Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.862

Rīgā 2007.gada 11.decembrī (prot. Nr.69 49.§)
Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma apkarošanas pasākumus, šo pasākumu plānošanu, personu un institūciju kompetenci, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu, rīcību ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem, savvaļas dzīvnieku medību noteikumus, materiāltehnisko nodrošinājumu, transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtību, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtību.

2. Cūku vezikulārā eksantēma (turpmāk - slimība) ir epizootiska slimība, kas izraisa visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu, kura klīniski nav atšķirama no mutes un nagu sērgas un kura rada vezikulas uz dzīvnieka šņukura, lūpām, mēles un pirkstu koronārajām saitēm.

3. Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) amatpersona slimības uzliesmojuma apstiprināšanai parau-gus laboratoriskiem izmeklējumiem nosūta uz laboratoriju, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par references laboratorijas statusa piešķiršanu un akreditācijas kārtību, references laboratorijas funkcijām un pienākumiem un prasībām references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam piešķirts references laboratorijas statuss (turpmāk - references laboratorija). Slimības uzliesmojumu ganāmpulkā apstiprina šādos gadījumos:

3.1. novietnēs, kur slimības ierosinātājs ir izolēts un nav saskarē ar cūkām vai apkārtējo vidi;

3.2. novietnēs, kur cūkām veikti slimības ierosinātāja laboratoriskie izmeklējumi un rezultāts ir seroloģiski pozitīvs, ja šīm cūkām vai citiem novietnē esošiem dzīvniekiem novēro slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes;

3.3. novietnēs, kur laboratoriskajos izmeklējumos ir atrastas seroloģiski pozitīvas cūkas vai tām ir slimībai raksturīgas klīniskas pazīmes, ja ir apstiprināta tieša epizootoloģiskā saikne ar apstiprinātu slimības avotu;

3.4. citos ganāmpulkos, kuros ir atklātas seroloģiski pozitīvas cūkas.

4. Šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajā gadījumā dienesta amatpersona pirms slimības uzliesmojuma apstiprināšanas veic izmeklēšanu, atkārto paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem ar intervālu, kas nav mazāks par 28 dienām starp paraugu ņemšanas reizēm. Paraugu ņemšanas periodā un slimības apstiprināšanas procesa laikā novietnei piemēro šo noteikumu III nodaļā minētos pasākumus, un tie ir spēkā līdz izmeklēšanas pabeigšanai.

5. Ja šo noteikumu 4.punktā minētajos turpmākajos laboratoriskajos izmeklējumos slimība netiek konstatēta, bet cūkas joprojām ir seroloģiski pozitīvas, tās dienesta amatpersonas uzraudzībā iznīcina vai nokauj dienesta amatpersonas norādītajā kautuvē. Dienesta amatpersona nodrošina, lai cūkas pēc to ievešanas kautuvē tiktu turētas un nokautas atsevišķi no citām cūkām. Cūkgaļu, kas iegūta no seroloģiski pozitīvām cūkām, atļauts izplatīt Latvijas teritorijā.

6. Ja konstatē atsevišķu inficēšanās gadījumu (slimības diagnoze apstiprināta references laboratorijā par mežacūku saslimšanu) vai slimības uzliesmojumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē Zemkopības ministriju par šo faktu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.599)

6.1 Ja inficēšanās gadījums vai slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.599 redakcijā)

6.2 Slimības uzliesmojuma vai inficēšanās gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti nodrošina šādā kārtībā:

6.2 1. ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un likvidēšanas veidus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

6.2 2. blakusproduktus sadedzina atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļas prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotā vietā, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;

6.2 3. blakusproduktus aprok dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.599 redakcijā)

6.3 Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti mežacūku izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls un cūku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.599 redakcijā)

7. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic dienests:

7.1. sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja slimība ir konstatēta vai ir aizdomas par saslimšanu mežacūku populācijā;

7.2. ja slimība ir konstatēta vai ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu.

II. Dienesta rīcība pēc slimības uzliesmojuma

8. Lai efektīvi apkarotu slimību, dienests izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā rīcības plānu, kuru pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis. Rīcības plānā:

8.1. paredz darbības, kas nodrošina rīcības plāna ieviešanu, ātru un veiksmīgu slimības apkarošanas kampaņas veikšanu;

8.2. paredz darbības, kas nodrošina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti, dzīvnieku barības apriti un dzīvu dzīvnieku apriti noteikto prasību izpildi;

8.3. iekļauj darbību kārtību un paredz izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas dzīvnieku īpašniekam nodrošina savlaicīgu kompensāciju saņemšanu Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā;

8.4. norāda detalizētu vadības shēmu, iekļaujot slimības draudu novēršanā un likvidēšanā iesaistāmās valsts un pašvaldības iestādes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu un to īstenošanu, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu;

8.5. nosaka personas un to pienākumus pastāvīgi darbojošos ekspertu grupai. Ekspertu grupa, ja nepieciešams, sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem, lai regulāri papildinātu speciālās zināšanas un palīdzētu attiecīgajām institūcijām kvalitatīvi sagatavoties slimības uzliesmojumam;

8.6. paredz pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu (Zemkopības ministrijai kārtējam gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Eiropas Savienības budžeta līdzekļi slimības kontroles un apkarošanas pasākumos radušos zaudējumu atmaksai Eiropas Savienības dalībvalstīm) pieejamību ātrai un efektīvai slimības apkarošanas kampaņai (piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru);

8.7. norāda vadlīnijas, kurās nosaka praktisko darbību īstenošanas kārtību visos slimības apkarošanas posmos, mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību. Izstrādā transportlīdzekļu vadītājiem paredzētu transportlīdzekļu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru reģistrēšanas žurnālu;

8.8. norāda detalizētu informāciju par kontroles pasākumos iesaistīto personu nepieciešamajām prasmēm, viņu pienākumiem, norādot arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un to saņemšanas kārtību;

8.9. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas programmu par slimības klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību, kontroli un slimības apkarošanu, kā arī sekmē attiecīgo personu administratīvo prasmju saglabāšanu un attīstību;

8.10. nosaka vakcinācijas plānu, kurā izstrādāti vairāki scenāriji un sniegtas norādes par to, kuras dzīvnieku sugas var tikt vakcinētas, nepieciešamais vakcīnu daudzums un to pieejamība;

8.11. norāda diagnostikas laboratorijas, kuras aprīkotas dzīvnieku līķu patolog-anatomiskai izmeklēšanai, seroloģiskai, histoloģiskai vai citu veidu izmeklēšanai, kā arī paredz darbības ātrai paraugu transportēšanai uz laboratoriju un izvērtē laboratorijas analīžu veikšanas iespējas un pieejamos resursus rīcībai slimības uzliesmojuma gadījumā;

8.12. nosaka darbības, kas veicamas, lai slimības uzliesmojuma laikā nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu masveida apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procedūras vai metodes, kas nenodara kaitējumu videi, minimāli apdraud augsni, gaisu, virszemes un pazemes ūdeņus, augus un dzīvniekus, rada minimālu troksni vai smaku, kā arī kaitīgu ietekmi uz lauku ainavu vai īpašiem apskates objektiem;

8.13. nosaka komersantu uzņēmumus, kuri paredzēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai;

8.14. nosaka kārtību, kādā tiek informēti lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un slimības skarto teritoriju iedzīvotāji. Slimības uzliesmojuma laikā iedzīvotājiem nodrošina tiešas un pieejamas sakaru iespējas, kā arī informāciju valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos;

8.15. nosaka kārtību, kādā nodrošināma pieejamība iekārtām, personālam, kā arī materiāliem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi apturētu un likvidētu slimības uzliesmojumu;

8.16. nosaka nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kampaņas veikšanai.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.599)

9. Lai sekmētu slimības apkarošanu, dienests izveido ekspertu grupu. Ekspertu grupa palīdz dienestam veikt epizootoloģiskos pētījumus, noteikt paraugu ņemšanas kārtību laboratoriskiem izmeklējumiem, organizē paraugu testēšanu un interpretē laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kā arī iesaka slimības apkarošanas stratēģiju. Ekspertu grupas sastāvā iekļauj epizootologus, veterināros zinātniekus, biologus, virusologus, speciālistus vides drošības jomā, kā arī citas personas, kuru kompetence atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

10. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:

10.1. iespējamais slimības ierosinātāja klātbūtnes ilgums ganāmpulkā līdz laikam, kad rodas aizdomas par cūku saslimšanu vai tiek saņemts attiecīgs ziņojums;

10.2. iespējamie slimības izcelsmes avoti un iespējami inficēto novietņu daudzums, kuras varētu apdraudēt viens slimības izcelsmes avots;

10.3. personu, transportlīdzekļu, cūku, to līķu, spermas, gaļas vai jebkura cita materiāla, kas varētu būt infekcijas pārnesējs, pārvietošanās ceļi uz iespējami inficēto novietni vai no tās;

10.4. slimības ierosinātāja pārnešanas iespējas uz citu valstu teritoriju.

11. Dienests 24 stundu laikā ziņo Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm par primāro slimības uzliesmojumu Latvijas teritorijā (slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējo slimības uzliesmojumu tajā pašā vai citā valsts administratīvajā teritorijā), kā arī par pasākumu pabeigšanu un ierobežojumu atcelšanu pēc pēdējā slimības uzliesmojuma. Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju, infekcijas slimības apdraudēto valsti un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, ja epizootoloģiskajos pētījumos tiek apstiprināts, ka slimības ierosinātājs tiek pārnests uz citu valsti.

12. Šo noteikumu 11.punktā minēto ziņojumu par primāro slimības uzliesmojumu nosūta elektroniski. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

12.1. informācijas nosūtīšanas datumu;

12.2. informācijas nosūtīšanas laiku;

12.3. norāda skarto valsti - Latvija;

12.4. slimības nosaukumu un vīrusa tipu, ja tas ir noteikts;

12.5. sērijveida uzliesmojumu skaitu;

12.6. slimības uzliesmojuma veidu;

12.7. to slimības uzliesmojumu skaitu, kas saistīti ar ziņojumā norādīto uzliesmojumu;

12.8. novietnes ģeogrāfisko atrašanās vietu un reģionu;

12.9. citus reģionus, kas iekļauti ierobežojumu zonā;

12.10. slimības apstiprināšanas datumu;

12.11. datumu, kad ir radušās aizdomas par saslimšanu;

12.12. datumu, kad notikusi pirmā slimības novērtēšana;

12.13. slimības izcelsmes vietu;

12.14. veiktos kontroles pasākumus;

12.15. uzņēmīgo dzīvnieku skaitu novietnē (pa sugām);

12.16. klīniski slimo dzīvnieku skaitu novietnē (pa sugām);

12.17. mirušo dzīvnieku skaitu novietnē (pa sugām);

12.18. nokauto dzīvnieku skaitu (pa sugām);

12.19. iznīcināto liemeņu skaitu (pa sugām);

12.20. prognozējamo dzīvnieku kaušanas pabeigšanas datumu;

12.21. prognozējamo dzīvnieku iznīcināšanas pabeigšanas datumu.

13. Pēc sekundāra slimības uzliesmojuma (slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski saistīts ar primāro slimības uzliesmojumu) šo noteikumu 12.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm dienests elektroniski nosūta katru nedēļu pirmajā darbdienā. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu (līdz svētdienas pusnaktij). Dienests informāciju sūta līdz laikam, kad valstī vairs nenovēro slimības uzliesmojumus un ir atcelti ierobežojošie pasākumi.

III. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu

14. Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, kautuves darbinieks, transportlīdzekļa vadītājs, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona nekavējoties ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu.

15. Pēc ziņojuma saņemšanas dienesta amatpersona nekavējoties veic izmeklēšanu (iegūst anamnēzi par slimības klīniskajiem simptomiem un saslimšanas gaitu, iegūst informāciju par dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku barības un personu kustību), lai noteiktu cūku saslimšanas cēloni vai novērstu aizdomas par cūku saslimšanu. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem un nosūta tos uz references laboratoriju oficiālās diagnozes noskaidrošanai.

16. Dienesta amatpersona pēc ziņojuma saņemšanas dodas vizītē uz novietni un pieņem lēmumu par novietnes pakļaušanu uzraudzības pasākumiem. Vizīšu laikā novietnē veic cūku identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi. Saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus.

17. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs uzraudzības pasākumu laikā ir atbildīgs par šādu prasību ievērošanu:

17.1. izveido cūku reģistrācijas žurnālu. Reģistrācijas žurnālā cūkas uzskaita pa kategorijām - nobeigušās, inficētās, cūkas, par kuru saslimšanu ir aizdomas, dzimušie sivēni. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts vizītes laikā novietnē pārbauda datu atbilstību reģistrācijas žurnālā esošajām ziņām un veic nepieciešamos grozījumus tajā;

17.2. visas novietnē esošās cūkas ierobežo to turēšanas vietās vai izolē citā novietnes daļā;

17.3. nevienu cūku nav atļauts izvest no novietnes vai ievest tajā;

17.4. nevienu dzīvnieka līķi nav atļauts izvest no novietnes bez dienesta amatpersonas rakstiskas atļaujas;

17.5. aizliegts no novietnes izvest gaļu, no cūkām iegūtus produktus, spermu, olšūnas, embrijus, dzīvnieku barību, darbarīkus, materiālus vai atkritumus, kas var būt slimības tālākas izplatības cēlonis. Minētos produktus un instrumentus atļauts izvest pēc dienesta amatpersonas rakstiskas atļaujas saņemšanas;

17.6. personu, transportlīdzekļu un citu dzīvnieku pārvietošana uz novietni vai no tās notiek saskaņā ar dienesta amatpersonas rakstisku atļauju;

17.7. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā pie novietnes ieejām un izejām izliek ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātus dezinfekcijas paklājus. Jebkura persona, kas ienāk novietnes telpās vai iziet no tām, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, ko noteikusi dienesta amatpersona), lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespējas;

17.8. nodrošina to transportlīdzekļu dezinfekciju, kuri iebrauc novietnes teritorijā vai izbrauc no tās.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētos pasākumus dienesta amatpersona drīkst attiecināt uz citām novietnēm, ja to atrašanās vieta, izvietojums vai kontakti ar iespējami inficēto novietni rada iemeslu aizdomām par iespējamu saslimšanu un slimības tālāku izplatīšanu.

19. Šo noteikumu 15. un 17.punktā noteiktie pasākumi ir spēkā līdz laikam, kad dienesta amatpersona pieņem lēmumu par uzraudzības pasākumu atcelšanu, ja tiek konstatēta slimības neesība.

IV. Pasākumi, kas veicami, ja tiek konstatēta mājas cūku saslimšana

20. Ja references laboratorijā ir oficiāli apstiprināta cūku saslimšana konkrētā novietnē, papildus šo noteikumu 17.punktā minētajiem pasākumiem novietnē veic šādas darbības:

20.1. dienesta amatpersona organizē visu novietnē esošo cūku tūlītēju nogalināšanu, izņemot šo noteikumu 24.punktā noteiktos gadījumus. Cūkas nogalina vai transportē uz nogalināšanas vietu tā, lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

20.2. nobeigušās vai nogalinātās cūkas pārstrādā, aprok vai sadedzina saskaņā ar šo noteikumu 6.2 punktu;

20.3. dienesta amatpersona organizē visu ar slimības ierosinātāju piesārņoto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un kūtsmēslu pārstrādi vai likvidēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti. Vienreizējās izmantošanas materiālus iznīcina;

20.4. dienesta amatpersona kontrolē, lai pēc cūku iznīcināšanas un līķu izvākšanas novietnes telpas, transportlīdzekļi, kas izmantoti cūku, atkritumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, kā arī ekipējums tiktu mazgāts un dezinficēts, bet pakaiši, kūtsmēsli un virca dezinficēta saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu;

20.5. dienesta amatpersona un pilnvarots veterinārārsts veic epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.599)

21. Nobeigušos vai nogalinātos dzīvniekus aprok dzīvnieku kapsētā tik dziļi, lai gaļēdāji dzīvnieki tos nevarētu atrakt un lai nepieļautu gruntsūdeņu piesārņojumu vai kādu citu kaitējumu videi. Dzīvnieku līķus aprok dzīvnieku kapsētā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu ierīkošanu un uzturēšanu.

22. Šo noteikumu 20.punktā minētos pasākumus dienesta amatpersona veic arī blakus esošajās novietnēs, ja to atrašanās vieta, izvietojums vai kontakti ar novietni, kurā ir slimības uzliesmojums, rada aizdomas par infekcijas tālāku izplatīšanos un iespējamu inficēšanos.

23. Cūku ganāmpulka atjaunošanu atļauts veikt, ja inficētā novietne ir mazgāta un dezinficēta saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā minētajām prasībām un dienesta amatpersona ir veikusi pārbaudi, kuras laikā gūts apliecinājums par dezinfekcijas darbu atbilstošu izpildi.

24. Novietnēs, kurās ir divas vai vairākas atsevišķas ražošanas vienības, dienests var noteikt izņēmumu attiecībā uz visu cūku tūlītēju nogalināšanu, ja atsevišķā ražošanas vienībā ir veselas cūkas un novietnes struktūra, izmēri, distance starp atsevišķām ražošanas vienībām un veicamās darbības tajās nodrošina veselo cūku kopšanu, turēšanu un barošanu atsevišķi, kā arī nepieļauj slimības ierosinātāja nonākšanu no vienas ražošanas vienības citā.

V. Pasākumi kontaktnovietnēs

25. Novietne tiek uzskatīta par kontaktnovietni, ja dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts, pamatojoties uz epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, konstatē, ka slimības ierosinātājs uz attiecīgo novietni ir pārnests no novietnēm, kurās ir cūkas ar apstiprinātu slimības diagnozi vai ir aizdomas par cūku saslimšanu un no kurām slimības ierosinātājs var tikt pārnests tālāk uz citām novietnēm.

26. Kontaktnovietnēs piemēro šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības līdz laikam, kad dienesta amatpersona pieņem lēmumu par uzraudzības pasākumu atcelšanu, ja ir konstatēta slimības neesība.

27. Ja kontaktnovietnē slimības ierosinātājs tiek pārnests no novietnēm, kurās ir oficiāli apstiprināta slimības diagnoze, šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības kontaktnovietnē piemēro ne mazāk kā 28 dienas, skaitot no inficēšanās brīža, kas noteikts epizootoloģisko pētījumu laikā.

28. Ja novietne sastāv no divām vai vairākām ražošanas vienībām, dienesta amatpersona, pamatojoties uz epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības var attiecināt uz to novietnes ražošanas daļu, kurā ir slimi dzīvnieki vai dzīvnieki, par kuru saslimšanu ir aizdomas, nodrošinot šo noteikumu 24.punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz dzīvnieku atsevišķu kopšanu, turēšanu un barošanu.

VI. Aizsardzības un uzraudzības zonas noteikšana

29. Ja novietnē ir ar slimības ierosinātāju inficētas cūkas un slimības diagnoze ir apstiprināta references laboratorijā, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ap infekcijas skarto novietni nosaka aizsardzības un uzraudzības zonu (karantīnas zonu). Aizsardzības zonas rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzības zonas rādiuss nav mazāks par 10 kilometriem.

30. Nosakot aizsardzības un uzraudzības zonu, ņem vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus, kas saistīti ar slimības kontroles iespējām.

31. Ja aizsardzības vai uzraudzības zona atrodas Latvijas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, nosakot aizsardzības vai uzraudzības zonu, dienests sadarbojas ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi, kura ir atbildīga par dzīvnieku veselības kontroli.

32. Dienests sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai informāciju par aizsardzības vai uzraudzības zonas lieluma vai ierobežojošo pasākumu ilguma maiņu gadījumā, ja slimība sāk nekontrolēti izplatīties vai slimība ir lokalizēta, ņemot vērā:

32.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus;

32.2. novietnes ģeogrāfisko izvietojumu, dabiskos un mākslīgos šķēršļus zonā un ekoloģiskos faktorus;

32.3. meteoroloģiskos apstākļus;

32.4. slimības pārnēsātāju klātbūtni, to izplatību un veidus;

32.5. laboratorisko izmeklējumu rezultātus;

32.6. piemērojamos kontroles pasākumus.

VII. Pasākumi aizsardzības zonā

33. Aizsardzības zonā:

33.1. pilnvarots veterinārārsts uzskaita visas novietnes, kurās ir pret slimību uzņēmīgo sugu dzīvnieki;

33.2. pilnvarots veterinārārsts apmeklē novietnes, kurās tiek turēti pret slimību uzņēmīgie dzīvnieki. Vizītes laikā pilnvarotais veterinārārsts veic dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, veselības kontroli, identifikācijas un cūku reģistrācijas pārbaudi, kā arī ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Vizītes un to laikā veiktās manipulācijas un secinājumus reģistrē dzīvnieku īpašnieka izveidotā reģistrācijas žurnālā. Vizīšu skaitu novietnē nosaka proporcionāli dzīvnieku saslimšanas smaguma pakāpei, salīdzinot ar slimības vissmagāk apdraudētajām novietnēm;

33.3. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu:

33.3.1. saimniecības robežās;

33.3.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas;

33.3.3. no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes caur aizsardzības zonu uz kautuvi, kas atrodas ārpus aizsardzības zonas, tūlītējai nokaušanai;

33.4. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotus produktus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts un dezinficēts, pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati un ja nav saņemta dienesta amatpersonas rakstiska atļauja;

33.5. transportlīdzekļus un aparatūru, ko izmanto aizsardzības zonas teritorijā, lai pārvadātu cūkas, citus dzīvniekus vai vielas, kas ir iespējami inficētas, nav atļauts izvest no:

33.5.1. novietnes, kas atrodas aizsardzības zonā;

33.5.2. aizsardzības zonas teritorijas;

33.5.3. kautuves;

33.6. cūkas nav atļauts izvest no novietnes ne mazāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanas saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā minētajām prasībām. Pēc 21 dienas perioda beigām cūkas ar dienesta amatpersonas rakstisku atļauju var izvest:

33.6.1. tūlītējai nokaušanai uz dienesta amatpersonas noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, ja novietnē ir pārbaudītas visas cūkas, bet izvedamās cūkas ir klīniski izmeklētas, marķētas ar auss marķieri vai izmantojot kādu citu piemērotu metodi un tās pārvadā transportlīdzeklī, ko aizzīmogojusi dienesta amatpersona. Ja cūkas tiek nosūtītas nokaušanai, izpilda šo noteikumu 34., 35. un 36.punktā minētās prasības;

33.6.2. uz citu novietni aizsardzības zonas teritorijā, ja novietnē visas cūkas ir izmeklētas, pārvietojamās cūkas ir klīniski izmeklētas un izmeklēšanas rezultāts par slimības klātbūtni ir negatīvs. Izvedamās cūkas marķē ar auss marķieri vai izmantojot kādu citu piemērotu metodi.

34. Par cūku nosūtīšanu nokaušanai dienesta amatpersona, kuras uzraudzībā ir dzīvnieku novietne, informē dienesta amatpersonu, kuras uzraudzībā ir kautuve.

35. Pēc cūku ievietošanas kautuvē tās tur un nokauj atsevišķi no citām cūkām. Kautuves īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina cūku pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu pirms kautuves teritorijas atstāšanas.

36. Pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts ņem vērā jebkādas pazīmes, kas saistītas ar slimības klātbūtni. Kaušanas laikā cūkām ņem asins paraugus saskaņā ar dienesta amatpersonas norādījumiem. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē slimu dzīvnieku, tad cūku izcelsmes novietnē piemēro šo noteikumu 27.punktā noteiktos pasākumus.

37. Gaļu, kas iegūta no šo noteikumu 33.6.1.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem:

37.1. nav atļauts izvest tirdzniecībai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

37.2. marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, vai saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto marķējumu, nodrošinot šāda veida marķējuma atšķirību no marķējuma, ko lieto cūkgaļas marķēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, vai Eiropas Komisijas 2005.gada 5.decembra Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004;

37.3. iegūst, sadala, transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta izvešanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

37.4. apstrādā un pārstrādā tādā veidā, lai nepieļautu šīs gaļas nokļūšanu gaļas produktos, kas paredzēti sūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot gadījumus, ja šī gaļa tiek apstrādāta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus.

38. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pasākumus aizsardzības zonā atceļ:

38.1. ja pabeigta inficētās novietnes tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā noteiktajām prasībām;

38.2. ja novietnēs aizsardzības zonas teritorijā ir veikta cūku klīniskā izmeklēšana, kuras laikā nav atklātas slimības klīniskās pazīmes;

38.3. ja pabeigta cūku seroloģiskā izmeklēšana, kuras laikā nav atklātas antivielas pret slimības ierosinātāju.

39. Šo noteikumu 38.punktā minētās seroloģiskās pārbaudes un klīnisko izmeklēšanu veic ne agrāk kā 28 dienas pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanas.

40. Ja uzraudzības zonā noteiktie pasākumi tiek piemēroti ilgāk nekā aizsardzības zonā noteiktie pasākumi, pēc aizsardzības zonas pasākumu pabeigšanas aizsardzības zonā tiek piemēroti uzraudzības zonas pasākumi.

41. Ja aizsardzības zonas novietnēs pasākumi, kas noteikti šo noteikumu 33.6.apakšpunktā, tiek piemēroti ilgāk par 30 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi, un tādēļ rodas sarežģījumi dzīvnieku turēšanā, ir atļauts cūkas no novietnes izvest aizsardzības zonas robežās, ja par šiem pasākumiem dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir informējis dienesta amatpersonu, bet pilnvarots veterinārārsts ir pārbaudījis novietni un konstatējis sarežģījumus dzīvnieku turēšanā.

VIII. Pasākumi uzraudzības zonā

42. Uzraudzības zonā:

42.1. pilnvarots veterinārārsts nekavējoties uzskaita visas cūku novietnes, kā arī novietnes, kurās tiek turēti pret slimību uzņēmīgie dzīvnieki;

42.2. jebkāda cūku pārvietošana, izņemot gadījumus, ja tās tiek nosūtītas uz uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai, ir pakļauta dienesta amatpersonas uzraudzībai. Cūkas atļauts nosūtīt ar dienesta amatpersonas rakstisku atļauju uzraudzības zonas robežās, ja ne mazāk kā 21 dienu pirms kravas izvešanas novietnē nav ievietota neviena cūka;

42.3. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs reģistrē datus par cūku pārvietošanu;

42.4. cūku pārvietošanu no uzraudzības zonas atļauts veikt ar dienesta amatpersonas rakstisku atļauju, nodrošinot, ka:

42.4.1. pilnvarots veterinārārsts novietnē veic visu cūku apskati ne mazāk kā 48 stundas pirms cūku gaidāmās pārvietošanas;

42.4.2. pilnvarots veterinārārsts ne mazāk kā 48 stundas pirms gaidāmās izvešanas veic visu izvedamo cūku klīnisku izmeklēšanu. Izvešana ir atļauta, ja izmeklēšanas laikā nav atklātas slimības klīniskās pazīmes;

42.4.3. pilnvarots veterinārārsts ne mazāk kā 14 dienas pirms gaidāmās izvešanas izvedamo cūku grupai ņem asins paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem. Izvešana ir atļauta, ja izmeklējumos nav atklātas antivielas pret slimības ierosinātāju. Cūkām, kuras paredzēts izvest uz kautuvi, asins paraugus atļauts ņemt dienesta amatpersonas norādītā kautuvē. Ja laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts seroloģiski pozitīvs rezultāts, kas apliecina slimības esību, cūku izcelsmes novietnē piemēro šo noteikumu 27.punktā noteiktos pasākumus;

42.4.4. pilnvarots veterinārārsts katru cūku individuāli marķē ar auss marķējumu vai izmantojot kādu citu piemērotu veidu;

42.4.5. cūku pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus un to aprīkojumu dzīvnieku īpašnieks vai turētājs tīra, mazgā un dezinficē pēc katras pārvadāšanas;

42.5. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, vai transportlīdzekļa īpašnieks saskaņā ar pilnvarota veterinārārsta norādījumiem dezinficē cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus, to ekipējumu un piesārņotos produktus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus), kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts un dezinficēts un ja pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati.

43. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pasākumus uzraudzības zonā atceļ, ja ir pabeigti:

43.1. visi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā noteiktajām prasībām;

43.2. visi pasākumi, kas noteikti aizsardzības zonā.

IX. Papildu pasākumi slimības uzliesmojuma laikā

44. Ja ir oficiāli apstiprināts slimības uzliesmojums (references laboratorijā noteikta slimības diagnoze), izpilda šādas prasības:

44.1. cūkgaļu, kas iegūta laikposmā no slimības ierosinātāja iespējamā iekļūšanas brīža ganāmpulkā līdz ierobežojošu pasākumu uzsākšanas brīdim novietnē, atrod un iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā, nodrošinot slimības ierosinātāja izplatības ierobežošanu;

44.2. ja pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta amatpersonai ir pamatotas aizdomas par jebkuru inficētu novietni, uz kuru slimības ierosinātājs ir ticis pārnests ar personu, dzīvnieku un transportlīdzekļu starpniecību vai jebkādā citā veidā, cūkas šajā novietnē pakļauj pārvietošanas ierobežojumiem un novietnei piemēro šo noteikumu V nodaļā minētos pasākumus līdz laikam, kad tiek veiktas šādas darbības:

44.2.1. cūku klīniskā izmeklēšana, kurā tiek iegūti negatīvi rezultāti;

44.2.2. asins paraugu ņemšana atsevišķai cūku grupai seroloģiskiem izmeklējumiem, kuru laikā netiek atklātas antivielas pret slimības ierosinātāju.

45. Šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minēto klīnisko un seroloģisko izmeklēšanu uzsāk ne agrāk kā 28 dienas pēc iespējamās novietnes inficēšanas.

46. Pēc slimības ierosinātāja konstatēšanas kautuvē veic šādus pasākumus:

46.1. dienesta amatpersona organizē visu cūku tūlītēju nokaušanu;

46.2. līķus, kautproduktus, blakusproduktus, kas ir inficēti vai piesārņoti ar slimības ierosinātāju, iznīcina dienesta amatpersonas uzraudzībā, izmantojot metodes, kas garantē slimības ierosinātāja ierobežošanu;

46.3. pēc šo noteikumu 46.1. un 46.2.apakšpunktā noteikto pasākumu veikšanas kautuves telpas, ekipējumu, arī transportlīdzekļus kautuves īpašnieks vai tā pilnvarota persona mazgā un dezinficē saskaņā ar dienesta amatpersonas norādījumiem;

46.4. dienesta amatpersona veic epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām;

46.5. kautuves teritorijā nav atļauts ievietot nevienu cūku agrāk par 24 stundām pēc mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu pilnīgas pabeigšanas.

X. Mazgāšanas un dezinfekcijas kārtība

47. Mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu vispārīgu kārtību:

47.1. mazgāšanu un dezinfekcijas pasākumu veikšanu nodrošina dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās risku;

47.2. dezinfekcijas līdzekļus lieto tādā koncentrācijā, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju;

47.3. pilnvarots veterinārārsts nodrošina mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 51.punktā minētā perioda ievērošanu pēc mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu beigšanas un pirms uzņēmīgu dzīvnieku ievietošanas novietnē.

48. Pirms mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumiem veic šādus sagatavošanās darbus:

48.1. pēc cūku līķu aizvešanas iznīcināšanai novietnes daļas, kurās uzturējās cūkas, un jebkuras citas telpas vai vietas, kur tās tika turētas un kuras ir piesārņotas ar slimības ierosinātāju dzīvnieku nogalināšanas laikā, apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli tādā koncentrācijā, lai iznīcinātu slimības ierosinātāju. Apsmidzinātās vietas atļauts noskalot pēc 24 stundām;

48.2. visus audus un asinis, kas tika izšļakstītas dzīvnieku nogalināšanas laikā, rūpīgi savāc un aizved iznīcināšanai kopā ar līķiem (dzīvniekus novietnē nogalina ūdensnecaurlaidīgās vietās).

49. Mazgāšanas un dezinfekcijas kārtība:

49.1. mēslus, izmantotos pakaišus, piesārņoto dzīvnieku barību un citus materiālus aizvāc no novietnes, saliek grēdā un apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli. Vircu apstrādā, izmantojot metodes, kas iznīcina slimības ierosinātāju;

49.2. visu pārvietojamo aprīkojumu izvāc no novietnes, mazgā un dezinficē atsevišķi;

49.3. taukainos un netīros priekšmetus notīra, iemērc tos attiecīgos šķīdinātājos un tīrīšanas līdzekļos un pēc tam mazgā ar augsta spiediena ūdens strūklu;

49.4. pēc mazgāšanas un tīrīšanas darbu veikšanas visas virsmas apsmidzina ar dezinfekcijas šķīdumu;

49.5. izolētās telpas dezinficē apdūmojot;

49.6. salabo bojātās grīdas, sienas un citas atjaunojamas virsmas;

49.7. salaboto virsmu kvalitāti pārbauda pilnvarots veterinārārsts;

49.8. visas nedegošās novietņu daļas var dezinficēt ar atklātu uguni, ja tiek ievērota ugunsdrošība, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos;

49.9. visas virsmas apsmidzina ar sārmainiem dezinfekcijas līdzekļiem, kuru pH lielāks nekā 12,5, vai ar jebkuru citu piemērotu dezinfekcijas līdzekli. Šos dezinfekcijas līdzekļus atļauts noskalot pēc 48 stundām.

50. Atkārtotu apstrādi ar uguni vai sārmainiem dezinfekcijas līdzekļiem veic pēc 14 dienām kopš pirmās apstrādes.

XI. Ganāmpulka atjaunošanas kārtība

51. Ganāmpulku atjaunot nav atļauts agrāk kā četras nedēļas pēc pēdējās pilnīgi veiktās dezinfekcijas procedūras pabeigšanas inficētajā novietnē un pēc dezinfekcijas kvalitātes pārbaudes, ko veicis pilnvarots veterinārārsts un kuras rezultāti ir atzīti par labiem.

52. Cūkas ievieto novietnē, ņemot vērā dzīvnieku turēšanas veidu un metodi. Cūkas ievieto šādā kārtībā:

52.1. ja cūkas novietnē tiek turētas āra aplokos, ganāmpulka atjaunošanu sāk, ievietojot aplokā ierobežotu skaitu sivēnu, kuri pirms tam ir seroloģiski pārbaudīti un kuriem nav atrastas antivielas pret slimības ierosinātāju. Šos sivēnus izvieto visā novietnes teritorijā dienesta amatpersonas uzraudzībā un tos klīniski un seroloģiski izmeklē divdesmit astotajā dienā pēc ievietošanas. Ja seroloģiskajos izmeklējumos nevienam sivēnam neatklāj antivielas pret slimības ierosinātāju, atļauts ievietot aplokā pārējos sivēnus;

52.2. ja cūkas novietnē tiek turētas citādi, nekā noteikts šo noteikumu 52.1.apakšpunktā, tad cūku ganāmpulku atjauno saskaņā ar šo noteikumu 52.1.apakšpunktā noteikto kārtību vai novietnē ievieto visus sivēnus uzreiz, nodrošinot, ka:

52.2.1. visi sivēni vai cūkas tiek atvestas astoņu dienu laikā un to izcelsmes novietne ir ārpus aizsardzības, uzraudzības vai jebkādas citas ierobežojumu zonas, un seroloģiskajos izmeklējumos ir iegūti negatīvi rezultāti;

52.2.2. nevienu cūku nedrīkst pārvietot no novietnes teritorijas agrāk kā 60 dienas pēc pēdējās cūkas ievietošanas;

52.2.3. atjaunotais ganāmpulks tiek pakļauts klīniskai un seroloģiskai izmeklēšanai. Klīnisko un seroloģisko izmeklēšanu uzsāk ne agrāk kā 28 dienas pēc pēdējās cūkas ievietošanas.

XII. Vakcinācijas kārtība

53. Cūku vakcinācija pret slimību ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja to veic slimības kontroles ietvaros, nodrošinot šādu prasību izpildi:

53.1. sadarbībā ar dienestu ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par cūku vakcināciju pret slimību, izņemot šo noteikumu 58.punktā minēto gadījumu;

53.2. šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minēto lēmumu par vakcinācijas kampaņas uzsākšanu dienests pamato Eiropas Komisijai, ņemot vērā:

53.2.1. uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu prognozējamajā vakcinācijas teritorijā;

53.2.2. vakcinācijas kampaņā izmantojamās vakcīnas raksturojumu un sastāvu;

53.2.3. vakcīnas izplatīšanas, uzglabāšanas un lietošanas uzraudzības kārtību un procedūru;

53.2.4. vakcinācijai pakļauto dzīvnieku sugu un to vecumu;

53.2.5. teritorijas raksturojumu, kurā tiks veikta vakcinācija;

53.2.6. vakcinācijas kampaņas prognozējamo ilgumu.

54. Vakcinācijas kampaņas laikā:

54.1. ir aizliegta to dzīvnieku vakcinācija un revakcinācija, kas atrodas novietnēs, par kurām ir aizdomas, ka tajās ir slimi dzīvnieki (šo noteikumu III nodaļā minētās novietnes);

54.2. uzņēmīgajiem dzīvniekiem aizliegts ievadīt hiperimūno serumu.

55. Vakcinācijas kampaņas laikā ievēro šādus nosacījumus:

55.1. visus vakcinētos dzīvniekus apzīmē ar skaidru un salasāmu marķējumu, izmantojot metodes, ko ar lēmumu apstiprinājusi Eiropas Komisija;

55.2. vakcinētie dzīvnieki tiek atstāti vakcinācijas teritorijā līdz to nosūtīšanai uz dienesta amatpersonas norādītu kautuvi tūlītējai nokaušanai. Pirms dzīvnieku nosūtīšanas uz kautuvi pilnvarots veterinārārsts ir veicis dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, kuras laikā nav atklāti slimi dzīvnieki un nav aizdomu par dzīvnieku saslimšanu.

56. Pēc vakcinācijas kampaņas pabeigšanas pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošana ārpus vakcinācijas teritorijas ir atļauta pēc laikposma, ko lēmumā noteikusi Eiropas Komisija.

57. Dienests regulāri informē Pastāvīgo veterināro komiteju par vakcinācijas programmu un tās laikā veiktajiem pasākumiem.

58. Lēmumu par vakcinācijas uzsākšanu pieņem dienests, ja par šādu darbību ir informēta Eiropas Komisija un ja netiek skartas Eiropas Kopienas intereses. Šādu lēmumu dienests var pieņemt, ņemot vērā dzīvnieku blīvumu atsevišķās valsts teritorijās, kā arī nepieciešamību aizsargāt atsevišķas dzīvnieku sugas un ģeogrāfisko teritoriju, kur jāveic vakcinācija.

XIII. Kārtība, kādā tiek veikta slimības apkarošana mežacūku populācijā un tiek medītas mežacūkas

59. Ja ir aizdomas par mežacūku saslimšanu, praktizējošs veterinārārsts vai mednieks paziņo par to dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, bet dienests informē pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku īpašniekus un mednieku grupu vadītājus par veicamajiem pasākumiem un ierobežojumiem, kā arī organizē visu nobeigušos, arī nošauto mežacūku laboratorisko izmeklēšanu. Dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts veic pasākumu kopumu, lai noteiktu slimības diagnozi.

60. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot dzīvnieku migrāciju, klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, nosaka inficēto teritoriju (teritorija, kura pēc slimības diagnozes apstiprināšanas references laboratorijā tiek pakļauta ierobežojumiem sakarā ar slimības apkarošanas pasākumu veikšanu).

61. Dienests organizē ekspertu grupu. Ekspertu grupas sastāvā iekļauj veterinār-ārstus, biologus, medniekus un epizootologus. Ekspertu grupa asistē dienestam, veicot šādus darbus:

61.1. pēta epizootoloģisko situāciju un nosaka inficēto teritoriju, ņemot vērā epizootoloģisko izmeklējumu rezultātus, slimības izplatības intensitāti teritorijā, mežacūku populāciju inficētajā teritorijā, kā arī lielus dabiskos vai mākslīgos šķēršļus mežacūku pārvietošanās ceļā;

61.2. iesaka pasākumus, kas veicami inficētajā teritorijā. Šie pasākumi tiek attiecināti uz medīšanas un mežacūku barošanas aizliegumu;

61.3. veic slimības apkarošanas pasākumu izpildes pārbaudes.

62. Inficētajā teritorijā visas cūku novietnes tiek pakļautas uzraudzībai. Uzraudzības laikā veic šādus pasākumus:

62.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izveido reģistrācijas žurnālu, uzskaitot visu grupu dzīvniekus. Reģistrācijas žurnālu glabā dzīvnieku īpašnieks, bet izmaiņas tajā veic dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts novietņu pārbaudes laikā;

62.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs visus dzīvniekus tur tikai to atrašanās vietā vai izolē citā, mežacūkām nepieejamā vietā. Novietnē nodrošina apstākļus, lai nepieļautu mežacūku piekļūšanu materiāliem vai priekšmetiem, kuri var nonākt saskarē ar mājas cūkām;

62.3. nevienu cūku nav atļauts ievest novietnē vai izvest no tās bez dienesta amatpersonas rakstiskas atļaujas;

62.4. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbībā ar dienesta amatpersonu vai pilnvarotu veterinārārstu pie ieejām novietnē un izejām no tās izvieto ar piemērotiem dezinfekcijas šķīdumiem piesūcinātus paklājus;

62.5. visas personas, kurām ir bijusi saskare ar mežacūkām, veic higiēnas pasākumus slimības ierosinātāja izplatīšanās samazināšanai. Šīm personām nav atļauts ienākt cūku novietnē;

62.6. cūkas, kas rada aizdomas par saslimšanu, un visas inficētās cūkas laboratoriski izmeklē;

62.7. novietnē nav atļauts ienest nošautu mežacūku daļas vai to līķus, vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs;

62.8. no novietnes un inficētās teritorijas nav atļauts izvest cūkas, to spermu, embrijus vai olšūnas tirdzniecībai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

63. Inficētajā teritorijā dienesta amatpersona organizē visu nošauto un atrasto pret slimības ierosinātāju uzņēmīgo mirušo dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu, lai noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtni. Līķus un medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, aprok vai sadedzina saskaņā ar šo noteikumu 6.2 punktu. Medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi, pēc apstrādes, kas garantē slimības ierosinātāja iznīcināšanu, atļauts izmantot cilvēku uzturā paredzētu produktu ražošanai.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.599)

64. Inficētajā teritorijā medības organizē ar dienesta amatpersonas piedalīšanos. Inficētajā teritorijā nomedītajām mežacūkām vai atrastajām beigtajām mežacūkām nav atļauts veikt eviscerāciju, ādas novilkšanu vai citas darbības, kuras var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus.

65. Pēc mežacūkas nomedīšanas dienesta amatpersona dezinficē vietu, kur gulējis nošautais dzīvnieks.

66. Ja slimības inficētā teritorija skar kaimiņvalsts teritoriju, dienests vienojas ar kaimiņvalsts kompetento iestādi par sadarbību slimības apkarošanas pasākumu īstenošanā.

67. Šajā nodaļā noteiktos ierobežojumus valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors atceļ un pasākumus neturpina veikt, ja:

67.1. vairs netiek novērota saslimšana savvaļas dzīvnieku populācijā;

67.2. netiek novērota novietnēs esošo dzīvnieku saslimšana;

67.3. nepastāv aizdomas par to, ka slimības ierosinātājs no uzņēmīgajiem savvaļas dzīvniekiem var tikt pārnests uz uzņēmīgajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību;

2) Eiropas Komisijas 2007.gada 21.februāra Direktīvas 2007/10/EK, ar ko groza II pielikumu Padomes Direktīvai 92/119/EEK attiecībā uz aizsargjoslā veicamajiem pasākumiem pēc cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma;

3) Padomes 1982.gada 21.decembra Direktīvas 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 11.decembra noteikumiem Nr.862
PED.JPG (40686 bytes)
Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 862Pieņemts: 11.12.2007.Stājas spēkā: 15.12.2007.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 201 (3777), 14.12.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
167925
{"selected":{"value":"23.08.2013","content":"<font class='s-1'>23.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.08.2013","iso_value":"2013\/08\/23","content":"<font class='s-1'>23.08.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2007","iso_value":"2007\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2007.-22.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.08.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva