Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.709

Rīgā 2007.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 2.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz 2007.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve" prasībām nav obligāta.

3. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709
Latvijas būvnormatīvs LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības elektroietaišu (līdz 1 kV) projektēšanai un izbūvei, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas, zibens strāvas un zibens izlādes rezultātā radušās pārsprieguma strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Būvnormatīvs neietver detalizētas tehniskās prasības, kas mainās tehnikas attīstības radīto modifikāciju dēļ.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998)

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. normāls darba režīms - darba apstākļi, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise;

2.2. nenormāls darba režīms - darba apstākļi, kas atšķiras no tiem, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise (piemēram, vides apstākļi, spriegums, mehāniskās vai elektriskās slodzes);

2.3. zibensaizsardzības sistēma – sistēma, ko izmanto, lai samazinātu fiziskos bojājumus, kādus būvei var nodarīt zibensizlāde, un savstarpēji saskaņotu, kompetenti izvēlētu un ierīkotu pārspriegumaizsardzības ierīču kopums, kas paredzēts pārsprieguma izraisītu elektrisko un elektronisko ierīču atteiču samazināšanai. Zibensaizsardzības sistēma ietver gan iekšējo, gan ārējo zibensaizsardzību, kā arī var ietvert pārspriegumaizsardzības ierīces.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998)

3. Būvnormatīvs attiecas uz:

3.1. maiņstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1000 V (ieskaitot) vai līdzstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1500 V (ieskaitot);

3.2. aparātu iekšējai elektroinstalācijai nepiederošām ķēdēm, kuru spriegums ir lielāks par 1000 V un kas ir daļa no ietaisēm, kuru barošanas maiņspriegums nepārsniedz 1000 V;

3.3. elektroinstalāciju, kas neietilpst ierīču sastāvā;

3.4. ārpus ēkām izvietotām elektroietaisēm;

3.5. fiksētām elektronisko sakaru, signalizācijas un vadības ķēdēm, izņemot aparātu iekšējo elektroinstalāciju;

3.6. ēku zibensaizsardzību un pārspriegumaizsardzību.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998)

4. Būvnormatīvs neattiecas uz:

4.1. dzelzceļa transporta un elektriskā transporta iekārtām (ieskaitot ritošo sastāvu un signāliekārtas);

4.2. automašīnu (ieskaitot elektromobiļus), kuģu un lidaparātu elektroiekārtām;

4.3. ietaisēm raktuvēs, kā arī pārvietojamās un stacionārās jūras platformās;

4.4. radiointerferences slāpēšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kas saistītas ar ietaišu drošību);

4.5. elektriskajiem ganiem (žogiem);

4.6. (svītrots ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998).

5. Būvnormatīva izpildei piemēro Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs ir publicējis interneta vietnē www.lvs.lv (turpmāk - piemērojamie standarti).

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998)

6. Elektroietaisēm, kuras licencē vai kontrolē valsts vai pašvaldību institūcijas, piemēro šī būvnormatīva un attiecīgo institūciju prasības.

II. Pamatprasības

7. Elektroietaises projektē, montē un pārbauda personas, kuras Būvniecības likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu attiecīgo darbību veikšanai.

8. Elektroietaises projektē un izbūvē tā, lai panāktu to drošu lietošanu un nepieļautu aizdegšanās, eksplozijas, cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai bīstama strāvas trieciena, apdeguma vai cita veida risku.

9. Projektējot elektroietaises, ņem vērā informāciju par pieejamo elektroapgādi:

9.1. strāvas veidu;

9.2. strāvas vadītāju veidu un skaitu, barojošā elektrotīkla sistēmas veidu;

9.3. elektroapgādē lietotajiem aizsardzības pasākumiem, zemēšanas sistēmu;

9.4. elektroapgādes uzņēmuma īpašajām prasībām;

9.5. spriegumu un sprieguma novirzēm (šī būvnormatīva 1.pielikuma 1. un 2.tabula);

9.6. frekvenci un frekvences novirzēm;

9.7. maksimālo pieļaujamo strāvas stiprumu;

9.8. paredzamo īsslēguma strāvu;

9.9. iespējamā elektroapgādes pārtraukuma ilgumu.

10. Elektroapgaismei, elektroapgādei, vadībai, signalizācijai, elektro­niskajiem sakariem un citām vajadzībām nepieciešamo elektrisko ķēžu skaitu un veidu nosaka, ņemot vērā:

10.1. elektrisko slodžu izvietojumu;

10.2. dažādās ķēdēs sagaidāmās slodzes;

10.3. slodzes mainību diennaktī un gadā;

10.4. apkārtējās vides apstākļus;

10.5. prasības vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un infor­mācijas tehnoloģijām;

10.6. dažādus īpašus nosacījumus.

11. Projektējot avārijas elektroapgādi, apzina:

11.1. no avārijas elektroapgādes avota barojamās ķēdes;

11.2. apgādes avotu (veids, raksturojums);

11.3. nosacījumus, kas jāievēro, lai izslēgtu kļūdainu sprieguma padevi dažādiem avotiem pieslēgtām ķēdēm.

12. Elektroiekārtas izvieto tā, lai:

12.1. būtu pietiekami daudz vietas elektroiekārtas sākotnējai uzstādīšanai un vēlākai atsevišķu elementu nomainīšanai;

12.2. būtu brīva pieeja elektroiekārtām ekspluatācijas, pārbaužu, inspicēšanas, apkalpošanas un remonta laikā. Minimālos attālumus ekspluatācijas un apkalpošanas ejās nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2.pielikumam.

13. Elektroiekārtai jābūt piemērotai barojošā tīkla maksimālajam stabilajam spriegumam (maiņsprieguma efektīvajai vērtībai) un paredzamajiem pārspriegumiem.

14. Elektroiekārtai jābūt tādai, lai nodrošinātu lielākās ilgstoši iespējamās strāvas plūšanu iekārtā normālā darba režīmā, kā arī - noteiktu laiku - strāvas plūšanu iekārtā nenormālā darba režīmā (piemēram, aizsardzības ierīču darbības laikā).

15. Ja elektroiekārtas raksturlielumi ir atkarīgi no frekvences, elektroiekārtas nominālajai frekvencei jāatbilst frekvencei, kāda iespējama ķēdē.

16. Elektroiekārtas jaudas raksturlielumiem jābūt tādiem, lai normālā darba režīmā nodrošinātu tai paredzēto uzdevumu izpildi, ņemot vērā noslodzes koeficientu.

17. Elektroiekārtas ugunsaizsardzības līmenim jābūt tādam, lai tā izturētu paredzamās mehāniskās un elektriskās slodzes, kā arī vides apstākļus, kas raksturīgi iekārtas uzstādīšanas vietai (šī būvnormatīva 3.pielikums).

18. Elektroiekārtu, kas pēc izpildījuma neatbilst uzstādīšanas vietas vides apstākļiem, drīkst uzstādīt un lietot tikai tad, ja izmanto atbilstošu aizsardzību, kas nodrošina elektroiekārtas normālu ekspluatāciju saskaņā ar tās montāžas un ekspluatācijas tehniskajiem noteikumiem.

19. Elektroiekārta normālā darba režīmā (ieskaitot komutācijas darbības) nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt citas elektroiekārtas vai nedrīkst pasliktināt elektroapgādi.

20. Strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukumu izvēlas, ņemot vērā:

20.1. strāvas vadītājam pieļaujamo maksimālo temperatūru (šī būvnormatīva 4.pielikuma 1.tabula);

20.2. pieļaujamo sprieguma kritumu;

20.3. sagaidāmās elektromehāniskās slodzes un citas mehāniskas slodzes, kādām strāvas vadītājs var tikt pakļauts, ja rodas īsslēgums;

20.4. maksimālo pilno pretestību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zemesslēguma un īsslēguma aizsardzības pareizu darbību.

21. Minimālos strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikuma 2.tabulai. Zemētāju šķērsgriezuma laukumus un minimālos aizsargvadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikuma 3. un 4.tabulai.

22. Lai nodrošinātu sistēmas ekonomiskāku režīmu, var piemērot lielākus šķērsgriezuma laukumus, nekā nepieciešams drošībai.

23. Elektroinstalācijas veids un izbūves metodes ir atkarīgas no:

23.1. izbūves vietas (piemēram, telpu, ēku, zonu) ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības;

23.2. izbūvēšanai paredzēto sienu vai citu būves daļu raksturojuma;

23.3. cilvēku un mājdzīvnieku piekļūšanas iespējas elektroinstalācijai;

23.4. sprieguma;

23.5. sagaidāmajām elektromehāniskajām slodzēm, ja rodas īsslēgums;

23.6. citām spriedzēm (piemēram, mehāniskām, termiskām, ar atklātu liesmu saistītām spriedzēm), kurām elektroinstalācija var tikt pakļauta tās izbūves vai ekspluatācijas laikā.

24. Telpu klasifikāciju un raksturojumu, izvēloties elektroinstalācijas veidu un izbūves metodes, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 3.pielikumam.

25. Aizsardzības ierīču raksturlielumus izvēlas, pamatojoties uz tām paredzēto uzdevumu, kas var būt aizsardzība pret:

25.1. pārstrāvu (pārslodzes vai īsslēguma strāva);

25.2. zemesslēguma strāvu vai pārspriegumu;

25.3. sprieguma pazeminājumu vai pazušanu;

25.4. zibens strāvu un pārspriegumu.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.998)

26. Aizsardzības ierīcēm jāiedarbojas, kad tiek sasniegtas noteiktas strāvas, sprieguma un laika vērtības, kas atbilst attiecīgajiem ķēžu raksturojumiem un bīstamības pakāpēm.

27. Atbilstoši piemērojamajiem standartiem īpašas prasības elektroietaisēm piemērojamas šādās vietās:

27.1. telpās ar vannu vai dušu;

27.2. peldbaseinos un citos baseinos;

27.3. vietās, kur atrodas saunu sildierīces;

27.4. būvobjektos;

27.5. lauksaimniecības un dārzkopības platībās;

27.6. šaurās vietās ar strāvvadošu norobežojumu;

27.7. dzīvojamos treileros un to stāvlaukumos;

27.8. izstādēs, skatēs un stendos;

27.9. āra apgaismes ierīcēs;

27.10. griestu un grīdu apsildes sistēmās;

27.11. ugunsbīstamās un spradzienbīstamās telpās, ēkās un zonās.

28. Vietās, kur cilvēku vai īpašuma apdraudējuma gadījumā nepieciešama tūlītēja elektroapgādes pārtraukšana, uzstāda viegli pamanāmu, efektīvi un ātri iedarbināmu atslēgšanas ierīci.

29. Apkalpošanai, pārbaudēm, bojājuma noteikšanai vai remontam paredzamas atslēgšanas ierīces, kas nodrošina iespēju atslēgt elektroietaisi, attiecīgo ķēdi vai atsevišķus aparātu elementus.

30. Elektroietaisi izveido tā, lai starp dažādām ēkas elektroietaisēm un neelektriskām ietaisēm nerastos savstarpēji nelabvēlīga ietekme, ņemot vērā to elektromagnētisko saderību.

III. Elektroietaišu ierīkošana

31. Ikvienai atsevišķai elektroiekārtai, ko izmanto elektroietaisēs, jāatbilst attiecīgo piemērojamo standartu prasībām. Ja atsevišķai iekārtai nav noteikti piemērojamie standarti, šo iekārtu izvēlas, vienojoties elektroietaises pasūtītājam un uzstādītājam.

32. Elektroiekārtas atbilstoši tajās izmantotajai aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu klasificē saskaņā ar šī būvnormatīva 5.pielikumu.

33. Elektroietaišu ierīkošanā izmanto piemērotus materiālus.

34. Uzstādot elektroiekārtas, jāpanāk drošs kontakts (elektriskās ķēdes elementu elektrisks savienojums ar pietiekami mazu un stabilu pārejas pretestību) savienojumos starp strāvas vadītājiem, kā arī starp strāvas vadītājiem un elektroiekārtām.

35. Ierīkojot elektroietaises, nedrīkst pasliktināt elektroiekārtu parametrus un tām paredzētos dzesēšanas apstākļus.

36. Cilvēkus un mājdzīvniekus no tieša kontakta ar spriegumaktīvām ietaises daļām aizsargā, izmantojot vienu no šādām metodēm:

36.1. nepieļauj strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

36.2. ierobežo strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību.

37. Cilvēkus un mājdzīvniekus aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas netiešā kontaktā (kontakts ar ietaises daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet var kļūt spriegumaktīvas izolācijas bojājuma, īsslēguma vai cita negadījuma dēļ), izmantojot vienu no šādām metodēm:

37.1. neļauj bojājuma strāvai plūst caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

37.2. ierobežo bojājuma strāvu, kas plūst caur ķermeni, līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību (potenciālu izlīdzināšanas metode);

37.3. attiecīgajos piemērojamajos standartos noteiktajā laikā automātiski pārtrauc elektroapgādi, ja ir radies bojājums, kas var izraisīt strāvas plūšanu caur ķermeni, kurš ir kontaktā ar atklātām strāvvadošām daļām, ja šīs strāvas vērtība ir vienāda ar pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību vai lielāka par to.

38. Elektroietaisi izveido tā, lai novērstu degtspējīgu materiālu aizdegšanās risku augstas temperatūras vai elektriskā loka dēļ, kā arī ugunsgrēka, sprādzienu izcelšanos spradzienbīstamās zonās un apdegumu risku cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Visas elektroiekārtas, kuras var radīt augstu temperatūru vai elektrisko loku, aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu ugunsnedrošu materiālu aizdegšanās iespēju. Ja elektroiekārtas atklāto daļu temperatūra var radīt traumas cilvēkiem, tad šīs daļas aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu nejaušu saskari ar tām.

39. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtas daļu temperatūras robežas normālā darba režīmā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 6.pielikuma 1.tabulā minētos lielumus.

40. Cilvēkus un vidi aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas no augstas temperatūras vai elektromehāniskas slodzes, ko izraisa pārstrāva spriegumaktīvos vadītājos, izmantojot vienu no šādām metodēm:

40.1. automātiski atslēdz pārstrāvu, pirms tā sasniedz bīstamu vērtību, ņemot vērā pārstrāvas plūšanas ilgumu;

40.2. ierobežo maksimālo pārstrāvu līdz drošai strāvas vērtībai un plūšanas ilgumam.

41. Elektroiekārtas daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet pa kurām iespējama bojājuma strāvas (īpaši zemesslēguma strāvas un noplūdes strāvas) plūšana, jāspēj vadīt šo strāvu, nesasniedzot bīstami augstu temperatūru.

III1. Zibensaizsardzības ierīkošana

(Nodaļa MK 27.12.2011. noteikumu Nr.998 redakcijā)

41.1 Zibensaizsardzības sistēmas paredz, lai novērstu zibens iedarbības radītu elektrisko un elektronisko iekārtu pārspriegumu, kā arī tā radītos riskus būves daļām un cilvēku dzīvībai. Zibensaizsardzības sistēmas projektē un ierīko, nodrošinot šajā būvnormatīvā noteikto būves zibensaizsardzības līmeni, vai atbilstoši piemērojamiem standartiem.

41.2 Zibensaizsardzības sistēmas iedala klasēs, raksturojot varbūtību, ar kādu zibensstrāvas parametru kopuma iespējamās vērtības dabā novērojamām zibensizlādēm nepārsniedz šo parametru maksimālās un minimālās aplēses vērtības. Noteiktas četras zibensaizsardzības sistēmu klases ar šādiem zibensaizsardzības līmeņiem:

41.2 1. I klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 98 %;

41.2 2. II klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 95 %;

41.2 3. III klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 90 %;

41.2 4. IV klase, kas nodrošina būves zibensaizsardzības līmeni 80 %.

41.3 Zibensaizsardzību obligāti paredz sabiedriski nozīmīgās būvēs. Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā būves raksturlielumus un riska kritērijus, kas noteikti piemērojamā standartā LVS EN 62305-2+AC:2007 "Zibensaizsardzība. 2.daļa: Risku novērtēšana".

41.4 I klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:

41.4 1. gaisa satiksmes vadības ēkās;

41.4 2. viegli uzliesmojošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra mazāka par 55 oC) noliktavās;

41.4 3. sprāgstvielu noliktavās un citās būvēs ar sprādzienbīstamu vidi;

41.4 4. elevatoros un citās būvēs beramo vielu uzglabāšanai – telpās, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;

41.4 5. rūpniecības ražošanas būvēs, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;

41.4 6. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu sprādzienbīstamās zonās;

41.4 7. būvēs ar degošas gāzes iekārtām, kuras paredzētas būvju apkures nodrošināšanai, uzstādot iekārtas šo būvju sprādzienbīstamās zonās;

41.4 8. radioaktīvo un bīstamo atkritumu glabātavās.

41.5 Vismaz II klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:

41.5 1. slimnīcās;

41.5 2. dzemdību namos;

41.5 3. ūdens atrakciju parkiem un atklātajiem baseiniem;

41.5 4. informācijas tehnoloģiju, dispečeru un citos vadības centros (tai skaitā hidrotehniskajos dispečervadības centros);

41.5 5. degvielas uzpildes staciju būvēs, izņemot klientu apkalpošanas ēkas;

41.5 6. degošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra lielāka par 55 oC) noliktavās;

41.5 7. ķīmiskas rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu būvēs un to zonās, kas nav noteiktas šo noteikumu 41.4 punktā;

41.5 8. vēja ģeneratoriem;

41.5 9. telesignalizācijas torņiem, tālsakaru torņiem;

41.5 10. biogāzes ražošanas uzņēmumos.

41.6 Vismaz III klases zibensaizsardzības sistēmas paredz:

41.6 1. dzīvojamās būvēs;

41.6 2. izmitināšanai paredzētās būvēs;

41.6 3. būvēs, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, un kuras nav minētas šo noteikumu 41.5 punktā;

41.6 4. publisko pasākumu būvēs;

41.6 5. skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs;

41.6 6. lidostu pasažieru termināļos;

41.6 7. slēgto baseinu ēkās;

41.6 8. konstrukciju būvēs no elastīga apvalka;

41.6 9. pieminekļu aizsardzībai pakļautās būvēs ar vēsturisku nozīmi vai kultūras priekšmetu glabāšanai paredzētās būvēs;

41.6 10. būvēs, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šo noteikumu 41.5 punktā;

41.6 11. rūpniecības ražošanas būvēs, kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šo noteikumu 41.4 un 41.5 punktā;

41.6 12. divu un vairāk nekā divu stāvu garāžu virszemes autostāvvietās, tai skaitā iebūvētās.

41.7 Zibensaizsardzības sistēmu var neierīkot būvēs, kuras pilnībā atrodas citas būves zibensaizsardzības zonā, kas noteikta atbilstoši piemērojamiem standartiem.

41.8 Divām vai vairākām būvēm, kuras ir savstarpēji saistītas (būvtehniski un funkcionāli), prasības attiecībā uz zibensaizsardzības līmeni ir vienotas, un zibensaizsardzības līmenis tām jānodrošina atbilstoši būvei, kurai noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.

41.9 Būvei, kura atbilst vairākiem šajos noteikumos minētajiem būvju izmantošanas mērķiem, zibensaizsardzības līmenis jānodrošina atbilstoši mērķim, kuram noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.

IV. Elektroietaišu montāžas darbu pieņemšana

42. Elektroietaišu montāžas darbus pieņem pasūtītājs vai sadales tīkla īpašnieks atbilstoši projektam vai tehniskajai shēmai, ievērojot normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasības, kas attiecas uz attiecīgajām elektroietaisēm.

43. Elektroietaises pieslēdz sadales elektrotīklam pēc salīdzināšanas ar projektu un pēc izbūvēto sistēmu un elektrotīkla parametru pārbaudēm. Elektroiekārtas pārbauda pirms to nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc izdarītām nozīmīgām izmaiņām, lai pārliecinātos, vai darbs ir veikts atbilstoši šī būvnormatīva un attiecīgo piemērojamo standartu prasībām.

44. Būves, kuru sastāvā ir elektroietaises, pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pieņemšanas aktam pievieno protokolu ar šādiem dokumentiem (ja attiecīgie darbi ir veikti):

44.1. autoruzraudzības kārtībā koriģēta tehniskā projekta rasējumu komplektu un detalizētus rasējumus;

44.2. uzstādīto iekārtu pases un izmantoto materiālu atbilstības apliecinājumus;

44.3. segto darbu pieņemšanas aktus par elektromontāžas darbiem;

44.4. apstiprinātus atzinumus par vadu un kabeļu elektriskās pretestības pārbaudi, par pilnas elektriskās pretestības mērījumiem cilpai "fāze-nulle", par zemējumu kontūru noplūdes elektriskās pretestības pārbaudi un par saites elektriskās pretestības pārbaudi starp zemētājiem un sazemējamajiem elementiem;

44.5. ietaises automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas shēmas;

44.6. sistēmu lietošanas aprakstu un drošības tehnikas instrukcijas;

44.7. personāla apmācību protokolus par sistēmu ekspluatāciju.

45. Elektroietaisēm pirms to pieņemšanas ekspluatācijā pārbauda izolācijas pretestību. Elektroietaišu elektriskās izolācijas pretestības minimālā vērtība noteikta šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Elektroietaišu sprieguma klases

1. Elektroietaišu maiņsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 1.tabulā.

Maiņsprieguma diapazoni (efektīvās vērtības)

1.tabula

Klase

Tieši zemētas sistēmas

Ar zemi tieši nesavienotas sistēmas
starp fāzēm

starp fāzi un zemi

starp fāzēm

I

U < 50

U < 50

U < 50

II

50 < U < 600

50 < U < 1000

50 < U < 1000

2. Elektroietaišu līdzsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 2.tabulā.

Līdzsprieguma diapazoni bezpulsāciju līdzstrāvai

2.tabula

Klase

Tieši zemētas sistēmas

Ar zemi tieši nesavienotas sistēmas
starp poliem

starp polu un zemi

starp poliem

I

U < 120V

U < 120V

U < 120V

II

120V < U < 900V

120V < U < 1500V

120V < U < 1500V

Piezīmes.

1. U - ietaises nominālais spriegums.

2. Atsevišķos gadījumos iespējams ieviest sprieguma papildu starpdiapazonus.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Minimālie attālumi ekspluatācijas un apkalpošanas ejās

1. Ja aizsardzību nodrošina, izmantojot pārvietojamus šķēršļus, ievēro šādus attālumus (pēc tam, kad visas paneļu daļas ir samontētas un aizvērtas):

1.1. minimālais ejas platums starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem vai starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem un sienu - 700 mm;

1.2. minimālais attālums starp grīdu un griestu pārsegumu - 2000 mm.

2. Vietās, kur nav veikti aizsardzības pasākumi, ekspluatācijas un apkalpošanas ejās ievēro šādus attālumus:

2.1. ja neaizsargātas spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas tikai vienā ejas pusē:

2.1.1. minimālais ejas platums starp sienu un neaizsargāto spriegumam pieslēgto daļu - 1000 mm;

2.1.2. minimālais brīvais laukums vadības rokturu priekšā - 700 mm;

2.2. ja neaizsargātas spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas abās ejas pusēs:

2.2.1. minimālais ejas platums starp strāvas vadītājiem un spriegumam pieslēgtajām daļām abās pusēs:

2.2.1.1. ekspluatācijas ejās - 1200 mm, ja pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ir ierīkotas aizsargbarjeras, vai 1500 mm, ja barjeras nav ierīkotas;

2.2.1.2. ejās, kas paredzētas tikai apkalpošanai, - 1000 mm. Ja ekspluatācijas eju izmanto arī kā apkalpošanas eju, pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ierīko aizsargbarjeras. Ja aizsargbarjeras nav ierīkotas, minimālajam attālumam jābūt 1500 mm;

2.2.2. minimālais brīvais laukums starp vadības svirām:

2.2.2.1. apkalpošanas ejā - 900 mm;

2.2.2.2. ekspluatācijas ejā - 1100 mm;

2.3. minimālais attālums no grīdas līdz spriegumam pieslēgtām daļām - 2300 mm.

3. Ekspluatācijas un apkalpošanas ejām, kuras ir garākas par 20 metriem, nepieciešama pieeja no abiem to galiem.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Ārējās ietekmes, kas jānovērtē, projektējot un ierīkojot elektroietaises

I. Vispārīgais jautājums

1. Katram ārējās ietekmes apstāklim ir piešķirts apzīmējums (klases kods), kas sastāv no diviem lielajiem burtiem un skaitļa (minētos apzīmējumus nav paredzēts lietot iekārtu marķēšanā):

1.1. pirmais burts raksturo ārējās ietekmes vispārīgo kategoriju (piemēram, A - vides apstākļi, B - izmantošanas apstākļi, C - būvju izpildījums);

1.2. otrais burts raksturo ārējās ietekmes veidu;

1.3. skaitlis raksturo katras ārējās ietekmes klasi.

II. Apkārtējās vides temperatūra

1.tabula

Nr.
p.k.

Klases
kods

Vides apstākļu raksturojums (apkārtējās vides temperatūras diapazonu augšējā un apakšējā robeža)

1.

AA1

- 60 °C līdz + 5 °C

2.

AA2

- 40 °C līdz + 5 °C

3.

AA3

- 25 °C līdz + 5 °C

4.

AA4

- 5 °C līdz + 40 °C

5.

AA5

+ 5 °C līdz + 40 °C

6.

AA6

+ 5 °C līdz + 60 °C

Piezīmes.

1. Par iekārtas apkārtējās vides temperatūru uzskata temperatūru vietā, kur jāuzstāda iekārta. Ņem vērā visu tajā pašā vietā uzstādīto darbojošos iekārtu termisko ietekmi, bet neņem vērā uzstādāmās iekārtas pašas termisko ietekmi.

2. Apkārtējā gaisa temperatūras klases izmanto, ja nav mitruma ietekmes.

3. Vidējā temperatūra 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt robežu 5 °C zemāk par augšējo temperatūras diapazonu.

4. Lai noteiktu dažus vides apstākļus, var būt nepieciešams kombinēt divus temperatūras diapazonus. Ietaises, kas pakļautas temperatūrām, kuras neietilpst noteiktajos diapazonos, vērtē atsevišķi.

III. Augstums

2.tabula

Nr.
p.k.

Kods

Raksturojums

1.

AC1

augstums līdz 2000 m virs jūras līmeņa

2.

AC2

augstums, lielāks par 2000 m virs jūras līmeņa

IV. Ūdens

3.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AD1

Neievērojama

Ūdens klātbūtnes varbūtība ir nenozīmīga

Vietas, kur uz sienām parasti neparādās ūdens pēdas, bet tās var īslaicīgi parādīties, piemēram, kondensāta veidā, ko laba ventilācija ātri nožāvē

2.

AD2

Brīvi krītoši pilieni

Brīvi krītošu pilienu varbūtība

Vietas, kur ūdens tvaiks dažkārt kondensējas kā pilieni vai kur dažkārt var parādīties tvaiks

3.

AD3

Šaltis

Iespējamība, ka ūdens krīt līdz 60° leņķī attiecībā pret vertikāli

Vietas, kur izsmidzināts ūdens veido nepārtrauktu ūdens kārtiņu uz grīdām un/vai sienām

4.

AD4

Šļakatas

Šļakatu iespējamība no jebkuras puses

Vietas, kur iekārtas (piemēram, ārējā apgaismojuma ierīces, būvlaukumu iekārtas) var būt pakļautas ūdens šļakatām

5.

AD5

Strūklas

Ūdens strūklu iespējamība no jebkuras puses

Vietas, kur regulāri lieto ūdeni, izmantojot šļūtenes (piemēram, laukumi, automašīnu mazgātavas)

6.

AD6

Viļņi

Ūdens viļņu iespējamība

Dambji, pludmales, izbūvētas krastmalas un līdzīgas vietas

7.

AD7

Iegremdēšana

Iespējamība, ka iekārtu reizēm daļēji vai pilnīgi pārklāj ūdens

Vietas, kas var tikt applūdinātas un/vai kur ūdens līmenis var būt ne vairāk kā 150 mm virs iekārtas augstākā punkta, bet iekārtas zemākā daļa atrodas ne dziļāk kā 1 m zem ūdens virsmas

8.

AD8

Nogremdēšana

Iespējamība, ka iekārtu pastāvīgi un pilnīgi pārklāj ūdens

Tādas vietas kā peldbaseini, kur elektroiekārtas pastāvīgi un pilnīgi pārklāj ūdens ar spiedienu, kas pārsniedz 0,1 bar

V. Svešķermeņi

4.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Piemēri

1.

AE1

Neievērojama

Putekļu vai cietu svešķermeņu daudzums vai veids ir nenozīmīgs

2.

AE2

Mazi priekšmeti

Cietu svešķermeņu klātbūtne, kuru mazākais izmērs nepārsniedz 2,5 mm

Piemēram, darba aprīkojumā un mazos priekšmetos

3.

AE3

Ļoti mazi priekšmeti

Cietu svešķermeņu klātbūtne, kuru mazākais izmērs nepārsniedz 1 mm

Piemēram, vados

4.

AE4

Viegls putekļu nosēdums

10 < putekļu nosēdums
<
35 mg/m2 dienā

5.

AE5

Vidējs putekļu nosēdums

35 < putekļu nosēdums
<
350 mg/m2 dienā

6.

AE6

Liels putekļu nosēdums

350 < putekļu nosēdums
<
1000 mg/m2 dienā

VI. Korozija

5.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AF1

Neievērojama

Korozīvu vai piesārņojošu vielu daudzums vai veids nav nozīmīgs

2.

AF2

Atmosfēriska

Gaisā esošu korozīvu vai piesārņojošu vielu klātbūtne ir nozīmīga

Vietas pie jūras vai netālu no rūpnieciskajām zonām, kuras rada ievērojamu atmosfēras piesārņojumu, piemēram, ķīmiskās rūpnīcas, cementa rūpnīcas, kā arī ražotnes, kurās rodas abrazīvi, dielektriski vai strāvvadoši putekļi

3.

AF3

Pārejoša vai gadījuma rakstura

Korozīvu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, kuras tiek lietotas vai ražotas

Vietas, kur daži ķīmiski produkti tiek lietoti mazos daudzumos un tikai nejauši var nonākt kontaktā ar elektroiekārtām, piemēram, ražotņu laboratorijas, vai citas vietas, kur tiek lietoti ogļūdeņraži (katlutelpas, garāžas un līdzīgas vietas)

4.

AF4

Pastāvīga

Korozīvu vai piesārņojošu vielu pastāvīga klātbūtne ievērojamā daudzumā

Piemēram, ķīmiskās ražotnes

VII. Mehāniskās slodzes

6.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

Trieciens

1.1.

AG1

Vājas iedarbības

Sadzīves un līdzīgi apstākļi

1.2.

AG2

Vidējas iedarbības

Parasti ražošanas apstākļi

1.3.

AG3

Stipras iedarbības

Smagi ražošanas apstākļi

2.

Vibrācija

2.1.

AH1

Vāja

Sadzīves un līdzīgi apstākļi, kur vibrācijas ietekme kopumā ir neievērojama

2.2.

AH2

Vidēja

Parasti ražošanas apstākļi

2.3.

AH3

Stipra

Rūpnieciskās ietaises, kas pakļautas stiprai vibrācijai

VIII. Floras un mikroorganismu klātbūtne

7.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Piezīmes

1.

AK1

Nav bīstama

Floras un/vai mikroorganismu klātbūtne nav bīstama

2.

AK2

Ir bīstama

Floras un/vai mikroorganismu klātbūtne ir bīstama

Bīstamība ir atkarīga no vietējiem apstākļiem un no floras veida. Jāatšķir kaitīgas veģetācijas attīstība un apstākļi, kas veicina mikroorganismu vairošanos

IX. Faunas klātbūtne

8.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Piezīmes

1.

AL1

Nav bīstama

Faunas (kukaiņi, putni, mazi dzīvnieki) klātbūtne nav bīstama

2.

AL2

Ir bīstama

Faunas (kukaiņi, putni, mazi dzīvnieki) klātbūtne ir bīstama

Bīstamība ir atkarīga no faunas veida.
Jāatšķir kukaiņu bīstams daudzums vai agresivitāte un mazu dzīvnieku bīstams daudzums vai agresivitāte

X. Elektromagnētiska, elektrostatiska vai jonizējoša ietekme

9.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AM1

Neievērojama

Nav klīstošu strāvu, elektromagnētiskā starojuma, elektrostatisko lauku, jonizējošā starojuma vai indukcijas kaitīgas ietekmes

2.

AM2

Klīstošās strāvas

Klīstošo strāvu kaitīga ietekme

3.

AM3

Elektromagnētisms

Elektromagnētiskā starojuma kaitīga ietekme

4.

AM4

Jonizācija

Jonizējoša starojuma kaitīga ietekme

5.

AM5

Elektrostatisms

Elektrostatiskā lauka kaitīga ietekme

6.

AM6

Indukcija

Inducēto strāvu kaitīga ietekme

XI. Saules starojums

10.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AN1

Zema

Intensitāte < 500 W/m2

2.

AN2

Vidēja

500 < intensitāte < 700 W/m2

3.

AN3

Augsta

700 < intensitāte < 1120 W/m2

XII. Seismika

11.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Piezīmes

1.

AP1

Neievērojama

Paātrinājums < 30 Gal

1 Gal = 1 cm/s2

2.

AP2

Zema

30 < paātrinājums < 300 Gal

3.

AP3

Vidēja

300 < paātrinājums < 600 Gal

4.

AP4

Liela

600 < paātrinājums

Neattiecas uz vibrāciju, kas var izraisīt ēku sabrukšanu.

Frekvence nav ņemta vērā, tomēr, ja seismiskais vilnis rezonē ar ēku, seismiskā ietekme īpaši jāievēro.

Vispārīgā gadījumā seismiskā paātrinājuma frekvence ir starp 0 Hz un 10 Hz

XIII. Zibens

12.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AQ1

Neievērojama

< 25 dienas gadā

2.

AQ2

Netieša

> 25 dienas gadā.
Bīstamību var radīt elektroietaises ierīkošanas veids

Ietaišu elektroapgāde pa gaisvadu līnijām.

Attiecas uz reģioniem ar īpaši augstu pērkona negaisu aktivitātes līmeni

3.

AQ3

Tieša

Bīstama, ja iekārta tieši pakļauta zibens spērienam

Ietaišu daļas, kas izvietotas ārpus ēkām.

Attiecas uz reģioniem ar īpaši augstu pērkona negaisu aktivitātes līmeni

XIV. Gaisa kustība

13.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AR1

Lēna

Ātrums < 1 m/s

2.

AR2

Vidēja

1 m/s < ātrums < 5 m/s

3.

AR3

Ātra

5 m/s < ātrums < 10 m/s

XV. Vējš

14.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojumi

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

AS1

Lēns

Ātrums < 20 m/s

2.

AS2

Vidējs

20 m/s < ātrums < 30 m/s

XVI. Izmantošana

15.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

Cilvēki

1.1.

BA1

Neapmācīti

Darbam ar elektroietaisēm neapmācīti cilvēki

1.2.

BA2

Bērni

Bērnu uzturēšanās vietas, piemēram, bērnistabas (izņemot cilvēku mājokļus), mazbērnu novietnes

1.3.

BA3

Personas ar funkcionāliem traucējumiem

Cilvēki, kas nespēj pilnībā pārvaldīt savas fiziskās vai intelektuālās spējas (slimi vai veci cilvēki)

Slimnīcas

1.4.

BA4

Apmācīti

Atbilstoši apmācīti cilvēki (ekspluatācijas un apkalpojošais personāls) vai cilvēki, ko uzrauga apmācītas personas, lai tie izvairītos no briesmām, kādas var radīt elektrība

Elektroiekārtu ekspluatācijas zonas

1.5.

BA5

Speciālisti

Personas ar tehniskajām zināšanām vai pietiekamu pieredzi, lai izvairītos no briesmām, kādas var radīt elektrība (inženieri un tehniķi)

Slēgtas elektroiekārtu ekspluatācijas zonas

2.

Kontakts ar zemi

2.1.

BC1

Nav

Cilvēki apstākļos, kādi nevada strāvu

Vietas, kas nevada strāvu

2.2.

BC2

Reti

Cilvēki, kas parastos apstākļos nenonāk kontaktā ar strāvvadošām daļām vai nestāv uz strāvvadošām virsmām

2.3.

BC3

Bieži

Cilvēki, kas ir saskarē ar strāvvadošām daļām vai bieži stāv uz strāvvadošām virsmām

Vietas ar vairākām strāvvadošām daļām vai ar lielu virsmas laukumu

2.4.

BC4

Pastāvīgi

Cilvēki, kas pastāvīgi ir kontaktā ar metāliskām konstrukcijām un kam ir ierobežota iespēja pārtraukt šo kontaktu

Metāliski apvalki, piemēram, katlu un tvertņu korpusi

3.

Evakuācija

3.1.

BD1

Normāla

Neliels cilvēku blīvums telpā, viegli evakuācijas apstākļi

Normāla vai neliela augstuma dzīvojamās ēkas

3.2.

BD2

Apgrūtināta

Neliels cilvēku blīvums telpā, apgrūtināti evakuācijas apstākļi

Augstceltnes

3.3.

BD3

Pārpildīta

Liels cilvēku blīvums telpā, viegli evakuācijas apstākļi

Publiskās vietas (piemēram, teātri, kinoteātri, lielveikali)

3.4.

BD4

Apgrūtināta un pārpildīta

Liels cilvēku blīvums telpā, grūti evakuācijas apstākļi

Publiskas vietas augstceltnēs (piemēram, viesnīcas, slimnīcas)

4.

Materiāli

4.1.

BE1

Bez aizdegšanās riska

4.2.

BE2

Ugunsnedroši

Degtspējīgu materiālu ražošana, apstrāde vai uzglabāšana, putekļu klātbūtne

Noliktavas, kokapstrādes darbnīcas, papīrfabrikas

4.3.

BE3

Sprādzienbīstami

Sprādzienbīstamu materiālu vai materiālu ar zemu uzliesmošanas temperatūru apstrāde vai uzglabāšana, sprādzienbīstamu putekļu klātbūtne

Naftas pārstrādes rūpnīcas, ogļūdeņražu krātuves

4.4.

BE4

Produkcijas sabojāšanas risks

Vaļēju pārtikas produktu, farmaceitisku izstrādājumu un līdzīgu nenosegtu produktu klātbūtne

Piemēram, pārtikas ražotnes, virtuves.
Jānosaka piesardzības pasākumi, lai elektroietaišu bojājuma gadījumā (plīstot lampai) apstrādājamie materiāli netiktu sabojāti

XVII. Konstrukcijas un būves

16.tabula

Nr.
p.k.

Klases kods

Apzīmējums

Raksturojums

Elektroietaises izmantošanas apstākļi

1.

Būvmateriāli

1.1.

CA1

Degtnespējīgi

Iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, neaizdegas, negruzd un nepārogļojas

Konstrukcijas no degtnespējīgiem materiāliem

1.2.

CA2

Degtspējīgi

Iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, aizdegas, gruzd vai pārogļojas un pēc aizdedzināšanas avota iedarbības izbeigšanās turpina degt, gruzdēt vai pārogļoties

Konstrukcijas no degtspējīgiem materiāliem, piemēram, koka ēkas

2.

Būves izvietojums

2.1.

CB1

Būves bez ievērojama aizdegšanās un uguns izplatīšanās riska

2.2.

CB2

Būves ar augstu uguns izplatīšanās risku un iespējamām briesmām ugunsgrēka gadījumā

Būves, kuru forma un izmēri sekmē uguns izplatīšanos (piemēram, skursteņa efekts)

Augstceltnes. Piespiedu ventilācijas sistēmas

2.3.

CB3

Konstruktīvās nobīdes

Risks, kas saistīts ar konstrukciju kustībām (piemēram, nobīde starp ēkas dažādām daļām, starp ēku un grunti vai ēkas pamatu nosēšanās)

Ēkas ar ievērojamu garumu vai ēkas, kas būvētas uz nestabilas grunts

2.4.

CB4

Elastīgas vai nestabilas konstrukcijas

Neizturīgas vai kustībām (piemēram, svārstībām) pakļautas konstrukcijas

Nojumes, ar gaisu pildītu balstu konstrukcijas, piekaramie griesti, pārvietojamas šķērssienas, ietaises, kas projektētas kā konstruktīvi pašnesošas

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Maksimālā strāvas vadītāju darba temperatūra atkarībā no to izolācijas tipa, minimālie vadītāju šķērsgriezuma laukumi un zemētāju minimālie vispārpieņemtie šķērsgriezuma laukumi zemē

I. Maksimālā strāvas vadītāju darba temperatūra atkarībā no to izolācijas tipa

1.tabula

Nr.
p.k.

Izolācijas tips

Maksimālā temperatūra(1)

1.

Polivinilhlorīds (PVC)

70 °C (vadītājam)

2.

Krusta tinuma polietilēns (XLPE) un etilēnpropilēna gumija (EPR)

90 °C (vadītājam)

3.

Minerālizolācija (pārklāta ar PVC vai ir iespējama pieskaršanās tai)

70 °C (aizsargapvalkam)

4.

Minerālizolācija (nepārklāta, nav iespējama pieskaršanās tai, neatrodas kontaktā ar degošu materiālu)

105 °C (aizsargapvalkam)(2)

Piezīmes.

1.(1) Ja strāvas vadītāja darba temperatūra pārsniedz 70 °C, jāpārliecinās, ka vadītājam pievienotā iekārta ir paredzēta tik augstām temperatūrām savienojumu vietās.

2.(2) Atsevišķu tipu kabeļiem pieļaujama augstāka darba temperatūra atbilstoši kabeļa pases datos minētajai pieļaujamajai temperatūrai, kā arī kabeļa pievienojumiem, apkārtējās vides apstākļiem un citām ārējām ietekmēm.

II. Minimālie strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumi

2.tabula

Nr.
p.k.

Elektroinstalācijas sistēmas tips

Ķēdes lietojuma joma

Strāvas vadītāji

materiāls

šķērsgriezuma laukums (mm2)

1.

Nostiprinātas (fiksētas) ietaises

Izolēti kabeļi un vadītāji

Apgaismojums un jaudas pārvade

Varš
Alumīnijs

1,5
2,5(1)

Signalizācija un vadība

Varš

0,5(2)

Neizolēti vadītāji

Jaudas pārvade

Varš
Alumīnijs

10
16

Signalizācija un vadība

Varš

4

2.

Elastīgi savienojumi no izolētiem kabeļiem vai strāvas vadītājiem

Noteiktas iekārtas barošana

Saskaņā ar attiecīgo standartu

Citi lietojuma veidi

Varš

0,75(3)

Īpašas nozīmes īpaši zema sprieguma ķēdes

0,75

Piezīmes.

1.(1) Alumīnija strāvas vadītāju savienošanas elementiem jābūt pārbaudītiem un īpaši šim mērķim paredzētiem.

2.(2) Elektronisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs atļauts izmantot strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm2.

3.(3) Elektrisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm2 atļauts izmantot lokanajos kabeļos ar vismaz septiņiem strāvas vadītājiem.

III. Zemētāju minimālie šķērsgriezuma laukumi zemē

3.tabula

Nr.
p.k.

Aizsardzība pret koroziju

Mehāniski aizsargāti

Mehāniski neaizsargāti

1.

Aizsargāti pret koroziju ar apvalku

Pēc aprēķina, ņemot vērā iespējamo bojājuma strāvu un tās plūšanas ilgumu, kā arī vadītāja materiālu un izolāciju

16 mm2 (varš)
16 mm2 (galvanizēts tērauds)

2.

Nav aizsargāti pret koroziju

25 mm2 (varš)
50 mm2 (galvanizēts tērauds)

IV. Aizsargvadītāju minimālie šķērsgriezuma laukumi atkarībā no fāzes strāvas vadītāja šķērsgriezuma

4.tabula

Ietaises fāzes strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukums
S (mm2)

Atbilstošā aizsargvadītāja minimālais šķērsgriezuma laukums
Spf (mm2)

S < 16
16 < S < 35
S > 35

S
16
S/2*

Piezīmes.

1. Tabulā minētās vērtības ir lietojamas tikai tad, ja aizsargvadītājs ir izgatavots no tā paša materiāla kā fāzes strāvas vadītāji. Ja tā nav, aizsargvadītāja šķērsgriezuma laukums jānosaka tāds, lai iegūtu vadītspēju, kas ir līdzvērtīga tai, kādu iegūst, izmantojot tabulu.

2. * Ja S/2 neatbilst standarta šķērsgriezumam, izvēlas strāvas vadītāju ar tuvāko lielāko šķērsgriezumu.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Elektroiekārtu klasifikācija atbilstoši tajās izmantotajai aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu

Nr.
p.k.

Klase

Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu

1.

0

Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju (nav noteikta kārtība, kādā pieejamās strāvvadošās daļas (ja tādas ir) jāpievieno aizsargvadītājam, kas ir elektroietaises fiksētas elektroinstalācijas sastāvdaļa). Aizsardzību pamatizolācijas bojājuma gadījumā nodrošina apkārtējā vide

2.

I

Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju un papildu drošības pasākumiem, pievienojot pieejamas strāvvadošās daļas aizsargvadītājam, kas ir elektroietaises fiksētas elektroinstalācijas sastāvdaļa.

Piezīme. Iekārtām, kuras paredzētas lietošanai ar elastīgu kabeli, šie aizsardzības pasākumi ietver arī aizsargvadītāja izveidi, kas ir elastīgā kabeļa sastāvdaļa.

3.

II

Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret elektrošoku tiek nodrošināta ar pamatizolāciju un papildu drošības pasākumiem, izmantojot dubultizolāciju un pastiprinātu izolāciju. Šie pasākumi neietver zemēšanas pasākumus un nav atkarīgi no ietaises stāvokļa.

Piezīmes.
1. Atsevišķos gadījumos, piemēram, elektronisko iekārtu signālu ieejā, II klases elektroiekārtās var lietot aizsargpretestību, ja tas nesamazina drošības līmeni.
2. II klases elektroiekārtās var lietot aizsargķēžu nepārtrauktības līdzekļus, ja tie ir iekārtas sastāvdaļa un tiek izolēti no pieejamām daļām saskaņā ar II klases elektroiekārtām
noteiktajām prasībām.
3. Atsevišķos gadījumos jāatšķir pilnīgi izolētas II klases elektroiekārtas no II klases elektroiekārtām metāla apvalkā.
4. II klases elektroiekārtu metāla apvalkā var apgādāt ar ierīci metāla apvalka savienošanai ar potenciālu izlīdzinošu vadītāju, ja tas noteikts attiecīgajā standartā.
5. II klases elektroiekārtu var apgādāt ar funkcionālas nozīmes zemēšanas ierīci (kas nav saistīta ar aizsardzības zemēšanas ierīci), ja tas noteikts attiecīgajā standartā.

4.

III

Elektroiekārtas, kurās aizsardzība pret elektrošoku ir saistīta ar īpaši zema sprieguma barošanas tīklu no atdalītājtransformatoriem ar nezemētu vai zemētu sekundāro ķēdi un kurās nevar rasties spriegumi, kas ir lielāki par I sprieguma klasi.

Piezīmes.
1. III klases elektroiekārtās nav jābūt aizsardzības zemējuma pievienojumiem.
2. III klases elektroiekārtu metāla apvalkā var apgādāt ar ierīci metāla apvalka savienošanai ar potenciālu izlīdzinošu strāvas vadītāju, ja tas noteikts attiecīgajā standartā.
3. III klases elektroiekārtu var apgādāt ar funkcionālas nozīmes zemēšanas ierīci (kas nav saistīta ar aizsardzības zemēšanas ierīci), ja tas noteikts attiecīgajā standartā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 261-07
"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.709)
Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtu daļu maksimālā pieļaujamā temperatūra un elektroiekārtu izolācijas pretestības minimālā vērtība

I. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtu daļu maksimālā pieļaujamā temperatūra normālā darba režīmā

1.tabula

Nr.
p.k.

Pieejamās daļas

Pieejamo virsmu materiāls

Maksimālā temperatūra (°C)

1.

Rokā turami iekārtu vadības līdzekļi

metāliskas
nemetāliskas

55
65

2.

Daļas, kam paredzēts pieskarties, bet kas nav rokā turamas

metāliskas
nemetāliskas

70
80

3.

Daļas, kam normālos ekspluatācijas apstāk-ļos nav nepieciešams pieskarties

metāliskas
nemetāliskas

80
90

II. Elektroiekārtu izolācijas pretestības minimālā vērtība

2.tabula

Nr.
p.k.

Ķēdes nominālais spriegums (V)

Pārbaudes līdzspriegums (V)

Izolācijas pretestība

1.

Iekārtas ar īpaši zema sprieguma barošanas tīklu no atdalītājtransformatoriem ar nezemētu vai zemētu sekundāro ķēdi (SELV un PELV)

250

> 0,25

2.

Līdz 500 V ieskaitot (izņemot 1.punktā minētos gadījumus)

500

> 0,5

3.

Vairāk nekā 500 V

1000

> 1,0

Piezīmes.

1. Mērījumus veic ar līdzstrāvu. Mērīšanas aparātiem jānodrošina tabulā minētais pārbaudes spriegums, ja strāvas slodze ir 1 mA.

2. Ja ķēde ietver elektroniskās ierīces, mērījumu laikā fāzes un neitrāles strāvas vadītāji tiek savienoti kopā.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
PIEZĪME:

MK 27.12.2011. noteikumu Nr.998 "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve""" ("LV", 204 (4602), 29.12.2011.) 2. punkts:

"2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai līdz 2011.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2011.gada 31.decembrim, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām."
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 709Pieņemts: 16.10.2007.Stājas spēkā: 01.01.2008.Zaudē spēku: 17.06.2015. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 170 (3746), 23.10.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
165035
{"selected":{"value":"01.01.2012","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-16.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-16.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2012
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)