Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.864

Rīgā 2009.gada 4.augustā (prot. Nr.51 39.§)
Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un dzīvnieku veselības jomā

(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu, references laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus, kā arī prasības references laboratorijas iekārtām un aprīkojumam pārtikas, dzīvnieku barības un dzīvnieku veselības jomā.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

2. Zemkopības ministrija izvērtē laboratorijas atbilstību šo noteikumu prasībām un nominē to par references laboratoriju kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām references jomām vai jaunā references jomā, ja Eiropas Savienībā nominē Eiropas Savienības references laboratoriju pārtikas, dzīvnieku barības vai dzīvnieku veselības jomā.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr. 257 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

3. Zemkopības ministrija uzrauga un kontrolē references laboratorijas funkciju izpildi, kā arī finanšu izlietojumu references jomās.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

4. References laboratorijas statusu šo noteikumu 1. pielikumā minēto references jomu izpildē piešķir laboratorijai, kas:

4.1. atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 882/2004), 33.pantā noteiktajām prasībām un nodrošina minētajā pantā references laboratorijām doto uzdevumu izpildi;

4.2. ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 882/2004 12.panta 2. un 3.punkta prasībām;

4.3. izpilda prasības, kuras noteiktas Eiropas Komisijas 2005.gada 4.marta Regulā (EK) Nr. 378/2005 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Eiropas Parla­menta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz Kopienas references laboratorijas pienākumiem un uzdevumiem saistībā ar pārtikas piedevu atļauju pieteikumiem.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

5. References laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus, kas nosaka laboratoriju sarakstu, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu. Minēto laboratoriju iekļauj Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratoriju sarakstā, kas izveidots, pamatojoties uz kvalifikācijas pārbaužu rezultātiem, par kuriem ir paziņojusi Eiropas Savienības references laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

6. Nacionālā akreditācijas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību veic šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto akreditāciju.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

7. References laboratorijas funkcijas pilda valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"", un tā pārziņā ir šādas references jomas:

7.1. dzīvnieku infekcijas slimību diagnostika:

7.1.1. klasiskais cūku mēris;

7.1.2. putnu gripa;

7.1.3. Ņūkāslas slimība;

7.1.4. mutes un nagu sērga;

7.1.5. zivju infekcijas slimības;

7.1.6. vēžveidīgo infekcijas slimības;

7.1.7. trakumsērga;

7.1.8. bruceloze;

7.1.9. govju tuberkuloze;

7.1.10. infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība;

7.1.11. cūku vezikulārā slimība;

7.1.12. Āfrikas cūku mēris;

7.1.13. Āfrikas zirgu mēris;

7.1.14. citas zirgu slimības (izņemot Āfrikas zirgu mēri):

7.1.14.1. vaislas sērga;

7.1.14.2. zirgu ļaunie ienāši;

7.1.14.3. zirgu encefalomielīts (visu veidu);

7.1.14.4. infekciozā anēmija;

7.1.14.5. zirgu virusālais arterīts;

7.1.14.6. zirgu kontagiozais metrīts;

7.1.14.7. vezikulārais stomatīts;

7.1.14.8. zirgu herpesvīrusu infekcija;

7.1.15. aitu un kazu bakas;

7.1.16. nodulārais dermatīts;

7.1.17. mazo atgremotāju mēris;

7.2. pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība, atliekvielas, tai skaitā pesticīdu atliekvielas, un slimību ierosinātāju antimikro­biālā rezistence:

7.2.1. piena un piena produktu kontrole;

7.2.2. salmonellu (visu izolēto ierosinātāju) kontrole;

7.2.3. Listeria monocytogenes kontrole;

7.2.4. koagulāzes pozitīvo stafilokoku (tai skaitā S.aureus) kontrole;

7.2.5. E.coli (tai skaitā verotoksigēnā E.coli) kontrole;

7.2.6. Campylobacter (visu izolēto ierosinātāju) kontrole;

7.2.7. parazītu (īpaši Trichinella, Echinococcus, Anisakis) noteikšana;

7.2.8. ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšana;

7.2.9. dzīvnieku izcelsmes proteīnu noteikšana dzīvnieku barībā;

7.2.10. veterināro zāļu un piesārņotāju atliekvielu noteikšana dzīvnieku izcelsmes pārtikā:

7.2.10.1. resorcilikskābes laktonu kontrole, ieskaitot zeranola, steroīdu, antitiroīdo vielu, stilbēnu, stilbēnu atvasinājumu, to sāļu un esteru, sedatīvo līdzekļu un mikotoksīnu kontroli;

7.2.10.2. antibakteriālo substanču kontrole, ieskaitot sulfonamīdu, kvinolonu, krāsvielu, karbadoksa un olakvindoksa kontroli;

7.2.10.3. beta-agonistu, antihelmintisko līdzekļu, antikokcidiālo līdzekļu, ieskaitot nitroimidazolu, nesteroīdo un pretiekaisuma līdzekļu kontrole;

7.2.10.4. karbamātu un piretroīdu kont­role;

7.2.10.5. hloramfenikola, dapsona un nitrofurānu kontrole;

7.2.11. transmisīvo sūkļveida encefalopātiju noteikšana;

7.2.12. dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu noteikšana;

7.2.13. tādu materiālu kontrole, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku;

7.2.14. pesticīdu atliekvielu noteikšana:

7.2.14.1. graudaugos un barībā;

7.2.14.2. dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu;

7.2.14.3. augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu;

7.2.14.4. vienas atliekvielas noteikšanas metode;

7.2.15. smago metālu noteikšana barībā un pārtikā;

7.2.16. mikotoksīnu noteikšana;

7.2.17. policiklisko aromātisko ogļūdeņražu noteikšana;

7.2.18. dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlordifenilu noteikšana barībā un pārtikā;

7.2.19. gliemeņu bakterovirusālais piesārņojums;

7.3. diagnozes standartu un metožu kontrole un uzraudzība:

7.3.1. govju enzootiskās leikozes diagnostika (imūnās difūzijas metode, imūnfermentatīvās analīzes metode);

7.3.2. trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskā noteikšana;

7.3.3. Aujeski slimības diagnostika (imūnfermentatīvās analīzes metodes pārbaude, jo īpaši attiecībā uz valsts standartserumu ražošanu un standartizāciju atbilstoši Eiropas Savienības standartserumiem);

7.4. bišu veselība.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr. 1461; MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

8. Zinātniskais institūts slēdz līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts laboratoriju par atsevišķā references jomā noteikto funkciju izpildi, ja šī joma nav ietverta valsts references programmā un Latvijā nav nominēta references laboratorija, kas veic šādas darbības un references laboratorijas funkcijas.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

9. Zinātniskais institūts slēdz līgumu par references laboratorijas funkciju izpildi ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts laboratoriju, ja attiecīgā laboratorija atbilst šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

9.1 Zinātniskais institūts vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 8.punktā minētā līguma noslēgšanas informē par to Zemkopības ministriju.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

10. Zemkopības ministrija ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par references laboratorijas nosaukumu, adresi un piešķirto references jomu un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

11. Zemkopības ministrija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 882/2004 33.panta 4.punktā noteikto kārtību references labo­ratorijas nosaukumu, adresi un tai piešķirto references jomu paziņo Eiropas Komisijai.

12. References laboratorija katru gadu līdz 7.janvārim iesniedz Zemkopības ministrijā ziņojumu (papīra formā) par finanšu izlietojumu iepriekšējā gadā un līdz 31.martam – pārskatu par iepriekšējā gada darbību. Pārskatā norāda šādu informāciju:

12.1. references funkcijas izpildes rezultāti;

12.2. budžeta sadalījums un izlietojums, kā arī ārpusbudžeta ienākumi un to izlietojums;

12.3. personāla skaits un sastāvs;

12.4. informācija par organizētajiem starplaboratoriju salīdzinošajiem testiem.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

13. Zinātniskais institūts:

13.1. katru gadu sagatavo un līdz 1.septembrim iesniedz Zemkopības ministrijā valsts references programmu nākamajam gadam;

13.2. aprēķina valsts references programmai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī saskaņo ar Zemkopības ministriju deleģētās references funkcijas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts references laboratorijai un šo funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

II. Dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību) ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju vispārīgās funkcijas, pienākumi un prasības to iekārtām un aprīkojumam

14. References laboratorijai, kas veic laboratorisko izmeklēšanu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai, ir šādas funkcijas:

14.1. attīstīt, optimizēt un validēt laboratoriskās izmeklēšanas metodes;

14.2. koordinēt valsts pilnvarotu laboratoriju darbību piešķirtās references jomā, kā arī noteikt un koordinēt laboratoriskās diagnostikas metodes;

14.3. apmācīt laboratorijas darbā iesaistīto personālu vai nodrošināt tā pārkvalificēšanos, lai saskaņotu diagnostikas metodes valstī;

14.4. pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) pieprasījuma veikt zinātnisko un tehnisko ekspertīzi;

14.5. izveidot un uzturēt ierosinātāju celmu un paraugu banku, iero­sinātāju antigēnu banku, diagnostisko reaģentu komplektu krājumu, specifisko imūnglobulīnu un serumu banku;

14.6. kontrolēt analītiskos reaģentus un diagnostiskos testus;

14.7. novērtēt dezinfekcijas līdzekļu un analītisko reaģentu efektivitāti;

14.8. piedalīties epizootoloģiskās uzraudzības tīkla veidošanā laboratoriskās diagnostikas jomā;

14.9. veikt laboratoriskos izmeklējumus piešķirtajā references jomā un strīdu gadījumā apstiprināt vai noraidīt valsts pilnvarotu vai akreditētu laboratoriju iegūtos rezultātus piešķirtajā references jomā;

14.10. ja radušās aizdomas par valsts uzraudzībā esošas infekcijas slimības (izņemot epizootijas un akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības) esību, informēt dienestu, vai šī slimība ir apstiprināta laboratoriskajos izmeklējumos;

14.11. koordinēt valstī izmantotās metodes dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajā izmeklēšanā, saskaņojot tās ar attiecīgu Eiropas Savienības references laboratoriju;

14.12. organizēt periodiskus diagnostisko procedūru salīdzinošos testus valsts pilnvarotajām laboratorijām;

14.13. sadarboties ar Eiropas Savienības references laboratoriju un piedalīties tās organizētajos salīdzinošajos testos.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajai references laboratorijai ir pienākums nodrošināt:

15.1. laboratorisko pārbaužu konfidencialitāti, objektivitāti un neatkarību;

15.2. ātru un operatīvu rīcību ārkārtas situācijās, lai saņemtu un izmeklētu paraugus noteiktā laikposmā;

15.3. kvalitatīvu un operatīvu darba uzdevumu izpildi.

III. Dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību) ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju īpašās funkcijas un pienākumi

16. Šo noteikumu 14.punktā minētā references laboratorija ir atbildīga par:

16.1. tuberkulozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī kontrolē šos testus un reaģentus un nodrošina to atbilstību standartiem;

16.2. brucelozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.2.1. veic un izvērtē pētījumus, kas parāda valstī izmantotā testa metodes ticamību, un apstiprina testa rezultātus;

16.2.2. veic standarta sekundāro etalonu kalibrēšanu valsts standartserumam attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu;

16.2.3. kontrolē visu valstī izmantoto antigēnu un imūnfermentatīvās analīzes metodes komplektu partiju kvalitātes pārbaudes;

16.2.4. sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām par brucelozes ierosinātāja laboratorisko izmeklēšanu;

16.3. govju enzootiskās leikozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.3.1. veic laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret oficiālo Eiropas Savienības standartserumu, ko piegādā Dānijas Tehniskās universitātes Valsts veterinārais institūts;

16.3.2. ne retāk kā reizi gadā kontrolē iesūtītos standarta antigēnus, lai veiktu to pārbaudi un salīdzinātu ar oficiālo Eiropas Savienības standartserumu.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

17. References laboratorija, kas ir atbildīga par trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes uzraudzību, veic seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

17.1 Šo noteikumu 7.3.3. apakšpunktā minētajā references jomā zinātniskais institūts veic Aujeski slimības cietfāzes imūnfermentatīvās analīzes metodes (turpmāk – ELISA) kvalitātes pārbaudi saskaņā ar ELISA protokolu par Aujeski slimības vīrusa (vīrusa kopumā) antivielu noteikšanu attiecībā uz B glikoproteīnu (ASV-gB), D glikoproteīnu (ASV-gD) vai E glikoproteīnu (ASV-gE) (2. pielikums).

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

IV. Epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju vispārīgās funkcijas, pienākumi un prasības to iekārtām un aprīkojumam

18. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu epizootiskās slimības (mutes un nagu sērgas, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra, Āfrikas zirgu mēra, putnu gripas, Ņūkāslas slimības, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta) vai akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības (epizootiskās hematopoētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības) ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar tādām iekārtām un aprīkojumu, lai veiktu pēkšņu un plašu slimības uzliesmojumu diagnostisko uzrau­dzību.

19. Šo noteikumu 18.punktā minētās references laboratorijas personāls ir apmācīts infekcijas slimību vīrusu identificēšanai piešķirtās references jomā.

20. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija:

20.1. sadarbojas ar Eiropas Savienības references laboratoriju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām, izstrādājot uzlabotas diagnostikas metodes un apmainoties ar informāciju un materiāliem, kas saistīti ar dzīvnieku infekcijas slimību diagnostiku;

20.2. piedalās Eiropas Savienības references laboratorijas rīkotajās ārējās kvalitātes nodrošināšanas programmās un uzdevumos, kuros tiek pārbaudītas references laboratorijas personāla prasmes un zināšanas uzdevumu izpildē;

20.3. nekavējoties sniedz Eiropas Komisijai tās pieprasīto informāciju, kā arī informē par laboratorijas aprīkojuma un tajā izmantoto laboratorisko metožu atbilstību Starptautiskā epizootiju biroja apstiprinātajiem standartiem “Diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmata savvaļas un ūdens dzīvniekiem”;

20.4. sniedz Eiropas Savienības references laboratorijai un dienestam tās rīcībā esošos datus par epizootisko slimību vai akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

21. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija vērtē valsts pilnvarotās laboratorijās izmantojamās diagnostiskās metodes konkrētas slimības noteikšanā, kā arī saskaņo tās. Attiecīgā references laboratorija ir atbildīga par reaģentu izmantošanu un vakcīnu testēšanu, un tai ir šādas tiesības:

21.1. piegādāt diagnostiskos reaģentus citām valsts pilnvarotām laboratorijām (pēc pieprasījuma);

21.2. kontrolēt diagnostisko reaģentu kvalitāti;

21.3. periodiski organizēt starplaboratoriju salīdzinošos testus;

21.4. glabāt izdalīto slimības vīrusu saturošo materiālu, ja tiek apstiprināta diagnoze;

21.5. izvērtēt un sniegt galīgo atzinumu par citās valsts pilnvarotās laboratorijās iegūtajiem rezultātiem.

V. Epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju īpašās funkcijas un pienākumi

22. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes Āfrikas cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

23. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu klasiskā cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes klasiskā cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un izolētā vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar klasiskā cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

24. References laboratorija, kas rīkojas ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu un veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai, darbojas drošības apstākļos, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par obligātajiem nosacījumiem laboratorijām, kurās strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos.

25. Antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka visiem vīrusiem, kas izraisījuši sekundārus mutes un nagu sērgas uzliesmojumus. Ja references laboratorija nav aprīkota ar piemērotām telpām, antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka Eiropas Savienības references laboratorijā. Uz Eiropas Savienības references laboratoriju nosūta paraugu slimības apstip­rināšanai un sīkāku īpašību noteikšanai (tai skaitā konsultācijai par antigēnu saistību starp lauka celmu un vakcīnas celmiem) Eiropas Savienības antigēnu un vakcīnu bankā. Šāda kārtība attiecas arī uz tāda vīrusa antigēnu tipu un genomu īpašību noteikšanu, ko references laboratorija saņem no trešajām valstīm.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

26. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai:

26.1. sniedz arī vezikulāro vīrusu slimību laboratoriskās izmeklēšanas pakalpojumus;

26.2. uztur visus mutes un nagu sērgas vīrusa serotipu inaktivētos standartcelmus un imūnserumus pret šiem vīrusiem, kā arī visus pārējos reaģentus, kas nepieciešami ātrai diagnostikai. Negatīvas diagnozes apstiprināšanai ir sagatavotas atbilstošas šūnu kultūras;

26.3. sadarbojas ar citām valsts pilnvarotām laboratorijām seroloģiskā testa un tādu citu testu veikšanā, kas neietver darbu ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu.

27. Valsts pilnvarotās laboratorijas, kas iesaistās šo noteikumu 26.punktā minētajos testos:

27.1. neizdala mutes un nagu sērgas vīrusu no paraugiem, kas iegūti, lai apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar kādu no vezikulārajiem vīrusiem;

27.2. neievieš bioloģiskās drošības pasākumus, bet laboratorijas iekšējā kārtībā nosaka procedūras, kas iespējamas mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās gadījumā, lai nodrošinātu efektīvu infekcijas ierobežošanu un likvidēšanu;

27.3. paraugus, kuros iegūti nepārliecinoši rezultāti par infekcijas slimības ierosinātāja esību, pārsūta uz references laboratoriju galīgā rezultāta iegūšanai.

28. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu putnu gripas ierosinātāja noteikšanai:

28.1. laboratoriskos izmeklējumus putnu gripas ierosinātāja klātbūtnes un vīrusa ģenētiskā tipa noteikšanā izdara saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu;

28.2. iesniedz Eiropas Savienības references laboratorijai izdalīto putnu gripas vīrusa materiālu pilna raksturojuma iegūšanai:

28.2.1. no visiem primārajiem putnu gripas uzliesmojumiem;

28.2.2. no sekundārajiem putnu gripas uzliesmojumiem, ņemot vērā to skaitu;

28.2.3. no mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem vai zīdītājiem, ja tas nopietni apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

28.3. sadarbojas ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", lai apmainītos ar informāciju par laboratoriskajā diagnostikā lietojamām metodēm, kā arī izolēto putnu gripas vīrusa tipu.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.211; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

29. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Ņūkāslas slimības ierosinātāja noteikšanai, nodrošina Ņūkāslas slimības vīrusa pilnīgu antigēnu un bioloģisko klasifikāciju.

30. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar iekārtām, kas jebkurā laikā ļauj noteikt attiecīgā vīrusa tipu, apakštipu un paveidu.

30.1 References laboratorija, kas veic laboratorisko diagnostiku Āfrikas zirgu mēra noteikšanai:

30.1. saglabā izdalītos Āfrikas zirgu mēra vīrusa izolātus;

30.2. apstiprina citā diagnostiskajā laboratorijā uz Āfrikas zirgu mēri iegūto pozitīvo rezultātu.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājums

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumus Nr.834 “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī par references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 198.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

2) Padomes 1992.gada 29.aprīļa Direktīvas 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai;

3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Direktīvas 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei;

4) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību;

5) Padomes 2000.gada 20.novembra Direktīvas 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai;

6) Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei;

7) Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri;

8) Padomes 2003.gada 29.septembra Direktīvas 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK;

9) Padomes 2005.gada 20.decembra Direktīvas 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK;

10) Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;

11) Padomes 2008.gada 15.jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK;

12) Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu;

13) Padomes 1990.gada 15.oktobra Direktīvas 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešajām valstīm;

14) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekvielas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 4. augusta
noteikumiem Nr. 864
References jomas

(Pielikums MK 10.04.2012. noteikumu Nr. 257 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

I. Dzīvnieku veselība

Nr.p.k.

References joma

1. Klasiskais cūku mēris
2. Āfrikas zirgu mēris
3. Putnu gripa
4. Ņūkāslas slimība
5. Cūku vezikulārā slimība
6. Zivju slimības:
6.1. epizootiskā hematopoētiskā nekroze
6.2. epizootiskais čūlu sindroms
6.3. virālā hemorāģiskā septicēmija
6.4. infekciozā hematopoētiskā nekroze
6.5. Koi herpesvīruss
6.6. lašu infekciozā anēmija
7. Divvāku molusku slimības:
7.1. bonamioze (Bonamia exitiosa, Bonamia ostreae)
7.2. perkinsoze
7.3. mikrocitoze
7.4. marteilioze
8. Infekciozais katarālais drudzis
9. Āfrikas cūku mēris
10. Mutes un nagu sērga
11. Bruceloze
12. Citas zirgu slimības (izņemot Āfrikas zirgu mēri):
12.1. vaislas sērga
12.2. zirgu ļaunie ienāši
12.3. zirgu encefalomielīts (visu veidu)
12.4. infekciozā anēmija
12.5. zirgu virusālais arterīts
12.6. zirgu kontagiozais metrīts
12.7. vezikulārais stomatīts
12.8. zirgu herpesvīrusu infekcija
13. Vēžveidīgo slimības:
13.1. taura sindroms
13.2. dzeltenās galvas slimība
13.3. vēžu baltplankumu slimība
14. Trakumsērga
15. Liellopu tuberkuloze
16. Bišu veselība
17. Govju mēris
18. Mazo atgremotāju mēris
19. Aitu un kazu bakas
20. Rifta ielejas drudzis
21. Nodulārais dermatīts
22. Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība
23. Mikoplazmoze

II. Pārtikas drošība un dzīvnieku barība

Nr.p.k.

References joma

1. Piena un piena produktu kontrole
2. Salmonellu (visi izolētie ierosinātāji) kontrole
3. Jūras biotoksīnu uzraudzība
4. Gliemeņu virusālā un bakteriālā piesārņojuma noteikšana
5. Listeriozes (Listeria monocytogenes) kontrole
6. Koagulāzes pozitīvo stafilokoku (tai skaitā S.aureus) kontrole
7. Zarnu nūjiņas (E.coli, tai skaitā verotoksigēnā E.coli) kontrole
8. Kampilobakteriozes (Campilobacter visu izolēto ierosinātāju) kontrole
9. Parazītu (īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis) noteikšana
10. Ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšana
11. Dzīvnieku izcelsmes proteīnu noteikšana dzīvnieku barībā
12. Veterināro zāļu un piesārņotāju atliekvielu noteikšana dzīvnieku izcelsmes pārtikā:
12.1. rezorcilskābes laktonu (tai skaitā zeranola, steroīdu, antitiroīdo vielu, stilbēnu, stilbēnu atvasinājumu, to sāļu un esteru, sedatīvo līdzekļu un mikotoksīnu) kontrole
12.2. antimikrobiālo vielu (tai skaitā sulfanilamīdu un hinolonu, krāsvielu, karbadoksa un olakvindoksa) kontrole
12.3. beta agonistu, antihelmintisko līdzekļu, antikokcidiālo līdzekļu (tai skaitā nitroimidazolu, nesteroīdo un pretiekaisuma līdzekļu, hloramfenikola, dapsona un nitrofurānu) kontrole
12.4. ķīmisko elementu kontrole
13. Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju noteikšana
14. Dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu noteikšana
15. Tādu materiālu kontrole, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku
16. Pesticīdu atliekvielu noteikšana:
16.1. graudos un barībā
16.2. dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu
16.3. augļos un dārzeņos (tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu)
16.4. vienas atliekvielas noteikšanas metode
17. Smago metālu noteikšana barībā un pārtikā
18. Mikotoksīnu noteikšana
19. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu noteikšana
20. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlordifenilu noteikšana barībā un pārtikā

III. Dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikas standartu un metožu references jomas

Nr.p.k.

References joma

1. Govju enzootiskā leikoze (imūnās difūzijas metode, imūnfermentatīvās analīzes metode)
2. Trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskā noteikšana
3. Aujeski slimība (imūnfermentatīvās analīzes metodes pārbaude, īpaši attiecībā uz valsts standartserumu ražošanu un standartizāciju atbilstoši Eiropas Savienības standartserumiem)
2. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 4. augusta
noteikumiem Nr. 864
ELISA protokols par Aujeski slimības vīrusa (vīrusa kopumā) antivielu noteikšanu attiecībā uz B glikoproteīnu (ASV-gB), D glikoproteīnu (ASV-gD) vai E glikoproteīnu (ASV-gE)

(Pielikums MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

1. Zinātniskais institūts novērtē ASV-gE ELISA testus un diagnostiskos komplektus, izmantojot šā pielikuma 4., 5. un 6. vai 7. punktā noteiktos kritērijus.

2. Dienests nodrošina, ka valstī tiek reģistrēti tikai tādi ASV-gE ELISA diagnostiskie komplekti, kas atbilst šā pielikuma 4., 5. un 6. vai 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

3. Pirms ASV-gE ELISA testa apstiprināšanas to novērtē saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pārbauda katru diagnostiskā komplekta partijas atbilstību šā pielikuma 6. vai 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4. ASV-gE ELISA testa jutība ir atbilstoša, ja iegūts pozitīvs rezultāts, pārbaudot ar šādiem Eiropas Savienības standartserumiem:

4.1. standartserumu ASV 1 atšķaidījumā 1 : 8;

4.2. standartserumu ASV-gE A;

4.3. standartserumu ASV-gE B;

4.4. standartserumu ASV-gE C;

4.5. standartserumu ASV-gE D;

4.6. standartserumu ASV-gE E;

4.7. standartserumu ASV-gE F.

5. ASV-gE ELISA testa specifiskums ir atbilstošs, ja iegūts negatīvs rezultāts, pārbaudot ar šādiem Eiropas Savienības standartserumiem:

5.1. standartserumu ASV-gE G;

5.2. standartserumu ASV-gE H;

5.3. standartserumu ASV-gE J;

5.4. standartserumu ASV-gE K;

5.5. standartserumu ASV-gE L;

5.6. standartserumu ASV-gE M;

5.7. standartserumu ASV-gE N;

5.8. standartserumu ASV-gE O;

5.9. standartserumu ASV-gE P;

5.10. standartserumu ASV-gE Q.

6. ASV-gE ELISA diagnostiskā komplekta partija ir atbilstoša, ja izpildīti šādi kritēriji:

6.1. iegūts pozitīvs rezultāts ar Eiropas Savienības standartserumu ASV 1 atšķaidījumā 1 : 8;

6.2. iegūts negatīvs rezultāts vismaz ar vienu no šā pielikuma 5. punktā minētajiem Eiropas Savienības standartserumiem.

7. ASV-gB ELISA un ASV-gD ELISA diagnostiskā komplekta partija ir atbilstoša, ja izpildīti šādi kritēriji:

7.1. iegūts pozitīvs rezultāts ar Eiropas Savienības standartserumu ASV 1 atšķaidījumā 1 : 2;

7.2. iegūts negatīvs rezultāts, pārbaudot ar šā pielikuma 5.10. apakšpunktā minēto Eiropas Savienības standartserumu.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 864Pieņemts: 04.08.2009.Stājas spēkā: 12.08.2009. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 126 (4112), 11.08.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
195926
{"selected":{"value":"27.05.2017","content":"<font class='s-1'>27.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"27.05.2017","iso_value":"2017\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.2012","iso_value":"2012\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.2012.-26.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-12.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.08.2009","iso_value":"2009\/08\/12","content":"<font class='s-1'>12.08.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
27.05.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)