Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.686

Rīgā 2007.gada 9.oktobrī (prot. Nr.57 24.§)
Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 18.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai tās funkcionālās zonas (turpmāk - aizsargājamā teritorija) dabas aizsardzības plāna (turpmāk - plāns) saturu un izstrādes kārtību.

2. Fiziska vai juridiska persona (tai skaitā valsts vai pašvaldības iestāde) katru gadu līdz 1.novembrim var iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldē Ministru kabineta izveidotās vai veidotās aizsargājamās teritorijas plāna izstrādes priekšlikumu (1.pielikums). Plānu izstrādā nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem.

3. Vides ministrija izveido komisiju, kurā uzaicina Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjus. Komisijas sastāvu apstiprina vides ministrs. Komisija izvērtē saņemtos priekšlikumus un nosaka aizsargājamās teritorijas, kurām nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem izstrādājams plāns. Priekšroka plāna izstrādei par valsts budžeta līdzekļiem ir:

3.1. starptautiskas nozīmes aizsargājamām teritorijām, tai skaitā Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām - Natura 2000;

3.2. aizsargājamām teritorijām, kurām nepieciešami dabas aizsardzības un apsaim­niekošanas pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu;

3.3. aizsargājamām teritorijām, kuru plāna izstrādei ir līdzfinansējums.

(Grozīts ar MK 30.11.2010. noteikumiem Nr.1081)

4. Informāciju par aizsargājamām teritorijām, kurām nākamajā gadā izstrādās plānu par valsts budžeta līdzekļiem, Dabas aizsardzības pārvalde ievieto pārvaldes mājaslapā internetā.

5. Plāna izstrādi par valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem organizē attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācija (turpmāk - administrācija) vai - ja tādas nav - Dabas aizsardzības pārvalde. Pašvaldības izveidotās aizsargājamās teritorijas plānu izstrādā attiecīgā pašvaldība.

6. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts iepirkumu izvēlas personu, kura izstrādā plānu (turpmāk - izstrādātājs), un noslēdz līgumu ar izstrādātāju. Administrācija var izstrādāt plānu tās pārvaldībā esošajai aizsargājamai teritorijai.

7. Jebkura fiziska vai juridiska persona (arī zemes īpašnieks vai lietotājs) var organizēt plāna izstrādi par saviem līdzekļiem vai arī piesaistīt ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansējumu, ievērojot šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktās prasības.

II. Plāna saturs

8. Plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

9. Plānā ietver:

9.1. satura rādītāju, norādot nodaļas, apakšnodaļas, pielikumus, kartes, kā arī citus pievienotos dokumentus;

9.2. kopsavilkumu, iekļaujot:

9.2.1. karti, kurā norādīta aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta;

9.2.2. aizsargājamās teritorijas izveidošanas mērķu un paredzamo apsaimniekošanas pasākumu īsu aprakstu;

9.2.3. aizsargājamās teritorijas ieteicamā zonējuma (ja tāds paredzēts) īsu aprakstu;

9.2.4. aizsargājamās teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;

9.3. aizsargājamās teritorijas aprakstu, norādot:

9.3.1. vispārēju informāciju par aizsargājamo teritoriju:

9.3.1.1. atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas, platība;

9.3.1.2. aizsargājamās teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes īpašuma formu apraksts;

9.3.1.3. plānošanas reģiona teritorijas plānojuma prasības teritorijas izmantošanai, pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā esošā un plānotā vai atļautā teritorijas izmantošana;

9.3.1.4. esošais funkcionālais zonējums;

9.3.1.5. aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture;

9.3.1.6. kultūrvēsturiskais raksturojums;

9.3.1.7. valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamā teritorijā;

9.3.2. normatīvo aktu normas, kas tieši attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju, tai skaitā pašvaldību saistošos noteikumus, kuri attiecas uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.3. īsu aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfisko raksturojumu (klimats, ģeoloģija, ģeomorfoloģija, hidroloģija, augsne);

9.3.4. aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas aprakstu:

9.3.4.1. iedzīvotāji (pastāvīgie iedzīvotāji, zemes īpašnieki, kuri pastāvīgi nedzīvo aizsargājamā teritorijā, apmeklētāji), apdzīvotās vietas, nodarbinātība;

9.3.4.2. pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.4.3. aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi;

9.4. aizsargājamās teritorijas novērtējumu, sniedzot šādu informāciju:

9.4.1. aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas to ietekmē, tai skaitā iespējamo draudu izvērtējums;

9.4.2. ainaviskais novērtējums (estētiskajā, ekoloģiskajā, sociāl­ekonomiskajā aspektā, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze aizsargājamā teritorijā esošai ainavai kopumā);

9.4.3. biotopi, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētie īpaši aizsargājamie biotopi (norādot kodu), to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori, vienlaikus norādot to aizsardzības līmeni Latvijas mērogā;

9.4.4. sugas, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētās īpaši aizsargājamās augu, sēņu un dzīvnieku sugas, to sociālekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori, vienlaikus norādot to aizsardzības līmeni Latvijas mērogā;

9.4.5. citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori;

9.4.6. aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums (plānā minēto biotopu un sugu bioloģiskais, ekoloģiskais un sociālekonomiskais novērtējums, pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze teritorijai kopumā);

9.5. informāciju par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu:

9.5.1. aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi plānā noteiktajam apsaimniekošanas periodam;

9.5.2. apsaimniekošanas pasākumi, atsevišķi norādot:

9.5.2.1. pasākuma nosaukumu;

9.5.2.2. pasākuma aprakstu (norādot precīzu vietu, platību, darbu izpildes prioritāti);

9.5.2.3. pasākuma nepieciešamības pamatojumu;

9.5.2.4. pasākuma izpildes veidu vēlamā rezultāta sasniegšanai (piemēram, nozaru speciālista ieteikumi, norādījumi);

9.5.2.5. izpildes termiņu;

9.5.2.6. iespējamo izpildītāju;

9.5.2.7. nepieciešamo finansējumu (ja to iespējams noteikt);

9.5.2.8. iespējamo vai ieteicamo finansētāju;

9.5.2.9. izpildes indikatorus un ieteikumus monitoringa veikšanai;

9.6. priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldības teri­torijas plānojumā;

9.7. priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu vai grozījumiem individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ieteicamo teritorijas funkcionālo zonējumu (ja tāds nepieciešams), kā arī priekšlikumus par grozījumiem funkcionālajā zonējumā. Priekšlikumam par aizsargājamās teritorijas funkcionālās zonas režīma maiņu vai aizsargājamās teritorijas kategorijas maiņu pievieno zinātnisko pamatojumu;

9.8. izmantotos informācijas avotus (piemēram, literatūra, lauka pētījumi, aptaujas).

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.75)

10. Plānam pievieno šādas kartes (shēmas):

10.1. zemes lietošanas veidu karte uz topogrāfijas pamata (ja ir atbilstoša informācija, var izmantot pašvaldību teritoriju plānojumu karti (esošā teritorijas izmantošana));

10.2. zemes īpašuma formu (valsts īpašums, pašvaldības īpašums, privātīpašums) karte;

10.3. dabas vērtību karte (piemēram, sugu atradnes, biotopu atrašanās vietas, kultūrvēsturiskie objekti, dabas pieminekļi);

10.4. apsaimniekošanas pasākumu karte (piemēram, pļavu pļaušana, krūmu ciršana);

10.5. esošo un plānoto tūrisma infrastruktūras elementu karte (piemēram, takas, stāvlaukumi, skatu torņi);

10.6. funkcionālo zonu karte, kurai pievienots funkcionālo zonu robežu apraksts un sastāvs (robežpunktu koordinātas, meža kvartālu un nogabalu, kā arī zemes īpašumu uzskaitījums, norādot kadastra apzīmējumu numurus), pievieno arī atsauci ar norādi par izmantojamo datu aktualitāti;

10.7. citas kartes (piemēram, mežaudžu plāns, lauku bloku kartes), ja nepieciešams.

11. Kartes sagatavo digitāli LKS-92 koordinātu sistēmā mērogā 1:10000 vai 1:25000. Atkarībā no aizsargājamās teritorijas lieluma un citām īpatnībām kartes var sagatavot citā mērogā. Uz katras kartes norāda tās nosaukumu, mērogu, apzīmējumus. Kartēs attēlojama topogrāfiskā pamatinformācija, tai skaitā horizontāles, ūdeņi, meži, lauki, apdzīvotas vietas un ceļi. Dabas aizsardzības pārvalde pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas, savstarpēji vienojoties ar plāna izstrādātāju, mēneša laikā to nodrošina ar pārvaldes rīcībā esošo karto­grāfisko pamatinformāciju.

12. Kartēs (shēmās) lieto šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos funkcionālo zonu apzīmējumus.

III. Plāna izstrādes kārtība

13. Plānu izstrādā laikposmam, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 15 gadus. Ja beidzies laikposms, kuram plāns apstiprināts, izstrādā jaunu plānu. Jaunu plānu neizstrādā, ja nav īstenoti plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi un tādēļ nepieciešams pagarināt plāna darbības termiņu uz šo pasākumu īstenošanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Iesniegumu par plāna darbības termiņa pagarināšanu iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē gada laikā pēc plāna darbības termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.75)

13.1 Lai nodrošinātu šo noteikumu II nodaļā ietverto nosacījumu izpildi, izstrādātājs plāna izstrādei pieaicina nepieciešamos attiecīgo jomu speciālistus.

(MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1081 redakcijā)

13.2 Sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti un stāvokļa analīzi veic, kā arī aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus nosaka sertificēti eksperti par noteiktu sugu grupu, sugu vai biotopu grupu.

(MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1081 redakcijā)

14. Uzsākot plāna izstrādi, izstrādātājs organizē sanāksmi. Paziņojumu par sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes, kā arī izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija paziņojumu ievieto savā mājaslapā internetā. Paziņojumu par plāna izstrādes uzsākšanu pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

15.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

15.2. plāna izstrādātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājaslapas adrese internetā;

15.3. sanāksmes norises laiks un vieta.

16. Izstrādātājs uz sanāksmi uzaicina:

16.1. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

16.2. tās pašvaldības pārstāvi, kuras administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

16.3. administrācijas pārstāvi, ja teritorijai ir izveidota administrācija;

16.4. Valsts vides dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi;

16.5. Valsts meža dienesta pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zeme;

16.6. valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārstāvi, ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošā zeme;

16.7. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības;

16.8. zemes īpašniekus vai lietotājus;

16.9. citu valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvjus, ja nepieciešams;

16.10. biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

17. Sanāksmē plāna izstrādātājs informē par plāna izstrādes uzsākšanu, par laikposmu, kurā paredzēts izstrādāt plānu, plānotajiem pētījumiem, kā arī sniedz vispārīgu informāciju par aizsargājamo teritoriju, tās nodibināšanas mērķi, īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, kā arī uzklausa sanāksmes dalībnieku viedokļus un ieraksta tos protokolā.

18. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām - pašvaldība) mēneša laikā pēc sanāksmes izveido plāna izstrādes uzraudzības grupu (turpmāk - uzraudzības grupa). Uzraudzības grupā iekļauj pa vienam pārstāvim no:

18.1. Dabas aizsardzības pārvaldes vai administrācijas (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

18.2. pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

18.3. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes;

18.4. Valsts meža dienesta, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zeme;

18.5. valsts akciju sabiedrības 'Latvijas valsts meži', ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošā zeme;

18.6. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības;

18.7. valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra".

(Grozīts ar MK 30.11.2010. noteikumiem Nr.1081)

19. Uzraudzības grupā var iekļaut pa vienam pārstāvim no citām atbildīgajām valsts vai pašvaldību iestādēm, kā arī zemes īpašnieku vai lietotāju vai biedrības vai nodibinājuma pārstāvi, ja to īpašumā vai lietošanā esošā zeme atrodas aizsargājamā teritorijā un ja divu nedēļu laikā pēc plāna izstrādes uzsākšanas sanāksmes Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi rakstisku lūgumu iekļaut uzraudzības grupas sastāvā attiecīgo pārstāvi.

20. Uzraudzības grupas funkcijas:

20.1. izskatīt priekšlikumus par veicamajiem dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem;

20.2. izvērtēt dabas resursu izmantošanas iespējas, kas neapdraud īpaši aizsargājamās sugas, biotopus un to dzīvotnes;

20.3. izskatīt un izvērtēt priekšlikumus par pieļaujamajiem un aizliegtajiem darbību veidiem, ņemot vērā attiecīgās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus;

20.4. pieņemt lēmumus par atsevišķu karšu nepieciešamību vai apvienošanu;

20.5. iesaistīties plāna projekta izskatīšanā, kā arī, ja nepieciešams, ierosināt pārstrādāt plāna projektu, mainīt vai papildināt plāna saturu un struktūru;

20.6. pieņemt lēmumu par individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību un noteikumu saturu (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas).

21. Uzraudzības grupas locekļi nodrošina pārstāvētās institūcijas dalību katrā uzraudzības grupas sanāksmē, vienlaikus izsakot pārstāvētās institūcijas viedokli. Uzraudzības grupas pieņemtie lēmumi nedrīkst būt pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm un negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamās sugas, biotopus un to dzīvotnes.

22. Uzraudzības grupa lēmumus pieņem uzraudzības grupas sanāksmē, ievērojot vienprātības principu vai atklāti balsojot, ja vienprātība netiek panākta. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja balss. Plāna izstrādes gaitā izstrādātājs ievēro uzraudzības grupas pieņemtos lēmumus.

23. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija rakstiski informē izstrādātāju (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) par uzraudzības grupas personālsastāvu, norādot arī viņu adreses.

24. Plāna izstrādes gaitā izstrādātājs (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) organizē ne mazāk kā trīs uzraudzības grupas sanāksmes. Uzraudzības grupas sanāksmes norises laiku un vietu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai administrāciju.

25. Uzaicinājumu uz sanāksmi un plāna projektu izstrādātājs nosūta (elektroniski vai pa pastu) katram uzraudzības grupas loceklim piecas darbdienas pirms sanāksmes.

26. Uzraudzības grupas sanāksmi vada Dabas aizsardzības pārvaldes vai administrācijas pārstāvis (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām - pašvaldības pārstāvis). Plāna izstrādātājs informē uzraudzības grupu par izskatāmajiem jautājumiem un sagatavoto plāna projektu, kā arī nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sanāksmes protokolu uzraudzības grupas dalībniekiem nosūta (elektroniski vai pa pastu) 10 dienu laikā.

27. Izstrādātājs vienojas ar zemes īpašniekiem vai lietotājiem par plānotiem tūrisma infrastruktūras objektiem, tai skaitā par dabas taku izveidi uz viņu īpašumā vai lietojumā esošās zemes, noslēdzot attiecīgu vienošanos (4.pielikums). Vienošanos pievieno plānam.

IV. Plāna sabiedriskā apspriešana un apstiprināšana

28. Plāna izstrādātājs organizē plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi mēneša laikā pēc uzraudzības grupas sanāksmes. Sanāksmē uzraudzības grupa vienojas, ka plāna projekts ir sagatavots sabiedriskajai apspriešanai.

29. Paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija attiecīgo paziņojumu ievieto savā mājaslapā internetā. Paziņojumu par plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona.

30. Šo noteikumu 29.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

30.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

30.2. plāna izstrādātājs;

30.3. plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta;

30.4. laiks un vieta, kur sabiedrība var iepazīties ar plānu un citiem dokumentiem;

30.5. adrese un termiņš (nedrīkst būt īsāks par 14 dienām), līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus;

30.6. izstrādātāja adrese, tālruņa numurs, mājaslapas adrese internetā (ja ir).

31. Izstrādātājs nodrošina šo noteikumu 28.punktā minētās sanāksmes norisi sabiedrībai pieejamās telpās. Izstrādātājs sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, drīkst iepazīties ar protokolu, kā arī ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sapulces iesniegt izstrādātājam iesniegumu, kurā izteikts tās viedoklis. Iesniegumu izstrādātājs pievieno protokolam. Sanāksmes protokolu un tam pievienotos iesniegumus izstrādātājs pievieno plāna projektam.

32. Izstrādātājs 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas:

32.1. precizē plānu atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem;

32.2. sagatavo pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:

32.2.1. publikāciju un paziņojumu kopijas, tai skaitā apliecinājumu par to, ka personas ir rakstiski individuāli informētas (ja šāda informēšana notikusi);

32.2.2. sapulces protokolā fiksētos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus, norādot, kuri priekšlikumi nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ.

33. Izstrādātājs precizēto plānu 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sapulces iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas). Pašvaldība mēneša laikā sniedz atzinumu. Atzinuma nesniegšana noteiktajā termiņā ir uzskatāma par pozitīvu saskaņojumu. Izstrādātājs pašvaldības atzinumu pievieno plānam.

34. Izstrādātājs divu nedēļu laikā pēc pašvaldības atzinuma saņemšanas organizē uzraudzības grupas pēdējo sanāksmi. Uzraudzības grupas sanāksmē izstrādātājs informē par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem un plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī par pašvaldības atzinumu. Ja saņemts pozitīvs pašvaldības atzinums, to pievieno plānam. Uzraudzības grupas pēdējā sanāksmē uzraudzības grupas locekļi un plāna izstrādātājs protokolā ar parakstu apliecina, ka plāns ir izstrādāts atbilstoši šiem noteikumiem. Protokolu pievieno plānam.

35. Ja pašvaldības atzinumā ir izteikti būtiski iebildumi, plāna izstrādātājs mēneša laikā pēc uzraudzības grupas pēdējās sanāksmes organizē paplašinātu sanāksmi, uz kuru uzaicina uzraudzības grupas locekļus, pašvaldības vadītāju, ja viņš nav iekļauts uzraudzības grupas sastāvā, un Vides ministrijas pārstāvjus. Uzraudzības grupas locekļi, pašvaldības vadītājs un Vides ministrija var uzaicināt piedalīties šajā sanāksmē attiecīgo nozaru ekspertus un konsultantus. Sanāksmē izskata un izvērtē izteiktos iebildumus un panāk vienošanos par plāna galīgo redakciju. Izstrādātājs nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Protokolu un pašvaldības atzinumu pievieno plānam.

36. Divu nedēļu laikā pēc uzraudzības grupas pēdējās sanāksmes vai paplašinātās sanāksmes izstrādātājs noformē plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Izstrādātājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē vai administrācijā (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) plāna eksemplāru papīra formā un elektronisko kopiju kompaktdiskā (CD-R). Kartes noformē .jpg vai .pdf datņu veidā. Kartes atsevišķi ieraksta kompaktdiskā apveiddatņu (shape files) veidā.

37. Dabas aizsardzības pārvalde vai administrācija triju nedēļu laikā izvērtē, vai plāns noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un:

37.1. ja plāna noformējums atbilst šo noteikumu prasībām, plānu iesniedz apstiprināšanai Vides ministrijā. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju plānus apstiprina attiecīgā pašvaldība;

37.2. ja plāna noformējums neatbilst šo noteikumu prasībām, plānu atdod plāna izstrādātājam precizēšanai, rakstiski norādot konstatētās nepilnības un termiņu, līdz kuram plāns iesniedzams atkārtotai izvērtēšanai.

38. Izstrādātājs mēneša laikā pēc plāna apstiprināšanas (izņēmums - pašvaldību apstiprinātie plāni) nodrošina plāna pavairošanu papīra formā un iesniedz kopijas Dabas aizsardzības pārvaldē vai administrācijā. Dabas aizsardzības pārvaldē vai administrācijā nodod:

38.1. astoņas plāna kopijas Vides minis­trijai (plāna kopiju skaitu precizē atkarībā no tā, vai teritorijai izveidota administrācija, kā arī ņemot vērā attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu skaitu);

38.2. vienu plāna kopiju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai;

38.3. attiecīgo plāna kopiju skaitu pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

38.4. attiecīgo plāna kopiju skaitu Valsts meža dienesta virsmežniecībām, kuru uzraudzībā atrodas aizsargājamās teritorijas meža zeme;

38.5. attiecīgo plāna kopiju skaitu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" mežsaimniecībām, kuru pārvaldībā atrodas aizsargājamās teritorijas zeme;

38.6. attiecīgo plāna kopiju skaitu Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības.

39. Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc plāna apstiprināšanas (izņēmums - pašvaldību apstiprinātie plāni) ievieto plāna elektronisko versiju pārvaldes mājaslapā internetā. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina plāna (izņēmums - pašvaldības apstiprinātais plāns) pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

40. Plānu groza un atjauno tādā pašā kārtībā, kādā izstrādā jaunu plānu.

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumus Nr.234 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 52.nr.).

40.1 Lēmumu par plāna darbības termiņa pagarināšanu šo noteikumu 13.punktā minētajā gadījumā pieņem Dabas aizsardzības pārvalde. Lēmuma pieņemšanā, ja nepieciešams, pieaicina attiecīgo nozaru ekspertus. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu nosūta Vides ministrijai. Vides ministrija, pamatojoties uz minēto lēmumu, apstiprina vai noraida plāna darbības termiņa pagarināšanu. Ja plānā nepieciešamas citas izmaiņas, izstrādā jaunu plānu.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.75 redakcija)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686
01.JPG (70342 bytes)

02.JPG (20813 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686
03.JPG (42300 bytes)
Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686
04.JPG (48516 bytes)
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686
05.JPG (50736 bytes)
Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 686Pieņemts: 09.10.2007.Stājas spēkā: 13.10.2007.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 165 (3741), 12.10.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
164588
{"selected":{"value":"04.12.2010","content":"<font class='s-1'>04.12.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.12.2010","iso_value":"2010\/12\/04","content":"<font class='s-1'>04.12.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"31.01.2009","iso_value":"2009\/01\/31","content":"<font class='s-1'>31.01.2009.-03.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.10.2007","iso_value":"2007\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.2007.-30.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.12.2010
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva