Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.687

Rīgā 2007.gada 9.oktobrī (prot. Nr.57 25.§)
Dabas parka "Driksnas sils" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām''
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka 'Driksnas sils' (turpmāk - dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka funkcionālo zonējumu;

1.3. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas parka platība ir 672,2 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs - šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas parka zona;

5.3. ainavu aizsardzības zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi dabas parka teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 7.21.2. un 7.21.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.585 redakcijā)

7. Dabas parka teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

7.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

7.4. nosusināt purvus;

7.5. dedzināt sauso zāli, virsājus un niedres, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

7.6. no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku ciršanu un novākšanu atbilstoši šo noteikumu 8.punktam;

7.7. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

7.8. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sak­ņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus), kā arī izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāra un to atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos;

7.9. pārvietoties pa ūdenstilpēm ar motorizēto ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

7.10. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

7.11. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos un uguns­kurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

7.12. rīkot autosacensības, motosacensības, kā arī rallijus, treniņ­braucienus un izmēģinājuma braucienus;

7.13. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585);

7.14. uzstādīt vēja elektrostacijas;

7.15. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

7.16. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

7.17. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

7.18. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

7.19. ierīkot jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un līkumainību;

7.20. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585);

7.21. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

7.21.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

7.21.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

7.21.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

7.21.4. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

7.21.5. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585)

8. Dabas parkā pieļaujama bīstamo koku ciršana un novākšana. Nocirsto koku stumbri, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, atstājami mež­audzē, izņemot 25 metru joslu gar infrastruktūras objektiem.

III. Regulējamā režīma zona

9. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, kā arī purvaino un avotaino mežu biotopu aizsardzību.

10. Regulējamā režīma zonā aizliegts:

10.1. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot šādas darbības:

10.1.1. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana;

10.1.2. biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

10.1.3. bīstamo koku novākšana saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu;

10.1.4. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;

10.1.5. meža nekoksnes vērtību ieguve;

10.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

10.3. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585);

10.4. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

10.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

10.6. vākt dabas materiālus kolekcijām.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585)

IV. Dabas parka zona

11. Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu skujkoku mežus uz osveida reljefa formām un aizsargājamus saldūdens biotopus, kā arī sekmētu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nepieciešamo apsaimniekošanu un dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.

12. Dabas parka zonā aizliegts:

12.1. cirst kokus kailcirtē un rekon­struktīvajā cirtē;

12.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

12.3. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585);

12.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai;

12.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas ieaudzēt mežu un atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot priedes stādīšanu vai sēšanu damaksnī;

12.6. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

12.6.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadu;

12.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadu;

12.6.3. apšu audzēm - 30 gadu;

12.7. kopšanas cirtēs izcirst audzes vecākos kokus, dobumainos kokus, kā arī kokus ar deguma rētām un citus bioloģiski vērtīgos kokus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585)

12.1 Dabas parka zonā, veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.585 redakcijā)

13. Galvenajā cirtē kokus cērt pakāpeniski, saglabājot augošu koku biezību mež­audzes pirmajā stāvā ne mazāku kā:

13.1. 0,4 priežu audzēs silā, mētrājā, damaksnī un lānā;

13.2. 0,6 priežu audzēs pārējos meža augšanas apstākļu tipos un citu koku sugu audzēs visos meža augšanas apstākļu tipos.

14. Cirsmās silā, mētrājā, damaksnī un lānā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 20 augtspējīgus ekoloģiskos kokus. Saglabāšanai vispirms izvēlas vecākās priedes un kokus ar deguma rētām.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.585 redakcijā)

15. Veicot kopšanas cirtes un galvenās cirtes priežu audzēs (silā, mētrājā, lānā un damaksnī), vispirms izcērtami vismaz 90 % egļu paaugā un otrajā stāvā. Kopšanas cirtes aizliegtas laikposmā no 1.aprīļa līdz 31.augustam. Lai satīrītu cirsmu, pieļaujama ciršanas atlieku sadedzināšana vai savākšana un izvešana.

V. Ainavu aizsardzības zona

16. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu un sabalansētu izmantošanu.

17. Kailcirtes maksimālā platība nedrīkst pārsniegt divus hektārus. Cirsmā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 20 augtspējīgus ekoloģiskos kokus. Saglabāšanai vispirms izvēlas vecākās priedes un kokus ar deguma rētām.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.585 redakcijā)

18. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

18.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;

18.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai;

18.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

18.4. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

18.4.1. priežu audzēm - 80 gadu;

18.4.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm - 60 gadu;

18.4.3. apšu audzēm - 35 gadus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.585; MK 09.07.2013. noteikumiem Nr.374)

19. Veicot kopšanas cirtes priežu audzēs (silā, mētrājā, lānā un damaksnī), izcērtami vismaz 90 % egļu paaugas un otrajā stāvā. Lai satīrītu cirsmu, pieļaujama ciršanas atlieku sadedzināšana vai savākšana un izvešana.

VI. Dabas pieminekļi

(Nodaļa MK 09.07.2013. noteikumu Nr.374 redakcijā)

20. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

21. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

21.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

21.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

21.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

21.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

21.5. iznīcināt dabisko zemsedzi;

21.6. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību.

22. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

23. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

24. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.687
Dabas parka "Driksnas sils" funkcionālo zonu shēma
06.JPG (88655 bytes)
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.687
Dabas parka "Driksnas sils" funkcionālo zonu sastāvs

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.
p.k.

Meža kvartāla numurs

Meža nogabala numurs

1.1.

261

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10, 11, 12, 15, 16

1.2.

264

1, 2, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11

1.3.

265

6, 7, 9, 11, 12

II. Ainavu aizsardzības zona

2. Ainavu aizsardzības zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

Nr.
p.k.

Īpašuma kadastra numurs

Meža kvartāla numurs (nosaukums)

Meža nogabala numurs

2.1.

70700070360

255

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9

2.2.

258

1, 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16

2.3.

261

8, 13, 14, 17, 18

2.4.

262

1, 2, 3, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13

2.5.

263

4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16

2.6.

264

3

2.7.

265

1, 2, 3, 4, 5, 8, 10, 13, 14

2.8.

266

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10

2.9.

267

1, 2, 3, 4, 5, 6

2.10.

268

1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9

2.11.

70700070341

''Aizdriksnas''

2.12.

70700070342

''Aizdriksnas''

2.13.

70700070130

''Aizdriksnas-2''

III. Dabas parka zona

3. Dabas parka zonā ietilpst tā dabas parka ''Driksnas sils'' teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā un ainavu aizsardzības zonā.

Piezīmes.

1. Akciju sabiedrības ''Latvijas valsts meži'' kvartālu un nogabalu numerācijai izmantoti 2000.gada inventarizācijas dati.

2. Meža īpašumam ''Aizdriksnas'' (kadastra numurs 70700070341 un 70700070342) izmantoti 1998.gada meža ierīcības dati.

3. Meža īpašumam ''Aizdriksnas-2'' (kadastra numurs 70700070342) izmantoti 1997.gada meža ierīcības dati.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.687
Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

07.JPG (4946 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakš­punktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību un akciju sabiedrību "Latvijas valsts mež''.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.687
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

(Pielikums MK 28.08.2012. noteikumu Nr.585 redakcijā)

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 m
augstumā (m)

Augstums (m)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6.

Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8.

Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9.

Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10.

Parastā egle Picea abies

3,0

37

11.

Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12.

Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13.

Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14.

Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

15.

Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

16.

Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

17.

Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

18.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

19.

Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

20.

Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

21.

Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

22.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23.

Šķetra Salix pentandra

1,6

22

24.

Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

25.

Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32.

Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35.

Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38.

Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40.

Papele Populus spp.

5,0

35

41.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46.

Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 687Pieņemts: 09.10.2007.Stājas spēkā: 13.10.2007.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 165 (3741), 12.10.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
164590
{"selected":{"value":"13.07.2013","content":"<font class='s-1'>13.07.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.07.2013","iso_value":"2013\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2012","iso_value":"2012\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-12.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.10.2007","iso_value":"2007\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.2007.-31.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.07.2013
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva