Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.201

Rīgā 2008.gada 25.martā (prot. Nr.19 4.§)
Noteikumi par atpūtas kuģu drošību
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības prasības Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem un reģistrējamiem atpūtas kuģiem.

2. Piemērojot noteikumus, ievēro šādus ierobežojumus:

2.1. noteikumi neattiecas uz atpūtas kuģiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi un veikt vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanu komerciālos nolūkos;

2.2. šo noteikumu 4., 5., 6. un 8.nodaļa, 9.1.apakšnodaļa un 12.nodaļa neattiecas uz atpūtas kuģiem, kuriem piemēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. atpūtas kuģis - sportam vai atpūtai paredzēts jebkura tipa kuģošanas līdzeklis, kurš ir reģistrēts vai reģistrējams Latvijas Kuģu reģistrā;

3.2. atpūtas kuģa maksimālais garums - kuģa vislielākais garums (LOA) no priekšgala ar pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām līdz pakaļgalam ar pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām atbilstoši standartam LVS EN ISO 8666:2009 "Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Pamatdati" (turpmāk - standarts ISO 8666);

3.3. atpūtas kuģa korpusa garums - kuģa korpusa garums (LH) no korpusa priekšgala līdz korpusa pakaļgalam bez pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām atbilstoši standartam ISO 8666;

3.4. atvērta tipa atpūtas kuģis - kuģis, kam nav ūdensnecaurlaidīga klāja;

3.5. avārijas slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar avārijas elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei avārijas gadījumos;

3.6. nedegošs materiāls - materiāls, kas atklātas liesmas vai karstas virsmas iedarbības rezultātā neaizdegas, negruzd un nepārogļojas;

3.7. degvielas sistēma - aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un citas iekārtas, kas strādā ar degvielu, spiedienam pārsniedzot 0,18 N/mm2;

3.8. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija - ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei;

3.9. dzīvojamās telpas - guļamtelpas, ēdamtelpas, sanitārās telpas un atpūtas telpas;

3.10. esošs kuģis - kuģis, kas nav jauns kuģis;

3.11. galvenais klājs - nepārtraukts ūdensnecaurlaidīgs klājs, kas ir tieši pakļauts ārējai (jūras un laikapstākļu) iedarbībai;

3.12. galvenais slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei;

3.13. galvenais stūres pievads - mehānismi, spēka agregāti (ja tādi ir izmantoti), palīgaprīkojums un līdzekļi, kas nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai normālos ekspluatācijas apstākļos efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi;

3.14. jauns kuģis - kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

3.14.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2008.gada 1.aprīlī vai vēlāk;

3.14.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2008.gada 1.aprīļa, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam pēc 2010.gada 1.janvāra;

3.14.3. nav noslēgts līgums par kuģa būvi, bet par kuģa būves sākumu nosaka datumu, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ielikta konstrukcija, vai ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas vai 1 % no paredzētā kuģa konstrukcijas svara);

3.15. kuģa īpašnieka rokasgrāmata - dokuments, ko kuģa ražotājs izsniedz kuģa īpašniekam atbilstoši standartam LVS EN ISO 10240:2005/A1:2015 "Mazizmēra kuģi - Īpašnieka rokasgrāmata";

3.16. kuģis bez enerģijas - stāvoklis, kad dzeniekārta, palīgkatls un palīgmehānismi nestrādā, jo nav nodrošināta enerģijas padeve;

3.17. mašīntelpas - tā kuģa konstrukcijas daļa, kur izvietoti iekšdedzes dzinēji vai centrālās apkures palīgkatli;

3.18. nominālais ekspluatācijas ātrums - lielākais ātrums, kādam kuģis ir projektēts ar maksimāli atļauto iegrimi;

3.19. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi - stāvoklis, kad kuģis kopumā, tā mehānismi, dzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka risku un risku kuģim pieplūst ar ūdeni, ārējie sakari un signāllīdzekļi, kuģa atstāšanas līdzekļi atrodas darba stāvoklī un sadzīves apstākļi nodrošina minimālu komfortu;

3.20. noturības informācija - informācija par kuģa peldspēju, noturību dažādos kuģošanas apstākļos ar dažādām slodzēm;

3.21. (svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192);

3.22. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas - mašīntelpas, kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls;

3.23. platums (B) - kuģa vislielākais platums, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām (kuģiem ar metāla apšuvi) un starp korpusa ārējām virsmām (kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem) atbilstoši standartam ISO 8666;

3.24. rezerves stūres pievads - aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi, ja galvenais stūres pievads pārstāj darboties;

3.25. sānu augstums (D) - teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;

3.26. ugunsgrēka signalizācija - tehnisko līdzekļu kopums, kas, izceļoties ugunsgrēkam, automātiski to atklāj, fiksē un signalizē par to;

3.27. ūdensnecaurlaidība - konstrukcijas spēja nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kam šī kon­strukcija paredzēta;

3.28. komercdarbībai izmantojams atpūtas kuģis – atpūtas kuģis, kuru paredzēts izmantot ienākumu gūšanai, piemēram, pasažieru vai kravu pārvadāšanai, iznomāšanai, kuģu vadītāju apmācībai;

3.29. atzīta organizācija – komercsabiedrība, kas pilnvarota veikt kuģu inspekcijas un apskates saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr. 80; MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

4. Atkarībā no konstrukcijas atpūtas kuģus iedala četrās kategorijās (A, B, C un D kategorija) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

5. Atpūtas kuģi konstruē un būvē tā, lai tas atbilstu attiecīgās kategorijas kritērijiem attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām kategorijai noteiktajām prasībām un lai kuģim būtu labas vadīšanas īpašības.

6. A, B un C kategorijas komercdarbībai izmantojams atpūtas kuģis, kura bruto tilpība ir 300 un lielāka, kā arī A, B un C kategorijas atpūtas kuģis, kuru nav paredzēts izmantot komercdarbībai un kura bruto tilpība ir 400 un lielāka, pirms reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā saņem atzītas organizācijas izsniegtu klasifikācijas apliecību.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.80 redakcijā)

7. Komercdarbībai izmantojams atpūtas kuģis atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk - SOLAS konvencija), 1972.gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija) un 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola (turpmāk - LL 66 konvencija) prasībām atkarībā no kuģa izmēriem, tipa un kuģošanas rajona un īpašajām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.80)

8. Atpūtas kuģis atbilst 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola prasībām.

9. Ja persona savām vajadzībām pati būvē atpūtas kuģi (turpmāk - pašbūvēts atpūtas kuģis), kas turpmāko piecu gadu laikā netiks piedāvāts Eiropas Savienības tirgū, būvi uzrauga valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - inspekcija) vai atzīta organizācija.

10. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.1 Radioaprīkojums un navigācijas aprīkojums uz atpūtas kuģiem atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanas un apkalpošanas noteikumiem.

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

2. Komercdarbībai izmantojamo atpūtas kuģu apskates
2.1. Sākotnējā apskate

11. Sākotnējo apskati veic inspekcija pirms atpūtas kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā.

12. Ja atpūtas kuģis ir būvēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā kuģa īpašnieka rokasgrāmatu, kurai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem pievienota rakstiska atbilstības deklarācija.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

13. Veicot šo noteikumu 12.punktā minētā atpūtas kuģa apskati, Latvijas Jūras administrācijas kuģošanas drošības inspektors (turpmāk - inspektors) veic šādas pārbaudes:

13.1. ja kuģis nav vecāks par diviem gadiem, pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārliecinās par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām. Ja atpūtas kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs un kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic apskati uz kuģa;

13.2. ja kuģis ir vairāk nekā divus gadus vecs, inspektors bez šo noteikumu 13.1.apakš­punktā minētajām pārbaudēm veic arī kuģa konstrukciju, mehānismu un aprīkojuma pārbaudi un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas prasībām. Ja kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs un īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī atzītas organizācijas ziņojumu par kuģa pārbaudi un tā atbilstību drošas kuģošanas prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic apskati uz kuģa.

14. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, bet ir bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā kuģa iepriekšējās reģistrācijas dokumentus un kuģa ražotāja izsniegtos dokumentus, kuros norādīta kuģa kategorija (kuģošanas rajons) un noteiktais maksimālais cilvēku skaits uz kuģa.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

15. Veicot šo noteikumu 14.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegtos dokumentus, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu (kuģa vārds, ražotāja marķējums) atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārbauda kuģa konstrukcijas, mehānismus un aprīkojumu un pārliecinās, vai tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet to tehniskais stāvoklis - drošas kuģošanas prasībām.

16. Ja šo noteikumu 14.punktā minētajā gadījumā kuģa īpašnieks nevar iesniegt pierādījumus par to, ka kuģis ir bijis iepriekš reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, inspektors rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 19.punktu. Ja īpašnieks iesniedz pierādījumus, ka kuģis ir bijis iepriekš reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet nevar iesniegt kuģa ražotāja dokumentus, kas apliecina kuģa kategoriju un maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu uz kuģa, īpašnieks inspekcijā iesniedz atzītas organizācijas atzinumu vai kuģa kategoriju un maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu uz kuģa nosaka inspektors, novērtējot atpūtas kuģa konstrukciju atbilstību konkrētai kuģošanas kategorijai saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.80)

17. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, un nav bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet ir plānota komercdarbība, kuģi iznomājot, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā paziņotās institūcijas pēcbūves novērtējuma atbilstības ziņojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū (turpmāk – atbilstības ziņojums).

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

18. Veicot šo noteikumu 17.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārliecinās par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām. Ja kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs, atbilstības ziņojums sastādīts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas un kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakš­nodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic kuģa apskati.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

19. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, un nav bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet ir plānota komercdarbība, nodrošinot kuģi ar apkalpi un veicot pasažieru komercpārvadājumus, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā atbilstības ziņojumu.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

20. Veicot šo noteikumu 19.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārbauda kuģa konstrukcijas, mehānismus un aprīkojumu un pārliecinās, vai tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet to tehniskais stāvoklis - drošas kuģošanas prasībām.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr. 80; MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

21. Sākotnējās apskates rezultātus inspektors norāda aktā. Ja kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, inspekcija izsniedz atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecību (1.pielikums). Atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecību izsniedz uz laiku līdz sešiem gadiem, un tā ir spēkā, ja pēc periodiskās apskates inspektors to ir apstiprinājis ar parakstu.

2.2. Periodiskā apskate

22. Periodisko apskati veic reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas nosacījumiem.

23. Kuģa īpašnieks uzrāda kuģi periodiskajai apskatei katru otro gadu sešu mēnešu periodā, kas sākas trīs mēnešus pirms kuģošanas spējas apliecības beigu termiņa datuma un beidzas trīs mēnešus pēc šā datuma. Periodiskās apskates pēc iespējas organizē kuģošanas sezonas sākumā.

24. Periodiskās apskates laikā pārliecinās, vai pēc iepriekšējās apskates nav veiktas ar inspekciju nesaskaņotas kuģa konstruktīvas izmaiņas, ir izpildītas inspekcijas iepriekš noteiktās prasības un laikus veiktas glābšanas līdzekļu, avārijas sakaru līdzekļu un ugunsdzēsības aprīkojuma obligātās pārbaudes.

24.1 Attiecībā uz A, B vai C kategorijas komercdarbībai izmantojamo atpūtas kuģi, kura bruto tilpība ir 300 un lielāka, pārliecinās, vai ir spēkā atzītas organizācijas izsniegta klasifikācijas apliecība, kā arī šo noteikumu 13. nodaļā minētās apliecības.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.80 redakcijā)

25. Ja periodiskās apskates rezultāts ir pozitīvs, kuģošanas spējas apliecību inspektors apstiprina ar parakstu.

2.3. Korpusa zemūdens daļas apskate un ārpuskārtas apskate

26. Korpusa zemūdens daļas apskati veic reizi sešos gados.

27. Par apskates rezultātiem inspektors sastāda aktu un apskates rezultātus ņem vērā, veicot kuģa periodisko apskati.

28. Ārpuskārtas apskates veic:

28.1. ja notikusi avārija;

28.2. inspekcijas noteikto prasību un piezīmju izpildes apliecināšanai, ja to izpildes termiņš nesakrīt ar periodiskās apskates termiņu;

28.3. lai atjaunotu atpūtas kuģa apliecību spēkā esību;

28.4. pēc īpašnieka pieprasījuma;

28.5. ja tiek veikta kuģa pārbūve vai modernizācija;

28.6. pēc inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka atpūtas kuģis tiek uzturēts atbilstoši drošas kuģošanas nosacījumiem.

29. Ja ārpuskārtas apskati veic atpūtas kuģa apliecību spēkā esības atjaunošanai un apskates rezultāts ir pozitīvs, izdara atbilstošus ierakstus atpūtas kuģa apliecībās.

3. Tādu atpūtas kuģu apskates, kuri netiek izmantoti komercdarbībai

30. Sākotnējās apskates veic pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā atbilstoši šo noteikumu 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam.

30.1 Atpūtas kuģim, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, bet bruto tilpība mazāka par 400, inspekcija izsniedz kuģošanas spējas apliecību atbilstoši šo noteikumu 21. punkta nosacījumiem un veic periodiskās apskates atbilstoši šo noteikumu 2.2. apakšnodaļas nosacījumiem.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.80 redakcijā)

31. Ārpuskārtas apskates veic šo noteikumu 28.1., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

32. Administratīvos aktus, ko inspekcija vai inspektors izdevis saskaņā ar šiem noteikumiem, var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Konstrukcija un stiprība
4.1. Vispārīgās prasības

32.1 Atpūtas kuģis, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, ir būvēts atbilstoši atzītas organizācijas noteikumiem, ko apliecina dokumenti, kas izsniegti pēc atpūtas kuģa būves pabeigšanas.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.80 redakcijā)

33. Atpūtas kuģa korpusa, virsbūvju, noeju, mastu un citu konstrukciju stiprība ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos kuģa ekspluatācijas apstākļus.

34. A un B kategorijas atpūtas kuģus projektē un būvē ar ūdensnecaurlaidīgu galveno klāju atbilstoši šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.

35. Atpūtas kuģiem, kuri nav aprīkoti ar ūdensnecaurlaidīgu galveno klāju, piešķir C vai D kategoriju. Šos kuģus nodrošina ar pietiekamu peldspējas rezervi, lai tas nenogrimtu, uz kuģa atrodoties maksimāli pieļaujamam personu skaitam un kuģim pilnīgi pieplūstot ar ūdeni.

36. A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar margsienu.

37. Korpusa konstrukcijas stiprību un ilgizturību projektē tā, lai nodrošinātu kuģa drošu darbību ar paredzēto iegrimi un jebkuros iespējamos ekspluatācijas apstākļos.

4.2. Ārējiem laikapstākļiem pakļautie klāji

38. Galvenais klājs stiepjas no kuģa priekšgala līdz pakaļgalam un atrodas virs maksimālās iegrimes ūdenslīnijas.

39. Galvenais klājs var būt aprīkots ar pakāpieniem, padziļinājumiem un paaugstinājumiem tā, lai kopā nodrošinātu ūdens­necaurlaidīgu konstrukciju.

40. Motorjahtu klāja padziļinājumi ir aprīkoti ar ūdens drenāžas sistēmu, kas efektīvi darbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 10° uz jebkuru sānu. Drenāžas sistēmas jebkura cauruļvada šķērsgriezuma laukums (neskaitot režģus un deflektorus) ir vismaz 20 cm2 uz katru galvenā klāja padziļinājuma kubikmetru. Peldbaseinu uz galvenā klāja uzskata par padziļinājumu.

41. Padziļinājums buru kuģa galvenajā klājā ir ūdensnecaurlaidīga konstrukcija un atbilst šādām prasībām:

41.1. kopējais padziļinājumu tilpums (VK) nepārsniedz lielumu, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V1+V2+V...+Vn< 0,1 × kuģa garums × kuģa platums × (F1 + F2 + ... + Fn) ,kur
n

V - padziļinājumu tilpums;

F - brīvsānu augstums līdzās padziļinājumam;

n - padziļinājumu skaits;

41.2. ir aprīkots ar tādu ūdens drenāžas sistēmu, kas efektīvi darbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 30° uz jebkuru sānu. Drenāžas sistēmas jebkura cauruļvada šķērsgriezuma laukums (neskaitot režģus un deflektorus) ir vismaz 10 cm2 D kategorijas kuģim un vismaz 20 cm2 A, B un C kategorijas kuģim.

42. Ja iespējams uzskatāmi pierādīt, ka, kuģim atrodoties normālā stāvoklī ar vislielāko iegrimi, no pilnīgi piepildīta padziļinājuma ūdens iztek ne vairāk kā trijās minūtēs vai kuģa kokpits vai padziļinājums atbilst standarta LVS EN ISO 11812:2009 "Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Ūdensnecaurlaidīgie kokpiti un ātras noteces kokpiti" (turpmāk - standarts ISO 11812) prasībām, inspekcija akceptē alternatīvus risinājumus attiecībā uz padziļinājumu izmēriem un ūdens drenāžas sistēmu. Ja padziļinājumu praktiski nav iespējams aprīkot ar ūdens drenāžas sistēmu, noturības aprēķinos ietverama pilnīgi piepildīta padziļinājuma ūdens masa un ūdens brīvās virsmas laukums.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

43. Ja padziļinājumu ar kuģa iekštelpām savieno atvere, to aprīko ar hermētisku aizveri, kas piestiprināta pie kuģa konstrukcijas un nodrošināta ar fiksatoru aizvērtā stāvoklī.

4.3. Kokpiti

44. Jebkuru padziļinājumu atpūtas kuģa priekšgalā, sānos, centrā vai pakaļgalā uzskata par kokpitu.

45. Kokpits ir korpusa ūdensnecaurlaidīga sastāvdaļa.

46. Kokpitiem uz buru jahtām, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta ISO 11812 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām.

47. Kokpita ūdens drenāžas sistēma atbilst šo noteikumu 42.punktā noteiktajām prasībām. Atsūknēšanas sūkņu izplūdes caurules nav savienotas ar kokpita ūdens drenāžas caurulēm.

48. Visas kokpita atveres (izņemot drenāžas atveres) ir hermētiski noslēdzamas.

4.4. Ūdensnecaurlaidīgās starpsienas

49. Starpsienu stiprība ir pietiekama paredzētajiem mērķiem.

50. Nodrošina hermētiskumu vietās, kur kabeļtrases un cauruļvadi šķērso starpsienu. Šos cauruļvadus aprīko ar noslēdzošiem vārstiem starpsienas tiešā tuvumā.

51. Starpsienās iebūvētās durvis un aizveres ir ūdensnecaurlaidīgas, un, atrodoties jūrā, tās ir aizvērtas. Uz durvīm un aizverēm novieto brīdinājuma zīmes "Jūrā turēt aizvērtas, izmantot tikai iekļūšanai". Slīdošas konstrukcijas durvis aprīko ar drošības ierīci, kas izslēdz iespēju durvīm pašām aizvērties.

52. Katrs A, B un C kategorijas daudzkorpusu atpūtas kuģu korpuss, kurā nav iekārtotas dzīvojamās telpas, ir sadalīts ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, kuru garums nepārsniedz četrus metrus.

53. A, B un C kategorijas daudzkorpusu atpūtas kuģiem katrā korpusā paredz atbilstošas ūdensnecaurlaidīgas starpsienas un nodalījumus, kas var būt stacionāri piepildīti ar negrimstošiem materiāliem, lai nodrošinātu, ka kuģis ir nenogremdējams un spējīgs peldēt stabilā stāvoklī vismaz tad, ja viens no korpusiem līdz pusei no korpusa garuma ir pildīts ar ūdeni. Attiecībā uz starpsienām un nodalījumiem piemēro šādu standartu prasības (ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šo standartu prasībām, nodrošina kuģa atbilstību citām standarta prasībām, pēc iespējas tuvākām ar inspekciju saskaņotajām prasībām):

53.1. LVS EN ISO 12217-:1:2016 "Mazizmēra kuģi. Noturības un peldamības novērtēšana un kategorizēšana. 1. daļa: Kuģošanas līdzekļi (izņemot buru kuģošanas līdzekļus) ar korpusa garumu, lielāku vai vienādu ar 6 m";

53.2. LVS EN ISO 12217-:2:2016 "Mazizmēra kuģi. Noturības un peldamības novērtēšana un kategorizēšana. 2. daļa: Buru kuģošanas līdzekļi ar korpusa garumu, lielāku vai vienādu ar 6 m";

53.3. LVS EN ISO 12217-3:2016 "Mazizmēra kuģi. Noturības un peldamības novērtēšana un kategorizēšana. 3. daļa: Kuģošanas līdzekļi ar korpusa garumu, mazāku par 6 m".

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

4.5. Reliņu kurvji, reliņi un reliņu balsti

54. Ja atpūtas kuģa korpusa garums ir 24 metri un mazāks, tā reliņu kurvjiem, reliņiem un reliņu balstiem piemēro standarta LVS EN ISO 15085:2009 "Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Aizsardzība pret cilvēku pārkrišanu pār bortu un līdzekļi nokļūšanai atpakaļ uz klāja" (turpmāk - standarts ISO 15085) prasības.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

55. Buru kuģa atveramā priekšgala reliņu kurvja augšējā mala brauciena laikā ir droši noslēgta.

56. Reliņus un reliņu troses izgatavo no nerūsējoša tērauda stieples. Reliņu un reliņu troses stiprība ir tāda, ka, novirzot trosi vidusdaļā starp diviem stiprinājumiem ar 50 N lielu spēku, novirze nav lielāka par 50 mm. Reliņi un reliņu troses ir bez apvalka, stiprinājuma vietas nav nosegtas ar uzmavām un to minimālais diametrs ir šāds:

56.1. 4 mm - atpūtas kuģim, kura korpusa garums ir no 8,5 līdz 13 m;

56.2. 5 mm - atpūtas kuģim, kura korpusa garums pārsniedz 13 m.

57. Visi reliņu veidojošie elementi (piemēram, troses, savienotāji, savilcēji) veido noslēgtu kopumu, kura stiprība jebkurā punktā ir vismaz vienāda ar šo noteikumu 56.punktā minēto reliņa troses stiprību.

58. Uz daudzkorpusu atpūtas kuģa ievēro standarta ISO 15085 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām tā, lai līdz minimumam tiktu samazināts risks cilvēkiem pārkrist pār bortu.

59. Reliņu kurvi uzstāda trimarāna priekšgalā uz galvenā korpusa, un reliņa troses novelk apkārt galvenajam korpusam uz reliņu balstiem. Troses var būt pārtrauktas vietās, kur tīkls vai šķērssija ir izvirzīta ārpus galvenā korpusa.

60. Reliņa troses no priekšgala līdz pakaļgalam novelk uz katra katamarāna korpusa. Uz katamarāna, kas nav aprīkots ar priekšējo vai pakaļējo šķērsbomi, ir uzstādīti arī šķērsvirziena reliņi gar tīkla priekšgalu vai pakaļgalu. Šķērsvirziena reliņu troses piestiprina pie priekšgala un pakaļgala reliņu kurvja vai virsbūves. Šķērsvirziena reliņa trosi, izmantojot lenti vai virvi, savieno ar tīklu tā, lai norobežotu apakšējo brīvo daļu.

4.6. Daudzkorpusu atpūtas kuģu tīkli

61. Tīklus pēc iespējas novieto horizontāli.

62. Tīklus izgatavo no izturīgas lentes, kas austa no ūdenscaurlaidīga materiāla, vai no tīkla ar kvadrātveida atvērumiem (atvēruma katra mala nav garāka par pieciem centimetriem).

63. Tīklus piestiprina pie šķērsvirziena un garenvirziena līnēm ar regulārām atstarpēm un stingri piešuj pie troses.

64. Tīkli spēj izturēt pilnu komandas svaru gan normālā kuģa stāvoklī, gan kuģim apgāžoties.

65. Punktus tīklu stiprināšanas pie kuģa konstrukcijām izvēlas tā, lai izvairītos no tīkla pārrīvēšanās. Savienojums starp tīklu un atpūtas kuģa konstrukcijām ir tāds, kas nepieļauj kājas pēdas iesprūšanu.

66. Uz trimarāniem ar divām šķērssijām tīklus uzstāda abās pusēs tā, lai ar tiem pārklātu:

66.1. taisnstūri, ko ierobežo šķērssijas, centrālais korpuss un sānu korpuss (turpmāk - autrigers);

66.2. trīsstūrus, ko ierobežo centrālā reliņu kurvja aizmugurējā mala, katras priekšējās šķērssijas viduspunkts un šķērssijas un galvenā korpusa krustpunkts;

66.3. trīsstūrus, ko ierobežo vistālāk novietotais kokpita vai stūrēšanas vietas vistālākais punkts, katras pakaļējās šķērssijas viduspunkts un pakaļējās šķērssijas un centrālā korpusa krustpunkts.

67. Šo noteikumu 66.punktā noteiktās prasības nav jāizpilda, ja kuģis ir aprīkots ar kokpita apmali vai reliņa trosēm, kas novilktas divās rindās (augšējā trose - ne zemāk par 500 mm virs galvenā klāja, zemākā trose - ne augstāk par 360 mm).

68. Uz trimarāniem ar vienu šķērssiju tīklu uzstāda starp centrālo korpusu un katru autrigeru katrā pusē starp divām taisnām līnijām no šķērssijas un autrigera krustpunkta un centrālā korpusa priekšējā reliņu kurvja aizmugurējo punktu vai uz kokpita vai stūrēšanas vietas tālāko aizmugurējo punktu (atkarībā no tā, kas atrodas tālāk).

69. Katamarāna kopīgo tīkla laukumu platumā ierobežo korpusi, bet garenvirzienā - perpendikuls pret diametrālo plakni caur forštagas stiprinājuma punktu un pakaļējā šķērssija. Katamarānam ar centrālo gondolu (neiegremdētu) var piemērot trimarāna noteikumus.

4.7. Klāja apmale

70. Klāja apmale ar minimālo augstumu 25 mm uz A un B kategorijas vienkorpusa atpūtas kuģiem atrodas ap priekšējo klāju no masta dvarsa, ir stacionāri nostiprināta, izņemot vietas, kur piestiprināti klāja apkalumi. Klāja apmale nedrīkst atrasties tālāk par vienu trešdaļu no tuvākās klāja pussijas garuma uz iekšpusi no klāja ārējās malas.

4.8. Korpusā uzstādītie rokturi

71. Rokturus piestiprina tā, lai komandas locekļi varētu kuģa iekšienē droši pārvietoties.

72. Rokturi iztur 1500 N lielu ārējo vilces spēku.

73. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta ISO 15085 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām.

74. Katamarānam ar centrālo gondolu apkārt gondolai tās apakšējā daļā izvieto atbilstoša izmēra rokturus tā, lai visi cilvēki, kuri atrodas uz kuģa, tam apgāžoties, varētu droši turēties vai piestiprināties.

4.9. Aizsardzība pret ārējiem laikapstākļiem

75. Atpūtas kuģus projektē un konstruē tā, lai nepieļautu jūras ūdens iekļūšanu korpusa iekšienē.

76. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta LVS EN ISO 12216:2009 "Mazizmēra kuģošanas līdzekļi. Logi, iluminatori, lūkas, vētras vāki un durvis. Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības" prasības.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

4.9.1. Lūkas un vāki

77. Lūkas, kas paredzētas iekļūšanai telpās zem klāja, aprīko ar drošiem noslēgšanas līdzekļiem, kas aizvērtā stāvoklī nodrošina lūkas ūdensnecaurlaidību.

78. Lūkas vākus nostiprina eņģēs vai vadotnēs vai nostiprina ar pastāvīgu kon­strukciju un aprīko ar efektīvām slēdzenēm, lai noturētu lūku aizvērtā stāvoklī.

79. Lūkām, kas atrodas kuģa priekšējā daļā, eņģes uzstāda vāka priekšdaļā, lai aizsargātu pret atvēršanos no ūdens plūsmas, kas nonāk uz klāja. Kuģim atrodoties jūrā, lūkas ir stingri noslēgtas.

80. Šo noteikumu 79.punktā minētā prasība neattiecas uz tādu mazu tehnisko tilpņu lūku vākiem, kurām ir tiešā drenāža aiz borta, piemēram, ķēžu kasti.

81. Lūkas, ko izmanto glābšanās nolūkā, ir atveramas no abām pusēm.

82. Kuģim atrodoties jūrā, lūkas ir aizvērtas.

83. Ja lūkām kāda iemesla dēļ ilgstoši jāpaliek atvērtām, ievēro šādas prasības:

83.1. lūkas atvērums ir pēc iespējas mazāks, bet ne lielāks par 1 m2;

83.2. lūka atrodas kuģa diametrālajā plaknē vai pēc iespējas tuvāk tai;

83.3. lūkas apmales augstums ir vismaz 300 mm virs galvenā klāja.

84. Uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, visas korpusa atveres atbilst SOLAS konvencijas noteikuma II-1/25-10 prasībām.

4.9.2. Durvis

85. Durvis iekļūšanai telpās zem klāja ir ūdensnecaurlaidīgas.

86. Durvis ir stingri piestiprinātas pie kuģa konstrukcijām un veras tikai uz ārpusi.

87. Durvju izmērs ir tāds, lai tās pilnīgi nosegtu ailu. Durvis aprīko ar atvēršanas mehānismu, kas izmantojams no abām pusēm.

88. Durvis atrodas kuģa diametrālajā plaknē vai iespējami tuvu tai. Ja durvis atrodas kuģa sānos, eņģes piestiprina kuģa priekšgala pusē.

89. Durvis, kas vērstas uz kuģa priekšgalu vai sāniem, aprīko ar vismaz 300 mm augstu apmali. Apmale var būt noņemama vai stingri piestiprināta pie kuģa konstrukcijas, vai nostiprināma uz laiku, kamēr kuģis atrodas jūrā.

90. Ja A un B kategorijas atpūtas kuģu korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, durvīm, kas vērstas uz kuģa priekšgalu vai sāniem un atrodas kuģa priekšdaļā (apmēram vienā trešdaļā no kopējā kuģa garuma), un tiek lietotas, kuģim atrodoties jūrā, ir vismaz 600 mm augsts slieksnis.

4.9.3. Kokpita lūkas

91. Lūku, kas paredzēta iekļūšanai zem klāja, aprīko ar apmali vai noņemamu dēli, kura augšējā mala ir vismaz 300 mm virs kokpita vai padziļinājuma zemākās vietas.

92. Dēli, ko izmanto vertikālu lūku aizvēršanai, uzstāda tā, lai to nebūtu iespējams nejauši izsist.

93. Maksimālais lūkas atvēruma platums nav lielāks par vienu metru.

4.9.4. Gaismas lūkas

94. Gaismas lūkas konstrukcija ir ūdens­necaurlaidīga.

95. Lūku izvieto uz kuģa diametrālās plaknes vai pēc iespējas tuvāk tai, izņemot gadījumus, ja to paredzēts izmantot par avārijas izeju no telpas zem klāja.

96. Atveramu gaismas lūku aprīko ar efektīvu slēdzeni lūkas fiksēšanai slēgtā stāvoklī.

97. Gaismas lūkas, ko var izmantot par avārijas izejām, ir atveramas no abām pusēm.

98. Gaismas lūkas konstrukcijas, rāmjus un stiklojumu izgatavo no materiāla, kas stiprības ziņā atbilst korpusa daļai, kurā lūka ir iebūvēta.

99. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, borta gaismas lūkas zemākā mala ir vismaz 500 mm vai 2,5 % no kuģa brīvsānu augstuma virs kuģim noteiktās visu sezonu ūdenslīnijas (izmanto lielāko).

4.9.5. Iluminatori un logi

100. Iluminatorus vai logus telpās zem klāja, pakāpienos, padziļinājumos, paaugstinājumos, uzbūvēs vai virsbūvēs konstruē tā, lai nodrošinātu ūdensnecaurlaidību un paredzētajā kuģošanas rajonā nepieciešamo korpusa konstrukciju stiprību.

101. Ja iluminatori vai logi ir izvietoti kuģa korpusā zemāk par galveno klāju, to stiklojumam, ietvara materiālam un fiksācijas metodei rāmī jānodrošina stiprība, kas ekvivalenta tās konstrukcijas stiprībai, kurā iluminatori vai logi iebūvēti.

102. Iluminatorus, kas atrodas zemāk par galveno klāju un nav nodrošināti ar vētras vākiem, aprīko ar īpašiem vairogiem (pēc skaita vismaz pusi no iluminatoriem katrā kuģa bortā), ko var nostiprināt uz iluminatora, nodrošinot paredzētajam kuģošanas rajonam atbilstošu hermētiskumu.

4.9.6. Stūres mājas logi

103. Logi un to rāmji ir sertificēti, stiklu stiprība atbilst kuģošanas rajonam.

104. Logiem, kas paredzēti navigācijas redzamībai, neizmanto polarizētu vai tonētu stiklojumu, arī pārvietojamus tonētos aizsargus.

105. Visus A kategorijas kuģu logus, kas vērsti uz kuģa priekšgalu un kuģa sāniem, nodrošina ar vētras vākiem.

4.9.7. Ventilatori un izplūdes kanāli

106. Uz galvenā klāja izvietotus ventilācijas kanālus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgas konstrukcijas aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens, kā arī izplūdes gāzu un izgarojumu (tvaiku) iekļūšanu no mašīntelpas kuģa iekštelpās. Aizvēršanas ierīces ir iespējams jebkurā brīdī hermētiski noslēgt.

107. Ventilatorus izvieto kuģa korpusa iekšienē.

108. Ventilatora kanāla augstums virs klāja ir tāds, lai, kuģim sasveroties līdz piesmelšanās leņķim, tajā neiekļūtu ūdens.

109. Pastāvīgi atvērti ventilācijas kanāli (piemēram, gaisa pieplūdes nodrošināšanai kuģa mašīntelpā) atrodas tādā augstumā virs klāja, lai, sasniedzot vislielāko kuģa ekspluatācijas sānsveri, nepieļautu ūdens ieplūšanu kuģī. Šos ventilācijas kanālus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu kuģa iekštelpās.

110. Dzinēju izplūdes kanālus, kas atrodas zemāk par galveno klāju, konstruē tā, lai nepieļautu ūdens ieplūšanu dzinējos.

4.9.8. Gaisa caurules

111. Uz galvenā klāja izvietotās gaisa caurules ierīko pēc iespējas tuvāk kuģa diametrālajai plaknei tādā augstumā, lai, kuģim sasveroties (sasvere nedrīkst pārsniegt 15° līdz pieplūšanas leņķim), nepieļautu ūdens ieplūšanu.

112. Degvielas tvertņu vai citu tvertņu ventilācijai paredzētās gaisa caurules, kuru iekšējais diametrs ir lielāks par 10 mm, aprīko ar pastāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu tvertnēs. Tvertnes aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj pārāk liela spiediena vai retinājuma rašanos tajās.

113. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, gaisa caurules tvertņu ventilācijai uz galvenā klāja ir vismaz 760 mm augstas, citās vietās - vismaz 450 mm augstas.

114. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, gaisa cauruļu atveres atrodas vismaz 760 mm augstāk par tvertnes uzpildīšanas caurules augstāko punktu vai augstāk par pārplūdes tvertnes augšējo malu.

4.9.9. Atveres kuģa korpusā zem galvenā klāja

115. Atveres aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.

116. Ja atvere ir paredzēta ieplūdei vai izplūdei un atrodas zemāk par maksimālās iegrimes ūdenslīniju, atveri aprīko ar vārstu vai aizvēršanas ierīci, ko var nekavējoties izmantot avārijas gadījumā.

117. Ja atvere ir paredzēta lagai vai citam sensoram, kura nomaiņa ekspluatācijas laikā ir iespējama, nodrošina konstrukcijas hermētiskumu un paredz piemērotas aizvēršanas ierīces, ko izmanto, kad sensors neatrodas savā vietā.

118. Tualetēm paredzētās ieplūdes un izplūdes caurules aprīko atbilstoši šo noteikumu 116.punktā minētajām prasībām. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks un tualetes sēdeklis atrodas zemāk par 300 mm virs ūdenslīnijas, cauruļvadu aprīko ar antisifona ierīci, ja ražotājs nav noteicis citādi.

119. Uz buru kuģiem aizborta ūdens ieplūdes caurules un izplūdes caurules no tualetēm vai notekūdeņu uzglabāšanas tvertnēm korpusa iekšienē veido cilpu uz augšu līdz galvenajam klājam.

4.9.10. Cauruļu un vārstu izgatavošanas materiāli

120. Vārstus un citas pie ārējā apšuvuma zemāk par ūdenslīniju piestiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita ugunsdroša materiāla.

121. Pieļaujama tikai tādu plastmasas cauruļu izmantošana, kuras ir piemērotas paredzētajiem mērķiem.

122. Lokanas un nemetāliska materiāla caurules, kas kuģī var radīt applūšanas risku, aprīko ar ugunsdrošu izolāciju vai izgatavo no ugunsdroša materiāla.

4.9.11. Ūdens vārti

123. Atpūtas kuģos, kuri aprīkoti ar margsienu, tajā ierīko ūdens vārtus, lai nodrošinātu efektīvu ūdens drenāžu no klāja.

124. Uz motorkuģiem ūdens vārtu laukums nav mazāks par 4 % no margsienas laukuma, un tos izvieto pēc iespējas tuvāk klāja virsmai margsienas apakšējā trešdaļā.

125. Uz buru kuģiem ūdens vārtu laukums nav mazāks par 10 % no margsienas laukuma ar nosacījumu, ka apmale ir vismaz divas trešdaļas no visa kuģa korpusa garuma. Ūdens vārti ir izvietoti pēc iespējas tuvu klāja virsmai margsienas apakšējā trešdaļā. Ja margsienas garums ir mazāks par divām trešdaļām no kuģa korpusa garuma, ūdens vārtus var neierīkot.

126. Ja margsienas augstums nepārsniedz 150 mm un ir ierīkota efektīva ūdens drenāžas sistēma, ūdens vārtus var neierīkot.

127. Ja uz klāja ir relatīvi mazi laukumi, kur var uzkrāties ūdens, ūdens vārtu laukumu samazina.

128. Ūdens vārtu konstrukcija nodrošina brīvu vārtu atvēršanos un aizvēršanos. Vārtu asis jeb eņģu pirkstus izgatavo no nerūsējoša materiāla.

129. Ja kuģa konstrukcija neparedz ūdens vārtus, kuģi aprīko ar tādu ierīci efektīvai ūdens novadīšanai no klāja, kas saskaņota ar inspekciju.

130. Ja uz klāja ir paredzēts pārvadāt kravu, to nostiprina tā, lai krava netraucētu efektīvai ūdens novadīšanai no klāja.

5. Mehāniskās iekārtas

131. Motorjahtu un buru jahtu mehānismi un elektroiekārtas atbilst prasībām, ko nosaka normatīvie akti par kuģu drošību.

132. Dzinējiem, ko paredzēts uzstādīt uz kuģiem vai kas pārbūvēti pēc 2000.gada 1.janvāra un kuru jauda ir 130 kW vai lielāka, ir dzinēja starptautiskais gaisa aizsardzības sertifikāts vai atbilstības sertifikāts, ko atzītā organizācija vai dzinēja ražotājvalsts administrācija izsniegusi atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

133. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem, neaprīko ar sakaru līdzekļiem sakaru nodrošināšanai starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā.

134. A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar avārijas stūres pievadu, izņemot šādus gadījumus:

134.1. ja galvenais stūres pievads ir nesalaužams metāla grozīklis;

134.2. ja apkalpe pārzina alternatīvas atpūtas kuģa vadīšanas metodes, ko saistībā ar stūres iekārtas bojājumu ir iespējams izmantot jebkuros laikapstākļos, un vismaz viena no metodēm ir pārbaudīta darbībā uz atpūtas kuģa un demonstrēta inspektora klātbūtnē.

135. Avārijas stūres pievads var būt:

135.1. stūres grozīklis, ko ir iespējams uzlikt uz stūres vārpstas gala;

135.2. stienis, kas ir pievienojams Z veida piedziņai;

135.3. airis stūrēšanai;

135.4. jaudas sadale starp dzenskrūvēm, ja kuģis ir aprīkots ar divām dzen­skrūvēm.

136. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas nodrošina ūdens atsūknēšanu no visiem kuģa nodalījumiem.

137. A kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar vismaz vienu pārvietojamu ar roku darbināmu atsūknēšanas sūkni un vienu atsūknēšanas sūkni ar piedziņu no galvenā dzinēja vai ar citu neatkarīgu mehānisku piedziņu. Sūkņus izvieto atsevišķos ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos vai telpās. Katrs sūknis var atsūknēt ūdeni no visiem kuģa nodalījumiem.

138. A kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, un visus B, C un D kategorijas atpūtas kuģus, izņemot atvērta tipa atpūtas kuģus, aprīko ar vismaz diviem atsūknēšanas sūkņiem, no kuriem viens var būt ar mehānisku piedziņu. Sūkņus izvieto divos dažādos ūdens­necaurlaidīgos nodalījumos vai telpās, ja tas ir iespējams. Katrs sūknis var atsūknēt ūdeni no visiem kuģa nodalījumiem. Motorizētiem kuģiem atsūknēšanas sistēmas darbība ir nodrošināta, ja kuģa sānsvere ir līdz 10° uz jebkuru bortu.

139. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem, katra atsūknēšanas sūkņa minimālā ražība ir:

139.1. 10 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums nepārsniedz sešus metrus;

139.2. 15 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums ir no sešiem līdz 12 metriem;

139.3. 30 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem.

140. Ja ir uzstādīts atsūknēšanas sūknis ar automātisko vadību, kuģa vadības postenī uzstāda skaņas vai gaismas signalizāciju, kas sāk darboties, sūknim ieslēdzoties un izslēdzoties. Ja automātiskās ieslēgšanās signālu sūknim var raidīt no vairākām vietām, jānodrošina iespēja nekavējoties vizuāli noteikt signāla rašanās vietu.

141. Ja kopējais degvielas daudzums, ko uzglabā uz atpūtas kuģa, ir mazāks par 30 litriem, var izmantot pārvietojamu degvielas uzglabāšanai piemērotu degvielas tvertni. Rezerves pārvietojamās tvertnes izmanto, ja tas nepieciešams kuģa drošas darbības nodrošināšanai.

142. Ja rezerves degvielu uzglabā pārvietojamās degvielas tvertnēs, tās daudzumam jābūt minimālam. Tvertnēm jābūt skaidri apzīmētām, tās uzglabājamas uz atvērta klāja, lai ugunsgrēka gadījumā tvertnes varētu pārsviest pār bortu, bet noplūdes gadījumā degviela noplūstu aiz borta.

143. Buru kuģiem izmanto slēgta tipa akumulatoru baterijas, lai, kuģim sasveroties, no tām nenoplūstu elektrolīts.

144. Atpūtas kuģi ir nodrošināti ar aizsardzību pret zibeni.

145. Gāzes metināšanas un metāla griešanas aprīkojuma baloni, kā arī citām vajadzībām izmantojamie gāzes baloni ir droši nostiprināti uz atvērta klāja vai speciālā balonu glabāšanai paredzētā telpā ar efektīvu ārpus kuģa iekštelpām izvadītu ventilāciju (pēc iespējas tālāk no potenciālā uguns avota), nodrošinot iespēju balonus pēc iespējas ātrāk pārsviest pār bortu ugunsgrēka gadījumā.

6. Noturība

146. Atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, atbilst šādu standartu prasībām:

146.1. motorizēti kuģi – šo noteikumu 53.1. vai 53.3. apakšpunktā noteiktā standarta prasībām;

146.2. buru kuģi – šo noteikumu 53.2. vai 53.3. apakšpunktā noteiktā standarta prasībām.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

147. Vienkorpusa buru atpūtas kuģi projektē un būvē tā, lai pēc apgāšanās tas spētu atgriezties sākumstāvoklī. Šo prasību nepiemēro C un D kategorijas švertlaivām.

148. Ja atpūtas kuģa paredzētajā kuģošanas rajonā var veidoties korpusa apledojums, uz kuģa atrodas inspekcijas vai atzītās organizācijas atzinums par pietiekamu stabilitāti, korpusam apledojot.

149. Ja pašbūvēta atpūtas kuģa būvi uzrauga inspekcija, stabilitātes aprēķinu iesniedz inspekcijā novērtējumam un saskaņošanai vai atzītajai organizācijai novērtējumam un atzinuma sniegšanai (atzinumu saskaņo ar inspekciju).

150. Uz A kategorijas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, atrodas informācija par avārijas noturību un neno­gremdējamību bojājumu rašanās gadījumā.

151. Ja motorizēta atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, tā noturība atbilst prasībām, ko nosaka normatīvie akti par kuģu drošību.

152. Ja vienkorpusa buru atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, tā noturība atbilst šādām prasībām:

152.1. katram kuģim ir aprēķināta statiskās noturības diagramma (turpmāk - GZ diagramma) šādai slodzei:

152.1.1. 100 % izmantojamo krājumu daudzuma - iziešanai no ostas;

152.1.2. 10 % izmantojamo krājumu daudzuma - ienākšanai ostā;

152.2. šo noteikumu 152.1.apakšpunktā minētās GZ diagrammas ir ar pozitīvu vērtību līdz 90° leņķim. Kuģiem, kuru garums ir lielāks par 45 metriem, GZ diagrammas vērtība var būt negatīva, ja leņķis ir 90°, un tas var būt pamats kuģošanas rajona saskaņošanai ar inspekciju;

152.3. papildus šo noteikumu 152.2.apakš­punktā noteiktajām prasībām pastāvīgās sānsveres leņķis ir lielāks par 15° saskaņā ar zīmējumu (2.pielikums). Pastāvīgās sānsveres leņķi nosaka, "iegūtā vēja sān­sveres pleca" raksturlīknei krustojoties ar šo noteikumu 152.1.apakšpunktā minētās GZ diagrammas raksturlīkni.

153. Visas iekļūšanai korpusā un ventilācijai regulāri lietojamās atveres ņem vērā, nosakot piesmelšanās leņķi. Nevienu atveri (neatkarīgi no lieluma) nedrīkst apdraudēt ūdens ieplūšana, ja sānsveres leņķis ir mazāks par 40°. Ventilācijas gaisa caurules nav jāņem vērā.

154. Ja daudzkorpusu buru atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, noturības aprēķiniem izmanto atzītas organizācijas metodes daudzkorpusu buru kuģu noturības informācijas aprēķināšanai.

6.1. Avārijas noturība

155. C un D kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, informācija par avārijas noturību nav obligāta.

156. Kuģiem, kuri atbilst visām LL 66 konvencijas prasībām, pilnīga atbilstība avārijas noturības kritērijiem nav nepieciešama.

157. Ja atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, ūdensnecaurlaidīgās starpsienas kuģī izvieto tā, lai, ūdenim bojājuma dēļ ieplūstot kādā no kuģa nodalījumiem un nodalījumam piepildoties, kuģis paliek uz ūdens un ūdenslīnija ir vismaz 75 mm zemāk par galveno klāju. Pieņem, ka bojājums var rasties jebkurā vietā visā kuģa garumā, izņemot vietās, kur atrodas ūdensnecaurlaidīgās starpsienas.

158. A kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, korpusa iekšienē (tādā attālumā no kuģa priekšgala, kas nav mazāks par 15 % no kuģa korpusa garuma) izvieto ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu vai korpusa iekšienē (kuģa priekšgalā) izvieto ar putām pildītu slēgtu nodalījumu (tā garums līdzinās 30 % no kuģa korpusa garuma).

159. Novērtējot avārijas noturību, izmanto šādu caurlaidību (procentos):

159.1. noliktavas - 60 % caurlaidība;

159.2. noliktavas, kuru piepildīšanās nenozīmīgi ietekmē kuģa noturību, - 90 % caurlaidība;

159.3. dzīvojamās telpas - 95 % caurlaidība;

159.4. mašīntelpa - 85 % caurlaidība.

160. Noturības rezerve šo noteikumu 157.punktā minētajiem bojājumiem ir šāda - svārstību leņķis nepārsniedz 7° no stāvus stāvokļa, rezultējošā pozitīvā noturības pleca diagramma nepietuvojas pieplūšanas leņķim tuvāk par 15° jebkurā svārstību leņķī, maksimālais noturības plecs šajās robežās ir mazāks par 100 mm, un laukums zem raksturlīknes nav mazāks par 0,015 m × radiāns.

6.2. Sānsveres tests

161. Tukša kuģa smaguma centra koordinātas nosaka, izmantojot inspekcijas apstiprinātu sānsveres testu, ko veic inspekcijas pārstāvja klātbūtnē.

162. Sānsveres testa rezultātus un atvasinātos kuģa pamatlielumus pirms to izmantošanas turpmākai noturības aprēķināšanai saskaņo ar inspekciju.

6.3. Noturības dokumentācija atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem

163. Uz kuģa atrodas ar inspekciju saskaņota noturības informācija kuģa kapteinim.

164. Ja vismaz par 2 % mainījusies kuģa masa vai vismaz par 1 % (mērot no kuģa pakaļgala perpendikula) mainījies horizontālais smaguma centrs, vai aprēķinātais vertikālais smaguma centrs ir paaugstinājies par 0,25 % (mērot no kuģa ķīļa līnijas), izstrādā jaunu noturības informāciju.

165. Ar informāciju par maksimālās stabilās sānsveres raksturlīknēm pieplūšanas novēršanai vēja brīzes dēļ vai ar daudzkorpusu buru kuģim ieteicamā maksimālā vēja stipruma kritērijiem var iepazīties kuģa vadības postenī.

166. Kopējais buru laukums un takelāžas apaļkoku izmēri ir tādi, kādi norādīti kuģa noturības informācijas dokumentācijā. Jebkuras izmaiņas kopējā buru laukumā vai takelāžā ieraksta noturības informācijas dokumentos un saskaņo ar inspekciju.

7. Glābšanas un drošības līdzekļi
7.1. Glābšanas plosti

167. A un B kategorijas atpūtas kuģi un komercdarbībai izmantojamo C kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 9 metriem, aprīko ar vienu vai vairākiem glābšanas plostiem, kuri var uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.

(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.80 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

168. A kategorijas atpūtas kuģiem glābšanas plostu izgatavo atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām un nodrošina ar "A PACK" apgādi.

169. B un C kategorijas atpūtas kuģiem glābšanas plostu izgatavo atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām un nodrošina ar "B PACK" apgādi vai glābšanas plosts atbilst Starptautiskās Burāšanas federācijas Speciālo noteikumu A pielikuma I vai II daļai (A pielikuma I daļa attiecas uz glābšanas plostiem, kas izgatavoti pirms 2003.gada janvāra, ja to derīguma termiņš vēl nav beidzies, un A pielikuma II daļa ir obligātais standarts visiem pārējiem glābšanas plostiem).

170. Atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, bet mazāks par 85 metriem, aprīko ar tādu glābšanas plostu skaitu, lai gadījumā, ja vienā bortā uzstādītais glābšanas plosts ir pazaudēts vai nedarbojas, atlikušo plostu ietilpība būtu pietiekama uz kuģa paredzēto personu skaitam. Ja izmanto pārnēsājamos plostus, laiks, kas nepieciešams to pārnešanai no viena borta uz otru, nedrīkst pārsniegt piecas minūtes. Plostu, uz kura var atrasties ne vairāk par 15 personām, pārnes divas personas, bet plostu, uz kura var atrasties vairāk par 15 personām, pārnes četras personas.

7.1.1. Glābšanas plosta nolaišana

171. Jānodrošina brīva pieeja glābšanas plostam un iespēja nekavējoties nogādāt vai nolaist ūdenī katru plostu.

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

172. Plostus, kas ir smagāki par 40 kg, novieto tā, lai tos varētu ievilkt vai iestumt jūrā bez pacelšanas.

173. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, glābšanas plosta līnes galu pastāvīgi piestiprina drošā vietā uz kuģa.

174. Uz daudzkorpusu atpūtas kuģa glābšanas plosts atrodas tādā vietā, lai plostu varētu viegli pārvietot un nolaist ūdenī neatkarīgi no tā, vai kuģis ir vai nav apgāzies.

7.1.2. Glābšanas plostu apkopes un pārbaudes

175. Ja plosta ražotājs nav noteicis citādi, plosta pārbaudi veic reizi gadā saskaņā ar prasībām, ko nosaka normatīvie akti par jūras kuģu aprīkojumu. Ja plostam ir bojājumi vai atklātas citas tā stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, plostu nekavējoties nodod remontā.

7.2. Glābšanas riņķi

176. Glābšanas riņķi atbilst SOLAS konvencijas prasībām.

177. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par septiņiem metriem, aprīko ar vienu glābšanas riņķi, kam piestiprināta peldoša līne un paš­uzliesmojoša gaismas boja.

178. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir no septiņiem līdz 24 metriem, aprīko ar vismaz diviem glābšanas riņķiem. Vismaz vienam glābšanas riņķim ir piestiprināta peldoša līne, ko nostiprina pie kuģa, un pašuzliesmojoša gaismas boja.

179. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar vismaz četriem glābšanas riņķiem. No tiem:

179.1. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta vismaz 30 metru gara peldoša līne, kas nostiprināta pie kuģa;

179.2. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta pašuzliesmojoša gaismas boja.

180. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru bruto tilpība ir lielāka par 500 vai kuri ir garāki par 85 metriem, aprīko ar vismaz astoņiem glābšanas riņķiem. No tiem:

180.1. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta vismaz 30 metru gara peldoša līne, kas nostiprināta pie kuģa;

180.2. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta pašuzliesmojoša gaismas boja.

7.3. Glābšanas laivas (atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 85 metriem)

181. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 85 metriem, papildus glābšanas plostiem aprīko ar glābšanas laivām, ko izvieto tām piemērotā vietā un aprīko ar ierīcēm šo laivu nolaišanai ūdenī.

182. Ja kuģis aprīkots ar vienu glābšanas laivu, tad tās ietilpība ir tāda, lai laiva varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.

183. Ja glābšanas laivas izvieto abos kuģa bortos, katras glābšanas laivas ietilpība ir tāda, lai varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.

184. Glābšanas laivu vietā kuģi var aprīkot ar pietiekamu skaitu glābšanas plostu, kuri nolaižami ar laivceltņiem. Glābšanas plostu skaitam un ietilpībai jābūt pietiekamai, lai plosti varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas, ja kāds no plostiem nedarbojas vai to nav iespējams nolaist vai izmantot.

185. Papildus glābšanas plostiem kuģi aprīko ar vismaz vienu dežūrlaivu.

186. Glābšanas laivu var izmantot kā dežūrlaivu, ja tā atbilst SOLAS konvencijas prasībām.

7.4. Papildu prasības atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem

187. A un B kategorijas atpūtas kuģus apgādā ar vismaz vienu hidrotērpu katrai personai, kura atrodas uz kuģa (izņemot kuģus, kas aprīkoti ar slēgta tipa glābšanas laivu vai plostiņiem, kas nolaižami ar laivceltņiem).

188. Atpūtas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, par avārijas signālu izmanto kuģa svilpi vai sirēnu ar nosacījumu, ka to var dzirdēt jebkurā vietā uz kuģa.

189. Kuģi, kura bruto tilpība ir 500 un lielāka, papildus šo noteikumu 188.punktā minētajām prasībām aprīko ar elektrisko zvanu, kas vadāms no galvenās vadības pults un pieslēgts avārijas enerģijas avotiem.

7.5. Apgaismojums

190. Iekštelpu, koridoru, iekšējo un ārējo kāpņu, izeju (arī to, kas ved uz avārijas pulcēšanās vietu) apgaismojumu nodrošina no avārijas enerģijas avotiem.

191. Glābšanas līdzekļu atrašanās vietas, laivceltņu vietas (ja tādi ir), kā arī vietas aiz borta, kur notiek glābšanas līdzekļu nolaišana, ir apgaismotas. Avārijas apgaismojumu nodrošina no avārijas enerģijas avotiem.

7.6. Pirotehniskie signāli

192. Atpūtas kuģus apgādā ar pirotehniskiem signāllīdzekļiem atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām. Vizuālo signāllīdzekļu derīguma termiņš ir norādīts uz iepakojuma. Ja derīguma termiņš nav norādīts, tie nedrīkst būt vecāki par četriem gadiem.

193. Pirotehnisko signāllīdzekļu skaits norādīts šo noteikumu 3.pielikumā.

7.7. Sviedlīne un kokpita nazis

194. A, B un C kategorijas atpūtas kuģus apgādā ar 15-30 metru garu un no kokpita viegli aizsniedzamu sviedlīni.

195. Uz A, B un C kategorijas buru kuģiem atrodas stiprs, ass nazis makstī, kas piestiprināts līnē un viegli aizsniedzams no klāja vai kokpita.

7.8. Glābšanas vestes

196. Atpūtas kuģi aprīko ar glābšanas vesti katrai personai, kura atrodas uz kuģa. Glābšanas veste atbilst šādām prasībām:

196.1. tai ir CE atbilstības marķējums;

196.2. tai ir atstarojošu elementu joslas;

196.3. tā ir skaidri un saredzami marķēta ar atpūtas kuģa nosaukumu un reģistrācijas ostu;

196.4. tās peldspēja, ja paredzēta personai, kuras svars ir 32 kg un lielāks, ir ne mazāka par 150 N;

196.5. tā atbilst bērna svaram un auguma izmēram, ja paredzēta bērnam.

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

197. Piepūšamajām glābšanas vestēm reizi 12 mēnešos veic pārbaudi saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām.

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

198. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

199. Uz atpūtas kuģa, kura garums ir lielāks par 24 metriem, papildus šo noteikumu 196. punktā noteiktajām prasībām atrodas vismaz divas SOLAS konvencijai atbilstošas glābšanas vestes, kas paredzētas apkalpei, kura  izmanto uz klāja esošu glābšanas laivu vai piepūšamo laivu.

(MK 04.04.2017. noteikumu Nr. 192 redakcijā)

7.9. Glābšanas aprīkojums

200. Uz atpūtas kuģa atrodas glābšanas līdzekļu lietošanas instrukcija un informācija par glābšanas līdzekļu pārbaudēm.

201. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, nodrošina ar glābšanas aprīkojumu (4.pielikums).

202. Glābšanas vestes, airus, glābšanas riņķus un glābšanas jostas apzīmē ar atpūtas kuģa vārdu un reģistrācijas ostu.

203. Uz glābšanas vestēm, glābšanas riņķiem un glābšanas jostām uzlīmē atstarojošu (jūras tipa) materiālu.

8. Avārijas izejas

204. Vienkorpusa buru jahtās, kuru korpusa garums ir lielāks par 6 metriem, un atpūtas kuģos, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, ierīko vismaz divas avārijas izejas. Vienu no izejām ierīko kuģa priekšgalā. Buru kuģiem to, ja iespējams, ierīko pirms priekšējā masta.

205. Daudzkorpusu atpūtas kuģiem katrā dzīvojamo telpu korpusā ir vismaz divas izejas.

206. Daudzkorpusu atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par deviņiem metriem, katrā dzīvojamā korpusā atrodas pieejama avārijas lūka, caur kuru var izkļūt no korpusa un nokļūt korpusā, ja kuģis apgāzies.

207. Ja daudzkorpusu atpūtas kuģis apgāzies, visām avārijas lūkām jābūt virs ūdenslīnijas.

208. Visas daudzkorpusu atpūtas kuģa avārijas lūkas atrodas kuģa vidusdaļā vai, cik iespējams, tuvu vidusdaļai.

209. Daudzkorpusu atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir mazāks par deviņiem metriem, atbilst šo noteikumu 206.punktā noteiktajām prasībām vai arī šo kuģu katrā dzīvojamo telpu korpusā blakus paredzētajai avārijas izejas izsišanas vietai atrodas izejas izsišanai paredzēti darbarīki, kas gatavi tūlītējai lietošanai.

210. Darbarīkus izejas izsišanai droši nostiprina ar līni vai spaili.

211. Vietās, kur var izsist avārijas izeju, korpusa iekšpusē un ārpusē ar līnijām skaidri norāda avārijas izejas robežas un izvieto uzrakstu "AVĀRIJAS EJU IZSIST ŠEIT".

212. Ja nepieciešamas vismaz divas avārijas izejas, tās izvieto ne tālāk kā piecu metru attālumā no jebkuras vietas telpā tā, lai ugunsgrēka gadījumā vienlaikus netiktu aizšķērsotas abas izejas.

213. Izņēmuma gadījumā, ja konstruktīvi ir iespējama tikai viena avārijas izeja, kuģi aprīko ar efektīvu ugunsgrēka signalizāciju un ugunsgrēka atklāšanas detektorus izvieto tā, lai pēc iespējas ātrāk informētu apkalpi par ugunsgrēku.

9. Ugunsdrošība
9.1. Vispārīgie jautājumi

214. Mašīntelpās neuzglabā degošus materiālus un šķidrumus. Priekšmetus, kas glabājas mašīntelpā, nostiprina un novieto tā, lai tie neapdraudētu mehānismu darbību un netraucētu iekļūt mašīntelpā vai izkļūt no tās.

215. Eļļas un naftas produktu noplūde ārpus mašīntelpām nav pieļaujama.

216. Kuģiem, kuri būvēti no koka, kon­struktīvi novērš iespēju noplūdušajiem šķidrumiem iesūkties kuģa konstrukcijas elementos.

217. Zem dzinēja atrodas paliktnis eļļas un naftas produktu noplūžu savākšanai. Ja konstruktīvi nav iespējams uzstādīt šādu paliktni, tīrības uzturēšanai nodrošina brīvu pieeju telpai zem dzinēja.

218. Atpūtas kuģi aprīko ar ierīcēm eļļas un naftas produktu noplūžu savākšanai.

219. Mašīntelpu uztur tīru (bez eļļas un naftas produktu noplūdēm).

220. Plītis ēdiena gatavošanai un citas ierīces, kurās izmanto atklātu liesmu, izgatavo no ugunsdrošiem materiāliem.

221. Materiāli, kas atrodas gāzes ierīces tuvumā, kā arī horizontālas virsmas ne mazāk kā 400 mm attālumā virs liesmas un vertikālas virsmas vismaz 125 mm attālumā no liesmas ir ugunsdrošas atbilstoši standartam LVS EN ISO 9094:2003 "Mazizmēra kuģi - Ugunsdrošība".

222. Aizkari un citi viegli uzliesmojoši materiāli atrodas ne mazāk kā 600 mm no atklātas liesmas atbilstoši standartam LVS EN ISO 9094:2003 "Mazizmēra kuģi - Ugunsdrošība".

223. Cauruļvadus, ko izmanto gāzes padevei ierīcēm, aprīko ar vārstiem gāzes padeves pārtraukšanai. Vārstus izvieto vietā, kurai var viegli piekļūt no atvērta klāja.

224. Jaunu atpūtas kuģu mīksto mēbeļu polsterējumu izgatavo no ugunsdroša vai nedegoša materiāla.

225. Mīksto mēbeļu pārsegumam izmanto materiālu, kas neaizdegas no cigarešu oglītes vai citas atklātas liesmas, kuras iedarbība ir īslaicīga.

9.1.1. Konstruktīvā ugunsdrošība atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem

226. Mašīntelpu konstruktīvi paredzētās lūkas un vāki nodrošina uguns neizplatīšanos.

227. Ventilācijas šahtas, kas paredzētas gaisa padevei mašīntelpā, aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.

228. Ja dzinējs atrodas ārpus mašīntelpām, to ievieto konteinerā, kura konstrukcija atbilst šo noteikumu 226.punktā mašīntelpām noteiktajām prasībām.

229. Termiskā un akustiskā izolācija izgatavota no nedegoša materiāla.

230. Izolācija ir aizsargāta no ugunsne­drošu tvaiku un šķidrumu iesūkšanās tajā.

231. Starpsienas, lūkas un vāki, kas konstruktīvi paredzēti mašīntelpās, nodrošina uguns neizplatīšanos.

232. Ventilācijas šahtas, kas paredzētas gaisa padevei mašīntelpā, aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.

233. Atpūtas kuģus, kuru dzinēju kopējā jauda ir lielāka par 750 kW, aprīko ar ugunsgrēka atklāšanas detektoriem mašīntelpā.

234. A kategorijas komerciāli izmantojamos atpūtas kuģus un B kategorijas komerciāli izmantojamos atpūtas kuģus, kas pārvadā vairāk par astoņām personām, aprīko ar ugunsgrēka atklāšanas detektoriem mašīntelpās un telpās, kur tiek izmantota atklāta liesma.

9.1.2. Konstruktīvā ugunsdrošība atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem

235. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, konstruktīvā ugunsdrošība atbilst atzītas organizācijas noteikumiem.

9.2. Ugunsdzēsības aprīkojums
9.2.1. Vispārīgās prasības atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks

236. Atpūtas kuģi aprīko ar efektīvu ugunsdzēsības aprīkojumu, kas atbilst šo noteikumu 9.2.apakšnodaļā minētajām prasībām. Aprīkojumu uztur darba kārtībā saskaņā ar aprīkojuma ražotāja prasībām.

237. D kategorijas kuģi, kura korpusa garums ir mazāks par 6 metriem, bez galvenā klāja vai ar daļēju galveno klāju (ar nosacījumu, ka kuģis nav aprīkots ar ēdiena gatavošanas ierīcēm) aprīko ar vienu ugunsdzēsības aparātu, kas paredzēts uguns dzēšanai mašīntelpā vai dzinēju nodalījumā. Ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāts atbilst konkrētās mašīntelpas tilpumam, bet nav mazāks par 3,5 kg (34B).

238. D kategorijas buru kuģi bez iebūvēta dzinēja, bez galvenā klāja vai ar daļēju galveno klāju, ja kuģa korpusa garums ir mazāks par sešiem metriem (ar nosacījumu, ka kuģis nav aprīkots ar ēdiena gatavošanas ierīcēm un dzinēju), neapgādā ar ugunsdzēsības aparātu.

239. A, B un C kategorijas buru kuģus aprīko ar vismaz diviem pulvera vai putu ugunsdzēsības aparātiem, kas atrodas uz kuģa viegli pieejamās vietās. Ugunsdzēsības aparātu apjoms ir vismaz 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja) vai mazāks, ja var nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju.

240. Visus atpūtas kuģus apgādā ar vienu spaini (aprīkotu ar līni), ko izmanto vienīgi ugunsgrēka dzēšanai.

241. Kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par 15 metriem un kas nav minēti šo noteikumu 237., 238. un 239.punktā, aprīko ar vienu daudzfunkcionālu ugunsdzēsības aparātu, kura minimālais apjoms ir 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja), vai mazāku aparātu, ja tas var nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju, un vismaz vienu daudzfunkcionālu ugunsdzēsības aparātu, kas piestiprināts korpusa iekšpusē pie izejas un kura minimālais apjoms ir 3,0 l putu vai 2 kg pulvera (5A/34B klases ugunsdzēsības spēja).

242. Kuģus, kuru korpusa garums ir no 15 līdz 24 metriem un kas nav minēti šo noteikumu 237., 238. un 239.punktā, aprīko ar:

242.1. diviem daudzfunkcionāliem uguns­dzēsības aparātiem, kuru minimālais apjoms ir 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja), vai mazākiem aparātiem, ja tie spēj nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju;

242.2. vienu spaini (aprīkotu ar līni), ko izmanto vienīgi ugunsgrēka dzēšanai;

242.3. stacionāru ugunsdzēsības sistēmu mašīntelpai vai atbilstoša lieluma pārvietojamu ugunsdzēsības aparātu. Ja tā vietā paredzēts izmantot kādu no šo noteikumu 242.1.apakšpunktā minētajiem ugunsdzēsības aparātiem, tam jābūt atbilstoša lieluma un paredzētam izmantošanai B kategorijas ugunsgrēku dzēšanai. Ugunsdzēsības aparāts atrodas viegli pieejamā vietā un to var nekavējoties izmantot mašīntelpas ugunsgrēka dzēšanai.

9.2.2. Ugunsdzēsības aprīkojums kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, bet bruto tilpība mazāka par 500

243. Atpūtas kuģa ugunsdzēsības aprīkojuma tipu un aprīkojuma daudzumu saskaņo ar inspekciju.

244. Uz kuģa esošais ugunsdzēsības aprīkojums ir skaidri apzīmēts.

245. Kuģi aprīko ar diviem stacionāriem neatkarīgas piedziņas ugunsdzēsības sūkņiem. Viens no tiem ir galvenais, bet otrs - rezerves sūknis. Vienu no sūkņiem var darbināt galvenais dzinējs. Sūkņiem ir tiešs pieslēgums aizborta ūdenim caur neatkarīgu atveri kuģa korpusā, un tos savieno ar ugunsdzēsības maģistrāli, izmantojot vienvirziena noslēgvārstus, ko var aizvērt no vietas, kas atrodas ārpus mašīntelpām.

246. Minimālo galvenā ugunsdzēsības sūkņa ražību nosaka, izmantojot šādu formulu:

2,5 × (1 + 0,066 × (L(B + D))0,5)2, m3/h, kur

L - kuģa garums;

B - lielākais platums;

D - kuģa augstums vidusdaļā.

247. Rezerves ugunsdzēsības sūkņa ražība ir vismaz 80 % no galvenā sūkņa ražības.

248. Ja sūknis vienlaikus nodrošina ūdens padevi diviem hidrantiem, ūdens spiediens pirms katra hidranta nav mazāks par 0,2 MPa ar pievienotām ugunsdzēsības šļūtenēm un atvērtiem stobriem, kas atbilst kuģa izmēram.

249. Kuģi aprīko ar ugunsdzēsības maģistrāli, trijiem hidrantiem, trijām šļūtenēm un trijiem stobriem.

250. Ugunsdzēsības maģistrāle, šļūtenes un hidranti pēc konstrukcijas ir karstumizturīgi un aizsargāti pret koroziju.

251. Ugunsdzēsības maģistrāles savienojumi ar šļūtenēm ir tāda izmēra, lai nodrošinātu ugunsdzēsības sūkņu maksimālu ražību.

252. Uz kuģa izmanto viena veida hidrantu, šļūteņu un stobru savienojumus, un tie ir aprīkoti ar palīgierīcēm šļūteņu pievienošanai un hidrantu vārstu atvēršanai.

253. Hidrantus izvieto viegli pieejamās vietās tā, lai, izmantojot ugunsdzēsības šļūteni, būtu aizsniedzama jebkura vieta uz kuģa.

254. Ugunsdzēsības šļūtenes ar tām piederīgo aprīkojumu glabā viegli pieejamā vietā, tuvu hidrantiem un savienojumiem.

255. Ugunsdzēsības šļūtenes nav garākas par 18 metriem, un šļūteņu diametrs nav mazāks par 45 mm.

256. Ja hidranti ir izvietoti kuģa iekštelpās, ugunsdzēsības šļūtenes, ja iespējams, ir pastāvīgi pievienotas hidrantiem. Telpās izmantojamo šļūteņu diametrs var būt mazāks par šo noteikumu 255.punktā minēto diametru.

257. Ugunsdzēsības aparātu skaitu, veidu, tilpumu un atrašanās vietu nosaka, ņemot vērā iespējamo ugunsgrēka risku katrā konkrētā vietā uz kuģa.

258. Uz klāja ugunsdzēsības aparātus izvieto tā, lai tie neatrastos tālāk par 10 metriem no jebkuras potenciālās izmantošanas vietas.

259. Ugunsdzēsības aparātus glabā tuvu izejām, viegli pieejamās apzīmētās vietās.

260. Kuģi pēc iespējas aprīko ar viena veida atzīta tipa un ietilpības ugunsdzēsības aparātiem.

261. Ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātus pēc iespējas neuzstāda dzīvojamās telpās.

262. Vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēsības aparāts atrodas kambīzē viegli pieejamā vietā.

263. Mašīntelpā uzstāda pārnēsājamos ugunsdzēsības aparātus, kuru veidu, tilpumu, skaitu un atrašanās vietu izvēlas, ņemot vērā ugunsgrēka rašanās risku katrā konkrētā telpā. Mašīntelpā atrodas:

263.1. vismaz divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti - ar degvielu kurināma katla tuvumā;

263.2. divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti - katrā telpā, kur ir iespējama degvielas aizdegšanās;

263.3. viens pārnēsājamais ugunsdzēsības aparāts - pārējās telpās.

264. Kuģi apgādā ar vismaz diviem rezerves ugunsdzēsības aparātiem, lai, izlietojot jebkura ugunsdzēsības aparāta pildījumu, būtu iespēja aparātu aizstāt ar tāda paša veida un tilpuma ugunsdzēsības aparātu.

265. Ja mašīntelpas ir aprīkotas ar katliem, kas kurināmi ar degvielu, degvielas nostādināšanas tvertnēm un cita veida degvielas sistēmām, šīs mašīntelpas nodrošina ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām saskaņā ar SOLAS konvencijas prasībām. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vietā papildus šo noteikumu 263.punktā minētajam ugunsdzēsības aprīkojumam var uzstādīt vienu pārnēsājamu degvielas ugunsgrēku dzēšanai paredzētu ugunsdzēsības aparātu uz katriem 74,6 kW dzinēju kopējās jaudas vai divus pārnēsājamus degvielas ugunsgrēka dzēšanai paredzētus ugunsdzēsības aparātus kopā ar vienu pārnēsājamu putu ugunsdzēsības aparātu (tilpums - 45 litri) vai vienu pārnēsājamu ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātu (ietilpība - 16 kg).

266. Ar degvielu kurināma katla tuvumā novieto ugunsdzēsības pārklāju.

267. Kambīzē viegli pieejamā vietā novieto ugunsdzēsības pārklāju.

268. Ja kuģa bruto tilpība ir 500 un lielāka, ugunsdzēsības aprīkojumam piemēro SOLAS konvencijas prasības.

10. Radioaprīkojums un navigācijas aprīkojums

(Nodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.1. Vispārīgie jautājumi

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

269. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

270. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

271. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

272. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

273. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

274. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

275. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

276. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

277. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.2. Radioaprīkojuma apkalpošana

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

278. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

279. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

280. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

281. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

282. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.3. Radara atstarotājs

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

283. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

284. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.4. Navigācijas ugunis un signāli

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

285. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

286. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

287. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

288. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

289. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

10.5. Navigācijas iekārtas

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

290. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

291. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

292. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

293. (Svītrots ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

11. Enkurs un enkurtauvas

294. Atpūtas kuģi aprīko ar atbilstošu enkurošanās aprīkojumu saskaņā ar inspekcijas vai atzītas organizācijas prasībām.

295. Visus atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, un A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar vismaz diviem enkuriem, no kuriem viens vienmēr ir gatavs lietošanai. Enkura iekārtu darbina no avārijas enerģijas avota vai manuāli.

296. C un D kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar vienu enkuru.

12. Dzīvojamās un sanitārās telpas

297. Sadzīves apstākļi uz atpūtas kuģiem atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu drošību.

298. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, un A kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar stacionārām tualetēm.

299. B, C un D kategorijas atpūtas kuģus ar klāju aprīko ar stacionārām vai pārvietojamām tualetēm.

(Grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

300. Atpūtas kuģus, kuros nav ierīkota bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārta, aprīko ar notekūdeņu uzkrāšanas tvertni.

301. Atpūtas kuģus aprīko ar stacionāri uzstādītu dzeramā ūdens sūkni un tvertnēm, kas nodrošina:

301.1. ūdens krājumu sadalīšanu vismaz trijos atsevišķos nodalījumos - A kategorijas kuģiem;

301.2. ūdens krājumu sadalīšanu vismaz divos atsevišķos nodalījumos - B kategorijas kuģiem.

302. A kategorijas kuģiem, izejot no ostas, ir vismaz šādi dzeramā ūdens krājumi:

302.1. deviņi litri katrai personai uz 1000 jūdzēm - ja nav ūdens iztvaikotāja;

302.2. trīs litri katrai personai uz 1000 jūdzēm - ja ir ūdens iztvaikotājs.

303. Uz B kategorijas kuģiem ir ne mazāk kā deviņi litri dzeramā ūdens atsevišķā cieši noslēgtā tvertnē avārijas gadījumiem.

13. Dokumenti, kas atrodas uz atpūtas kuģa

304. Uz atpūtas kuģa atrodas:

304.1. kuģošanas spējas apliecība ar pielikumu – uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem un bruto tilpība mazāka par 400, un uz visiem komercdarbībai izmantojamiem atpūtas kuģiem atbilstoši šo noteikumu prasībām;

304.2. kravas zīmes apliecība - uz atpūtas kuģiem, uz kuriem attiecas LL 66 konvencija, atbilstoši šīs konvencijas prasībām;

304.3. tilpības apliecība - uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu tilpību;

304.4. glābšanas līdzekļu derīguma termiņu apliecinoši dokumenti;

304.5. dzinēja starptautiskais gaisa aizsardzības sertifikāts vai atbilstības sertifikāts atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, - dzinējiem, kurus paredzēts uzstādīt uz kuģiem vai kuri pārbūvēti pēc 2000.gada 1.janvāra un kuru jauda ir 130 kW vai lielāka;

304.6. valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izsniegta kuģa radiostacijas atļauja;

304.7. EPIRB reģistrācijas karte, ja kuģis ir aprīkots ar avārijas radioboju;

304.8. atpūtas kuģa reģistrācijas apliecība;

304.9. apliecības, kuras paredzētas atpūtas kuģim piemērojamos starptautiskajos tiesību aktos un nacionālajos normatīvajos aktos par kuģu drošību un par radio un navigācijas aprīkojumu.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr. 80; MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

14. Noslēguma jautājumi

305. Šo noteikumu 8.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

306. Šo noteikumu 3.2., 3.3., 3.15. un 3.23.apakšpunktā un 42.punktā minētā prasība par atbilstību standarta prasībām stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

307. Šo noteikumu 46., 53., 54., 73., 76., 146., 222. un 284.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
1. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201

(Pielikums grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr. 80)

Atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecības paraugs

LATVIJAS JŪRAS ADMINISTRĀCIJAS
KUĢOŠANAS DROŠĪBAS INSPEKCIJA

MARITIME ADMINISTRATION OF LATVIA
MARITIME SAFETY INSPECTORATE

ATPŪTAS KUĢA
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBA
(ar pielikumu)

RECREATIONAL CRAFT
TRADE CERTIFICATE
(With Annex)

  Kuģa vārds    
Name of ship  
Pieraksta osta     Kuģa tips  
Port of registry     Type of ship  
Bruto tilpība     Korpusa identifikācijas Nr.  
Gross tonnage     Hull identification Nr.  
SJO numurs     Latvijas Kuģu reģistra
reģistrācijas numurs
 
IMO number     Number of registration in
Latvian Ship Register
 
Kuģis ir pārbaudīts saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atzīts par derīgu kuģošanai (norādīt kuģošanas rajonu)
 
 
The ship has been surveyed in accordance with the laws and regulations of the Republic of Latvia and found seaworthy for use in (indicate trade area)
 
   
Papildnosacījumi  
 
 
 
Special conditions  
 
 
 
Maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits uz kuģa  
Maximum allowed number of persons on board the ship
     
Apliecība derīga līdz   ar nosacījumu, ka tā tiek
apstiprināta noteiktajos termiņos un ir spēkā pielikumā noteiktās apliecības un dokumenti
This Certificate is valid until   subject to the periodical
confirmation and provided the Certificates specified in Annex are valid
Z.v. Vieta     Datums  
Seal Place     Date  
 
Nr.     Pilnvarotās personas paraksts, uzvārds  
No     Signature, name of duly authorized official  

Periodiskā apstiprināšana
Periodical confirmation

Pamatojoties uz pirmo apskati (akts Nr.   ), šī apliecība tiek apstiprināta
On the basis of the 1st survey (Report No.   ) the Certificate is confirmed
Vieta     Datums  
Place     Date  
Zīmogs vai spiedogs  
Seal or stamp (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds/
Name and signature of duly authorized official)
 
Pamatojoties uz otro apskati (akts Nr.   ), šī apliecība tiek apstiprināta
On the basis of the 2nd survey (Report No.   ) the Certificate is confirmed
Vieta     Datums  
Place     Date  
Zīmogs vai spiedogs  
Seal or stamp (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds/
Name and signature of duly authorized official)
 
Pamatojoties uz trešo apskati (akts Nr.   ), šī apliecība tiek apstiprināta
On the basis of the 3nd survey (Report No.   ) the Certificate is confirmed
Vieta     Datums  
Place     Date  
Zīmogs vai spiedogs  
Seal or stamp (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds/
Name and signature of duly authorized official)
 
Pamatojoties uz ceturto apskati (akts Nr.   ), šī apliecība tiek apstiprināta
On the basis of the 4nd survey (Report No.   ) the Certificate is confirmed
Vieta     Datums  
Place     Date  
Zīmogs vai spiedogs  
Seal or stamp (pilnvarotās amatpersonas paraksts, uzvārds/
Name and signature of duly authorized official)
 

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Note. Requisites of this Certificate "signature", "date" and "seal" are not filled out, if this Certificate is issued electronically and drafted according to the laws and regulations for drafting electronically signed documents.

Apliecība zaudē spēku šādos gadījumos:

‒ ir beidzies tās derīguma termiņš;

‒ kuģis nav savlaicīgi uzrādīts apskatei;

‒ kuģis nav uzrādīts ārpuskārtas apskatei sakarā ar negadījumu, kurš var izsaukt kuģošanas spējas zaudējumu;

‒ pēc veiktās rekonstrukcijas, modernizācijas vai izmaiņām aprīkojumā, kas nav saskaņotas ar inspekciju;

‒ netiek ievēroti inspekcijas nosacījumi.

The Certificate shall cease to be valid in the following cases:

‒ after the expiry of its validity;

‒ if the ship has not been subjected to a required survey in due time;

‒ after an accident which may cause loss of its seaworthiness unless the ship presented for an extraordinary survey;

‒ after carrying out structural alternations, modernization or equipment's alternations not agreed with the Inspectorate;

‒ if requirements of the Inspectorate which are laid down in the Certificate have not been complied with.

 

Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija
Maritime Safety Inspectorate of Maritime Administration of Latvia

PIELIKUMS

ATPŪTAS KUĢA
KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBAI
Nr.

ANNEX TO THE TRADE CERTIFICATE
OF RECREATIONAL CRAFT
No

Vispārējais raksturojums
General

Kuģa vārds     Korpusa ID Nr.  
Name of ship     Hull ID number  
Kuģa tips     LKR Nr.  
Type of ship     Registered number  
Pieraksta osta     SJO Nr.  
Port of Registry     IMO number  
Kuģa īpašnieks  
Shipowner  
Korpuss
Hull of ship
Būves gads un vieta  
Year and place of build  
Buru laukums   m2
Square of sail   m2
Lielākais korpusa garums   m Lielākais platums   m
Overall Length   m Extreme breadth   m
Sānu augstums   m Iegrime pilna (vidusdaļā)   m
Depth   m Draft at midship   m
Brīvsānu augstums   m
Freeboard   m
Bruto tilpība     Neto tilpība  
Gross Tonnage     Net tonnage  
Dedveits   t
Deadweight   t
Mastu skaits  
Number of masts  
Korpusa materiāls  
Material of hull  
Stūres iekārta
Steering gear
Stūres mašīnas tips, skaits  
Type and number of steering engine  
Stūres pievads  
Steering gear  
Rezerves stūres pievads  
Emergency steering gear  
Enkura iekārta
Anchor gear
  Kreisais sāns
Port side
Labais sāns
Starboard side
Enkura tips
Type of anchor
   
Enkura svars, kg
Weight of anchor
   
Ķēdes/troses garums, m
Length of chain cable/wire rope
   
Glābšanas līdzekļi
Life-saving appliances
Kopējais cilvēku skaits uz kuģa, kam paredzēti glābšanas līdzekļi  
Total number of persons for which life saving appliances are provided  
Kopējais glābšanas laivu skaits  
Total numbers of lifeboats  
Kopējais cilvēku skaits, kam aprēķinātas glābšanas laivas  
Total number of persons accommodated by them  
Tips  
Type  
Dežūrlaivas (skaits, izvietojums)  
Rescue boats (number, position)  
Glābšanas plosti (tips, skaits, izvietojums)  
Liferafts (type, number, position)  
Kopējais cilvēku skaits, kam aprēķināti glābšanas plosti  
Total number of persons accommodated by them  
Kopējais glābšanas riņķu skaits  
Total number of lifebuoys  
  ar gaismas boju  
  With self-igniting light  
  ar peldošu līni  
  With buoyant lifeline  
  ar dūmu signālu  
  With smoke signal  
Glābšanas vestu skaits  
Number of lifejackets  
Hidrotērpu skaits  
Number of immersion suits  
Līnmetējs (skaits, tips)  
Line throwing appliance (number, type)  
Signāllīdzekļi
Signal appliances
Navigācijas ugunis:            
Number of navigational lights            
topuguns   gab.  
Masthead light      
bortu ugunis: zaļa   gab. sarkana   gab. pakaļgala   gab.
Side lights green     red     stern lights    
riņķugunis: balta   gab. sarkana   gab. zaļa   gab.
all-round lights: white     red     green    
Signāllampas:
Signalling lamps
dienas signāllampas   gab. skaņu signāla dublētājlampas   gab.
Day light signaling lamps     sound signals repeating lamps    
Signālzīmes:
Signal shapes
lode   gab. rombs   gab. konuss   gab. cilindrs   gab.
balls     diamonds     cones     cylinders    
Skaņu signālierīces:
Sound signal appliances
svilpe   gab. zvans   gab. gongs   gab.
whistles     bells     gongs    
Pirotehniskie līdzekļi:  
Pyrotechnic aids:  
izpletņraķetes (gab.)  
parachute rockets (number)  
signāllāpas (gab.)  
hand flares (number)  
dūmu signāls (gab.)  
smoke signal (number)  
Navigācijas aprīkojums
Navigational equipment
Žirokompass  
Gyro compass  
Galvenais magnētiskais kompass  
Standard magnetic compass  
Magnētiskais kompass stūres mājā  
Steering magnetic compass  
Radiolokācijas stacija  
Radar installation  
Skaņas atbalss lote  
Echo sounder  
Rokas lote  
Hand lead  
Aneroīda barometrs  
Aneroid-barometer  
Binoklis  
Binoculars  
Cits aprīkojums  
Other equipment  
Ugunsdzēsības aprīkojums un līdzekļi
Fire protection equipment and appliances
Ugunsdzēsības sūkņi (skaits, tips, spiediens, ražība)  
Fire pumps (number, type, pressure, capacity)  
 
Ugunsdzēsības krāni, šļūtenes un stobri   komplekti
Fire hydrants, hoses and nozzles   units
Putu ģeneratori (tips, skaits)  
Air-foam generators (type, number)  
Stacionārā ugunsdzēsības sistēma (tips, skaits)  
Fixed fire-extinguishing system (type, number)  
 
Ugunsdzēsības vielas tips un daudzums  
Type and quantity of fire-extinguishing substance  
Pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti (tips, skaits)  
Portable fire extinguishers (type and number)  
 
Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas sistēma  
Automatic fire detection system  
Ugunsdzēsēju ekipējums  
Fireman's outfit  
Cits ugunsdrošības aprīkojums  
Other fire protection equipment  
Radioaprīkojums
Radio equipment
UĪV radioiekārta:  
VHF radio installation:  
CSI kodējošā iekārta  
DSC encoder  
CSI dežūruztvērējs  
DSC watch receiver  
Radiotelefona iekārta  
Radiotelephony  
VV radioiekārta:  
MF radio installation:  
CSI kodējošā iekārta  
DSC encoder  
CSI dežūruztvērējs  
DSC watch receiver  
Radiotelefona iekārta  
Radiotelephony  
Satelīttelefona iekārta  
Satellite phone  
Ierīces kuģošanas drošības informācijas uztveršanai:  
Facilities for reception of maritime safety information:  
uztvērējs NAVTEX  
NAVTEX receiver  
satelītu ARB:  
Satellite EPIRB:  
COSPAS - SARSAT  
COSPAS - SARSAT  
INMARSAT  
INMARSAT  
UĪV ARB  
VHF EPIRB  
Kuģa radiolokācijas atbildētājs  
Ship’s radar transponder  
Dežūruztvērējs avārijas radiotelefona frekvencē 2182 kHz  
Radiotelephone distress frequency watch receiver on 2182 kHz  
Iekārta radiotelefona trauksmes signāla noraidīšanai 2182 kHz frekvencē  
Device for generating the radiotelephone-alarm signal on 2182 kHz  
 
Galvenie dzinēji
Main engines
Tips, skaits  
Type, number  
Jauda (kW)  
Power output (kW)  
Būves vieta un gads  
Year and place of build  
Palīgdzinēji
Auxiliary engines
Tips, skaits  
Type, number  
Jauda (kW)  
Power output (kW)  
Būves vieta un gads  
Year and place of build  
Sistēmas
Systems
Sistēma
System
Sūkņi
Pumps
tips
type
skaits
number
ražība (m3/h)
capacity (m3 per hour)
Atsūknēšanas
Bilge pumping
     
Balasta
Ballast
     
Elektroiekārtas
Electrical installations
Ģeneratoru tips un skaits  
Number and type of generating sets  
Jauda (kW)  
Power (kW)  
Spriegums, strāvas veids  
Voltage, type of current  
Akumulatoru skaits  
Number of battery  
Avārijas elektroenerģijas avots (tips, jauda)  
Emergency source of electrical power (type, power)  
Iekārtas nodrošinājumam pret piesārņošanu ar naftu, notekūdeņiem un atkritumiem
Equipment for oil, sewage and garbage pollution prevention
Nr.p.k.
No
  Naftu saturošo ūdeņu sistēma
Oily water system
Notekūdeņu sistēma
Sewage water system
1. Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu skaits
Number of collection and holding tanks
   
2. Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu tilpums
Volume of collection and holding tanks
   
3. Savākšanas un uzkrāšanas tvertņu izvietojums
Position of collection and holding tanks
   
4. Pārsūknēšanas un nodošanas cauruļvada ar standartsavienojumu atrašanās vieta
Position of oily water transfer and discharging pipeline with standard discharge connection
   
     
1. Atkritumu savākšanas un uzkrāšanas tvertņu skaits
Number of garbage collecting and holding devices
 
2. Plakāti par darbībām ar atkritumiem
Garbage management posters
 
3. Plāns par darbībām ar atkritumiem
Waste disposal plan
 
Apliecības un dokumenti, kuriem jāatrodas uz kuģa, lai kuģošanas spējas apliecība saglabātu spēku
Certificates and documents required to be carried on board the ship in order the Trade Certificate will remain in force
Nr.p.k.
No
Apliecības nosaukums
Title of document
Numurs
Number
Izsniegšanas datums
Date of issue
Derīguma termiņš
Date of expire
1. Kravas zīmes apliecība
Load Line Certificate
     
2. Kuģa stacijas atļauja
Ship Station Licence
     
3. Noturības informācija
Stability Booklet
     
4. Tilpības apliecība
Tonnage Certificate
     
Z.v. Vieta     Datums  
Seal Place     Date  
 
Nr.   Pilnvarotās personas paraksts, uzvārds  
No   Signature, name of duly authorized official  

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Note. Requisites of this Certificate "signature", "date" and "seal" are not filled out, if this Certificate is issued electronically and drafted according to the laws and regulations for drafting electronically signed documents.

Izmaiņas un papildinājumi pēc kuģošanas spējas apliecības izsniegšanas
Changes and additions after the issuance of the Trade Certificate
Nr.p.k.
No
Izmaiņu sastāvs
Changes and additions
Datums, pilnvarotā pārstāvja paraksts, zīmogs
Date, signature of authorized official, stamp
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
     
Šajā pielikumā apliecībai ir sanumurētas un cauršūtas   lpp.
This Annex to the Certificate consists of   numbered and sewed pages.
      Z.v.
Seal
Paraksts     Datums  
Signature     Date  

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" neaizpilda un šā pielikuma lapaspuses netiek cauršūtas, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Note. Requisites of this Annex to the Certificate "signature", "date" and "seal" are not filled out and pages of this Annex are not sewed together, if this Annex of the Certificate is issued electronically and drafted according to the laws and regulations for drafting electronically signed documents.

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Pastāvīgās sānsveres leņķis

Zīmējumā attēlots ivsp – iegūtā vēja sānsveres plecs jebkurā leņķī θ°= 0,5 × VPO × cos1,3 θ, kur

VPO = GZf  ;
cos1,3 θf

VPO – reālā vēja sānsveres pleca lielums 0o leņķī, kas var izraisīt kuģa sānsveri līdz piesmelšanās leņķim θf vai 60o (aprēķinam izmanto mazāko);

GZf – kuģa GZ plecs piesmelšanās leņķī θf vai 60o (aprēķinam izmanto mazāko);

θd – leņķis, kurā iegūtā vēja sānsveres raksturlīkne krustojas ar GZ raksturlīkni (ja θd ir mazāks par 15°, kuģis atbilstoši šiem noteikumiem uzskatāms par nepietiekami noturīgu);

θf – piesmelšanās leņķis ir sānsveres leņķis, kādā zem ūdens paliek atvērumu daļa, kuras laukums kvadrātmetros ir:

Δ , kur
1500

Δ – kuģa ūdensizspaids tonnās.

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Pirotehnisko signāllīdzekļu daudzums uz kuģa

(Pielikums grozīts ar MK 04.04.2017. noteikumiem Nr. 192)

Nr.p.k. Sarkanas
izpletņraķetes
(gab.)
Sarkanas rokas signāllāpas
(gab.)
Oranžs dūmu signāls
(gab.)
Kuģa kategorija
1. 6 4 2 A kategorija
2. 12 4 2 A kategorija,
bruto tilpība > 500
3. 4 4 2 B kategorija
4. 4 2 vienkorpusa,
C kategorija
5. 2 4 2 daudzkorpusu,
C kategorija

Piezīme. Atpūtas kuģi, kuri netiek izmantoti komercdarbībai, sarkanas rokas signāllāpas vietā var izmantot alternatīvas gaismas signalizēšanas ierīces, kuras izpilda līdzvērtīgas funkcijas.

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Glābšanas aprīkojums

Nr.
p.k.

Aprīkojums

Kuģa izmērs

C un D kategorija

A un B kategorija

> 24 m

> 24 m < 500 GT

> 85m

1.

Glābšanas laivas

-

-

-

2.

Glābšanas plosti

3.

Glābšanas vestes

4.

Hidrotērpi

5.

Glābšanas riņķi (kopā)

4

4

8

8

6.

Glābšanas riņķi ar gaismas signālu

2

2

2

2

7.

Glābšanas riņķi ar peldošu līni

2

2

2

2

8.

Līnmetēji

1

1

1

1

9.

Izpletņraķetes

6

6

12

12

10.

Vispārējās trauksmes signālierīces

11.

Apgaismojums

12.

Plakāti un zīmes, kas norāda glābšanas līdzekļu atrašanās vietu, un to lietošanas instrukcijas

13.

Mācību instrukcijas

14.

Aprīkojuma apkopes instrukcija

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 201Pieņemts: 25.03.2008.Stājas spēkā: 29.03.2008. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 49 (3833), 28.03.2008.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
173015
{"selected":{"value":"07.04.2017","content":"<font class='s-1'>07.04.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"07.04.2017","iso_value":"2017\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-06.04.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.02.2014","iso_value":"2014\/02\/14","content":"<font class='s-1'>14.02.2014.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.01.2012","iso_value":"2012\/01\/27","content":"<font class='s-1'>27.01.2012.-13.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.03.2008","iso_value":"2008\/03\/29","content":"<font class='s-1'>29.03.2008.-26.01.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
07.04.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)