo noteikumu 1.pielikumā vai ja tie paredzēti tādu saliktu pārtikas produktu ražošanai, kuros var izmantot attiecīgās krāsvielas;

15.2. krāsvielu maksimālās devas norādītas, rēķinot pēc krāsojošā pigmenta satura krāsvielā;

15.3. mazumtirdzniecībā atļauts realizēt visas krāsvielas, izņemot amarantu (E 123), eritrozīnu (E 127), sarkano 2G (E 128), brūno FK (E 154), annato, biksīnu, norbiksīnu (E 160 b), kantaksantīnu (E 161 g), alumīniju (E 173) un litolrubīnu BK (E 180).

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumus Nr.158 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 37., 202.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 19.10.2010. noteikumiem Nr.985; MK 15.03.2011. noteikumiem Nr.189)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmantojamiem saldinātājiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;

12) Komisijas 2008.gada 22.decembra Direktīvas 2008/128/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (Kodificēta versija);

13) Komisijas 2008.gada 27.augusta Direktīvas 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (Kodificēta versija);

14) Komisijas 2008.gada 17.jūnija Direktīvas 2008/60/EK, ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (Kodificēta versija);

15) Komisijas 2009.gada 13.februāra Direktīvas 2009/10/EK, ar ko groza Direktīvu 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;

16) Komisijas 2009.gada 22.decembra Direktīvas 2009/163/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos, attiecībā uz neotamu;

17) Komisijas 2010.gada 17.jūnija Direktīvas 2010/37/ES, ar kuru groza Direktīvu 2008/60/EK, ar ko nosaka īpašus saldinātāju tīrības kritērijus;

18) Komisijas 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/67/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;

19) Komisijas 2010.gada 22.oktobra Direktīvas 2010/69/ES, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;

20) Komisijas 2011.gada 17.janvāra Direktīvas 2011/3/ES, ar kuru groza Direktīvu 2008/128/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas, un pārtikas piedevu maksimālās devas

(Pielikums MK 15.03.2011. noteikumu Nr.189 redakcijā)

Aprēķinot pārtikas piedevu lietojamo daudzumu pārtikas produktos, kas minēti šajā pielikumā, ņem vērā šādas pie pārtikas piedevu nosaukuma norādītās piezīmes:

1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot:

1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā;

1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums;

1.3. jebkuru produktu, kam ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338- 341, E 343 un E 450- 452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums.

2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts).

3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas:

3.1. pārtikā, ko izplata tirdzniecībā;

3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām:

3.2.1. pārtikas piedevām, ko pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai;

3.2.2. krāsvielām;

3.2.3. saldinātājiem;

3.2.4. dažādām pārtikas piedevām – E 200- 219, 297, 353- 363, 385, 392, 405, 416, 420- 421, 425, 427, 431- 436, 442- 445, 468, 473- 495, 512, 520- 523, 535- 556, 559, 579- 635, 900- 927 b, 950, 951, 953, 957, 959, 961, 965- 967, 999, 1201, 1202, 1203, 1505, 1518, 1521.

4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā.

5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā.

6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā.

7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.

8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā.

9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klātneesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg.

10. Maksimālā deva aspartāma-acesulfāma sālim 1 noteikta, rēķinot pēc acesulfāma K (a) vai aspartāma (b) satura sālī. Izmantojot aspartāma-acesulfāma sāli 1, nedrīkst pārsniegt acesulfāma K un aspartāma maksimālo devu attiecīgajā pārtikas produktā.

11. Maksimālā deva rozmarīna ekstraktiem noteikta, rēķinot kā karnozola un karnozolskābes summu produktā.

Tabula WORD formātā
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Pārtikas piedevas, kas lietojamas nereglamentētās devās atbilstoši labas ražošanas praksei, starptautisko (E) numuru secībā
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Pārtikas produkti, kuru apstrādē vai ražošanā nav atļauta pārtikas krāsvielu lietošana
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Atļautās nesējvielas, arī nesējšķīdinātāji

(Pielikums grozīts ar MK 15.03.2011. noteikumiem Nr.189)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 19.10.2010. noteikumiem Nr.985; MK 15.03.2011. noteikumiem Nr.189)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Atļauto pārtikas piedevu saraksts starptautisko (E) numuru secībā

(Pielikums grozīts ar MK 19.10.2010. noteikumiem Nr.985; MK 15.03.2011. noteikumiem Nr.189)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra noteikumiem Nr.146
Alfabētiskais atļauto pārtikas piedevu saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 19.10.2010. noteikumiem Nr.985; MK 15.03.2011. noteikumiem Nr.189)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 146Pieņemts: 16.02.2010.Stājas spēkā: 20.02.2010.Zaudē spēku: 01.08.2013.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 29 (4221), 19.02.2010.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
205420
{"selected":{"value":"19.03.2011","content":"<font class='s-1'>19.03.2011.-31.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.03.2011","iso_value":"2011\/03\/19","content":"<font class='s-1'>19.03.2011.-31.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.10.2010","iso_value":"2010\/10\/22","content":"<font class='s-1'>22.10.2010.-18.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.02.2010","iso_value":"2010\/02\/20","content":"<font class='s-1'>20.02.2010.-21.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.03.2011
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva