(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu, references laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus, kā arī prasības references laboratorijas iekārtām un aprīkojumam pārtikas, dzīvnieku barības un dzīvnieku veselības jomā.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

2. Zemkopības ministrija izvērtē laboratorijas atbilstību šo noteikumu prasībām un nominē to par references laboratoriju kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, VII pielikumā minētajām references jomām, izņemot zootehnikas jomu, Latvijā noteiktajā references jomā vai jaunā references jomā, ja Eiropas Savienībā nominē jaunu Eiropas Savienības references laboratoriju pārtikas, dzīvnieku barības vai dzīvnieku veselības jomā.

(MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 102 redakcijā)

3. Zemkopības ministrija uzrauga un kontrolē references laboratorijas funkciju izpildi, kā arī finanšu izlietojumu references jomās.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

4. References laboratorijas statusu šo noteikumu 2. punktā minētajā references jomā piešķir laboratorijai, kas:

4.1. atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (turpmāk – Regula 2017/625), 100. panta 3. punktā un 101. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un nodrošina references laboratorijām minētajos pantos noteikto uzdevumu izpildi;

4.2. ir akreditēta saskaņā ar Regulas 2017/625 37. panta 4. punkta "e" apakšpunktā un 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām un pilda Regulas 2017/625 38. pantā minētos pienākumus;

4.3. izpilda prasības, kuras noteiktas Eiropas Komisijas 2005.gada 4.marta Regulā (EK) Nr. 378/2005 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Eiropas Parla­menta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 attiecībā uz Kopienas references laboratorijas pienākumiem un uzdevumiem saistībā ar pārtikas piedevu atļauju pieteikumiem.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268; MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 102)

5. References laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus, kas nosaka laboratoriju sarakstu, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu. Minēto laboratoriju iekļauj Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratoriju sarakstā, kas izveidots, pamatojoties uz kvalifikācijas pārbaužu rezultātiem, par kuriem ir paziņojusi Eiropas Savienības references laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

6. Nacionālā akreditācijas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību veic šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto akreditāciju.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

7. References laboratorijas funkcijas pilda valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"", un tā pārziņā ir šādas references jomas:

7.1. pārtika un barība:

7.1.1. zoonozes (salmonella) analīzes un testi;

7.1.2. jūras biotoksīnu monitorings;

7.1.3. Listeria monocytogenes;

7.1.4. koagulāzes pozitīvie stafilokoki, tostarp Staphylococcus aureus;

7.1.5. Escherichia coli, tostarp verotoksigēnās E. coli (VTEC);

7.1.6. kampilobaktērijas;

7.1.7. parazīti (īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis);

7.1.8. antimikrobiālā rezistence;

7.1.9. dzīvnieku proteīni dzīvnieku barībā;

7.1.10. veterināro zāļu un piesārņotāju atliekas dzīvnieku izcelsmes pārtikā;

7.1.11. transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE);

7.1.12. dzīvnieku ēdināšanā lietotās piedevas;

7.1.13. ģenētiski modificēti organismi (ĢMO);

7.1.14. materiāli, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku;

7.1.15. pesticīdu atliekas:

7.1.15.1. graudaugos un barībā;

7.1.15.2. dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu;

7.1.15.3. augļos un dārzeņos, tostarp produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu;

7.1.15.4. vienas atliekas noteikšanas metodes;

7.1.16. metāli un slāpekļa savienojumi barībā un pārtikā;

7.1.17. mikotoksīni un augu toksīni barībā un pārtikā;

7.1.18. pārstrādes procesā radušies piesārņotāji;

7.1.19. halogenētie noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) barībā un pārtikā;

7.1.20. vīrusi, ko pārnēsā ar pārtiku;

7.1.21. piens un piena produkti;

7.1.22. putnu gaļai pievienotā ūdens noteikšana;

7.2. dzīvnieku veselība un dzīvi dzīvnieki:

7.2.1. klasiskais cūku mēris;

7.2.2. putnu gripa;

7.2.3. Ņūkāslas slimība;

7.2.4. cūku vezikulārā slimība;

7.2.5. zivju un vēžveidīgo slimības;

7.2.6. gliemju slimības;

7.2.7. trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzība;

7.2.8. Āfrikas cūku mēris;

7.2.9. mutes un nagu sērga;

7.2.10. bruceloze;

7.2.11. zirgu dzimtas dzīvnieku slimības, izņemot Āfrikas zirgu mēri;

7.2.12. trakumsērga;

7.2.13. govju tuberkuloze;

7.2.14. bišu veselība;

7.2.15. capripox vīrusu izraisītās slimības (nodulārais dermatīts un aitu un kazu bakas);

7.2.16. mazo atgremotāju mēris;

7.2.17. Āfrikas zirgu mēris un infekciozais katarālais drudzis;

7.2.18. govju enzootiskā leikoze;

7.2.19. Aujeski slimība.

(MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 102 redakcijā)

8. Zinātniskais institūts slēdz līgumu ar laboratoriju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, kura ir līgumslēdzēja puse Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu, par atsevišķā references jomā noteikto funkciju izpildi, ja šī joma nav ietverta valsts references programmā un Latvijā nav nominēta references laboratorija, kas veic šādas darbības un references laboratorijas funkcijas.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 102)

9. Zinātniskais institūts slēdz līgumu par references laboratorijas funkciju izpildi ar laboratoriju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, kura ir līgumslēdzēja puse Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu, ja attiecīgā laboratorija atbilst šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 102)

9.¹ Zinātniskais institūts vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 8.punktā minētā līguma noslēgšanas informē par to Zemkopības ministriju.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

10. Zemkopības ministrija ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par references laboratorijas nosaukumu, adresi un piešķirto references jomu un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

11. Zemkopības ministrija Regulas 2017/625 100. panta 4. punktā noteiktajā kārtībā Eiropas Komisijai paziņo references laboratorijas nosaukumu, adresi un tās references jomu.

(MK 18.02.2020. noteikumu Nr. 102 redakcijā)

12. References laboratorija katru gadu līdz 7.janvārim iesniedz Zemkopības ministrijā ziņojumu (papīra formā) par finanšu izlietojumu iepriekšējā gadā un līdz 31.martam – pārskatu par iepriekšējā gada darbību. Pārskatā norāda šādu informāciju:

12.1. references funkcijas izpildes rezultāti;

12.2. budžeta sadalījums un izlietojums, kā arī ārpusbudžeta ienākumi un to izlietojums;

12.3. personāla skaits un sastāvs;

12.4. informācija par organizētajiem starplaboratoriju salīdzinošajiem testiem.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.257)

13. Zinātniskais institūts:

13.1. katru gadu sagatavo un līdz 1.septembrim iesniedz Zemkopības ministrijā valsts references programmu nākamajam gadam;

13.2. aprēķina valsts references programmai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī saskaņo ar Zemkopības ministriju deleģētās references funkcijas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts references laboratorijai un šo funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.257 redakcijā)

14. References laboratorijai, kas veic laboratorisko izmeklēšanu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai, ir šādas funkcijas:

14.1. attīstīt, optimizēt un validēt laboratoriskās izmeklēšanas metodes;

14.2. koordinēt valsts pilnvarotu laboratoriju darbību piešķirtās references jomā, kā arī noteikt un koordinēt laboratoriskās diagnostikas metodes;

14.3. apmācīt laboratorijas darbā iesaistīto personālu vai nodrošināt tā pārkvalificēšanos, lai saskaņotu diagnostikas metodes valstī;

14.4. pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) pieprasījuma veikt zinātnisko un tehnisko ekspertīzi;

14.5. izveidot un uzturēt ierosinātāju celmu un paraugu banku, iero­sinātāju antigēnu banku, diagnostisko reaģentu komplektu krājumu, specifisko imūnglobulīnu un serumu banku;

14.6. kontrolēt analītiskos reaģentus un diagnostiskos testus;

14.7. novērtēt dezinfekcijas līdzekļu un analītisko reaģentu efektivitāti;

14.8. piedalīties epizootoloģiskās uzraudzības tīkla veidošanā laboratoriskās diagnostikas jomā;

14.9. veikt laboratoriskos izmeklējumus piešķirtajā references jomā un strīdu gadījumā apstiprināt vai noraidīt valsts pilnvarotu vai akreditētu laboratoriju iegūtos rezultātus piešķirtajā references jomā;

14.10. ja radušās aizdomas par valsts uzraudzībā esošas infekcijas slimības (izņemot epizootijas un akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības) esību, informēt dienestu, vai šī slimība ir apstiprināta laboratoriskajos izmeklējumos;

14.11. koordinēt valstī izmantotās metodes dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajā izmeklēšanā, saskaņojot tās ar attiecīgu Eiropas Savienības references laboratoriju;

14.12. organizēt periodiskus diagnostisko procedūru salīdzinošos testus valsts pilnvarotajām laboratorijām;

14.13. sadarboties ar Eiropas Savienības references laboratoriju un piedalīties tās organizētajos salīdzinošajos testos.

(Grozīts ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajai references laboratorijai ir pienākums nodrošināt:

15.1. laboratorisko pārbaužu konfidencialitāti, objektivitāti un neatkarību;

15.2. ātru un operatīvu rīcību ārkārtas situācijās, lai saņemtu un izmeklētu paraugus noteiktā laikposmā;

15.3. kvalitatīvu un operatīvu darba uzdevumu izpildi.

16. Šo noteikumu 14.punktā minētā references laboratorija ir atbildīga par:

16.1. tuberkulozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī kontrolē šos testus un reaģentus un nodrošina to atbilstību standartiem;

16.2. brucelozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.2.1. veic un izvērtē pētījumus, kas parāda valstī izmantotā testa metodes ticamību, un apstiprina testa rezultātus;

16.2.2. veic standarta sekundāro etalonu kalibrēšanu valsts standartserumam attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu;

16.2.3. kontrolē visu valstī izmantoto antigēnu un imūnfermentatīvās analīzes metodes komplektu partiju kvalitātes pārbaudes;

16.2.4. sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām par brucelozes ierosinātāja laboratorisko izmeklēšanu;

16.3. govju enzootiskās leikozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.3.1. veic laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret oficiālo Eiropas Savienības standartserumu, ko piegādā Dānijas Tehniskās universitātes Valsts veterinārais institūts;

16.3.2. ne retāk kā reizi gadā kontrolē iesūtītos standarta antigēnus, lai veiktu to pārbaudi un salīdzinātu ar oficiālo Eiropas Savienības standartserumu.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

17. References laboratorija, kas ir atbildīga par trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes uzraudzību, veic seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

17.¹ Šo noteikumu 7.3.3. apakšpunktā minētajā references jomā zinātniskais institūts veic Aujeski slimības cietfāzes imūnfermentatīvās analīzes metodes (turpmāk – ELISA) kvalitātes pārbaudi saskaņā ar ELISA protokolu par Aujeski slimības vīrusa (vīrusa kopumā) antivielu noteikšanu attiecībā uz B glikoproteīnu (ASV-gB), D glikoproteīnu (ASV-gD) vai E glikoproteīnu (ASV-gE) (2. pielikums).

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

18. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu epizootiskās slimības (mutes un nagu sērgas, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra, Āfrikas zirgu mēra, putnu gripas, Ņūkāslas slimības, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta) vai akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības (epizootiskās hematopoētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības) ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar tādām iekārtām un aprīkojumu, lai veiktu pēkšņu un plašu slimības uzliesmojumu diagnostisko uzrau­dzību.

19. Šo noteikumu 18.punktā minētās references laboratorijas personāls ir apmācīts infekcijas slimību vīrusu identificēšanai piešķirtās references jomā.

20. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija:

20.1. sadarbojas ar Eiropas Savienības references laboratoriju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām, izstrādājot uzlabotas diagnostikas metodes un apmainoties ar informāciju un materiāliem, kas saistīti ar dzīvnieku infekcijas slimību diagnostiku;

20.2. piedalās Eiropas Savienības references laboratorijas rīkotajās ārējās kvalitātes nodrošināšanas programmās un uzdevumos, kuros tiek pārbaudītas references laboratorijas personāla prasmes un zināšanas uzdevumu izpildē;

20.3. nekavējoties sniedz Eiropas Komisijai tās pieprasīto informāciju, kā arī informē par laboratorijas aprīkojuma un tajā izmantoto laboratorisko metožu atbilstību Starptautiskā epizootiju biroja apstiprinātajiem standartiem “Diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmata savvaļas un ūdens dzīvniekiem”;

20.4. sniedz Eiropas Savienības references laboratorijai un dienestam tās rīcībā esošos datus par epizootisko slimību vai akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

21. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija vērtē valsts pilnvarotās laboratorijās izmantojamās diagnostiskās metodes konkrētas slimības noteikšanā, kā arī saskaņo tās. Attiecīgā references laboratorija ir atbildīga par reaģentu izmantošanu un vakcīnu testēšanu, un tai ir šādas tiesības:

21.1. piegādāt diagnostiskos reaģentus citām valsts pilnvarotām laboratorijām (pēc pieprasījuma);

21.2. kontrolēt diagnostisko reaģentu kvalitāti;

21.3. periodiski organizēt starplaboratoriju salīdzinošos testus;

21.4. glabāt izdalīto slimības vīrusu saturošo materiālu, ja tiek apstiprināta diagnoze;

21.5. izvērtēt un sniegt galīgo atzinumu par citās valsts pilnvarotās laboratorijās iegūtajiem rezultātiem.

22. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes Āfrikas cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

23. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu klasiskā cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes klasiskā cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un izolētā vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar klasiskā cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

24. References laboratorija, kas rīkojas ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu un veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai, darbojas drošības apstākļos, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par obligātajiem nosacījumiem laboratorijām, kurās strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos.

25. Antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka visiem vīrusiem, kas izraisījuši sekundārus mutes un nagu sērgas uzliesmojumus. Ja references laboratorija nav aprīkota ar piemērotām telpām, antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka Eiropas Savienības references laboratorijā. Uz Eiropas Savienības references laboratoriju nosūta paraugu slimības apstip­rināšanai un sīkāku īpašību noteikšanai (tai skaitā konsultācijai par antigēnu saistību starp lauka celmu un vakcīnas celmiem) Eiropas Savienības antigēnu un vakcīnu bankā. Šāda kārtība attiecas arī uz tāda vīrusa antigēnu tipu un genomu īpašību noteikšanu, ko references laboratorija saņem no trešajām valstīm.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

26. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai:

26.1. sniedz arī vezikulāro vīrusu slimību laboratoriskās izmeklēšanas pakalpojumus;

26.2. uztur visus mutes un nagu sērgas vīrusa serotipu inaktivētos standartcelmus un imūnserumus pret šiem vīrusiem, kā arī visus pārējos reaģentus, kas nepieciešami ātrai diagnostikai. Negatīvas diagnozes apstiprināšanai ir sagatavotas atbilstošas šūnu kultūras;

26.3. sadarbojas ar citām valsts pilnvarotām laboratorijām seroloģiskā testa un tādu citu testu veikšanā, kas neietver darbu ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu.

27. Valsts pilnvarotās laboratorijas, kas iesaistās šo noteikumu 26.punktā minētajos testos:

27.1. neizdala mutes un nagu sērgas vīrusu no paraugiem, kas iegūti, lai apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar kādu no vezikulārajiem vīrusiem;

27.2. neievieš bioloģiskās drošības pasākumus, bet laboratorijas iekšējā kārtībā nosaka procedūras, kas iespējamas mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās gadījumā, lai nodrošinātu efektīvu infekcijas ierobežošanu un likvidēšanu;

27.3. paraugus, kuros iegūti nepārliecinoši rezultāti par infekcijas slimības ierosinātāja esību, pārsūta uz references laboratoriju galīgā rezultāta iegūšanai.

28. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu putnu gripas ierosinātāja noteikšanai:

28.1. laboratoriskos izmeklējumus putnu gripas ierosinātāja klātbūtnes un vīrusa ģenētiskā tipa noteikšanā izdara saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu;

28.2. iesniedz Eiropas Savienības references laboratorijai izdalīto putnu gripas vīrusa materiālu pilna raksturojuma iegūšanai:

28.2.1. no visiem primārajiem putnu gripas uzliesmojumiem;

28.2.2. no sekundārajiem putnu gripas uzliesmojumiem, ņemot vērā to skaitu;

28.2.3. no mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem vai zīdītājiem, ja tas nopietni apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

28.3. sadarbojas ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", lai apmainītos ar informāciju par laboratoriskajā diagnostikā lietojamām metodēm, kā arī izolēto putnu gripas vīrusa tipu.

(Grozīts ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.211; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

29. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Ņūkāslas slimības ierosinātāja noteikšanai, nodrošina Ņūkāslas slimības vīrusa pilnīgu antigēnu un bioloģisko klasifikāciju.

30. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar iekārtām, kas jebkurā laikā ļauj noteikt attiecīgā vīrusa tipu, apakštipu un paveidu.

30.¹ References laboratorija, kas veic laboratorisko diagnostiku Āfrikas zirgu mēra noteikšanai:

30.¹ 1. saglabā izdalītos Āfrikas zirgu mēra vīrusa izolātus;

30.¹ 2. apstiprina citā diagnostiskajā laboratorijā uz Āfrikas zirgu mēri iegūto pozitīvo rezultātu.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 268 redakcijā)

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumus Nr.834 “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī par references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 198.nr.).

(Grozīta ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 257; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 268)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

2) Padomes 1992.gada 29.aprīļa Direktīvas 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai;

3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Direktīvas 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei;

4) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību;

5) Padomes 2000.gada 20.novembra Direktīvas 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai;

6) Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei;

7) Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri;

8) Padomes 2003.gada 29.septembra Direktīvas 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK;

9) Padomes 2005.gada 20.decembra Direktīvas 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK;

10) Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;

11) Padomes 2008.gada 15.jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK;

12) Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu;

13) Padomes 1990.gada 15.oktobra Direktīvas 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešajām valstīm;

14) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekvielas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK.