Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.133

Rīgā 2008.gada 3.martā (prot. Nr.13 1.§)
Dabas parka "Abavas senleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Abavas senleja" (turpmāk - dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka funkcionālo zonējumu;

1.3. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas kārtību.

2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas parka platība ir 14 837 ha.

4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

5. Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:

5.1. dabas lieguma zona. Šajā zonā ietilpst dabas liegums "Čužu purvs". Tā izveidošana un robežas noteiktas Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem";

5.2. neitrālā zona. Šajā zonā ietilpst Kandavas un Sabiles pilsēta, kā arī Rendas ciems;

5.3. dabas parka zona. Šajā zonā ietilpst pārējā dabas parka teritorija.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.604)

5.1 Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

6. Informāciju par dabas parkā esošajām aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 7.3.2., 10.23.2., 10.23.5., 10.23.7., 10.23.9., 12.14.3., 12.14.4., 12.14.9. un 17.3.1.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

7. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot atkritumu poligonus un izgāztuves, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731);

7.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

7.3.1. veikt pasākumus biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;

7.3.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

7.3.3. veikt arheoloģiskās izpētes darbus.

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

8. Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.

III. Dabas lieguma zona

9. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo purvu biotopu - kaļķaino purvu ar Devela grīsli (Carex davalliana) un rūsgano melnceri (Schoenus ferrugineus) - un īpaši aizsargājamo pļavu biotopu - zilganās molīnijas (Molinia caerulea) pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm -, kā arī īpaši aizsargājamas augu sugas - krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa) - atradnes.

10. Dabas lieguma zonā aizliegts:

10.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

10.2. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

10.3. pļaut pļavas pirms 10.jūlija, izņemot dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā norādītās pļavas, kurās plānots ierīkot atpūtas vietas;

10.4. bojāt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas, kā arī lauces;

10.5. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

10.6. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

10.7. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams:

10.7.1. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

10.7.2. šo noteikumu 10.23.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

10.8. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atjaunošanas pasākumus, ja teritorija neatrodas uz kūdras augsnēm, un attiecīgo pasākumu veikšanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

10.9. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

10.10. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

10.10.1. priežu audzēm - 60 gadu;

10.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu;

10.10.3. apšu audzēm - 30 gadu;

10.11. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

10.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu vietu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem un elektrolīniju uzturēšanai;

10.13. mežaudzēs cirst jebkura vecuma gobas, ozolus, kļavas, ošus, dobumainus kokus, kā arī aizvākt gobu, ozolu, kļavu, ošu kritalas, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

10.14. cirst vai citādi iznīcināt atsevišķi augošus ozolus, kā arī aizvākt un iznīcināt to nokritušos zarus, izņemot bīstamo koku novākšanu;

10.15. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem;

10.16. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

10.17. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

10.18. kurināt ugunskurus ārpus dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdzēsību un ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

10.19. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731);

10.20. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku brīvdabas audzētavas;

10.21. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeni personiskajām vajadzībām;

10.22. uzstādīt vēja elektrostacijas;

10.23. bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas:

10.23.1. organizēt brīvā dabā publiskos pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

10.23.2. restaurēt, renovēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves;

10.23.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

10.23.4. veikt zinātniskos pētījumus;

10.23.5. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

10.23.6. (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.604);

10.23.7. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzētajiem biotopu atjaunošanas pasākumiem;

10.23.8. atjaunot un ieaudzēt mežu stādot vai sējot;

10.23.9. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus. Šie objekti ierīkojami dabas lieguma "Čužu purvs" dabas aizsardzības plānā norādītajās vietās;

10.24. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731).

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.604; MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

10.1 Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

10.2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

IV. Dabas parka zona

11. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu Abavas senlejai raksturīgo ainavu un īpaši aizsargājamos pļavu un mežu biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu - griezes (Crex crex), zivju dzenīša (Alcedo atthis) un lapukoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) - dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) un zivju ērgļa (Pandion haliaetus) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes.

12. Dabas parka zonā aizliegts:

12.1. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

12.2. nosusināt purvus;

12.3. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731);

12.4. uzstādīt vēja elektrostacijas;

12.5. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

12.6. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem, kā arī gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem;

12.7. pārvietoties ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem un jahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

12.8. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos, ugunskurus ciršanas atlieku dedzināšanai atbilstoši ugunsdzēsību un ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ugunskurus tādu sanesumu sadedzināšanai, kurus palu ūdeņi atstāj uz pļavām un laukiem, un tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus pļavu atjaunošanā);

12.9. dedzināt sauso zāli un niedres;

12.10. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731);

12.11. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

12.12. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus, izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

12.12.1. priežu audzēm - 60 gadu;

12.12.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm - 50 gadu;

12.12.3. apšu audzēm - 30 gadu;

12.12.1 veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:

12.12.1 1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;

12.12.1 2. veidot mežaudzē atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

12.13. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, krūmu ciršanu pagalmos, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

12.14. bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas:

12.14.1. organizēt brīvā dabā publiskos pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

12.14.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

12.14.3. restaurēt, renovēt vai rekonstruēt ceļus, inženierkomunikācijas un citas inženierbūves;

12.14.4. ierīkot jaunus ceļus;

12.14.5. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

12.14.6. (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.604);

12.14.7. atjaunot un ieaudzēt mežu stādot vai sējot;

12.14.8. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

12.14.9. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

12.15. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus.

(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.604; MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

12.1 Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, kritalu un svaigi vēja gāztu koku, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztus ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un tie saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

V. Neitrālā zona

13. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu teritorijas attīstību dabas parkā esošajā Kandavas pilsētā, Sabiles pilsētā un Rendas ciemā, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

14. Neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti.

15. Cērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā vismaz 20 kokus, rēķinot uz cirsmas hektāru.

VI. Dabas pieminekļi

16. Dabas pieminekļi ir:

16.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;

16.2. aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem;

16.3. aizsargājamās alejas.

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

17. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas, aizliegts:

17.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;

17.2. iegūt derīgos izrakteņus;

17.3. bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas:

17.3.1. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

17.3.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus.

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

18. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

18.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārveidot;

18.2. cirst kokus kailcirtē;

18.3. bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas:

18.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;

18.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

18.3.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.

18.3.4. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

18.1 Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu koku ciršanai galvenajā cirtē izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

19. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā, jo tam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

20. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:

20.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

20.2. apkraut aizsargājamos kokus;

20.3. mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu;

20.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

20.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

20.6. (svītrots ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731).

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

20.1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

21. Aizsargājamā koka nociršana vai novākšana pieļaujama tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus un saņemta rakstiska Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

22. Papildus šo noteikumu 17.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

22.2. cirst kokus bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas.

(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.731)

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 3.marta noteikumiem Nr.133
Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

OZOLLAPA.JPG (16911 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakš­punktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 3.marta noteikumiem Nr.133
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

(Pielikums MK 30.10.2012. noteikumu Nr.731 redakcijā)

Nr.
p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6.

Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

8.

Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

9.

Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

10.

Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

11.

Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

12.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

13.

Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

14.

Parastā apse Populus tremula

3,5

35

15.

Parastā egle Picea abies

3,0

37

16.

Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

17.

Parastā ieva Padus avium

1,7

22

18.

Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

19.

Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

20.

Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

21.

Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

22.

Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

23.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

24.

Šķetra Salix pentandra

1,6

22

25.

Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

32.

Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

33.

Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

34.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

35.

Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

38.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

39.

Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

40.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

41.

Papele Populus spp.

5,0

35

42.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

43.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

44.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

45.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

46.

Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 133Pieņemts: 03.03.2008.Stājas spēkā: 08.03.2008. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 38 (3822), 07.03.2008.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
172089
{"selected":{"value":"02.11.2012","content":"<font class='s-1'>02.11.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.11.2012","iso_value":"2012\/11\/02","content":"<font class='s-1'>02.11.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-01.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.03.2008","iso_value":"2008\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.11.2012
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)