Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.74

Rīgā 2010.gada 26.janvārī (prot. Nr.5 15.§)
Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes atkalapvienošana
Izdoti saskaņā ar Patvēruma likuma 38.panta ceturto daļu un 46.panta otrās daļas 2.punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes atkalapvienošana.

2. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir pastāvējusi bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas izcelsmes valstī.

3. Lai ģimene varētu atkalapvienoties, bēglis, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvusī persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) noformē izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai (turpmāk – izsaukums) atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē izsaukumu apstiprināšanas kārtību. Izsaukumā norāda visus ģimenes locekļus, kuri vēlas atkalapvienoties.

4. Noformējot izsaukumu, bēglis, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvusī persona uzrāda derīgu personu apliecinošu dokumentu un iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par izsaukuma apstiprināšanu.

5. Ja bez pavadības esošs nepilngadīgs bēglis vēlas atkalapvienoties ar māti un tēvu un ir saņemts bāriņtiesas atzinums, ka bērna interesēs ir atkalapvienoties ar māti un tēvu Latvijas Republikā, viņa likumiskais pārstāvis pārvaldē noformē izsaukumu.

6. Noformējot izsaukumu, alternatīvo statusu ieguvusī persona pārvaldē papildus šo noteikumu 4.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

6.1. dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā un tiesības tajā apmesties (piemēram, īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, īres līgumu);

6.2. apstiprinājumu, ka attiecīgajai personai ir stabili un pastāvīgi ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un ģimenes locekļus, neizmantojot valsts sociālo palīdzību.

7. Bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes locekļi un bez pavadības esoša nepilngadīga bēgļa māte un tēvs Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz:

7.1. aizpildītu anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas noformēta atbilstoši uzturēšanās atļaujas izsniegšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

7.2. Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta vai pārvietošanas dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu) (pārvietošanas dokumenta kopiju iesniedz, ja ģimenes locekļi atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kura piešķīrusi viņiem pagaidu aizsardzību);

7.3. dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apstiprina radniecību vai laulību ar personu, kura noformējusi izsaukumu;

7.4. katra ģimenes locekļa fotogrāfiju (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas);

7.5. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

8. Šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētie dokumenti, ja tie izsniegti ārvalstīs, ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, izņemot gadījumus, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

9. Ja bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas laulātais vai bez pavadības esoša nepilngadīga bēgļa māte un tēvs nevar iesniegt kādu no šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem un ir rakstiski norādījuši pamatotu iemeslu, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var pieņemt dokumentus ģimenes atkalapvienošanai bez attiecīgā dokumenta.

10. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus mēneša laikā nosūta pārvaldei.

11. Pārvalde izskata dokumentus, salīdzina tos ar pārvaldes rīcībā esošo informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa precizējošas ziņas no Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, no ārvalstīm, kā arī no bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas vai viņas ģimenes locekļiem.

12. Pārvalde lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ģimenes atkalapvienošanai vai atteikumu to izsniegt (turpmāk – lēmums) var pieņemt bez kāda no 7.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja ir norādīts pamatots iemesls, ka nav bijusi iespēja tādu iesniegt.

13. Pārvalde mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kā arī informē bēgli, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušo personu vai bez pavadības esoša nepilngadīga bēgļa likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

14. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība informē bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas laulāto un bez pavadības esoša nepilngadīga bēgļa māti un tēvu par pārvaldes lēmumu.

15. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes locekļiem, izsniedz viņiem vienreizējo ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām.

16. Pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes locekļu pārvietošanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latvijas Republiku izmanto pārvietošanas dokumentu.

17. Septiņu darbdienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes loceklis personīgi ierodas lēmumā norādītajā pārvaldes nodaļā uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

18. Pārvalde, pamatojoties uz lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ģimenes atkalapvienošanai, izsniedz bēgļa, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes locekļiem uzturēšanās atļaujas.

19. Pagaidu aizsardzību ieguvušās personas ģimenes locekļiem izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku, kas sakrīt ar laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

20. Bēglim, alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību ieguvušai personai un minēto personu laulātajiem, kā arī bez pavadības esoša nepilngadīga bēgļa likumiskajam pārstāvim ir tiesības apstrīdēt pārvaldes amatpersonas pieņemto lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās dienas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 74Pieņemts: 26.01.2010.Stājas spēkā: 30.01.2010.Zaudē spēku: 19.07.2016. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 16 (4208), 29.01.2010.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
204326
30.01.2010
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)