1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca — Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm, kas ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefālā baznīca);

2) Baznīcas galva — virsgans, kas ir metropolīts un kas stājies amatā un vada Baznīcu saskaņā ar Baznīcas statūtos noteikto kārtību;

3) Baznīcas garīdznieki — metropolīts, arhibīskapi, bīskapi, priesteri, diakoni un cits Baznīcas garīdznieku sarakstā ietvertais garīgais personāls;

4) Baznīcas statūti — Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

5) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskas organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

3.pants. Baznīcas statuss

(1) Likums pilnā mērā nostiprina Baznīcas autokefālo statusu. Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus.

(3) Baznīcu vada Baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

(4) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, ievērojot kanonus, tostarp organizatorisko struktūru un misiju.

(5) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas Pareizticīgā Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(6) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(8) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

4.pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

(3) Par Baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem drīkst būt tikai Baznīcas garīdznieki un Latvijas pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 10 gadus ir Latvijā.

(4) Par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā Baznīca rakstveidā informē Valsts prezidenta kanceleju. Baznīca rakstveidā informē arī par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu atcelšanu no amata.

(5) Pamatojoties uz Baznīcas sniegto informāciju un amatā ieceltās personas iesniegumu, Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" attiecīgi paziņo par Baznīcas galvas, metropolīta, arhibīskapa un bīskapa stāšanos amatā, kā arī nosūta šo informāciju institūcijai, kas ar likumu ir pilnvarota kārtot reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.

(6) Pamatojoties uz Baznīcas sniegto informāciju, Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" attiecīgi paziņo par Baznīcas galvas, metropolīta, arhibīskapa un bīskapa atcelšanu no amata, kā arī nosūta šo informāciju institūcijai, kas ar likumu ir pilnvarota kārtot reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

5.pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar Baznīcas galvas rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja pēc piedāvājuma Baznīcai noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, piesolot tai taisnīgu atlīdzību vai piedāvājot apmainīt nekustamo īpašumu pret līdzvērtīgu mantu, vienošanās netiek noslēgta un nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi. Ja Baznīcas draudze nolēmusi iegūt savā īpašumā, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, tā iepriekš rakstveidā informē par to Baznīcas galvu.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Likvidēto Baznīcas iestāžu manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā Baznīcas statūtos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Dievnamu, kapliču un kapsētu pārraudzība un ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana vai būvniecība (rekonstrukcija, renovācija, restaurācija, arī nojaukšana) notiek ar Baznīcas galvas rakstveida atļauju.

(2) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.

(3) Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

7.pants. Valgundes svētvieta, tās robežas un izmantošana

(1) Valgundes svētvieta ir pareizticīgo svētvieta un reliģisku svētceļojumu vieta.

(2) Valgundes svētvieta atrodas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterim piederošā nekustamā īpašuma “Ķīšu Klosteris” teritorijā (kadastra numurs 5486 011 0100), kura adrese ir Valgundes novada Jelgavas rajons. Valgundes svētvietu veido Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera filiāle Jelgavas rajonā ar visām tās sastāvā esošajām ēkām un būvēm un teritorija ap to, šā klostera kapsēta, ceļš uz Svēto kalnu un teritorija ap to, Svētais kalns un teritorija ap to. Valgundes svētvietas teritorijas robežas noteiktas šā likuma pielikumā.

(3) Baznīcas noteiktajā kārtībā Valgundes svētvietu var izmantot arī kā kultūras tūrisma objektu.

8.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Baznīcas noteiktajā kārtībā.

(3) Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā valsts piedalās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā, kā arī Valgundes svētvietā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

9.pants. Baznīcas garīdznieku tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo garīdznieku sarakstā.

10.pants. Grēksūdzes un pastorālās sarunas aizsardzība

(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā, pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes un pastorālo sarunu laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.

11.pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas garīdznieka garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Baznīcas garīdznieki un garīgā personāla izglītības iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.

12.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība

(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

13.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas pareizticīgās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa pareizticīgās pārliecības dēļ.

14.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem un garīdzniekiem

(1) Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā pareizticīgo pārliecībai.

(2) Garīdznieku norīko uz kalpošanas vietu un atbrīvo no kalpošanas Baznīcas galva, pamatojoties uz Baznīcas statūtiem. Baznīcas galvas rīkojums ir vienīgais pamats garīdznieka kalpošanas uzsākšanai, grozīšanai un atbrīvošanai no kalpošanas.

15.pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka Baznīca.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus. Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus garīdzniekus Rīgas Garīgajā seminārā un citās Baznīcas garīgā personāla izglītības iestādēs.

(4) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.

(5) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17.pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

1. Līdz 2009.gada 1.maijam Baznīca saskaņo savus statūtus ar šo likumu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijai reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2. Baznīca līdz 2009.gada 1.jūlijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētos datus.

3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim lemj par Valgundes svētvietā esošo kultūras pieminekļu apsardzības izveidošanu un attiecīga finansējuma nodrošināšanu.

4. Līdz 2022. gada 31. oktobrim Baznīca saskaņo savus statūtus ar šā likuma grozījumiem par Baznīcas statusu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(08.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.2022.)

5. Baznīca līdz 2022. gada 1. oktobrim paziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo Baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem. Valsts prezidenta kanceleja nekavējoties attiecīgo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(08.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.09.2022.)