1. Noteikumi nosaka labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē labības sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

2. Noteikumi attiecas uz šādu labības sugu sēklām, kuru audzēšana paredzēta lauksaimnieciskajai ražošanai:

2.1. rudziem (Secale cereale L.);

2.2. mīkstajiem kviešiem (Triticum aestivum L.), cietajiem kviešiem (Triticum durum Desf.) un spelta kviešiem (Triticum spelta L.) (turpmāk visi kopā – kvieši);

2.3. miežiem (Hordeum vulgare L.);

2.4. auzām (Avena sativa L.), Bizantijas auzām (Avena byzantina K.Koch) un kailgraudu auzām (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas);

2.5. hibrīdiem, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle);

2.6. griķiem (Fagopyrum esculentum Moench);

2.7. kukurūzu (Zea mays L.), izņemot uzplīstošo un cukurkukurūzu, kas nav paredzēta sēklaudzēšanai.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

3. Sēklas iedala šādās kategorijās:

3.1. izlases sēklas (IS);

3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

3.3. bāzes sēklas (B);

3.4. sertificētas sēklas (C).

4. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati vai sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti atbilstoši šajos noteikumos bāzes sēklām minētajiem rādītājiem lauku apskatei un bāzes sēklu kvalitātes noteikšanai minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

5.1. izaudzētas no izlases sēklām selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

5.3. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām lauku apskatē un vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

6. Pirmsbāzes sēklas iedala divās paaudzēs:

6.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB₁), ko iegūst no izlases sēklām;

6.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB₂), ko iegūst no pirmās paaudzes pirms­bāzes sēklām vai no izlases sēklām.

7. Bāzes sēklas (B) (izņemot labības sugu hibrīdu sēklas) ir sēklas, kas:

7.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

7.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

7.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

7.4. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

7.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

8. Hibrīdo šķirņu bāzes sēklas (B) (rudziem, kviešiem, auzām, miežiem un pašapputes tritikālei) ir sēklas, kas:

8.1. paredzētas hibrīdu sēklu iegūšanai;

8.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

9. Sertificētas sēklas (C) (rudziem, kā arī kviešiem, miežiem, auzām, kukurūzai, griķiem un pašapputes tritikāles hibrīdiem) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

9.3. nav paredzētas sēklu ražošanai;

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

10. Sertificētām kviešu, miežu, auzu un tritikāles sēklām, kas nav hibrīdi, ir divas paaudzes:

10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

11. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

11.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

11.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;

11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

12. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

12.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām otrās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

12.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4. visā sēklaudzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

13. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju labības sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

14. Sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota labības sēklas audzēšana vienā un tajā pašā laukā nākamajā gadā pieļaujama, ja iepriekšējā gadā audzētas tās pašas šķirnes tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklas, bet, ja iepriekšējā gadā audzēta cita tās pašas sugas labības šķirne, jāievēro divu gadu intervāls. Ja iepriekšējā gadā laukā tika izsētas kādas šķirnes zemākas kategorijas sēklas, bet lauku apskatei tiek pieteikts sējums šīs šķirnes augstākas kategorijas sēklu ieguvei, tad no lauka iegūst tās pašas kategorijas sēklas, kādas ieguva iepriekšējā gadā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

15. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

16. Minimālie attālumi starp atsevišķu šķirņu sējumiem ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

17. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto augu skaits ir noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

18. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

19. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmu prasībām:

19.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst minētās organizācijas labības shēmu prasībām;

19.2. sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmās noteiktajām institūcijām informāciju par šķirņu uzturētājiem;

19.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

19.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām institūcijām par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

19.5. piegādā citu valstu pilnvarotajām institūcijām oriģinālos Latvijas šķirņu sēklu paraugus pēcpārbaudes veikšanai;

19.6. piegādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmās noteiktajām institūcijām oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm – arī vecākaugu komponentu aprakstus;

19.7. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma veic sēklas sertifikāciju atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības sēklu shēmu prasībām;

19.8. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma izsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja labības sēklas atbilst minētās organizācijas labības shēmu prasībām;

19.9. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

20. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, veic lauku apskati.

21. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori (turpmāk - dienesta inspektori).

22. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu (turpmāk - lauku apskates iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

(Grozīts ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

23. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

23.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija;

23.2. šķirne atbilst Sēklu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

23.3. sēklaudzētājam saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

23.4. (svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379).

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā)

24. Pirms lauka apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē. Sēklu sertifikāta derīguma termiņu nepārbauda.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

25. Ja nav ievērotas šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minēto prasību pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot trūkumus, un pieprasa tos novērst septiņu darbdienu laikā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

26. Izsēto sēklu kvalitāti apliecina:

26.1. Latvijā sertificētajām sēklām – sēklu materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēklas paredzētas tirdzniecībai) un sēklu sertifikāts vai sēklu sertifikāta kopija ar aizpildītu B daļu;

26.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis tālākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

26.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.3.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.3.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā;

26.4. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētajām sēklām – sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti un sēklu iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.4.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.4.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā;

26.5. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.5.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.5.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

27. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

27.1. šo noteikumu 25.punktā minētie trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā;

27.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 26.punkta nosacījumiem;

27.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 14.punkta pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

27.4. nav lauku vēstures;

27.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 22.punktā norādītā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

28. Lauku apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka dienesta inspektors. Inficēto augu daudzumu var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

29. Sākot lauku apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem, apejot laukam pa perimetru, un:

29.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktie minimālie attālumi, dienesta inspektors brīdina par to nepieciešamību un var ieteikt sēklaudzētājam veikt šīs platības izpļaušanu. Sēklaudzētājs atkārtoti var pieteikt lauku apskati pēc minimālo attālumu joslas izveidošanas;

29.2. ja minimālā attāluma joslu nevar izveidot, platības, kas atrodas šajā joslā, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām;

29.3. labības sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu (turpmāk - lauku apskates protokols) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu izsniedz tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka platības, kas atrodas minimālo attālumu joslā, ir novāktas atsevišķi. Par to izdara ierakstu lauku apskates protokolā.

30. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

31. Lauku apskates laikā dienesta inspektors sējumā nosaka:

31.1. auzu, miežu, kviešu un pašapputes tritikāles (izņemot hibrīdus) sējumos:

31.1.1. sējuma biezību (augu vārpu skaitu uz vienu hektāru);

31.1.2. šķirnei neatbilstošo augu vārpu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes pēc oficiālā šķirnes apraksta;

31.1.3. ar putošo melnplauku (Tilletia caries) inficēto augu skaitu uz 200 m²;

31.1.4. citu labības sugu augu skaitu uz 200 m²;

31.1.5. ar cieto melnplauku (Tilletia caries) inficēto augu skaitu uz 200 m²;

31.1.6. ar melnajiem graudiem (Claviceps purpurea) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei;

31.1.7. ar stiebru melnplauku (Urocystis occulta) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei;

31.2. rudzu, griķu un svešapputes tritikāles (izņemot hibrīdus) sējumos:

31.2.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes pēc oficiālā šķirnes apraksta;

31.2.2. citu labības sugu augu skaitu uz 200 m²;

31.2.3. ar stiebru melnplauku (Urocystis occulta) inficēto augu skaitu (izņemot griķus) uz 200 m²;

31.2.4. ar melnajiem graudiem (Tilletia caries) inficēto augu skaitu (izņemot griķus) uz 200 m²;

31.2.5. ar putošo melnplauku (Ustilago nuda) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei;

31.2.6. ar cieto melnplauku (Tilletia caries) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

32. Laukam, kura lielums nepārsniedz 10 ha, apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m²) sējumam raksturīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem 5 ha izvērtējamo lauciņu skaitu par vienu palielina, bet ne vairāk kā 20.

33. Sējumi neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja:

33.1. auzu, miežu, kviešu un pašapputes tritikāles (izņemot hibrīdus) sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² atkarībā no augu skaita uz vienu hektāru pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā norādīto;

33.2. rudzu, svešapputes tritikāles un griķu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² pārsniedz šo noteikumu 7.pielikumā norādīto.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

34. Labības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

35. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis), dienesta inspektors tajā pašā dienā sagatavo rakstisku norādījumu sēklaudzētājam tās izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt citai izmantošanai, nevis sēklu ražošanai. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates veic atkārtotu lauka apskati.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

36. Ja, veicot lauku apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauku apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauku apskates.

37. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā un šķirnes tīrībai noteiktajām prasībām, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

38. Ja lauku apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

39. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz labības sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu sēklaudzētājam. Viens protokola eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

40. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

41. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

42. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

43. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

44. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

45. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

46. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

47. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

48. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs) reģistrētā persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un oficiālo etiķešu izgatavošanas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

49. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

50. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.¹ Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

50.¹ 1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

50.¹ 2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

50.¹ 3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

50.¹ 4. dažādu veidu zīmogojumi;

50.¹ 5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

50.¹ 6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

50.¹ 7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.² Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 50.¹ 1., 50.¹ 2., 50.¹ 3., 50.¹ 4. vai 50.¹ 5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu ņem pēc tam, kad reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.³ Ja konstatēta šo noteikumu 50.¹ 6. vai 50.¹ 7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrā reģistrētajai personai ir tiesības veikt vienu no šādām darbībām:

50.³ 1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas atšķirīgas sēklu pazīmes (ja tas ir iespējams);

50.³ 2. iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (noteikumi elektroniskā veidā pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā);

50.³ 3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai īstenotu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.⁴ Ja, veicot šo noteikumu 50.³ 2.apakšpunktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors neveic sēklu partijas novērtēšanu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.⁵ Ja, sagatavojot sēklas, paraugu noņem, izmantojot paraugu ņemšanas iekārtas, kas noteiktos laika intervālos automātiski noņem paraugus no sēklu plūsmas (automātiskais paraugu noņēmējs), paraugu noņemšana notiek saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzēto kārtību.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

51. Sēklu partijas masa, no kuras tiek ņemts vidējais paraugs, nav lielāka par:

51.1. 30000 kg - rudziem, kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei;

51.2. 10000 kg - griķiem;

51.3. 40000 kg - kukurūzai.

52. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par 5 %. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 51.punktā noteikto lielumu, to sadala vairākās sēklu partijās.

53. No sēklu partijas šo noteikumu 2.punktā minētajām sugām, izņemot griķus, ņem vidējo paraugu, kura masa nav mazāka par 2300 g, un to izmanto šādi:

53.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai - 1000 g;

53.2. sēklu pēcpārbaudei - 1000 g;

53.3. sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai - 300 g (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

54. Vidējā parauga masa griķiem nav mazāka par 1500 gramiem, un to izmanto šādi:

54.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai - 600 g;

54.2. sēklu pēcpārbaudei - 600 g;

54.3. sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai - 300 g (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

55. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

56. Sēklu kvalitatīvie rādītāji, kas ietver sēklu dīgtspēju, tīrību un citu augu sugu sēklu piejaukuma saturu, ir norādīti šo noteikumu 11.pielikumā. Sklerociju (Claviceps purpurea) un cieto melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma daudzums noteikts šo noteikumu 12.pielikumā.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

57. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs:

57.1. griķiem nedrīkst pārsniegt 16,5 procentus, bet, uzglabājot griķu sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – 15 procentus;

57.2. pārējām sugām nedrīkst pārsniegt 15 procentus, bet, uzglabājot pārējo sugu sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – 14 procentus;

57.3. var būt lielāks, nekā norādīts šo noteikumu 57.1. vai 57.2. apakšpunktā, ja sēklu sertifikāts tiek izsniegts uz vienu mēnesi vai trijiem mēnešiem saskaņā ar šo noteikumu 97. punktu.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

58. Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 11.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrā reģistrētā persona var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu. Iesniegumu var iesniegt:

58.1. līdz 1.septembrim – par ziemas miežu, ziemas kviešu, ziemas rudzu, ziemas auzu un tritikāles sēklām (turpmāk – ziemāju sēklas);

58.2. līdz 1.aprīlim – par vasaras miežu, vasaras kviešu, vasaras auzu un griķu sēklām (turpmāk – vasarāju sēklas).

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.963)

58.¹ Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 13.¹ pielikumu, ja izlases sēklas sēklaudzēšanas laukā ir veikta lauku apskate un lauku apskatē noteiktā šķirnes identitāte un šķirnes tīrība atbilst tās sēklu kategorijas prasībām, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju. Iesniegumu var iesniegt:

58.¹ 1. līdz 1.septembrim – par ziemāju sēklām;

58.¹ 2. līdz 1.aprīlim – par vasarāju sēklām.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

59. Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu līdz 1.aprīlim un 1.septembrim apkopo šo noteikumu 58. un 58.¹ punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi:

59.1. par iesniegumiem atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju;

59.2. par iesniegumiem atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklu kategoriju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, sēklu apjomu, kategorijas pazemināšanas iemeslus.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

60. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 59.punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklu nodrošinājumu Latvijas tirgū, kā arī saražoto izlases sēklu daudzumu un sniedz Valsts augu aizsardzības dienestam priekšlikumus:

60.1. par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju;

60.2. par izlases sēklu kategorijas pazemināšanu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

61. Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes sniegto priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu:

61.1. par atļaujas izsniegšanu sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju vai par atteikumu izsniegt atļauju un triju darbdienu laikā par to paziņo šo noteikumu 58.punktā minētajai reģistrētajai personai;

61.2. par atļaujas izsniegšanu pazemināt izlases sēklu kategoriju (ja sēklu kvalitātes rādītāji atbilst kategorijai, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju) vai par atteikumu pazemināt kategoriju un piecu darbdienu laikā par to paziņo šo noteikumu 58.¹ punktā minētajam selekcionāram vai šķirnes uzturētājam.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

62. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

63. Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

63.1. tas izsniedz reģistrētajai personai sēklu sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 92.punktu, pamatojoties uz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem. Sēklu sertifikātā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju. Sēklu sertifikāta termiņš atbilst šo noteikumu 97.punktā minētajam termiņam;

63.2. tas attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

63.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šo noteikumu prasības.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

64. Sēklu saiņotājs sēklu iesaiņojumu noslēdz vai tās pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65. Sēklu saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

66. Sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs, tirgotājs vai ievedējs sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

66.¹ Rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

67. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 14.pielikumā. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

68. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 15.pielikumā noteiktajam saturam. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (15.pielikums) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

69. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

70. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

71. Ja labības šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

72. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

73. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

74. Ja etiķetes pasūtītas un sēklu saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un saiņojumu skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

74.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

74.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors sēklu paraugu nenoņem, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

75. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar sēklu iesaiņojuma oficiālajām etiķetēm, bet, veicot atkārtotu sertifikācijas parauga kvalitātes noteikšanu pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors:

75.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

75.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

76. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

77. Sēklu maisījumus iesaiņo un etiķetē saskaņā ar šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 16.pielikumā noteiktajam saturam.

78. Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet kas:

78.1. izaudzēta un novākta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, kura piedalās labības shēmā un kura atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmas un Sēklu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

78.2. izaudzēta un novākta Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence lauku apskatēm un sertificētu sēklu ražošanai, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu prasībām;

78.3. novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (17.pielikums);

78.4. novākta Latvijā vienā lauksaimniecības saimniecībā, bet paredzēta sertificēšanai citā lauksaimniecības saimniecībā Latvijā, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklai, kas nav līdz galam sertificēta.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

79. Šo noteikumu 78.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi. Šo noteikumu 78.4.apakšpunktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu nav attiecināmas, ja ir attiecīgs Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

(Nodaļa MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

79.¹ Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šo noteikumu 66.¹ punktā minēto sugu nelieliem iesaiņojumiem.

79.² Neliela iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 15.¹ pielikumā, kā arī 71. un 73.punktā minēto informāciju.

79.³ Saiņotājs, noslēdzot nelielus sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām etiķetes vai iesaiņojuma bojājumu pazīmēm.

79.⁴ Etiķeti var likt neliela caurspīdīga iesaiņojuma iekšpusē, ja to var izlasīt caur iesaiņojumu.

79.⁵ Nelielu sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

79.⁶ Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu partijām nelielos iesaiņojumos, kā arī dienesta izsniegtā sēklu sertifikāta numuru un nodrošina sēklu partiju izsekojamību saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu un iespēju dienestam pārbaudīt sēklu identitāti.

79.⁷ Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētas sēklas saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 7.pantu.

80. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām.

81. Latvijā ir pieļaujama dažādu labības šķirņu un dažādu labības un pākšaugu sugu sēklu maisījumu tirdzniecība, ja attiecīgās šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā un tajā nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

81.¹ Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) sēklas atļauts ievest un tirgot arī tad, ja minētās sugas šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, bet sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

81.² Sēklas nelielos iesaiņojumus var tirgot tikai Latvijas teritorijā.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

82. Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma reģistrā reģistrētajai personai ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot sertificētas kategorijas kviešu, rudzu, tritikāles, miežu un auzu sēklas, kā sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu pēdējam sēklu lietotājam izsniedzot šo noteikumu 101.punktā minēto dokumentu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

83. Valsts augu aizsardzības dienests kontrolē Latvijas tirgū ievestās sēklas saskaņā ar sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

84. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.933 redakcijā)

85. Tirgojot Latvijā labības sēklas, kas sertificētas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē, Norvēģijā, Šveicē, Lihtenšteinā un normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī, nepieciešams attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

85.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

85.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

86. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus šo noteikumu 48. punktā minētajā reģistrā.

(Grozīts ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

87. Lai reģistrētos reģistrā, persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz iesniegumu personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk - reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumu un atkarībā no nodarbošanās veida pievieno šādus dokumentus:

87.1. sēklaudzētājs:

87.1.1. sēklaudzēšanai paredzētos lauku plānus, norādot platību (ha);

87.1.2. informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

87.2. sēklu maisījumu sagatavotājs – informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

87.3. sēklu tirgotājs un ievedējs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

88. Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 87. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

88.¹ Ja Valsts augu aizsardzības dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 87. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

89. Valsts augu aizsardzības dienests:

89.1. (svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379);

89.2. (svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379);

89.3. katrai reģistrā reģistrētajai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

89.4. reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrā reģistrēto personu:

89.4.1. reģistrācijas kodu;

89.4.2. juridiskai personai – nosaukumu un uzņēmuma reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

89.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

89.4.4. darbības veidu;

89.4.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

89.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adresi);

89.5. savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par reģistrētajām personām, norādot nosaukumu, adresi un tālruņa numuru juridiskai personai un vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru fiziskai personai, kā arī darbības veidu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

89.¹ Valsts augu aizsardzības dienests pēc personas pieprasījuma elektroniska vai papīra dokumenta formā izsniedz reģistrācijas apliecību atbilstoši šo noteikumu 19. pielikumam.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

90. Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu, ja:

90.1. reģistrētā persona ir iesniegusi iesniegumu par reģistrācijas anulēšanu;

90.2. ir atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VII¹, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts;

90.3. ir konstatēts, ka reģistrētā persona ir izslēgta no komercreģistra.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

90.¹ Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.² Informācija par reģistrēto personu reģistra datubāzē glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 90.punktu. Valsts augu aizsardzības dienests informāciju par attiecīgo personu saglabā reģistra arhīva datubāzē sešus gadus pēc personas reģistrācijas anulēšanas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.³ Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz šo noteikumu 18.pielikumā minēto iesniegumu, norādot nepieciešamās izmaiņas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.⁴ Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, šo noteikumu 90.³ punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 87.1. vai 87.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.⁵ Valsts augu aizsardzības dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.³ punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

91. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

91.1. Latvijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", izņemot šo noteikumu 82.punktā minēto gadījumu, un sēklas sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 20.pielikumu;

91.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.3. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētajām sēklām – sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.5. Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē, Norvēģijā, Šveicē un Lihtenšteinā sertificētu sēklu maisījumiem – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.6. iepriekš sertificētām sēklām, pārsaiņojot tās nelielos iesaiņojumos pēdējam sēklu lietotājam, – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 15.¹ pielikumā minēto informāciju;

91.7. šo noteikumu 81.¹ punktā minētajai griķu (Fagopyrum esculentum Moench) sēklai – attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas izsniegts oficiāls dokuments (sertifikāts), kas apliecina sēklu atbilstību šo noteikumu 11.pielikumā minētajām prasībām, kā arī to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

92. Sēklu sertifikātu (20.pielikums), pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz reģistrā reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

93. Pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" (21.pielikums) izsniedz, ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām (ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem), kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji.

94. Sēklu sertifikātu vai pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

95. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par faktiskajiem veikto analīžu rādītājiem.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

96. Ja ziemāju sēklas pēc novākšanas un attiecīgas sagatavošanas paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī, Valsts augu aizsardzības dienests var pieņemt lēmumu par ziemāju sēklu sertifikāciju un laišanu tirgū līdz pirmajam pircējam pirms dīgtspējas novērtēšanas pabeigšanas, ja ir informācija par pagaidu sēklu novērtēšanu, sēklu pircēja uzvārds un adrese, kā arī ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai sēklu pārdevējs garantētu pagaidu sēklu novērtēšanā uzrādīto sēklu dīgtspēju. Speciālā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai - nosaukumu) un adresi.

97. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:

97.1. viens gads – visu sugu sēklām;

97.2. seši mēneši – sēklām, kas invadētas ar dzīvām ērcēm, bet ne vairāk kā 20 gab./kg;

97.3. trīs mēneši:

97.3.1. sēklām, kas invadētas ar dzīvām ērcēm (21 gab./kg un vairāk) vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kuri bojā sēklas to glabāšanas laikā;

97.3.2. griķu sēklām, ja mitruma saturs ir no 16,6 līdz 18 procentiem, bet, uzglabājot griķu sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – no 15,1 līdz 16,5 procentiem;

97.3.3. pārējo sugu sēklām, ja mitruma saturs ir no 15,1 līdz 16,5 procentiem, bet, uzglabājot pārējo sugu sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – no 14,1 līdz 15,5 procentiem;

97.4. viens mēnesis:

97.4.1. griķu sēklām, ja mitruma saturs pārsniedz 18 procentus, bet, uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – 16,5 procentus;

97.4.2. pārējo sugu sēklām, ja mitruma saturs pārsniedz 16,5 procentus, bet, uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, – 15,5 procentus.

(MK 12.10.2010. noteikumu Nr. 963 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

97.¹ Šo noteikumu 97.punktā minētais sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas, ja sēklu partija ir pārsaiņota, izņemot šo noteikumu 82.punktā minēto gadījumu, vai veikta sēklu partijas ķīmiskā apstrāde vai apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja paraugu ņemšana, ķīmiskā apstrāde, apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem un saiņošana ir ietvertas vienā nepārtrauktā tehniskā procesā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

98. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

99. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina uz attiecīgo šo noteikumu 57. un 97.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (22.pielikums).

99.¹ Citā dalībvalstī sertificētajai sēklai, kuru tirgo Latvijā un kurai nav norādīts derīguma termiņš, piemēro šo noteikumu 97.1.apakšpunktā minēto sēklu sertifikāta derīguma termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām sēklām veic atkārtotu dīgtspējas pārbaudi.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.² Šo noteikumu 99.¹ punktā minētajai atkārtotajai dīgtspējas pārbaudei sēklu paraugu ņem dienesta inspektors. Sēklu parauga masa atbilst šo noteikumu 53. un 54.punktā minētajam daudzumam.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.³ Ja šo noteikumu 99.¹ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst šo noteikumu iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas datumu, mēnesi un gadu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.⁴ Sēklu maisījumiem, kuriem sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju, derīguma termiņš ir viens gads, skaitot no iesaiņojuma oficiālajā etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām Valsts augu aizsardzības dienests veic atkārtotu sēklu dīgtspējas pārbaudi sēklu maisījuma sastāvdaļām pa sugām.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.⁵ Ja šo noteikumu 99.⁴ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst attiecīgajām šo noteikumu 2.punktā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas datumu, mēnesi un gadu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.⁶ Ja šo noteikumu 99.⁴ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs kādam no sēklu maisījuma komponentiem neatbilst attiecīgajām šo noteikumu 2.punktā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu derīguma termiņu nepagarina. Sēklu maisījumus atļauts iztirgot, uz katra iesaiņojuma norādot konkrēto dīgtspējas procentu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.⁷ Ja šo noteikumu 66.¹ punktā minēto sugu sēklu partija tiek pārsaiņota pēdējam sēklu lietotājam nelielos iesaiņojumos ar saiņotāja etiķeti bez atkārtotas kvalitātes pārbaudes, etiķetē norāda šo noteikumu 15.¹ pielikumā minēto informāciju.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

100. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās labības sugas, šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

101. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, izņemot nelielos iesaiņojumus (ja vien sēklu sertifikāta derīguma termiņš nav viens mēnesis), pircējam pēc pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

101.1. sēklu sertifikātu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts šī sēklu sertifikāta saņemšanai;

101.2. sēklu sertifikāta kopiju ar aizpildītu II daļu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai ja pēdējais sēklu lietotājs sertifikātu nevar saņemt elektroniski.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.10.2010. noteikumiem Nr.963; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

101.¹ Ja reģistrētā persona tirgo Latvijā sertificētas sēklas, kurām sēklu sertifikāta derīguma termiņš ir viens mēnesis, tā pircējam izsniedz vienu no šo noteikumu 101.punktā minētajiem dokumentiem.

(MK 12.10.2010. noteikumu Nr.963 redakcijā)

102. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, katru gadu līdz 1.novembrim (par ziemāju sēklām) un 1.jūnijam (par vasarāju sēklām) papīra formā vai elektroniski iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām laikposmā no iepriekšējā gada 1.novembra līdz kārtējā gada 31.oktobrim (par ziemāju sēklām) un no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz kārtējā gada 31.maijam (par vasarāju sēklām), norādot sēklu partiju numuru un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

103. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

104. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

105. Pēcpārbaudi veic:

105.1. visām miežu, auzu, kviešu un pašapputes tritikāles pirmsbāzes (PB) kategorijas, bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes (C₁) kategorijas sēklu partijām, kā arī ne mazāk kā 5 % no sertificētu otrās paaudzes (C₂) kategorijas sēklu partijām;

105.2. visām rudzu un griķu pirmsbāzes (PB) kategorijas un bāzes (B) kategorijas sēklu partijām, kā arī ne mazāk kā 5 % no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām.

106. Valsts augu aizsardzības dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, apsējot laukā kontrollauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas ir apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

107. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs kalpo par etalonu, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

108. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir vismaz 1 kg, lai nodrošinātu lauciņu apsēšanu vairākus gadus.

109. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņas gados morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu.

110. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpējo nesajaukšanos.

111. Valsts augu aizsardzības dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

112. Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augu sekas laukos, kas nodrošina šķirņu nesajaukšanos. Laukos divos pēdējos gados nedrīkst būt audzēta neviena cita labības suga vai arī bijuši labības piemaisījumi citu sugu sējumos. Sēklu pēcpārbaudē kontrolē arī priekšaugu laukus un kārto lauku vēsturi par pēcpārbaudē izmantojamajiem laukiem.

113. Valsts augu aizsardzības dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu. Sējas plānu veido, ievērojot šādus principus:

113.1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

113.2. atkārtojumus iekārto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa. Pirmsbāzes (PB) un bāzes (B) kategoriju sēklām iekārto trīs atkārtojumus, pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) iekārto divus atkārtojumus, sertificētām (C) un otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂) iekārto vienu atkārtojumu;

113.3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

113.4. ja visu lauciņu sēja nenotiek vienlaicīgi, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

113.5. lauciņi ir tādā lielumā, lai nodrošinātu vismaz 1000 augu izvērtē­šanu vienā lauciņā;

113.6. nevērtē 0,5 m joslu lauciņu galos.

114. Veģetācijas laikā kontrollauciņos nedrīkst veikt augu pārstādīšanu un retināšanu.

115. Katram pārbaudāmajam lauciņam:

115.1. augu 2-3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

115.2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

115.3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, tos atzīmē ar marķieriem.

116. Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Veicot lauciņu vērtēšanu, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šajā laikā katru lauciņu apseko vismaz vienu reizi nedēļā.

117. Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits atkarībā no vērtēto augu skaita auzām, miežiem, tritikālei un kviešiem pēcpārbaudē pārsniedz šo noteikumu 23.pielikumā norādīto, bet griķiem un rudziem pēcpārbaudē pārsniedz šo noteikumu 24.pielikumā norādīto.

118. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo septiņu darbdienu laikā.

119. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

120. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniskā veidā Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā.

121. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumus Nr.253 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 73.nr.; 2004, 69., 73.nr.; 2005, 33.nr.).

122. Līdz 2013.gada 1.janvārim Valsts augu aizsardzības dienests šo noteikumu 99.³ punktā minētās uzlīmes vietā reģistrētajai personai izsniedz pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu, ja šo noteikumu 99.¹ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

(Grozīta ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (ar grozījumiem);

2) Komisijas 2006.gada 23.maija Direktīvas 2006/47/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus attiecībā uz vējauzu (Avena fatua) klātbūtni graudaugu sēklās;

3) Komisijas 2006.gada 12.jūnija Direktīvas 2006/55/EK, ar ko groza III pielikumu Padomes Direktīvā 66/402/EEK par sēklu partiju maksimālo svaru;

4) Komisijas 2009.gada 26.jūnija Direktīvas 2009/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, Padomes Direktīvu 66/402/EEK, Padomes Direktīvu 2002/55/EK un Padomes Direktīvu 2002/57/EEK attiecībā uz augu botāniskajiem nosaukumiem, citu organismu zinātniskajiem nosaukumiem un konkrētiem Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK un 2002/57/EK pielikumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas;

5) Komisijas 2015. gada 29. oktobra Īstenošanas direktīvas (ES) 2015/1955, ar ko groza I un II pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību;

6) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/317, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK.