Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Rīgā 2008.gada 29.janvārī (prot. Nr.6 14.§)
Noteikumi par kuģu drošību
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem komercdarbībai paredzētiem kuģiem.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. starptautiskos reisos iesaistītiem kravas kuģiem ar bruto tilpību 500 un lielāku;

2.2. starptautiskos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem un tiem pasažieru kuģiem, kuru drošības prasības nosaka normatīvie akti par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem (izņemot šo noteikumu 13. nodaļu);

2.3. zvejas kuģiem (izņemot šo noteikumu 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās prasības);

2.4. atpūtas kuģiem (izņemot šo noteikumu 13. nodaļu).

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. atvērta tipa kuģis - kuģis, kam nav ūdensnecaurlaidīga klāja;

3.2. avārijas slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar avārijas elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei avārijas gadījumos;

3.3. B klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām:

3.3.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;

3.3.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī lai temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

3.3.2.1. B-15 klasei – 15 minūtēs;

3.3.2.2. B-0 klasei – nulle minūtēs;

3.3.3. tie ir konstruēti no atzītiem un nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījuma konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām attiecīgajām prasībām);

3.3.4. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

3.4. darba klājs - zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas;

3.5. nedegošs materiāls - materiāls, kas aizdedzināšanas avota iedarbības rezultātā neaizdegas, negruzd un nepārogļojas;

3.6. degvielas sistēma - aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un citas iekārtas, kas strādā ar degvielu, spiedienam pārsniedzot 0,18 N/mm2;

3.7. diametrālā plakne - kuģa korpusa vertikālā garenvirziena simetrijas plakne;

3.8. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija - ūdenslīnija, kas atbilst maksi­māli atļautajai kuģa iegrimei;

3.9. dzīvojamās telpas - kuģa apkalpes locekļiem paredzētās guļam­telpas, ēdamtelpas, sanitārās telpas, atpūtas telpas un lazarete;

3.10. enerģētiskā iekārta - mehānismu un sistēmu kopums, kas nodrošina kuģa kustību un vadību, kuģa tehnoloģisko iekārtu darbību, kā arī normālus sadzīves un darba apstākļus;

3.11. esošs kuģis - kuģis, kas nav jauns kuģis;

3.12. galvenais klājs - nepārtraukts ūdensnecaurlaidīgs klājs, kas ir tieši pakļauts ārējo jūras un laikapstākļu iedarbībai. Šo terminu lieto attiecībā uz atpūtas kuģiem;

3.13. galvenais slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei;

3.14. galvenais stūres pievads – mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos;

3.15. garums (L) - garums, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;

3.16. jauns kuģis - kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

3.16.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2007.gada 1.janvārī vai vēlāk;

3.16.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2007.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam pēc 2010.gada 1.janvāra;

3.16.3. nav noslēgts līgums par kuģa būvi, bet par kuģa būves sākumu nosaka datumu, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ielikta konstrukcija, vai ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas vai 1 % no paredzētā kuģa konstrukcijas svara);

3.17. kuģa garuma viduspunkts - garuma (L) viduspunkts;

3.18. kuģis bez enerģijas - stāvoklis, kad dzeniekārta, katls un palīgmehānismi nestrādā, jo nav nodrošināta enerģijas padeve;

3.19. kuģošanas rajoni - akvatorijas, kurās atļauta kuģa ekspluatācija. Šo noteikumu izpratnē ir noteikti šādi kuģošanas rajoni:

3.19.1. Baltijas jūra - kuģošana Baltijas jūrā, bet ne aiz līnijas, kas novilkta no Hanstholmas līdz Lindesnesai un cauri Ķīles kanālam, nepārsniedzot līniju, kas novilkta no Esbjergas caur punktu ar koordinātām 53 °N un 4 °E līdz Blankenberges bākai;

3.19.2. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes;

3.19.3. iekšējo ūdeņu kuģošana - kuģošana ostu iekšējās akvatorijās un iekšējās ūdenstilpēs, neizejot jūrā. Komerckuģošanā izmantojamo kuģu satiksme iekšējo ūdeņu akvatorijās atļauta, ja kuģu ceļi ir ar atbilstošu dziļumu un aprīkoti ar navigācijas zīmēm un ugunīm;

3.20. maksimālais atpakaļgaitas ātrums - ātrums, kādu kuģis var attīstīt ar maksimālo projektēto atpakaļgaitas jaudu un maksimāli atļauto iegrimi;

3.21. mašīntelpas - tā kuģa konstrukcijas daļa, kur izvietoti iekšdedzes dzinēji vai centrālās apkures katli, vai iekšdedzes dzinēji un centrālās apkures katli, kurus apsilda, sadedzinot naftas produktus;

3.22. nominālais ekspluatācijas ātrums - lielākais ātrums, kādam kuģis ir projektēts ar maksimāli atļauto iegrimi;

3.23. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi - stāvoklis, kad kuģis kopumā, tā mehānismi, dzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka un kuģa pieplūšanas ar ūdeni risku, ārējie sakari un signāllīdzekļi, kuģa atstāšanas līdzekļi atrodas darba stāvoklī un sadzīves apstākļi nodrošina minimālu komfortu;

3.24. papildnosacījumi - meteoroloģiskie apstākļi, ledus apstākļi, kuģa noslogojums un citi apstākļi, kas jāņem vērā, ekspluatējot kuģi;

3.25. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas - mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls;

3.26. platums (B) - kuģa vislielākais platums, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām - kuģiem ar metāla apšuvi - un starp korpusa ārējām virsmām - kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem;

3.27. rezerves stūres pievads - aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi gadījumā, ja galvenais stūres pievads pārstāj darboties;

3.28. sānu augstums (D) - teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;

3.29. šļakatu necaurlaidība - konstrukcijas spēja nodrošināt, lai neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī;

3.30. teorētiskais sānu augstums - vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna. Kuģiem ar noapaļotu klāja un sānu savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju krustpunktam. Ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai;

3.31. ūdensnecaurlaidība - konstrukcijas spēja nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kam šī konstrukcija paredzēta;

3.32. ugunsgrēka signalizācija - tehnisko līdzekļu kopums, kas ugunsgrēka izcelšanās gadījumā automātiski to atklāj, fiksē un signalizē par to;

3.33. A klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:

3.33.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

3.33.2. tie ir atbilstoši pastiprināti;

3.33.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos;

3.33.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

3.33.4.1. A-60 klasei – 60 minūtēs;

3.33.4.2. A-30 klasei – 30 minūtēs;

3.33.4.3. A-15 klasei – 15 minūtēs;

3.33.4.4. A-0 klasei – nulle minūtēs;

3.33.5. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

3.34. C klases nodalījums – nodalījums, kas konstruēts no atzīta nedegoša materiāla. Tam neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām prasībām;

3.35. A kategorijas mašīntelpas – telpas (un šahtas uz šādām telpām), kurās ir šādas iekārtas:

3.35.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi;

3.35.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW;

3.35.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, inertās gāzes ģeneratori, sadedzināšanas iekārtas un citas iekārtas.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

4. Kuģa korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, aprīkojums, elektroiekārtas un automātika ir projektēta, būvēta un tiek uzturēta atbilstoši klasifikācijas prasībām saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk - SOLAS konvencija) II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

5. Noteikumos paredzētās kuģu apskates veic un dokumentus izsniedz valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - inspekcija). Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma atzīta organizācija var veikt tās šajos noteikumos paredzētās funkcijas, kas tai noteiktas pilnvarojuma līgumā ar Jūras administrāciju.

6. Ja atsevišķu šo noteikumu prasību piemērošana būtiski apgrūtina (piemēram, traucē jaunu iekārtu uzstādīšanu un pieslēgšanu uz kuģa esošajām sistēmām) jauna veida konstrukciju un aprīkojuma ieviešanu uz kuģa, inspekcija atbrīvo kuģi no šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12.nodaļā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka tiek ievērotas tās drošības prasības, kuras ir piemērojamas konkrētajiem kuģa ekspluatācijas apstākļiem un nodrošina kuģa vispārēju drošību.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

7. Kuģi, ko ekspluatē vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos, inspekcija atbrīvo no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes tikai tad, ja to uzskata par vajadzīgu kuģa efektīvai ekspluatācijai, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, kuģa tipu, meteoroloģiskos apstākļus un navigācijas apstākļus, ar nosacījumu, ka kuģa drošība nemazinās.

8. Ja šie noteikumi nosaka, ka kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, inspekcija atļauj to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu un aparātus, piemērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja tā ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai kādā citā veidā ir pārliecinājusies, ka šo materiālu, iekārtu, aprīkojuma, aparātu izmantošana vai nosacījumu piemērošana un konstrukcija vai projekts ir tikpat efektīvs kā tie, kurus nosaka šie noteikumi, un tas nemazina kuģa drošību.

8.1 Satiksmes ministrija pēc Jūras administrācijas ieteikuma informē nacionālo standartizācijas institūciju par to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

8.2 Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

2. Prasības, kas jāievēro, veicot kuģa būves, pārbūves, remonta un modernizācijas darbus

9. Kuģim pēc pārbūves, remonta, modernizācijas un ar to saistītās kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas jāatbilst vismaz tām pašām prasībām, kas uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas.

10. Liela apjoma pārbūves, remonta un modernizācijas darbi un ar to saistītās kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas attiecas uz jaunu kuģi.

11. Kuģim, kam nomainīts galvenais dzinējs vai kam veikta ievērojama pārbūve, modifikācija un tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas kuģa tilpības apliecībā noteiktos kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas tā smaguma centru vai kuģa aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā veic sānsveres testu un kuģi apgādā ar jaunu noturības informāciju.

12. Kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (1.pielikums) vai kuram izsniegta atbilstības apliecība (sertifikāts) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

13. Lai saņemtu atbilstības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus dokumentus:

13.1. darbu veikšanai un kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas dokumentu kopijas;

13.2. ražošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;

13.3. ražošanas gala produktam izsniedzamo pavaddokumentu paraugus.

14. Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šajos noteikumos un normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību noteiktajām prasībām. Inspicēšanas rezultātus atspoguļo aktā.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

15. Ja atzinums ir pozitīvs, inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates. Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā apstiprinājuma apliecība nav derīga.

16. Inspekcija anulē atbilstības apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām vai citu normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības un aizsardzības jomā.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

17. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28, sk. grozījumu 2. punktu)

3. Kuģu apskates
3.1. Sākotnējā apskate

18. Sākotnējo apskati veic pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā. Tās laikā tiek veikta kuģa un tā daļu detalizēta apskate, pārbaude, izmēģinājumi un mērījumi, kā arī pārbaudīta kuģa dokumentācija, lai iepazītos ar kuģi un iegūtu nepieciešamo informāciju par tā konstrukcijas, komplektējuma un tehniskā stāvokļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Kuģa īpašnieks un apkalpe sniedz visu informāciju, kas nepieciešama apskates veikšanai.

19. Ja iepriekšējās ekspluatācijas laikā kuģis atradies atzītas organizācijas uzraudzībā un to apliecina spēkā esoši kuģa dokumenti, var tikt ņemti vērā šīs atzītās organizācijas atzinumi un uz to pamata samazināts sākotnējās apskates apjoms, bet tas nedrīkst būt mazāks par noteikto ikgadējās apskates apjomu. Šādos gadījumos var tikt saglabāti atzītās organizācijas iepriekš noteiktie apskašu termiņi un citi nosacījumi. Atbilstoši sākotnējās apskates rezultātiem kuģim nosaka kuģošanas rajonu un nosacījumus, ar kādiem atļauta kuģošana.

20. Ja apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģim izsniedz šādas inspekcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas apstiprinātas kuģa apliecības:

20.1. kuģošanas spējas apliecību (2.pielikums);

20.2. pielikumu kuģošanas spējas apliecībai (3.pielikums);

20.3. kravas zīmes apliecību (4.pielikums).

21. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu.

3.2. Kārtējā apskate

22. Kārtējo apskati veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados. Kuģi obligāti apseko dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Izņēmums ir dzenskrūves iekārtas ar "Simplex" tipa blīvslēgiem, kuru pārbaudi izjauktā veidā atļauts veikt reizi 10 gados. Izņēmums ir arī stāvkuģi, debarkaderi, peldošie doki un citi tamlīdzīgi peldošie līdzekļi, kuriem termiņi apskatei dokā tiek noteikti katrā konkrētā gadījumā atsevišķi atkarībā no to konstrukcijas, vecuma un ekspluatācijas īpatnībām.

23. Kārtējās apskates uzdevums ir pārliecināties, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas nosacījumiem iepriekš noteiktajā kuģošanas rajonā. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā kuģa vecumu, tehnisko stāvokli, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošu kuģošanu ietekmējošus faktorus.

24. Kārtējās apskates laikā veic kuģa korpusa konstrukciju defektāciju, pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja defektācijas vai mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu prasībām un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radioaprīkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību pārbauda inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radioaprīkojuma pārbaudi var veikt laikposmā līdz sešiem mēnešiem pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma. Ja kuģa doka apskate ir veikta inspekcijas uzraudzībā kārtējās apskates apjomā dokā laikposmā līdz 12 mēnešiem no kārtējās apskates sākšanas datuma, kārtējo apskati var veikt bez kuģa uzrādīšanas dokā.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

25. Ja apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģim izsniedz inspekcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas apstiprinātas šo noteikumu 20.punktā minētās apliecības.

26. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, skaitot no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

26.1. ja kārtējā apskate pabeigta trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga:

26.1.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati;

26.1.2. piecus gadus pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām;

26.2. ja kārtējā apskate pabeigta pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga:

26.2.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati;

26.2.2. piecus gadus pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

26.1 Pasažieru kuģiem apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma, paredzot, ka apliecības derīguma termiņš beidzas pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk), ņemot vērā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā minētās prasības.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

27. Ja apskatē konstatēts, ka kuģis pilnīgi vai daļēji neatbilst drošas kuģošanas nosacījumiem, kuģošanas spējas apliecību vai nu neizsniedz, vai arī kuģim nosaka ekspluatācijas ierobežojumus, ko ieraksta kuģošanas spējas apliecībā.

3.3. Ikgadējās apskates

28. Ikgadējās apskates veic reizi gadā, lai pārliecinātos, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis ir saglabājis atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem.

28.1 Pasažieru kuģiem ikgadējās apskates veic reizi gadā pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk).

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

29. Kuģa īpašnieks uzrāda kuģi ikgadējai apskatei katru gadu sešu mēnešu periodā, kas sākas trīs mēnešus pirms kuģošanas spējas apliecības beigu termiņa datuma un beidzas trīs mēnešus pēc šī datuma. Apskates laikā pārliecinās par to, ka kopš iepriekšējās apskates nav veiktas ar inspekciju nesaskaņotas konstruktīvas izmaiņas, ka ir izpildītas inspekcijas iepriekš izvirzītās prasības, ka ir laikus veiktas glābšanas līdzekļu un ugunsdzēsības aprīkojuma obligātās pārbaudes.

30. Ja ikgadējās apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģa apliecību derīguma termiņu pagarina uz vienu gadu.

3.4. Starpapskate dokā

31. Starpapskati dokā veic, lai laikposmā starp apskatēm dokā kārtējās apskates ietvaros pārliecinātos par kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja starpapskate nav veikta noteiktajā termiņā, kuģim saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu izsniegtās apliecības zaudē spēku.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

32. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi.

33. Kuģošanas spējas apliecībā izdara ierakstu par starpapskates veikšanu.

34. Kuģiem, kuri paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, atkarībā no kuģa tehniskā stāvokļa starpapskati dokā var aizstāt ar kuģa zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji inspekcijas inspektora klātbūtnē. Kuģa zemūdens daļas apskati var veikt tikai ūdenslīdēji, kuri ir iekļauti personāla sarakstā, ko komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību, ir iesniedzis inspekcijai. Ūdenslīdēji nodrošina zemūdens apskates filmēšanu un nofilmētā materiāla nodošanu inspekcijai. Zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji, var veikt tikai labas redzamības apstākļos.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

3.5. Ārpuskārtas apskates

35. Ārpuskārtas apskates veic:

35.1. ja notikusi avārija;

35.2. periodisko apskašu rezultātā noteikto prasību un piezīmju izpildes apliecināšanai, ja to izpildes termiņš nesakrīt ar ikgadējo apskates termiņu;

35.3. kuģa apliecību atjaunošanai;

35.4. lai izsniegtu atļauju kuģa vienreizējam pārgājienam;

35.5. pēc īpašnieka pieprasījuma;

35.6. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

36. Ja ārpuskārtas apskati veic, lai atjaunotu kuģa apliecību un apskates rezultāti ir pozitīvi, izdara attiecīgu ierakstu kuģa apliecībā.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

37. Operatīvās apskates veic kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, vai laikposmā starp plānveida apskatēm kuģis tiek uzturēts atbilstoši drošas kuģošanas nosacījumiem.

4. Korpusa konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums
4.1. Konstrukcija

38. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam un ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos kuģa ekspluatācijas apstākļus.

39. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.

40. Kuģus aprīko ar triecienstarpsienu - ūdensnecaurlaidīgu starpsienu kuģa priekšgalā, kas atrodas:

40.1. ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula - kuģiem, kuru garums ir 65 metri un vairāk;

40.2. ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L, plus 1,35 metri no priekšgala perpendikula - kuģiem, kuru garums ir mazāks par 65 metriem;

40.3. ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, - ne tuvāk par vienu metru no priekšgala perpendikula - jebkurā gadījumā.

41. Ja kāda kuģa korpusa zemūdens daļas punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu (piemēram, bulba priekšgals), šo noteikumu 40.punktā minēto attālumu mēra no šīs izvirzītās daļas garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (mēra mazāko attālumu).

42. Starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 40.punktā minētos attālumus.

43. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu, kravas telpu un dzīvojamās telpas. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus iespēju robežās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām.

44. Caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar vārstiem, kuru pievadi ir izvadīti virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli un elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību.

45. Ja kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, triecienstarpsienai jābūt ūdensnecaurlaidīgai līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, kas atrodas šo noteikumu 40.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu.

46. Triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālo atveru skaitu, kas nodrošina kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai atveres noslēgšanas līdzeklis (piemēram, vāks, durvis) būtu atverams tikai virzienā uz kuģa priekšgalu.

47. Kuģiem, kuru garums ir 85 metri un vairāk, uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.

4.2. Ūdensnecaurlaidīgās durvis

48. Atveru skaitu šo noteikumu 43.punktā paredzētajās ūdens­necaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikuma prasībām atbilstošiem ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru.

49. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs izvieto norādi, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja kuģis atrodas jūrā.

50. Uz jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, slīdoša tipa ūdensnecaurlaidīgās durvis ir šādās telpās:

50.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja izņēmumi nav saskaņoti ar inspekciju;

50.2. mašīntelpas lejasdaļā, ja durvis noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 15o uz vienu vai otru bortu.

51. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis (gan ar rokas pievadu, gan cita veida pievadu) konstruē tā, lai tās varētu darbināt no abām pusēm. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.

52. Postenī, no kura veic distances vadību, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas.

53. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām, izvieto iespējami tuvu kuģa diametrālajai plaknei.

4.3. Šļakatu necaurlaidīgās durvis

54. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar stacionāri pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses.

55. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ir pozitīva ekspluatācijas pieredze un inspekcija to apstiprina, šos augstumus var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot durvis, kas ved tieši uz mašīntelpu.

4.4. Lūkas ar koka vākiem

56. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.

57. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz rezervi to nodilumam, kas rodas ekspluatācijas laikā. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz četri milimetri uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm.

58. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar inspekciju. Uz jauniem kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola (turpmāk - LL 66 konvencija) I pielikuma 14. un 15.noteikumā.

4.5. Lūkas ar vākiem no cita materiāla

59. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši 56.punkta noteikumiem. Ja ir pozitīva ekspluatācijas pieredze un inspekcija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir iespējami mazas, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aiznaglot ar dēļiem.

60. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzes lielumu nosaka šādi:

60.1. 10,0 kN/m2 kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks;

60.2. 17,0 kN/m2 kuģiem, kuru garums ir 100 metru un vairāk.

61. Kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Inspekcija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk kā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula.

62. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 60.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, reizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.

63. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 60.punktā minētajām slodzēm.

64. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu sertificētu ekvivalentu aprīkojumu.

4.6. Mašīntelpu atveres

65. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 4.3.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm.

66. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami.

67. Visas atveres darba un virsbūves klājos (izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus) aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto cik iespējams tuvu kuģa diametrālajai plaknei.

4.7. Ventilatori

68. Uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (ja tie nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstumu nodrošina vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstumu nodrošina attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoru (ja tie paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, tūlītējai ģeneratoru telpas ventilācijai) atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 70.punkta prasībām. Tur, kur kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav izpildāms, pieļaujams mazāks augstums, taču tas visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par 900 mm virs darba klāja vai virsbūvju klāja ar nosacījumu, ka ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu kombinācijā ar citiem veicamajiem pasākumiem nodrošina nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju minētajās telpās.

69. Nodrošina, lai ventilācijas kanālu apmaļu stiprība būtu ekvivalenta apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši nostiprina.

70. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk par 4,5 metriem virs darba klāja vai augstāk par 2,3 metriem virs virsbūves klāja, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja Jūras administrācija nav noteikusi īpašas prasības. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk par 3,4 metriem virs darba klāja un augstāk par 1,7 metriem virs virsbūves klāja. Ja inspekcija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem.

4.8. Gaisa caurules

71. Ja kravas tilpņu un zemklāja tukšo tilpumu gaisa caurules ir izvadītas virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa izturības ziņā ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas.

72. Gaisa cauruļu augstumu virs klāja (vietās, kur ūdens varētu iekļūt kuģī) nodrošina vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja.

4.9. Mērīšanas līdzekļi

73. SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikuma prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda:

73.1. satecēs, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā;

73.2. visās kravas tilpnēs un koferdamos.

74. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus, ja iespējams, izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci.

4.10. Iluminatori un logi

75. Iluminatorus telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem.

76. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekami izturīgus vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz maksimāli vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.

77. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

78. Zemāk nekā 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.

79. Izmanto tikai sertificētas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus.

80. Stūres mājas logus izgatavo no rūdīta stikla. Tā biezumu nosaka atbilstoši SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

81. Iluminatorus un logus bez vētras vākiem inspekcija atļauj izmantot klāja virs­būvju sānu un aizmugures sienās, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un šādi netiek samazināta kuģa drošība. Uz jauniem kuģiem ievēro SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

4.11. Iesūknēšana un atsūknēšana

82. Notekas caur korpusa ārējo apšuvumu (gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan slēgtajās virsbūvēs un klāja mājās uz darba klāja, kas ir aprīkotas ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm) aprīko ar līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja inspekcija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

83. Visas ieplūdes vai izplūdes atveres kuģa korpusā zem ūdenslīnijas tiek aprīkotas ar noslēgšanas vārstiem, kas ir viegli pieejami avārijas situācijā. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai aizborta vārsti ir atvērti vai aizvērti.

84. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita sertificēta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda.

4.12. Ūdens vārti

85. Margsienas minimālais ūdens vārtu laukums ir ne mazāks par 10 % no margsienas kopējā laukuma kvadrātmetros.

86. Noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja inspekcija uzskata, ka kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.

87. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs ātri un efektīvi atbrīvojas no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir cik iespējams tuvu klājam.

88. Nožogojumus un aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.

89. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi vai citu aizsargaprīkojumu. Attālums starp režģa stieņiem ir ne mazāks par 150 mm un ne lielāks par 230 mm. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt sertificētai.

90. Kuģiem, kas paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar inspekciju.

4.13. Enkura un pietauvošanās aprīkojums

91. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

4.14. Iegrimes skalas

92. Visus kuģus gan priekšgalā, gan pakaļgalā aprīko ar iegrimes skalām (iedaļa - viens decimetrs) uz abiem bortiem.

93. Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikulam.

5. Noturība un jūrasspēja
5.1. Vispārīgie noturības kritēriji

94. Kuģus projektē un būvē tā, lai visi noturības kritēriji būtu ievēroti noteikumos noteiktajos slodzes gadījumos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēsi apstiprina inspekcija.

95. Nodrošina atbilstību šādiem noturības kritērijiem (ja ekspluatācijas pieredze nepārlie­cina inspekciju, ka pieļaujamas atkāpes no tiem):

95.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,55 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θf , ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sān­sveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θf, ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm kuģa korpusā, virsbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens un kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām;

95.2. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm;

95.3. noturības plecs maksimālo vērtību GZMAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°;

95.4. kuģim sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 150 mm.

96. Ja kuģa zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai izmantots citāds aprīkojums, nevis ķimeņu ķīļi, inspekcija pārliecinās, vai atbilstība šo noteikumu 95.punktā minētajiem noturības kritērijiem nodrošināta visos slogošanas variantos.

97. Dažādas ietekmes (piemēram, sānvējš kuģiem ar lielu kuģa silueta laukumu, kuģa virsūdens daļas apledojums, iesprostotais ūdens uz klāja, zvalstīšanās parametri, līdzskrejošie viļņi), kas būtiski iespaido kuģa noturību, ievēro aprēķinos.

98. Kuģa noturība ir pietiekama visos reisa posmos, kad rodas papildu slodze piemirkšanas un apledojuma dēļ, kā arī slodzes samazināšanās degvielas krājumu patēriņa dēļ.

99. Ja kuģis pārvadā naftas produktus beztaras veidā, inspekcija pārliecinās, vai šo noteikumu 95.punktā minētie noturības kritēriji ir saglabāti visu iekraušanas un balastēšanas operāciju laikā.

5.2. Laikapstākļu kritērijs (stipra sānvēja un zvalstību kopējā iedarbība)

100. Kuģa spēju izturēt stipru sānvēja brāzmu un zvalstību vienlaicīgu iedarbību pārbauda, slogojot kuģi ar dinamiski pielikto vēja sānsveres momentu, ņemot vērā zvalstību amplitūdu (viļņu radīto sānsveres leņķi). Apmierinošas noturības kritērijam šajā gadījumā jāparāda, ka vissliktākajā slodzes variantā vēja spiediena radītā dinamiskā sānsveres momenta MW darbs, ņemot vērā zvalstīšanās amplitūdu (1.zīmējuma laukums "a"), ir vienāds vai mazāks par noturības momenta darbu (laukums "b" zem noturības pleca līknes). Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:

  CWr =  laukums "b" nedrīkst būt mazāks par 1(> 1).
  laukums "a"

101. Noturības pārbaudi pret vienlaicīgu vēja un zvalstību iedarbību veic šādā secībā:

101.1. kuģis pakļauts pastāvīgai vēja spiediena iedarbībai perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei, tā rezultāts ir pastāvīgās sānsveres moments MW1 ar plecu

101.2. no pastāvīgā sānsveres leņķa θO viļņu iedarbības rezultātā kuģis sāk svērties pret vēju (sānsveres leņķis θ1). Pastāvīga vēja radītais sānsveres leņķis θO ir tāds, lai rezultējošais sānsveres leņķis (θO + θ1) nebūtu pārmērīgs. Tādēļ leņķa θO vērtību ierobežo ar 16° vai 80 % no leņķa, kādā klāja mala ieiet ūdenī (atkarībā no tā, kurš ir mazāks);

101.3. atrodoties sasvērtā stāvoklī, kuģis tiek pakļauts vēja brāzmas spiedienam, kā rezultātā rodas vēja brāzmas sasveres moments MW2 ar plecu

 

101.4. šādos apstākļos Rīda diagrammas laukums "b" ir vienāds ar laukumu "a" vai lielāks par to (1.zīmējums);

101.5. zīmējot Rīda diagrammu, ir jāņem vērā šķidro kravu brīvo virsmu labojums.

F04.JPG (38139 bytes)

Zīmējumā redzamie leņķi definēti šādi:

θO - sānsveres leņķis no pastāvīgā vēja iedarbības;

θl - sasvēršanās leņķis pretēji viļņu iedarbības virzienam;

θ2 - piesmelšanās leņķis (θf) vai 50°, vai θC, skatoties, kurš mazāks;

θC - Rīda diagrammas un sasveres pleca lw2 otrā krustpunkta leņķis.

Risinot šo uzdevumu, pieņem, ka vēja sānsveres momentu pleci lw1 un lw2 ir konstanti visiem sānsveres leņķiem un tos var aprēķināt šādi:
p = 504 [kN × m-2] - vēja spiediens. Kuģiem, kas kuģo ierobežotajos kuģošanas rajonos, p vērtību var samazināt, saskaņojot to ar Jūras administrāciju;

A - kuģa daļas virs ūdenslīnijas projekcijas diametrālajā plaknē laukums un klāja kravas projekcijas laukums diametrālajā plaknē (silueta laukums) [m2];

z - vertikālais attālums no laukuma A smagumcentra līdz zemūdens daļas projekcijas smagumcentram diametrālajā plaknē vai līdz punktam uz pusiegrimes [m];

h - vertikālais attālums no laukuma A smagumcentra līdz ūdenslīnijai [m];

Δ - kuģa ūdensizspaids [t];

g = 9,81 [m × s-2].

Zvalstību leņķis θl tiek rēķināts šādi:

 


X1 - koeficients, kas dots 1.tabulā;

X2 - koeficients, kas dots 2.tabulā;

k - koeficients, kuram ir šādas vērtības:

k = 0,1 - kuģiem ar noapaļotiem ķimeņiem, kuriem nav ķimeņu un brusu ķīļu,

k = 0,7 - kuģiem ar lauztām ķimeņu brangām,

k - kuģiem ar ķimeņu ķīļiem vai brusas ķīļiem, vai abiem reizē koeficienta vērtības dotas 3.tabulā;

 
r = 0,73 ± 0,6 × OG / d , kur


OG - attālums starp smagumcentru un ūdenslīniju [m] ("+" zīme, ja smagumcentrs ir augstāk par ūdenslīniju, "-" zīme, ja tas ir zem ūdenslīnijas);

d - kuģa vidējā iegrime [m];

S - koeficients, kas dots 4.tabulā (kuģiem, kas aprīkoti ar zvalstību nomierinātājiem, leņķi rēķina, pieņemot, ka tie nedarbojas)

1.tabula

2.tabula

3.tabula

4.tabula

koeficients X1

koeficients X2

koeficients k

koeficients S

B

d

X1

CB

X2

AK × 100
————-
L × B

k

T

S

< 2,4

1,00

< 0,45

0,75

0,0

1,00

< 6

0,100

2,5

0,98

0,50

0,82

1,0

0,98

7

0,098

2,6

0,96

0,55

0,89

1,5

0,95

8

0,093

2,7

0,95

0,60

0,95

2,0

0,88

12

0,065

2,8

0,93

0,65

0,97

2,5

0,79

14

0,053

2,9

0,91

> 0,70

1,00

3,0

0,74

16

0,044

3,0

0,90

   

3,5

0,72

18

0,038

3,1

0,88

   

> 4,0

0,70

> 20

0,035

3,2

0,86

           

3,3

0,84

           

3,4

0,82

           

> 3,5

0,80

           

Starpvienības 1., 2., 3. un 4.tabulā nosaka ar lineārās interpolācijas metodi.

Zvalstību periods

C - kuģa inerces koeficients [m- ½ × s];

C = 0,373 + 0,023 × (B/d) - 0,043 × (L/100) [m- ½ × s].

Formulās un tabulās lietoti šādi apzīmējumi:

L - kuģa garums ūdenslīnijas līmenī [m];

B - kuģa platums [m];

d - vidējā iegrime [m];

CB - ūdensizspaida pilnuma koeficients;

AK - kopējais zvalstķīļu laukums vai brusķīļa laukums, vai abu summa [m2];

GM - metacentriskais augstums (izlabots, ņemot vērā brīvo virsmu ietekmi) [m].
5.3. Šķidro kravu brīvo virsmu ietekme uz kuģa noturību

102. Visos slogojuma gadījumos sākotnējais metacentriskais augstums un noturības pleca līkne (statiskās noturības diagramma) ir koriģēta, ņemot vērā šķidro kravu brīvo virsmu efektu.

103. Brīvās virsmas efektu ņem vērā, kad kravas tilpnes uzpildīšanas līmenis ir mazāks par 98 % no pilna stāvokļa. Brīvās virsmas efektu neņem vērā nomināli pilnām kravas tilpnēm, kad uzpildīšanas līmenis ir 98 % vai vairāk. Brīvās virsmas efektu mazām kravas tilpnēm neņem vērā, ja ir spēkā šo noteikumu 111.punkta nosacījumi.

104. Kravas tilpnēm, kuras ņem vērā, aprēķinot brīvās virsmas korekciju, ir šādas kategorijas:

104.1. kravas tilpnes ar fiksētu uzpildīšanas līmeni (piemēram, šķidrā krava, ūdens balasts). Brīvās virsmas korekcija ir aprēķināta reālam uzpildīšanas līmenim katrā kravas tilpnē;

104.2. kravas tilpnes ar mainīgu uzpildīšanas līmeni (piemēram, lietojamie šķidrumi - degviela, dīzeļdegviela un sald­ūdens, kā arī šķidrā krava un ūdens balasts šķidruma pārvietošanas operāciju laikā). Brīvās virsmas korekcija ir maksimāli sasniedzamā vērtība starp paredzamajiem uzpildīšanas limitiem katrai kravas tilpnei atbilstoši jebkurai operāciju instrukcijai.

105. Aprēķinot brīvās virsmas efektu kravas tilpnēs, kas satur lietojamus šķidrumus, pieņem, ka katram šķidruma tipam vismaz vienam pārim šķērsu kravas tilpņu vai atsevišķai centra kravas tilpnei ir brīvā virsma un kravas tilpne vai kravas tilpņu kombinācija aprēķinā ir tādas, kurām brīvās virsmas efekts ir vislielākais.

106. Kad ūdens balasts (arī zvalstību nomierināšanas cisternas un sānsveri izlīdzinošās kravas tilpnes) tiek piepildīts vai iztukšots pārgājiena laikā, brīvās virsmas efekts ir aprēķināts, ņemot vērā visus nelabvēlīgos īslaicīgos gadījumus šajās operācijās.

107. Kuģim, kas pārvadā šķidro kravu, brīvo virsmu radītā korekcija jebkurā šķidro kravu pārvadāšanas stadijā ir aprēķināta atbilstoši uzpildīšanas līmenim katrā kravas tilpnē šajā pārvadāšanas stadijā.

108. Sākotnējā metacentriskā augstuma un noturības plecu līknes (statiskās noturības diagramma) korekcija ir atsevišķi izskatīta šādi:

108.1. aprēķinot sākotnējā metacentriskā augstuma korekciju, šķidrās kravas brīvās virsmas laukuma inerces moments pret centrālo asi, kas paralēla kuģa diametrālajai plaknei, ir noteikts 0o sānsveres leņķim atbilstoši šo noteikumu 104.punktā minētajām kategorijām;

108.2. noturības plecu līkne (statiskās noturības diagramma) ir koriģēta ar jebkuru no šādām metodēm, saskaņojot to ar inspekciju:

108.2.1. korekcija balstās uz reālu šķidruma pārvietošanas momentu katram aprēķinātajam sānsveres leņķim;

108.2.2. korekcija balstās uz inerces momentu, kas noteikts 0o sānsveres leņķim un modificēts katram aprēķinātajam sānsveres leņķim;

108.2.3. korekcija balstās uz Mfs momentu summu katrai kravas tilpnei, ņemot vērā šo noteikumu 111.punkta prasības.

109. Korekciju var aprēķināt atbilstoši šo noteikumu 104.punktā minēta­jām kategorijām (izņemot šo noteikumu 108.2.3. apakšpunktā minēto korekciju).

110. Kuģa noturības informācijā norāda metodi, kuru izvēlas noturības pleca līknes (statiskās noturības diagrammas) korekcijai. Tomēr, ja kāda alternatīvā metode ir aprakstīta lietošanai manuālajam iekraušanas gadījumu aprēķinam, iegūto rezultātu atšķirību paskaidrojums, kā arī korekcijas piemēri katrai alternatīvajai metodei ir iekļauti kuģa noturības informācijā.

111. Kravas tilpnes Mfs vērtības aprēķinam izmanto formulu:

Mfs = v × b ×ρ × k × √δ, kur

Mfs - brīvās virsmas moments jebkurai sānsverei [t × m];

v - kravas tilpnes kopējais tilpums [m3];

b - kravas tilpnes lielākais platums [m];

ρ - kravas tilpnes satura blīvums [t/m3];

δ = v/(l × b × h) - kravas tilpnes pilnuma koeficients;

h - kravas tilpnes lielākais augstums [m];

l - kravas tilpnes lielākais garums [m];

k - tabulā atkarībā no b/h attiecības noteiktais bezdimensiju koeficients. Koeficienta "k" vērtības brīvās virsmas korekcijas aprēķināšanai izmanto šādu tabulu:

F05.JPG (7791 bytes)

θ

b/h

5o

10o

15o

20o

30o

40o

45o

50o

60o

70o

75o

80o

85o

20

0,11

0,12

0,12

0,12

0,11

0,10

0,09

0,09

0,09

0,05

0,04

0,03

0,02

10

0,07

0,11

0,12

0,12

0,11

0,10

0,10

0,09

0,07

0,05

0,04

0,03

0,02

5

0,04

0,07

0,10

0,11

0,11

0,11

0,10

0,10

0,08

0,07

0,06

0,05

0,04

3

0,02

0,04

0,07

0,09

0,11

0,11

0,11

0,10

0,09

0,08

0,07

0,06

0,05

2

0,01

0,03

0,04

0,06

0,09

0,11

0,11

0,11

0,10

0,09

0,09

0,08

0,07

1,5

0,01

0,02

0,03

0,05

0,07

0,10

0,11

0,11

0,11

0,11

0,10

0,10

0,09

1

0,01

0,01

0,02

0,03

0,05

0,07

0,09

0,10

0,12

0,13

0,13

0,13

0,13

0,75

0,01

0,01

0,01

0,02

0,02

0,04

0,04

0,05

0,09

0,16

0,18

021

0,16

0,5

0,00

0,01

0,01

0,02

0,02

0,04

0,04

0,05

0,09

0,16

0,18

0,21

0,23

0,3

0,00

0,00

0,01

0,01

0,01

0,02

0,03

0,03

0,05

0,11

0,19

0,27

0,34

0,2

0,00

0,00

0,00

0,01

0,01

0,01

0,02

0,02

0,04

0,07

0,13

0,27

0,45

0,1

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,01

0,01

0,01

0,02

0,04

0,06

0,14

0,53

Starpvērtības nosaka ar lineārās interpolācijas metodi.

Mazām kravas tilpnēm koeficienta "k" vērtības, kas atbilst 30o sānsveres leņķim, nav iekļautas korekcijā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

Mfs/∆min <0,01 [m], kur

min - kuģa minimālais ūdensizspaids, kas noteikts attiecīgajai dmin (tonnas);

dmin - kuģa minimālā vidējā darba iegrime bez kravas ar 10 % krājumu un minimālo daudzumu ūdens balasta, ja tas ir nepieciešams (metri).

Šķidrās kravas atlikumi tukšajās kravas tilpnēs parasti netiek ņemti vērā, aprēķinot korekciju, jo visi atlikušie šķidrumi nevar radīt ievērojamu virsmas efektu.

5.4. Noturības atbilstības novērtēšana

112. Vispārīgas kuģa noturības izvērtēšanas mērķiem noturības diagrammas tiek aprēķinātas galvenajiem slodzes gadījumiem, kurus īpašnieks ievēro kuģa ekspluatācijas laikā.

113. Ja kuģa īpašnieks nav sniedzis pietiekami detalizētu informāciju par šiem slodzes gadījumiem, aprēķinu veic standarta slodzes gadījumiem.

5.5. Tipveida slodzes gadījumu pārbaude
5.5.1. Slodzes gadījumi

114. Noteikti šādi tipveida slodzes gadījumi:

114.1. pasažieru kuģiem:

114.1.1. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu un pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu;

114.1.2. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu, bet tikai ar 10 % krājumu atlikumu;

114.1.3. kuģis bez kravas, bet ar pilnu krājumu daudzumu un pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu;

114.1.4. šo noteikumu 114.1.3.apakšpunktā minētais kuģis, bet ar 10 % krājumu atlikumu;

114.2. kravas kuģiem:

114.2.1. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu;

114.2.2. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar 10 % krājumu atlikumu;

114.2.3. kuģis balastā pirms iziešanas jūrā bez kravas, bet ar pilnu krājumu daudzumu;

114.2.4. kuģis balastā pirms atgriešanās ostā bez kravas un ar 10 % krājumu atlikumu;

114.3. kravas kuģiem, kuriem paredzēta klāja kravas pārvadāšana:

114.3.1. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar zināmu klāja kravas masu un izvietojumu, pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu;

114.3.2. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar zināmu klāja kravas masu un izvietojumu, un 10 % krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu.

5.5.2. Pieņēmumi slodzes gadījumu aprēķinam

115. Sauskravas kuģiem, kuriem ir šķidrās kravas tilpnes un šo noteikumu 114.2.1., 114.2.2., 114.3.1. un 114.3.2.apakšpunktā minētā slodze ar pilnu kravu, efektīvais dedveits šajos slodzes variantos rēķināms atbilstoši diviem pieņēmumiem:

115.1. kravas tilpnes ir pilnas;

115.2. kravas tilpnes ir tukšas.

116. Saskaņā ar šo noteikumu 114.1.1., 114.2.1. un 114.3.1.apakšpunktu pieņem, ka kuģa slodze atbilst tā dalīšanas nodalījumos ūdenslīnijai vai vasaras ūdenslīnijai, vai, ja kuģis uz klāja pārvadā kokmateriālu kravu, - vasaras kokmateriālu ūdenslīnijai ar nosacījumu, ka ūdens balasta tilpnes ir tukšas.

117. Ja kādā no slodzes variantiem ir nepieciešams ūdens balasts, attiecīgas noturības diagrammas aprēķina, ņemot vērā tā daudzumu un izvietojumu.

118. Visos gadījumos krava kravas tilpnēs ir pilnīgi homogēna, ja šāds pieņēmums nav pretrunā ar kuģa ekspluatācijas praksi.

119. Visos gadījumos, kad tiek pārvadāta klāja krava, reāla kravas masa ir aprēķināta, ieskaitot kravas augstumu.

120. Katra pasažiera masa ir 75 kg, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti var tikt samazināta līdz 60 kg (ne mazāk). Bagāžas masu un izvietojumu nosaka, saskaņojot ar inspekciju. Pieņemts šāds pasažiera masas centra augstums un tā izvietojuma aprēķināšanas kritēriji:

120.1. 1,0 metrs virs klāja līmeņa - stāvošam pasažierim (ja nepiecie­šams, ievēro klāja izliekumu un ieliekumu);

120.2. 0,3 metri virs sēdvietas - sēdošam pasažierim;

120.3. izvērtējot atbilstību šo noteikumu 95.punktā minētajiem kritēri­jiem, pasažierus un bagāžu uzskata par izvietotiem tiem paredzētajās telpās;

120.4. aprēķinot sānsveres leņķi pasažieru kuģiem un sasveres momentu, ko izraisa pasažieru sapulcēšanās pie kuģa viena sāna, uzskata, ka pasažieri bez bagāžas ir izvietoti tā, lai tie radītu visnelabvēlīgāko sasveres momentu vai sākotnējo metacentrisko augstumu, vai visnelabvēlīgāko sasveres momentu un sākotnējo metacentrisko augstumu, kādu var sasniegt. Aprēķinot sasveres momentu, nav nepieciešams pieņemt, ka uz viena kvadrātmetra atrodas vairāk par četrām personām.

5.5.3. Noturības diagrammas aplēse

121. Hidrostatiskās līknes un statiskās noturības diagrammas parasti aprēķina kuģim ar projekta galsveri. Ja ekspluatācijas laikā galsvere vai kuģa forma un izvietojums ir tāds, ka galsveres izmaiņa būtiski ietekmē noturības plecu, šādas galsveres izmaiņas ņem vērā aplēsē.

122. Aplēsē ņem vērā tilpumu līdz klāja apšuvuma augšējai virsmai.

123. Nosakot koka kuģa izmērus, mērījumus izdara līdz korpusa apšuvuma ārējai virsmai.

5.5.4. Virsbūves, klāja mājas un citi objekti, kas jāņem vērā aprēķinos

124. Aprēķinos var ņemt vērā slēgtas virsbūves, kas atbilst LL 66 konven­cijas 3(10)(b) noteikumam.

125. Aprēķinos var ņemt vērā līdzīgu slēgto virsbūvju otro stāvu.

126. Aprēķinos var ņemt vērā klāja mājas uz brīvsānu klāja, ja tās atbilst LL 66 konvencijas 3(10)(b) noteikumu prasībām par slēgtajām virsbūvēm.

127. Ja klāja māja atbilst visiem šajā apakšnodaļā minētajiem nosacī­jumiem (izņemot paredzēto papildu izeju uz augstāk esošo klāju), to neņem vērā aprēķinos, tomēr jebkurš atvērums šādas klāja mājas iekšpusē uzskatāms par aizvērtu, pat ja aizvēršanas līdzekļi nav paredzēti.

128. Aprēķinos nav jāņem vērā klāja mājas, kuru durvis neatbilst LL 66 konvencijas 12.noteikuma prasībām, tomēr jebkuru atveri šādas klāja mājas klājā uzskata par aizvērtu, ja aizvēršanas līdzekļi atbilst LL 66 kon­vencijas 15., 17. vai 18.punkta prasībām.

129. Aprēķinos nav jāņem vērā klāja mājas virs brīvsānu klāja, bet atveres to iekšpusē var uzskatīt par slēgtām.

130. Virsbūves un klāja mājas, kuras netiek uzskatītas par slēgtām, var tikt ņemtas vērā noturības aprēķinos, sasniedzot sānsveres leņķus, kad tiek appludinātas to atveres (sasniedzot šādu leņķi, statiskās noturības diagrammai ir viens vai vairāki pakāpieni, un turpmākajos aprēķinos appludinātie tilpumi uzskatāmi par neeksistējošiem).

131. Gadījumos, kad kuģis var nogrimt, ūdenim ieplūstot pa kādu no atverēm, statiskās noturības diagramma jāpārtrauc, sasniedzot atbilstošu piesmelšanās leņķi, un jāuzskata, ka kuģis ir pilnīgi zaudējis noturību.

132. Mazas atveres (piemēram, kabeļiem, ķēdēm, takelāžai domātās atveres, kā arī drenāžas, izkraušanas un sanitāro cauruļvadu atveres) neuzskata par atvērtām, ja to appludināšana notiek, sānsveres leņķim pārsniedzot 30o. Ja to appludināšana notiek, kad sānsveres leņķis ir 30o vai mazāks, šādas atveres uzskata par atvērtām, ja inspekcija uzskata tās par cēloni ievērojamai applu­dināšanai.

133. Aprēķinos var ņemt vērā šahtas. Kravas lūku atveres var ņemt vērā aprēķinos atkarībā no to aizveru efektivitātes.

5.5.5. Speciālie noteikumi atsevišķiem kuģu tipiem
5.5.5.1. Pasažieru kuģi

134. Sānsveres leņķis, ko saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu izraisa pasažieru sapulcēšanās pie kuģa viena sāna, nedrīkst pārsniegt 10o. Sānsveres leņķis kuģim cirkulācijā nedrīkst pārsniegt 10o, kad sānsveres momenta noteikšanai izmanto formulu:

F06.JPG (3837 bytes)

MR -sānsveres moments [kN×m];

V0 -kuģa ātrums [m/s];

L - kuģa garums ūdenslīnijas līmenī [m];

∆ - kuģa ūdensizspaids [t];

d - kuģa vidējā iegrime [m];

KG - smaguma centra augstums virs pamatplaknes [m].

5.5.5.2. Velkoņi

135. Velkoņu noturību pārbauda šādos slogošanas gadījumos:

135.1. kuģis ar pilnu krājumu daudzumu;

135.2. kuģis ar 10 % krājumu.

136. Papildus šo noteikumu 95., 96. un 97.punktā minētajām noturības prasībām velkoņi ir pietiekami dinamiski noturīgi, lai izturētu nosacītu vilkšanas tauvas rāvienu perpendikulāri diametrālajai plaknei, proti, dinamiskais sānsveres leņķis, ko rada θd1 nosacīts vilkšanas tauvas rāviens, nepārsniedz šo noteikumu 5.5.5.3. un 5.5.5.4.apakš­nodaļā minētos lielumus.

5.5.5.3. Darbam ostās un reidā paredzētie velkoņi

137. Dinamiskais sānsveres leņķis nedrīkst pārsniegt piesmelšanās vai apgāšanās leņķi (mazāko no abiem), ko nosaka šāds nosacījums:

F07.JPG (2666 bytes)

ldapg. - dinamiskās noturības plecs, kuru nosaka kā velkoņa dinamiskās noturības diagrammas ordinātu, ja sānsveres leņķis ir vienāds ar piesmelšanās leņķi vai apgāšanās leņķi θapg., kas noteikts, neņemot vērā kuģa zvalstīšanos (izvēlas mazāko) [m];

lds - dinamiskā sānsveres momenta plecs, kas nosaka tauvas rāvienu [m].

138. Dinamiskā sānsveres momenta plecu lds nosaka, izmantojot šādu formulu:

F08.JPG (4294 bytes)kur

lv - ātruma hidrauliskais spiediena augstums [m];

lv nosaka atbilstoši galvenā dzinēja jaudai Ne, izmantojot šādu tabulu:

Ne [kW]

lv [m]

Ne [kW]

lv [m]

0-150

0,0862

900

0,147

300

0,0903

1050

0,18

450

0,096

1200

0,22

600

0,104

1350

0,268

750

0,122

1500 un vairāk

0,319

F09.JPG (10140 bytes)

Šajās formulās:

zG - velkoņa masas centra ordināta (attālums līdz pamatplaknei) [m];

xH - horizontālais attālums diametrālajā plaknē no vilkšanas āķa piestiprināšanas punkta līdz kuģa masas centram [m];

zH - vilkšanas āķa piestiprināšanas punkta augstums virs pamatplaknes [m].

139. Pārbaudot velkoņa noturību ar vilkšanas tauvas rāvienu, piesmelšanās leņķi nosaka, pieņemot, ka visas atveres un durvis, kas ved uz mašīntelpu un katlutelpu, uz virsbūvēm uz augšēja klāja, kā arī visu noeju telpās zem augšējā klāja (neatkarīgi no to konstrukcijas) ir atvērtas.

140. Pārbaudot velkoni ar vilkšanas tauvas rāvienu, netiek ņemts vērā apledojums un šķidro kravu brīvā virsma.

141. Ja velkonim ir speciālas ierīces, kuras, vilkšanas tauvai nostājoties perpendikulāri diametrālajai plaknei, nodrošina vilkšanas āķa pārvietošanos uz leju vai uz pakaļgalu, āķa piestiprināšanas vietu koordinātu xH un zH noteikšana jebkurā gadījumā jāsaskaņo ar inspekciju.

5.5.5.4. Darbam jūrā paredzētie velkoņi

142. Velkoņa sānsveres leņķis no vilkšanas tauvas rāviena, ņemot vērā tā zvalstīšanos, nedrīkst būt lielāks par statiskās noturības diagrammas maksimuma leņķi vai piesmelšanās leņķi (atkarībā no tā, kurš ir mazāks) (šo noteikumu 139.punkta prasības neattiecas uz darbam jūrā paredzētajiem velkoņiem). Šādu prasību izpildi nodrošina nosacījums:

F10.JPG (3173 bytes)

ldmax - statiskās noturības diagrammas maksimuma leņķim vai piesmelšanās leņķim (atkarībā no tā, kurš ir mazāks) atbilstoša dinamiskās noturības diagrammas ordināta [m];

lds - atbilstoši šo noteikumu 138.punktam aprēķināmais dinamiskā sānsveres momenta plecs [m], kur pieņemts, ka lv līdzinās 0,20 [m];

∆K - K2 komponente, kura ievēro zvalstīšanās ietekmi uz rezultējošu sānsveres leņķi, to nosaka, izmantojot šādu formulu:

F03.JPG (9289 bytes)

θl - zvalstību leņķis tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu 101.5.apakš­punktam;

c, b, a, e - aprēķina atbilstoši šo noteikumu 138.punktam;

GM0 - nekoriģētais metacentriskais augstums.

143. Pārbaudot velkoņu noturību:

143.1. ir spēkā šo noteikumu 141.punktā minētā prasība;

143.2. ja kuģa noturības diagrammai ir divi maksimumi vai garš horizontālais posms, par šo noteikumu 142.punktā minēto maksimuma leņķi ņem pirmā maksimuma leņķi vai horizontālā posma vidum atbilstošo leņķi;

143.3. velkoņa noturības pārbaudi ar vilkšanas tauvas rāvienu veic, neņemot vērā šķidro kravu brīvo virsmu efektu.

5.5.5.5. Pontonu noturības aprēķini un kritēriji

144. Par pontoniem uzskata peldlīdzekļus, kas atbilst šādiem kritērijiem:

144.1. nav pašgājēji;

144.2. ir bez apkalpes;

144.3. pārvadā tikai klāja kravu;

144.4. ūdensizspaida pilnuma koeficients ir 0,9 vai lielāks;

144.5. pontona platuma attiecība pret sānu augstumu ir lielāka par 3,0;

144.6. nav lūku klājā, izņemot mazas atveres, kas aizvērtas ar vākiem (vākiem ir blīves).

145. Attiecībā uz pontoniem īpašnieks iesniedz inspekcijā apstiprināšanai šādus dokumentus:

145.1. teorētisko rasējumu;

145.2. hidrostatiskās līknes vai to tabulas;

145.3. formas noturības plecu interpolācijas līknes (pantokarenas);

145.4. ziņojumu par iegrimes noteikšanu un tukša pontona ūdensizspaida un smaguma centra gareniskās (xG) koordinātas aprēķinu;

145.5. smaguma centra vertikālās koordinātas (zG) pieņemšanas pamatojumu;

145.6. vienkāršotu noturības instrukciju, piemēram, slodzes diagrammu, lai pontonu varētu piekraut saskaņā ar noturības kritērijiem.

146. Veicot aprēķinus:

146.1. klāja kravas peldspēja netiek ņemta vērā (izņemot pienācīgi nostiprinātās koka kravas peldspēju);

146.2. ievēro tādus faktorus kā ūdens absorbcija (piemēram, koka kravai), kravā iesprostotais ūdens (piemēram, caurulēs) un apledojums;

146.3. veicot vēja radītā sānsveres leņķa aprēķinu, pieņem, ka:

146.3.1. vēja spiediens ir konstants un iedarbojas uz cietu masu, kura sniedzas garumā un augstumā virs kravas klāja;

146.3.2. klāja kravas smaguma centrs ir noteikts kravas augstuma viduspunktā;

146.3.3. vēja momenta plecu mēra no klāja kravas centra līdz punktam uz puses no vidējās iegrimes;

146.3.4. aprēķiniem jāaptver viss darba iegrimju diapazons;

146.3.5. piesmelšanās leņķis ir leņķis, kuru sasniedzot ūdenī ieiet atveres, caur kurām var notikt progresējoša iekštelpu appludināšana. Par atverēm neuzskata atveres, kuras aizvērtas ar ūdensdrošām aizverēm, vai gaisa caurules, kuras aprīkotas ar automātiskiem vārstiem.

147. Laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,08 [m × rad] sānsveres diapazonā no 0° līdz noturības pleca maksimuma leņķim.

148. Statiskais sānsveres leņķis, ko rada vienmērīgi izkliedēta vēja spiediens, kas vienāds ar 540 [Pa] (vēja ātrums 30 [m/s]), nedrīkst pārsniegt sānsveres leņķi, kas atbilst pusei no brīvsānu augstuma attiecīgajos slodzes gadījumos. Vēja sānsveres momenta plecs ir mērīts no silueta laukuma centra līdz pusei no iegrimes.

149. Minimālais noturības diapazons ir šāds:

149.1. 20o - kuģim ar garumu L ≤ 100[m];

149.2. 15o - kuģim ar garumu L ≥ 150[m].

150. Starpgarumiem noturības diapazonu nosaka ar lineāro interpolāciju.

5.5.6. Kuģa apledojums

151. Analizējot slodzes gadījumus kuģiem, kas kuģo zonās, kurās ir iespējams apledojums un šis apledojums negatīvi ietekmē kuģu noturību, ņem vērā šādu slodzes palielinājumu:

151.1. atklātajiem klājiem un ejām - 15 kilogramu uz katru kvadrātmetru;

151.2. kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas laukumam uz vertikālās plaknes - 7,5 kilogrami uz katru kvadrātmetru;

151.3. klāja mehānismi, iekārtas un lūku vāki ir iekļauti klāja projekcijas laukumā un speciāli nav jāņem vērā. Kuģiem, kuriem klāja karkass atklātajās vietās izvietots augšpusē, papildus ņem vērā ledus masu, kuras biezums vienāds ar karkasa augstumu;

151.4. margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (kuģiem, kuriem nav buru) un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5 % un šo laukumu statisko momentu par 10 %.

152. Kuģi, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums, ir:

152.1. projektēti, minimizējot apledojuma daudzumu;

152.2. aprīkoti ar ledus likvidēšanas iekārtām.

5.5.7. Sānsveres tests

153. Katram kuģim pēc būves pabeigšanas veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdensizspaidu un smagumcentra koordinātas (kuģim bez dedveita - "tukšam" kuģim).

154. Kuģim, kuram ir veikta pārbūve, mainot tā "tukša" kuģa masu un smagumcentra pozīcijas, veic sānsveres testu un noturības informācijas revīziju, ja inspekcija uzskata par nepieciešamu.

155. Ja "tukša" kuģa ūdensizspaida izmaiņas pēc pārbūves pārsniedz 2 % vai masas centra horizontālās koordinātas XG izmaiņas ir lielākas par 1 % no L, vai masas centra aplikāta ZG mainījusies vairāk par četriem centimetriem, veic sānsveres testu un noturības informācijas korekciju. Ja izmaiņas ir mazākas par šajā punktā minētajām, inspekcija var atļaut sānsveres testu neveikt.

156. Inspekcija var atļaut kuģi atbrīvot no sānsveres testa, paredzot noturības pamatdatus iegūt no tā paša projekta cita kuģa sānsveres testa, un inspekcija pārliecinās, ka ticama noturības informācija attiecīgajam kuģim iegūta, izmantojot šos sākotnējos datus.

157. Sānsveres testu un šo noteikumu 153.punktā minēto parametru noteikšanu pasažieru kuģiem veic ne retāk kā reizi piecos gados.

5.5.8. Noturības informācija

158. Kuģa kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu kuģa noturību, vai galsveri. Noturības informācija ir valsts valodā un kuģa darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem kuģiem noturības informācija ir arī angļu valodā. Noturības informācija visās valodās ir apstiprināta inspekcijā vai administrācijas atzītajā organizācijā.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

159. Noturības informācijā ietver:

159.1. kuģa aprakstu;

159.2. noturības informācijas lietošanas instrukciju;

159.3. kuģa vispārējā izvietojuma rasējumus ar ūdens necaurlaidīgo starpsienu izvietojumu, aizverēm, atverēm, piesmelšanās leņķiem, pastāvīgo balastu, pieļaujamo slodzi uz klāju;

159.4. hidrostatiskās līknes vai to tabulas, formas plecu interpolācijas līknes (pantokarenas), kas aprēķinātas ekspluatācijas iegrimēm un galsverēm;

159.5. kravas plānus vai tabulas, kurās norāda kravas tilpņu tilpumu un to centru koordinātas;

159.6. kravas tilpņu mērīšanas tabulas, kurās norāda to tilpumu, tilpumu centru un brīvo virsmu datus katrai kravas tilpnei;

159.7. informāciju par iekraušanas ierobežojumiem (piemēram, maksimālo KG (ZG) vai minimālo GM vērtību līknēm vai tabulām), kas atbilst piemērojamiem noturības kritērijiem;

159.8. tipveida slogošanas variantus un noturības kritēriju aplēses piemērus nestandarta gadījumos, izmantojot noturības informācijas datus;

159.9. īsu aprakstu par noturības aprēķinu veikšanu, kas iekļauts kopsavilkumā;

159.10. vispārīgus norādījumus telpu appludināšanas novēršanai;

159.11. instrukciju par speciālā kompensējošā appludināšanas aprīkojuma lietošanu ar tādu avārijas gadījumu aprakstu, kad nepieciešama iztaisnojoša appludināšana;

159.12. informāciju, kurā ietvertas rekomendācijas par kuģa drošu ekspluatāciju (arī avārijas gadījumos);

159.13. sānsveres testa protokolu vai "tukša" kuģa parametru noteikšanas pamatojumu, ja lietota cita metode.

160. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, noturības infor­mācijā ir norāde uz to, ka, kuģim kuģojot līdzskrejošās viļņošanās apstākļos, kad viļņu garums ir vienāds ar kuģa garumu vai lielāks par to, kuģa ātrums vS mezglos nedrīkst būt lielāks par to, kas noteikts, izmantojot šādu formulu:

F11.JPG (1827 bytes)

L - kuģa garums metros.

161. Apstiprināta noturības informācija ir uz kuģa, tā ir viegli novērtējama jebkurā laikā, pārbaudāma kuģa periodiskajās pārbaudēs un atbilst reāliem slogošanas variantiem.

162. Ja veiktā kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz apstiprināšanai inspekcijā. Ja inspekcija nolemj, ka noturības informācija jākoriģē, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju.

163. Noturības datorizētai aprēķināšanai lieto datorprogrammas, ko atzinusi inspekcija vai sabiedrības, kas pilnvarotas atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām.

164. Ja noturības nodrošināšanai lieto pastāvīgo cieto balastu, tā izvietojuma rasējums ir saskaņots ar inspekciju, un ekspluatācijas laikā bez saskaņošanas ar inspekciju nedrīkst mainīt tā daudzumu vai izvietojumu. Informācija par pastāvīgo balastu ir iekļauta noturības informācijā.

5.5.9. Noturība un jūrasspēja kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem

165. Kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, atbilst šo noteikumu 95.punkta prasībām ar šādiem nosacījumiem:

165.1. noturība atbilstoši laikapstākļu kritērijam netiek pārbaudīta. Kuģa ekspluatācija tiek atļauta ar ierobežojumiem, ko nosaka kuģošanas rajons un viļņu augstums. Noturības informācijā kuģiem ir noteikti un norādīti kuģošanas rajona un kuģošanas apstākļu ierobežojumi;

165.2. kuģošanas rajons nav lielāks par to, kas noteikts piekrastes kuģošanai, attālinoties no patvēruma vietas ne vairāk par 20 jūras jūdzēm;

165.3. iziet un atrasties jūrā ir atļauts, ja viļņu augstums nav lielāks par h3% = 2,0 m un vēja ātrums nepārsniedz 11 m/s;

165.4. piesmelšanās leņķis, kas ierobežo noturības diagrammu, nedrīkst būt mazāks par 40o;

165.5. labotais metacentriskais augstums visos slogojuma gadījumos (izņēmums - "tukšs" kuģis) nedrīkst būt mazāks par 0,5 metriem;

165.6. kuģošana nav atļauta, ja iespējams apledojums;

165.7. jauniem kuģiem noturības informācijā ir iekļauti norādījumi par kuģa ātrumu un stūres pārlikšanas leņķi cirkulācijā. Pieļaujamās vērtības ir noteiktas eksperimentāli kuģa gaitas izmēģinājumu laikā. Kuģa sānsveres leņķis, ja iestājusies cirkulācija, nedrīkst būt lielāks par leņķi, kuru sasniedzot klājs ieiet ūdenī, vai 12o (atkarībā no tā, kurš ir mazāks);

165.8. noturības informācijā ir norāde uz to, ka kuģim, kuģojot līdzskrejošās viļņošanās apstākļos, ja viļņu garums ir vienāds ar kuģa garumu vai lielāks par to, kuģa ātrums vS mezglos nedrīkst būt lielāks par ātrumu, kas noteikts, izmantojot šādu formulu:

 

F11.JPG (1827 bytes)

L - kuģa garums metros.

6. Brīvsānu augstums
6.1. Piemērošana

166. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem un kas kuģo šo noteikumu 3.20.punktā minētajos kuģošanas rajonos, brīvsānu augstumu nosaka atbilstoši šiem noteikumiem. Katra iespējamā atkāpe no šiem nosacījumiem jāsaskaņo ar inspekciju.

167. Kuģiem, kuru garums ir lielāks par 24 metriem, brīvsānu augstumu nosaka saskaņā ar LL 66 konvencijā noteikto metodiku.

6.2. Kravas markas iezīmēšana

168. Šīs apakšnodaļas izpratnē:

168.1. klāja līnija - 200 mm gara un 20 mm plata horizontāla līnija;

168.2. kravas markas zīme - aplis, kura diametrs ir 200 mm (līnijas platums - 20 mm). Apli šķērso 300 mm gara un 20 mm plata horizontāla līnija tādā veidā, ka šīs līnijas augšējā mala iet caur apļa centru.

169. Klāja līniju iezīmē uz kuģa borta atbilstoši LL 66 konvencijai.

170. Kravas markas apļa centrs izvietots kuģa garuma vidū attālumā, kas vienlīdzīgs noteiktajam brīvsānu augstumam, ko mēra pa vertikāli uz leju no klāja līnijas augšējās malas atbilstoši zīmējumam (5.pielikums).

171. Kuģiem nav speciālas markas, kas nosaka kravas ūdenslīnijas stāvokli, kuģojot dažādos rajonos un sezonas periodos (arī saldūdenī), un tos drīkst noslogot līdz kravas markas zīmes horizontālās līnijas augšējai malai.

6.3. Brīvsānu augstuma noteikšanas nosacījumi

172. Baltijas jūrā kuģojošajiem kuģiem slēgto virsbūvju gala sienu durvju sliekšņu augstumu nedrīkst noteikt mazāku par 230 mm un kravas lūku apmaļu augstumu - mazāku par 380 mm, kuģiem, ko izmanto piekrastes kuģošanai, lūku apmaļu augstums nedrīkst būt mazāks par 300 mm. Baltijas jūrā un piekrastē kuģojošo kuģu durvīm, kas ved uz mašīntelpu, sliekšņa augstumu nedrīkst noteikt mazāku par 300 mm, bet ventilatoru apmaļu augstumu var samazināt līdz 300 mm.

173. Baltijas jūrā un piekrastē kuģojošajiem kuģiem borta iluminatorus izvieto tā, lai to apakšējā mala neatrastos zemāk par līniju, kas iet paralēli brīvsānu klājam pie borta un kurai pats zemākais punkts ir 300 mm attālumā no ūdenslīnijas, kas iet caur kravas markas centru, - Baltijas jūrā kuģojošajiem kuģiem, un 150 mm - piekrastē kuģojošiem kuģiem.

6.4. Minimālā brīvsānu augstuma noteikšana

174. Kuģa bāzes brīvsānu augstumu nosaka ne mazāku, kā norādīts tabulā:

Kuģa garums (metros)

10 un mazāk

15

20

24

Brīvsānu augstums (mm)

306

340

375

400

Piezīme. Brīvsānu augstumu kuģiem ar starpgarumiem nosaka ar lineāro interpolāciju.

175. Noteiktais virsbūves tipveida augstums ir viens metrs.

176. Tipveida augstuma slēgtās virsbūves garums ir vienāds ar tās faktisko garumu.

177. Ja slēgtas virsbūves augstums mazāks par tipveida augstumu, tās aprēķina garums ir vienāds ar garumu, kas samazināts proporcionāli faktiskā augstuma attiecībai pret tipveida augstumu. Ja virsbūves augstums ir lielāks par tipveida augstumu, tās garums netiek palielināts.

178. Ja virsbūvi veido baks, tad tādas virsbūves aprēķināto garumu var palielināt 1,5 reizes.

179. Kuģiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām, bāzes brīvsānu augstumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 174.punktu un koriģē šādi:

Ja D mazāks par L/15-, korekciju neveic;

179.2. ja kuģim ir slēgtās virsbūves, tā brīvsānu augstums, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 179.1.apakšpunktam, var tikt samazināts šādi:

179.2.1. par 5 %, ja summārais virsbūvju aprēķina garums ir 0,2 × L,

179.2.2. par 2 %, ja summārais virsbūvju aprēķina garums ir 0,5 × L un vairāk.

Korekciju starplielumus nosaka ar lineāro interpolāciju;

179.3. kuģim palielina brīvsānu augstumu, ja vismaz vienai no klāja atverēm, kura ved uz telpām, kas, veicot nenogremdējamības pārbaudi, tiek uzskatītas par patstāvīgiem nodalījumiem, apmaļu (sliekšņu) augstums ir mazāks, nekā prasīts šajos noteikumos. Brīvsānu palielinājums ir:

Δf = ht - hf, kur

ht - hf - lielākā noteikumos pieprasītā un faktiskā apmaļu starpība;

179.4. minimālais brīvsānu augstums kuģa priekšgalā:

179.4.1. priekšgala augstumam, ko nosaka kā attālumu pa vertikāli pa priekšgala perpendikulu starp ūdenslīniju, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsānu augstumam un lielākajai aprēķina galsverei uz kuģa priekšgalu, un atklāta klāja augšējo malu pie borta, jābūt ne mazākam par lielumiem (mm), ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

179.4.2. ja šo noteikumu 179.4.1.apakš­punktā minētais priekšgala augstums tiek sasniegts ar klāja izliekumu, tad klāja izliekumam jāizvietojas ne mazāk kā 0,15 L no priekšgala perpendikula. Šādā gadījumā faktiskā klāja izliekuma katram punktam jābūt ne zemākam par kvadrātiskās parabolas līniju ar pieskari 0,15 L no priekšgala perpendikula horizontālai līnijai, kas tiek vilkta caur klāja izliekuma līniju kuģa garuma vidū un iet caur punktu uz priekšgala perpendikula, kas atbilst minimālajam augstumam priekšgalā;

179.4.3. ja šo noteikumu 179.4.1.apakš­punktā minētais priekšgala augstums tiek nodrošināts uz virsbūves rēķina, tad virsbūvei ir jāatrodas no priekšvadņa līdz punktam, kas izvietots vismaz 0,07 L attālumā aizmugures virzienā no priekšējā perpendikula, un tai jābūt slēgtai;

179.4.4. neatkarīgi no šo noteikumu 179.4.1.apakšpunkta nosacījumiem minimālajam aizsargātajam brīvsānu augstumam priekšgalā (ko mēra analoģiski augstumam priekšgalā saskaņā ar šo noteikumu 179.4.1.apakšpunktu, bet līdz margsienas apmales augšējai malai vai margsienu priekšgala paaugstinājumam) jābūt ne mazākam par 0,1 L;

179.4.5. ja aizsargātu brīvsānu augstums priekšgalā panākts ar margsienu vai tās priekšgala paaugstinājumu, tad pēdējo garumam jābūt no priekšvadņa līdz punktam, kas izvietots vismaz 0,1 L attālumā uz aizmuguri no priekšgala perpendikula;

179.5. minimālais brīvsānu augstums kuģa pakaļgalā:

179.5.1. minimālo brīvsānu augstumu kuģa pakaļgalā nosaka analoģiski šo noteikumu 179.4.1.apakšpunktam, bet uz aizmugures perpendikula, ja ir lielākā aprēķina galsvere uz pakaļgalu, tam jābūt ne mazākam par pusi no brīvsānu augstuma priekšgalā, kas norādīts šo noteikumu 179.4.1. apakšpunktā;

179.5.2. ja brīvsānu augstums pakaļgalā saskaņā ar šo noteikumu 179.5.1.apakšpunktu tiek panākts uz klāja izliekuma vai virs­būves rēķina, tad izliekuma vai virsbūves garumam jābūt ne mazākam par pusi no tā, kas nepieciešams atbilstoši šo noteikumu 179.4.2. un 179.4.3.apakšpunktam;

179.6. kuģiem, kuru kuģošanas rajons ir ierobežots (atļauts kuģot ostās un reidos), ir pieļauta brīvsānu augstuma samazināšana kuģa priekšgalā un kuģa pakaļgalā, turklāt atlikušajam priekšgala brīvsānu augstumam jābūt ne mazākam par 0,5 metriem, bet pakaļgala brīvsānu augstumam - ne mazākam par minimālo augstumu kuģa vidusdaļā;

179.7. kuģiem, kam klāja izliekums vai virsbūve ir tādi, ka tiek pārsniegtas šo noteikumu 179.4. un 179.5.apakšpunkta prasības, inspekcija pieļauj noteikumos noteikto brīvsānu augstuma samazināšanu ar nosacījumu, ka ir atbilstošs klāja un virsbūvju atveru izvietojums un tās aprīkotas ar drošām aizverēm.

7. Mehānismi un elektroiekārtas
7.1. Vispārīgie nosacījumi

180. Ja nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem kuģiem.

181. Esošie kuģi atbilst to būves noteikumiem. Pārbūvējot vai rekonstruējot esošu kuģi, papildus piemēro šo noteikumu prasības.

182. Dzinēju, to sistēmu, reduktoru, stūres, atsūknēšanas iekārtu un katliekārtu, un sistēmu nomaiņu vai rekonstrukciju veic inspekcijas vai atzītas organizācijas uzraudzībā.

183. Ja dzinēju un ar to saistīto sistēmu un mehānismu, reduktoru, stūres, atsūknēšanas un katliekārtu uzstādīšana vai rekonstrukcija ir notikusi bez saskaņošanas ar inspekciju vai atzīto organizāciju, inspekcija vai atzītā organizācija pieprasa tos demontēt un aizliedz ekspluatēt kuģi līdz visu konstatēto trūkumu pilnīgai novēršanai.

184. Galvenās enerģētiskās iekārtas, elektriskās iekārtas, kontroles iekārtas, tvaika vadus, deidvuda iekārtas, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtas, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstādīta un apkalpo atbilstoši SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. Šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un citu aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz kuģa.

185. Papildus šo noteikumu 184.punkta prasībām elektriskās iekārtas projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu:

185.1. tādu sistēmu darbību, kas nepieciešamas, lai kuģi uzturētu normālā ekspluatācijas stāvoklī un nodrošinātu normālus sadzīves apstākļus kuģī, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;

185.2. kuģa drošībai svarīgu sistēmu darbību gadījumos, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;

185.3. kuģa un tā apkalpes aizsardzību pret elektriskās strāvas iedarbību.

186. Mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi. Mašīntelpas aprīko ar ventilācijas sistēmu, kas nodrošina nepieciešamo gaisa daudzumu visu mehānismu darbināšanai un mašīntelpas vispārējā mikroklimata uzturēšanai. Mašīntelpas aprīko ar vismaz vienu avārijas izeju. Mašīntelpas neizmanto kā noliktavas degošu materiālu glabāšanai.

187. Uz kuģiem izmanto dīzeļdzinējus. Dzirksteļaizdedzes dzinējus var izmantot uz darba laivām, saskaņojot to ar inspekciju vai atzītu organizāciju. Uz kuģiem, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kuru lielākā garuma un platuma (metros) reizinājums ir mazāks par 20, var izmantot piekarināmos dzirksteļaizdedzes dzinējus.

188. Dzinējus un reduktorus ar sistēmām piemēro izmantošanai uz kuģiem, ņemot vērā īpašos ekspluatācijas apstākļus. Uz kuģa atrodas atzītas organizācijas izsniegti dzinēja un reduktora modeļa tipa sertifikāti. Uz iekšējo ūdeņu kuģiem var izmantot dzinējus ar jaudu līdz 110 kW un atbilstošiem reduktoriem bez atzītās organizācijas tipa sertifikātiem. Šādā gadījumā pietiek ar dzinēju un reduktoru izgatavotāja atzinumu par to savietojamību.

189. Dzinējiem ar jaudu 130 kW vai lielāku, kurus paredzēts uzstādīt uz kuģiem vai kuri pārbūvēti pēc 2000.gada 1.janvāra, ir atzītas organizācijas vai dzinēja ražotājvalsts administrācijas izsniegts dzinēja starptautiskais gaisa aizsardzības sertifikāts (izņemot dzinējus, kas paredzēti lietošanai avārijas situācijās vai glābšanai).

190. Galvenā enerģētiskā iekārta, palīgmehānismi un katliekārtas, kas nodrošina kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgas, kuģa statiskajai sānsverei sasniedzot līdz 15º uz jebkuru sānu un dinamiskai sānsverei līdz 22,5º uz jebkuru sānu, kā arī minētajai sānsverei vienlaikus ar dinamisku galsveri līdz 7,5º uz priekšgalu vai pakaļgalu.

191. Iekšējo ūdeņu kuģiem galvenā enerģētiskā iekārta, palīgmehānismi un katliekārtas, kas nodrošina kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgas, statiskajai sānsverei sasniedzot līdz 15º uz jebkuru sānu un statiskajai galsverei - līdz 7,5º uz priekšgalu vai pakaļgalu.

192. Kuģim ir paredzēti rezerves līdzekļi galvenās enerģētiskās iekārtas darbības nodrošināšanai vai atjaunošanai gadījumos, ja pārstāj darboties kāds no palīgmehānismiem.

193. Šo noteikumu 192.punktā minētos rezerves līdzekļus paredz šādām sistēmām:

193.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi ar spiedienu galvenajiem dzinējiem, palīgdzinējiem un katliekārtām;

193.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu galveno dzinēju un reduktoru eļļošanas sistēmās;

193.3. galvenās enerģētiskās iekārtas hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem;

193.4. aprīkojumam, kas nodrošina dzesēšanas ūdens spiedienu galvenās enerģētiskās iekārtas dzesēšanas sistēmās;

193.5. gaisa kompresoram un spiedtraukiem, kas paredzēti dzinēju iedarbināšanas un vadības vajadzībām.

194. Kuģiem, kuri tiek ekspluatēti piekrastes kuģošanas rajonā, rezerves līdzekļus neparedz šo noteikumu 193.4.apakšpunktā minētajam aprīkojumam.

195. Ja kuģi ekspluatē ar periodiski neapkalpojamu mašīntelpu, uz to attiecas SOLAS konvencijas II-I. nodaļas E daļa "Papildus prasības periodiski neapkalpojamām mašīntelpām".

7.2. Mehānismi

196. Kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.

197. Mehānismus, kam pastāv risks pārsniegt maksimāli pieļaujamos dzinēja apgriezienus, aprīko ar joņaizsardzības ierīci, kas ierobežo apgriezienus un novērš avārijas risku.

198. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks par 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks par 0,6 m3, iekšdedzes dzinēja karterus aprīko ar sertificētiem un pietiekama šķērsgriezuma laukuma drošības vārstiem.

199. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas (tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam) aprīko ar drošības vārstiem, kas nodrošina, lai ekspluatācijas gaitā netiktu pārsniegts pieļaujamais spiediens.

200. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto kuģa kustības un kuģa apkalpes drošības nodrošināšanai, projektē un izgatavo tā, lai tie izturētu jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos radušās maksimālās slodzes.

201. Galveno enerģētisko iekārtu, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus aprīko ar ierīcēm, kas tos automātiski izslēdz bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, avāriju vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas iedarbina trauksmes signālu pirms mehānismu automātiskas apturēšanas.

202. Katram iekšdedzes dzinējam ir atsevišķa izplūdes gāzu sistēma. Ja nepieciešams ievērot ugunsdrošību, uzstāda dzirksteļu slāpētāju. Izplūdes gāzu sistēmu un tās drenāžu neizvieto dzīvojamās telpās.

203. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, gāzu izplūdes sistēmas atvere atrodas vismaz 100 mm virs ūdenslīnijas. Ja izplūdes gāzes dzesē ar aizborta ūdeni, izplūdes gāzu sistēmu izgatavo no korozijas izturīga materiāla un sistēmas daļas neizraisa galvanisko koroziju. Konstruktīvi nodrošina, ka dzesēšanas ūdens nevar nokļūt dzinēja cilindros.

204. Aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu izgatavo no nedegoša, korozijas izturīga materiāla, un to aprīko ar vārstiem, aizsargprotektoriem un ieejas filtru vai sietu. Aizborta ūdens dzesēšanas sistēmas daļas neizraisa galvanisko koroziju. Aizborta vārstus uzstāda atbilstoši SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. Filtra elementu vai sietu iespējams nomainīt vai iztīrīt, ja kuģis atrodas ūdenī un tam ir maksimāla iegrime. Dzesēšanas ūdens novadīšanai aiz borta izmanto izplūdes gāzu sistēmu vai speciāli šim mērķim paredzētu atveri kuģa korpusā, kas ir novietota virs maksimālās iegrimes ūdenslīnijas un aprīkota ar neatgriezenisko vārstu. Ja kuģim ir ārējās dzesēšanas sistēma, dzesēšanas šķidruma caurules vai citus izvirzījumus aprīko ar aizsargiem.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

205. Piekarināmos dzinējus ar jaudu 15 kW un vairāk nostiprina pie kuģa pakaļgala atbilstoši dzinēja ražotāja prasībām. Dzinēja apvalku apgādā ar ūdens drenāžas atverēm. Vadības kabeļus un degvielas caurulītes hermētiski nostiprina dzinēja apvalkā, lai novērstu ūdens iekļūšanu tajā. Visus piekarināmos dzinējus aprīko ar drošības ierīci, kas atbrīvo vai izceļ dzenskrūvi no ūdens, ja notiek dzenskrūves vai tās reduktora saskare ar ūdenstilpes dibenu, kā arī, ja nepieciešams, ar iekārtu, kas automātiski aptur dzinēju, ja vadītājs pārkrīt pār bortu.

206. Uz kuģa atrodas mehānismu ekspluatācijas instrukcijas un rokasgrāmatas valsts valodā un citā apkalpei saprotamā valodā.

7.3. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi

207. Kuģi nodrošina ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu kuģa vadību jebkuros normālos ekspluatācijas apstākļos.

208. Kuģa galvenā enerģētiskā iekārta spēj pietiekami īsā laikposmā mainīt dzen­skrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā un laikposmā apturēt kuģi, kas pārvietojas ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu. Lai novērstu galvenā dzinēja noslāpšanu dzenskrūves ar fiksēto soli reversēšanas laikā, dzenvārpstas līniju, ja nepieciešams, aprīko ar bremzi.

7.4. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi

209. Šīs apakšnodaļas prasības attiecas uz visiem kuģiem.

210. Katru tvaika katlu un siltuma utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko ar vismaz diviem pietiekamas caurlaides spējas drošības vārstiem. Inspekcija atļauj uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja nepārprotami ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā vai utilizācijas tvaika ģeneratorā, ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražība vai citi raksturlielumi. Ja ekspluatācijas laikā tvaika vados iespējama darba spiediena pārsniegšana, tad tvaika vadus aprīko ar pietiekamas caurlaides drošības vārstiem.

211. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas pārtrauc degvielas padevi un iedarbina trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot degvielu kurtuvē un to aizdedzināt, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija.

212. Inspekcija īpaši izvērtē tvaika katlu un tvaika vadu uzstādīšanu, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēriekārtas un drošības aprīkojums ir atbilstošs un ekspluatācijas laikā nodrošina tvaika katlu un tvaika vadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika vadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika vadu hidraulisko pārbaudi. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajā aktā par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu noteikto, un to pārbaudes veic katru gadu.

212.1 Tvaika katlu tehniskās pārbaudes atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību veic akreditētas inspicēšanas institūcijas.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

213. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un citā apkalpei saprotamā valodā.

7.5. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas

214. Mašīntelpā starp stūres māju un vadības pulti uzstāda divus neatkarīgus sakaru līdzekļus, no kuriem viens ir mašīnas telegrāfs.

215. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadību veic no stūres mājas, tad visos ekspluatācijas apstākļos (tai skaitā manevrējot) ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā vadāms no stūres mājas.

216. Šo noteikumu 215.punktā paredzēto distances vadību nodrošina ar tādu vadības līdzekļu palīdzību, kas atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam, un, ja nepieciešams, paredz līdzekļus, kas nepieļauj galvenās enerģētiskās iekārtas pārslodzi.

217. Stūres māju aprīko ar galvenās enerģētiskās iekārtas avārijas apturēšanas ierīci.

218. Enerģētiskās iekārtas mehānismu distances vadība vienlaikus ir iespējama tikai no vienas vadības pults. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults attiecīgajā brīdī enerģētisko iekārtu vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu iespējama tikai no mašīntelpas centrālās vadības pults.

219. Stūres mājā uzstāda indikatorus, kas norāda:

219.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu kuģiem ar fiksētā soļa dzen­skrūvi;

219.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi.

220. Nodrošina iespēju vadīt galveno enerģētisko iekārtu no vietējās vadības pults, ja bojāta distances vadības sistēma. Kamēr mehānismus vada no vietējās vadības pults, saglabājas iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens.

221. Galveno mehānismu automātiskas iedarbināšanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai saglabātu automātiskas iedarbināšanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu iedarbināšanas sistēmā, bet ieslēdzas, kad gaisa spiediens vēl ļauj iedarbināt galveno dzinēju. Ja galveno dzinēju iedarbina no akumulatoru baterijām, paredz rezerves līdzekļus dzinēja iedarbināšanai.

222. Automātiskajās iedarbināšanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu manuālos izslēgšanas līdzekļus.

7.6. Saspiestā gaisa sistēmas

223. Šīs apakšnodaļas prasības attiecas uz visiem kuģiem.

224. Saspiestā gaisa sistēmas aizsargā pret pārāk liela spiediena rašanos jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā, kā arī tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru un dzesētāju apvalkos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar drošības vārstiem. Pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspuatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi.

225. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa iedarbināšanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena iespēju.

226. Līdz minimumam samazina iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un paredz līdzekļus cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem.

227. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem (manometri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu) un liela spiediena signalizāciju.

228. Saspiestā gaisa uzpildes cauruļvadus no kompresoriem tieši savieno ar spiedtraukiem.

229. Iedarbināšanas saspiestā gaisa cauruļvadus galvenajiem dzinējiem un palīgdzinējiem tieši savieno ar iedarbināšanas spiedtraukiem un nodrošina kompresoru automātisku iedarbināšanu, ja spiediens tajos krītas par 20 %.

229.1 Spiedtrauku tehniskās pārbaudes atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību veic akreditētas inspicēšanas institūcijas vai inspekcijas atzīts uzņēmums, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību iekārta nav klasificēta kā bīstamā iekārta.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

7.6.1 Celšanas iekārtas

(Nodaļa MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

229.2 Tehniskās pārbaudes atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību celšanas iekārtām ar maksimāli pieļaujamo celtspēju viena tonna vai lielāku veic akreditētas inspicēšanas institūcijas. Celšanas iekārtu aprīkojuma (piemēram, stropes, ķēdes, āķi) tehniskās pārbaudes veic kompetenta institūcija vai darba devēja norīkots par darba aprīkojumu atbildīgs speciālists.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

229.3 Celšanas iekārtu ar maksimāli pieļaujamo celtspēju, mazāku par vienu tonnu, un to aprīkojuma (piemēram, stropes, ķēdes, āķi) tehniskās pārbaudes veic kuģa apkalpe šādā kārtībā:

229.3 1. ikgadējās statiskās pārbaudes veic ar svaru, kas par 25 % pārsniedz drošu darba slodzi (SWL);

229.3 2. dinamiskās pārbaudes ik pēc pieciem gadiem veic ar svaru, kas par 10 % pārsniedz drošu darba slodzi (SWL).

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

229.4 Uz kuģa ir pieejami šo noteikumu 229.3 1. un 229.3 2. apakšpunktā minēto pārbaužu protokoli. Uz celšanas iekārtām norāda drošu darba slodzi tonnās un nākamās ikgadējās pārbaudes datumu. Uz celšanas aprīkojuma vai pie tā piestiprinātajās plāksnītēs norāda drošu darba slodzi (SWL) tonnās.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

229.5 Aizliegts lietot bojātu vai nepārbaudītu celšanas iekārtu vai aprīkojumu.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

229.6 Apkalpe ir iepazīstināta ar drošības instrukcijām un instruēta darbam ar celšanas iekārtām un aprīkojumu. Instrukcijas ir valsts valodā un citā apkalpei saprotamā valodā.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

7.7. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošanas kārtība

230. Šīs apakšnodaļas prasības attiecas uz visiem kuģiem.

231. Par degvielu neizmanto naftas produktus, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 60 oC (slēgtā trauka tests). Izņēmums ir avārijas ģeneratoru un glābšanas laivu dzinēji, kam atļauts izmantot degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra nav zemāka par 43 oC.

232. Ja uz kuģa ir uzstādīts dzirksteļaizdedzes dzinējs, šo noteikumu 231.punkta prasības nepiemēro.

233. Degvielai paredzētās tilpnes izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla un aprīko ar drošiem un efektīviem līdzekļiem degvielas daudzuma noteikšanai katrā tilpnē. Ja tiek lietotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mērstiklus no pietiekami bieza stikla, ja tie ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Degvielas daudzuma noteikšanai katrā tilpnē var lietot cita tipa līdzekļus, nodrošinot, ka to kļūdas vai tilpnes pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde. Glābšanas laivās un darba laivās uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, inspekcija atļauj izmantot cita materiāla rūpnieciski izgatavotas degvielas tvertnes, ja tās atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

234. Lieto ierīces, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos jebkurā degvielas vai eļļas tilpnē, kā arī jebkurā degvielas vai eļļas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārsti, gaisa un pārplūdes caurules atslogo sistēmu drošā vietā un veidā. Degvielas un eļļas tilpņu ventilācijas atveres izvada uz atvērta klāja un aizsargā pret ūdens ieplūšanu.

235. Degvielas un eļļas tilpnes un tvertnes neuzstāda virs dzinējiem vai tvaika katliem. Degvielas un eļļas cauruļvadus neizvieto blakus izplūdes gāzu kolektoriem vai tvaika caurulēm. Minimālais attālums no degvielas tilpnes vai tvertnes līdz dzinējam vai tvaika katlam nav mazāks par vienu metru.

236. Degvielas un eļļas iepildīšanas cauruļvadus novieto tā, lai noplūdes gadījumā degviela un eļļa tūlīt neizplūstu aiz borta.

237. Degvielas un eļļas tilpnes aprīko ar ātrās aizvēršanās vārstiem, kurus var aizvērt no vietas ārpus mašīntelpas.

238. Degvielas un eļļas tilpnes iespēju robežās izvieto ārpus A kategorijas mašīntelpām. Ja degvielas vai eļļas tilpne atrodas mašīntelpā, tās virsmai mašīntelpā jābūt iespējami mazākai. Degvielas tilpnēs, kas ir izvietotas A kategorijas mašīntelpās, neatrodas degviela, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 60 oC.

239. Degvielas un eļļas tilpnes izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām, kuru temperatūra ir augstāka par 60 oC.

240. Degvielas un eļļas sūkņus nodala no visām pārējām sistēmām. Degvielas un eļļas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem. Veic pasākumus, lai novērstu zem spiediena esošas degvielas un eļļas izšļākšanos no sūkņiem, filtriem, sildītājiem un nonākšanu uz sakarsētām virsmām, kuru temperatūra ir augstāka par 60 oC.

241. Degvielas un eļļas caurules, vārstus un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla (ar nosacījumu, ka minimāli tiek izmantotas elastīgas caurules). Šīs elastīgās caurules un to gala savienojumi ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu, kas atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. Elastīgo cauruļu montāžu veic saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

241.1 Degvielas pievada cauruļvados pirms iekšdedzes dzinējiem uzstāda vārstus tā, lai būtu iespējams ņemt degvielas paraugus. Vārstus novieto tā, lai nepieļautu degvielas nokļūšanu uz karstām virsmām. Zem šiem vārstiem uzstāda savācējvanniņas degvielas noplūžu savākšanai.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

242. Vietās, kur tas ir nepieciešams, degvielas un eļļas cauruļvadus pārklāj ar apvalku vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā.

243. Izmanto dubultas augstspiediena degvielas caurulītes, un tās savieno ar degvielas noplūžu signalizāciju tā, lai signalizācija sāk darboties, noplūstot minimālam degvielas daudzumam. Esošajiem dzinējiem (ja to jauda ir mazāka par 375 kW un ar nosacījumu, ka augstspiediena sūknis nodrošina degvielas padevi trijiem un vairāk cilindriem) var uzstādīt aizsargus, kas novērš degvielas tvaiku nokļūšanu uz karstām virsmām un elektroiekārtām.

244. Mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, lai nekādos ekspluatācijas apstākļos mašīntelpā neuzkrātos degvielas tvaiki.

245. Degvielas, eļļas un citus uzliesmot spējīgus šķidrumus neuzglabā priekšējā pīķa kravas tilpnēs un dzīvojamās telpās. Uzliesmot spējīgus šķidrumus neuzglabā mašīntelpās.

7.8. Atsūknēšanas sistēmas

246. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas jebkuros ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt ūdeni no jebkura kuģa nodalījuma, kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan sānsverē un galsverē. Uz kuģa nodrošina visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas caurulēm. Visas iesūkšanas caurules aprīko ar aizsargsietiem vai filtriem. Visus atsūknēšanas cauruļvadus un vārstus izgatavo no ugunsizturīga materiāla.

247. Uz katra kuģa uzstāda vismaz divus pašuzsūcošus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu mehānisku piedziņu, viens no tiem var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Katrs sūknis var atsūknēt visus kuģa nodalījumus. Par atsūknēšanas sūkņiem var izmantot arī balasta sūkņus vai citus sūkņus ar pietiekamu ražību.

248. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, kā alternatīvu risinājumu šo noteikumu 247.punkta prasībām var izmantot neatkarīga pašuzsūcoša elektriskas piedziņas sūkņa uzstādīšanu katrā nodalījumā vai kuģa aprīkošanu ar tādu pārnēsājamu elektrisko atsūknēšanas sūkni, kas atbilst kuģa elektroenerģijas avota spriegumam. Visus sūkņus darbina no kuģa vadības pults. Aizborta vārsti ir vienvirziena, lai novērstu ūdens ieplūšanu atpakaļ nodalījumā. Nodrošina šādu atsūknēšanas sūkņa ražību:

248.1. kuģim, kura garums nepārsniedz 7,99 metrus, - 60 l/min;

248.2. kuģim, kura garums ir no 8,0 līdz 11,99 metriem, - 80 l/min;

248.3. kuģim, kura garums ir no 12,00 līdz 15,00 metriem, - 120 l/min.

249. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:

d = 25 + 1,68(L(B + D))0,5 , kur

d - iekšējais diametrs milimetros;

L, B un D - kuģa galvenie izmēri (lielākais garums, platums un borta augstums) metros.

250. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Nosaka tādus atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu, lai visu šajā apakšnodaļā minētā atsūknēšanas sūkņa jaudu varētu izmantot ūdens atsūknēšanai no jebkura kuģa nodalījuma (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai).

251. Visus nodalījumus aprīko ar augsta ūdens līmeņa signalizāciju.

252. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus neliek caur degvielas, balasta vai dubultā dibena kravas tilpnēm, ja cauruļvadi nav ievietoti hermētiskos izturīgas tērauda konstrukcijas tuneļos.

253. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.

254. Esošiem kuģiem piemēro šo noteikumu 246. un 247.punkta prasības, kā arī - iespēju robežās - pārējo šīs apakšnodaļas punktu prasības.

255. Uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim.

7.9. Stūres iekārta

256. Kuģi aprīko ar galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu, kas atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. Galveno un rezerves stūres pievadu iespēju robežās konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads.

257. Kuģus, uz kuriem ir uzstādīti piekarināmie dzinēji ar jaudu 15 kW un vairāk, aprīko ar stūres pievadu, kas sastāv no stūres rata, vadības trosēm vai hidrauliskās sistēmas. Vadības troses un hidrauliskās caurules ir aizsargātas pret bojājumiem un pastiprinātu nodilumu.

258. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 260.punkta prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu.

259. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē pietiekami izturīgu un atbilstošu, lai nodrošinātu kuģa vadību, tam pārvietojoties ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu, kā arī lai galvenais stūres pievads un stūres vārpsta netiktu bojāta, kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo atpakaļgaitas ātrumu vai manevrējot.

260. Galvenais stūres pievads nodrošina stūres pārlikšanu no 35o vienā bortā līdz 35o otrā bortā, ja kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35o vienā bortā līdz 30o otrā bortā, ja sasniegti šajā punktā minētie parametri, nenotiktu ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.

261. Galvenā stūres pievada spēka agregātus konstruē tā, lai pēc jaudas padeves pārtraukumiem šos agregātus varētu manuāli iedarbināt no stūres mājas vai tie iedarbotos automātiski.

262. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu kuģa vadību atbilstoši ātrumam, ar kādu kuģis pārvietojas, kā arī lai būtu iespēja ātri pāriet uz šo pievadu avārijas situācijā. Rezerves stūres pievadu, ja nepieciešams, paredz katrai stūres plāksnei vai stūrēšanas ierīcei.

263. Rezerves stūres pievads nodrošina stūres pārlikšanu no 15o vienā bortā līdz 15o otrā bortā ne ilgāk kā 60 sekundēs, kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu.

264. Stūres mājā uzstāda stūres stāvokļa rādītāju. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.

265. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējus un elektroķēdes aprīko ar aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī ar brīdinājuma signalizāciju (signalizācija informē par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem). Aizsardzība pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu (ja ir) ir aprēķināta vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam un iztur atbilstošās palaišanas strāvas.

266. Uz tankkuģiem vai kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, nodrošina vismaz divas neatkarīgas strāvas padeves ķēdes elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu darbināšanai. Vienu no ķēdēm pieslēdz tieši galvenajam slēgdēlim, bet otru - avārijas slēgdēlim, ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators.

267. Tankkuģus un kuģus, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības pults un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.

7.10. Saldēšanas sistēmas

268. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši atzītas organizācijas prasībām.

269. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kas nepieļauj bīstamas temperatūras un spiediena izmaiņas.

270. Saldēšanas sistēmās izmanto tikai sertificētus aukstuma aģentus.

271. Saldēšanas sistēmas aprīko ar drenāžas sistēmām, kas aukstuma aģenta noplūdes gadījumā nodrošina tā aizplūšanu prom no saldēšanas sistēmu telpām, neradot briesmas cilvēkiem.

272. Visus kuģa nodalījumus, kuros izvietoti saldēšanas sistēmas mehā­nismi (tai skaitā kondensatori un spiedtrauki, kuros tiek uzglabāti aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām un aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas signalizāciju, kas izvietota pie ieejas šajos nodalījumos. Ja, ņemot vērā kuģa izmērus, tāds izvietojums nav iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot kuģa mašīntelpā ar noteikumu, ka var izmantot tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kas brīdina par nodalījumā izveidojušos bīstamu gāzu koncentrāciju, ko izraisījusi noplūde.

273. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu.

274. Lai novērstu iespēju ieslēgt cilvēkus saldēšanas mehānismu telpās, signalizāciju no šīm telpām pievieno stūres mājai vai centrālajai vadības pultij. Vismaz viena izeja no saldēšanas mehānismu telpām ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir iespējams, izejas no saldēšanas iekārtu nodalījumiem neierīko tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām.

275. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu aukstuma aģentu, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes gadījumā šī telpa kļūs nepieejama. Šīs prasības izpildei var izmantot elpošanas aparātus, kas paredzēti kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja aparāti ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Katru elpošanas aparātu apgādā ar vienu rezerves cilindru komplektu.

276. Uz kuģa atrodas precīzas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās.

8. Elektriskās iekārtas
8.1. Galvenais elektroenerģijas avots un apgaismošanas sistēma

277. Ja elektroenerģija ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina kuģa kustībai un drošībai būtisku mehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv no vismaz diviem ģeneratoriem (vienu no tiem var darbināt no galvenā dzinēja).

278. Galvenais elektroenerģijas avots nodrošina vismaz šādus minimālos sadzīves apstākļus uz kuģa:

278.1. telpu apsildi;

278.2. apgaismojumu;

278.3. pārtikas gatavošanas iespējas;

278.4. pārtikas uzglabāšanas iespējas;

278.5. telpu ventilāciju.

279. Katra ģeneratora jauda ir pietiekama, lai apgādātu ar kuģa drošību saistīto mehānismu un iekārtu darbu, kā arī nodrošinātu šo noteikumu 278.punktā minētās funkcijas.

280. Kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 277.punktā minēto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.

281. Ja šo noteikumu 280.punktā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.

282. Galvenā apgaismošanas sistēma nodrošina atbilstošu apgaismojumu visās kuģa dzīvojamās un tehniskajās telpās, kas nepieciešamas kuģa apkalpes darbam un atpūtai, kā arī pasažieru vajadzībām. Galvenā apgaismošanas sistēma tiek darbināta no galvenā elektroenerģijas avota.

283. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties kuģa avārijas apgaismošanas sistēma.

284. Navigācijas uguņu darbību nodrošina no atsevišķa slēgdēļa, kuram enerģiju pievada no avārijas sadales dēļa. Skaņas signalizācija un vizuālā signalizācija informē par jebkuru navigācijas uguņu bojājumu.

285. Uz kuģa atrodas principiālā elektroshēma valsts valodā un citā apkalpei saprotamā valodā.

286. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, elektroenerģijas avotu veido akumulatoru baterijas un galvenajam dzinējam pieslēgti ģeneratori. Var uzstādīt atsevišķu palīgģeneratoru, ko darbina no neatkarīga dīzeļdzinēja. Elektroenerģijas avots nodrošina apgaismojuma, radiostacijas, navigācijas un citu iekārtu darbību no akumulatoru baterijām, kā arī šo akumulatoru uzlādēšanu. Normālas ekspluatācijas režīmā dzinēju iedarbināšanas, apgaismo­juma un radiostacijas akumulatoru baterijas nav savstarpēji savienotas un ir apgādātas ar sistēmām uzlādēšanai no galvenā dzinēja, no krasta barošanas vai palīgģeneratora. Uz kuģa paredz līdzekļus elektrisko atsūknēšanas sūkņu darbināšanai avārijas gadījumā. Katram dzinējam ir neatkarīgas iedarbināšanas akumulatoru baterijas, kas ir aprīkotas ar uzlādēšanas ierīci. Lai nodrošinātu apgaismojuma un radiostacijas darbību avārijas gadījumā, iedarbināšanas akumulatoru baterijas var savienot ar apgaismojuma un radiostacijas akumulatoru baterijām. Apgaismojuma un radiostacijas akumulatoru baterijas nelieto dzinēju iedarbināšanai un atsūknēšanas sūkņa darbināšanai. Navigācijas uguņu darbināšanai izmanto apgaismojuma akumulatoru baterijas, un tās nodrošina vismaz trīs stundu nepārtrauktu visu navigācijas uguņu darbību bez akumulatoru bateriju uzlādēšanas, darbojoties minimālam kuģa apgaismoju­mam. Uzstādītās akumulatoru baterijas ir izvietotas labi ventilējamā telpā. Uz dzinēju vadības pults ir uzstādīts indikators, kas parāda, vai notiek elektroenerģijas avota - bateriju - uzlāde.

8.2. Avārijas elektroenerģijas avots

287. Uz kuģa uzstāda autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko izvieto virs zemākās ekspluatācijas ūdenslīnijas ārpus mašīntelpām un kas spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.

288. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas.

289. Ņemot vērā palaišanas strāvu stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu šādu iekārtu darbu (vismaz trīs stundas):

289.1. radio un navigācijas iekārtas;

289.2. kuģa iekšējās sakaru iekārtas, ugunsgrēka atklāšanas sistēmas un signalizācija, kas nepieciešama avārijā;

289.3. signālugunis;

289.4. avārijas apgaismojums koridoros, uz trapiem un pie izejām;

289.5. avārijas apgaismojums glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī aizborta apgaismojums;

289.6. avārijas apgaismojums telpās, kur izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;

289.7. avārijas apgaismojums vadības pultīs;

289.8. ugunsdzēsības sūknis, ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators;

289.9. elektriskās vai elektrohidrauliskās stūres iekārtas viens spēka agregāts, ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

290. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un iedarbināšanas iekārtu, kas atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora iedarbināšanas līdzeklis, esošo iedarbināšanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu izmantot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.

291. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to darbina, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai šīs iekārtas varētu strādāt ar pilnu slodzi, kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5o uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10o uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā (norādītajās robežās).

292. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās periodā spriegumu 12 % intervālā no nominālā sprieguma. Ja galvenā elektroenerģijas sistēma ir bojāta, šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas avārijas slēgdēlim un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 289.1., 289.2., 289.3., 289.4., 289.5., 289.6. un 289.7.apakš­punktā minētos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar manuālo slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas parāda, vai notiek avārijas elektroenerģijas avota - baterijas - uzlāde. Avārijas apgaismojuma akumulatoru baterijas un radiostacijas akumulatoru baterijas nav savienotas ar dzinēju iedarbināšanas akumulatoru baterijām. Uzstādīto akumulatoru bateriju izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kur atrodas avārijas slēgdēlis, ja vien tā nav novietota hermētiskā tērauda nodalījumā un aprīkota ar ventilācijas izvadu uz atvērtu klāju.

293. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai, pārstājot darboties galvenajam elektroenerģijas avotam, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas avots. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēli baro no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kam uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumiem. Avārijas slēgdēli nodrošina ar aizsardzību vismaz pret īssavienojumiem.

294. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam.

295. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda šo noteikumu 294.punktā minētajā vietā, ja tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu.

296. Avārijas elektroenerģijas avotus un to automātiskās iedarbināšanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt kuģa ekspluatācijas laikā.

8.3. Aizsardzība pret elektrisko šoku

297. Šīs apakšnodaļas prasības attiecas uz visiem kuģiem.

298. Iezemē elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt spriegumaktīvām, bet kas var kļūt spriegumaktīvas, ja radušies bojājumi (izņemot gadījumus, kad elektrodzinēji un iekārtas ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu).

299. Izmanto tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas darbojas ar 250 V spriegumu (vai 50 V spriegumu mitrās telpās). Iezemē aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt spriegumaktīvām, bet kas var kļūt spriegumaktīvas, ja radušies bojājumi. Ja pārnēsājamās elektriskās lampas, instrumentus un citu līdzīgu aprīkojumu izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja, inspekcija pieprasa papildu drošības pasākumus cilvēka veselības un dzīvības aizsardzības nodrošināšanai.

300. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.

301. Galvenos un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānu paneļus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģus.

302. Uz tankkuģiem un kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, aizliegts izmantot kuģa korpusu par strāvas vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.

303. Ja kuģa korpusu izmanto par strāvas vadītāju, tad elektriskajās ķēdēs pēc pēdējās aizsargierīces kuģa korpusu par strāvas vadītāju neizmanto.

304. Izmanto un izvieto tādus elektrokabeļus un vadus, kas neizplata liesmu.

305. Ja izmanto kabeļus metāla aizsarg­apvalkos, tie ir elektriski nepārtraukti un iezemēti.

306. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto nozīmīgās spēka elektroķēdēs vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, iespēju robežās uzstāda ārpus kambīzes, A kategorijas mašīntelpām un citām augsta ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, šķērso augsta ugunsbīstamības riska zonas, tie ir uguns­izturīga tipa un attiecīgi aizsargāti no tiešas uguns iedarbības. Šie kabeļi iespēju robežās izvietoti tā, lai tie netiktu bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.

307. Atbilstoši prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.

308. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanos vai citus bojājumus.

309. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, ja nepieciešams, arī ugunsizturīgums.

310. Saldēšanas iekārtu telpās izvieto kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.

311. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma un pārslodzes.

312. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nominālie vai uzstādītie raksturlielumi.

313. Apgaismošanas ierīces izvieto tā, lai nepieļautu to pārmērīgu sakaršanu un vadu un citu apkārtējo materiālu bojāšanu.

314. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.

315. Ja telpās uzglabā akumulatoru baterijas, telpu konstrukcija un ventilācija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.

316. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot akumulatoru baterijas, kas ievietotas hermētiskā konteinerā ar atbilstošu ventilācijas izvadu uz atvērtu klāju.

317. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu gāzveida maisījumu uzkrāšanās un kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja inspekcija nepārliecinās, ka šīs elektroiekārtas ir:

317.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;

317.2. tāda tipa, kas nepieļauj uzliesmojošo maisījumu aizdegšanās iespēju;

317.3. paredzētas tieši šai telpai;

317.4. derīgas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.

318. Visus mastus un stengas aprīko ar zibens novadītājiem. Ja kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibens novadītājus ar vadiem pievieno vara plāksnei, kas piestiprināta kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.

9. Ugunsdrošība

(Nodaļa MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

9.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības

319. Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām. Esoša kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums, kā arī šo noteikumu prasībām, ja kuģa konstruktīvajā ugunsdrošībā, ugunsdzēsības aprīkojumā un sistēmās ir veiktas izmaiņas.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

320. Uz kuģiem lieto tikai tādu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, ko atzinusi inspekcija vai sabiedrības, kas pilnvarotas atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām.

321. Uzstādot jaunu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu uz kuģa vai modernizējot uz kuģa esošo ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, piemēro prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā (FSS Code) ar grozījumiem, normatīvajos aktos par kuģu aprīkojumu, kā arī šajos noteikumos.

322. Kuģa ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas uztur pastāvīgā darba kārtībā, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu iespējams nekavējoties izmantot.

323. Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) (turpmāk – organizācija) izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Kuģiem, īsākiem par 24 metriem, ierakstus par veiktajām apkopēm un pārbaudēm veic kuģa žurnālā. Uz 24 m gariem un garākiem kuģiem atrodas apkopes plāns ar ierakstiem par veiktajām apkopēm un pārbaudēm, kas ietver vismaz šādu ugunsdrošības un ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas, ja tās ir ierīkotas:

323.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;

323.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

323.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces. Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318), ar grozījumiem. Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;

323.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

323.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;

323.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;

323.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;

323.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;

323.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;

323.10. pārvietojamie un pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;

323.11. ugunsdzēsēju aprīkojums.

324. Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa, valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš novietots kuģa kopkajītē.

325. Izvietojot ugunsdzēsības inventāru un aprīkojumu uz kuģa, ievēro šādus noteikumus:

325.1. ugunsdzēsības inventāru nostiprina tā, lai, kuģim šūpojoties, tas nevarētu pārvietoties un, ja nepieciešams, būtu viegli noņemams;

325.2. ugunsdzēsības inventāru novieto tā, lai tam varētu brīvi piekļūt.

326. Ja normatīvie akti nosaka, ka uz kuģa ir jābūt ieviestam Starptautiskajam drošības vadības kodeksam (ISM Code), kuģis papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 14., 15. un 16. noteikuma prasībām.

327. Ja uz kuģa ierīko helikopteru laukumu, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 18. noteikuma prasībām.

328. Ja kuģis ir paredzēts bīstamo kravu pārvadāšanai, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma prasībām.

9.2. Ekspluatācijas prasības

329. Lai nodrošinātu ugunsdrošību uz kuģa, kuģa īpašnieks un apkalpe nodrošina šo noteikumu 322. punktā minēto prasību izpildi, kā arī ievēro šo noteikumu prasības.

330. Apkalpes locekļi ir apmācīti tā, ka viņi pārzina kuģa sistēmas un visu to ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču atrašanās vietu un darbību, kuras varētu būt nepieciešams izmantot.

331. Apkalpes locekļu spēju un zināšanas veikt viņiem uzticētos ugunsdzēsības pienākumus periodiski novērtē mācībās un apmācībās uz kuģa, lai noteiktu jomas, kurās nepieciešams uzlabojums, uzturētu ugunsdzēsības prasmes un nodrošinātu ugunsdzēsības organizācijas operatīvo gatavību.

332. Apmācības uz kuģa, kurās apgūst kuģa ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču izmantošanu, plāno un veic saskaņā ar šo noteikumu 593. punktu. Mācībās vai apmācībās lietotās iekārtas, kā arī izlietotos ugunsdzēsības līdzekļus atjauno tūlīt pēc to izmantošanas. Visas apmācībās atklātās kļūmes un defektus izlabo pēc iespējas ātrāk.

333. Katrās ugunsdzēsības apmācībās:

333.1. ziņo posteņiem un sagatavojas veikt pienākumus, kas izklāstīti šo noteikumu 588. punktā minētajā trauksmju sarakstā;

333.2. iedarbina ugunsdzēsības sūkni, izmantojot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas, lai pārliecinātos, vai sistēma ir pienācīgā darba kārtībā;

333.3. pārbauda ugunsdzēsēju ekipējumu un citu individuālo glābšanas ekipējumu;

333.4. pārbauda attiecīgās sakaru iekārtas;

333.5. pārbauda ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsdrošības aizbīdņu un ventilācijas sistēmu galveno ieplūdes un izplūdes atveru darbību apmācību zonā;

333.6. pārbauda ierīces, kas nepieciešamas cilvēku evakuācijai no kuģa.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

334. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu lietošanas apmācība ir uzskatāma par to apmācību sastāvdaļu, ko veic uz kuģa. Šim nolūkam uz kuģa atrodas mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti, kas identiski tiem, ar kuriem ir aprīkots kuģis. Šie mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti ir skaidri marķēti ar uzrakstu "mācību" un novietoti tā, lai avārijas gadījumā tie nevarētu tikt izmantoti.

335. Kuģa apkalpes vajadzībām gaiteņos, stūres mājā un, ja nepieciešams, centrālajā vadības pultī ir pastāvīgi izvietoti ugunsgrēka kontroles plāni, kuros ir skaidri norādīti katra klāja vadības posteņi, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, un informācija par uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmām, smidzināšanas iekārtu, ugunsdzēsības ierīcēm, līdzekļiem, kas izmantojami, lai piekļūtu dažādiem nodalījumiem, klājiem un citām telpām, un ventilācijas sistēmu, kā arī informācija par ventilatoru vadības posteņiem, aizbīdņu atrašanās vietu un katras sekcijas ventilatoru identifikācijas numuriem. Ugunsgrēka kontroles plāns ir izstrādāts valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda, izmantojot šo noteikumu 6. pielikumā vai organizācijas rezolūcijā A. 952(23) norādītos grafiskos simbolus ugunsgrēka kontroles plāniem. Atkāpes no šīs prasības var tikt pieļautas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai ja kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

336. Otru ugunsgrēka kontroles plānu komplektu pastāvīgi glabā skaidri marķētā, jūras apstākļos izturīgā konteinerā ārpus virsbūves tā ugunsdzēsības personāla lietošanai, kas ierodas no krasta.

9.3. Ugunsdrošības noteikumi

337. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par kuģa ugunsdrošības noteikumu izstrādi un regulāru apkalpes iepazīstināšanu ar tiem.

338. Kuģa apkalpei ir jāievēro kuģa īpašnieka noteiktie kuģa ugunsdrošības noteikumi, kā arī šo noteikumu prasības.

339. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa īpašnieka noteikto kuģa ugunsdrošības noteikumu, kā arī šo noteikumu prasību ievērošanu.

340. Kuģa apkalpei ir jāievēro ostas un termināļu vietējie ugunsdrošības noteikumi.

(Izsakot 9. nodaļu jaunā redakcijā, veidojas numerācijas pārrāvums - 340. pantam seko 544. pants)

10. Glābšanas līdzekļi

544. Ja nav noteikts citādi vai ja inspekcija attiecībā uz noteiktiem reisiem, kuros kuģis pastāvīgi iesaistīts, nepiemēro citas prasības, visi glābšanas līdzekļi atbilst prasībām, ko nosaka SOLAS konvencija un normatīvie akti par prasībām kuģu aprīkojumam. Uz kuģa esošais glābšanas aprīkojums atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums, kā arī šo noteikumu prasībām, ja kuģa glābšanas aprīkojumā ir veiktas izmaiņas.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

545. Katru kuģi apgādā ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem.

546. Par kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem izmanto glābšanas laivas, glābšanas plostus un cietos glābšanas plostus - solus.

547. Glābšanas plosta stiprinājumam jānodrošina tā automātiska atbrīvošana, piepūšana, brīva uzpeldēšana un atdalīšanās no kuģa, ja tas grimst. Brīvas uzpeldēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar automātisku (hidrostatisku) sertificētu atbrīvošanas sistēmu.

10.1. Iekāpšana glābšanas līdzeklī

548. Iekāpšanai glābšanas līdzeklī paredz aprīkojumu:

548.1. ne mazāk kā vienu trapu vai citu sertificētu līdzekli uz kuģa katra borta, kas dod iespēju iekļūt uz ūdens esošā glābšanas līdzeklī, izņemot gadījumus, ja inspekcija ir pārliecināta, ka attālums starp iekāpšanas punktu un uz ūdens esošo glābšanas līdzekļi ir tāds, ka traps nav nepieciešams;

548.2. glābšanas līdzekļa izvietošanas vietas un tā nolaišanas iekārtas (arī nolaišanas vietas akvatorijas) pietiekamu apgaismojumu no avārijas enerģijas avota nolaišanas sagatavošanas un nolaišanas laikā;

548.3. iekārtas visu uz kuģa esošo cilvēku brīdināšanai par kuģa atstāšanu (vispārējā trauksmes un izziņošanas sistēma);

548.4. līdzekļus, lai novērstu ūdens ieplūšanu glābšanas līdzeklī.

10.2. Kolektīvo un individuālo glābšanas līdzekļu skaits un tips

549. Katru kuģi aprīko ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem un signāllīdzekļiem atkarībā no noteiktā kuģošanas rajona saskaņā ar 8. pielikumā un šajos noteikumos paredzētajām prasībām.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

550. Katru kuģi, kuram atļauta kuģošana Baltijas jūrā un piekrastes kuģošana, apgādā ar vismaz diviem kolektīvajiem glābšanas plostiem, lai nodrošinātu, ka viena glābšanas plosta pazaudēšanas vai bojājuma gadījumā otrs plosts var uzņemt visu to cilvēku kopskaitu, ko kuģis drīkst pārvadāt.

551. Ja kuģis atbilst SOLAS konvencijas prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātu konstruktīvo aizsardzību pret uguni un ja glābšanas līdzekļu skaita un ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, inspekcija pieļauj, ka uz kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50 % no cilvēku kopskaita uz kuģa. Papildus paredz glābšanas plostus, kuru ietilpība nav mazāka par 50 % no cilvēku kopskaita uz kuģa.

552. Kuģi, kura garums ir deviņi metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem un kura kuģošanas rajons ir līdz piecām jūras jūdzēm no patvēruma vietas, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus. Šie glābšanas līdzekļi ir piemēroti nolaišanai no kuģa jebkura borta. Ja uz kuģa ir mazāk par 12 cilvēkiem, kuģi var aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, neievērojot šo noteikumu 550.punkta prasību. Glābšanas līdzekli iespēju robežās izvieto tā, lai tas pastāvīgi būtu gatavs nolaišanai no kuģa jebkura borta.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

553. Kuģus, kuru garums ir mazāks par deviņiem metriem un kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi vai kuģošana jūras piekrastē ar attālināšanos no krasta ne tālāk par piecām jūras jūdzēm, glābšanas plosta vietā var apgādāt ar sertificētu siltum­aizsardzības līdzekli katram cilvēkam.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

554. Ja inspekcija ir pārliecināta, ka kuģa konstrukcijas un ekspluatācijas metožu dēļ atsevišķu šo noteikumu prasību izpilde ir nelietderīga un praksē grūti īstenojama, tā var akceptēt atkāpes no šo prasību izpildes, paredzot, ka kuģis tiek aprīkots ar alternatīvu glābšanas līdzekli un tādu nolaišanas un pacelšanas aprīkojumu, kas atbilst kuģa izmantošanai.

555. Ja kuģis kuģo tikai Baltijas jūras rajonā, glābšanas plostus ar inspekcijas atļauju var nodrošināt ar B PACK apgādi.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

556. Kuģus, kuru kuģošanas rajons ir ostu iekšējie ūdeņi, glābšanas plostu vietā var apgādāt ar viegli nolaižamu nenogremdējamu laivu.

557. Pasažieru kuģus, kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi un kuri tiek ekspluatēti tikai laikposmā no 15. aprīļa līdz 1. oktobrim, var aprīkot ar cietajiem glābšanas plostiem, uz kuriem var izvietot ne mazāk par 50 % no paredzētā cilvēku kopskaita uz kuģa. Šajā gadījumā kuģi aprīko ar divas reizes lielāku glābšanas riņķu skaitu, nekā noteikts 8. pielikumā.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

558. Esošos pasažieru kuģus, kuri kuģo jūrā un kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar glābšanas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

10.3. Glābšanas riņķi

559. Ne mazāk kā pusi no šo noteikumu 549.punktā minētajiem glābšanas riņķiem aprīko ar sertificēta tipa signālugunīm.

560. Tankkuģa divus glābšanas riņķus aprīko ar signālugunīm un ar pašaktivizējošu dūmu signālu, kuru, ja konstrukcija atļauj, ir iespējams ātri iedarbināt no navigācijas tiltiņa.

561. Uz katra kuģa borta vismaz vienu glābšanas riņķi aprīko ar peldošu glābšanas līni, kas garumā ir vienāda (bet nav mazāka) par dubultattālumu no glābšanas riņķa izvietošanas vietas līdz balastā esoša kuģa ūdenslīnijai vai ir 28 metrus gara (izvēlas lielāko garumu). Šādam glābšanas riņķim nav jābūt aprīkotam ar signāluguni.

562. Kuģim, kura garums nepārsniedz 15 metru, vismaz vienu glābšanas riņķi apgādā ar atbilstošu peldošu 10 metru garu glābšanas līni.

563. Visi glābšanas riņķi ir izvietoti tā, lai būtu viegli pieejami uz kuģa esošajiem cilvēkiem, viegli noņemami un tos varētu ātri mest cietušajam.

564. Pasažieru kuģus, kuru garums ir lielāks par 30 metriem un kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi, apgādā ar vismaz sešiem glābšanas riņķiem, no kuriem viens ir ar signāluguni un divi ar peldošu līni.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

565. Kuģiem, kuru kuģošanas rajons ir līdz divām jūras jūdzēm, kuģojot tikai diennakts gaišajā laikā, signālugunis glābšanas riņķiem un glābšanas vestēm nav obligātas.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

566. Uz stāvkuģa katra klāja ir vismaz viens glābšanas riņķis.

567. Katru glābšanas riņķi marķē ar kuģa vārdu un pieraksta ostu.

10.4. Glābšanas vestes

(Nodaļa MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

568. Kuģus aprīko ar glābšanas vestēm katrai personai. Glābšanas vestes izvieto uz kuģa viegli pieejamā vietā ar attiecīgām norādēm, un:

568.1. tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK, prasībām, tai skaitā:

568.1.1. tām ir atstarojošu elementu joslas;

568.1.2. to peldspēja, ja glābšanas veste paredzēta personai, kuras svars ir 32 kg un lielāks, ir ne mazāka par 100 N, ja kuģa kuģošanas rajons ir iekšējo ūdeņu kuģošana, vai ne mazāka par 150 N, ja kuģim, kura kuģošanas rajons ir iekšējo ūdeņu kuģošana, ir atļauts iziet ostas ārējā reidā;

568.2. tās ir skaidri un saredzami marķētas ar kuģa vārdu un pieraksta ostu;

568.3. tās atbilst bērna svaram un auguma izmēram, ja glābšanas veste paredzēta bērnam.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

569. Papildu glābšanas vestes ir dežūrpersonālam kuģa stūres mājā un mašīntelpā. Kuģiem, kuri pārvadā pasažierus, papildus ir paredzētas bērnu glābšanas vestes (ne mazāk kā 10 % no pasažieru kopskaita).

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

570. Uz kuģiem, kuri kuģo jūrā, šo noteikumu 568. punktā minētās glābšanas vestes atbilst SOLAS konvencijas prasībām.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

570.1 Ja kuģis ir apgādāts tikai ar piepūšamajām glābšanas vestēm, papildus vēl nodrošina 10 % no kopējā vestu skaita vai divas vestes (izvēlas lielāko skaitu).

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

10.5. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi

(Apakšnodaļas nosaukums MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; apakšnodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

571. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi nav nepieciešami, ja kuģis ir aprīkots ar pilnīgi slēgtām glābšanas laivām ar tādu ietilpību uz katra borta, ka tajās var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus, vai ar pietiekamas ietilpības brīvi krītošām glābšanas laivām visu uz borta esošo cilvēku izvietošanai.

10.6. Briesmu signāli

572. Katru kuģi aprīko ar efektīvu ierīci briesmu signālu raidīšanai gan dienā, gan naktī.

573. Visi briesmu signāli ir sertificēti. Tos izvieto marķētās, viegli pieejamās vietās.

574. Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja norādīto derīguma termiņu.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

575. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28, sk. grozījumu 2.punktu)

10.7. Gaismu atstarojošie materiāli uz glābšanas ierīcēm

576. Visas glābšanas laivas, plostus, glābšanas vestes un glābšanas riņķus aplīmē ar gaismu atstarojošiem materiāliem atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām.

10.8. Glābšanas līdzekļu gatavība darbam, tehniskā apkope un pārbaudes

577. Pirms kuģa iziešanas no ostas un visā reisa laikā visus glābšanas līdzekļus uztur darba kārtībā (gatavus tūlītējai izmantošanai).

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

10.9. Ikmēneša pārbaudes

578. Glābšanas līdzekļu apgādi pārbauda reizi mēnesī. Pārbaudes rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.

10.10. Ikgadējās pārbaudes

579. Katra piepūšamā glābšanas plosta, piepūšamās glābšanas vestes pārbaudi veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kas sertificēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

580. Glābšanas riņķiem un glābšanas vestēm (izņemot piepūšamās glābšanas vestes) ikgadējās pārbaudes sertificētā pārbaudes stacijā neveic, ja šo glābšanas līdzekļu vizuālā pārbaude neļauj apšaubīt to derīgumu tūlītējai lietošanai.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

10.11. Hidrostatisko atbrīvošanas ierīču periodiskās pārbaudes

581. Vienreizējai lietošanai paredzētu hidrostatisko atbrīvošanas ierīci nomaina, beidzoties tās lietošanas termiņam.

582. Ja hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce nav paredzēta vienreizējai lietošanai, to pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kas sertificēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

11. Trauksmes, trauksmju saraksti, apkalpes apmācība
11.1. Vispārējā avārijas trauksmes sistēma, trauksmju saraksti un mācību trauksmes

583. Šīs nodaļas prasības attiecas uz visiem ar komercdarbību saistītajiem kuģiem.

584. Vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēma uz kuģiem nodrošina trauksmes signāla (kas sastāv no septiņiem vai vairāk īsiem skaņas signāliem un tiem sekojoša gara skaņas signāla) raidīšanu ar kuģa svilpi vai sirēnu un papildus ar elektrisko zvanu vai citu līdzvērtīgu skaņas signāla ierīci, kas darbojas no kuģa galvenā vai avārijas elektroenerģijas avota.

585. Katram kuģa apkalpes loceklim nodrošina precīzu instrukciju, un avārijas gadījumā apkalpe darbojas saskaņā ar to.

586. Trauksmju sarakstu un avārijas instrukcijas izvieto vairākās vietās uz kuģa, tajā skaitā stūres mājā, mašīntelpā un kopkajītē.

587. Trauksmju sarakstā norāda vispārējās trauksmes signāla detaļas, kā arī darbības, kuras pēc trauksmes signāla veic apkalpe un pasažieri. Trauksmju sarakstā norāda arī, kā tiek dota pavēle atstāt kuģi.

588. Trauksmju sarakstā norāda katram apkalpes loceklim noteiktos pienākumus, tajā skaitā:

588.1. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, vārstu, ūdens noteku, iluminatoru, gaismas lūku, borta iluminatoru un citu līdzīgu kuģa atveru aizvēršana;

588.2. kolektīvo glābšanas līdzekļu un citu glābšanas līdzekļu sagatavo­šana un nolaišana;

588.3. citu glābšanas ierīču vispārējā sagatavošana;

588.4. sakaru līdzekļu lietošana;

588.5. ugunsdzēsēju komandas komplektēšana ugunsgrēka dzēšanai.

589. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, trauksmju saraksts nav nepieciešams.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

590. Trauksmju sarakstā norāda, kurš virsnieks nodrošina glābšanas un ugunsdzēsības ierīču uzturēšanu labā stāvoklī un gatavību tūlītējai izmantošanai.

591. Trauksmju sarakstā norāda galveno atbildīgo personu aizvietotājus gadījumā, ja tiešais izpildītājs nespēj veikt paredzētos pienākumus.

592. Trauksmju sarakstu sagatavo pirms kuģa iziešanas jūrā. Ja mainās kuģa apkalpes sastāvs, kuģa kapteinis nodrošina nepieciešamos labojumus trauksmju sarakstā vai arī sagatavo jaunu sarakstu.

11.2. Kuģa atstāšanas mācības un trauksmes

593. Katrs kuģa apkalpes loceklis vismaz reizi mēnesī piedalās vienā kuģa atstāšanas apmācībā un vienā ugunsdzēsības apmācībā. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija atvieglo šīs prasības, paredzot, ka kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmi rīko reizi trijos mēnešos. Kuģa apkalpes mācību trauksmes rīko 24 stundu laikā pēc kuģa iziešanas no ostas, ja iepriekšējā mēnesī vairāk par 25 % no kuģa apkalpes locekļiem nav piedalījušies uz kuģa rīkotajās kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmēs. Ja kuģis iziet jūrā pirmo reizi pēc būtiskām pārmaiņām vai ar jaunu apkalpi, šādas trauksmes rīko pirms kuģa iziešanas no ostas. Kuģiem, uz kuriem praktiski nav iespējams organizēt mācību trauksmi, inspekcija atļauj ievērot citus mācību trauksmju rīkošanas nosacījumus, ja šie nosacījumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā punktā minētajiem.

594. Kuģa atstāšanas apmācībā iekļauj:

594.1. kuģa apkalpes izsaukšanu uz pulcēšanas vietām ar kuģa vispārējo avārijas trauksmes signālu, kas atbilst šo noteikumu 584.punktam, un kuģa apkalpes iepazīstināšanu ar:

594.1.2. kuģa atstāšanas kārtību atbilstoši trauksmju sarakstam;

594.1.3. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanu trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

594.1.4. pārbaudi, vai apkalpes locekļi ir piemēroti apģērbušies;

594.1.5. pārbaudi, vai ir pareizi uzvilkta glābšanas veste;

594.2. katrā ugunsdzēsības apmācībā iekļauj:

594.2.1. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

594.2.2. ugunsdzēšanas sūkņa ieslēgšanu, izmantojot vismaz divas uguns­dzēsības šļūtenes, lai pārliecinātos, ka sistēma ir darba kārtībā;

594.2.3. ugunsdzēsēja aprīkojuma un personāla glābšanas aprīkojuma pārbaudi;

594.2.4. attiecīgo sazināšanās līdzekļu pārbaudi;

594.2.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsslāpētāju un avārijas izeju pārbaudi;

594.2.6. kuģa atstāšanai nepieciešamā aprīkojuma pārbaudi.

595. Mācību trauksmes iespēju robežās organizē atbilstoši reālai avārijas situācijai.

596. Katras kuģa atstāšanas mācību trauksmes laikā pārbauda rezerves apgaismojumu avārijas pulcēšanās vietā.

11.3. Mācības un instruktāžas

597. Glābšanas līdzekļu, tajā skaitā kolektīvo glābšanas līdzekļu, un kuģa ugunsdzēšanas aprīkojuma lietošanas apmācības uz kuģa rīko ne vēlāk kā vienu dienu pēc apkalpes locekļa ierašanās uz kuģa. Ja apkalpes locekli regulāri norīko uz viena un tā paša kuģa saskaņā ar apkalpes rotācijas maiņas grafiku, tādas mācības rīko ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šī apkalpes locekļa pirmās ierašanās uz kuģa.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

598. Instruktāžas par glābšanas ierīču izmantošanu un izdzīvošanu jūrā veic, ievērojot tādus intervālus, kādi noteikti mācību trauksmēm. Par atsevišķām glābšanas sistēmām uz kuģa var tikt organizēta individuālā apmācība, bet par visu kuģa glābšanas aprīkojumu un ierīcēm instruktāžas organizē ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

599. Katru apkalpes locekli iepazīstina ar:

599.1. kuģa piepūšamo glābšanas plostu sagatavošanu un izmantošanu;

599.2. informāciju par ķermeņa atdzišanu un pirmo palīdzību, ja ķermenis atdzisis, kā arī citām pirmās palīdzības procedūrām;

599.3. kuģa glābšanas līdzekļu izmantošanu sliktos laikapstākļos un jūras viļņošanās apstākļos.

11.4. Dokumentācija un mācību rokasgrāmata

600. Inspekcijas noteiktajā kuģa žurnālā ieraksta mācību organizēšanas datumu, kā arī kuģa atstāšanas, ugunsdzēsības un citu glābšanas ierīču lietošanas un vispārējo apkalpes mācību norisi. Ja noteiktajā laikā nav notikušas visas paredzētās mācību trauksmes un mācības, kuģa žurnālā ieraksta informāciju par apstākļiem, kas traucējuši mācībām, kā arī organizēto mācību vai trauksmju skaitu un to ilgumu.

601. Katrā kuģa kopkajītē un atpūtas telpā vai katra apkalpes locekļa kajītē nodrošina mācību rokasgrāmatu. Instrukcijām un informācijai mācību rokasgrāmatā (tai var būt vairāki sējumi) ir jābūt skaidrā un viegli saprotamā valodā un, ja iespējams, ar ilustrācijām (uz kuģa esošajiem glābšanas līdzekļiem un labākajām izdzīvošanas metodēm). Jebkuru rokasgrāmatas instrukciju un informāciju var dublēt ar skaņas un video attēlu, atspoguļojot šādu informāciju:

601.1. glābšanas vestes un hidrokostīma uzvilkšana;

601.2. pulcēšanās kārtība tam paredzētajās vietās;

601.3. iekāpšana glābšanas ierīcē un tās nolaišana;

601.4. apgaismojums vietās, kur tiek nolaisti glābšanas līdzekļi;

601.5. visa izdzīvošanas aprīkojuma izmantošana;

601.6. radiolokācijas atstarotāja izmantošana;

601.7. glābšanas līdzekļu radioaprīkojuma izmantošana (ar ilustratīviem materiāliem);

601.8. peldošo enkuru izmantošana;

601.9. ķermeņa atdzišanas riski un silta apģērba nepieciešamība;

601.10. kā vislabāk izmantot glābšanas līdzekļus, lai izglābtos un izdzīvotu;

601.11. glābšanas metodes, tajā skaitā izmantojot helihoptera glābšanas aprīkojumu (stropes, grozus, nestuves), pacelšanas grozu, krasta glābšanas iekārtas un kuģu līnmetējus;

601.12. visi citi pasākumi, kas ir noteikti trauksmju sarakstā un avārijas instrukcijās;

601.13. glābšanas līdzekļu avārijas remonta instrukcijas.

602. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija samazina šajā apakšnodaļā noteiktās prasības, taču uz kuģa atrodas atbilstoša drošības informācija.

11.5. Pasākumi gatavībai avārijas situācijām

603. Kuģa īpašnieks nosaka tādas apmācības, kas nodrošina, ka kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta, lai izpildītu savus pienākumus avārijas gadījumā. Apmācībās apgūst:

603.1. iespējamos avāriju veidus (piemēram, sadursmes, ugunsgrēki un kuģa nogrimšana);

603.2. glābšanas līdzekļu veidus, kādi parasti ir uz kuģa;

603.3. izpratni par nepieciešamību stingri ievērot izdzīvošanas principus;

603.4. mācību trauksmju novērtēšanu;

603.5. gatavību jebkurām briesmām un pastāvīgas zināšanas par trauksmju sarakstos norādīto informāciju, tai skaitā:

603.5.1. katra apkalpes locekļa īpašos pienākumus avāriju gadījumā;

603.5.2. kolektīvos glābšanas līdzekļus;

603.5.3. trauksmju signālus;

603.5.4. vietas, kur novietotas glābšanas vestes un rezerves glābšanas vestes;

603.5.5. ugunsgrēka trauksmes signāla aktivizēšanas slēdžu un evakuācijas ceļus;

603.5.6. informāciju par panikas sekām;

603.5.7. darbības, kas saistītas ar personu pacelšanu no kuģiem un glābšanas līdzekļiem ar helikopteru;

603.6. darbības, kad ir izziņota iekāpšana kolektīvajā glābšanas līdzeklī, tai skaitā:

603.6.1. apģērbšanos piemērotā apģērbā;

603.6.2. glābšanas vestes uzvilkšanu;

603.6.3. papildu aizsarglīdzekļu (piemēram, segu) savākšanu;

603.7. darbības situācijā, kad dots rīkojums atstāt kuģi, tajā skaitā:

603.7.1. iekāpšana glābšanas līdzeklī no kuģa un no ūdens;

603.7.2. ielēkšana jūrā no augstuma un ievainojuma riska samazināšana, ielecot ūdenī;

603.8. darbības, kādas veic, lai izdzīvotu, nokļūstot:

603.8.1. uz ūdens esošā ugunī vai naftā;

603.8.2. zemas temperatūras apstākļos;

603.8.3. ūdeņos, kur dzīvo haizivis;

603.9. prasmi apgriezt pareizā stāvoklī apgāzušos glābšanas līdzekli;

603.10. darbības, kas veicamas, atrodoties glābšanas līdzeklī, lai:

603.10.1. iespējami ātrāk aizpeldētu drošā attālumā no kuģa;

603.10.2. aizsargātos pret aukstumu vai karstumu;

603.10.3. izmantotu peldošo enkuru vai jūras enkuru;

603.10.4. nodrošinātu apkārtnes novērošanu;

603.10.5. palīdzētu atgūties izdzīvojušajiem un, ja nepieciešams, tos aprūpētu;

603.10.6. veicinātu glābšanas līdzekļa atklāšanu, atrašanu;

603.10.7. pārbaudītu glābšanas līdzekļa aprīkojuma lietošanas derīgumu un izmantotu to pareizi;

603.10.8. pēc iespējas atrastos redzamības robežās;

603.11. galvenās briesmas izdzīvojušajiem un galvenos izdzīvošanas principus, tajā skaitā:

603.11.1. piesardzības pasākumus, kas veicami zemas temperatūras apstākļos;

603.11.2. piesardzības pasākumus, kas veicami tropu klimatiskajos apstākļos;

603.11.3. saules, vēja, lietus un jūras iedarbību;

603.11.4. piemērota apģērba nepieciešamību;

603.11.5. aizsardzības pasākumus glābšanas līdzeklī;

603.11.6. ūdenī iegremdēšanās un atdzišanas efektu;

603.11.7. nepieciešamību saglabāt ķermeņa šķidrumu;

603.11.8. aizsardzību pret jūras slimību;

603.11.9. svaiga ūdens un pārtikas pareizu lietošanu;

603.11.10. jūras ūdens dzeršanas ietekmi uz cilvēka organismu;

603.11.11. pieejamos līdzekļus, lai plosts būtu vieglāk pamanāms;

603.11.12. nepieciešamību saglabāt morāles principus;

603.12. darbības, kādas veic, dzēšot ugunsgrēku:

603.12.1. ugunsdzēšanas šļūteņu (ar dažādām sprauslām (stobriem)) lietošanu;

603.12.2. ugunsdzēšamo aparātu lietošanu;

603.12.3. informāciju par ugunsdrošo durvju izvietojumu;

603.12.4. elpošanas aparātu lietošanu.

12. Dzīvojamās telpas
12.1. Vispārīgie nosacījumi

604. Šī nodaļa attiecas uz jauniem kuģiem. Uz esošiem kuģiem šīs nodaļas prasības attiecas tik daudz, cik tās ir iespējams praktiski īstenot, ņemot vērā kuģa izmērus, konstrukciju un ekonomiskos apsvērumus.

605. Ja kuģa izmēri, uzbūve un citas īpatnības neļauj izpildīt visas šīs nodaļas prasības, inspekcija pieļauj atvieglojumus ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks pierāda pieprasīto atvieglojumu kompensēšanu ar citiem ekvivalentiem pasākumiem, šādi nodrošinot, ka kopējais stāvoklis nav sliktāks par to, kāds būtu, ievērojot visus šīs nodaļas noteikumus.

606. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija, ņemot vērā apstākļus uz konkrētā kuģa, var piemērot vieglākus nosacījumus par šīs nodaļas noteikumiem.

607. Uz kuģiem, kas atrodas jūrā mazāk par 36 stundām un kuru apkalpe nedzīvo uz kuģa, tam atrodoties ostā, inspekcija piemēro atvieglotas prasības attiecībā uz ventilāciju, guļamtelpām un ēdamtelpām, kambīzēm, produktu noliktavām ar nosacījumu, ka uz šādiem kuģiem tiek nodrošinātas sanitārās iekārtas un iespēja uzglabāt apgādi un produktus, kā arī iespēja sagatavot un ieturēt maltītes, un nodrošinātas atpūtas telpas ar guļvietām.

608. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, inspekcija, ņemot vērā katra kuģa īpašos apstākļus, attiecībā uz materiālu izvietojumu un konstrukciju, apgaismojumu un apkuri, ventilāciju, ēdamtelpām, kambīzi, produktu noliktavām un sanitārajām telpām var piemērot vieglākas prasības par šajos noteikumos noteiktajām.

12.2. Atzīšana un inspekcijas (apskates)

609. Jauno kuģu rasējumus, informāciju par apkalpošanas telpām un aprīkojumu, paredzamo bruto tilpību, apkalpes locekļu skaitu un to sadalījumu pēc amatiem iesniedz inspekcijai vai atzītai organizācijai apstiprināšanai. Rasējumos ir redzams dzīvojamo telpu izvietojums, izmēri un iekārtojums, telpu izmantošana, apkures, ventilācijas iekārtojums un izejas.

610. Atbilstošus rasējumus un informāciju iesniedz inspekcijai vai atzītai organizācijai pirms dzīvojamo telpu pārbūves un izmaiņu veikšanas tajās uz esošajiem kuģiem.

611. Inspekcija vai atzīta organizācija veic dzīvojamo telpu apskati pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc dzīvojamo un apkalpošanas telpu pārbūves.

612. Inspekcija vai atzīta organizācija ir tiesīga jebkurā laikā veikt inspekciju dzīvojamās un apkalpošanas telpās bez iepriek­šēja brīdinājuma.

12.3. Materiālu izvietošana

613. Dzīvojamās telpās neizvieto indīgas, viegli uzliesmojošas vai smakojošas vielas.

614. Dzīvojamās telpās nenovieto mantas vai apgādi, kas nav kuģa komandas īpašums. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir atļauts ierīkot ar dzīvojamām telpām saistītu nodalījumu kuģa aprīkojuma uzglabāšanai (izņemot šo noteikumu 613.punktā noteiktās vielas), ja tas nerada briesmas vai neērtības kuģa komandai.

615. Dzīvojamo telpu, koridoru un kambīzes sienas un griestus krāso gaišos toņos. Nedrīkst izmantot nenoturīgas krāsas, kuras var noberzt no krāsotās virsmas, tām pieskaroties.

12.4. Izvietojums un konstrukcija

616. Dzīvojamās telpas izvieto zem klāja vai konstruktīvi pietiekami izturīgās virsbūvēs. Nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jūras un sliktu laikapstākļu ietekmi, izolāciju pret karstumu, aukstumu un troksni.

617. Dzīvojamās telpas neizvieto priekšgalā pirms triecienstarpsienas. Tas attiecas uz telpām gan virs, gan zem darba klāja.

618. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, dzīvojamās telpas neizvieto zemāk par klāju, kas atrodas zem darba klāja. Guļamtelpas iespēju robežās izvieto kuģa vidusdaļā vai pakaļgalā.

619. Nav atļauts no guļamtelpām vai ēdamtelpām ierīkot tiešas ieejas koplietošanas tualetēs, dušās, mašīntelpās, kravas telpās, krāsu noliktavās, žāvētavās un citās tamlīdzīgās telpās.

620. Ja no viena un tā paša koridora ir ieeja guļamtelpā un mašīntelpā, mašīntelpas durvis izgatavo no tērauda un aprīko ar mehānismu, kas tās pastāvīgi tur aizvērtas.

621. Ja iespējams, paredz līdzekļus, lai pasargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu iedarbības.

622. Koridori, ko izmanto nokļūšanai dzīvojamajās telpās, ir vismaz 90 cm plati.

623. Uz koridoru sienām atļauts izvietot ugunsdzēsības signalizācijas kārbas, ventilācijas kanālus, kabeļus un tamlīdzīgu aprīkojumu, ja tas netraucē cilvēku pārvietošanos. Jebkurā koridora punktā brīvais platums ir vismaz 60 cm.

624. Ja koridoru izmanto tikai viens vai divi cilvēki, atļauts samazināt tā platumu līdz 60 cm.

625. Uz kuģiem, kuru garums ir 60 metru un lielāks, koridori, kas beidzas ar strupceļu, nav garāki par septiņiem metriem, bet uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 60 m, koridori nav garāki par 2,5 m un to laukums nepārsniedz 5,0 m2.

626. Durvis uz kuģiem atbilst šādiem nosacījumiem:

626.1. visām durvīm no atklāta klāja uz lazaretēm brīvais platums nav mazāks par 750 mm;

626.2. durvīm, kas nodrošina pieeju kāpņu telpām vai evakuācijas ceļiem, brīvais platums nav mazāks par 700 mm;

626.3. durvīm, kas nodrošina pieeju sabiedriskajām telpām un kajītēm, brīvais platums nav mazāks par 650 mm;

626.4. durvīm uz tualetēm un dušām brīvais platums nav mazāks par 600 mm;

626.5. durvju aiļu augstums no klāja pārseguma līdz augšējā rāmja apakšējai malai ir 1,88 m.

627. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija atļauj atkāpes no noteiktajiem durvju platumiem, ņemot vērā kuģa izmērus un ekspluatācijas apstākļus.

628. Visus koridorus un kāpnes, kas ved uz dzīvojamām telpām, aprīko ar atbilstošiem rokturiem (ja iespējams, abās pusēs).

629. Nodrošina vismaz divas izejas no dzīvojamām telpām. Izejas ierīko iespējami tālu vienu no otras.

630. Viena no izejām var būt avārijas izeja caur lūku (durvīm) vai iluminatoru (logu). Nodrošina, lai avārijas izeja atbilstu šādām prasībām:

630.1. brīvā atvere lūkai vai durvīm ir vismaz 600 x 600 mm;

630.2. lūka vai durvis ir atveramas no iekšpuses bez atslēgu vai instrumentu palīdzības;

630.3. ja par avārijas izeju izmanto iluminatoru vai logu, iluminatora brīvo atveri paredz vismaz 450 mm diametrā, loga atveres īsāko malu paredz vismaz 450 mm;

630.4. ja ceļš uz avārijas izeju ved caur atsevišķām telpām, šo telpu durvis nav noslēdzamas, ja tās nav aprīkotas ar speciāliem izsitamiem pildiņiem;

630.5. lai atvieglotu izkļūšanu caur avārijas izeju, uzstāda atbilstošas kāpnes, pakāpienus un rokturus;

630.6. uz visiem izejas elementiem ir uzraksts "Avārijas izeja".

631. Dzīvojamo telpu ārsienas un starpsienas, kas atdala dzīvojamās telpas no koplietošanas tualetēm, mazgāšanās telpām, mašīntelpām, kravas telpām, noliktavām, krāsu glabātavām, žāvētavām vai citām līdzīgām telpām, izgatavo no tērauda vai cita materiāla un paredz, ka tās ir ūdens un gāzu necaurlaidīgas.

632. Ja tērauda klāji vai starpsienas norobežo dzīvojamās telpas no degvielas cisternām, klājus un starpsienas projektē ar vismaz 40 mm biezu pārklājumu no nedegoša materiāla. Dzīvojamās telpās neierīko līdlūkas vai citas atveres, kas ved uz degvielas kravas tilpnēm.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

633. Ja caur dzīvojamām telpām velk enkurķēdes, tās ievieto atbilstoša izmēra ūdensnecaurlaidīgās caurulēs vai kastēs, kas ir pienācīgi izolētas.

634. Apkalpes dzīvojamajās telpās grīdas izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam), konstrukcijas izgatavo izturīgas pret mitrumu un viegli uzkopjamas.

635. Uzstāda atbilstoša izmēra notekas.

636. Izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai nepieļautu kukaiņu iekļūšanu dzīvojamās telpās.

637. Ārsienas, klājus un citas konstrukcijas, kas norobežo dzīvojamās telpas, izolē ar vismaz 50 mm biezu sertificētu nedegošu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām uz kuģiem ar tērauda korpusu izgatavo no tērauda. Uz koka kuģiem šīs starpsienas izgatavo no 60 mm bieza koka un pārklāj ar izolācijas plāksnēm.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

638. Dzīvojamās telpās karstā ūdens un tvaika caurules rūpīgi nosedz, lai, tām nejauši pieskaroties, nevarētu gūt apdegumus. Ja dzīvojamās telpas vai koridori, kas ved uz dzīvojamām telpām, atrodas līdzās kambīzei, mašīntelpai vai citai telpai, kurā temperatūra ir daudz augstāka, starpsienas izolē ar sertificētu nedegošu izolācijas materiālu.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

639. Neizmanto azbestu saturošus izo­lācijas materiālus.

12.5. Apgaismojums un apkure

640. Visas dzīvojamās telpas nodrošina ar pietiekamu apgaismojumu. Paredz tādu dabīgā apgaismojuma intensitāti, lai skaidrā dienā cilvēks ar normālu redzi jebkurā dzīvojamās telpas vietā varētu lasīt avīzi. Ja nav iespējams nodrošināt pietiekamu dabīgo apgaismojumu, iekārto ekvivalentas intensitātes mākslīgo apgaismojumu.

641. Apkalpes dzīvojamajās telpās ierīko elektrisko apgaismojumu. Ja uz kuģa nav divu neatkarīgu elektroenerģijas avotu apgaismojuma nodrošināšanai, avārijas apgaismojumam izmanto piemērotus bateriju lukturus.

642. Neatkarīgie elektriskās enerģijas avoti ir vai nu kuģa elektroenerģijas piegādes sistēma, vai rezerves un avārijas enerģijas avots. Tā kā avārijas elektroapgādes avots ir atdalīts no elektroapgādes sistēmas, nav noteikts palīgdzinēju skaits, kas iekļauts kopējā kuģa elektroapgādes sistēmā. Atdalīts kontūrs netiek prasīts avārijas apgaismojumam dzīvojamajās telpās.

643. Guļamtelpās pie katras kojas lasīšanai iekārto lampu ar slēdzi.

644. Dzīvojamās telpās par pietiekamu uzskatāma šāda mākslīgā apgaismojuma intensitāte:

644.1. guļamtelpās:

644.1.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;

644.1.2. apgaismojums uz galdiem lasīšanai un rakstīšanai - 200 luksi;

644.2. ēdamtelpās un atpūtas telpās:

644.2.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;

644.2.2. apgaismojums uz galdiem - 150 luksi;

644.2.3. apgaismojums uz galdiem lasīšanai, rakstīšanai, spēlēm - 200 luksi;

644.3. sanitārajās telpās:

644.3.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;

644.3.2. apgaismojums pie spoguļiem - 200 luksi;

644.4. vispārējais apgaismojums koridoros un kāpņu telpās - 50 luksi;

644.5. izolatorā darba gaisma virs kojas - 200 luksi.

645. Uz visiem kuģiem dzīvojamās telpas aprīko ar atbilstošu apkures sistēmu.

646. Ja kuģis strādā apstākļos, kad nepieciešama apkure, nodrošina apkures sistēmas darbību. Paredz pietiekamu apkures jaudu, lai uzturētu telpās vismaz +20 oC temperatūru jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos.

647. Uz kuģiem apkurei neizmanto atklātu uguni.

648. Izmanto elektriskos sildītājus, kas piemēroti nepārtrauktam darbam.

649. Radiatorus un citas sildāmierīces apgādā ar attiecīgiem vairogiem un izvieto tā, lai tās neradītu briesmas vai neērtības.

12.6. Ventilācija

650. Dzīvojamās telpās nodrošina gan pieplūdes, gan izplūdes ventilāciju visos ekspluatācijas apstākļos, arī tad, ja durvis, iluminatori, lūkas vai citas atveres ir slēgtas.

651. Ventilācijas atveres pieplūdes un izplūdes ventilācijai izvieto tā, lai telpa tiktu labi izvēdināta. Pieplūdes atveres izvieto tā, lai telpās nevarētu ieplūst kaitīgas gāzes.

652. Ventilācijas atveres neizvieto virs kojām vai to tiešā tuvumā.

653. Telpas, kas ir paredzētas uzliesmojošu, kodīgu vai smakojošu vielu uzglabāšanai, vēdina atsevišķi no kopējās ventilācijas sistēmas.

654. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa izplūdi no telpām nodrošina caur vārstiem durvīs vai starpsienās uz koridoriem, no kuriem nodrošina izplūdi atmosfērā.

655. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju guļamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta, taču ne mazāka par 30 cm2.

656. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju ēdamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta.

657. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa kanālus iekārto iespējami īsus, ar minimāli iespējamo līkumu skaitu.

658. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācija ir mehāniska.

659. Mehāniskās ventilācijas ražībai jābūt tādai, lai katrā telpā nodrošinātu seškārtēju gaisa apmaiņu stundā.

660. Paredz regulējamu ventilācijas sis­tēmu.

661. Pieplūdes un izplūdes gaisa kanālus veido pietiekami lielus, lai gaisa ātrums tajos nepārsniegtu sešus metrus sekundē.

662. Gaisa izplūdi var novirzīt uz koridoriem vai tieši atmosfērā.

663. Ja tualetēm un dušas telpām ir paredzēta atsevišķa mehāniskā ventilācijas sistēma, dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmā ir pieļaujama līdz 50 % gaisa recirkulācija.

664. Kuģa ekspluatācijas laikā nodrošina nepārtrauktu ventilācijas sistēmas darbību.

665. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu ventilācijas sistēmu uzturēt darba kārtībā.

666. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas aprīko ar attiecīgiem filtriem gaisa iesūkšanas vietās, tās speciāli projektē darbam jūras apstākļos. Minētās sistēmas nedrīkst radīt troksni vai vibrāciju, kas rada neērtības.

667. Tualetēs un dušas telpās ierīko atsevišķu ventilāciju ar izvadu atmosfērā.

668. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, tualetēs un dušās ierīko speciālu vilkmes ventilāciju ar tiešu izvadu atmosfērā. Vilkmes ventilācijas jaudai jābūt tādai, lai nodrošinātu desmitkārtēju gaisa apmaiņu stundā. Gaisa padevi uz tualetēm un dušām nodrošina ar atvērumiem zem durvīm no blakus esošajām guļamtelpām vai koridoriem.

669. Ventilāciju (izņemot mehānisko ventilāciju) kanālu ārpusē aprīko ar vāku.

670. Ja kambīzē ir uzstādīta plīts ēdiena gatavošanai, virs tās uzstāda tvaiku nosūcēju ar izvadu atmosfērā.

671. Lazaretes ventilāciju iekārto tā, lai gaiss no tās nenonāktu citās dzīvojamās telpās. Durvīs no lazaretes uz koridoru, pa kuru var nokļūt pārējās dzīvojamās telpās, neierīko ventilācijas atveres.

12.7. Guļamtelpas

672. Guļamtelpas būvē un aprīko tā, lai tās būtu viegli uzturēt tīras un lai tās sniegtu atbilstošu komforta līmeni.

673. Cilvēku skaits vienā guļamtelpā nepārsniedz:

673.1. virsniekiem - vienu cilvēku;

673.2. ierindas jūrniekiem uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, - četrus cilvēkus;

673.3. ierindas jūrniekiem uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, - 2 cilvēkus.

674. Uz guļamtelpu durvīm ir norāde, kādam cilvēku skaitam un kam telpa ir paredzēta.

675. Katram cilvēkam, kuram ir domāta guļamtelpa, paredz vismaz šādu brīvās telpas platību, neskaitot laukumus zem un virs kojām, skapjiem un citām stacionāri uzstādītām mēbelēm:

675.1. uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks, - 0,75 m2;

675.2. uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, - 1,0 m2.

676. Brīvo griestu augstums dzīvojamās telpās un koridoros ir vismaz 1,98 m.

677. Katram apkalpes loceklim paredz atsevišķu koju.

678. Kojas izvieto tā, lai tās nebūtu izvietotas cieši blakus.

679. Vienu virs otras neizvieto vairāk kā divas kojas.

680. Ja kojas izvieto vienu virs otras, apak­šējā koja nav zemāk kā 30 cm virs grīdas, bet augšējo izvieto apmēram vidū starp apakšējo koju un griestiem.

681. Kojas iekšējie izmēri nav mazāki par 1,98 m x 0,68 m. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, pieļaujams izmērs 1,98 m x 0,58 m. Īpašos gadījumos ir pieļaujams, ka kojas platums vienā tās galā ir nedaudz mazāks.

682. Kojas karkasu un malas izgatavo no piemērota materiāla - cieta, gluda, noturīga pret rūsēšanu, kaitēkļiem un parazītiem. Katru koju apgādā ar matraci. Matrača pildījumam izmanto materiālu, kas ir drošs pret parazītiem. Ja kojas izvieto vienu virs otras, zem augšējās kojas ierīko putekļu necaurlaidīgu pamatni no koka, audekla, brezenta vai cita piemērota materiāla.

683. Guļamtelpās iekārto aizveramus drēbju skapjus, kuros ir piederumi drēbju pakāršanai. Iekārto arī skapi ar atvilktnēm (atvilktnes tilpums - vismaz 0,056 m3 katram cilvēkam, kuram paredzēta telpa).

684. Katrā guļamtelpā novieto galdu un paredz cilvēku skaitam atbilstošu krēslu daudzumu.

685. Mēbeles izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam).

686. Guļamtelpu iluminatoriem nodrošina aizkarus.

687. Guļamtelpā vai tualetē nodrošina spoguli, grāmatplauktu un pietiekamu daudzumu drēbju pakaramo. Katram cilvēkam paredz nelielu plauktiņu tualetes piederumiem.

12.8. Ēdamtelpas, kambīze, produktu noliktavas

688. Uz kuģa, kura apkalpē ir četri cilvēki vai vairāk, ēdamtelpu atdala no guļamtelpas.

689. Ēdamtelpas ierīko pietiekami lielas un aprīko ar pietiekamu galdu un krēslu daudzumu tam cilvēku skaitam, kas vienlaikus varētu tur atrasties.

690. Ja ēdamtelpa un kambīze ir atdalītas, tās ierīko iespējami tuvu vienu otrai.

691. Mēbeles ēdamtelpās izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam). Galdu virsmas un sēdekļus izgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret mitrumu un ko viegli uzturēt tīru.

692. Kambīzi atdala no guļamtelpām.

693. Kambīzi ierīko pietiekami lielu un tajā nodrošina labu apgaismo­jumu, ventilāciju un notekas atbilstoši šo noteikumu 635.punkta prasībām.

694. Kambīzi aprīko ar iekārtām ēdiena pagatavošanai, ar trauku skapjiem un plauktiem pietiekamā daudzumā, un ar nerūsējoša materiāla izlietnēm. Ierīko dzeramā ūdens padevi pa cauruļvadiem no attiecīgajām cisternām. Ja nav paredzēta karstā ūdens padeve, uzstāda ierīces ūdens sildīšanai.

695. Ierīko pietiekami lielas, sausas, vēsas un labi ventilējamas produktu noliktavas. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, uzstāda ledusskapjus vai citas saldēšanas ierīces produktu glabāšanai zemā temperatūrā.

696. Stacionārās dzeramā ūdens cisternas norobežo no cisternām, kas paredzētas citiem šķidrumiem (izmanto koferdamus). Atļauts neierīkot koferdamu starp dzeramā ūdens cisternām un cisternām, kurās ir jūras ūdens. Lai varētu veikt dzeramā ūdens cisternu pārbaudi gan no ārpuses, gan iekšpuses, ierīko līdlūkas. Ja cisterna ir pārāk maza, lai varētu tajā iekļūt, nodrošina pietiekamu skaitu lūku cisternas tīrīšanai. Līdlūku un tīrīšanas lūku vākus nostiprina uz vismaz 50 mm augstām apmalēm. Uz vāka jābūt uzrakstam "Dzeramais ūdens".

697. Visas cisternu tērauda daļas savieno tikai ar metināšanas palīdzību. Visas cisternu iekšējās virsmas pārklāj ar sertificētu pārklājumu.

698. Citu kuģa sistēmu cauruļvadi šķērso dzeramā ūdens cisternas tikai tad, ja tie ir izvietoti speciālā šahtā, kuras sienu biezums ir vienāds ar cisternas sienu biezumu.

699. Cisternu iztukšo vai nu ar sūkņa palīdzību, ūdeni izsūcot no cisternas zemākā punkta, vai arī caur noteku. Dzeramā ūdens cisternu noteku aizgriežņus izgatavo citāda izmēra nekā citām cisternām, lai tos nevarētu sajaukt ar citu sistēmu noteku aizgriežņiem.

700. Dzeramā ūdens cisternu iepildīšanas caurules, kas paredzētas cisternu piepildīšanai no krasta, ierīko, izvirzot tās 400 mm virs klāja. Šo cauruļu vākus ierīko noslēdzamus ar atslēgu un uz tiem jābūt uzrakstam "Dzeramais ūdens". Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ja to prasa īpaši apstākļi, ir pieļaujams, ka iepildes cauruļu galus iekārto zemāk. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar mērīšanas caurulēm.

701. Paredz tādu mērīšanas cauruļu konstrukciju, kas nepieļauj netīrumu iekļūšanu cisternā, tās iekārto noslēdzamas ar atslēgu. Uz caurulēm jābūt uzrakstam "Dzeramais ūdens".

702. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar vismaz divām gaisa caurulēm, kurās uzstāda filtrējošus tīklus.

703. Dzeramā ūdens sistēma nedrīkst būt savienota ar citām kuģa sistēmām. To izgatavo no sertificētiem materiāliem, ievērojot šādus nosacījumus:

703.1. caurules, kuras var sasalt, attiecīgi izolē;

703.2. izmanto centrbēdzes, membrānas vai cita sertificēta tipa sūkņus. Nedrīkst izmantot sūkņus, kuru darbībai nepieciešama tādu sūkņa daļu eļļošana, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni;

703.3. cauruļvadi nedrīkst šķērsot cisternas, kas paredzētas citiem šķidrumiem, izņemot jūras ūdeni;

703.4. var ierīkot tikai sertificēta tipa dezinfekcijas aprīkojumu (ja tāds ir paredzēts).

704. Uzstāda tikai sertificētu dzeramā ūdens ģeneratoru (ja tāds ir paredzēts). Atveres jūras ūdens ņemšanai dzeramā ūdens ģeneratoram izvieto tā, lai to tuvumā nebūtu citu kuģa sistēmu izplūdes atveres.

705. Kuģošanas dokumentus izsniedz tikai tādā gadījumā, ja inspekcijā iesniegtie ūdens analīžu rezultāti norāda, ka dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai.

12.9. Sanitārās telpas

706. Uz kuģa ierīko dušas ar karstu un aukstu ūdeni, izlietnes roku mazgāšanai un tualetes. Šajās telpās nodrošina labu ventilāciju.

707. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, iekārto vismaz vienu tualeti uz astoņiem cilvēkiem.

708. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz šādas sanitārā aprīkojuma normas (neskaitot apkalpes locekļus, kuri ir izvietoti atsevišķās kajītēs ar tur iekārtotu dušu un tualeti):

708.1. viena vanna un/vai duša uz astoņiem cilvēkiem;

708.2. viena tualete uz sešiem cilvēkiem;

708.2. viena izlietne uz četriem cilvēkiem.

709. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti stūres mājas tiešā tuvumā. Uz kuģiem, kuru garums ir 85 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti mašīntelpas tiešā tuvumā.

710. Tualetes un dušas telpas ierīko atbilstoši šādām prasībām:

710.1. ierīko tikai skalojamas tualetes;

710.2. katrā atsevišķā tualetes telpā ierīko izlietni roku mazgāšanai;

710.3. nodrošina karstā un aukstā ūdens padevi katrai atsevišķai dušai vai roku mazgāšanas izlietnei;

710.4. iekārto izlietnes, dušas telpas vai kabīnes;

710.5. grīdu aprīko ar atbilstošām notekām;

710.6. nodrošina starpsienu ūdensnecaurlaidību vismaz 300 mm augstumā virs grīdas;

710.7. tualetes izvieto tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas no guļamtelpām un dušām, bet būtu atdalītas no tām. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no guļamtelpas, kas paredzēta vairāk kā vienam cilvēkam, vai no citām telpām, izņemot koridorus;

710.8. durvis uz tualetēm un dušas telpām ierīko noslēdzamas.

711. Ierīko pietiekami lielas grīdas notekas. Noteku konstrukcijai jābūt tādai, lai nerastos aizdambējumi un lai būtu viegli tās uzturēt tīras. Notekas neizvada caur dzeramā ūdens kravas tilpnēm. Ja notekas ierīko caur kambīzi, ēdamtelpām vai guļamtelpām, tās pienācīgi izolē un nosedz.

712. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz iekārtas drēbju mazgāšanai un žāvēšanai. To jaudas nosaka, ņemot vērā kuģa apkalpes locekļu skaitu un reisu ilgumu.

713. Ja nav praktiski iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju mazgāšanai, mazgāšanas iekārtu var izvietot dušas telpās.

714. Uzstāda aprīkojumu drēbju žāvēšanai. To izvieto labi apsildāmā un ventilējamā telpā atsevišķi no guļamtelpām un ēdamtelpām.

715. Ja nav iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju žāvēšanai, var izmantot jebkuru citu atbilstošu telpu.

12.10. Lazaretes un izolatori

716. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, iekārto atsevišķu izolatoru ar divām gultām, bet, ja kuģa apkalpē ir 18 cilvēku vai mazāk, pietiek ar vienu gultu.

717. Ja uz kuģa katram apkalpes loceklim ir paredzēta atsevišķa kajīte ar atsevišķu tualeti, izolatora vietā tiek ierīkota atsevišķa procedūru telpa neatkarīgi no apkalpes locekļu skaita. Šo telpu aprīko ar vannu un izlietni roku mazgāšanai, un no tās iekārto tiešu ieeju tualetē.

718. Izolatoru vai procedūru telpu iekārto vietā, kur trokšņa un vibrāciju ietekme ir minimāla, lai slimā persona varētu justies iespējami komfortabli jebkuros laikapstākļos.

719. Ierīko vismaz 750 mm platas durvis no ārējā klāja uz izolatoru, lai būtu iespējams ienest cilvēku uz nestuvēm.

720. Gultu vai gultas novieto tā, lai pie tām būtu brīva pieeja no abiem sāniem un gala.

721. Pie katras gultas ierīko zvana pogu.

722. Tieši blakus izolatoram paredz mazgājamo telpu ar tualeti un izlietni roku mazgāšanai. No izolatora ierīko tiešu ieeju mazgājamajā telpā. Papildus mazgājamajā telpā vai izolatorā ierīko vismaz 1500 mm garu vannu ar nepieciešamo aprīkojumu.

723. Izolatora vai procedūru telpas platībai jābūt vismaz 6,5 m2.

724. Izolatoru vai procedūru telpu attiecīgi apzīmē un izmanto tikai paredzētajiem mērķiem.

725. Kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina ar tāda izmēra nestuvēm, kuras var iznest pa kuģa durvīm.

12.11. Prasības kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem

726. Kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, atbilst šo noteikumu prasībām tādā apjomā, cik tas ir iespējams, ņemot vērā kuģa izmērus.

13. Piesārņojuma novēršana
13.1. Vispārīgie nosacījumi

727. Šīs nodaļas prasības attiecas uz komercdarbībai paredzētajiem kuģiem, kuri nepārvadā naftu kā kravu un kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 400 (turpmāk - kuģi), un naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150, neatkarīgi no kuģošanas rajona, ja šajā nodaļā nav norādīts citādi.

728. Šajā nodaļā minētās prasības neierobežo papildu prasību piemērošanu saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.

13.2. Piesārņojuma ar atkritumiem novēršana

729. Kuģiem, kuriem ir saistošas šajā apakšnodaļā noteiktās prasības, piemēro arī 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola (turpmāk - MARPOL konvencija) V pielikuma "Noteikumi piesārņojuma novēršanai no kuģiem ar atkritumiem" noteiktās prasības attiecībā uz lietojumu, izņēmumiem, kā arī nosacījumiem atkritumu novadīšanai jūrā īpašajos rajonos un ārpus tiem.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu "atkritumu izmešanas nosacījumiem" aizstāšana ar vārdiem "nosacījumiem atkritumu novadīšanai jūrā" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

730. Jebkuru atkritumu novadīšana teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās ir aizliegta.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārda "izmešana" aizstāšana ar vārdu "novadīšana" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

731. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, uz kuģiem, kam izdota apliecība mazāk nekā 15 personu pārvadāšanai (neatkarīgi no to kuģošanas rajona, to skaitā kuģiem, kuru darbības rajons ir osta), kā arī uz kuģiem, kam izdota apliecība 15 un vairāk personu pārvadāšanai, un tie nav iesaistīti starptautiskos reisos, ierakstus par darbībām ar atkritumiem veic kuģa žurnālā.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu un skaitļa "vairāk nekā 15" aizstāšana ar skaitli un vārdiem "15 un vairāk" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2.punktu)

731.1 Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 un vairāk personu, ir atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikumam.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

731.2 Uz visiem kuģiem, kuru garums ir 12 metru un lielāks, izvieto plakātus saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu. Plakātus izgatavo vismaz 12,5 cm x 20 cm izmērā no izturīga materiāla un izvieto labi pārredzamās vietās uz kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās. Uz kuģiem, kas pārvadā pasažierus, plakātus izvieto arī vietās, kur uzturas un pulcējas pasažieri. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

732. Uz kuģa paredz atkritumu uzglabāšanas aprīkojumu un nodrošina pietiekamas uzglabāšanas tilpnes cietajiem atkritumiem un pārtikas atliekām, ņemot vērā kuģošanas rajonu un kuģa ieiešanu ostās, kur var nodot atkritumus. Uz kuģa paredz vismaz trīs atkritumu konteinerus vai cita veida tilpnes šādām atkritumu kategorijām:

732.1. plastmasai, tajā skaitā atkritumiem, kas sajaukti ar to;

732.2. pārtikas atliekām;

732.3. citiem atkritumiem, ko, ievērojot MARPOL konvencijas V pieli­kuma nosacījumus, atļauts novadīt jūrā.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu "drīkst izmest" aizstāšana ar vārdiem "atļauts novadīt" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

733. Katru atkritumu konteineru attiecīgi apzīmē. Konteineri atšķiras pēc krāsas, marķējuma, formas, izmēriem vai atrašanās vietas. Uzraksti uz atkritumu konteineriem ir latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā. Rekomendējamie minimālie atkritumu konteineru tilpumi norādīti tabulā:

Kuģa bruto tilpība un personu skaits
uz kuģa

Minimālie atkritumu konteineru tilpumi (m3)

<400; līdz 10 personām

0,1

<400; līdz 50 personām

0,5

Kuģiem ar vairāk nekā 50 personām

1,0 m3 uz 100 personām vienā dienā

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu "uzraksta rakstura" aizstāšana ar vārdu "marķējuma" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

734. Cepameļļas novadīšana jūrā ir aizliegta.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

735. Uz kuģa veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu plastmasas un tās izstrādājumu nodošanu ostu pieņemšanas iekārtās. Šo metodi atzīst par prioritāru salīdzinājumā ar citām metodēm, ko lieto, lai atbrīvotos no šiem atkritumiem.

736. Ja plastmasas atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un nav atdalāmi no tiem, ar šādiem atkritumiem rīkojas kā ar plastmasu.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

737. Uz kuģa veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas pārtikas atliekas kopā ar plastmasu.

738. Atrodoties citu 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsar­dzības konvencijas (turpmāk - Helsinku konvencija) dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, aizliegts sadedzināt atkritumus uz kuģa.

739. Atrodoties Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ostās, aizliegts kuģu radītos atkritumus sadedzināt uz kuģa.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu "teritoriālajos ūdeņos" aizstāšana ar vārdiem "jurisdikcijā esošajos ūdeņos"stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

740. Pirms atstāt ostu, visus atkritumus, ko nedrīkst novadīt jūrā, nodod ostu pieņemšanas iekārtās.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārda "izmest" aizstāšana ar vārdu "novadīt" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

13.3. Piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršana

741. Neatkarīgi no kuģošanas rajona (tai skaitā ostās) šīs apakšnodaļas prasības piemēro kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot).

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu un skaitļa "mazāk par 15 personām" aizstāšana ar vārdiem un skaitli "līdz 15 personām (ieskaitot)" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

742. Apakšnodaļā lietoti šādi termini:

742.1. notekūdeņi:

742.1.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem;

742.1.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (piemēram, ambulance, lazarete) - no mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās;

742.1.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki;

742.1.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar šajā punktā minētajiem kanalizācijas ūdeņiem;

742.2. uzglabāšanas tvertne - tvertne, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai;

742.3. pelēkie ūdeņi - ūdeņi no veļas mazgātavām, vannām, dušas telpām, kambīzes un trauku mazgājamie ūdeņi;

742.4. persona - apkalpes loceklis vai pasažieris;

742.5. cauruļvadu standartsavienojums – atloku standartsavienojums, caur kuru ir iespējama uzglabāšanas tvertņu iztukšošana ostas pieņemšanas iekārtās, izmantojot ārējo sūknēšanas aprīkojumu;

742.6. notekūdeņu savākšanas sistēma – savstarpēji savienots sanitārais aprīkojums, ieskaitot klozetpodu, šļūtenes, cauruļvadus, notekūdeņu uzglabāšanas tvertni un aprīkojumu, kas paredzēts notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai, ventilēšanai un tālākai notekūdeņu novadīšanai jūrā vai ostas pieņemšanas iekārtās;

742.7. stacionārā notekūdeņu savākšanas sistēma – sistēma, kuras aprīkojumā ir klozetpods, uzglabāšanas tvertne un ar to saistītie vārsti, cauruļvadi un (vai) cauruļvadu savienojumi, kā arī cauruļvadu standartsavienojums, kas piemērots maziem kuģiem, lai savāktu, uzglabātu un novadītu notekūdeņus;

742.8. pārvietojamā notekūdeņu savākšanas sistēma – sistēma, kuras aprīkojumā ir klozetpods un ar to saistītā pārvietojamā notekūdeņu uzglabāšanas tvertne. Šīs sistēmas konstrukcija neparedz uzglabāšanas tvertnes satura izvadu jūrā.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

743. Visiem kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas IV pielikumā "Noteikumi piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanai no kuģiem" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, notekūdeņu novadīšanas nosacījumiem jūrā, kā arī cauruļvadu standartsavienojumu.

(MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

744. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpumu nosaka, ņemot vērā:

744.1. reisa ilgumu;

744.2. personu skaitu uz kuģa;

744.3. kāda skalošanas sistēma tiek izmantota uz kuģa - vakuumsistēma, paras­tā vai recirkulācijas sistēma;

744.4. vai pelēko ūdeņu un notekūdeņu savākšanas sistēmas ir savienotas;

744.5. pelēko ūdeņu un notekūdeņu rašanās daudzumu dienā (uz vienu personu).

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

745. Pelēko ūdeņu un notekūdeņu iespējamais daudzums litros dienā vienai personai, ņemot vērā šādu sistēmu:

Litri dienā uz vienu personu

parastā sistēma

vakuumsistēma

recirkulācijas sistēma

Notekūdeņi

50

25

10

Notekūdeņi un pelēkie ūdeņi

200

125

-

746. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpums ir tāds, kas nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu, ekspluatējot kuģi vismaz 24 stundas.

747. Kuģi, kuri iesaistīti reisos, kas nav ilgāki par vienu diennakti, var būt aprīkoti ar notek­ūdeņu uzglabāšanas tvertni, kuras tilpums ir tāds, kas nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu, ekspluatējot kuģi vismaz 12 stundas.

747.1 Kuģus, kuri iesaistīti tikai vietējos reisos, kas nav ilgāki par vienu stundu, pēc saskaņošanas ar inspekciju aprīko ar mazāku notekūdeņu uzglabāšanas tvertni vai tādu neuzstāda vispār, ja uz šādiem kuģiem tehnisku un praktisku iemeslu dēļ notekūdeņu uzglabāšanas tvertni nav iespējams uzstādīt.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

748. Kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot), ja to darbības zona ir Baltijas jūra un teritoriālie ūdeņi, un tie ir aprīkoti ar stacionārām notekūdeņu savākšanas sistēmām vai pārvietojamām notekūdeņu savākšanas sistēmām, aprīko:

748.1. ar tādu notekūdeņu savākšanas sistēmu ar uzglabāšanas tvertni, kuras saturu var iztukšot ostas pieņemšanas iekārtās;

748.2. ar tādu notekūdeņu savākšanas sistēmu un cauruļvadu standartsavienojumu, kas nodrošina drošu notekūdeņu savākšanu un uzglabāšanas tvertnes iztukšošanu, nenodarot kaitējumu videi.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

749. Jebkurā notekūdeņu savākšanas sistēmā dezinfekcijai izmanto tikai tādas vielas, kas nav kaitīgas videi.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779)

749.1 Ja notekūdeņu savākšanas sistēma un cauruļvadu standartsavienojums atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uzskatāms, ka tas atbilst šo noteikumu 748.2. apakšpunktā minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā)

13.4. Piesārņojuma ar naftu novēršana

750. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150, kā arī visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

751. Kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas I pielikumā "Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar naftu" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā no mašīntelpām, naftas tank­kuģu kravas nodalījuma īpašajos rajonos, ārpus tiem, kā arī nopludināšanai paredzēto cauruļvadu standartsavienojumu.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu "naftu saturošu maisījumu nopludināšanas nosacījumiem" aizstāšana ar vārdiem "nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

752. Jebkādu naftu saturošu maisījumu nopludināšana ostā ir aizliegta, un, kuģim atrodoties ostā, šādu maisījumu atsūknēšanas sistēmu vārsti ir aizvērti un aizzīmogoti.

753. Kuģus (izņemot tos, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400) iespēju robežās aprīko ar tādu filtrēšanas iekārtu, kuras konstrukcija ir inspekcijas apstiprināta un kura nodrošina, ka naftu saturošo maisījumu nopludināšana notiek saskaņā ar šo noteikumu 751.punktu, vai šajos kuģos ir nodrošināta naftu saturošu maisījumu uzglabāšana, lai tos nodotu pieņemšanas iekārtās ostās.

754. Stacionāriem kuģiem, kuri veic pārgājienus tikai bez kravas, lai mainītu dislokācijas vietu, un kurus izmanto kā kuģi viesnīcu, kravas glabātavu vai citām vajadzībām, nav jābūt aprīkotiem ar filtrēšanas iekārtu. Uz šādiem kuģiem ir tilpuma sateču ūdeņu uzglabāšanas tilpnes, kas atbilst inspekcijas prasībām, nodrošinot visu naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanu uz kuģa. Minētos sateču ūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā.

755. Lai nodrošinātu šo noteikumu 753. un 754.punktā noteiktās prasības attiecībā uz naftu saturošu maisījumu uzglabāšanu, uz kuģa, kura tilpība ir mazāka par 400, minēto ūdeņu uzglabāšanas tilpnes ir ar vismaz 1 m3 lielu tilpumu. Tās aprīkotas ar sūkni un standartsavienojumu. Ja tehnisku un praktisku iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt 1 m3 lielu uzglabāšanas tilpni, pēc saskaņošanas ar inspekciju var uzstādīt tilpnes ar mazāku tilpumu.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

13.5. Naftas operāciju žurnāli

756. Uz katra kuģa, kurš nepārvadā naftu kā kravu un kura bruto tilpība ir mazāka par 400, un uz katra naftas tankkuģa (neatkarīgi no tā kuģošanas rajona), kura bruto tilpība ir mazāka par 150, ierakstus par operācijām ar naftu mašīntelpā veic kuģa mašīnžurnālā. Ierakstus veic latviešu valodā.

757. Uz katra naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 150, ir naftas operāciju žurnāla II daļa (ierakstiem par kravas un balasta operācijām ar naftu). Ierakstus tajā veic atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 36.noteikumam. Ierakstus veic latviešu valodā.

13.6. Gaisa piesārņojuma novēršana no kuģiem

758. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, piemēro MARPOL konvencijas VI pielikuma "Noteikumi gaisa piesārņojuma novēršanai no kuģiem" noteiktās prasības attiecībā uz lietojumu, izņēmumiem, sēra oksīda emisijas ierobežojumiem, gaistošiem organiskiem savienojumiem, kuģa insineratoriem un degvielas kvalitāti.

759. Uz kuģiem esošās ozonu noārdošās vielas un iekārtas (ja tās satur minētās vielas un tiek demontētas) ir jānogādā atbilstošās pieņemšanas iekārtās ostā.

13.7. Piesārņojuma novēršana ar alvu saturošiem organiskiem savienojumiem kuģu pretapaugšanas sistēmās

760. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro visiem kuģiem, ja nav noteikts citādi, un nosaka prasību aizliegt izmantot uz kuģiem tādas pretapaugšanas sistēmas (pārklājums, krāsas, virsmas apstrāde, virsma, ko izmanto uz kuģa, lai kontrolētu un novērstu apaugšanu ar nevēlamiem ūdens organismiem) kā alvu saturošie organiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi.

761. Uz kuģiem, mainot vai aizstājot pretapaugšanas sistēmu, ir aizliegts izmantot tādas sistēmas kā alvu saturošie organiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi.

762. No 2008.gada 1.janvāra uz kuģiem, to korpusa, virsmām vai ārējām daļām esošajās pretapaugšanas sistēmās nedrīkst būt alvu saturošie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi, ja tiem nav pārklājuma, kas veido barjeru šādiem savienojumiem.

763. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, veic sākotnējo apskati, pirms kuģi nodod ekspluatācijā vai kad tiek mainīta vai aizstāta pretapaugšanas sistēma. Apskati veic, lai pārliecinātos par pretapaugšanas sistēmu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Regulai (EK) Nr. 782/2003 par alvu saturošo organisko savienojumu izmantošanas aizliegumu uz kuģiem (turpmāk - Regula).

764. Apskati veic saskaņā ar Regulā un 2001.gada Starptautiskajā konvencijā par kaitīgo pretapaugšanas krāsu sistēmu kontroli uz kuģiem (turpmāk - AFS konvencija) noteiktajām prasībām.

765. Pēc apskates veikšanas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka (neatkarīgi no to kuģošanas rajona), izsniedz apliecību par kuģu pretapaugšanas sistēmu, kuras forma un izsniegšanas kārtība atbilst Regulā un AFS konvencijā noteiktajām prasībām.

766. Uz visiem kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400, bet kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk, ir deklarācija par kuģa pret­ap­augšanas sistēmu. Deklarāciju apstiprina kuģa īpašnieks vai viņa deleģēts pārstāvis, un tai pievienota krāsu ražotāja dokumentācija. Deklarācijas forma un izsniegšanas kārtība atbilst Regulā un AFS konvencijā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu un skaitļa "kuri ir garāki par 24 metriem" aizstāšana ar vārdiem un skaitli "kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

767. Uz visiem kuģiem, kuri ir īsāki par 24 metriem, neatkarīgi no to kuģošanas rajona (tai skaitā upēs, ezeros, piekrastē), mainot vai aizstājot kuģa pretapaugšanas sistēmu vai kuģa zemūdens daļas pārklājumu, aizliegts izmantot tādas sistēmas vai pārklājumus, kas satur alvas organiskos savienojumus, kas darbojas kā biocīdi. Uz šajā punktā minētajiem kuģiem ir ražotāja izsniegts dokuments, kas apliecina minēto sistēmu vai pārklājumu atbilstību Regulai.

14. Noslēguma jautājumi

768. Noteikumu 729.punkts, 732.3.apakš­punkts, 743., 751. un 757.punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.maiju.

769. Noteikumu 748.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers
1. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

KN49P1_PAGE_1.JPG (94958 bytes)

KN49P1_PAGE_2.JPG (88413 bytes)

KN49P1_PAGE_3.JPG (38507 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
2. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

KN49P2_PAGE_1.JPG (83427 bytes)

KN49P2_PAGE_2.JPG (84599 bytes)

KN49P2_PAGE_3.JPG (32163 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
3. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

KN49P3_PAGE_01.JPG (101109 bytes)

KN49P3_PAGE_02.JPG (89661 bytes)

KN49P3_PAGE_03.JPG (102196 bytes)

KN49P3_PAGE_04.JPG (83949 bytes)

KN49P3_PAGE_05.JPG (101045 bytes)

KN49P3_PAGE_06.JPG (67705 bytes)

KN49P3_PAGE_07.JPG (88767 bytes)

KN49P3_PAGE_08.JPG (125866 bytes)

KN49P3_PAGE_09.JPG (109204 bytes)

KN49P3_PAGE_10.JPG (11536 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
4. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

KN49P4_PAGE_1.JPG (96483 bytes)

KN49P4_PAGE_2.JPG (81578 bytes)

KN49P4_PAGE_3.JPG (68368 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
5. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49
KN49P5.JPG (20705 bytes)
Satiksmes ministrs A.Šlesers
6. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

KN49P6_PAGE_1.JPG (122471 bytes)

KN49P6_PAGE_2.JPG (118657 bytes)

KN49P6_PAGE_3.JPG (110787 bytes)

KN49P6_PAGE_4.JPG (78810 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
7. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49

(Pielikums MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas

1. Ugunsdrošības mērķi un funkcionālās prasības

1. Ugunsdrošības mērķi šo noteikumu kontekstā ir šādi:

1.1. novērst ugunsgrēka un sprādziena iespējamību;

1.2. mazināt uguns radīto dzīvības apdraudējumu;

1.3. mazināt tāda kaitējuma iespējamību, ko kuģim, tā kravai un videi var radīt ugunsgrēks;

1.4. izolēt, ierobežot un nodzēst ugunsgrēku un apslāpēt sprādzienu izcelsmes nodalījumā;

1.5. nodrošināt atbilstošus un viegli pieejamus pasažieru un apkalpes evakuācijas līdzekļus.

2. Lai sasniegtu šā pielikuma 1. punktā noteiktos ugunsdrošības mērķus, šīs nodaļas noteikumos ir paredzētas šādas attiecīgas funkcionālās prasības:

2.1. kuģis ir sadalīts galvenajos vertikālajos un horizontālajos sadalījumos ar termiskām un konstruktīvām robežām;

2.2. dzīvojamās telpas ir nošķirtas no pārējā kuģa ar termiskām un konstruktīvām robežām;

2.3. ir ierobežota degošu materiālu izmantošana;

2.4. iespējama jebkura ugunsgrēka konstatēšana izcelsmes zonā;

2.5. iespējama jebkura ugunsgrēka izolēšana un nodzēšana izcelsmes telpā;

2.6. ir nodrošināta evakuācijas un ugunsdzēsības piekļuves līdzekļu aizsardzība;

2.7. ugunsdzēsības ierīces ir viegli pieejamas;

2.8. ir samazināta uzliesmojošo kravas tvaiku aizdegšanās iespējamība.

A daļa. Ugunsgrēka un sprādzienu novēršana

2. Aizdegšanās iespējamība

2.1. Šķidrās degvielas, eļļu un citu uzliesmojošu naftas produktu droša izmantošana

3. Degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošana uz kuģiem tiek nodrošināta saskaņā ar šo noteikumu 7.7. nodaļu.

4. Ja tiek izmantota šķidrā degviela ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 ° C, ievēro šādus noteikumus:

4.1. šķidrās degvielas tvertnes, izņemot tās, kas ierīkotas nodalījumos ar dubultdibenu, atrodas ārpus A kategorijas mašīntelpām;

4.2. šķidrās degvielas sūkņa iesūkšanas caurulē ir līdzekļi, ar kuriem mēra degvielas temperatūru;

4.3. šķidrās degvielas filtru ieplūdes pusē un izplūdes pusē ir noslēdzējvārsti un/vai noslēdzējkrāni;

4.4. ciktāl iespējams, izmanto cauruļu savienojumus, kuriem ir metināti vai koniski, sfēriski kompresijas savienojumi.

5. Gāzveida degvielas var izmantot tikai tad, ja šādai degvielai kuģis ir projektēts, būvēts un apkalpots atbilstoši SOLAS konvencijas II-1. nodaļas A-1. daļas 3-1. noteikumam. Kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta drošai kuģa ekspluatācijai, izmantojot gāzveida degvielas.

6. Virsmas, kuru temperatūra ir augstāka par 220 ° C un kuras var apdraudēt degvielas sistēmas bojājums, pienācīgi izolē tā, lai virsmas temperatūra nepārsniegtu 60 ° C.

7. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu nokļūšanu uz karstām virsmām noplūžu gadījumos no cauruļvadu savienojumiem, vārstiem, sūkņiem, filtriem vai sildītājiem.

2.2. Šķidrās degvielas, eļļas sistēmas mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas

8. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes uzpilda automātiski vai ar tālvadību, nodrošina līdzekļus, ar ko novērš šo tvertņu pārpildes iespējamību. Citam aprīkojumam, ar ko automātiski apstrādā uzliesmojošus šķidrumus (piemēram, degvielas un eļļas separatoriem) un ko, ja tas iespējams, ierīko atsevišķā telpā, ir sistēmas, kas novērš degvielas vai eļļas noplūdes šā aprīkojuma bojājuma gadījumā.

9. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes vai nostādināšanas tvertnes ir aprīkotas ar sildīšanas sistēmām un var tikt pārsniegta šķidrās degvielas uzliesmošanas temperatūra, ierīko augstas temperatūras trauksmes signalizāciju.

2.3. Sadzīvei paredzētas gāzveida degvielas sistēmas

10. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.

11. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

12. Gāzes balonus glabā uz vaļējā klāja vai labi ventilētā telpā, kurai ir izeja tikai uz vaļējo klāju.

13. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju.

2.4. Dažādi aizdegšanās avotu elementi un aizdegšanās spēja

14. Ja izmanto elektriskos radiatorus, tos nostiprina attiecīgajā vietā un to konstrukcija ir tāda, kura, cik iespējams, samazina ugunsgrēka izcelšanās risku. Neviens šo radiatoru elements nav izvietots tā, ka no tā radītā karstuma var sākt gruzdēt vai aizdegties apģērbs, aizkari vai līdzīgi materiāli.

15. Atkritumu tvertnes izgatavo no nedegošiem materiāliem, bez atverēm sānos un apakšā.

16. Telpās, kurās iespējama naftas produktu iesūkšanās, izolācijas virsma ir naftas produktu vai to tvaiku necaurlaidīga.

17. Klāja virsējās kārtas segumi dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir izgatavoti no apstiprināta materiāla, kas viegli neaizdegas, un šo raksturlielumu nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

18. Degvielas uzpilde kuģiem un tankkuģiem atbilst šādām prasībām:

18.1. degvielas uzpildes kuģiem un tankkuģiem ar garumu līdz 40 metriem, kuri pārvadā naftu saturošus produktus, kravas sūkņi un sistēmas ir izvietotas ar labu ventilāciju nodrošinātā speciālā telpā ārpus mašīntelpām. Kravas sistēmu cauruļvadi un vārsti nav izvietoti mašīntelpās. Sūkņu telpās elektroaprīkojums ir sprādziendrošā izpildījumā. Kravas sūkņu pievada elektrodzinēji neatrodas sūkņu telpā. Sūkņu vārpstu pievadu mezgli caur starpsienu nodrošina tās hermētiskumu un aprīkoti ar augstas temperatūras signalizāciju, ja pastāv draudi mezgla pārkaršanai. Sūkņu telpa ir aprīkota ar pietiekamu nosūces ventilāciju, kura ieslēdzas automātiski, atverot sūkņu telpas durvis;

18.2. tankkuģiem, kuru garums ir 40 metru un vairāk, kravas tilpnes, sūkņu telpas, kravas sistēmas, kravas tvertņu un sūkņu telpas ventilācijas sistēmas, inerto gāzu sistēmas, signalizācijas un aizsardzības sistēmas un pārnēsājamie gāzu analizatori, kā arī ekspluatācijas prasības atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas prasībām.

3. Uguns izplatīšanās iespēja

19. Galvenās visu ventilācijas sistēmu ieplūdes un izplūdes atveres ir aizveramas no ventilējamo telpu ārpuses. Aizvēršanas līdzekļi ir viegli pieejami, pamanāmi un marķēti. Ir norādes, vai aizvars ir atvērts vai aizvērts.

20. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu, kravas telpu, vadības posteņu un mašīntelpu ventilācija ar mehānisko piedziņu ir izslēdzama no viegli pieejamas vietas ārpus šīm telpām tā, lai ugunsgrēks nevarētu tās viegli padarīt nepieejamas.

21. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas sistēmu ar mehānisko piedziņu, izņemot mašīntelpu un kravas telpu ventilāciju, aprīko ar vadības ierīcēm, kas sagrupētas tā, ka visu ventilatoru darbību var apturēt no jebkuras no divām atsevišķām vietām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras. To ventilatoru darbība, kas apkalpo kravas telpu ventilācijas sistēmas ar mehānisko piedziņu, ir apturama no drošas vietas ārpus šādām telpām.

22. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem, ar ko atver un aizver mašīntelpu gaismas lūkas, aizver atveres dūmeņos, kuras normālos ekspluatācijas apstākļos ir arī ventilācijas izvadi, un aizver ventilatoru aizbīdņus.

23. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem mašīntelpu ventilatoru darbības apturēšanai. Vadības ierīces, kas paredzētas mašīntelpu ventilācijai ar mehānisko piedziņu, sagrupē tā, lai tās varētu darbināt no divām vietām, no kurām viena ir ārpus šādām telpām. Līdzekļus, kas paredzēti, lai apturētu mašīntelpu ventilāciju, kurai ir mehāniskā piedziņa, izvieto pilnīgi atsevišķi no līdzekļiem, kas paredzēti citu telpu ventilācijas apturēšanai. Mašīntelpas ventilatoru apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.

24. Kuģi aprīko ar līdzekļiem šķidrās degvielas padeves sūkņu, šķidrās degvielas iekārtu sūkņu, eļļas padeves sūkņu, karstās degvielas cirkulācijas sūkņu un degvielas separatoru darbības apturēšanai. Šo mehānismu apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.

25. Attiecībā uz mašīntelpām, kas netiek periodiski uzraudzītas, saskaņojot ar administrāciju, nodrošina mašīntelpu ugunsdrošuma saglabāšanu, ugunsdzēšanas sistēmu vadības ierīču atrašanās vietu un centralizāciju, nepieciešamās izslēgšanas ierīces (piemēram, ventilācijai, degvielas sūkņiem un citiem mērķiem), kā arī nodrošina, iespējams, nepieciešamās papildu ugunsdzēsības ierīces un citu ugunsdzēsības aprīkojumu, kā arī elpošanas aparātus.

26. Uz kuģiem izmanto nedegošus izolācijas materiālus, izņemot materiālus kravas telpās un aukstumkamerās:

26.1. uz pasažieru kuģiem, izņemot kravas telpas un aukstumkameras, visi apšuvumi, klātnes, atdurlīstes un griesti ir izgatavoti no nedegoša materiāla. Arī daļējas starpsienas vai klāji, ar ko telpu sadala inženiertehnisku vai dekoratīvu apsvērumu dēļ, izgatavo no nedegošiem materiāliem;

26.2. uz kravas kuģiem visus apšuvumus, griestus, atdurlīstes un ar tiem saistītās klātnes izgatavo no nedegošiem materiāliem šādās telpās:

26.2.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.1. apakšpunktā;

26.2.2. gaiteņu un kāpņu telpu norobežojumos, kas apkalpo dzīvojamās telpas un dienesta telpas, un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IIC vai IIIC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.2. un 46.3. apakšpunktā.

27. Uz pasažieru kuģiem A, B un C klases pārsegumi pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kas apdarināti ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, atbilst šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām. Ir atļauts izmantot parastus koka solus un koka apšuvumus uz starpsienām un griestiem saunās, un uz šiem materiāliem nav jāattiecina šā pielikuma 29. un 30. punktā minētie aprēķini.

28. Uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus) nedegošas starpsienas, griestus un apšuvumus, kas ierīkoti dzīvojamās telpās un dienesta telpās, var apdarināt ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, ja šādas telpas ir norobežotas ar nedegošām starpsienām, griestiem un apšuvumiem atbilstoši šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

29. Degošiem materiāliem, ar ko apdarina virsmas un apšuvumus un kas minēti šā pielikuma 27. un 28. punktā, ir siltumietilpība, kas nav lielāka par 45 MJ/m2 no laukuma atbilstoši izmantotajam biezumam. Šā punkta noteikumi nav piemērojami to mēbeļu virsmām, kas piestiprinātas apšuvumiem vai starpsienām.

30. Ja saskaņā ar šā pielikuma 27. un 28. punktu izmanto degošus materiālus, tie atbilst šādām prasībām:

30.1. degošu apšuvumu, ietvarlīstu, rotājumu un finieru kopējais tilpums dzīvojamās telpās un dienesta telpās nav lielāks par tilpumu, kas līdzvērtīgs 2,5 mm finiera uz sienu un griestu apšuvumu kopējo laukumu. Mēbeles, kas piestiprinātas apšuvumiem, starpsienām vai klājiem, nav jāietver degošo materiālu kopējā tilpuma aprēķinā;

30.2. kuģiem, kas aprīkoti ar automātisku ūdens smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, minētajā tilpumā var iekļaut degošu materiālu, ko izmanto C klases pārsegumu ierīkošanai.

31. Saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code) zemi liesmu izplatības raksturlielumi ir šādām virsmām:

31.1. uz pasažieru kuģiem atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos, starpsienu un griestu apšuvumos pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos;

31.2. uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos un griestos dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), un vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos.

32. Vienīgās mēbeles pasažieru kuģu kāpņu telpu norobežojumos ir sēdekļi. Tiem jābūt piestiprinātiem, to nedrīkst būt vairāk par sešiem uz katra klāja katrā kāpņu telpas norobežojumā, tiem jābūt ar ierobežotu ugunsrisku saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), un tie nedrīkst ierobežot pasažieru evakuācijas maršrutu. Ierīkot papildu sēdekli galvenajā uzņemšanas zonā kāpņu telpas norobežojumā ir atļauts, ja tas ir nostiprināts, nedegošs, neierobežo pasažieru evakuācijas maršrutu un ir saskaņots ar administrāciju. Mēbeles nav atļauts novietot pasažieru un apkalpes gaiteņos, kas atrodas evakuācijas maršrutos kajīšu zonās. Papildus minētajām mēbelēm var atļaut ierīkot nedegoša materiāla slēdzamus skapīšus, kuros glabā nekaitīgu drošības aprīkojumu, kas paredzēts šajos noteikumos. Dzeramā ūdens automātus un ledus gabaliņu automātus drīkst izvietot gaiteņos, ja tie ir nostiprināti un neierobežo eju platumu evakuācijas maršrutos. Tas attiecas arī uz dekoratīvo ziedu un augu izkārtojumiem, statujām vai citiem mākslas priekšmetiem (piemēram, gleznām un gobelēniem) gaiteņos un kāpņu telpās.

4. Dūmu rašanās iespējamība un toksiskums

33. Šīs nodaļas mērķis ir mazināt apdraudējumu dzīvībai, kuru rada dūmi un toksiskie produkti, kas rodas ugunsgrēkā telpās, kurās parasti strādā vai dzīvo personas. Tālab ierobežo to dūmu un toksisko produktu daudzumu, kas ugunsgrēkā izdalās no degošiem materiāliem, tostarp no virsmu apdares materiāliem.

34. Krāsas, lakas un citi apdares materiāli, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nedrīkst radīt pārmērīgu dūmu un toksisku produktu daudzumu, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

35. Pirmējos klāja segumus, ja tos izmanto dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos, izgatavo no apstiprināta materiāla, kas paaugstinātā temperatūrā nerada dūmu vai toksiskuma bīstamību vai sprādzienbīstamību, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

B daļa. Ugunsgrēka dzēšana

5. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija

36. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek atklāts ugunsgrēks tā izcelsmes telpā un nekavējoties padots trauksmes signāls, lai varētu droši izkļūt no telpas un dzēst ugunsgrēku. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības:

36.1. ierīko stacionāras detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas atbilstoši telpas veidam, uguns izplatīšanās iespējamībai un dūmu un gāzu rašanās iespējamībai;

36.2. ierīko efektīvus manuāli darbināmus izsaukuma punktus, lai nodrošinātu viegli pieejamus paziņošanas līdzekļus;

36.3. ugunsdrošības patruļas nodrošina efektīvus līdzekļus ugunsgrēku atklāšanai, to atrašanās vietas noteikšanai un trauksmes signāla pārraidīšanai uz komandtiltiņu un ugunsdzēsēju vienībām.

37. Uz kuģa ierīko stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.

38. Stacionāra uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma un paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēma, kas paredzēta šajos noteikumos, ir apstiprinātas sistēmas, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

39. Šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos paredzētās stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību pēc ierīkošanas testē dažādos ventilācijas apstākļos.

40. Stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību periodiski testē, izmantojot aprīkojumu, kas attiecīgajā temperatūrā ražo karstu gaisu vai dūmus, vai aerosola daļiņas, kuru blīvums vai daļiņu izmērs atbilst attiecīgajam intervālam, vai izraisa citas parādības, kas saistītas ar ugunsgrēku sākumu, uz kuru detektoram jāreaģē.

41. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu ierīko:

41.1. mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas;

41.2. mašīntelpās, kurās ir ierīkotas automātiskas tālvadības sistēmas un iekārtas, kas apstiprinātas kā alternatīva apkalpes pastāvīgai klātbūtnei telpā;

41.3. mašīntelpās, kurās ir galvenie dzinēji un ar tiem saistītie mehānismi, tostarp galvenie elektroenerģijas avoti, kas aprīkoti ar dažādu pakāpju automātisko vadību vai tālvadību un tiek pastāvīgi uzraudzīti no vadības telpas.

42. Stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas paredzēta šā pielikuma 41. punktā, projektē un detektorus izvieto tā, lai ātri atklātu ugunsgrēka sākšanos jebkurā šo telpu daļā jebkuros normālos mehānismu ekspluatācijas un ventilācijas svārstību apstākļos atbilstoši iespējamam apkārtējās temperatūras intervālam. Aizliegts ierīkot detektoru sistēmas, kurās izmanto tikai siltuma detektorus, izņemot telpas, kuru augstums ir ierobežots un kurām to izmantošana ir īpaši piemērota. Lai trauksmes signāls būtu dzirdams un redzams uz komandtiltiņa un atbildīgajam mehāniķim, detektoru sistēma pietiekami daudzās vietās iedarbina skaņas un gaismas trauksmes signālus, kas abos aspektos atšķiras no trauksmes signāliem, kurus pārraida kāda cita sistēma, kas nav ugunsgrēka signalizācija. Ja komandtiltiņu neuzrauga apkalpe, trauksmes signāls skan vietā, kur dežurē atbildīgais apkalpes loceklis.

43. Dūmu detektorus ierīko visās kāpņu telpās, gaiteņos un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās. Apsver īpašas nozīmes dūmu detektoru ierīkošanu ventilācijas vadu sistēmā.

44. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ierīko un izvieto stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas konstatē dūmus dienesta telpās, vadības posteņos, pasažieru un dzīvojamās telpās, tostarp gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās. Dūmu detektori nav jāierīko individuālajās vannasistabās un kambīzēs. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko stacionāra uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēma.

45. Pasažieru kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katrā atsevišķajā vertikālajā vai horizontālajā sadalījumā, visās pasažieru, dzīvojamās un dienesta telpās, un, ja ir saskaņots ar administrāciju, vadības posteņos (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas) ierīko vienu no šādām sistēmām:

45.1. stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku šādās telpās un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos izmitināšanas telpās;

45.2. apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un ko uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu šādas telpas, un papildus – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās.

46. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus) dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus uz šiem kuģiem aizsargā ar stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, un/vai turpmāk minēto automātisko ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu atkarībā no aizsardzības metodes:

46.1. IC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;

46.2. IIC metode – apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu dzīvojamās telpas, kambīzes un citas dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;

46.3. IIIC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku jebkurā dzīvojamā telpā un dienesta telpā un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvajās telpās, sanitārajās telpās). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās.

47. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vai paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēmu ierīko jebkurā pasažieru kuģa kravas telpā, kas ir nepieejama, izņemot gadījumu, ja kuģis ir nodarbināts tik īslaicīgos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šo prasību, un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

48. Manuāli darbināmus izsaukuma punktus, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksam, ierīko visās pasažieru, dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos. Vienu manuāli darbināmu izsaukuma punktu novieto pie katras izejas. Manuāli darbināmie izsaukuma punkti ir viegli pieejami gaiteņos uz katra klāja tā, ka neviena gaiteņa daļa neatrodas tālāk par 20 m no manuāli darbināmā izsaukuma punkta.

49. Uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (izņemot iekšējo ūdeņu pasažieru kuģus), nodrošina efektīvu ugunsdrošības patruļu sistēmu, kas ļauj ātri konstatēt ugunsgrēka sākšanos. Katrs ugunsdrošības patruļas loceklis ir apmācīts tā, ka viņš pārzina kuģa sistēmas un jebkura tāda aprīkojuma atrašanās vietu un ekspluatāciju, ko varētu būt nepieciešams izmantot. Griestu un starpsienu konstrukcija ir tāda, ka, nemazinot ugunsdrošības efektivitāti, ugunsdrošības patruļas var konstatēt jebkurus dūmus, kas rodas slēptās un nepieejamās vietās, izņemot gadījumu, ja šādās vietās nav ugunsriska un ir saņemts administrācijas saskaņojums. Katram ugunsdrošības patruļas loceklim ir pārnēsājams divvirzienu radiotelefona aparāts.

50. Kad pasažieru kuģi (izņemot neekspluatējamos kuģus) ir jūrā vai ostā, tos vienmēr nodrošina ar apkalpi vai aprīko tā, ka jebkuru sākotnējo ugunsgrēka trauksmes signālu nekavējoties saņem atbildīgais apkalpes loceklis.

51. Pasažieru kuģu stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vadības paneli projektē pēc bezatteices principa (piemēram, detektora elektriskās ķēdes pārtraukums izraisa trauksmes stāvokli).

52. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, šā pielikuma 44. punktā paredzētās uguns detektoru trauksmes signalizācijas sistēmas ir centralizētas pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī. Turklāt tālvadības ierīces ugunsdrošo durvju aizvēršanai un ventilatoru izslēgšanai ir centralizētas tajā pašā vietā. Ventilatorus atkārtoti var ieslēgt apkalpe pastāvīgi apkalpojamā vadības postenī. Vadības paneļi centrālajā vadības postenī var norādīt, vai ugunsdrošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas un vai detektori, trauksmes signalizācijas un ventilatori ir izslēgti vai aizvērti. Vadības panelim ir nepārtraukta energoapgāde, un tas automātiski pārslēdzas uz rezerves energoapgādes avotu, ja nedarbojas normālais energoapgādes avots. Vadības panelim enerģiju pievada no galvenā elektroenerģijas avota un avārijas elektroenerģijas avota.

53. Pasažieru kuģiem ierīko īpašu trauksmes signalizāciju apkalpes sasaukšanai, ko darbina no komandtiltiņa vai ugunsgrēka kontroles centra. Šī trauksmes signalizācija var būt kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas daļa, un to var darbināt neatkarīgi no trauksmes signalizācijas pasažieru telpās.

6. Dūmu izplatības ierobežošana

54. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot dūmu izplatību, lai samazinātu bīstamību, ko rada dūmi. Tālab ierīko dūmu ierobežošanas līdzekļus vadības posteņos, mašīntelpās un slēptās vietās.

55. Vadības posteņu aizsardzībai ārpus mašīntelpām veic iespējamos pasākumus, lai vadības posteņos ārpus mašīntelpām uzturētu tādu ventilāciju, redzamību un dūmu neesību, ka ugunsgrēka gadījumā tajās izvietotos mehānismus un aprīkojumu var uzraudzīt un tie turpina efektīvi darboties. Ierīko alternatīvus un atsevišķus gaisa padeves līdzekļus un abu gaisa padeves avotu ieplūdes caurules izvieto tā, lai samazinātu iespēju, ka pa abām ieplūdes caurulēm vienlaikus varētu tikt iesūkti dūmi. Šādas prasības nav jāpiemēro vadības posteņiem, kas atrodas uz vaļējā klāja un kam ir atveres uz vaļējo klāju, vai tad, ja vietējās aizvēršanas ierīces būtu vienlīdz efektīvas un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

56. Ierīko piemērotas sistēmas, kas ugunsgrēka gadījumā ļauj izlaist dūmus no A kategorijas mašīntelpām. Šajā saistībā var būt pieņemamas esošās ventilācijas sistēmas. Ierīko vadības ierīces dūmu izlaišanai, un šādas vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu pieejamas. Pasažieru kuģiem šādas vadības ierīces ierīko ar piekļuvi no vaļēja klāja.

57. Gaisa telpas, ko norobežo griesti, paneļi vai apšuvumi, sadala hermētiski gaisa plūsmas ierobežotāji, kuri neatrodas tālāk par 14 m cits no cita. Vertikālā virzienā šādas norobežotas gaisa telpas, tostarp tās, kas ir aiz kāpņu telpu, šahtu un līdzīgu telpu apšuvumiem, ir katrā klāja līmenī.

7. Ugunsgrēka ierobežošana

58. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot ugunsgrēku tā izcelsmes telpā. Tālab ievēro šādas funkcionālās prasības:

58.1. kuģi sadala nodalījumos ar siltumizturīgām un konstruktīvām robežām;

58.2. ierīkojot robežu siltumizolāciju, pienācīgi ņem vērā attiecīgās telpas un blakusesošo telpu ugunsrisku;

58.3. atveru un iespiedumu vietās saglabā nodalījumu ugunsdrošumu.

59. Visu veidu kuģus sadala telpās ar siltumizturīgiem un konstruktīviem pārsegumiem, ņemot vērā ugunsrisku telpā.

7.1. Pasažieru kuģu horizontālie un vertikālie nodalījumi

60. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, korpusu, virsbūvi un klāja mājas sadala galvenajos vertikālajos nodalījumos ar A-60 klases pārsegumiem. Pakāpienu un nišu skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, bet, ja tie ir nepieciešami, arī tie ir A-60 klases pārsegumi. Ja šā pielikuma 1. un 2. tabulā definētās kategorijas (5), (9) vai (10) telpa ir vienā pārseguma sānā vai ja abās pārseguma pusēs ir šķidrās degvielas tvertnes, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu.

61. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, korpusu, virsbūvi un kabīnes vietās, kur ir dzīvojamās telpas un dienesta telpas, sadala galvenajos vertikālajos sadalījumos ar A klases pārsegumiem. Šo sadalījumu izolācijas vērtības atbilst tām, kas norādītas šā pielikuma 3. un 4. tabulā.

62. Pasažieru kuģiem, ciktāl iespējams, starpsienas, kas ir galveno vertikālo sadalījumu robežas virs starpsienu klāja, atbilst ūdensnecaurlaidīgajām sadalījumu starpsienām, kas atrodas tieši zem starpsienu klāja. Galveno vertikālo sadalījumu garums un platums var būt līdz 48 m, lai galveno vertikālo sadalījumu gali atrastos turpat, kur ir ūdensnecaurlaidīgās sadalījumu starpsienas, vai lai tajā ierīkotu lielu sabiedrisko telpu visā galvenā vertikālā sadalījuma garumā, ja galvenā vertikālā sadalījuma laukums ne uz viena klāja nav lielāks par 1600 m2. Galvenā vertikālā sadalījuma garums vai platums ir lielākais attālums starp to norobežojošo starpsienu vistālākajiem punktiem. Šādas starpsienas ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām.

63. Kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā.

64. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, dzīvojamo telpu un dienesta telpu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā. Gaiteņu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir B klases pārsegumi, kas ierīkoti no klāja līdz klājam, izņemot šādus gadījumus:

64.1. ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumus ierīko abās starpsienas pusēs, starpsienas daļu, kas ir aiz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvuma, izgatavo no tāda materiāla, kura biezums un sastāvs ir pieņemams attiecībā uz B klases pārsegumiem, bet kuram jāatbilst B klases ugunsdrošuma standartiem tikai tiktāl, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu;

64.2. ja kuģi aizsargā ar automātiskām smidzināšanas sistēmām, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, gaiteņu starpsienas var ierīkot tikai līdz griestiem gaitenī, ja šādas starpsienas un griesti atbilst B klases standartam saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu. Visas durvis un rāmji šādās starpsienās ir izgatavoti no nedegošiem materiāliem, un to ugunsdrošums ir tāds pats kā to starpsienu ugunsdrošums, kurās tie ierīkoti.

65. Starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, izņemot gaiteņu starpsienas, kas paredzētas šā pielikuma 64. punktā, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumu ierīko abās tādas starpsienas pusēs, kuras ugunsdrošums ir vismaz līdzvērtīgs blakusesošās starpsienas ugunsdrošumam, starpsienu var ierīkot līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam.

7.2. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus

66. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu visu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajam prasību minimumam. Ja uz kuģa esoša īpaša strukturālā aprīkojuma dēļ ir sarežģīti pēc tabulām noteikt ugunsdrošuma minimuma vērtību atsevišķiem pārsegumiem, šādas vērtības nosaka pēc administrācijas ieskatiem.

1. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem vai horizontālajiem sadalījumiem

Telpas

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

(1) Vadības posteņi B-0a A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-60 A-60 A-60 A-60
(2) Kāpņu telpas A-0a A-0 A-0 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0c A-0 A-15 A-30 A-15 A-30
(3) Gaiteņi B-15 A-60 A-0 B-15 B-15 B-15 B-15 A-0 A-15 A-30 A-0 A-30
(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti A-0 A-60b,d A-60b,d A-60b,d A-0d A-0 A-60b A-60b A-60b A-60b
(5) Vaļējais klājs A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 B-0 B-0 C A-0 A-0 A-30 A-0 A-30
(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 B-0 C A-0 A-15 A-60 A-15 A-60
(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 C A-0 A-30 A-60 A-15 A-60
(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas C A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska A-0a A-0 A-0 A-0 A-0
(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tilpnes, un līdzīgas telpas A-0a A-0 A-0 A-15
(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes A-0a A-0 A-60
(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas A-0a A-0
(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi A-30

2. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, klāji, kas nav izvietoti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem

Telpas virs→

Telpas zem ↓

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14)
(1) Vadības posteņi A-30 A-30 A-15 A-0 A-0 A-0 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 A-60
(2) Kāpņu telpas A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-30 A-0 A-30
(3) Gaiteņi A-15 A-0 A-0a A-60 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0 A-0 A-0 A-30 A-0 A-30
(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti A-0 A-0 A-0 A-0

A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(5) Vaļējais klājs A-0 A-0 A-0 A-0

A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-15 A-60 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-15 A-60 A-0 A-15 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0a A-0 A-0 A-0 A-0
(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tvertnes, un citas līdzīgas telpas A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0a A-0 A-0 A-30
(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-30 A-30a A-0 A-60
(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas A-60 A-30 A-15 A-60 A-0 A-15 A-30 A-30 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0
(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-30 A-60 A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0

Piezīme. 1. un 2. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

a Ja blakusesošās telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "a", starpsiena vai klājs starp šādām telpām nav jāierīko, ja administrācija to neuzskata par nepieciešamu. Piemēram, attiecībā uz kategoriju (12) starpsiena nav jāierīko starp kambīzi un ar to savienotajiem pieliekamajiem, ja pieliekamā starpsiena un klāji uztur kambīžu robežu ugunsdrošumu. Tomēr starp kambīzi un mašīntelpu starpsienai jābūt pat tad, ja abas telpas pieder pie kategorijas (12).

b Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākajai jūras gaitas iegrimei, virsbūve un kabīņu sāni, kas ir zemāk un atrodas blakus glābšanas plostiem un evakuācijas iekāpšanas laukumiem ar slīpo plakni, var atbilst A-30 klasei.

c Ja sabiedriskās tualetes ir ierīkotas pilnīgi kāpņu telpas norobežojumā, sabiedrisko tualešu starpsiena kāpņu telpas norobežojumā var atbilst B klases ugunsdrošumam.

d Ja telpas, kas klasificētas kategorijā (6), (7), (8) un (9), pilnībā atrodas pulcēšanās vietas ārējā perimetra iekšpusē, šo telpu starpsienas var atbilst B-0 klases ugunsdrošumam. Audioiekārtu, videoiekārtu un apgaismojuma iekārtu vadības posteņus var uzskatīt par pulcēšanās vietas daļu.

Paskaidrojumi 1. un 2. tabulai

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus galveno dzinēju telpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

Telpas, kurās ir centralizēti avārijas skaļruņu sakaru sistēmu posteņi un iekārtas.

(2) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas atrodas tikai mašīntelpās) pasažieriem un apkalpei, kā arī to norobežojumi. Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(3) Gaiteņi

Pasažieru un apkalpes gaiteņi un vestibili.

(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti

Glābšanas laivu un plostu novietošanas laukums.

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kas ir arī vietas iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņi.

Pulcēšanās vietas – iekšējās un ārējās.

Ārējās kāpnes un vaļējie klāji, ko izmanto evakuācijas maršrutiem.

Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākai jūras iegrimei, virsbūve, klāja mājas sāni, kas atrodas zem un blakus glābšanas plostiem un iekāpšanas laukumiem evakuācijas tunelī.

(5) Vaļējais klājs

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kurās nav vietu iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņu. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tām nedrīkst būt nozīmīgs ugunsrisks, tas ir, vienīgais aprīkojums drīkst būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm. Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas

Kajītes, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums.

Biroji un medpunkti, kuros ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums.

Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir mazāks par 50 m2.

(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas

Telpas, kuras pieder pie iepriekš minētās kategorijas (6), bet kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots.

Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir 50 m2 vai vairāk.

Izolēti slēdzami skapīši un nelielas noliktavas, kuras atrodas dzīvojamās telpās un kuru laukums ir mazāks par 4 m2 (tajās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Veikali. Kinozāles un filmotēkas. Diētas virtuves (kurās nav atklātas liesmas).

Tīrīšanas ierīču kārbas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Laboratorijas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Aptiekas.

Nelielas žāvētavas (kuru klāja laukums ir 4 m2 vai mazāks).

Personisko mantu glabātavas.

Operāciju zāles.

(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas

Sabiedriskās telpas, kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots un kuru klāja laukums ir 50 m2 vai vairāk.

Frizētavas un skaistumkopšanas saloni.

Saunas.

(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas

Komunālās sanitārās iekārtas, dušas, vannas, klozetpodi un citas iekārtas.

Nelielas veļas mazgātavas.

Peldbaseini iekštelpās.

Izolēti pieliekamie dzīvojamās telpās, kuros nav kulinārās apstrādes aprīkojuma.

Individuālas sanitārās iekārtas uzskata par tās telpas daļu, kurā tās atrodas.

(10) Tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas ar mazu ugunsrisku vai bez ugunsriska

Ūdens tvertnes, kas ir kuģa konstrukcijas daļa.

Brīvās telpas un koferdami.

Palīgmehānismu telpas, kurās nav iekārtu ar piespiedu eļļošanas sistēmu un kurās aizliegts glabāt degošus materiālus:

ventilācijas un gaisa kondicionēšanas telpas;

enkurspilves telpa;

stūres mehānisma telpa;

stabilizatoru aprīkojuma telpa;

piedziņas elektrodzinēju telpa;

telpas, kurās ir sekciju sadales skapji un tikai elektroiekārtas, kas nav ar eļļu pildīti elektrotransformatori (kuru jauda ir lielāka par 10 kVA);

vārpstu tuneļi un cauruļvadu tuneļi;

sūkņu un dzesēšanas mehānismu telpas (kurās neapstrādā un neizmanto uzliesmojošus šķidrumus).

Slēgtas šahtas minēto telpu apkalpošanai.

Citas slēgtas šahtas, piemēram, vadu un cauruļvadu šahtas.

(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un naftas tvertnes, un citas līdzīgas telpas

Naftas kravas tvertnes.

Kravas tilpnes, šahtas un lūkas.

Aukstuma kameras.

Šķidrās degvielas tvertnes (ja tās ierīkotas atsevišķā telpā, kurā nav mehānismu).

Vārpstu tuneļi un cauruļvadu tuneļi, kuros var glabāt degošus materiālus.

Palīgmehānismu telpas, kuras klasificējamas kategorijā (10) un kurās ir iekārtas ar piespiedu eļļošanas sistēmu vai kurās atļauts glabāt degošus materiālus.

Šķidrās degvielas uzpildes stacijas.

Telpas, kurās ir ar eļļu pildīti elektrotransformatori (kuru jauda ir lielāka par 10 kVA).

Telpas, kurās ir palīgģeneratori, ko piedzen ar tvaika turbīnām vai tvaika virzuļdzinējiem, un nelieli iekšdedzes dzinēji, kuru jauda ir līdz 110 kW un ar kuriem piedzen ģeneratorus, smidzinātājus, drenčeru sistēmas sūkņus vai ugunsdzēsības sūkņus, sateču sūkņus un citus mehānismus.

Slēgtas šahtas minēto telpu apkalpošanai.

(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes

Galveno dzinēju telpas (kas nav piedziņas elektrodzinēju telpas) un katlu telpas.

Palīgmehānismu telpas, kuras nav kategorijā (10) un (11) klasificētās telpas un kurās ir iekšdedzes dzinēji vai citas ar mazutu darbināmas apsildes vai sūknēšanas iekārtas.

Galvenās kambīzes un ar tām savienotās telpas.

Šahtas un korpusi uz minētajām telpām.

(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas

Galvenie pieliekamie, kas nav savienoti ar kambīzēm.

Galvenā veļas mazgātava.

Lielas žāvētavas (kuru klāja laukums ir lielāks par 4 m2).

Dažādas noliktavas.

Pasta un bagāžas telpas.

Atkritumu telpas.

Darbnīcas (kas nav mašīntelpu, kambīžu un citu telpu daļas).

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuru laukums ir lielāks par 4 m2, izņemot telpas, kas aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai.

(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi

Krāsu skapji.

Noliktavas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi (tostarp krāsas, zāles un citi).

Laboratorijas (kurās glabā uzliesmojošus šķidrumus).

67. Šā pielikuma 1. un 2. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

67.1. starpsienām, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem sadalījumiem vai horizontālajiem sadalījumiem, piemēro 1. tabulu. Klājiem, kas nav izkārtoti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, piemēro 2. tabulu;

67.2. lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas piemērojami robežām starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam kategorijā no (1) līdz (14), kas norādītas turpmāk tekstā. Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura paredz visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums noteikts 1. un 2. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās;

67.3. ja robežai starp divām telpām ir norādīta viena ugunsdrošuma vērtība, to piemēro visos gadījumos;

67.4. ja tabulās norādīta tikai svītra, tad nav īpašu prasību attiecībā uz robežu materiāliem vai ugunsdrošumu;

67.5. attiecībā uz telpām, kas klasificējamas kategorijā (5), administrācija saskaņo, vai izolācijas vērtības, kas norādītas 1. tabulā, attiecas uz kabīņu un virsbūvju galiem, un vai izolācijas vērtības, kas norādītas 2. tabulā, attiecas uz atklātajiem klājiem. Prasības, kas 1. un 2. tabulā noteiktas saistībā ar kategoriju (5), neparedz, ka ir nepieciešama obligāta to telpu norobežošana, ja vien administrācija, ņemot vērā atzīto organizāciju noteikumus, nav noteikusi citādu saskaņojumu.

68. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

69. Saunas perimetrs ir A klases robežas, un sauna var ietvert ģērbtuves, dušas un tualetes. Saunu no citām telpām (izņemot telpas, kas atrodas perimetra iekšpusē, un telpas, kas klasificējamas kategorijā (5), (9) un (10)), norobežo ar A-60 standarta pārsegumiem.

70. Vannas istabas ar tiešu izeju uz saunām var uzskatīt par to daļu. Šādos gadījumos durvīm starp saunu un vannas istabu nav jāatbilst ugunsdrošības prasībām.

71. Saunā uz starpsienām un griestiem ir atļauts izmantot parastu koka apšuvumu. Griestus virs krāsns apdarina ar nedegošu plāksni, atstājot vismaz 30 mm platu gaisa spraugu. Attālums no karstajām virsmām līdz degošiem materiāliem ir vismaz 500 mm, vai arī degošus materiālus aizsargā (piemēram, ar nedegošu plāksni un vismaz 30 mm platu gaisa spraugu).

72. Saunā atļauts izmantot parastus koka solus. Saunas durvis ir veramas uz āru. Elektriskās krāsnis aprīko ar taimeri.

7.3. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem

73. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 3. un 4. tabulā.

3. tabula. Kuģu, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem, starpsienu ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11)
(1) Vadības posteņi A-0c A-0 A-60 A-0 A-15 A-60 A-15 A-60 A-60

*

A-60
(2) Gaiteņi Ce B-0e A-0a
B-0e
B-0e A-60 A-0 A-0 A-15
A-0d

*

A-15
(3) Dzīvojamās telpas Ce A-0a
B-0e
B-0e A-60 A-0 A-0 A-15
A-0d

*

A-30
A-0d
(4) Kāpņu telpas A-0a
B-0e
A-0a
B-0e
A-60 A-0 A-0 A-15
A-0d

*

A-15
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) Ce A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas * A-0 A-0 A-60

*

A-60
(7) Citas mašīntelpas A-0b A-0 A-0

*

A-0
(8) Kravas telpas * A-0

*

A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-0b

*

A-30
(10) Vaļējie klāji A-0
(11) Īpašas kategorijas telpas un ro-ro telpas A-0

4. tabula. Kuģu, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem, klāju ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs →

Telpas zem ↓

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11)
(1) Vadības posteņi A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-30
(2) Gaiteņi A-0 * * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-0
(3) Dzīvojamās telpas A-60 A-0 * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-30
A-0d
(4) Kāpņu telpas A-0 A-0 A-0 * A-0 A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-0
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) A-15 A-0 A-0 A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas A-60 A-60 A-60 A-60 A-60 * A-60f A-30 A-60

*

A-60
(7) Citas mašīntelpas A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 A-0

*

A-0
(8) Kravas telpas A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0

*

A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-60 A-30
A-0d
A-30
A-0d
A-30
A-0d
A-0 A-60 A-0 A-0 A-0

*

A-30
(10) Vaļējie klāji

*

*

*

*

*

*

*

*

*

A-0
(11) Īpašas kategorijas telpas un ro-ro telpas A-60 A-15 A-30
A-0d
A-15 A-0 A-30 A-0 A-0 A-30 A-0 A-0

Piezīmes.

1. 3. un 4. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

a Piemērošanas skaidrojumu skatīt šā pielikuma 7.1. nodaļā un 77. un 78. punktā.

b Ja telpas ir klasificējamas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "b", starpsiena vai klājs, kam piemērojama tabulā norādītā vērtība, jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 standarta starpsiena.

c Stūresmāju no karšu mājas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienu.

d Skatīt 74. un 75. punktu.

e Piemērojot 61. punktu, "B-0" un "C" nozīmē "A-0".

f Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificējama kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. * Ja tabulās norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet tam nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot klāju telpu, kas klasificējama kategorijā (10), iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi hermetizējami, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Piemērojot 61. punktu, zvaigznīte tabulā, izņemot gadījumu, ja tā attiecināta uz kategoriju (8) un (10), nozīmē "A-0".

Paskaidrojumi 3. un 4. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Pasažieru un apkalpes gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m2, kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas telpas

Visas telpas, ko izmanto kravai (tostarp naftas kravas tvertnes), kā arī šahtas un lūkas uz šādām telpām, izņemot īpašas kategorijas telpas.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, krāsu skapji un lampu noliktavas, slēdzami skapīši un noliktavas, kuru laukums ir 4 m2 vai lielāks, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai, saunas un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kuru ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Norobežotās pastaigu vietās nedrīkst būt nozīmīgs ugunsrisks, tas ir, tajās drīkst būt tikai klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi jāventilē pa pastāvīgām atverēm. Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(11) Īpašas kategorijas telpas

Transportam paredzētās telpas.

74. Šā pielikuma 3. un 4. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

74.1. starpsienām un klājiem, kas nošķir blakusesošas telpas, piemēro attiecīgi 3. un 4. tabulu;

74.2. lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (11). Ja telpas saturs un lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums ir noteikts 3. un 4. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās;

74.3. nosakot ugunsdrošuma standartu, kas piemērojams robežai starp divām telpām galvenajā vertikālajā sadalījumā vai horizontālajā sadalījumā, kuru neaizsargā ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai starp sadalījumiem, no kuriem nevienu šādi neaizsargā, piemēro lielāko no 3. un 4. tabulā norādītajām vērtībām;

74.4. nosakot ugunsdrošuma standartu, kas piemērojams robežai starp divām telpām galvenajā vertikālajā sadalījumā vai horizontālajā sadalījumā, kuru aizsargā ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai starp šādiem sadalījumiem, kurus abus šādi aizsargā, piemēro mazāko no abām tabulās norādītajām vērtībām. Ja sadalījums ar smidzinātājiem un sadalījums bez smidzinātājiem robežojas izmitināšanas telpās un dienesta telpās, pārsegumam starp sadalījumiem piemēro lielāko no abām 3. un 4. tabulā norādītajām vērtībām.

75. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

76. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz pasažieru kuģiem nav prasības, ka šādām robežām jāatbilst A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kādus administrācija uzskata par atbilstošiem.

77. Kāpņu telpas ierīko norobežojumos, kuros ir A klases pārsegumi un kuriem ir efektīvi aizvēršanas līdzekļi pie visām atverēm, izņemot to, ka:

77.1. kāpņu telpa, kas savieno tikai divus klājus, nav jānorobežo, ja klāja ugunsdrošumu uztur, izmantojot atbilstošas starpsienas vai automātiskas durvis vienā starpklāja telpā. Ja kāpņu telpu aizver vienā starpklāja telpā, kāpņu telpas norobežojumu aizsargā saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu;

77.2. sabiedriskajās telpās kāpņu telpas var būt atklātas, ja tās pilnībā atrodas sabiedriskajā telpā.

78. Liftu šahtas ierīko tā, ka tiek novērsta dūmu un liesmu izplatīšanās no viena starpklāja uz citu, un tās aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, lai varētu ierobežot velkmi un dūmus. Liftu mehānismus, kas atrodas kāpņu telpu norobežojumos, izvieto atsevišķā telpā, kurai ir tērauda robežas, bet ir atļauts ierīkot nelielas atveres lifta trosēm. Lifti, kas atveras telpās, kuras nav gaiteņi, sabiedriskās telpas, īpašas kategorijas telpas, kāpņu telpas un ārēji laukumi neatveras kāpņu telpās, kas pieder pie evakuācijas līdzekļiem.

7.4. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, izņemot tankkuģus un pasažieru kuģus

79. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu un vadības posteņu aizsardzībai izmanto vienu no turpmāk izklāstītajām aizsardzības metodēm:

79.1. IC metode – ar nedegošiem B vai C klases pārsegumiem ierīko iekšējās sadalījuma starpsienas, parasti neierīkojot automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu dzīvojamās telpās un dienesta telpās;

79.2. IIC metode – ierīko automātisko smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, lai atklātu un nodzēstu ugunsgrēku visās telpās, kurās tas varētu sākties, un parasti uz sadalījuma iekšējo starpsienu veidu neattiecas ierobežojumi;

79.3. IIIC metode – ierīko paredzēto stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu telpās, kurās varētu sākties ugunsgrēks, – parasti bez ierobežojumiem attiecībā uz sadalījuma iekšējo starpsienu veidu, izņemot to, ka nekādā ziņā tādas dzīvojamās telpas laukums, kuras robeža ir A vai B klases pārsegums, nav lielāks par 50 m2. Šā laukuma palielināšana sabiedriskajām telpām ir pieļaujama, ja, ņemot vērā konstruktīvos apsvērumus, ir administrācijas saskaņojums.

80. Prasības nedegošu materiālu izmantošanai mašīntelpu, vadības posteņu, dienesta telpu un citu robežu starpsienu ierīkošanai un izolēšanai un minēto kāpņu telpu norobežojumu un gaiteņu aizsargāšanai ir kopīgas visām trim metodēm.

81. Dzīvojamo telpu starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Tomēr tad, ja abās starpsienas pusēs ir ierīkoti nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums, starpsiena var būt izbūvēta līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam.

82. Ja tiek izmantota IC metode, starpsienas, kam saskaņā ar šo noteikumu vai citiem noteikumiem uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, ir vismaz C klases konstrukcija.

83. Ja tiek izmantota IIC metode, to starpsienu konstrukcijai, kam saskaņā ar šo noteikumu vai citiem noteikumiem uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, nav ierobežojumu, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nepieciešamas C klases starpsienas saskaņā ar šā pielikuma 5. tabulu.

84. Ja tiek izmantota IIIC metode, attiecībā uz tādu starpsienu konstrukciju, kam uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, nav ierobežojumu, izņemot to, ka tādas dzīvojamās telpas platība, kuras robežas ir nepārtraukts A vai B klases pārsegums, nekādā ziņā nedrīkst būt lielāka par 50 m2, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nepieciešamas C klases starpsienas saskaņā ar šā pielikuma 5. tabulu. Šā laukuma palielināšana sabiedriskajām telpām ir pieļaujama, ja, ņemot vērā konstruktīvos apsvērumus, ir administrācijas saskaņojums.

85. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju minimālais ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 5. un 6. tabulā.

5. tabula. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus un tankkuģus) starpsienu ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11)
(1) Vadības posteņi A-0e A-0 A-60 A-0 A-15 A-60 A-15 A-60 A-60 * A-60
(2) Gaiteņi C B-0 B-0
A-0c
B-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(3) Dzīvojamās telpas Ca,b B-0
A-0c
B-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(4) Kāpņu telpas B-0
A-0c
B-0
A-0c
A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) C A-60 A-0 A-0 A-0 * A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas * A-0 A-0g A-60 * A-60f
(7) Citas mašīntelpas A-0d A-0 A-0 * A-0
(8) Kravas telpas * A-0 * A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-0d * A-30
(10) Vaļējie klāji

A-0
(11) Ro-ro transportlīdzekļu telpas * h

6. tabula. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus un tankkuģus) klāju ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs →

Telpa zem ↓

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11)
(1) Vadības posteņi A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * A-60
(2) Gaiteņi A-0 * * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(3) Dzīvojamās telpas A-60 A-0 * A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(4) Kāpņu telpas A-0 A-0 A-0 * A-0 A-60 A-0 A-0 A-0 * A-30
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) A-15 A-0 A-0 A-0 * A-60 A-0 A-0 A-0 * A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas A-60 A-60 A-60 A-60 A-60 * A-60i A-30 A-60 * A-60
(7) Citas mašīntelpas A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 A-0 * A-0
(8) Kravas telpas A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 * A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0d * A-30
(10) Vaļējie klāji * * * * * * * * * - *
(11) Ro-ro transportlīdzekļu telpas A-60 A-30 A-30 A-30 A-0 A-60 A-0 A-0 A-30 * *h

Piezīmes.

1. 5. un 6. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

a Izmantojot IIC un IIIC metodi, netiek piemērotas īpašas ugunsdrošības pasākumu prasības attiecībā uz starpsienām.

b Izmantojot IIIC metodi, nodrošina B klases B-0 vērtības starpsienas starp tādām telpām vai tādu telpu grupām, kuru laukums ir 50 m2 vai lielāks.

c Piemērošanas skaidrojumu skatīt 7.4. nodaļā.

d Ja telpas ir klasificējamas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "d", tabulās norādītajai vērtībai atbilstoša starpsiena vai klājs jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 starpsiena.

e Stūresmāju, karšu māju un radiomāju citu no citas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienām.

f Var izmantot A-0 vērtības starpsienu, ja nav paredzēts pārvadāt bīstamas kravas vai ja šādas kravas ir novietotas vismaz 3 m pa horizontāli no šādas starpsienas.

g Uz kravas telpām, kurās paredzēts pārvadāt bīstamas kravas, attiecas SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma 3.8. apakšpunkts.

h Starpsienas un klāji, kas nošķir ro-ro telpas, ir aizverami tā, ka tie ir pietiekami hermētiski, un šādiem pārsegumiem ir A klases ugunsdrošums, ciktāl tas ir pamatoti un iespējams, ja administrācija uzskata, ka ugunsrisks ir mazs vai tā nav.

i Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificēta kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. * Ja tabulās norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet tam nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot vaļējo klāju, iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi jāhermetizē, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma.

Paskaidrojumi 5. un 6. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m2, kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas telpas

Visas telpas, ko izmanto kravai (tostarp naftas kravas tvertnes), kā arī šahtas un lūkas uz šādām telpām.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, saunas, krāsu skapji un noliktavas, kuru laukums ir 4 m2 vai vairāk, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kurās ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tajās nedrīkst būt nozīmīga ugunsriska, tas ir, vienīgais aprīkojums var būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm.

Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(11) Ro-ro un transportlīdzekļu telpas

Transportlīdzekļiem paredzētās telpas.

86. Lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (11). Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 5. un 6. tabulā noteiktajam ugunsdrošumam. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās.

87. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

88. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz šiem kuģiem nav prasības, ka šādām robežām jābūt A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jābūt A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kurus administrācija uzskata par piemērotiem.

89. Kāpņu telpas, kas šķērso tikai vienu klāju, vismaz vienā līmenī aizsargā vismaz ar B-0 klases pārsegumiem un automātiskām durvīm. Ap liftiem, kas iespiežas tikai vienā klājā, ierīko A-0 klases pārsegumus ar tērauda durvīm abos līmeņos.

90. Ap kāpņu telpām un liftu šahtām, kas šķērso vairāk nekā vienu klāju, ierīko vismaz A-0 klases pārsegumus, un tās aizsargā ar automātiskajām durvīm visos līmeņos.

91. Ja uz kuģiem, kas var uzņemt 12 vai mazāk personu, kāpņu telpas iespiežas vairāk nekā vienā klājā un katrā dzīvojamo telpu līmenī ir vismaz divi evakuācijas maršruti tieši uz vaļējo klāju, A-0 prasību vietā var piemērot B-0 prasības.

7.5. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz tankkuģiem

92. Tankkuģiem piemēro tikai šā pielikuma 79.1. apakšpunktā definēto IC metodi.

93. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par tankkuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 7. un 8. tabulā.

7. tabula. Tādu tankkuģu starpsienu ugunsdrošums, kuras nošķir blakusesošas telpas

Telpas (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10)
(1) Vadības posteņi A-0c A-0 A-60 A-0 A-15 A-60 A-15 A-60 A-60 *
(2) Gaiteņi C B-0 B-0
A-0a
B-0 A-60 A-0 A-60 A-0 *
(3) Dzīvojamās telpas C B-0
A-0a
B-0 A-60 A-0 A-60 A-0 *
(4) Kāpņu telpas B-0
A-0a
B-0
A-0a
A-60 A-0 A-60 A-0 **
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) C A-60 A-0 A-60 A-0 *
(6) A kategorijas mašīntelpas * A-0 A-0d A-60 *
(7) Citas mašīntelpas A-0b A-0 A-0 *
(8) Kravas sūkņu telpas * A-60 *
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-0b *
(10) Vaļējie klāji -

8. tabula. Tādu tankkuģu klāju ugunsdrošums, kuri nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs →

Telpas zem ↓

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10)
(1) Vadības posteņi A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 - A-0 *
(2) Gaiteņi A-0 * * A-0 * A-60 A-0 - A-0 *
(3) Dzīvojamās telpas A-60 A-0 * A-0 * A-60 A-0 - A-0 *
(4) Kāpņu telpas A-0 A-0 A-0 * A-0 A-60 A-0 - A-0 *
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska) A-15 A-0 A-0 A-0 * A-60 A-0 - A-0 *
(6) A kategorijas mašīntelpas A-60 A-60 A-60 A-60 A-60 * A-60e A-0 A-60 *
(7) Citas mašīntelpas A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 * A-0 A-0 *
(8) Kravas sūkņu telpas - - - - - A-0d A-0 * - *
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska) A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 - A-0b *
(10) Vaļējie klāji * * * * * * * * * -

Piezīmes.

1. 7. un 8. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

a Piemērošanas skaidrojumu skatīt 7.4. nodaļā.

b Ja telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "b", tabulās norādītās vērtības starpsiena vai klājs jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 starpsiena.

c Stūresmāju, karšu māju un radiomāju citu no citas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienām.

d Starpsienās un klājos, kas ir starp kravas sūkņu telpām un A kategorijas mašīntelpām, var iespiesties kravas sūkņu vārpstu blīvslēgi un līdzīgi blīvslēgi, ja starpsienās vai klājā ir ierīkota hermētiska izolācija ar efektīvu eļļošanu vai citi līdzekļi, ar kuriem nodrošina pastāvīgu gāzes izolāciju.

e Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificējama kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. * Ja tabulā norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot vaļējo klāju, iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi hermetizējami, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma.

Paskaidrojumi 7. un 8. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m2, kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas sūkņu telpas

Telpas, kurās ir kravas sūkņi, kā arī ieejas šādās telpās un šahtas uz tām.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, saunas, krāsu skapji un noliktavas, kuru laukums ir 4 m2 vai lielāks, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kur ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tajās nedrīkst būt nozīmīga ugunsriska, tas ir, vienīgais aprīkojums var būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm.

Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

94. Šā pielikuma 7. un 8. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

94.1. starpsienai un klājiem, kas nošķir blakusesošas telpas, piemēro attiecīgi 7. un 8. tabulu;

94.2. lai noteiktu atbilstošos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (10). Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kura klasificējama attiecīgajā kategorijā, kas nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums noteikts 7. un 8. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās.

95. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

96. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz tankkuģiem nav prasības, ka šādām robežām jāatbilst A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kurus administrācija uzskata par piemērotiem.

97. Virsbūvju ārējās robežas, kas norobežo dzīvojamās telpas un ietver visus pārkaru klājus, uz kuriem balstās šādas izmitināšanas telpas, izgatavo no tērauda un izolē atbilstoši A-60 standartam visā to daļu garumā, kas vērstas pret kravas laukumu un uz ārējiem sāniem 3 m no gala robežas, kura vērsta pret kravas laukumu. Minēto 3 m attālumu mēra katra klāja līmenī horizontāli un paralēli kuģa viduslīnijai no robežas, kas vērsta pret kravas laukumu. Minētos virsbūvju sānus šādi izolē līdz komandtiltiņa klāja apakšpusei.

98. Gaismas lūkas uz kravas sūkņu telpām izgatavo no tērauda, tajās nav stikla, un tās ir aizveramas no sūkņu telpas ārpuses.

99. Ja A klases pārsegumos ir komunikāciju šķērsojumi, šādus šķērsojumus testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Attiecībā uz ventilācijas vadiem piemēro 137., 141. un 142. punktu. Tomēr testēšana nav nepieciešama tādu tērauda vai līdzvērtīga materiāla cauruļvadu iespiedumiem, kuru biezums ir 3 mm vai vairāk, ja iespieduma garums nav mazāks par 900 mm (vēlams 450 mm uz katru pusi no pārseguma) un nav atveru. Šādus iespiedumus atbilstoši izolē, palielinot izolācijas apjomu tajā pašā pārseguma līmenī.

7.6. Ugunsdrošo pārsegumu šķērsošana un siltumpārejas novēršana

100. Ja A klases pārsegumus šķērso komunikācijas, šādus šķērsojumus testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Tomēr testēšana nav nepieciešama tādu tērauda vai līdzvērtīga materiāla cauruļvadu šķērsojumiem, kuru biezums ir 3 mm vai vairāk, ja caurules garums nav mazāks par 900 mm (vēlams 450 mm uz katru pusi no pārseguma) un šī caurule pārsegumā ir nostiprināta hermētiski. Šādus šķērsojumus atbilstoši izolē, palielinot izolācijas apjomu tajā pašā pārseguma līmenī.

101. Ja B klases pārsegumus šķērso elektrības vadi, cauruļvadi, šahtas, vadi un citas komunikācijas, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek mazināta ugunsdrošība. Caurules, kas nav tērauda vai vara caurules un kas šķērso B klases pārsegumus, aizsargā vienā no šādiem veidiem:

101.1. ar ugunsizturīgu blīvējuma ierīci, kas atbilst tā pārseguma ugunsdrošumam, kurā ir šķērsojums, un izmantotās caurules vai kabeļu veidam;

101.2. ar tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 1,8 mm un garums vismaz 900 mm, ja caurules diametrs ir 150 mm vai lielāks, un vismaz 600 mm, ja caurules diametrs ir mazāks par 150 mm (vēlams garumu sadalīt tā, ka garuma daļas katrā pārseguma pusē ir vienādas). Cauruli savieno ar uzmavas galiem, izmantojot atlokus vai savienojumu, vai atstarpe starp uzmavu un cauruli nav lielāka par 2,5 mm, vai jebkuru atstarpi starp cauruli un uzmavu hermetizē ar nedegošu vai citu piemērotu materiālu.

102. Neizolētas metāla caurules, kas šķērso A vai B klases pārsegumus, izgatavo no materiāliem, kuru kušanas temperatūra ir augstāka par 950 ° C attiecībā uz A-0 klases pārsegumiem un 850 ° C B-0 klases pārsegumiem.

103. Apstiprinot konstruktīvas ugunsdrošības detaļas, administrācija ņem vērā siltumpārejas risku nepieciešamās siltumizolācijas krustošanās vietās un galapunktos. Klāja vai starpsienas izolāciju veic pāri iespiedumam, krustošanās vietai vai galapunktam vismaz 450 mm garumā, ja konstrukcijas ir izgatavotas no tērauda vai alumīnija. Ja telpa ir sadalīta ar A klases standarta klāju vai starpsienu un izolācijas vērtības ir atšķirīgas, izolāciju ar augstāko vērtību turpina vismaz 450 mm garumā uz klāja vai starpsienas ar mazākās vērtības izolāciju.

7.7. Ugunsdrošu pārsegumu atveru aizsardzība

7.7.1. Atveres A klases pārsegumos pasažieru kuģiem

104. Izņemot lūkas starp kravas telpām, īpašas kategorijas telpām, noliktavu un bagāžas telpām, kā arī starp šādām telpām un atklātajiem klājiem, atveres aprīko ar pastāvīgi piestiprinātiem aizvēršanas līdzekļiem, kas ir vismaz tikpat ugunsdroši kā pārsegumi, kuros tie ierīkoti.

105. Durvis un durvju rāmji A klases pārsegumos un līdzekļi to noslēgšanai aizvērtā stāvoklī ir ugunsdroši, un to dūmu un liesmu necaurlaidība ir līdzvērtīga to starpsienu dūmu un liesmu necaurlaidībai, kurās tie ierīkoti, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Šādas durvis un durvju rāmjus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla. Ūdensnecaurlaidīgās durvis nav jāizolē.

106. Katras durvis var atvērt un aizvērt no starpsienas jebkuras puses, un to var izdarīt viena persona.

107. Ugunsdrošās durvis galvenā vertikālā sadalījuma starpsienās, kambīžu robežās un kāpņu telpu norobežojumos, kas nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu, un tās, kas parasti ir slēgtas, atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām:

107.1. durvis aizveras automātiski, un tās ir iespējams aizvērt, ja kuģa sānsvere ir līdz 3,5 ° lielam slīpuma leņķim pretēji aizvēršanās virzienam;

107.2. ugunsdrošo viru durvju aptuvenais aizvēršanas laiks nav ilgāks par 40 s un nav īsāks par 10 s no to kustības sākuma, ja kuģis ir vertikālā stāvoklī. Bīdāmo durvju aptuvenais vienādais aizvēršanas ātrums nav lielāks par 0,2 m/s un nav mazāks par 0,1 m/s, ja kuģis ir vertikālā stāvoklī;

107.3. durvis, izņemot avārijas izejas šahtu durvis, vienlaikus vai grupās ir iedarbināmas ar tālvadību no pastāvīgi apkalpojama centrālā vadības posteņa un ir iedarbināmas arī atsevišķi no jebkuras durvju puses. Iedarbināšanas slēdžiem ir ieslēgšanas un izslēgšanas funkcija, kas novērš sistēmas automātisku atiestatīšanu;

107.4. aizliegts ierīkot aiztures āķus, kas nav iedarbināmi no centrālā vadības posteņa;

107.5. durvis, ko aizver ar tālvadību no centrālā vadības posteņa, ir atkārtoti atveramas no abām durvju pusēm, izmantojot vietējo vadību. Pēc šādas atvēršanas ar vietējo vadību durvis atkal automātiski aizveras;

107.6. uz ugunsdrošo durvju indikatoru paneļa pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī jābūt uzstādītiem indikatoriem, kas norāda, vai katras durvis ir aizvērtas;

107.7. iedarbināšanas mehānismu projektē tā, ka durvis automātiski aizveras, ja ir traucēta vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbība;

107.8. vietējās elektroenerģijas akumulatoru baterijas durvīm ar mehānisko piedziņu novieto tieši blakus šīm durvīm, lai tās vismaz 10 reizes varētu darbināt (pilnīgi atvērt un aizvērt), izmantojot vietējās vadības ierīces, ja ir traucēta vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbība;

107.9. vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbības traucējumi saistībā ar vienām durvīm netraucē pārējo durvju drošu darbību;

107.10. ar tālvadību iedarbināmās bīdāmās vai mehāniskās piedziņas durvis aprīko ar trauksmes signalizāciju, kas dod skaņas signālu vismaz 5 s, bet ne ilgāk kā 10 s pēc durvju iedarbināšanas no centrālā vadības posteņa un pirms durvju kustības sākuma, un šis signāls netiek pārtraukts, līdz durvis ir pilnīgi aizvērtas;

107.11. ja durvis projektē tā, ka tās atkārtoti atveras, ja aizveroties saskaras ar šķērsli, tās atveras ne vairāk kā 1 m no saskares vietas;

107.12. durvīm ar divām vērtnēm, kas ugunsdrošuma apsvērumu dēļ aprīkotas ar fiksatoru, fiksators sāk darboties automātiski, sistēmai iedarbinot durvis;

107.13. mehāniskās piedziņas durvis, kas automātiski aizveras un nodrošina tiešu piekļuvi īpašas kategorijas telpām, nav jāaprīko ar šā pielikuma 107.3. un 107.10. apakšpunktā paredzētajām trauksmes signalizācijām un tālvadības mehānismiem;

107.14. vietējās vadības sistēmas sastāvdaļas ir pieejamas, lai varētu veikt to apkopi un regulēšanu;

107.15. durvis, kam ir mehāniskā piedziņa, aprīko ar apstiprināta tipa vadības sistēmu, kas var darboties ugunsgrēkā un atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Šī sistēma atbilst šādām prasībām:

107.15.1. vadības sistēma temperatūrā, kas ir vismaz 200 ° C, var darbināt durvis vismaz 60 minūtes, ja nav traucēta elektroenerģijas padeve;

107.15.2. pārējām durvīm, kas nav saistītas ar ugunsgrēku, elektroenerģijas padeve nav bojāta;

107.15.3. temperatūrā, kas augstāka par 200 ° C, vadības sistēma tiek automātiski izolēta no elektroenerģijas padeves un notur durvis aizvērtā stāvoklī vismaz līdz 945 ° C.

108. Ja uz kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, kādu telpu aizsargā ar automātisku ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem vai ir aprīkota ar nepārtrauktiem B klases griestiem, atveres klājos, kas nav izbūvēti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, hermētiski aizver, un šādi klāji atbilst A klases ugunsdrošuma prasībām, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu.

109. Prasības, kas piemērojamas kuģa ārējo robežu A klases ugunsdrošumam, neattiecas uz stikla šķērssienām, logiem un borta iluminatoriem, ja šādām robežām nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, kas paredzēts šā pielikuma 118. punktā. Kuģa ārējo robežu A klases ugunsdrošuma prasības neattiecas uz ārējām durvīm, izņemot tās, kas ierīkotas virsbūvēs un kabīnēs un kas vērstas pret glābšanas līdzekļiem, iekāpšanas un ārējām pulcēšanās vietām, ārējām kāpnēm un vaļējiem klājiem, kurus izmanto kā evakuācijas maršrutus. Minēto prasību neattiecina uz kāpņu telpu norobežojumu durvīm.

110. Durvis, kas ir izturīgas jūras apstākļos (daļēji ūdensnecaurlaidīgās durvis), durvis uz vaļējo klāju un durvis, kurām jābūt hermētiskām, visas A klases durvis, kas ir kāpņu telpās, sabiedriskajās telpās un galveno vertikālo sadalījumu starpsienās evakuācijas maršrutos, aprīko ar automātiski aizveramu šļūtenes pieslēgvietu, kura izgatavota no tāda materiāla un kurai ir tāda konstrukcija un ugunsizturība, kas līdzvērtīgi to durvju materiālam, konstrukcijai un ugunsizturībai, kurās tā ierīkota, un tās pilnais kvadrātveida atvērums ir 150 mm, kad durvis ir aizvērtas, un to ievada durvju apakšējā malā pret durvju virām vai, ja tās ir bīdāmās durvis, tuvāk atvērumam. Minētais nosacījums neattiecas uz ūdensnecaurlaidīgām durvīm.

111. Ja caur galvenā vertikālā sadalījuma pārsegumu jāievelk ventilācijas vads, blakus pārsegumam ierīko bezatteices ugunsdrošības aizbīdni, kas aizveras automātiski. Aizbīdnis ir aizverams arī manuāli no abām pārseguma pusēm. Ekspluatācijas vieta ir viegli pieejama un marķēta ar sarkanu, gaismu atstarojošu krāsu. Vads starp pārsegumu un aizbīdni ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un, ja nepieciešams, izolēts atbilstoši šā pielikuma 100. punktā minētajām prasībām. Aizbīdni vismaz vienā pārseguma pusē aprīko ar redzamu indikatoru, kas norāda, vai aizbīdnis ir atvērts.

7.7.2. Atveres B klases pārsegumos pasažieru kuģos

112. Durvis un durvju rāmji B klases pārsegumos un to noslēgšanas līdzekļi garantē tādu aizvēršanas metodi, kas nodrošina ugunsizturību, kura ir līdzvērtīga pārsegumu ugunsizturībai, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), izņemot to, ka ventilācijas atveres var atļaut ierīkot šādu durvju apakšējā daļā. Ja šāda atvere ir durvīs vai zem tām, katras šādas atveres vai atveru kopējais neto laukums nav lielāks par 0,05 m2. Kā alternatīvu var atļaut ierīkot nedegošu gaisa līdzsvara vadu, ko ievelk starp kajīti un gaiteni un izvieto zem sanitārā mezgla, ja vada šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,05 m2. Visas ventilācijas atveres aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla. Durvis ir nedegošas.

113. Kajīšu durvis B klases pārsegumos aizveras automātiski. Aizliegts ierīkot aiztures āķus.

114. Kuģa ārējo robežu B klases ugunsdrošuma prasības neattiecas uz stikla šķērssienām, logiem un borta iluminatoriem. Līdzīgi B klases ugunsdrošības prasības neattiecas uz virsbūvju un kabīņu ārējām durvīm. Degošus materiālus durvīm, kas nošķir kajītes no atsevišķām iekšējām sanitārajām telpām, piemēram, dušas telpām, var izmanot, ja kuģis neved vairāk par 36 pasažieriem un ir administrācijas saskaņojums.

115. Uz kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem un kas aprīkoti ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem:

115.1. atveres klājos, kas nav izbūvēti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, aizver hermētiski, un šādi klāji atbilst B klases ugunsdrošuma prasībām, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu;

115.2. atveres gaiteņu starpsienās, kas izgatavotas no B klases materiāliem, aizsargā saskaņā ar šā pielikuma 64. un 65. punktā minētajām prasībām.

7.7.3. Logi un borta iluminatori pasažieru kuģos

116. Borta iluminatorus un logus, kuri ir izvietoti dzīvojamo telpu, dienesta telpu un vadības posteņu starpsienās un uz kuriem neattiecas šā pielikuma 109. un 114. punktā minētās prasības, izgatavo tā, lai saglabātu atbilstību ugunsdrošuma prasībām, kas attiecas uz tāda veida starpsienām, kurās tos ierīko, un to nosaka saskaņā ar Ugunsizturības pārbaudes procedūru (FTP) kodeksu.

117. Neatkarīgi no šā pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā noteiktajām prasībām logu un borta iluminatoru rāmjus starpsienās, kas dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus aizsargā pret jūras apstākļiem, izgatavo no tērauda vai cita piemērota materiāla. Stiklu satur ar metāla atdurlīsti vai leņķi.

118. Logiem, kas vērsti pret glābšanas līdzekļiem, iekāpšanas un pulcēšanās vietām, ārējām kāpnēm un vaļējiem klājiem, kurus izmanto kā evakuācijas maršrutus, un logiem, kas atrodas zem glābšanas plostu laukumiem un iekāpšanas laukumiem ar glābšanas slīdceliņu, ir tāds ugunsdrošums, kāds paredzēts šā pielikuma 1. tabulā. Ja logus aprīko ar speciālām automātiskām smidzinātāju galviņām, par līdzvērtīgiem var uzskatīt A-0 klases logus. Lai ievērotu šo punktu, izmantojamas kādas no šajā punktā minētajām smidzinātāju galviņām:

118.1. speciālās galviņas, kas atrodas virs logiem un ko ierīko papildus parastajiem griestu smidzinātājiem;

118.2. parastās griestu smidzinātāju galviņas, kas izvietotas tā, ka logs ir aizsargāts vismaz ar 5 l/m2 vidējo devu, un apsmidzinātā laukuma aprēķinā ir iekļauts papildu loga laukums.

119. Logiem, kas atrodas kuģa sānos zem laukuma iekāpšanai glābšanas laivās, ir tāds ugunsdrošums, kas atbilst vismaz A-0 klasei.

7.7.4. Durvis ugunsizturīgos pārsegumos uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus)

120. Durvju ugunsizturība ir līdzvērtīga tā pārseguma ugunsizturībai, kurā tās ierīkotas, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Durvis un durvju rāmjus, ko ierīko A klases pārsegumos, izgatavo no tērauda. Durvis, ko ierīko B klases pārsegumos, ir nedegošas. Durvis, ko ierīko A kategorijas mašīntelpu robežu starpsienās, ir hermētiskas un aizveras automātiski. Degošus materiālus durvīm, kas nošķir kajītes no atsevišķām iekšējām sanitārajām telpām, piemēram, dušas telpām, var izmantot, ja kuģis ir būvēts saskaņā ar IC metodi un ir administrācijas saskaņojums.

121. Durvis, kam jāaizveras automātiski, neaprīko ar aiztures āķiem. Tomēr var izmantot aiztures ierīces, ko iedarbina ar bezatteices tālvadību.

122. Gaiteņu starpsienās ventilācijas atveres var atļaut ierīkot kajīšu un sabiedrisko telpu durvīs un zem tām. Ventilācijas atveres var atļaut ierīkot arī B klases durvīs uz labierīcībām, birojiem, pieliekamajiem, slēdzamiem skapīšiem un noliktavām. Izņemot turpmāk tekstā noteiktos atļautos gadījumus, atveres ierīko tikai durvju apakšpusē. Ja šāda atvere ir durvīs vai zem tām, katras šādas atveres vai atveru kopējais neto laukums nav lielāks par 0,05 m2. Kā alternatīvu var atļaut ierīkot nedegošu gaisa līdzsvara vadu, ko ievelk starp kajīti un gaiteni un izvieto zem sanitārā mezgla, ja vada šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,05 m2. Ventilācijas atveres, izņemot tās, kas ir zem durvīm, aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.

123. Ūdensnecaurlaidīgās durvis nav jāizolē.

7.7.5. Atveru aizsardzība mašīntelpu robežās

124. Šīs nodaļas prasības attiecas uz A kategorijas mašīntelpām un, ja administrācija to uzskata par vēlamu, arī uz citām mašīntelpām.

125. To gaismas lūku, durvju, ventilatoru, dūmeņos ierīkoto atveru skaitu, pa kurām izplūst ventilācija, un citu uz mašīntelpām ierīkoto atveru skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, atbilstoši ventilācijas vajadzībām un kuģa pienācīgai un drošai ekspluatācijai.

126. Gaismas lūkas izgatavo no tērauda, un tām nav stiklojuma.

127. Ierīko vadības līdzekļus mehāniskās piedziņas durvju aizvēršanai vai to durvju iedarbināšanas mehānismu palaišanai, kuras nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu. Vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, kur tās nekļūst nepieejamas, ja telpā, kuru tās apkalpo, ir ugunsgrēks.

128. Uz pasažieru kuģiem šā pielikuma 127. punktā paredzētās vadības ierīces izvieto vienā vadības postenī vai sagrupē pēc iespējas nedaudzos posteņos atbilstoši administrācijas prasībām. Šādiem posteņiem var droši piekļūt no vaļējā klāja.

129. Uz pasažieru kuģiem durvis, kas nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu, izvieto tā, ka, telpā sākoties ugunsgrēkam, ir nodrošināta piespiedu aizvēršana ar mehāniskās piedziņas sistēmām, vai arī durvis aizveras automātiski 3,5° slīpumā pret aizvēršanas virzienu, un tām ir bezatteices aiztures ierīce, ar nosacījumu, ka palaišanas ierīce ir vadāma ar tālvadību. Avārijas glābšanas šahtu durvis nav jāaprīko ar bezatteices aiztures iekārtu un iedarbināšanas ierīci, ko vada ar tālvadību.

130. Mašīntelpu robežās neierīko logus. Tomēr tas neliedz izmantot stiklu vadības telpās, kas atrodas mašīntelpās.

7.7.6. Kravas telpu robežu aizsardzība

131. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, īpašas kategorijas telpu un ro-ro kravas telpu robežu starpsienas un klājus izolē atbilstoši A-60 klases standartam. Tomēr tad, ja telpas, kas klasificējamas kategorijā (5), (9) un (10), kā definēts šā pielikuma 1. un 2. tabulā, ir vienā pārseguma pusē, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu. Ja šķidrās degvielas tvertnes atrodas zem īpašas kategorijas telpas, tā klāja ugunsdrošumu, kas ir starp šādām telpām, var samazināt līdz A-0 standartam.

132. Uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, īpašas kategorijas telpu robežu starpsienas izolē atbilstoši prasībām, kas telpām, kuras klasificētas kategorijā (11), noteiktas šā pielikuma 3. tabulā, un horizontālās robežas izolē atbilstoši prasībām, kas telpām, kuras klasificētas kategorijā (11), noteiktas šā pielikuma 4. tabulā.

133. Uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, slēgtajām un vaļējām ro-ro telpām robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums ir tāds, kāds telpām, kas klasificētas kategorijā (8), noteikts šā pielikuma 3. tabulā, un horizontālajām robežām – tāds, kāds telpām, kas klasificētas kategorijā (8), noteikts šā pielikuma 4. tabulā.

134. Uz pasažieru kuģu komandtiltiņa ierīko indikatorus, kas norāda, vai ugunsdrošās durvis uz īpašas kategorijas telpām vai no tām ir aizvērtas.

135. Uz tankkuģiem to kravas tvertņu aizsardzībai, kurās pārvadā jēlnaftu un naftas produktus, kam uzliesmošanas temperatūra nav augstāka par 60 °C, neizmanto vārstus, savienojumus, tvertņu atveru vākus, kravas ventilācijas cauruļvadus un kravas cauruļvadus, kuri izgatavoti no materiāliem, kas karstumā ātri kļūst neizmantojami, lai tādējādi novērstu uguns izplatīšanos kravā.

7.8. Ventilācijas sistēmas

136. Ventilācijas kanālus izgatavo no nedegoša materiāla. Tomēr īsiem vadiem (kuri parasti nav garāki par 2 m un kuru brīvais šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,02 m2) nav jābūt nedegošiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

136.1. kanāli ir izgatavoti no materiāla, kam ir zemi ugunsizplatības raksturlielumi;

136.2. šādus kanālus izmanto tikai pēc ventilācijas ierīces;

136.3. mērot pa kanālu, tie ir izvietoti vismaz 600 mm no atveres A vai B klases pārsegumā, ietverot nepārtrauktus B klases griestus.

137. Šādas iekārtas testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code):

137.1. ugunsdrošības aizbīdņus, tostarp attiecīgos darbināšanas līdzekļus;

137.2. kanālu šķērsojumus, kas ierīkoti caur A klases pārsegumiem. Testēšana nav nepieciešama, ja ventilācijas kanāli ir tieši savienoti ar tērauda uzmavām, izmantojot sakniedētus vai saskrūvētus atlokus vai metinot.

138. A kategorijas mašīntelpu, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu, kambīžu, īpašas kategorijas telpu un kravas telpu ventilācijas sistēmas parasti nošķir citu no citas un no ventilācijas sistēmām, kas paredzētas citām telpām. Izņēmuma kārtā kambīžu ventilācijas sistēmas uz kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 4000, un uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, nav pilnīgi jānošķir, bet tām var ierīkot atsevišķus kanālus no ventilācijas bloka, kas paredzēts citām telpām. Katrā ziņā kambīzes ventilācijas kanālu aprīko ar automātisku ugunsdrošības aizbīdni pie ventilācijas bloka. Kanāli, kas paredzēti A kategorijas mašīntelpu, kambīžu, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu vai īpašas kategorijas telpu ventilācijai, nešķērso dzīvojamās telpas, dienesta telpas vai vadības posteņus, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

138.1. kanāli ir izgatavoti no tērauda, kura biezums ir vismaz 3 mm un 5 mm, ja kanālu platums vai diametrs nav lielāks par 300 mm vai ir attiecīgi 760 mm vai vairāk un ja gadījumā, kad kanālu platums vai diametrs ir no 300 mm līdz 760 mm, biezums noteikts interpolējot;

138.2. kanāli ir pienācīgi balstīti un nostiprināti;

138.3. kanāli ir aprīkoti ar automātiskiem ugunsdrošības aizbīdņiem pie robežām, kurās tie šķērso starpsienas vai klājus;

138.4. kanāli atbilstoši A-60 klases standartam ir izolēti no mašīntelpām, kambīzēm, transportlīdzekļu telpām, ro-ro telpām vai īpašas kategorijas telpām līdz punktam, kas atrodas vismaz 5 m aiz katra ugunsdrošības aizbīdņa.

139. Kanāli, kas paredzēti dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai vadības posteņu ventilācijai, nešķērso A kategorijas mašīntelpas, kambīzes, transportlīdzekļu telpas, ro-ro telpas vai īpašas kategorijas telpas, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

139.1. ja kanāli šķērso A kategorijas mašīntelpu, kambīzi, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu vai īpašas kategorijas telpu, tie ir izgatavoti no tērauda;

139.2. cieši pie robežām, kur kanāli šķērso nodalījumus, ir ierīkoti automātiski ugunsdrošības aizbīdņi;

139.3. kanālu šķērsojumu vietās ir saglabāts mašīntelpas, kambīzes, transportlīdzekļu telpas, ro-ro telpas vai īpašas kategorijas telpas robežu ugunsdrošums.

140. Plāni ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir 0,02 m2 vai mazāks, šķērso A klases starpsienas vai klājus atveres oderē ar lokšņu tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 3 mm un garums vismaz 200 mm un kuru ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē tās garums ir 100 mm vai – attiecībā uz klāju – tā ir pilnībā izvietota zem klāja, kurā ir šķērsojums.

141. Ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,02 m2, šķērso A klases starpsienas vai klājus atveres oderē ar lokšņu tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 3 mm un garums ir vismaz 900 mm. Šķērsojot starpsienas, šo garumu ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē ir 450 mm. Šiem kanāliem vai šādu vadu oderējuma uzmavām ir ugunsizturīga izolācija. Izolācijas ugunsdrošums ir vismaz tāds pats kā tās starpsienas vai klāja ugunsdrošums, ko šķērso vads.

142. Kanālus, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,075 m2, papildus šā pielikuma 141. punktā minētajām prasībām aprīko ar ugunsdrošības aizbīdņiem. Ugunsdrošības aizbīdnis darbojas automātiski, bet to no abām starpsienas vai klāja pusēm var aizvērt arī manuāli. Aizbīdni aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai aizbīdnis ir atvērts vai aizvērts. Tomēr ugunsdrošības aizbīdņi nav nepieciešami, ja kanāli šķērso, bet neapkalpo telpas, kas ir norobežotas ar A klases pārsegumiem, ja šiem kanāliem ir tāds pats ugunsdrošums kā pārsegumiem, kurus tie šķērso. Ugunsdrošības aizbīdņi ir viegli pieejami. Ja tie atrodas aiz griestiem vai apšuvumiem, šajos griestos vai apšuvumos ierīko kontrollūku un uz tās piestiprina plāksnīti, kurā norādīts ugunsdrošības aizbīdņa identifikācijas numurs. Ugunsdrošības aizbīdņa identifikācijas numurs ir norādīts arī uz attiecīgajām tālvadības ierīcēm.

143. Ja ir ievilkti ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,02 m2 un kuri šķērso B klases starpsienas, oderējumam izmanto 900 mm garas lokšņu tērauda uzmavas un to garumu ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē tas ir 450 mm, ja vien kanāls šajā nogrieznī nav izgatavots no tērauda.

144. Ventilācijas sistēmas pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, papildus atbilst šādām prasībām:

144.1. parasti ventilatorus izvieto tā, ka ventilācijas kanāli, kas sasniedz dažādas telpas, atrodas galvenajā vertikālajā sadalījumā;

144.2. ja ventilācijas sistēmas šķērso klājus, papildus ugunsdrošuma pasākumiem veic piesardzības pasākumus, lai samazinātu iespēju, ka dūmi un karstās gāzes pa sistēmu varētu izplatīties no vienas starpklāja telpas uz citu;

144.3. kāpņu telpu norobežojumus ventilē un apkalpo neatkarīgs ventilators un kanālu sistēma;

144.4. izplūdes vadus aprīko ar kontrollūkām un lūkām, kas paredzētas tīrīšanai. Lūkas ierīko pie ugunsdrošības aizbīdņiem.

145. Pasažieru kuģiem, kas ved vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas kanālus no kambīzēm aprīko ar:

145.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli izņemams, lai to notīrītu, ja vien nav ierīkota apstiprināta alternatīva tauku atdalīšanas sistēma;

145.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas atrodas kanāla lejasdaļā un ir darbināms automātiski ar tālvadību, un papildus ar ugunsdrošības aizbīdni, kas ir darbināms ar tālvadību un atrodas vada augšgalā;

145.3. stacionāru ugunsdzēsības līdzekli kanāla iekšpusē;

145.4. sistēmām, kas ir darbināmas ar tālvadību un paredzētas izplūdes ventilatoru un padeves ventilatoru izslēgšanai, ugunsdrošības aizbīdņu darbināšanai un ugunsdzēšanas sistēmas darbināšanai un kas atrodas tuvu ieejai kambīzē. Ja ir ierīkota sazarota sistēma, ierīko tālvadības līdzekļus, kas atrodas turpat kur minētās vadības ierīces un ar ko līdz ugunsdzēsības līdzekļa palaišanai sistēmā var aizvērt visus kanāla atzarojumus izplūdei;

145.5. atbilstoši izvietotām kontrollūkām un lūkām, kas paredzētas kanālu tīrīšanai.

146. Pasažieru kuģiem, kas ved mazāk par 36 pasažieriem, un citiem kuģiem ventilācijas sistēma no kambīzēm atbilst šādām prasībām:

146.1. ja izplūdes vadi no kambīzes pavardiem šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās ir degoši materiāli, tos izgatavo no A klases pārsegumiem;

146.2. katru izplūdes kanālu aprīko ar šādām iekārtām:

146.2.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli izņemams, lai to varētu iztīrīt;

146.2.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas atrodas kanāla lejasgalā;

146.2.3. sistēmu izplūdes ventilatoru izslēgšanai, kas ir darbināma no kambīzes iekšpuses;

146.2.4. stacionāru ugunsdzēsības līdzekli kanāla iekšpusē.

8. Ugunsdzēsība

147. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot un ātri nodzēst ugunsgrēku tā izcelsmes telpā. Tālab ievēro šādas funkcionālās prasības:

147.1. ierīko stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas, pienācīgi ņemot vērā uguns izplatīšanās iespējamību aizsargātajās telpās;

147.2. ugunsdzēsības aprīkojums ir viegli pieejams.

8.1. Ūdens ugunsdzēsības sistēmas

148. Kuģus aprīko ar ugunsdzēsības sūkņiem, ugunsdzēsības maģistrālēm, hidrantiem un šļūtenēm, kas atbilst šā noteikuma piemērojamām prasībām. Kuģiem ar garumu, mazāku par 18 metriem, stacionāro ūdens ugunsdzēsības sistēmu var neierīkot.

149. Ugunsdzēsības šļūtenes un hidrantus neizgatavo no materiāliem, kas karstumā ātri kļūst neizmantojami, ja vien tie nav atbilstoši aizsargāti. Caurules un hidrantus izvieto tā, ka tiem var viegli pieslēgt ugunsdzēsības šļūtenes. Caurules un hidrantus izvieto tā, ka ir novērsta to aizsalšana. Maģistrālajiem ugunsdzēsības cauruļvadiem ierīko piemērotas ūdens novadīšanas ierīces. Visiem vaļējā klāja ugunsdzēsības maģistrāles atzarojumiem, ko izmanto citiem mērķiem, nevis ugunsdzēsībai, ierīko izolācijas vārstus. Uz kuģiem, kas var vest klāja kravu, hidrantus izvieto tā, ka tie vienmēr ir viegli pieejami, un caurules izvieto pēc iespējas tālāk, lai novērstu šādas kravas radītus bojājumus.

150. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai vairāk, vismaz viena efektīva ūdens strūkla ir tūlīt iegūstama no jebkura hidranta, kas ir iekštelpās, un ir nodrošināta nepārtraukta ūdens padeve, automātiski iedarbinot vienu nepieciešamo ugunsdzēsības sūkni. Ja kuģim ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, šādās telpās uzstāda tādu stacionāru ūdens ugunsdzēsības ierīci, kas ir līdzvērtīga tām, kuras jāierīko pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās.

151. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, ūdens tūlītēja padeve ir viegli nodrošināma, automātiski iedarbinot vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni vai ar tālvadību no komandtiltiņa iedarbinot vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni. Ja sūknis sāk darboties automātiski vai ja apakšējo vārstu nevar atvērt no vietas, no kuras ar tālvadību iedarbina sūkni, vārstu vienmēr tur atvērtu. Ja kuģim ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, šādās telpās uzstāda tādu stacionāru ūdens ugunsdzēsības ierīci, kas ir līdzvērtīga tām, kuras jāierīko pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās. Pasažieru kuģiem, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, šo prasību piemēro, cik tas praktiski ir nepieciešams.

152. Uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, ja ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, tūlītēju ūdens padevi ar attiecīgu spiedienu no ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas nodrošina no komandtiltiņa un, ja tāds ir, no ugunsgrēka kontroles centra ar tālvadību, iedarbinot vienu no galvenajiem ugunsdzēsības sūkņiem vai uzturot pastāvīgu spiedienu ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmā ar vienu no galvenajiem ugunsdzēsības sūkņiem. No šīs prasības var atbrīvot kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1600, ja ugunsdzēsības sūkņa iedarbināšanas ierīce mašīntelpā ir viegli pieejamā vietā un ir saskaņojums ar administrāciju.

153. Ugunsdzēsības maģistrāļu un ūdens padeves cauruļu diametrs ir pietiekams, lai efektīvi sadalītu maksimālo nepieciešamo padevi no diviem ugunsdzēsības sūkņiem, kas darbojas vienlaicīgi, izņemot to, ka uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, šim diametram jābūt pietiekamam, lai pa to varētu izplūst 140 m3/h.

154. Izolācijas vārstus, ar kuriem to ugunsdzēsības maģistrāles daļu mašīntelpā, kurā ir galvenais ugunsdzēsības sūknis, nošķir no pārējās ugunsdzēsības maģistrāles, ierīko viegli pieejamā un drošā vietā ārpus mašīntelpām. Ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, ka tad, ja izolācijas vārsti ir aizvērti, visiem uz kuģa esošajiem hidrantiem, izņemot tos, kas ir minētajā mašīntelpā, var padot ūdeni no cita ugunsdzēsības sūkņa vai rezerves ugunsdzēsības sūkņa. Rezerves ugunsdzēsības sūknis, tā jūras ūdens ieplūdes, kā arī iesūkšanas un padeves caurules un izolācijas vārsti ir ārpus mašīntelpas. Ja šo sistēmu nevar ierīkot, kingstona kasti var uzstādīt mašīntelpā, ja vārsts ir vadāms ar tālvadību no vietas, kas atrodas tajā pašā nodalījumā, kurā atrodas rezerves sūknis, un iesūkšanas caurule ir pēc iespējas īsāka. Īsi iesūkšanas vai izplūdes cauruļvadu nogriežņi var iespiesties mašīntelpā, ja tie ir norobežoti drošā tērauda korpusā vai izolēti atbilstoši A-60 klases standartiem. Caurulēm ir biezas sienas, bet tās nekādā ziņā nav plānākas par 11 mm, un tās ir metinātas, izņemot atloka savienojumu ar aizborta ūdens ieplūdes vārstu.

155. Katram ugunsdzēsības hidrantam ierīko vārstu, lai jebkuru ugunsdzēsības šļūteni varētu noņemt, kad darbojas ugunsdzēsības sūkņi.

156. Ugunsdzēsības sūkņus nodrošina ar drošības vārstiem, ja sūkņi var radīt spiedienu, kas lielāks par ūdens padeves cauruļu, hidrantu un šļūteņu aprēķināto spiedienu. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, ka visās ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas daļās ir novērsta spiediena pārslodze.

157. Uz tankkuģiem izolācijas vārstus ugunsdzēsības maģistrālē ierīko aizsargātā vietā pūpes priekšā un uz tvertņu klāja ar intervālu, kas nav lielāks par 40 m, lai ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā saglabātu ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas ugunsdrošumu.

158. Hidrantu skaits un atrašanās vieta ir tādi, ka ar vismaz divām ūdens strūklām, kuras neizplūst no viena hidranta un no kurām viena tiek iegūta no nepagarinātas šļūtenes, var aizsniegt jebkuru kuģa daļu, kas parasti ir pieejama pasažieriem vai apkalpei, kad kuģis pārvietojas, un jebkuras tukšas kravas telpas, ro-ro telpas vai transportlīdzekļu telpas jebkuru daļu (pēdējā minētajā gadījumā ar abām strūklām var aizsniegt jebkuru telpas daļu un katra strūkla tiek iegūta no nepagarinātas šļūtenes). Šādus hidrantus izvieto pie ieejām aizsargātajās telpās.

159. Papildus šā pielikuma 158. punktā minētajām prasībām pasažieru kuģi atbilst šādām prasībām:

159.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un mašīntelpās hidrantu skaits un atrašanās vieta atbilst šā pielikuma 158. punktā minētajām prasībām, kad visas ūdensnecaurlaidīgās durvis un visas durvis galvenā vertikālā sadalījuma starpsienās ir aizvērtas;

159.2. ja ir nodrošināta pieeja A kategorijas mašīntelpai zemā līmenī no blakusesoša dzenvārpstas tuneļa, divus hidrantus ierīko ārpus šīs mašīntelpas, bet tuvu tās ieejai. Ja šāda pieeja ir iespējama no citām telpām, vienā no šīm telpām ierīko divus hidrantus, kas atrodas tuvu ieejai A kategorijas mašīntelpā. Šis noteikums nav jāievēro, ja tunelis vai blakusesošās telpas nav evakuācijas maršruta daļa.

160. Lai diviem sūkņiem no jebkuriem blakusesošiem hidrantiem vienlaikus padotu pa šā pielikuma 178., 179. un 180. punktā minētajiem stobriem ūdeni tādā daudzumā, kāds noteikts šā pielikuma 153. punktā, visos hidrantos tiek uzturēts šāds minimālais spiediens:

160.1. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir 4000 vai lielāka, – 0,40 N/mm2;

160.2. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 4000, – 0,30 N/mm2;

160.3. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir 6000 vai lielāka, – 0,27 N/mm2;

160.4. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 6000, – 0,25 N/mm2.

161. Maksimālais spiediens nevienā hidrantā nav lielāks par spiedienu, ar ko var nodemonstrēt, ka ugunsdzēsības šļūtene ir efektīvi vadāma.

162. Uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 vai lielāka, ierīko vismaz vienu starptautiskā parauga savienojumu ūdens saņemšanai no krasta, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Ir pieejamas iekārtas, kas ļauj šādu savienojumu izmantot abās kuģa pusēs.

163. Par ugunsdzēsības sūkņiem var atzīt sanitāros, balasta, sateču vai vispārīgas nozīmes sūkņus, ja ar tiem parasti nesūknē naftu, bet ja tos dažkārt izmanto šķidrās degvielas sūknēšanai, ir ierīkotas piemērotas pārslēgšanas sistēmas.

164. Uz kuģiem ierīko neatkarīgi piedzenamus ugunsdzēsības sūkņus, kuru skaits ir šāds:

164.1. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir 4000 vai lielāka, – trīs;

164.2. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 4000, – divus;

164.3. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, – divus;

164.4. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 1000, bet lielāka par 500, – vismaz divus mehāniskās piedziņas sūkņus, no kuriem viens ir neatkarīgi piedzenams;

164.5. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 500, – vienu.

165. Kingstonu, ugunsdzēsības sūkņu un to enerģijas avotu sistēma ir tāda, ka:

165.1. tad, ja uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, kādā nodalījumā sākas ugunsgrēks, visi ugunsdzēsības sūkņi nekļūst neizmantojami;

165.2. tad, ja uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, un uz citiem kuģiem ugunsgrēkā, kas sākas kādā nodalījumā, visi sūkņi var kļūt nelietojami, ir pieejams alternatīvs līdzeklis, kas sastāv no avārijas ugunsdzēsības sūkņa, kurš atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, un tā enerģijas avota, un kingstona, kas atrodas ārpus telpas, kurā ir galvenie ugunsdzēsības sūkņi vai to enerģijas avoti. Kuģus, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, var neaprīkot ar avārijas ugunsdzēsības sūkni.

166. Telpa, kurā atrodas avārijas ugunsdzēsības sūknis, neatrodas blakus A kategorijas mašīntelpu vai to telpu robežām, kurās ir galvenie ugunsdzēsības sūkņi. Ja to nav iespējams nodrošināt, kopīgo starpsienu starp abām telpām izolē atbilstoši konstrukciju ugunsdrošības standartam, kas ir līdzvērtīgs vadības posteņu ugunsdrošības standartam.

167. Nav pieļaujama tieša piekļuve no mašīntelpas telpai, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un tā enerģijas avots. Ja to nav iespējams nodrošināt, ir pieļaujams tāds izvietojums, ka piekļuve ir iespējama pa gaisa slūžām un mašīntelpas durvis atbilst A-60 klases standartam, un otras durvis ir vismaz izgatavotas no tērauda, un tās abas ir hermētiskas, aizveras automātiski, un tām nav aiztures ierīču, un izvietojums ir saskaņots ar administrāciju. Alternatīva piekļuve var būt iespējama pa ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras var darbināt no telpas, kas ir tālu no mašīntelpas, un no telpas, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un kura nekļūst nepieejama, ja šajās telpās sākas ugunsgrēks. Šādos gadījumos ierīko otru līdzekli, ar ko nodrošina piekļuvi telpai, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un tā enerģijas avots.

168. Ventilācijas sistēmas telpā, kurā ir neatkarīgs enerģijas avots rezerves ugunsdzēsības sūknim, ir tādas, ka, ciktāl iespējams, tiek novērsta ugunsgrēka dūmu iekļūšana vai iesūkšana no mašīntelpas šajā telpā.

169. Papildus uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, kam kādā mašīntelpā ir ierīkoti citi sūkņi, piemēram, vispārīgas nozīmes, sateču un balasta sūkņi un citi, ierīko sistēmas, ar kurām nodrošina, ka vismaz viens no šiem sūkņiem var padot ūdeni ugunsdzēsības maģistrālei.

170. Ugunsdzēsības sūkņi ar šā pielikuma 160. punktā minēto spiedienu var padot tādu ūdens daudzumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām no daudzuma, kurš jāapstrādā sateču sūkņiem, kad tos izmanto sateču sūknēšanai.

171. Katram no nepieciešamajiem ugunsdzēsības sūkņiem, kas nav avārijas sūkņi, ir jauda, kas nav mazāka par 80 % no kopējās nepieciešamās jaudas, kura dalīta ar nepieciešamo ugunsdzēsības sūkņu minimālo skaitu, bet tā nav mazāka par 25 m3/h, un katrs šāds sūknis var padot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas. Šie ugunsdzēsības sūkņi var padot ūdeni ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmai saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem. Ja ierīkoto sūkņu skaits ir lielāks par nepieciešamo sūkņu minimālo skaitu, šādu papildu sūkņu jauda ir vismaz 25 m3/h, un tie var padot vismaz abas ūdens strūklas.

172. Ugunsdzēsības šļūtenes izgatavo no atzīta dilumizturīga materiāla, un to garums ir pietiekams, lai ar ūdens strūklu varētu aizsniegt jebkuru no telpām, kurās šļūteņu izmantošana varētu būt nepieciešama. Katru šļūteni aprīko ar stobru un nepieciešamajiem savienojumiem. Šļūtenes (šajā nodaļā – ugunsdzēsības šļūtenes) kopā ar visiem nepieciešamajiem savienotājelementiem un rīkiem lietošanas gatavībā glabā pamanāmās vietās ūdens padeves hidrantu vai pieslēguma vietu tuvumā. Turklāt tādu pasažieru kuģu iekštelpās, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pieslēgtas hidrantiem. Ugunsdzēsības šļūteņu garums ir vismaz 10 m, bet ne vairāk kā:

172.1. mašīntelpās – 15 m;

172.2. citās telpās un uz vaļējiem klājiem – 20 m;

172.3. uz vaļējiem klājiem – 25 m, ja kuģa maksimālais platums ir lielāks par 30 m.

173. Šļūteņu savienojumi un stobri ir pilnīgi savstarpēji apmaināmi, ja vien uz kuģa katram hidrantam nav paredzēta viena šļūtene un stobrs.

174. Kuģus aprīko ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kuru skaits un diametrs ir saskaņots ar administrāciju.

175. Uz pasažieru kuģiem ir vismaz viena ugunsdzēsības šļūtene katram šā pielikuma 158. un 159. punktā paredzētajam hidrantam, un šīs šļūtenes izmanto tikai ugunsgrēku dzēšanai vai ugunsdzēšamo aparātu pārbaudei ugunsdzēsības apmācībās un apskatēs.

176. Kuģus, izņemot pasažieru kuģus, ja kuģa bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, aprīko ar vienu ugunsdzēsības šļūteni un vienu rezerves šļūteni uz katriem 30 m kuģa garuma, bet šļūteņu skaits nav mazāks par piecām. Šajā skaitā nav iekļauta neviena šļūtene, kas nepieciešama kādā mašīntelpā vai katlu telpā. Nepieciešamo šļūteņu skaitu var palielināt, lai nodrošinātu to, ka šļūteņu ir pietiekami daudz un tās ir pastāvīgi pieejamas, ņemot vērā kuģa tipu un kuģošanas rajonu, kādā kuģis iesaistīts, un šļūteņu skaits ir saskaņots ar administrāciju. Kuģus, kas pārvadā bīstamas kravas, papildus aprīko ar trim šļūtenēm un stobriem.

177. Uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 1000, nodrošināmo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 176. punktā minētajiem noteikumiem. Tomēr šļūteņu skaits nekādā ziņā nav mazāks par trim. Kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 300, šļūteņu skaitu var samazināt, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

178. Stobru standartizmēri ir 12 mm, 16 mm un 19 mm vai, ciktāl iespējams, šiem izmēriem līdzīgi izmēri. Lielāka diametra stobrus var izmantot tikai tad, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

179. Dzīvojamās telpas un dienesta telpas nav jāaprīko ar stobriem, kuru izmērs ir lielāks par 12 mm.

180. Mašīntelpas un atklātas vietas aprīko ar stobriem, kuru izmērs ļauj ar mazāko sūkni iegūt iespējamo maksimālo divu strūklu izmeti ar tādu spiedienu, kāds minēts šā pielikuma 160. punktā, ar nosacījumu, ka nav jāizmanto stobrs, kura izmērs ir lielāks par 19 mm.

181. Stobri ir apstiprināta tipa divu funkciju (smidzināšanas funkcija/ strūklas funkcija) ugunsdzēsības stobri ar ūdens noslēgšanas vārstu.

8.2. Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti

182. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

183. Dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus aprīko ar attiecīga veida ugunsdzēšamajiem aparātiem tādā skaitā, kāds, ņemot vērā kuģa tipu, kuģošanas rajonu, tilpību un telpu izvietojumu, ir saskaņots ar administrāciju. Uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, ir vismaz pieci pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti.

184. Vienu no pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas paredzēti izmantošanai kādā no telpām, novieto pie ieejas šajā telpā.

185. Oglekļa dioksīda ugunsdzēšamos aparātus neizvieto dzīvojamās telpās. Vadības posteņi un citas telpas, kurās ir elektroiekārtas vai elektroniskās iekārtas vai ierīces, kas nepieciešamas kuģa drošībai, aprīkojamas ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuru dzēšanas līdzekļi nevada elektrību un nekaitē šīm iekārtām un ierīcēm.

186. Izmantošanai sagatavotus ugunsdzēšamos aparātus izvieto labi redzamās vietās, kam ugunsgrēka gadījumā jebkurā brīdī var ātri un viegli piekļūt, un tā, ka to funkcionālo izmantojamību nemazina laikapstākļi, vibrācija vai citi ārēji apstākļi. Pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus aprīko ar ierīcēm, kas norāda, vai tie ir izmantoti.

187. Rezerves pildījumu nodrošina 100 % no pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem un 50 % no pārējiem ugunsdzēšamajiem aprātiem, kas ir atkārtoti uzpildāmi uz kuģa. Kopumā nav jābūt vairāk par 60 rezerves pildījumiem. Uz kuģa ir pieejama uzpildīšanas instrukcija. Kuģiem, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, rezerves pildījumi ugunsdzēšamajiem aparātiem nav nepieciešami.

188. Ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko nevar atkārtoti uzpildīt uz kuģa, rezerves pildījumu vietā nodrošina papildu pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus, kuru daudzums, veids, ietilpība un skaits atbilst šā pielikuma 187. punktam.

8.3. Stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas

189. Stacionārā ugunsdzēšanas sistēma var būt jebkura no šādām sistēmām:

189.1. stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem;

189.2. stacionāra augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem;

189.3. stacionāra ugunsdzēšanas sistēma ūdens izsmidzināšanai ar spiedienu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

190. Ja ierīko stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, kas nav paredzēta šajā nodaļā, tā atbilst attiecīgajām šīs nodaļas noteikumu un Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumu prasībām.

191. Ugunsdzēšanas sistēmas, kurās izmanto halonus un perfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas.

192. Tvaiku neizmanto kā ugunsdzēšanas līdzekli stacionārās ugunsdzēšanas sistēmās. Tvaiku var izmantot tikai ierobežotos laukumos papildus nepieciešamajai ugunsdzēšanas sistēmai atbilstoši Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un saskaņojot ar administrāciju.

193. Ja izmanto stacionāru gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, atveres, pa kurām gaiss var iekļūt aizsargātā telpā vai izkļūt no tās, ir aizveramas no aizsargātās telpas ārpuses.

194. Ja ugunsdzēsības līdzekli glabā ārpus aizsargātas telpas, to glabā telpā, kas atrodas aiz priekšējās triecienstarpsienas un ko neizmanto citam nolūkam. Ieteicams nodrošināt, lai jebkura ieeja šādā telpā būtu iespējama no vaļējā klāja un neatkarīga no aizsargātās telpas. Ja glabātava ir zem klāja, tā ir ierīkota ne vairāk kā vienu klāju zem vaļējā klāja un pa kāpnēm vai saliekamām kāpnēm ir tieši pieejama no vaļējā klāja. Telpas, kas ir zem klāja, vai telpas, kam nevar piekļūt no vaļējā klāja, aprīko ar mehānisku ventilācijas sistēmu, kas projektēta tā, ka tā savāc izplūdes gaisu no telpas dibena un ir pietiekama, lai apmainītu gaisu vismaz sešas reizes stundā. Piekļuves durvis ir atveramas uz āru, un starpsienas un klāji, tostarp durvis un citi tajos ierīkoti atveru aizvēršanas līdzekļi, kas ir robeža starp šādām telpām un norobežotām blakusesošām telpām, ir hermētiski. Piemērojot šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. tabulu, šādas glabātavas uzskata par ugunsgrēka kontroles centriem.

195. Sūkņus, kas neapkalpo ugunsdzēsības maģistrāli un kas nepieciešami, lai padotu ūdeni šajā nodaļā paredzētajām ugunsdzēšanas sistēmām, to enerģijas avotus un vadības ierīces ierīko ārpus telpas vai telpām, ko aizsargā ar šādām sistēmām, un izvieto tā, ka ugunsgrēkā, kas sācies aizsargātajā telpā vai telpās, neviena šāda sistēma nekļūst neizmantojama.

8.4. Ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums mašīntelpās

8.4.1. Mašīntelpas, kurās ir katli, ko darbina ar šķidro degvielu, vai šķidrās degvielas iekārtas

196. A kategorijas mašīntelpas, kurās ir katli, ko darbina ar šķidro degvielu, vai šķidrās degvielas iekārtas, aprīko ar kādu no šā pielikuma 189. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām. Ja mašīntelpa un katlu telpa nav izvietotas pilnīgi atsevišķi vai ja šķidrā degviela no katlu telpas var iesūkties mašīntelpā, apvienotās mašīntelpas un katlu telpas katrā ziņā uzskata par vienu nodalījumu.

197. Katrā katlu telpā vai pie ieejas ārpus katlu telpas ir vismaz viens pārnēsājams putu ugunsdzēšamais ģenerators, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

198. Katras katlu telpas katrā kurtuves telpā un katrā telpā, kurā ir daļa šķidrās degvielas iekārtu, ir vismaz divi pārnēsājami putu ugunsdzēšamie aparāti vai tiem līdzvērtīgi aparāti. Katrā katlu telpā ir vismaz viens apstiprināta tipa putu ugunsdzēšamais aparāts, kura ietilpība ir vismaz 135 l, vai tam līdzvērtīgs aparāts. Šiem ugunsdzēšamajiem aparātiem ir šļūtenes uz spolēm, un ar tām var aizsniegt jebkuru katlu telpas daļu. Sadzīves katliem, kuru jauda ir mazāka par 175 kW, nav nepieciešams apstiprināts putu ugunsdzēšamais aparāts, kura ietilpība ir vismaz 135 l.

199. Katrā kurtuves telpā ir tvertne, kurā ir vismaz 0,1 m3 smilšu, zāģskaidu, kas piesūcinātas ar nātriju, vai cita apstiprināta sausa materiāla, kā arī piemērota liekšķere šā materiāla izkliedēšanai. Kā alternatīvu var izmantot apstiprinātu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.

8.4.2. Mašīntelpas, kurās ir iekšdedzes mehānismi

200. A kategorijas mašīntelpas, kurās ir iekšdedzes mehānismi, aprīko ar vienu no šā pielikuma 189. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām.

201. Mašīntelpās, kurās ir iekšdedzes mehānismi, nodrošina vismaz vienu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo ģeneratoru, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

202. Katrā šādā telpā ir apstiprināti putu ugunsdzēšamie aparāti, no kuriem katra ietilpība ir vismaz 45 l, vai līdzvērtīgi aparāti, kuru skaits ir pietiekams, lai putas vai līdzvērtīgu masu varētu novadīt uz jebkuru degvielas un piespiedu eļļošanas sistēmas, mehānismu un citu ugunsbīstamu objektu daļu. Turklāt nodrošina pietiekamu skaitu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo aparātu vai līdzvērtīgu aparātu, kas izvietoti tā, ka ne no vienas telpas vietas līdz ugunsdzēšamajam aparātam nav jāiet tālāk par 10 m un ka katrā šādā telpā ir vismaz divi šādi ugunsdzēšamie aparāti. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

8.4.3. Mašīntelpas, kurās ir tvaika turbīnas vai norobežoti tvaika dzinēji

203. Telpās, kurās ir tvaika turbīnas vai norobežoti tvaika dzinēji, ko izmanto galvenajiem dzinējiem vai citiem nolūkiem un kuru kopējā jauda nav mazāka par 375 kW, ierīko vienu no šā pielikuma 189. punktā paredzētajām ugunsdzēšanas sistēmām, ja šādas telpas netiek periodiski uzraudzītas.

204. Nodrošina apstiprinātus putu ugunsdzēšamos aparātus, no kuriem katra ietilpība ir 45 l, vai līdzvērtīgus aparātus, kuru skaits ir pietiekams, lai putas vai līdzvērtīgu masu varētu novadīt uz jebkuru piespiedu eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru to korpusu daļu, kuri norobežo piespiedu kārtā eļļojamās turbīnu daļas, dzinējus vai ar tiem saistītos mehānismus un citus ugunsbīstamus objektus. Tomēr šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzību, kas ir vismaz līdzvērtīga šajā apakšpunktā paredzētajai, šādās vietās nodrošina ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, kas ierīkota atbilstoši šā pielikuma 189. punktam.

205. Nodrošina pietiekamu skaitu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo aparātu vai līdzvērtīgu aparātu, kas izvietoti tā, ka ne no vienas telpas vietas līdz ugunsdzēšamajam aparātam nav jāiet tālāk par 10 m un katrā šādā telpā ir vismaz divi šādi ugunsdzēšamie aparāti, izņemot to, ka šādi aparāti nav nepieciešami kā papildinājums aparātam, kas nodrošināts atbilstoši šā pielikuma 198. punktam.

8.4.4. Citas prasības mašīntelpām

206. Ja kādā mašīntelpā ir tāda ugunsbīstamība, attiecībā uz kuru nav paredzēti īpaši noteikumi par ugunsdzēsības ierīcēm, šajā telpā vai tai blakus izvieto pietiekamu skaitu apstiprinātu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu vai citus ugunsdzēsības līdzekļus un izvietošana ir saskaņota ar administrāciju.

207. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, katrā A kategorijas mašīntelpā ir vismaz divi atbilstoši ūdens miglas ģeneratori.

8.4.5. Stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas vietējai izmantošanai mašīntelpās

208. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 vai lielāka, un uz citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 2000 vai lielāka, A kategorijas mašīntelpas, kuru tilpums ir lielāks par 500 m3, papildus šā pielikuma 196. punktā paredzētajai stacionārajai ugunsdzēšanas sistēmai jāaizsargā ar apstiprināta tipa stacionāru ūdens vai līdzvērtīgu vietējas lietošanas ugunsdzēšanas sistēmu, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm. Mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas, ugunsdzēšanas sistēma ir iedarbināma gan automātiski, gan manuāli. Pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās ugunsdzēšanas sistēmai jābūt iedarbināmai tikai manuāli.

209. Stacionārajām vietējas darbības ugunsdzēšanas sistēmām, neizslēdzot dzinējus, neevakuējot personālu un nehermetizējot telpas, jāaizsargā šādas zonas:

209.1. to iekšdedzes mehānismu ugunsbīstamās daļas, ko izmanto kuģa galvenajiem dzinējiem un elektroenerģijas ražošanai;

209.2. katlu priekšpuse;

209.3. sadedzināšanas iekārtu ugunsbīstamās daļas;

209.4. karstas šķidrās degvielas attīrītāji.

210. Iedarbinot jebkuru vietējas darbības sistēmu, aizsargātajā telpā un pastāvīgi apkalpojamos posteņos ieslēdzas vizuāls un skaidrs skaņas trauksmes signāls. Trauksmes signāls norāda, kura sistēma ir iedarbināta. Sistēmas trauksmes signalizācijas prasības, kas izklāstītas šajā punktā, papildina citas šīs nodaļas detektoru un ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas prasības, nevis aizstāj tās.

8.5. Ugunsdzēsības ierīces vadības posteņos, dzīvojamās telpās un dienesta telpās

211. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, visus vadības posteņus, dzīvojamās telpas un dienesta telpas, tostarp gaiteņus un kāpņu telpas, aprīko ar apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Vadības posteņus, kuros ūdens var sabojāt būtiskas iekārtas, var alternatīvi aprīkot ar cita veida apstiprinātu stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko automātiska smidzināšanas sistēma. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja pasažieru kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

212. Ja uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, stacionāra dūmu detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, ir tikai gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās, ierīko automātisku smidzināšanas sistēmu. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja pasažieru kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

213. Uz kuģiem, uz kuriem izmanto šā pielikuma 79. punktā minēto IIC metodi, vadības posteņos, dzīvojamās telpās un dienesta telpās ierīko automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem, kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

214. Krāsu glabātuves aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, kas darbināma no šīs telpas ārpuses:

214.1. oglekļa dioksīda sistēmu, kas projektēta tā, ka ir nodrošināts minimālais brīvās gāzes tilpums, kas vienāds ar 40 % no aizsargātās telpas bruto tilpuma;

214.2. sausā pulvera sistēmu, kas paredzēta vismaz 0,5 kg pulvera/m3;

214.3. ūdens smidzināšanas vai sprinkleru sistēmu, kas paredzēta 5 litriem/m2 min. Ūdens smidzināšanas sistēmas var pieslēgt kuģa ugunsdzēsības maģistrālei;

214.4. sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību un ir saskaņota ar administrāciju.

215. Uzliesmojošu šķidrumu glabāšanas telpas aizsargā ar piemērotu ugunsdzēsības ierīci, un tā ir saskaņota ar administrāciju.

216. Krāsu un uzliesmojošu šķidrumu glabāšanas telpās, kuru laukums uz klāja ir mazāks par 4 m2 un no kuriem nevar piekļūt dzīvojamām telpām, stacionāras sistēmas vietā var izmantot pārnēsājamu oglekļa dioksīda ugunsdzēšamo aparātu, kura lielums nodrošina tādu minimālo brīvās gāzes tilpumu, kas vienāds ar 40 % no telpas bruto tilpuma. Izplūdes pieslēgvietu ierīko skapīšu telpā, lai ugunsdzēšamo aparātu varētu iztukšot, neieejot aizsargātajā telpā. Nepieciešamo pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu novieto blakus pieslēgvietai. Kā alternatīvu var ierīkot pieslēgvietu vai šļūtenes pieslēgumu, lai atvieglotu ūdens ņemšanu no ugunsdzēsības maģistrāles.

217. Dziļās taukvāres iekārtas aprīko ar šādām ierīcēm:

217.1. automātiska vai manuāli darbināma ugunsdzēšanas sistēma, kas testēta atbilstoši organizācijai pieņemamam starptautiskam standartam;

217.2. darba un rezerves termostats ar trauksmes signalizāciju, kas brīdina operatoru, ja viens no termostatiem ir bojāts;

217.3. ierīces elektroenerģijas padeves automātiskai atslēgšanai, iedarbojoties ugunsdzēšanas sistēmai;

217.4. trauksmes signalizācija, kas norāda uz ugunsdzēšanas sistēmas darbību kambīzē, kurā ir dziļās taukvāres iekārtas;

217.5. vadības ierīces ugunsdzēšanas sistēmas manuālai darbināšanai, kas ir skaidri marķētas, lai apkalpe tās varētu tūlīt izmantot.

8.6. Ugunsdzēsības ierīces kravas telpās

218. Izņemot šā pielikuma 222. punktā minēto gadījumu, kravas telpas uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, aizsargā ar stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ar stacionāru augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.

219. Uz pasažieru kuģiem, kas nodarbināti tik īsos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šā pielikuma 218. punktā minētās prasības, kā arī uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, ierīces kravas telpās ierīko pēc administrācijas ieskatiem, ar nosacījumu, ka kuģis ir aprīkots ar tērauda lūku vākiem un efektīviem līdzekļiem visu ventilatoru un citu tādu atveru aizvēršanai, kas saistītas ar kravas telpām.

220. Kravas telpas, izņemot ro-ro telpas un transportlīdzekļu telpas, uz kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 2000 vai lielāka, aizsargā ar stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ar ugunsdzēšanas sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.

221. Administrācija var atbrīvot no šā pielikuma 220. un 222. punktā minētajām prasībām jebkura tāda kravas kuģa kravas telpas, kas uzbūvētas un paredzētas tikai rūdas, ogļu, graudu, neizžāvētu kokmateriālu, nedegošu kravu vai tādu kravu pārvadāšanai, kuras administrācija uzskata par maza ugunsriska kravām. Šādus atbrīvojumus var piešķirt tikai tad, ja kuģis ir aprīkots ar tērauda lūku vākiem un efektīviem līdzekļiem ventilatoru un citu tādu atveru aizvēršanai, kas saistītas ar kravas telpām. Ja šādus atbrīvojumus piešķir, administrācija izdod atbrīvojuma apliecību neatkarīgi no attiecīgā kuģa būvniecības dienas un nodrošina to, ka atbrīvojuma apliecībai pievieno to kravu sarakstu, kuras kuģim atļauts vest.

222. Uz kuģa, kas nodarbināts bīstamo kravu pārvadājumos, visās kravas telpās ierīko stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ugunsdzēšanas sistēmu, kura nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību pārvadājamām kravām un ir saskaņota ar administrāciju.

223. Transportlīdzekļu telpas, īpašo kategoriju telpas un ro-ro kravas telpas papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 20. noteikuma prasībām.

8.7. Kravas tvertņu aizsardzība

224. Tankkuģus, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnas vai lielāka, aprīko ar stacionāru klāja putu ugunsdzēšanas sistēmu saskaņā ar Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, izņemot to, ka pēc kuģa izkārtojuma un aprīkojuma izvērtēšanas administrācija minētās sistēmas vietā var atzīt citas stacionāras iekārtas, ja tās nodrošina aizsardzību, kas līdzvērtīga minētajai aizsardzībai.

225. Tankkuģus, kuru pilnā kravnesība ir mazāka par 20 000 tonnām, aprīko ar klāja putu ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

8.8. Kravas sūkņu telpu aizsardzība

226. Katru kravas sūkņu telpu aprīko ar vienu no šajā apakšnodaļā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām, ko darbina no viegli pieejamas vietas ārpus sūkņu telpas. Kravas sūkņu telpas aprīko ar sistēmu, kas piemērota A kategorijas mašīntelpām.

227. Oglekļa dioksīda sistēma atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem un šādiem noteikumiem:

227.1. skaņas trauksmes signalizācijas, kas brīdina par ugunsdzēsības līdzekļa iedarbināšanu, ir droši ekspluatējamas uzliesmojošā kravas tvaiku un gaisa maisījumā;

227.2. pie vadības ierīcēm ir izvietots paziņojums, ka elektrostatiskās aizdegšanās bīstamības dēļ sistēma izmantojama tikai ugunsgrēka dzēšanai, nevis invertēšanai.

228. Augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēma atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, ja putu koncentrāta padeve ir piemērota vedamās kravas ugunsgrēku dzēšanai.

229. Stacionāra ugunsdzēšanas sistēma ūdens izsmidzināšanai ar spiedienu atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

230. Ja ugunsdzēsības līdzekli, ko izmanto kravas sūkņu telpās ekspluatētā sistēmā, izmanto arī citās telpās ekspluatētās sistēmās, līdzekļa daudzumam vai tā padeves ātrumam nav jābūt lielākam par maksimumu, kas nepieciešams lielākajam nodalījumam.

9. Ugunsdzēsēju ekipējums

231. Ugunsdzēsēju ekipējums atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

232. Uz kuģa, kura bruto tilpība ir 500 un lielāka, ir vismaz divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti.

233. Pasažieru kuģiem uz katriem 80 m vai to daļu visu pasažieru telpu un dienesta telpu kopgarumā uz klāja, uz kura ir šādas telpas, vai, ja ir vairāk par vienu šādu klāju, uz tā klāja, uz kura ir lielākais šādu telpu kopgarums, ir divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti un divi papildu individuālā ekipējuma komplekti, no kuriem katrā ir sastāvdaļas, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katram galvenajam vertikālajam sadalījumam ir nodrošināti divi papildu ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti, un uz katru elpošanas aparātu nodrošina vienu ūdens miglas aplikatoru, ko glabā blakus šādam aparātam.

234. Uz tankkuģiem ir šā pielikuma 232. punktā minētais ugunsdzēsēju ekipējuma komplektu skaits un divi ugunsdzēsēju ekipējuma papildu komplekti.

235. Administrācija, ņemot vērā kuģa tipu, izmēru un kuģošanas rajonu, var pieprasīt individuālā ekipējuma papildu komplektus.

236. Katram elpošanas aparātam ir divi rezerves pildījumi. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā ne vairāk par 36 pasažieriem, un citiem kuģiem, kas aprīkoti ar atbilstoši izvietotiem līdzekļiem, ar kuriem atkārtoti pilnīgi uzpilda gaisa balonus, kuros nav piesārņojuma, katram nepieciešamajam aparātam jābūt tikai vienai rezerves uzpildei. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katram elpošanas aparātam ir vismaz divi rezerves pildījumi.

237. Izmantošanai sagatavotus ugunsdzēsēju ekipējuma vai individuālā ekipējuma komplektus glabā viegli pieejamā vietā, kas ir pastāvīgi un skaidri marķēta, un, ja uz kuģa ir vairāk par vienu ugunsdzēsēju ekipējuma komplektu vai individuālā ekipējuma komplektu, tos glabā pēc iespējas tālāk citu no cita.

238. Uz pasažieru kuģiem katrā ugunsdzēsēju ekipējuma glabāšanas vietā ir pieejami vismaz divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti un papildus viens individuālā ekipējuma komplekts. Vismaz divus ugunsdzēsēju ekipējuma komplektus glabā katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā.

239. Atkāpes no šīs nodaļas prasībām ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpēm ir administrācijas saskaņojums.

10. Konstrukciju ugunsdrošums

10.1. Konstrukciju ugunsdrošums visiem kuģiem

240. Šīs nodaļas mērķis ir uzturēt kuģa konstrukcijas ugunsdrošumu, lai novērstu kuģa konstrukciju daļēju vai pilnīgu sabrukumu, karstumā samazinoties to stiprībai. Tālab kuģa konstrukciju būvē no materiāliem, kuru ugunsdrošumu nemazina uguns.

241. Korpusu, virsbūves, konstrukciju starpsienas, klājus un virsbūves izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla.

242. Ja kuģis vai tā konstrukcijas daļa ir izgatavota no alumīnija sakausējuma, piemēro šādas prasības:

242.1. alumīnija sakausējuma sastāvdaļas A vai B klases pārsegumos, izņemot konstrukciju, ko administrācija neuzskata par noslogotu, ir tādas, ka temperatūra konstrukcijas iekšpusē uguns iedarbības laikā standarta ugunsdrošības testā nekad nepaaugstinās vairāk par 200 ° C virs apkārtējās temperatūras;

242.2. īpašu uzmanību pievērš kolonnu, balstu un citu tādu konstrukcijas elementu alumīnija sakausējumu sastāvdaļu izolācijai, kam jābalsta glābšanas laivu un glābšanas plostu izvietošanas, nolaišanas un iekāpšanas laukumi, kā arī A un B klases pārsegumi, lai nodrošinātu to, ka:

242.2.1. tādiem elementiem, kas balsta glābšanas laivu un glābšanas plostu laukumus un A klases pārsegumus, šā pielikuma 242.1. apakšpunktā norādītais temperatūras paaugstinājuma ierobežojums ir piemērojams vienas stundas beigās;

242.2.2. tādiem elementiem, kam jābalsta B klases pārsegumi, šā pielikuma 242.1. apakšpunktā norādītais temperatūras paaugstinājuma ierobežojums ir piemērojams pusstundas beigās.

243. A kategorijas mašīntelpu augšējos pārsegumus un korpusus izgatavo no tērauda un, ja nepieciešams, izolē saskaņā ar šā pielikuma 5. un 7. tabulu. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, ir pieļaujamas atkāpes no šīs prasības, ja tās ir saskaņotas ar administrāciju.

244. Parasto gaiteņu grīdas apšuvumus A kategorijas mašīntelpās izgatavo no tērauda. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

245. Materiālus, kas karstumā ātri kļūst nelietojami, neizmanto, izgatavojot aizborta notekas, sanitārās izplūdes caurules un citas izplūdes caurules, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kas gadījumā, ja uguns deformē materiālu, rada applūdināšanas draudus.

10.2. Kravas tvertņu konstrukcijas aizsardzība pret spiedienu vai vakuumu uz tankkuģiem

246. Ventilācijas sistēmas projektē un ekspluatē tā, lai nepieļautu to, ka spiediens vai vakuums kravas tvertnēs ir lielāks par aprēķinātajām vērtībām, un tās nodrošina:

246.1. visos gadījumos – to tvaiku, gaisa un inertās gāzes maisījumu nelielo tilpumu plūsmu, kurus rada temperatūras svārstības kravas tvertnē un pa spiediena/vakuuma vārstiem;

246.2. lielu tvaiku, gaisa vai inertās gāzes maisījumu tilpumu plūsmu kravas iekraušanas un balastēšanas vai iztukšošanas laikā.

247. Atveres spiediena samazināšanai, kas paredzētas šā pielikuma 246. punktā:

247.1. ierīko pēc iespējas augstāk virs kravas tvertņu klāja, lai uzliesmojošie tvaiki maksimāli izkliedētos, bet nekādā ziņā zemāk par 2 m virs kravas tvertņu klāja;

247.2. ierīko pēc iespējas tālāk, bet ne mazāk kā 5 m attālumā no tuvākajām gaisa ieplūdes atverēm un atverēm uz norobežotām telpām, kurās ir aizdegšanās avots, un no klāja mehānismiem un aprīkojuma, kas var radīt aizdegšanās bīstamību. Enkurspilves un enkurķēdes kastes atveres rada aizdegšanās bīstamību.

248. Veic pasākumus, lai nepieļautu šķidruma līmeņa paaugstināšanos ventilācijas sistēmā līdz augstumam, kas pārsniedz kravas tvertņu projektēto līmeni. To nodrošina ar trauksmes signalizācijām, kas brīdina par augstu līmeni, vai pārplūdes vadības sistēmām, vai ar līdzvērtīgiem līdzekļiem, izmantojot arī neatkarīgus mērinstrumentus un kravas tvertņu uzpildes procedūras. Piemērojot šo noteikumu, noplūdes vārstus neuzskata par līdzvērtīgiem pārplūdes sistēmai.

249. Ierīko sekundāru līdzekli, ar ko samazina tvaika, gaisa vai inertās gāzes maisījumu pilno plūsmu, lai novērstu pārspiedienu vai retinājumu, ja ir bojātas šā pielikuma 246.2. apakšpunktā paredzētās ierīces. Katrā tvertnē, ko aizsargā ar šā pielikuma 246.2. apakšpunktā paredzēto ierīci, kā alternatīvu var ierīkot spiediena sensorus ar uzraudzības sistēmu kuģa kravas vadības telpā vai vietā, no kuras parasti veic darbības ar kravu. Šādu uzraudzības iekārtu aprīko arī ar trauksmes signalizāciju, kas iedarbojas, ja tiek konstatēts pārspiediens vai retinājums kādā tvertnē.

250. Spiediena/vakuuma vārstus, kas paredzēti šā pielikuma 246.1. apakšpunktā, var aprīkot ar pārplūdes sistēmu, ja tie ir ventilācijas maģistrālē vai topmasta stāvvadā. Ja ierīko šādu sistēmu, ierīko piemērotus indikatorus, kas norāda, vai pārplūdes vārsts ir atvērts vai aizvērts.

251. Ierīko vienu vai vairākas spiediena/vakuuma samazināšanas ierīces, lai novērstu to, ka uz kravas tvertnēm iedarbojas:

251.1. pozitīvs spiediens, kas lielāks par kravas tvertnes pārbaudes spiedienu, ja kravu vajadzētu iekraut atbilstoši aprēķinātajai maksimālajai ietilpībai un visas citas izplūdes atveres būtu aizvērtas;

251.2. negatīvs spiediens, kas lielāks par 700 mm ūdens spiediena, ja kravu vajadzētu iztukšot ar maksimālo aprēķināto kravas sūkņu jaudu un inertās gāzes ventilatori nedarbotos.

252. Šā pielikuma 251. punktā minētās ierīces parasti ierīko uz inertās gāzes maģistrāles vai tvertņu ventilācijas sistēmā.

253. Ventilācijas izplūdes caurules kravas iekraušanai, izkraušanai un balastēšanai, kas paredzētas šā pielikuma 246.2. apakšpunktā, projektē, pamatojoties uz aprēķināto maksimālo uzpildes ātrumu, kas reizināts ar koeficientu, kurš nav mazāks par 1,25, lai ņemtu vērā gāzu rašanos un jebkurā kravas tvertnē novērstu spiediena paaugstināšanos virs aprēķinātā spiediena. Kapteini informē par katras kravas tvertnes un, ja ir apvienotās ventilācijas sistēmas, par katras kravas tvertņu grupas maksimāli pieļaujamo uzpildes ātrumu.

C daļa. Evakuācija

11. Apkalpes un pasažieru informēšana

254. Šīs nodaļas mērķis ir informēt apkalpi un pasažierus par ugunsgrēku, lai veiktu drošu evakuāciju, tādēļ ierīko vispārēju avārijas trauksmes signalizācijas sistēmu un skaļruņu sakaru sistēmu.

255. Lai informētu apkalpi un pasažierus par ugunsgrēku, izmanto šo noteikumu 11.1. nodaļā paredzēto vispārējo avārijas trauksmes signalizācijas sistēmu.

256. Pasažieru kuģiem skaļruņu sakaru sistēma vai cits efektīvs sakaru līdzeklis ir uzstādīts visās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kā arī vadības posteņos un uz vaļējiem klājiem. Pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, ir pieļaujamas atkāpes no šīs prasības, ja tās ir saskaņotas ar administrāciju.

12. Evakuācijas līdzekļi

257. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt evakuācijas līdzekļus, lai uz kuģa esošās personas varētu droši un ātri nokļūt uz klāja, kas paredzēts iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības:

257.1. ierīko drošus evakuācijas maršrutus;

257.2. evakuācijas maršrutus uztur drošus, bez šķēršļiem;

257.3. nodrošina glābšanas palīgierīces, kas nepieciešamas, lai avārijas apstākļos nodrošinātu piekļuvi, skaidru marķējumu un atbilstošu projektu.

258. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, var pieļaut atkāpes no šīs nodaļas prasībām, ņemot vērā apkalpes un pasažieru skaitu, kuģa tipu un izmēru, kā arī kuģa telpu konfigurāciju un atkāpes saskaņojot ar administrāciju.

259. Ja vien šajā nodaļā nav skaidri noteikts citādi, nodrošina vismaz divus evakuācijas līdzekļus izkļūšanai no visām telpām vai telpu grupām un tos izvieto pēc iespējas tālāk citu no cita.

260. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas līdzekļiem, kas paredzēti šajā noteikumā.

12.1. Līdzekļi evakuācijai no vadības posteņiem, dzīvojamām telpām un dienesta telpām

261. Kāpņu telpas un trapus sagatavo tā, lai evakuācijas laikā pa tiem nokļūtu uz klāja iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos no pasažieru un apkalpes dzīvojamām telpām un no telpām, kurās parasti ir nodarbināta apkalpe un kuras nav mašīntelpas.

262. Ja vien šajā noteikumā nav noteikts citādi, nedrīkst būt gaiteņu, vestibilu vai gaiteņu daļu, no kurām ir tikai viens evakuācijas maršruts. Gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu un ko izmanto dienesta telpās, kuras nepieciešamas kuģa praktiskajai ekspluatācijai, piemēram, šķidrās degvielas uzpildes stacijas un šķērsi piegādes gaiteņi, ir atļauti ar nosacījumu, ka šādi gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu, ir nošķirti no apkalpes dzīvojamām telpām un nav pieejami no pasažieru dzīvojamo telpu puses. Arī gaiteņa daļu, kuras dziļums nav lielāks par tās platumu, uzskata par nišu vai vietēju pagarinājumu, un tā ir atļauta.

263. Visām kāpņu telpām dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir tērauda karkasu konstrukcija vai cita materiāla karkasu konstrukcija, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

264. Durvis evakuācijas maršrutos parasti ir veramas uz āru, izņemot to, ka:

264.1. atsevišķas kajīšu durvis var būt veramas uz kajīšu iekšpusi, lai atvērtas durvis netraumētu personas, kas ir gaitenī;

264.2. durvis vertikālās avārijas glābšanas šahtās var būt veramas uz šahtas ārpusi, lai šahtu varētu izmantot glābšanai un piekļuvei.

12.2. Evakuācijas līdzekļi uz pasažieru kuģiem

265. Nodrošina divus evakuācijas līdzekļus, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm, izkļūšanai no katra ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma vai līdzīgas ierobežotas telpas vai telpu grupas, kuras atrodas zem galvenā klāja. Izņēmuma kārtā var ierīkot vienu evakuācijas līdzekli apkalpes telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, ja nepieciešamais evakuācijas maršruts ir neatkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm un ir saskaņots ar administrāciju.

266. Ja administrācija ir atļāvusi tikai vienu evakuācijas līdzekli saskaņā ar šā pielikuma 265. punktu, kāpņu telpās, kam abās pusēs ir margas, brīvais platums ir vismaz 800 mm.

267. Virs galvenā klāja ir vismaz divi līdzekļi evakuācijai no katra galvenā vertikālā sadalījuma vai līdzīgi ierobežotas telpas vai telpu grupas, un vismaz viens no tiem ļauj piekļūt kāpņu telpai, kas ir vertikāla izeja.

268. Kāpņu telpas dzīvojamās telpās un dienesta telpās ir tieši pieejamas no gaiteņiem, un to platība ir pietiekama, lai nerastos sastrēgumi, ņemot vērā to personu skaitu, kuras avārijas apstākļos tos varētu izmantot. Šādu kāpņu telpu perimetra iekšpusē drīkst būt tikai sabiedriskās tualetes, no nedegoša materiāla izgatavoti slēdzami skapīši ugunsdrošības aprīkojuma glabāšanai un vaļējas informācijas letes. Tikai sabiedriskajām telpām, gaiteņiem, liftiem, sabiedriskajām tualetēm, īpašas kategorijas telpām un vaļējām ro-ro telpām, kam var piekļūt pasažieri, kuri atrodas uz kuģa, drīkst būt citas evakuācijas kāpņu telpas un ārēji laukumi, lai varētu tieši piekļūt šiem kāpņu telpu norobežojumiem. No nelieliem gaiteņiem vai vestibiliem, ar ko norobežotu kāpņu telpu nošķir no kambīzēm vai galvenajām veļas mazgātavām, var būt tieša piekļuve kāpņu telpai, ja to klāja laukums ir vismaz 4,5 m2, platums ir vismaz 900 mm un ja tajos ir ugunsdzēsības šļūtene.

269. Vismaz viens no šā pielikuma 265. un 267. punktā paredzētajiem evakuācijas līdzekļiem ir viegli pieejama norobežota kāpņu telpa, kas nodrošina nepārtrauktu patvērumu no uguns no ugunsgrēka izcelsmes līmeņa līdz attiecīgajam klājam, kas paredzēts iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos, vai līdz augstākajam atklātajam klājam, ja iekāpšanas klājs nav izbūvēts līdz attiecīgajam galvenajam vertikālajam sadalījumam. Pēdējā minētajā gadījumā nodrošina tiešu piekļuvi iekāpšanas klājam pa atklātām ārējām kāpņu telpām un gaiteņiem, kas ir aprīkoti ar avārijas apgaismojumu un neslīdošām klāju virsmām. Tām ārējo kāpņu telpām un gaiteņiem, kas ir daļa no evakuācijas maršruta, kur konstrukciju bojājums ugunsgrēka gadījumā traucētu evakuāciju līdz iekāpšanas klājam, nodrošina tādu ugunsdrošumu un izolācijas vērtības, kādas ir norādītas attiecīgi šā pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā.

270. Glābšanas eju platums, skaits un nepārtrauktība atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

271. Papildus avārijas apgaismojumam evakuācijas līdzekļus, tostarp kāpņu telpas un izejas, marķē ar apgaismojumu vai fotoluminiscējošu spuldžu rindu indikatoriem, ko izvieto ne augstāk kā 300 mm virs klāja visās evakuācijas maršrutu pagriezienu un krustošanās vietās. Marķējumiem jābūt tādiem, ka pasažieri var identificēt evakuācijas maršrutus un ātri noteikt glābšanas izejas. Ja izmanto elektrisko apgaismojumu, to nodrošina avārijas elektroenerģijas avots, ko ierīko tā, ka vienas spuldzes vai spuldžu rindas bojājuma dēļ marķējumi nekļūst neredzami. Turklāt evakuācijas maršrutu zīmes un ugunsdzēsības aprīkojuma marķējumi ir izgatavoti no fotoluminiscējoša materiāla vai apgaismoti. Administrācija nodrošina, ka šāds apgaismojums vai fotoluminiscējošais aprīkojums tiek novērtēts, testēts un lietots saskaņā ar Ugunsdrošības sistēmu kodeksu.

272. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, šā pielikuma 271. punktā minētās prasības piemēro arī apkalpes dzīvojamām telpām.

273. Lai no iekšpuses atslēgtu kajīšu un atsevišķo kajīšu durvis, nav nepieciešamas atslēgas. Arī apzīmētā evakuācijas maršrutā, virzoties uz āru, nevienu durvju atslēgšanai nav nepieciešamas atslēgas.

274. Durvis evakuācijai no sabiedriskajām telpām, kas parasti ir aizslēgtas ar bloķēšanas mehānismu, aprīko ar ātras atslēgšanas līdzekli. Šāds līdzeklis ir durvju slēgmehānisms ar iebūvētu ierīci, kas atbloķē bloķēšanas mehānismu, ja evakuācijas plūsmas virzienā iedarbojas spēks. Ātras atslēgšanas mehānismus projektē un ierīko pēc administrācijas ieskatiem, un tie jo īpaši:

274.1. ir stieņi vai paneļi, kuru iedarbināšanas daļa sniedzas vismaz pāri pusei no durvju vērtnes platuma vismaz 760 mm, bet ne vairāk kā 1120 mm virs klāja;

274.2. atlaiž slēgmehānismu, ja iedarbojas spēks, kas nav lielāks par 67 N;

274.3. nav aprīkoti ne ar vienu no bloķēšanas ierīcēm, fiksācijas skrūvēm vai citām ierīcēm, kas neļauj atlaist slēgmehānismu, ja uz atlaišanas ierīci iedarbojas spēks.

275. Līdzekļi evakuācijai no katras mašīntelpas uz pasažieru kuģiem atbilst šādiem noteikumiem:

275.1. ja telpa ir zem starpsienu klāja, abi evakuācijas līdzekļi ir šādi:

275.1.1. divas tērauda kāpnes, kuras atrodas pēc iespējas tālāk vienas no otrām un pa kurām var nokļūt līdz durvīm tās telpas augšdaļā, no kurām ir nodrošināta piekļuve attiecīgajiem klājiem, kas paredzēti iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Vienas no šīm kāpnēm izvieto aizsargātā norobežojumā, kas attiecīgi atbilst kategorijai (2), kā norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā, vai kategorijai (4), kā norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā, no tās telpas apakšdaļas, kurai tās paredzētas, līdz drošai vietai ārpus šīs telpas. Norobežojumā ierīko ugunsdrošas durvis, kas aizveras automātiski un kam ir tāds pats ugunsdrošuma standarts. Kāpnes nostiprina tā, ka karstums netiek novirzīts uz norobežojumu pa neizolētām stiprinājumu vietām. Aizsargātā norobežojuma minimālie iekšējie izmēri ir vismaz 800 mm x 800 mm, un tam ir avārijas apgaismojuma ierīces;

275.1.2. vienas tērauda kāpnes, pa ko var nokļūt līdz tās telpas augšdaļas durvīm, no kuras var piekļūt iekāpšanas klājam, un papildus telpas apakšdaļā un vietā, kas ir pietiekami tālu no minētajām kāpnēm, – tērauda durvis, ko var atvērt no abām pusēm un kas ļauj piekļūt drošam evakuācijas maršrutam no telpas apakšdaļas uz iekāpšanas klāju;

275.2. ja telpa ir virs starpsienu klāja, abi evakuācijas līdzekļi viens no otra atrodas pēc iespējas tālāk, un durvis, pa kurām var izkļūt no šādiem evakuācijas līdzekļiem, ierīko vietā, no kuras var piekļūt attiecīgajiem klājiem, kas paredzēti iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Ja šādu evakuācijas līdzekļu izmantošanai ir nepieciešamas kāpnes, tās ir izgatavotas no tērauda;

275.3. uz kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 1000, var ierīkot vienu no evakuācijas līdzekļiem, pienācīgi ņemot vērā telpas augšdaļas platumu un izvietojumu un saskaņojot to ar administrāciju. Uz kuģa, kura bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, var ierīkot vienu līdzekli evakuācijai no jebkuras šādas telpas, tostarp no palīgmehānismu telpas, kas parasti netiek uzraudzīta, ja vai nu durvis, vai arī tērauda kāpnes ir drošs maršruts evakuācijai uz iekāpšanas klāju, pienācīgi ņemot vērā telpas veidu un atrašanās vietu un to, vai šajā telpā parasti ir nodarbinātas personas, un evakuācijas līdzeklis ir saskaņots ar administrāciju. Stūres mehānisma telpā otru evakuācijas līdzekli ierīko, ja šajā telpā ir rezerves stūrēšanas iekārtas vieta, ja vien nav tiešas piekļuves vaļējam klājam.

276. Evakuācijai no mehānismu vadības telpas, kas atrodas mašīntelpā, ierīko divus evakuācijas līdzekļus, un no šiem abiem evakuācijas līdzekļiem vismaz viens nodrošina nepārtrauktu patvērumu no uguns, lai nokļūtu līdz drošai vietai ārpus mašīntelpas.

12.3. Evakuācijas līdzekļi uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus

277. Visos dzīvojamo telpu līmeņos ir vismaz divi evakuācijas līdzekļi, kas atrodas pēc iespējas tālāk cits no cita, izkļūšanai no katras ierobežotās telpas vai telpu grupas.

278. Zem zemākā vaļējā klāja galvenais evakuācijas līdzeklis ir kāpņu telpa. Otrs evakuācijas līdzeklis var būt šahta vai kāpņu telpa.

279. Virs zemākā vaļējā klāja evakuācijas līdzekļi ir kāpņu telpas vai durvis uz vaļējo klāju, vai to apvienojums.

280. Nav pieņemami gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu un ir garāki par 7 m.

281. Eju platums, skaits un nepārtrauktība evakuācijas maršrutos atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

282. Apkalpes telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, var ierīkot vienu evakuācijas līdzekli, ja nepieciešamais evakuācijas maršruts nav atkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm un tas ir saskaņots ar administrāciju.

283. Uz kuģiem līdzekļi evakuācijai no katras mašīntelpas atbilst šādiem noteikumiem:

283.1. izņemot šā pielikuma 283.2. apakšpunktā paredzēto gadījumu, ierīko divus līdzekļus evakuācijai no katras A kategorijas mašīntelpas. Jo īpaši ievēro vienu no šādiem noteikumiem:

283.1.1. ir divas tērauda kāpnes, kuras atrodas pēc iespējas tālāk vienas no otrām un pa kurām var nokļūt līdz durvīm tās telpas augšdaļā, no kurām ir nodrošināta piekļuve vaļējam klājam. Vienas no šīm kāpnēm izvieto aizsargātā norobežojumā, kas atbilst kategorijai (4), kā norādīts šā pielikuma 5. un 6. tabulā, no tās telpas apakšdaļas, kurai tās paredzētas, līdz drošai vietai ārpus šīs telpas. Norobežojumā ierīko ugunsdrošas durvis, kas aizveras automātiski un kam ir tāds pats ugunsdrošuma standarts. Kāpnes nostiprina tā, ka karstums netiek novirzīts uz norobežojumu pa neizolētām stiprinājumu vietām. Aizsargātā norobežojuma minimālie iekšējie izmēri ir vismaz 800 mm x 800 mm, un tam ir avārijas apgaismojuma ierīces;

283.1.2. ir vienas tērauda kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz tās telpas augšdaļas durvīm, no kuras var piekļūt atklātajam klājam, un papildus tām telpas apakšdaļā un vietā, kas ir pietiekami tālu no minētajām kāpnēm, – tērauda durvis, ko var atvērt no abām pusēm un kas ļauj piekļūt drošam evakuācijas maršrutam no telpas apakšdaļas uz atklāto klāju;

283.2. uz kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 1000, var ierīkot vienu no šā pielikuma 283.1. apakšpunktā paredzētajiem evakuācijas līdzekļiem, ņemot vērā telpas augšdaļas izmērus un izvietojumu un to saskaņojot ar administrāciju. Turklāt līdzekļiem, kas paredzēti evakuācijai no A kategorijas mašīntelpām, nav jāatbilst prasībai, kas šā pielikuma 283.1.1. apakšpunktā noteikta norobežotam patvērumam no uguns. Stūres mehānisma telpā otru evakuācijas līdzekli ierīko, ja šajā telpā ir rezerves stūres iekārtas vieta, ja vien nav tiešas piekļuves vaļējam klājam;

283.3. evakuācijai no mašīntelpām, kas nav A kategorijas mašīntelpas, ierīko divus evakuācijas maršrutus, izņemot to, ka telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, un telpām, kurās maksimālais attālums līdz durvīm nav lielāks par 5 m, var atzīt vienu evakuācijas maršrutu.

12.4. Evakuācijas līdzekļi uz pasažieru kuģiem no īpašas kategorijas telpām un vaļējām ro-ro telpām, kam var piekļūt uz kuģa esošie pasažieri

284. Īpašas kategorijas telpās un vaļējās ro-ro telpās, kam var piekļūt uz kuģa esošie pasažieri, evakuācijas līdzekļu skaitu un atrašanās vietas zem starpsienu klāja un virs tā nosaka pēc administrācijas ieskatiem, un parasti piekļuves drošība iekāpšanas klājam ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta šā pielikuma 265., 267. un 269. punktā. Šādās telpās līdz evakuācijas līdzekļiem ierīko apzīmētus celiņus, kuru platums ir vismaz 600 mm. Transportlīdzekļu telpas izvieto tā, ka celiņi vienmēr ir brīvi.

285. Vienu no evakuācijas maršrutiem, pa ko var izkļūt no mašīntelpām, kurās parasti strādā apkalpe, ierīko bez tiešas piekļuves kādai īpašas kategorijas telpai.

286. Ro-ro telpās, kurās parasti strādā apkalpe, ir vismaz divi evakuācijas līdzekļi. Evakuācijas maršruti ļauj droši iziet uz klāja iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un atrodas telpas priekšgalā un pakaļgalā.

12.5. Papildu līdzekļi evakuācijai uz ro-ro pasažieru kuģiem

287. Evakuācijas maršrutus, pa ko var nokļūt uz pulcēšanās vietu, ierīko no katras kuģa telpas, kurā parasti uzturas personas. Šos evakuācijas maršrutus izvieto tā, ka nokļūšanai uz pulcēšanās vietu izmanto īsāko iespējamo maršrutu, un to marķē ar simboliem, pamatojoties uz organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm.

288. Evakuācijas maršruts no kajītēm uz kāpņu telpu norobežojumiem ir pēc iespējas īsāks un tam ir pēc iespējas mazāk pagriezienu. Lai sasniegtu evakuācijas maršrutu, kuģis nav jāšķērso no viena sāna līdz otram. Lai no jebkuras pasažieru telpas nokļūtu līdz pulcēšanās vietai vai vaļējam klājam, nav jākāpj augšup vai lejup vairāk par diviem klājiem.

289. No vaļējiem klājiem ierīko šā pielikuma 288. punktā minētos ārējos maršrutus uz vietām, kas paredzētas iekāpšanai glābšanas laivās un plostos.

290. Ja norobežotas telpas ir blakus vaļējam klājam, tad, ja iespējams, atveres no norobežotajām telpām uz vaļējo klāju ir izmantojamas kā avārijas izeja.

291. Ejas evakuācijas maršrutos neaizšķērso ar mēbelēm un citiem šķēršļiem. Izņemot galdus un krēslus, ko var novākt, lai atbrīvotu telpu, skapjus un citas smagas mēbeles sabiedriskajās telpās un evakuācijas maršrutos nostiprina, lai tās nepārvietojas, ja kuģis sāniski zvalstās vai sasveras uz sāniem. Nostiprina arī grīdas segumus. Kad kuģis pārvietojas, evakuācijas maršrutos nav tādu šķēršļu kā tīrīšanas ratiņi, gultas piederumi, bagāža un preču kastes.

292. Klājus secīgi numurē, sākot (Nr. 1) no tvertņu augšas vai apakšējā klāja. Numuri ir labi redzami kāpņu laukumos un liftu vestibilos. Klājiem var būt arī nosaukumi, bet nosaukums nekad nav bez numura.

293. Katras kajītes durvju iekšpusē un katrā sabiedriskajā telpā ir izvietoti labi redzami vienkārši piktogrammu plāni, kuros ar bultām norādīta atrašanās vieta un evakuācijas maršruti. Plānā norāda evakuācijas virzienus, un tas ir pareizi izvietots attiecībā pret kuģi.

294. Gaiteņos visā evakuācijas maršruta garumā ierīko margas vai citus turekļus, pie kuriem var stingri turēties visā maršrutā, dodoties uz pulcēšanās vietām un vietām, kas paredzētas iekāpšanai glābšanas līdzekļos. Šādas margas ierīko abās pusēs gareniskos gaiteņos, kuru platums ir lielāks par 1,8 m, un šķērseniskos gaiteņos, kuru platums ir lielāks par 1 m. Īpaša uzmanība jāpievērš vajadzībai šķērsot vestibilus un citas lielas, vaļējas vietas evakuācijas maršrutos. Margu un citu turekļu stiprība ir tāda, ka tie iztur izkliedētu 750 N/m horizontālo slodzi, kas iedarbojas virzienā uz gaiteņa vai telpas centru, un izkliedētu 750 N/m vertikālo slodzi, kas iedarbojas virzienā uz leju. Abas slodzes nav jāpieliek vienlaikus.

295. Gar evakuācijas maršrutiem izbūvēto vertikālo pārsegumu – starpsienu un citu šķērssienu – apakšdaļa līdz 0,5 m augstumam iztur 750 N/m slodzi, lai tos varētu izmantot kā virsmu iešanai pa evakuācijas maršrutu, ja kuģim ir liela sānsvere.

296. Evakuācijas maršrutus, izmantojot evakuācijas analīzi, novērtē agrīnā projektēšanas stadijā. Analīzi izmanto, lai, ciktāl iespējams, konstatētu un novērstu sastrēgumu rašanās iespēju evakuācijas laikā, pasažieriem un apkalpei normāli pārvietojoties pa evakuācijas maršrutiem, ņemot vērā iespējamību, ka apkalpei varētu būt nepieciešams pārvietoties pa šiem maršrutiem pretēji pasažieru pārvietošanās virzienam. Turklāt analīzi izmanto, lai pierādītu, ka evakuācijas sistēmas ir pietiekami elastīgas, lai paredzētu varbūtību, ka daži evakuācijas maršruti, pulcēšanās vietas, iekāpšanas vietas vai glābšanas laivas un plosti nelaimes gadījuma dēļ varētu nebūt pieejami.

12.6. Avārijas glābšanas elpošanas aparāti

297. Avārijas glābšanas elpošanas aparāti atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Uz kuģa ir rezerves avārijas glābšanas elpošanas aparāti.

298. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, ir vismaz divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti dzīvojamās telpās.

299. Uz pasažieru kuģiem ir vismaz divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā.

300. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, papildus aparātiem, kas minēti šā pielikuma 299. punktā, katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā ir divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti.

301. Šā pielikuma 299. un 300. punkts neattiecas uz kāpņu telpu norobežojumiem, kas ir atsevišķi galvenie vertikālie sadalījumi, un galvenajiem vertikālajiem sadalījumiem kuģa priekšgalā vai pakaļgalā, kuros nav telpu, kas klasificējamas kategorijā (6), (7), (8) vai (12) un definētas šā pielikuma 1. un 2. tabulā.

302. Uz visiem kuģiem mašīntelpās izmantošanai sagatavotus avārijas glābšanas elpošanas aparātus izvieto labi redzamās vietās, ko ugunsgrēkā var jebkurā laikā ātri un viegli aizsniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu atrašanās vietu nosaka, ņemot vērā mašīntelpas izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.

303. Šo avārijas glābšanas elpošanas aparātu skaitu un atrašanās vietu norāda ugunsgrēka kontroles plānā, kas paredzēts šo noteikumu 336. punktā.

304. Atkāpes no šīs nodaļas prasībām ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un, ņemot vērā apkalpes un pasažieru skaitu, kuģa tipu un izmēru, kā arī kuģa telpu konfigurāciju, atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49
Kolektīvo un individuālo glābšanas līdzekļu skaits un tips

(Pielikums MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

Nr.
p. k.

Kuģošanas rajons →

Glābšanas līdzeklis ↓

Baltijas jūra

Piekrastes kuģošana
(līdz 20 jūras jūdzēm)

Ierobežotā piekrastes kuģošana (līdz 5 jūras jūdzēm)

Iekšējie ūdeņi

1.

Glābšanas plosti uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus uz kuģa izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus (glābšanas plostus vai laivas), kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus

2.

Glābšanas riņķi L virs 30 – 6 gab.

L līdz 30 m – 4 gab.

L līdz 15 m – 2 gab.

L virs 30 – 6 gab.

L līdz 30 m – 4 gab.

L līdz 15 m – 2 gab.

L virs 30 – 6 gab.

L līdz 30 m – 4 gab.

L līdz 15 m – 2 gab.

L virs 30 – 4 gab.

L līdz 30 m – 2 gab.

L līdz 15 m – 1 gab.

3.

Glābšanas vestes glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam

4.

Hidrotērpi vai siltumaizsardzības līdzekļi 100 % 100 %
(rekomendācija)

5.

Līnmetēji L virs 24 m – viens komplekts L virs 24 m – viens komplekts

6.

Kuģa translācijas sistēma

7.

Trauksmes signalizācija (alarm)

8.

Ilustrēta glābšanas signālu tabula

9.

Trauksmju saraksti

10.

Izpletņraķetes 12

11.

Signāllāpas 6 gab. 3

12.

Dūmu signāli tankkuģiem
2 gab.
tankkuģiem
2 gab.

13.

Avārijas apgaismojums
9. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49
Kolektīvo un individuālo glābšanas līdzekļu skaits un tips

(Pielikums svītrots no 01.07.2016. ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28, sk. grozījumu 2.punktu)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 49Pieņemts: 29.01.2008.Stājas spēkā: 29.02.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 33 (3817), 28.02.2008.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
171626
{"selected":{"value":"14.12.2018","content":"<font class='s-1'>14.12.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.12.2018","iso_value":"2018\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2016","iso_value":"2016\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-13.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.01.2016","iso_value":"2016\/01\/30","content":"<font class='s-1'>30.01.2016.-30.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2008","iso_value":"2008\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2008.-29.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.12.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva