Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.253

Rīgā 2009.gada 24.martā (prot. Nr.21 25.§)
Dabas lieguma “Kadājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Kadājs” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu un atjaunotu meža masīvu, kam raksturīgas pirmatnēja meža pazīmes un liels īpaši aizsargājamo savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku sugu skaits un blīvums.

3. Dabas lieguma platība ir 328 hektāri.

4. Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

5. Dabas liegumā nav nodalītas funkcionālās zonas.

II. Ierobežojumi dabas lieguma teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 7.18., 9.1. un 9.3.apakšpunktā un 10.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

7. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

7.3. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot:

7.3.1. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

7.3.2. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, nocirstos kokus saglabājot dabas lieguma teritorijā;

7.3.3. šo noteikumu 8. un 8.1 punktā minētajos gadījumos;

7.3.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

7.3.5. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšanu;

7.4. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

7.5. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

7.6. veikt ceļu rekonstrukciju, izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto ceļu;

7.7. mainīt ceļu platumu un ceļu trases novietojumu, kā arī būvēt jaunus ceļus;

7.8. medīt bebrus un nojaukt to dambjus, izņemot gadījumus, ja bebru darbības dēļ:

7.8.1. mainās hidroloģiskais līmenis dabas lieguma teritorijai piegu­lošajās platībās;

7.8.2. tiek bojāti vai appludināti ceļi;

7.8.3. tiek appludinātas jaunas platības dabas lieguma teritorijā;

7.9. ierīkot nometnes;

7.10. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kurās nodroši­nāta uguns tālāka neizplatīšanās;

7.11. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

7.12. uzstādīt vēja elektrostacijas;

7.13. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

7.14. iegūt derīgos izrakteņus;

7.15. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

7.16. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

7.17. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

7.18. celt un ierīkot aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

7.19. atjaunot mežu stādot vai sējot;

7.20. veikt darbības, kas veicina mežaudžu nosusināšanos, izņemot šo noteikumu 7.8.apakšpunktā minētās darbības;

7.21. padziļināt grāvjus;

7.22. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 30 cil­vēku.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

8. Dabas lieguma teritorijā no 1.septembra līdz 31.martam ir atļauta:

8.1. koku un krūmu ciršana robežstigu un kvartālstigu uzturēšanai, nocirstos kokus un krūmus saglabājot gar stigu malām;

8.2. koku ciršana īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu uzturēšanas pasākumu īstenošanai, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

8.3. koku ciršana mākslīgi veidotās jaunaudzēs šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītajos meža nogabalos, lai veicinātu lapu koku īpatsvara palielināšanos (mežaudžu dabiskošanos), kā arī 2.kvartāla 1. un 2.nogabalā (zemes īpašums ar kadastra apzīmējumu 50640040018), ievērojot šādus ierobežojumus:

8.3.1. aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

8.3.2. aizliegts cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums priežu audzēm pārsniedz 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu un apšu audzēm – 30 gadu;

8.4. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

8.1 Sanitārā cirte šo noteikumu 3.pielikumā norādītajos meža nogabalos atļauta tikai gadījumā, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus ārpus dabas lieguma un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

9. Dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

9.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

9.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

9.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

9.4. vākt dabas materiālus kolekcijām;

9.5. veikt zinātniskos pētījumus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

10. Dabas liegumā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas atļauts atbilstoši šo noteikumu 7.7. un 7.21.apakšpunktam veikt šo noteikumu 2. pielikumā norādītā ceļa rekonstrukciju. Ceļa rekonstrukcija nedrīkst izraisīt ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

III. Dabas pieminekļi

11. Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

12. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

12.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

12.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

12.3. apkraut aizsargājamos kokus;

12.4. mainīt vides apstākļus – koku barošanās un ūdens režīmu;

12.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

12.1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

13. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

14. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

LAPA.JPG (9019 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Dabas lieguma “Kadājs” apsaimniekošanas shēma

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Meža kvartāli un nogabali, kuros atļauta koku ciršana atbilstoši šo noteikumu 8.3.apakšpunktam un 8.1 punktam

(Pielikuma nosaukums grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.590)

Nr.
p.k.

Kvartāls

Nogabals

1.

43.

13.

2.

44.

18.

3.

45.

4., 14.

4.

46.

1.

5.

49.

12., 13., 14., 15., 16.

6.

50.

6., 7.

7.

57.

3.

8.

2.

1., 2.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

(Pielikums MK 28.08.2012. noteikumu Nr.590 redakcijā)

Nr.
p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 m
augstumā (m)

Augstums (m)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6.

Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8.

Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9.

Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10.

Parastā egle Picea abies

3,0

37

11.

Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12.

Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13.

Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14.

Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

15.

Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

16.

Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

17.

Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

18.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

19.

Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

20.

Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

21.

Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

22.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23.

Šķetra Salix pentandra

1,6

22

24.

Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

25.

Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32.

Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35.

Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38.

Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40.

Papele Populus spp.

5,0

35

41.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46.

Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 253Pieņemts: 24.03.2009.Stājas spēkā: 28.03.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 49, 27.03.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
189821
{"selected":{"value":"01.09.2012","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.09.2012","iso_value":"2012\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.03.2009","iso_value":"2009\/03\/28","content":"<font class='s-1'>28.03.2009.-31.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.09.2012
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva