Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā

1.pants. 2007.gada 18.decembrī Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk— Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

2.1 pants. Uzdevumu tehnisko izpildi atbilstoši Vienošanās 7.panta pirmajai daļai nodrošina biedrība “Brāļu kapu komiteja”, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, un uzdevumu izpildē tā ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

3.pants. Vienošanās stājas spēkā tās 9.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 17.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 30.jūlijā
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBAS VIENOŠANĀS PAR LATVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS TERITORIJĀ UN KRIEVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ

Latvijas Republikas valdība un Krievijas Federācijas valdība, turpmāk sauktas – Puses,

ņemot vērā to, ka ir nepieciešams nodrošināt tiesības uz mūžīgu mieru karavīriem un civiliedzīvotājiem, kas krituši vai miruši Pirmā pasaules kara laikā un tam sekojošajā karadarbībā (1914. – 1921.gadā) un Otrajā pasaules karā, kā arī represiju upuriem, saskaņā ar starptautisko humanitāro tiesību vispāratzītiem principiem un normām, īpaši ar 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju par kara upuru aizsardzību un šo Konvenciju 1977.gada 8.jūnija Papildprotokolu noteikumiem,

vienojas par tālāk minēto:

1.pants
Definīcijas

Šajā Vienošanās izmantotie termini nozīmē sekojošo:

a) “Krievijas apbedījumi” – Krievijas (padomju) karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Latvijas Republikas teritorijā;

b) “Latvijas apbedījumi” – karavīru un civiliedzīvotāju, kuri ir Latvijas izcelsmes vai kuri dzimuši vai dzīvojuši Latvijas Republikas teritorijā, krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Krievijas Federācijas teritorijā;

c) “apbedījumu ierīkošana” – apbedījuma vietu robežu iezīmēšana un piemiņas zīmju, kapakmeņu, pieminekļu un vai citu memoriālo būvju uzstādīšana, nepieciešamo remontdarbu veikšana, kā arī citi ar šo saistītie pasākumi;

d) “apbedījumu uzturēšana” – apbedījumu saglabāšana, to uzturēšana pienācīgā kārtībā;

e) saraksti” – Pušu apstiprināts Latvijas un Krievijas apbedījumu saraksts, kas ietver:

katra apbedījuma adresi vai atrašanās vietu;

apbedījumu vietas topogrāfisko piesaisti apkārtnei (kartes mērogs 1:25000);

objekta fotogrāfisko fiksāciju;

apbedīto personu skaitu un (ja iespējams) vārdu sarakstus.

2.pants
Sadarbības jomas

1. Puses veicina Pušu valstu teritorijās esošo apbedījumu apzināšanu, uzskaiti, ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī jautājumu risināšanu saistībā ar karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu.

2. Puses pa diplomātiskajiem kanāliem informē viena otru par Latvijas un Krievijas apbedījumu esamību, to atrašanās vietu un stāvokli, apmainās ar karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā un ir apbedīti Pušu valstu teritorijās, sarakstiem un personu datiem. Sarakstu veidošanas darbs ir šīs Vienošanās izpildes neatņemams elements.

3. Puses nodrošina apbedījumu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību Pušu valstu teritorijās saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un ievērojot Pušu valstīs dzīvojošo tautu nacionālās un reliģiskās tradīcijas.

4. Katra Puse saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem sniedz nepieciešamo atbalstu otras Puses valsts pilsoņiem, kas apmeklētu apbedījumus tās teritorijā, lai godinātu kritušo un mirušo piemiņu.

5. Puses viena otrai garantē tiesības uzraudzīt apbedījumu stāvokli, kuri atrodas Pušu valstu teritorijās, iesaistot diplomātiskās pārstāvniecības, konsulārās iestādes un pilnvarotās organizācijas, kas noteiktas saskaņā ar šīs Vienošanās 7.pantu.

6. Puses nekavējoties informē viena otru par visām tām zināmajām prettiesiskajām darbībām attiecībā pret otras Puses valsts apbedījumiem, veic pasākumus to atbilstošai sakārtošanai un tiecas šādas darbības nepieļaut nākotnē.

Izdevumus par apbedījumiem nodarītā kaitējuma seku, kas radušās prettiesisku darbību rezultātā, novēršanu sedz Puse, kuras valsts teritorijā prettiesiskā darbība ir notikusi.

3.pants
Apbedījumu vieta

1. Krievijas Puse piešķir pastāvīgā (beztermiņa) un bezatlīdzības lietošanā zemes gabalus, kuros atrodas vai no jauna tiek ierīkoti otras Puses valsts apbedījumi, Krievijas Federācijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Latvijas Puse piešķir zemes gabalus, kuros atrodas vai no jauna tiek ierīkoti otras Puses valsts apbedījumi, Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Zemes gabali tiek piešķirti bez atlīdzības un uz neierobežotu laiku.

Piešķiramie zemes gabali nevar tikt izmantoti citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti šajā pantā, izņemot gadījumus, kas ir noteikti šī panta otrajā daļā.

2. Ja saskaņā ar šī panta pirmo daļu piešķirtais zemes gabals neatliekamas valstiskas vajadzības dēļ ir nepieciešams citiem mērķiem, tad attiecīgā Puse bez atlīdzības nodrošina cita zemes gabala piešķiršanu un sedz izdevumus par mirstīgo atlieku pārapbedīšanu, memoriālo būvju pārvietošanu un jaunu apbedījumu ierīkošanu.

3. Vienas Puses veiktā jauna zemes gabala izvēle, tā ierīkošana un pārapbedīšana notiek ar otras Puses piekrišanu.

4. Jaunatklātu Latvijas un Krievijas apbedījumu ierīkošana tiek veikta pēc Pušu savstarpējas vienošanās mirstīgo atlieku atrašanās vietās vai citās vietās, kas ir cienīgas bojā gājušo piemiņas saglabāšanai.

5. Ja saskaņā ar arhīvu dokumentiem vai ar tiesas nolēmumu ir konstatēts, ka Latvijas vai Krievijas apbedījumi agrāk ir bijuši taču tagad nepastāv, bet mirstīgo atlieku ekshumācija un pārvešana vairs nav iespējama, tad Puse, kuras valsts teritorijā šis apbedījums atradies, pēc otras Puses lūguma, apbedījuma tiešā tuvumā ierāda atbilstošu vietu piemiņas zīmju uzstādīšanai.

6. Ja šajā Vienošanās minēto apbedījumu tiešā tuvumā vai to robežās ir apbedīti trešo valstu karavīri un civiliedzīvotāji, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, tad šis apstāklis tiek ņemts vērā, izlemjot apbedījumu ierīkošanas un uzturēšanas jautājumus.

4.pants
Mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana

1. Karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo karavīru un civiliedzīvotāju mirstīgo atlieku ekshumācija apbedījumu vietās, lai tās pārvestu apbedīšanai dzimtenē, notiek vienīgi pēc ieinteresētās Puses lūguma un ar otras Puses piekrišanu, kas tiek sūtīti pa diplomātiskiem kanāliem.

2. Ja ir panākta vienošanās par mirstīgo atlieku nodošanu, kā paredzēts šī panta pirmajā daļā, Puses ar pilnvaroto organizāciju starpniecību saskaņo procedūru, kas saistīta ar ekshumācijas veikšanu un mirstīgo atlieku nodošanu ieinteresētajai Pusei.

3. Mirstīgo atlieku pārapbedīšana no apbedījumu vietām valsts teritorijā, kur ir notikusi sākotnējā apbedīšana, notiks tikai ar abu Pušu piekrišanu saskaņā ar kārtību, kādu ir noteikusi Puse, kuras teritorijā apbedījumi atrodas.

4. Ieinteresētās Puses pārstāvjiem ir tiesības būt klāt mirstīgo atlieku ekshumācijā, kas tiek veikta nolūkā mainīt apbedījuma vietu.

5.pants
Finansiālais un materiālais nodrošinājums

1. Izdevumus par Krievijas apbedījumu uzturēšanu sedz Latvijas Puse.

2. Izdevumus par Latvijas apbedījumu uzturēšanu sedz Krievijas Puse.

3. Katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otras Puses piekrišanu, par saviem līdzekļiem var papildus veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, ierīkošanas un uzturēšanas darbus.

4. Izdevumus par karu un represiju rezultātā kritušo vai mirušo karavīru un civiliedzīvotāju mirstīgo atlieku ekshumāciju, pārvešanu un pārapbedīšanu, kā arī par apbedījumu, tostarp jaunatklātu apbedījumu ierīkošanu, sedz tā Puse, pēc kuras priekšlikuma šie darbi tiek veikti.

5. Konkrētās šī panta ceturtajā daļā paredzēto darbību finansēšanas formas tiek noteiktas, savstarpēji vienojoties Pušu pilnvarotajām organizācijām, kas noteiktas saskaņā ar šīs Vienošanās 7.pantu.

6. Latvijas apbedījumu ierīkošanai un uzturēšanai paredzētais aprīkojums, kas uz laiku tiek ievests Krievijas Federācijas teritorijā un ir no Krievijas Federācijas teritorijas izvedams atpakaļ, kā arī ievedamie materiāli un piederumi, tiek atbrīvoti no muitas maksājumu iekasēšanas.

Pēc to ievešanas Krievijas Federācijas teritorijā minētā aprīkojuma, materiālu un piederumu izmantošana citiem mērķiem, kā arī to nodošana citām personām lietošanā, valdījumā un turējumā var notikt tikai pēc tam, kad ir veikti Krievijas Federācijas tiesību aktos paredzētie muitas maksājumi.

7. Aprīkojums, kas uz laiku tiek ievests Latvijas Republikas teritorijā un ir izvedams no Latvijas Republikas teritorijas, kā arī Krievijas apbedījumu ierīkošanai un uzturēšanai paredzētie materiāli un piederumi, tiek atbrīvoti no muitas nodevām un citiem maksājumiem, kurus administrē Latvijas Republikas muitas iestādes.

Pēc to ievešanas Latvijas Republikas teritorijā minētā aprīkojuma, materiālu un piederumu izmantošana citiem mērķiem, kā arī to nodošana citām personām lietošanā, valdījumā un turējumā var notikt tikai pēc tam, kad ir samaksāta muitas nodeva un ir veikti citi maksājumi, ko administrē Latvijas Republikas muitas iestādes.

6.pants
Darbību koordinēšana

Lai koordinētu darbības šīs Vienošanās izpildei, kā arī lai izskatītu jautājumus, kuros nepieciešama kopīga lēmuma pieņemšana, Puses izveido Jaukto komisiju (turpmāk – Komisija). Puses viena otru rakstiski informē par tiem pārstāvjiem, kurus Puses nozīmējušas darbam Komisijā. Komisijas nolikums tiek pieņemts tās pirmajā sēdē.

Visi strīdīgie jautājumi, kas var rasties šīs Vienošanās izpildes gaitā, tiek risināti sarunu ceļā Komisijas ietvaros. Strīdus jautājumi, kas nevar tikt atrisināti Komisijas ietvaros, tiek risināti pa diplomātiskajiem kanāliem.

7.pants
Pilnvarotās organizācijas

1. Puses saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem nozīmē organizācijas, kuras ir pilnvarotas tehniski izpildīt no šīs Vienošanās izrietošos uzdevumus un par to informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem.

2. Ja viena no Pusēm pieņem lēmumu uzdot savu no šīs Vienošanās izrietošo uzdevumu tehnisko izpildi kādai citai organizācijai, tā savlaicīgi par to informē otru Pusi pa diplomātiskajiem kanāliem.

3. Pušu pilnvarotās organizācijas sadarbojas nepastarpināti.

8.pants
Sadarbība informācijas nodrošināšanā

1. Neietekmējot Pušu saistības, kas izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir to valstis, Puses viena otrai sniedz visa veida atbalstu, īpaši, saskaņā ar savu valstu tiesību aktiem, nodrošina pieeju dokumentiem par Latvijas un Krievijas apbedījumiem, kas ir vai var nonākt Pušu rīcībā.

2. Īstenojot šo Vienošanos, katras Puses pilnvarotā organizācija, saskaņojot ar otras Puses pilnvaroto organizāciju, var sūtīt uz šīs Puses valsts teritoriju savus pārstāvjus.

9.pants
Nobeiguma noteikumi

1. Šī Vienošanās stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai Vienošanās stātos spēkā.

2. Šo Vienošanos var grozīt Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā vēl sešus mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem ir rakstiski paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs Vienošanās darbību.

Noslēgta 2007.gada 18.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

 

Latvijas Republikas

valdības vārdā

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Krievijas Federācijas

valdības vārdā

Ārlietu ministrs

S.Lavrovs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 17.07.2008.Stājas spēkā: 31.07.2008.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 116 (3900), 30.07.2008.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
179009
{"selected":{"value":"06.07.2010","content":"<font class='s-1'>06.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"06.07.2010","iso_value":"2010\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"31.07.2008","iso_value":"2008\/07\/31","content":"<font class='s-1'>31.07.2008.-05.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
06.07.2010
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva