1. Noteikumi nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā centralizēti veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas.

2. Veselības aprūpes iedalījums ir šāds:

2.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2.2. primārā veselības aprūpe;

2.3. sekundārā veselības aprūpe:

2.3.1. sekundārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.3.2. sekundārā stacionārā veselības aprūpe;

2.4. terciārā veselības aprūpe:

2.4.1. terciārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.4.2. terciārā stacionārā veselības aprūpe.

3. Veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto:

3.1. samaksai par šo noteikumu 2.punktā minētajiem pakalpojumiem;

3.2. samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

3.3. samaksai par centralizētajiem iepirkumiem.

4. (Svītrots ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

5. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) šo noteikumu 2.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt:

5.1. samaksai par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne mazāk kā 45 % apmērā;

5.2. samaksai par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne vairāk kā 53 % apmērā;

5.3. samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (turpmāk – Šveice), ar ārstniecības iestādēm par ES un EEZ dalībvalstu un Šveices iedzīvotāju Latvijas Republikā saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos, – ne vairāk kā 2 % apmērā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

6. Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina:

6.1. ģimenes ārsta un viņa komandas sniegto veselības aprūpi, kā arī profilaktisko apskati vienreiz gadā;

6.2. speciālista sniegto veselības aprūpi;

6.3. laboratoriskos izmeklējumus un medicīniskās manipulācijas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu;

6.4. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

6.5. mājas aprūpi;

6.6. neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;

6.7. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu slimnīcās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un traumpunktos valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";

6.8. veselības aprūpi slimnīcās, kuras 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un steidzamo medicīnisko palīdzību, nodrošinot vairāku speciālistu palīdzību un nepieciešamos izmeklējumus;

6.9. aprūpi slimnīcās pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī hronisku slimību paasinājuma gadījumos;

6.10. rehabilitāciju pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura sniedz 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību un steidzamo palīdzību, vai medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu;

6.11. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

7. Saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 2.pielikuma nosacījumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

7.¹ (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

7.² Ja persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, nespēj samaksāt pacienta iemaksu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā)

7.³ Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 30 latu apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas minētas šo noteikumu 22.pielikuma 5.punktā.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1021 redakcijā)

7.⁴ Šo noteikumu 7.³ punktā minēto pacienta līdzmaksājumu izlieto ar ārstniecības procesu saistīto tiešo izdevumu segšanai, nodrošinot, ka neveidojas parādsaistības par piegādātajiem ārstniecības līdzekļiem, kas nepieciešami operāciju veikšanai.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā)

7.⁵ Šo noteikumu 7.³ punktā minēto pacienta līdzmaksājumu neiekasē no šo noteikumu 10.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām. Šādā gadījumā pacienta līdzmaksājumu nesedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pacienta līdzmaksājumu, kas veikts par šo noteikumu 10.17. un 10.19.apakšpunktā minētajām personām.

(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.252 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.37; MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.379; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021, sk. MK 20.04.2010. noteikumu Nr.379 2.punktu)

7.⁶ (Zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 271.punktu)

8. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā slimnīcā nedrīkst pārsniegt 250 latu.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91)

9. Pacienta iemaksu kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 400 latu. Izziņu par to, ka pacients kalendāra gada laikā ir samaksājis 400 latu par pacientu iemaksām, izsniedz dienesta teritoriālā nodaļa atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

10. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas:

10.1. bērni vecumā līdz 18 gadiem;

10.2. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

10.3. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalīb­nie­ki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas;

10.4. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91);

10.5. tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuber­kulozes noteikšanai;

10.6. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;

10.7. pacienti, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;

10.8. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 4.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos;

10.9. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatlie­kamās medicīniskās palīdzības brigādes;

10.10. personas, kas ir sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrētu valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klienti, vai personas, kuru uzturēšanos citu sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēto sociālo pakalpojumu sniedzēju ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās apmaksā valsts vai pašvaldība, ārstniecības iestādē, uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu;

10.11. visi iedzīvotāji, kuriem veic profilaktiskās apskates un izmeklē­jumus šo noteikumu 5. un 37.pielikuma 2.punktā minētajā kārtībā;

10.12. visi iedzīvotāji, kuriem veic vakcināciju vakcinācijas kalendāra ietvaros, pasīvo imūnterapiju, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

10.13. pacienti, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos;

10.14. orgānu donori;

10.15. personas, kuras saņem paliatīvo un veselības aprūpi mājās;

10.16. I grupas invalīdi;

10.17. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

10.18. (zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 271.punktu);

10.19. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.

(Grozīts ar MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.37; MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.379; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

11. Pacienta iemaksu par šo noteikumu 10.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām, pacienta iemaksu pacienta nāves gadījumā, kā arī pacienta iemaksu gadījumā, ja pārsniegts šo noteikumu 8. un 9.punktā noteiktais pacienta iemaksas apmērs, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

11.¹ Dienests no valsts budžeta līdzekļiem ārstniecības iestādēm sedz pacienta iemaksas starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 1.pielikumā noteikto pacienta iemaksas apmēru un atsevišķām personu kategorijām vai noteiktu diagnožu ārstēšanai noteikto samazināto pacienta iemaksas apmēru.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

11.² (Zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 271.punktu)

11.³ (Zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 271.punktu)

12. Pacienta iemaksu iekasē ārstniecības iestāde.

13. No valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu, kā arī šo noteikumu 24.pielikuma 5.punktā minētās valsts aģentūras un valsts pārvaldes iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

13.¹ Dienests savā mājas lapā internetā ievieto:

13.¹ 1. informāciju par ārstiem, kuri strādā ārstniecības iestādēs, kas noslēgušas ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās preces;

13.¹ 2. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā:

13.¹ 2.1. pacientu tiesības;

13.¹ 2.2. veselības aprūpes organizēšana un finansēšana;

13.¹ 2.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

13.¹ 2.4. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

13.¹ 2.5. Ārstniecības riska fonda darbība;

13.¹ 2.6. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti;

13.¹ 3. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, un izdevumu atlīdzināšanas kārtību;

13.¹ 4. receptē iekļaujamās informācijas apjomu.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

13.² Dienests katru gadu līdz 1.jūnijam atbilstoši šo noteikumu 48.pielikumā minētajiem kritērijiem apkopo informāciju par to ārstniecības iestāžu veselības aprūpes kvalitāti iepriekšējā gadā, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, un ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

14. No valsts budžeta neapmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, ja pacientam nav līgumattiecībās ar dienestu esoša ģimenes ārsta, speciālista vai ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījuma (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību šajos noteikumos minētajos gadījumos), kā arī nesedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

14.1. par ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personai vecumā līdz 22 gadiem), par silantu lietošanu, par zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī par zobu protezēšanu. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černo­biļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktajām personām izdevumus par zobārstniecības palīdzību sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm - pilnā apmērā;

14.2. par ambulatori veicamajām injekcijām ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi (izņemot gadījumus, ja sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā un medicīnisko palīdzību onkoloģiskiem slimniekiem, cukura diabēta slimniekiem, slimniekiem ar psihiskām slimībām, bērniem vecumā līdz 18 gadiem, tuberkulozes slimniekiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, hemofilijas slimniekiem, perniciozās anēmijas slimniekiem, pacientiem, kas saņem mājas aprūpi, un pacientiem, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju);

14.3. par pirmreizējiem medicīniski profilaktiskajiem pasākumiem, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī par obligātajām veselības pārbaudēm, ja mainās darba vides faktori;

14.4. par periodiskajām medicīniskajām apskatēm, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

14.5. par abortiem, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ;

14.6. par cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu;

14.7. par tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta nosūtījumu (izņemot gadījumus, ja pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību);

14.8. par seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu;

14.9. par ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

14.10. par kosmetoloģiskajiem pakalpojumiem un estētiski ķirurģiskajām operācijām;

14.11. par homeopātisko ārstēšanu;

14.12. par redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālās briļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;

14.13. par dzirdes aparātu iegādi, izņemot dzirdes implantus bērniem, pacientiem ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām vecumā no 18 gadiem līdz tāda vecuma sasniegšanai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija (turpmāk – darbspējīgs vecums) atbilstoši šo noteikumu 97.6.apakšpunktam;

14.14. par psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, izņemot šādus gadījumus:

14.14.1. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila slimnīcās vai nodaļās;

14.14.2. ja tā papildus nepieciešama, nodrošinot ambulatoro psihiatrisko palīdzību bērniem;

14.14.3. nodrošinot ambulatoro paliatīvo aprūpi bērniem;

14.14.4. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda rehabilitācijas programmas ietvaros vai alkohola un narkotisko vielu atkarības medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros;

14.14.5. veicot tiesu psiholoģiskās ekspertīzes;

14.15. par vakcināciju (izņemot pasīvo imūnterapiju un vakcinācijas kalendārā noteiktās vakcinācijas, vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību);

14.16. par profilaktiskajām un citām medicīniskajām apskatēm (izņemot šo noteikumu 5.pielikumā minētās profilaktiskās apskates);

14.17. par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu (izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodroši­nāšanai);

14.18. par tādu pacientu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

14.19. par ārstniecības iestāžu sniegto sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu, ja pacients rakstiski atsakās no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pats vai trešā persona veic maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

14.20. par ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

14.21. par orgānu un audu transplantāciju, izņemot:

14.21.1. asinis un to preparātus;

14.21.2. nieres;

14.21.3. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu;

14.21.4. kaulus un saistaudus;

14.21.5. fasciju;

14.21.6. ādu;

14.21.7. cīpslas;

14.21.8. skrimšļaudus;

14.21.9. sirds vārstuļus;

14.21.10. radzenes;

14.21.11. aknu transplantāciju bērniem;

14.22. par speciālistu mājas vizīti, izņemot:

14.22.1. psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi;

14.22.2. mājas vizītes pie pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

14.22.3. rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, un pacientiem ar diagnozēm I60, I61, I63, I64 vai I69, kuriem nepieciešama veselības aprūpe mājās;

14.23. par ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

14.23.1. bērniem vecumā līdz 18 gadiem;

14.23.2. I grupas invalīdiem;

14.23.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

14.23.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe (pamatdiagnozes saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijas (turpmāk - SSK-10) kodiem: B20-B24; C00-C97; D37-D48; G05; G12; G13; G35; G54.6; G55.0; G60.0; G61.0; G63.1; G70; G95.1; G95.2; G99.2; I50; I69; K22.2; L89; T91.3; blakusdiagnozes kods visos gadījumos - Z51.5);

14.23.5. mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu;

14.23.6. mājas vizītes pie pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

14.23.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu XII¹ nodaļai;

14.23.8. personām ar gripas saslimšanu gripas epidēmijas laikā;

14.23.9. personas, pie kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde veikusi izbraukumu un ar kuru šo noteikumu 43.5.apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie pacienta;

14.24. par ambulatori veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem (izņemot šo noteikumu 6.pielikumā minētos izmeklējumus vai izmeklējumus, kas veikti references laboratorijā atbilstoši šo noteikumu 110.¹⁸ punktam, kā arī bērniem nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus, kuru nepieciešamība ir apstiprināta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuri atbilst šo noteikumu 200.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, to saņemšanai citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē);

14.25. par konsultācijām, klīniskajiem un paraklīniskajiem diagnosticējo­šajiem izmeklējumiem, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs;

14.26. par medicīnisko rehabilitāciju, izņemot:

14.26.1. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.);

14.26.2. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

14.26.3. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa nosūtījumu, ja medicīnisko rehabilitāciju saskaņā ar šo noteikumu IV¹ nodaļu sniedz bērniem invalīdiem, bērniem un pacientiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, kuriem medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu saņemšanas, pacientiem ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 97.6.apakšpunktam;

14.26.4. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalīb­niekus un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu;

14.26.5. (svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.);

14.26.6. (svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.);

14.26.7. pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

14.26.8. ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa, kā arī funkcionālā speciālista konsultāciju;

14.27. (zaudējis spēku ar 01.04.2009.; skat. 262. punktu);

14.28. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91);

14.29. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91);

14.30. par ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

14.31. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

14.32. par pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumiem;

14.33. par mākslas terapijas speciālista sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot multiprofesionālās komandas sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus;

14.34. (svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.);

14.35. par sporta ārsta sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot Valsts sporta medicīnas centrs vai tā tiesību un saistību pārņēmēja sniegtos sporta medicīnas pakalpojumus bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (ja bērni papildus pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguvei apmeklē sporta treniņus (nodarbības) sporta izglītības iestādēs, sporta klubos vai sporta federācijās un nepiedalās sporta sacensībās);

14.36. par ķirurģisko palīdzību, izņemot ambulatori sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (tai skaitā ektoparazītu noņemšanu), dienas stacionārā sniegto ķirurģisko palīdzību, neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumus, ķirurģisko palīdzību bērniem, ķirurģisko ārstēšanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumos, hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģisko ārstēšanu, plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam, un ķirurģisko palīdzību šo noteikumu 22.pielikuma 2.punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās (turpmāk – programma "Iezīmētie pakalpojumi");

14.37. par veselības aprūpes pakalpojumiem traumatoloģijā un ortopēdijā, izņemot:

14.37.1. neatliekamo palīdzību traumu gadījumos;

14.37.2. traumu seku, kaulu un locītavu saslimšanu stacionāru ārstēšanu ar traumatologu–ortopēdu konsilija atzinumu;

14.37.2.¹ ambulatori veiktu traumu seku, kaulu un locītavu saslimšanu ārstēšanu;

14.37.3. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju;

14.37.4. endoprotezēšanas operācijas;

14.37.5. onkoloģisko saslimšanu kaulos un mīkstajos audos ārstēšanu;

14.37.6. nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operā­cijas ar implantu pielietošanu);

14.37.7. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;

14.37.8. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu saslimšanu ārstēšanu:

14.37.8.1. ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku;

14.37.8.2. ar progresējošu mugurkaula deformāciju ar mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinumu;

14.37.9. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 97.6.apakšpunktam;

14.38. par ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskām operācijām, noslīdējumu korekciju, izņemot totālu dzemdes prolapsu;

14.39. par dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot korekciju bērniem;

14.40. par konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība;

14.41. (svītrots ar MK 21.08.2012. noteikumiem Nr.573);

14.42. par urīna nesaturēšanas operācijām, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci;

14.43. par medicīnisko apaugļošanu sievietēm pēc 37 gadu vecuma.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919; MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.379; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411; MK 21.08.2012. noteikumiem Nr.573; MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939; 14.23.9.apakšpunkts stājas spēkā 01.04.2013., sk. grozījumu 3.punktu)

15. (Svītrots ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605)

16. No valsts budžeta neapmaksā pakalpojumus, kas nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā pacienta vai tās pavadošās personas transporta un uzturē­šanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu.

17. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:

17.1. Aizsardzības ministrija:

17.1.1. pacienta iemaksas - profesionālā militārā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem, kā arī atvaļinātajiem karavīriem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizsardzības jomā ir noteiktas tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi;

17.1.2. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti profesionālā militārā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem, kā arī atvaļinātajiem karavīriem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, veicot medicīnisko ekspertīzi vai dispanserizāciju;

17.1.3. par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti zemessargiem veselības pārbaudes (dispanserizācijas) laikā;

17.2. Tieslietu ministrija:

17.2.1. ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

17.2.2. pacientu iemaksas un pacientu līdzmaksājumus par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī pacientu līdzmaksājumus par zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kuru iegādes izdevumu kompensācija ir noteikta normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju;

17.3. Iekšlietu ministrija:

17.3.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem un izglītojamiem ar speciālajām dienesta pakā­pēm - sedz pacientu iemaksas un maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar iekšlietu jomu regulējošiem normatī­vajiem aktiem un kurus neapmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

17.3.2. patvēruma meklētājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri aizturēti Imi­grācijas likumā noteiktajā kārtībā, - par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs;

17.3.3. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ambulatori sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem).

(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

18. Ja personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts budžeta līdzekļiem, dienests regresa kārtībā piedzen šos izdevumus no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

18.¹ (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

19. Primārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji sniedz personai ambula­torajās ārstniecības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādes ambulatorajā nodaļā vai dzīvesvietā.

20. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir:

20.1. ģimenes ārsts (tai skaitā pediatrs un internists saskaņā ar šo noteikumu 239., 240. punktu);

20.2. ārsta palīgs (feldšeris);

20.3. māsa;

20.4. vecmāte, kura nodarbināta ģimenes ārsta praksē;

20.5. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 21.08.2012. noteikumiem Nr.573)

21. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

21.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja;

21.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates programmas ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

21.3. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411);

21.4. pamatojoties uz ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu (ja persona atrodas ieslodzījumā).

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

22. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz vienošanos (9.pielikums) divos eksemplāros, kuru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs paliek pie ģimenes ārsta, otrs pie personas.

22.¹ Pie pediatra reģistrē vienīgi bērnus līdz 18 gadu vecumam.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

23. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

23.1. personas dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteri­torijas, kuru nosaka dienesta un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši dienesta apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam;

23.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 2000 reģistrētu pacientu vai 900 bērnu, izņemot jau reģistrēta pacienta pirmās pakāpes lejupējos radiniekus vai laulāto un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

24. Katrai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju.

25. Lai pārreģistrētos, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz jaunu vienošanos.

26. Informāciju par šo noteikumu 22. un 25.punktā minēto vienošanos ģimenes ārsts piecu darb­dienu laikā ievada dienesta vadības informācijas sistēmā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

27. Dienests veic šādas izmaiņas dienesta vadības informācijas sistēmā:

27.1. pacienta reģistrācijas bloķēšanu, piešķirot pacientam statusu, kas uz laiku aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj pacienta pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta šo noteikumu 33.punktā minētajā gadījumā;

27.2. pacientu reģistrācijas atbloķēšanu un tādas reģistrācijas atjaunošanu, kāda viņam bija pirms tās bloķēšanas šo noteikumu 34.punktā minētajā gadījumā;

27.3. pacienta izslēgšanu – pacientu izslēdz no ģimenes ārsta pacientu saraksta šo noteikumu 29., 31., 32. un 35.punktā minētajos gadījumos;

27.4. pacientu masveida pārreģistrāciju šo noteikumu 30.punktā minētajā gadījumā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

28. Šo noteikumu 26. un 27.punktā minētie reģistrācijas notikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to apstiprināšanas dienesta vadības informācijas sistēmā.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

29. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu, dienests piecu darbdienu laikā izslēdz pacientus no ģimenes ārsta pacientu saraksta un vietējos plašsaziņas līdzekļos vai dienesta mājaslapā internetā, ja attiecīgajā teritorijā nav iespējams informāciju izziņot vietējos plašsaziņas līdzekļos, izziņo par šī ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu pārreģistrāciju. Pārreģistrācijas termiņš ir seši mēneši.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

30. Šo noteikumu 29.punktā minētie pacienti izvēlas citu ģimenes ārstu no dienesta piedāvātā ģimenes ārstu saraksta un noslēdz šo noteikumu 22.punktā minēto vienošanos. Pacientus, kuri pārreģistrācijas termiņa laikā nav reģistrējušies pie cita ģimenes ārsta, dienests ir tiesīgs reģistrēt pie ģimenes ārsta, kurš pārņem šo noteikumu 29.punktā minētā ģimenes ārsta praksi.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

31. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu, dienests ir tiesīgs izslēgt pacientu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, informējot par to pacientu. Pacientam ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā; kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

31.¹ Dienests izslēdz no pediatra reģistrēto pacientu saraksta pacientu, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē pacientu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

32. Latvijas Republikas valstspiederības statusu zaudējušos un mirušos pacientus no pacientu saraksta svītro dienests, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju.

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1291 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

33. Pacienta reģistrāciju dienests bloķē:

33.1. psihiatrisko slimnīcu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem;

33.2. ieslodzījumā esošām personām;

33.3. personām, kas uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

34. Ja ir zudis šo noteikumu 33.punktā minētais pacienta reģistrācijas blo­ķēšanas iemesls, dienests atbloķē pacienta reģistrāciju.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

35. Pacienta izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, dienests veic piecu darbdienu laikā.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

36. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

37. Vienošanos ģimenes ārsts uzglabā, kamēr pacients ir reģistrēts viņa pacientu sarakstā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

38. Persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta.

39. Dienests savā mājas lapā internetā ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai mājas lapā), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darba laiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

40. Ģimenes ārsta pacients ir:

40.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

40.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura:

40.2.1. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir saslimusi un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības;

40.2.2. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

40.2.3. tiek vakcinēta vakcinācijas iestādē;

40.2.4. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības;

40.2.5. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

40.2.6. atrodas ieslodzījuma vietā un ir vērsusies pie ģimenes ārsta ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu;

40.2.7. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja;

40.2.8. ir no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.229; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

41. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto pacientu veselības aprūpi.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

42. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētam pacientam var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to rakstiski vienojoties ar pacientu.

43. Ģimenes ārsta pienākums ir:

43.1. konstatēt pie viņa reģistrētā vai viņa aprūpē esoša, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos miruša pacienta nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, izsniegt normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību noteiktos dokumentus;

43.2. normatīvajos aktos par patologanatomisko izmeklēšanu noteiktajos gadījumos nosūtīt mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai;

43.3. informēt Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi;

43.4. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411);

43.5. nodrošināt, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts vai māsa, vai ārsta palīgs (feldšeris) sazinās ar pacientu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939; 43.5.apakšpunkts stājas spēkā 01.04.2013., sk. grozījumu 3.punktu)

44. Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošina pacientam veselības aprūpes pakalpojumu ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus nosacījumus:

44.1. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks:

44.1.1. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto pacientu skaits praksē ir līdz 2000;

44.1.2. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto pacientu skaits praksē ir vairāk par 2000 pacientiem;

44.1.¹ (svītrots ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.952);

44.2. prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā;

44.3. laiks, kad pacientus pieņem ģimenes ārsts, – gan rīta (laikā no plkst.8.00 līdz 13.00), gan vakara (laikā no plkst.13.00 līdz 19.00) stundās;

44.4. noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) – katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja pacients ģimenes ārsta praksē vērsies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām;

44.5. noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

44.6. primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darb­dienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku;

44.7. mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1041 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

45. Ārpus šo noteikumu 44.punktā minētā darba laika ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus republikas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī – var nodrošināt dežūrārsts (ārsts, kurš pieņem pacientus ārpus ģimenes ārstu darba laika). Dežūrārstu skaitu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne mazāk kā vienu dežūrārstu uz 40000 iedzīvotāju.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

46. Ģimenes ārsta pienākums ir šo noteikumu 44.punktā minēto māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošināt ar iekārtotu darba vietu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

47. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ģimenes ārsts šo noteikumu 40.1., 40.2.1., 40.2.2., 40.2.4., 40.2.7. un 40.2.8.apakšpunktā minēto personu, kura vērsusies pie ģimenes ārsta, var nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

48. Ģimenes ārsts nodrošina pacientu ar informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī ar infor­māciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu.

49. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz piecas dienas, ģimenes ārsts ar dienestu saskaņo savas prombūtnes laiku un rakstiski iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz divus mēnešus, dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

50. Ģimenes ārsts nodrošina šo noteikumu 44.punktā minētās māsas vai ārsta palīga (feldšera) aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

50.1. māsu var aizvietot māsa vai ārsta palīgs (feldšeris);

50.2. ārsta palīgu (feldšeri) var aizvietot ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

51. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde saskaņā ar šo noteikumu 49. un 50.punktu.

52. Dienests veido primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu šādiem pakalpojumu sniedzējiem:

52.1. ģimenes ārstiem;

52.1.¹ (zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 277.punktu);

52.2. māsām un ārsta palīgiem (feldšeriem);

52.3. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411);

52.4. zobārstiem un zobu higiēnistiem.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

53. Ģimenes ārstu reģistrē ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt par ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā un būt līgumattiecībās ar dienestu, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, ģimenes ārsta pašreizējā darba vieta.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.229)

53.¹ Zobārstu vai zobu higiēnistu reģistrē zobārstu un zobu higiēnistu gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde, kurā strādā zobārsts vai zobu higiēnists, ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteikusi vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pakalpojuma sniegšanas adrese, kontakttālrunis, ārstniecības personas vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

53.² (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 277.punktu)

53.³ Ja ģimenes ārsts gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas iesniedz dienestā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 53.punktam, dienests šo ģimenes ārstu reģistrē gaidīšanas sarakstā ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

54. Māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) reģistrē māsu un ārstu palīgu (feldšeru) gaidīšanas sarakstā:

54.1. ja māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt kopā ar ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, māsas vai ārsta palīga (feldšera) pašreizējā darba vieta un teritorija, kurā persona vēlas strādāt;

54.2. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411).

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.229)

55. Šo noteikumu 52.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus svītro no attiecīgā gaidīšanas saraksta, ja:

55.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs izteicis šādu vēlēšanos;

55.2. ir anulēts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sertifikāts;

55.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir svītrots no ārstniecības personu reģistra;

55.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas ir līgumattiecībās ar dienestu, neievēro šajos noteikumos noteikto primārās veselības aprūpes kārtību vai ar dienestu noslēgtajā līgumā ietvertos nosacījumus;

55.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs noslēdz līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt;

55.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs mēneša laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz rakstisku atbildi, kurā piekrīt slēgt līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt, izņemot gadījumu, ja veselības aprūpes sniedzējs ilglaicīgi aizvieto citu ģimenes ārstu.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

55.¹ Šo noteikumu 52.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atsaka reģistrēt attiecīgajā gaidīšanas sarakstā, ja:

55.¹1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav derīga ārstniecības personas sertifikāta;

55.¹2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav izpildījis šo noteikumu 53., 53.¹ vai 54.punktā noteikto reģistrācijas kārtību gaidīšanas sarakstā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

55.² Ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš saskaņā ar šo noteikumu 49.punktu ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis līgumattiecības pārtraukušo ģimenes ārstu.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

56. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

56.¹ Dienests savā mājas lapā internetā publicē primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, norādot:

56.¹ 1. ārstniecības personas vārdu, uzvārdu;

56.¹ 2. ārstniecības personas specialitāti;

56.¹ 3. teritoriju, kurā ārstniecības persona vēlas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

56.¹ 4. reģistrācijas datumu sarakstā.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

57. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:

57.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads);

57.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads);

57.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads);

57.4. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads);

57.5. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads).

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

58. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām saskaņā ar šo noteikumu 11. un 12.pielikumu.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

59. Šo noteikumu 58.punktā minētos valsts budžeta līdzekļus dienests plāno novirzīt samaksai par:

59.1. ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

59.2. māsas un ārsta palīga (feldšera) darbu;

59.3. zobārstu, zobārstu asistentu, zob­ārstu māsu un higiēnistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

59.4. vecmātes un dežūrārsta darbu;

59.5. (svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411).

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

60. Ģimenes ārsta mēneša ieņēmumus par pacientu aprūpi veido:

60.1. maksājums, kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto pacientu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu (kapitācijas nauda);

60.2. samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumu;

60.3. fiksētie maksājumi un piemaksas saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu;

60.4. samaksa par īslaicīgo pacienta aprūpi;

60.5. māsas un ārsta palīga (feldšera) darba samaksa saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu;

60.6. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.);

60.7. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 60.1., 60.2., 60.3., 60.4. un 60.5.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

60.¹ Par īslaicīgo pacienta aprūpi atbilstoši šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem (īslaicīgais pacients) veselības aprūpes pakalpojumu sniegušajam ģimenes ārstam samaksā ģimenes ārsta aprūpes epizodes tarifu (šo noteikumu 19.pielikums) un manipulāciju tarifu (šo noteikumu 14.pielikums).

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

60.² Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodes tarifu apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura pacients reģistrēts, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētās mēneša kapitācijas naudas pamatmaksājuma.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

60.³ Ja pacients, kurš ir reģistrējies pie ģimenes ārsta, veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šo noteikumu 40.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem (nav īslaicīgais pacients), šim pacientam sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā)

61. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

62. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

63. Aprēķināto mēneša kapitācijas naudu attiecīgā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpei dienests sadala šādi:

63.1. pamatmaksājumā - 87 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas apmēra;

63.2. ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā - 13 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas apmēra.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

64. Ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgo maksājumu sadala ģimenes ārsta mēneša darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā un ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā proporcijā 1:2.

65. Ģimenes ārsta mēneša darbības novērtējuma mainīgo maksājumu dienests izmaksā reizi ceturksnī pilnā apmērā, ja ģimenes ārsts savā darbībā šajā laikā ir izpildījis visus šo noteikumu 44. un 46.punktā minētos nosacījumus. Ja dienests ir saņēmis spēkā esošu Veselības inspekcijas lēmumu, kuram beidzies apstrīdēšanas termiņš un kurā konstatēts, ka ģimenes ārsts šajā laikā pilnībā nav izpildījis kādu no šo noteikumu 44. un 46.punktā minētajiem noteikumiem, dienests ģimenes ārsta mēneša darbības novērtējuma mainīgo maksājumu attiecīgajā ceturksnī neizmaksā.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

66. Ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma mainīgo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 49.pielikumu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

66.¹ (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

67. Ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgā maksājuma neizmaksāto daļu dienests izlieto tādu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā šādu kārtību un prioritāro secību:

67.1. šo noteikumu 110.¹⁶ punktā aprēķinātā maksājuma izmaksai;

67.2. šo noteikumu 12.pielikuma 21.punktā norādītā maksājuma veikšanai par ģimenes ārsta atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā;

67.3. šo noteikumu 60.2., 60.3. un 60.4.apakšpunktā norādīto maksājumu segšanai;

67.4. lai apmaksātu veselības aprūpi mājās un zobārstniecības pakalpojumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

67.¹ (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

68. Šo noteikumu 45.punktā minētā dežūrārsta darbu apmaksā ar ikmēneša fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 17.pielikumam.

69. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

69.¹ Šo noteikumu 59.4.apakšpunktā minēto vecmātes darbu apmaksā atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumam.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252)

69.² (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

70. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits sasniedz 600 (primārās veselības aprūpes pediatra sarakstā – 300 bērnu), bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar dienestu, tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido:

70.1. šo noteikumu 180.1.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

70.2. šo noteikumu 180.2.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

70.3. šo noteikumu 12.pielikuma 1.punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.952; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

71. Māsu un ārstu palīga (feldšera) darba apjoma apraksts un darbības nodroši­nāšanas maksājuma aprēķins noteikts šo noteikumu 15.pielikumā un XII¹ nodaļā.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

72. Ģimenes ārsts no saviem ieņēmumiem var noteikt papildu atalgojumu māsai un ārsta palīgam (feldšerim).

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

73. Zobārstu, zobārstu asistentu, zobārstu māsu un zobu higiēnistu veikto darbu apmaksā atbilstoši zobārstniecības pakalpojumu tarifiem (18.pielikums).

74. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

74.1. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;

74.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

75. Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona:

75.1. ambulatorajā ārstniecības iestādē;

75.2. slimnīcas ambulatorajā nodaļā;

75.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē, ja tajā ir organizēta ambulatorās palīdzības sniegšana;

75.4. dienas stacionārā;

75.5. slimnīcā.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91)

76. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

76.1. pēc ģimenes ārsta, speciālista vai ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījuma;

76.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

76.2.1. pie psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F00-F09; F20-F62; F63.1-F99);

76.2.2. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F10-F19; F63.0);

76.2.3. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15-A19; B90; J65; P37.0; R76.1; Y58.0; Y60.3; Z03.0; Z20.1);

76.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A50-A64; B35.0,4,8; B37.3,4; B86; L01.1; L08.0; L24.4; L30.2; Z11.3,4; Z20.2,6; Z22.4; Z29.2; Z86.1);

76.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: E10-E14.9);

76.2.6. pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: C00-C97; D00-D09; D37-D48; I78; I88-I89; N40; N60-N63; N64.5,8,9; N85.0,1; N87.2,9; N88; N89.1,2,3,4,9; N90.1,2,3,4,7,9; N95.0,8,9; O01);

76.2.7. pie ginekologa, tai skaitā pacientēm ar diagnozi Z01.4 ārpus valsts organizētā vēža skrīninga;

76.2.8. pie oftalmologa;

76.2.9. pie bērnu ķirurga;

76.2.10. pie pediatra;

76.2.11. pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10 – B20–B24; Z21);

76.3. (svītrots ar MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611);

76.4. pēc savas iniciatīvas vēršoties šo noteikumu 75.punktā minētajās ārstniecības iestādēs, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

76.5. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma;

76.6. pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, lai veiktu šo noteikumu 37.pielikuma 2.2.apakšpunktā minēto slēpto asiņu izmeklējumu;

76.7. ar dienesta nosūtīto uzaicinājumu valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros;

76.8. pie sporta ārsta.

(Grozīts ar MK 04.09.2007. noteikumiem Nr.605; MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

76.¹ Dienests organizē un pārrauga organizēto vēža skrīningu (turp­māk - organizēto skrīningu). Lai nodrošinātu šo noteikumu 37.pielikumā noteikto vēža skrīninga izmeklējumu saņemšanu, dienests:

76.¹1. organizē un nosūta uzaicinājumus krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu veikšanai valsts organizētā skrīningā iekļauto mērķa grupu iedzīvotājiem;

76.¹2. saskaņā ar atlases procedūras rezultātiem slēdz līgumus ar pakalpo­jumu sniedzējiem par organizētā skrīninga veikšanu;

76.¹3. katru gadu līdz 1.septembrim pieņem lēmumu par nākamajā gadā organizējamā skrīningā iekļaujamo vecuma grupu izmeklēšanas plānu atbilstoši šo noteikumu 37.pielikumā minētajām vadlīnijām.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

77. Lai pacients saņemtu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot šo noteikumu 76.2. un 76.4.apakšpunktā minētos gadījumus), ģimenes ārsts vai speciālists noformē nosūtījumu. Nosūtījumu noformē uz veid­lapas, kas apstiprināta normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību.

77.¹ (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

77.² Nosūtot izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem dienas stacionāra pacientam, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists nosūtījumā norāda pacienta atbilstību dienas stacionāra pacienta statusam.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

77.¹ (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

77.² Nosūtot izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem dienas stacionāra pacientam, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists nosūtījumā norāda pacienta atbilstību dienas stacionāra pacienta statusam.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

78. Lai pacients saņemtu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakal­pojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

78.1. kopīgi ar pacientu izvēlas konsultācijas vai diagnostiskā izmeklē­juma vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

78.2. informē pacientu par nepieciešamību pieteikties uz konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu. Nosūtot uz dienas stacionāru, ģimenes ārsts vai speciālists vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laiku un izdara nosūtījumā atzīmi par to.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

79. Pacients vienojas ar šo noteikumu 78.punktā minēto ārstniecības iestādi par konkrētu laiku, kad tiks saņemta nosūtījumā norādītā konsultācija vai veikts diagnostiskais izmeklējums.

80. Nosūtījumā norādītā ārstniecības iestāde informē attiecīgo ģimenes ārstu vai speciālistu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu atbilstoši nosūtī­šanas mērķim.

80.¹ Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur pacientam ārstēšana un veselības aprūpe tiek nodrošināta nepilnu diennakti un ir nepieciešama pacienta novērošana pēc manipulācijas veikšanas ne mazāk par trim stundām diennaktī.

80.² Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr nav nepieciešama uzņemšana stacionārā.

80.³ Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo:

80.³ 1. uzņemšana vienu vai vairākas reizes;

80.³ 2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

80.³ 3. vienas uzņemšanas ilgums ir nepilna diennakts (līdz 24 stundām).

80.⁴ Dienas stacionārā veselības aprūpes pakalpojumus veic šādos līmeņos:

80.⁴ 1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas, kā arī asins kabinets;

80.⁴ 2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kura neatbilst šo noteikumu 80.⁴ 1.apakšpunktam.

80.¹ Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur pacientam ārstēšana un veselības aprūpe tiek nodrošināta nepilnu diennakti un ir nepieciešama pacienta novērošana pēc manipulācijas veikšanas ne mazāk par trim stundām diennaktī.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

80.² Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr nav nepieciešama uzņemšana stacionārā.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

80.³ Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo:

80.³ 1. uzņemšana vienu vai vairākas reizes;

80.³ 2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

80.³ 3. vienas uzņemšanas ilgums ir nepilna diennakts (līdz 24 stundām).

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

80.⁴ Dienas stacionārā veselības aprūpes pakalpojumus veic šādos līmeņos:

80.⁴ 1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas, kā arī asins kabinets;

80.⁴ 2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kura neatbilst šo noteikumu 80.⁴ 1.apakšpunktam.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

81. (Zaudējis spēku ar 01.07.2011.; sk. 282.punktu)

82. (Zaudējis spēku ar 01.07.2011.; sk. 282.punktu)

83. Lai pacients saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

83.1. ja nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta pacientu uz slimnīcu, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un pacienta veselības stāvokli;

83.2. kopīgi ar pacientu izvēlas slimnīcu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

83.3. vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par pacienta stacionēšanas nepieciešamību un pacienta stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

83.¹ Ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka slimnieku nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to nosūtītāju.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā)

84. Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka pacientam nepieciešams saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar slimnīcu par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā slimnīcas uzņemšanas nodaļā veic nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus un atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai:

84.1. ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka slimnieku nav nepiecie­šams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to nosūtītāju;

84.2. ja slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, slimnīca vienojas ar pacientu par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to pacienta ģimenes ārstu.

84.¹ Ja ģimenes ārsts vai speciālists nosūta pacientu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai neatliekamā kārtā, bet slimnīcas uzņemšanas nodaļā konstatē, ka pacientu nav nepieciešams stacionēt vai veselības aprūpes pakalpojumus nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, dienests apmaksā slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros pakalpojumus šādā kārtībā:

84.¹ 1. šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā minētajām slimnīcām – ar ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību un par veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem atbilstoši ārstniecības personas kompetencei;

84.¹ 2. ārstniecības iestādēm, kas nav minētas šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā, – saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem atbilstoši ārstniecības personas kompetencei un atbilstoši šo noteikumu 19.pielikumā minētajām aprūpes epizodēm un to tarifiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

85. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (brigāde) nogādā cietušo (saslimušo) neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

85.¹ Stacionārās ārstniecības iestādes atbildīgā dežurējošā ārstniecības persona nodrošina nekavējošu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nogādāto pacientu pieņemšanu ārstniecības iestādē.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

86. Ja pacientu, kurš vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas, nestacionē, samaksu par slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic šādā kārtībā:

86.1. ja pacientam ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, dienests apmaksā slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros pakalpojumus šādos gadījumos:

86.1.1. šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā minētajām slimnīcām – ar ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību un par veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem atbilstoši ārstniecības personas kompetencei;

86.1.2. ārstniecības iestādēm, kas nav minētas šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā, – saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem atbilstoši ārstniecības personas kompetencei un atbilstoši šo noteikumu 19.pielikumā minētajām aprūpes epizodēm un to tarifiem;

86.2. pacients apmaksā slimnīcas uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi, ja pacientam nav trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, vai nepieciešamā palīdzība nepārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

86.¹ (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

86.² Saņemot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, pacients veic pacientu iemaksu šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 2.pielikuma nosacījumus.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

87. Ja ir medicīniskas indikācijas, slimnīca nodrošina stacionēta slimnieka pārvešanu stacionēšanai uz citu slimnīcu, kā arī stacionēta slimnieka nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nozīmēto ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz slimnīcu.

87.¹ Aprūpes slimnīcā (nodaļā) ārstē pacientus pēc akūtā ārstēšanas perioda, kas pārvesti no šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā minētajām slimnīcām, kā arī pacientus ar hroniskām progresējošām slimībām un hronisku slimību paasinājumu gadījumos ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja pacienta veselības stāvokļa dēļ ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori. Aprūpes slimnīcā (nodaļā) nodrošina ārsta pakalpojumu dienas laikā un māsas aprūpi visu diennakti.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

87.² Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Ogres rajona slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Preiļu slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca", sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca" neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā ambulatori apkalpoto pacientu skaits gadā ir vismaz 40 % no kopējā slimnīcā apkalpoto pacientu skaita.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 293.punktu)

88. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

(Nodaļa MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1041 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

88.¹ Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir pacientiem ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem nodrošināt šo ierobežojumu mazinā­šanu vai novēršanu.

88.² Pacientu atlasi medicīniskas rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs vai psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš izmeklē pacientu tieši vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu (veicot to līdz piecām nodarbībām ilgā funkcionālā speciālista kursā) medicīnisko dokumentāciju akūtu stāvokļu ārstēšanas vai hroniski noritošas slimības laikā, pacientam atrodoties stacionārā vai pacientu konsultējot ambulatori.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

88.³ Veicot pacientu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sa­ņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs novērtē:

88.³1. pacienta veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus;

88.³2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

88.³3. pacienta un viņa piederīgo motivāciju;

88.³4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņem­šanai.

88.⁴ Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa nosūtījuma pacients var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

(Grozīts ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

88.⁵ Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabi­li­tācijas medicīnas ārsti, rehabilitologi un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpo­jumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām.

88.⁶ Medicīniskās rehabilitācijas konsultāciju sniedz fizikālās un rehabili­tācijas medicīnas ārsts, rehabilitologs, funkcionālais speciālists vai rehabilitācijā specializējusies ārstniecības atbalsta persona.

88.⁷ Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, rehabilitologa vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

88.⁸ Monoprofesionālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz tikai ambulatori.

88.⁹ Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specia­lizēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda. Pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs, psihiatriska profila iestādē vai struktūrvienībā pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem – psihiatrs, bērnu psihiatrs un vismaz trīs dažādu profesiju funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un konsultantiem. Multiprofesionālu medicīniskās rehabili­tācijas pakalpojumu var sniegt bāzes vai intensīvas rehabilitācijas kursa veidā.

(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

88.¹⁰ Multiprofesionālos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz dienas stacionārā vai diennakts stacionārā.

88.¹¹ Hronisku funkcionālu ierobežojumu gadījumā fizikālās un rehabi­litācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs pacientu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs, īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

88.¹¹1. nosaka pacienta veselības un funkcionālā stāvokļa kontroles intervālus (ne retākus kā vienu reizi gadā) un organizē to īstenošanu;

88.¹¹2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas;

88.¹¹3. nosūta pacientu valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

88.¹¹4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

88.¹² Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi pacientu medicīniskās rehabilitā­cijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

88.¹²1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto pacientu uzskaiti;

88.¹²2. pacientu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

88.¹³ Pacientiem, kuri saņem monoprofesionālu vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, un pacientiem, kuri ir iekļauti dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai rehabilitologs izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu.

88.¹⁴ Medicīniskās rehabilitācijas plāns ietver:

88.¹⁴1. medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

88.¹⁴2. plānotās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas;

88.¹⁴3. pielietojamo medicīnisko tehnoloģiju riskus un kontrindikācijas;

88.¹⁴4. termiņus un kritērijus atkārtotai pacienta funkcionēšanas novērtē­šanai;

88.¹⁴5. rehabilitācijas kursa pabeigšanas un rezultātu novērtēšanas nosacījumus.

88.¹⁵ Pacienta stāvoklim stabilizējoties (atbilstoši fizikālās un rehabilitā­cijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa atzinumam), pēc pacienta iniciatīvas vai pacientam pārceļoties uz sociālās palīdzības sistēmas institūciju, medicī­niskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.

89. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

90. (Svītrots ar MK 31.05.2011. noteikumiem Nr.421)

91. Samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veic:

91.1. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

91.2. saskaņā ar manipulāciju sarakstu un pakalpojumu tarifiem par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem (18.pielikums) atbilstoši ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizodēm un to tarifiem (19.pielikums);

91.3. saskaņā ar ikmēneša fiksēto maksājumu.

91.¹ Samaksu par dienas stacionārā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic saskaņā ar manipulāciju sarakstu un pakalpojumu tarifiem par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem (18.pielikums) atbilstoši ārstniecības personas kompetencei, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 46.pielikumu.

91.² Samaksu par šo noteikumu 38.pielikumā minētajiem ambulatorajiem izmeklējumiem dienests veic, ja pacientu šiem izmeklējumiem nosūtījis sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists.

91.³ (Svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.37)

91.⁴ Samaksu par plānveida vizuālās diagnostikas izmeklējumiem un diagnostikas izmeklējumiem neiroloģijā veic atbilstoši šo noteikumu 41.pielikumā minētajiem nosacījumiem.

91.⁵ Samaksu par ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem dienests veic no līdzekļiem, kas nodoti ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista kontrolē saskaņā ar šo noteikumu V¹ nodaļu. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī ir sniedzis pakalpojumus, kuru apmaksai paredzētais apmērs ir lielāks par 5 000 latu, tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visai attiecīgajā mēnesī izmaksājamai summai.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

91.¹ Samaksu par dienas stacionārā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic saskaņā ar manipulāciju sarakstu un pakalpojumu tarifiem par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem (18.pielikums) atbilstoši ārstniecības personas kompetencei, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 46.pielikumu.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

91.² Samaksu par šo noteikumu 38.pielikumā minētajiem ambulatorajiem izmeklējumiem dienests veic, ja pacientu šiem izmeklējumiem nosūtījis sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

91.³ (Svītrots ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.37)

91.⁴ Samaksu par plānveida vizuālās diagnostikas izmeklējumiem un diagnostikas izmeklējumiem neiroloģijā veic atbilstoši šo noteikumu 41.pielikumā minētajiem nosacījumiem.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.379 redakcijā)

91.⁵ Samaksu par ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem dienests veic no līdzekļiem, kas nodoti ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista kontrolē saskaņā ar šo noteikumu V¹ nodaļu. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī ir sniedzis pakalpojumus, kuru apmaksai paredzētais apmērs ir lielāks par 5 000 latu, tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visai attiecīgajā mēnesī izmaksājamai summai.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

92. Aprūpes epizodi var īstenot tikai viens ārsts (ģimenes ārsts vai cits ambulatorās veselības aprūpes speciālists), vai arī tajā tiek iesaistīti vairāki ārsti. Ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, aprūpes epizodi noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo pacienta apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

93. Ikmēneša fiksēto maksājumu piemēro samaksai par šādu speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu:

93.1. psihiatrs (sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar šo noteikumu 76.2.1.apakšpunktā minētajām diagnozēm);

93.2. narkologs (sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar šo noteikumu 76.2.2.apakšpunktā minētajām diagnozēm);

93.3. pneimonologs (sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar šo noteikumu 76.2.3.apakšpunktā minētajām diagnozēm);

93.4. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

93.5. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

93.6. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

93.7. diabētiskās pēdas aprūpes kabinets;

93.8. paliatīvās aprūpes kabinets;

93.9. bronhiālās astmas kabinets;

93.10. steidzamās medicīniskās palīdzības punkts;

93.11. stomas kabinets;

93.12. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

93.13. psihologa kabinets;

93.14. metadona terapijas kabinets;

93.15. cistiskās fibrozes kabinets valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";

93.16. diabēta apmācības kabinets bērniem valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".

93.¹ Šo noteikumu 93.10.apakšpunktā minētajā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

93.² Šo noteikumu 93.¹ punktā minētajā gadījumā papildus šo noteikumu 93.10.apakšpunktā norādītajam fiksētajam maksājumam par pacientam veiktiem diagnostiskiem izmeklējumiem dienests ārstniecības iestādei maksā saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

93.¹ Šo noteikumu 93.10.apakšpunktā minētajā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos, un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

93.² Šo noteikumu 93.¹ punktā minētajā gadījumā papildus šo noteikumu 93.10.apakšpunktā norādītajam fiksētajam maksājumam par pacientam veiktiem diagnostiskiem izmeklējumiem dienests ārstniecības iestādei maksā saskaņā ar šo noteikumu 18.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

94. Ikmēneša fiksētā maksājuma apmēra aprēķinā ietver:

94.1. ārstu un māsu darba samaksu šo noteikumu X nodaļā minētajā apmērā;

94.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

94.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.

95. Šo noteikumu 94.3.apakšpunktā minēto līdzekļu apmēru nosaka kā ikmēneša fiksēto maksājumu sadalījumā pa šo noteikumu 93.punktā minētajām ārstu specialitātēm un struktūrvienībām atbilstoši šo noteikumu 17.pielikumam.

96. Dienests līdzekļus samaksai par sekundārajiem ambulatorajiem vese­lības aprūpes pakalpojumiem novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām, ņemot vērā, ka:

96.1. naudas līdzekļu apmēru fiksētā maksājuma samaksai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 94.punktam;

96.2. naudas līdzekļu apmēru profilaktiskajām apskatēm nosaka, piemēro­jot iepriekšējā gada profilaktisko apskašu apjomu, prognozēto pakalpojumu tarifu un prognozēto profilaktisko apskašu palielinājumu;

96.3. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes naudas līdzekļu apmēru nosaka, piemērojot iepriekšējā gada pakalpojumu apjomu līguma ietvaros un prognozējamo pakalpojumu tarifu. Naudas līdzekļu apjomu var koriģēt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai pieejamos finanšu līdzekļus.

96.¹ Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietilpst katras ārstniecības iestādes programmā "Iezīmētie pakalpojumi", noteikti šo noteikumu 22.pielikumā, pārējie ārstniecības iestādes sniegtie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ietilpst attiecīgās ārstniecības iestādes programmā "Pārējie pakalpojumi" (turpmāk – programma "Pārējie pakalpojumi").

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

96.¹ Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietilpst katras ārstniecības iestādes programmā "Iezīmētie pakalpojumi", noteikti šo noteikumu 22.pielikumā, pārējie ārstniecības iestādes sniegtie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ietilpst attiecīgās ārstniecības iestādes programmā "Pārējie pakalpojumi" (turpmāk – programma "Pārējie pakalpojumi").

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā)

97. Dienests samaksu par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic, izmantojot šādus samaksas veidus:

97.1. ikmēneša fiksētais maksājums par stacionāra darbību (maksājums par programmā "Iezīmētie pakalpojumi" un par programmā "Pārējie pakalpojumi" ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem);

97.2. ikmēneša fiksētā piemaksa par uzņemšanas nodaļas darbību (maksājums slimnīcām, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī);

97.2.¹ ikmēneša fiksētā piemaksa par pacientu observāciju līdz 24 stundām šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

97.3. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ES, EEZ dalībvalstu un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām un to prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos, atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kas šo noteikumu 18.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*);

97.4. samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti pacientam, kuram nepieciešama ilgstoša mākslīgā plaušu ventilācija, šo noteikumu 24.pielikuma 1. un 2.punktā, kā arī 3.9. un 3.13.apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam un šo noteikumu 22.pielikuma 3.5.apakšpunktā noteiktajam gultasdienas tarifam;

97.5. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti, kura noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kas šo noteikumu 18.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*);

97.6. samaksa par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kas šo noteikumu 18.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*):

97.6.1. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi atbilstoši rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pacientiem pēc insulta, pēc kardioķirurģiskajām operācijām un pēc lielo locītavu endoprotezēšanas;

97.6.2. atbilstoši ārstu konsilija lēmumam, kurā saslimšana atzīta kā darbspējas apdraudoša, norādītas piemērojamās ārstēšanas metodes un pamatota to izvēle, lai novērstu invaliditātes iestāšanos personām, kuras slimo ilgāk nekā trīs mēnešus:

97.6.2.1. ķirurģiskie vai rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem ar traumām, politraumām, dorsopātijām, nervu, nervu saknīšu un pinumu patoloģijām, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem;

97.6.2.2. invazīvās kardioloģijas pakalpojumi pacientiem pēc infarkta;

97.6.2.3. ķirurģiskie pakalpojumi pacientiem ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu saslimšanas);

97.6.2.4. kohleārā implanta implantācija;

97.7. samaksa par dzemdību palīdzību – šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.45.apakšpunktā noteiktais viena pacienta ārstēšanas tarifs.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411; MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

98. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

99. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

100. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

101. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

102. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

102.¹ (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

102.² Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas pacientu gaidīšanas rindas:

102.² 1. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši šo noteikumu 32.pielikumā minētajiem kritērijiem;

102.² 2. endoprotezēšana ar 50 % endoprotezēšanas izdevumu apmaksu;

102.² 3. endoprotezēšana vispārējā kārtībā.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

102.³ Ja pacients, kurš atrodas gaidīšanas rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, rakstiski atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, ārstniecības iestāde ir tiesīga svītrot pacientu no gaidīšanas rindas.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

103. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91)

103.¹ Šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.27.1., 3.2.27.1.¹, 3.2.27.3., 3.2.27.4. un 3.2.27.6.apakšpunktā norādītajā viena pacienta ārstēšanas tarifā, veicot plānveida endoprotezēšanu, tai skaitā endoprotezēšanu steidzamības kārtā, pamatojoties uz šo noteikumu 32.pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuras pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots lielo locītavu problēmu ārstu konsilijs, iekļauti visi endoprotezēšanai nepieciešamie materiāli.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

103.² (Svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

103.³ Viena pacienta ārstēšanas tarifs, ja pacients un ārstniecības iestāde rakstiski vienojas par endoprotezēšanu, pacientam sedzot endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā, ir norādīts šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.27.2., 3.2.27.5. un 3.2.27.7.apakšpunktā.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

103.⁴ Dienests, plānojot plānveida gūžas endoprotezēšanai nepieciešamos līdzekļus, paredz 90 % gadījumu cementējamās endoprotēzes izmantošanu, 10 % gadījumu – bezcementa un hibrīdās endoprotēzes izmantošanu atbilstoši šo noteikumu 32.pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām. Ārstniecības iestāde, veicot plānveida gūžas locītavas endoprotezēšanu, ievēro šo proporciju.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

103.⁵ Ja pacients, kurš atrodas gaidīšanas rindā uz gūžas endoprotezēšanu, izvēlas citu endoprotēzes veidu, nekā apmaksā valsts, pacients apmaksā šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.27.1.² apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pacienta ārstēšanas pilna tarifa bez endoprotēzes vērtības) un pilnu izvēlētās endoprotēzes cenu atbilstoši iestādes izsniegtajam rēķinam. Dienests ārstniecības iestādei apmaksā šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.27.1.² apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pacienta ārstēšanas pilna tarifa bez endoprotēzes vērtības).

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

104. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

105. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

106. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

107. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

108. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

108.¹ Samaksu par atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rēķiniem, dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikuma 4.punktu.

(MK 04.09.2007. noteikumu Nr.605 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

108.² Ja pacientam, neizrakstot to no stacionāras ārstniecības iestādes, tiek veiktas manipulācijas citā stacionārā ārstniecības iestādē, tad izdevumus par manipulācijām dienests samaksā tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā slimnieks ir stacionēts. Attiecīgā stacionārā iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

108.³ Ja pacientam tiek implantēts trahejas neapklātais nitinola stents, dienests ārstniecības iestādei samaksā neapklātā stenta cenu Ls 637,88 vērtībā. Ja pacients izvēlas dārgāku stentu, ārstniecības iestāde ar rakstisku pacienta piekrišanu iekasē no pacienta līdzmaksājumu, kas ir starpība starp pacienta izvēlētā stenta cenu un šajā punktā noteikto stenta cenu.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

109. Norēķinu kārtību par ārstniecības iestādes sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka dienesta un ārstniecības iestādes līgumā.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

110. Aprēķinot stacionārā pavadīto gultasdienu skaitu (ārstēšanās ilgumu), pacienta iestāšanās dienu un izrakstīšanās dienu uzskata par vienu dienu.

(Nodaļa MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

110.¹ Dienests no sekundārai ambulatorai veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem atsevišķi plāno šo noteikumu 6.pielikumā (izņemot laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu) norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru ģimenes ārstiem, ieslodzījuma vietās strādājošiem ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem. Ja nākamajam gadam, salīdzinot ar kārtējo gadu, finansējuma apmērs sekundārai ambulatorai veselības aprūpei ir samazināts vai palielināts, dienests proporcionāli samazina vai palielina plānoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums par punkta papildināšanu aiz vārdiem "ģimenes ārstiem" ar vārdiem "ieslodzījuma vietās strādājošiem ārstiem" stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 3.punktu)

110.² Laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu kopējo apmēru ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nākamajam gadam aprēķina šādi:

110.² 1. ģimenes ārstiem – kārtējā gadā ar ģimenes ārstu nosūtījumiem faktiski veikto attiecīgo laboratorisko manipulāciju skaitu kārtējā gada pirmajā pusē reizina ar šo manipulāciju tarifu un iegūto rezultātu reizina ar divi;

110.² 2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem – kārtējā gadā ar speciālistu nosūtījumiem faktiski veikto attiecīgo laboratorisko manipulāciju skaitu kārtējā gada pirmajā pusē reizina ar šo manipulāciju tarifu un iegūto rezultātu reizina ar divi.

110.³ No visiem atbilstoši šo noteikumu 110.² punktam aprēķinātajiem līdzekļiem dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, kuru izmanto:

110.³ 1. laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti:

110.³ 1.1. ar tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 70.punktam;

110.³ 1.2. ar dežūrārsta nosūtījumu;

110.³ 1.3. saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

110.³ 2. laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši šo noteikumu 110.¹⁵ punktam;

110.³ 3. laboratorisko pakalpojumu apmaksai ar speciālistu un ģimenes ārstu nosūtījumu, ja šo noteikumu 110.³ 1. un 110.³ 2.apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru.

(Grozīts ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

110.⁴ Vienam pie ģimenes ārsta reģistrētajam pacientam laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, izdalot saskaņā ar šo noteikumu 110.¹ punktu un 110.² 1.apakšpunktu aprēķinātos līdzekļus, no kuriem atņemti 5 %, ar kopējo visu ģimenes ārstu reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē.

110.⁵ Katram ģimenes ārstam laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam aprēķina šādi:

110.⁵ 1. atbilstoši šo noteikumu 110.⁴ punktam aprēķināto vienam pie ģimenes ārsta reģistrētajam pacientam laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizina ar atbilstošo koeficientu:

110.⁵ 1.1. pacientiem līdz 1 gada vecumam – 0,69;

110.⁵ 1.2. pacientiem no 1 līdz 6 gadiem – 0,90;

110.⁵ 1.3. pacientiem no 7 līdz 17 gadiem – 0,59;

110.⁵ 1.4. pacientiem no 18 līdz 44 gadiem – 0,56;

110.⁵ 1.5. pacientiem no 45 līdz 64 gadiem – 1,33;

110.⁵ 1.6. pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem – 1,84;

110.⁵ 2. katru atbilstoši šo noteikumu 110.⁵ 1.apakšpunktam iegūto skaitli reizina ar ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē konkrētajā šo noteikumu 110.⁵ 1.apakšpunktam atbilstošajā vecuma grupā;

110.⁵ 3. summē atbilstoši šo noteikumu 110.⁵ 2.apakšpunktam iegūtos skaitļus, iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu;

110.⁵ 4. ieslodzījuma vietās strādājošiem ārstiem laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam aprēķina, reizinot ieslodzīto skaitu uz kārtējā gada 30.jūniju ar šo noteikumu 110.⁴ punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto līdzekļu apmēru vienam pie ģimenes ārsta reģistrētajam pacientam.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; 110.⁵ 4.apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 3.punktu)

110.⁶ Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem uz vienu epizodi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, izdalot kopējo saskaņā ar šo noteikumu 110.² 2.apakšpunktu un 110.¹ punktu aprēķināto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru, no kura atņemti 5 %, ar iepriekšējā gada kopējo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē, reizinātu ar divi.

110.⁷ Aprēķinot laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, piemēro šādus koeficientus:

110.⁷ 1. ginekologam, dzemdību speciālistam, bērnu ginekologam – 1,09;

110.⁷ 2. endokrinologam, bērnu endokrinologam – 3,20;

110.⁷ 3. ģenētiķim – 40,17;

110.⁷ 4. onkologam ķīmijterapeitam – 2,99;

110.⁷ 5. dermatovenerologam – 1,18;

110.⁷ 6. pediatram – 1,71;

110.⁷ 7. pneimonologam (ftiziopneimonologs), bērnu pneimonologam – 0,57;

110.⁷ 8. onkologam – 1,68;

110.⁷ 9. oftalmologam – 0,02;

110.⁷ 10. bērnu ķirurgam – 0,09;

110.⁷ 11. psihiatram, bērnu psihiatram – 0,02;

110.⁷ 12. narkologam – 0,01;

110.⁷ 13. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem – 0,63.

110.⁸ Katram no šo noteikumu 110.⁷ punktā minētajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem kopējo laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam aprēķina, atbilstoši šo noteikumu 110.⁶ punktam aprēķināto uz vienu epizodi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizinot ar šo noteikumu 110.⁷ punktā norādīto attiecīgā speciālista koeficientu un konkrētā speciālista epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā, kas pareizināts ar divi.

110.⁹ Ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists līgumattiecībās ar dienestu nav no konkrētā gada sākuma, tam aprēķina laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam, reizinot 1/12 no vidējā uz vienu attiecīgās specialitātes ārstu aprēķinātā laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra gadam ar turpmākajiem attiecīgā gada pilniem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

110.¹⁰ Aprēķināto konkrētajam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, summējot kopā visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu 110.⁸ un 110.⁹ punktam.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

110.¹¹ Ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pienākums, nosūtot pacientus ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, ir kontrolēt tam aprēķinātā laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

110.¹² Dienests katru mēnesi nodrošina ārstniecības iestādes ar informāciju par ģimenes ārstu un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

110.¹³ Reizi pusgadā – līdz 1.augustam (par periodu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam) un līdz 1.februārim (par periodu no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim) – dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

110.¹⁴ Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk kā 20 % no tai līgumā norādītā laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru samazina par summu, kas ir 50 % no neizlietotā laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.

(Punkts stājas spēkā 01.07.2011., sk. 279.punktu)

110.¹⁵ Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgā gada pirmajā pusē ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra palielināšanu, dienests šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei palielina attiecīgā gada otrajai pusei aprēķināto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru, ja tam ir pieejami līdzekļi un ja:

110.¹⁵ 1. ģimenes ārsts attiecīgā gada pirmajā pusē saņem šo noteikumu 12.pielikuma 12.punktā paredzēto piemaksu par hronisko slimnieku aprūpi apmērā, kas par 25 % pārsniedz vidēji uz vienu ģimenes ārstu aprēķināto piemaksu par hronisko slimnieku aprūpi;

110.¹⁵ 2. ārstniecības iestādē, kurā nodarbināts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists, kopējais epizožu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē pieaudzis vairāk nekā par 25 % no plānotā epizožu skaita.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

110.¹⁶ Dienests reizi gadā – līdz 1.martam – salīdzina par iepriekšējo gadu aprēķināto un līgumā ar ģimenes ārstu norādīto laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru. Ja konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet izlietojis vismaz 80 % no līgumā norādītā laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētā līdzekļu apmēra, ģimenes ārstam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

110.¹⁷ Ja, veicot šo noteikumu 110.¹³ punktā minēto izvērtējumu, dienests konstatē, ka ģimenes ārsts ir izlietojis vairāk nekā 120 % no līgumā norādītā laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra, dienests par to informē Veselības inspekciju.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

110.¹⁸ Dienests slēdz ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" līgumu par šādu references laboratorijas funkciju nodrošināšanu:

110.¹⁸ 1. starplaboratoriju salīdzinošā testēšana;

110.¹⁸ 2. reaģentu uzturēšana bīstamo, reto un ievesto infekciju diagnostikai;

110.¹⁸ 3. barotņu iegāde un izplatīšana tuberkulozes bakterioloģiskai diagnostikai;

110.¹⁸ 4. humānās imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamo reaģentu iegāde un izplatīšana;

110.¹⁸ 5. retu infekciju slimību unikāli izmeklējumi, ievērojot šo noteikuma 50.pielikumā minēto;

110.¹⁸ 6. citi normatīvajos aktos par epidemioloģisko drošību noteiktie pienākumi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

111. Ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

111.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde;

111.2. ārstniecības iestāde;

111.3. (svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.; grozījums attiecībā uz apakšpunkta svītrošanu stājas spēkā 10.10.2009., sk. grozījumu 3.punktu).

111.¹ Neatliekama pārvešana ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtās veselības aprūpes veids, kad saskaņā ar kompetentas ārstniecības personas pārvešanas pieteikumu un izsniegtu nosūtījumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārstniecības personu uzraudzībā ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekli tiek veikta veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) nogādāšana ārstniecības iestādē.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

112. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

112.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termis­kās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

112.2. pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;

112.3. pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud pacienta dzīvību:

112.3.1. sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

112.3.2. perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

112.3.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām rakstu­rīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

112.3.4. kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

112.3.5. urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

112.3.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

112.3.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

112.3.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

112.3.9. bronhiālās astmas lēkme;

112.4. dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē:

112.4.1. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi;

112.4.2. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi (specializēto centru, universitātes klīniku);

112.5. (svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919).

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

113. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 112.punktā, un gadījumos, kad pacienta pārvešana ir bijusi iepriekš paredzēta (plānveida), nogādāšana terapijas turpināšanai līdzvērtīga vai zemāka līmeņa stacionārā, kā arī gadījumos, kad cietušajam (saslimušajam) ir nepieciešams tikai speciāls transportēšanas veids operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī, piemēram, uz nestuvēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pārvešanas pakalpojums ārstniecības iestādei ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi un var tikt sniegts plānveida kārtā, iepriekš vienojoties par tā izpildes laiku un apjomu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

113.¹ Lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veiktu šo noteikumu 112.4.apakšpunktā un 113.punktā minēto pārvešanu, persona, kas piesaka pārvešanu, nodrošina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei tiek nodots kompetentas ārstniecības personas izsniegts nosūtījums. Pieteikumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ārstniecības persona sniedz informāciju, kuru neuzrāda nosūtījumā:

113.¹ 1. norādi, ka pārvešana ir saskaņota ar ārstniecības iestādi (konkrētu ārstniecības personu), uz kuru cietušais (saslimušais) ir jāpārved (ja cietušais tiek pārvests uz ārstniecības iestādi);

113.¹ 2. precīzu adresi un laiku, kurā veicama pārvešana;

113.¹ 3. ārstniecības personas (ārstniecības iestādes) vai personas apliecinājumu, ka konkrētā ārstniecības persona (ārstniecības iestāde) vai persona apmaksās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu (ja pārvešana tiek veikta kā maksas pakalpojums).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

113.² Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sniegtās palīdzības savlaicīgumu un operativitāti, neatbild par pacienta un pavadošo personu mantisko vērtību uzskaiti un saglabāšanu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

113.³ Ārstniecības personai, kas piesaka izsaukumu un izsniedz nosūtījumu neatliekamai vai plānveida (var tikt veikta arī bez nosūtījuma) pārvešanai, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (saslimušajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

114. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību:

114.1. katastrofās vai ārkārtējās medicīniskās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

114.2. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos:

114.2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asinsizplūdumi;

114.2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

114.2.3. smagas politraumas;

114.2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

114.2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

114.2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

114.2.7. smagas akūtas ķirurģiskas saslimšanas vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

114.2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

114.2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

114.2.10. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums;

114.2.11. smagas saindēšanās;

114.2.12. neskaidra infekcioza saslimšana vai masveida infekcijas saslim­šana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību gadījumiem;

114.2.13. cietušais (saslimušais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī un tam nepieciešama konsultācija (konsilijs), medicīniskā pārvešana vai gaisa medicīniskā evakuācija uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā;

114.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šo noteikumu XI nodaļā noteiktajā kārtībā ir saņēmis E 112 vai S 2 veidlapu. Pārvešanas izdevumus šajā gadījumā sedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

115. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi šādos gadījumos:

115.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 112.punktā;

115.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā specializētā neatliekamā medicīniskā palīdzība gadījumos:

115.2.1. kas nav minēti šo noteikumu 114.punktā;

115.2.2. kad ārstniecības iestāde nenodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju un prasību izpildi, tai skaitā nenodrošina noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu diennakts režīmā un prombūtnē esoša vai vakanta atbilstošas specializācijas ārstniecības personas amata pienākumu izpildi. Šādā gadījumā ārstniecības iestāde veic samaksu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto pakalpojumu atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

116. Šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā un 3.5., 3.7., 3.8., 3.9. un 3.13.apakšpunktā minēto ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļas neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina savā darba laikā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

116.¹ Neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcā sniedz, ievērojot šo noteikumu 47.pielikumā minētos nosacījumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

117. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus. Atbildīgās dežurējošās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas:

117.1. izvērtē saņemto informāciju;

117.2. nosaka steidzamību, kādā cietušajam (saslimušajam) sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība;

117.3. atsaka izbraukumus gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 112. un 114.punktā;

117.4. ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, un sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

117.¹ Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē neatliekamās palīdzības izsaukuma pieņemšanas laiku reģistrē brīdī, kad dežurējošā ārstniecības persona pabeidz izsaukuma saņemšanas sarunu vai citas saņemtās informācijas izvērtējumu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā)

117.² Ja saskaņā ar šo noteikumu 117.punktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona nav informējusi personu, kas piesaka izsaukumu vai kurai nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, tad rēķinu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu personai neizsniedz, izņemot apzinātas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maldināšanas vai ļaunprātības gadījumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

118. Kompetentā iestāde, kura organizē neatliekamās medicīniskās palī­dzības sniegšanu valstī, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto tā, lai pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši šo noteikumu 112.1., 112.2., 112.3. un 112.4.apakšpunktam 75 % gadījumu nodrošinātu:

118.1. republikas pilsētās un novadu pilsētās - ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža;

118.2. pārējās teritorijās - ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

119. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo brigāžu skaitu kompetentā iestāde, kura organizē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu valstī, plāno, ņemot vērā:

119.1. iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu teritorijā;

119.2. citus faktorus, kuri ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību atbilstoši noteiktajam laikam (piemēram, slikta ceļu kvalitāte).

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

120. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

121. Dienests nodrošina līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par:

121.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šo noteikumu 122.punktā minētajā kārtībā;

121.2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ievērojot šādu prioritāru secību un nepieciešamību nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu visās šo noteikumu 57.punktā minētajās teritorijās:

121.2.1. ar šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā un 4.30.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm;

121.2.1.¹ ar laboratorijām, kuras atbilst normatīvajos aktos par ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām un kurām nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

121.2.2. ar šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

121.2.3. ar šo noteikumu 24.pielikuma 3. un 4.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

121.2.4. ar šo noteikumu 126.punktā minētajā kārtībā atlasītiem daudzprofilu veselības dienestiem, kuri nodrošina ne mazāk kā četru dažādu specialitāšu ārstu, neskaitot ģimenes ārsta, pakalpojumus un vizuālās un funkcionālās diagnostikas izmeklējumus;

121.2.4.¹ ar ārstniecības iestādēm, kuras jau ir līgumattiecībās ar dienestu (izņemot ārstniecības iestādes, kuru sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms iepriekšējā kalendāra gadā bijis mazāks par 500 latiem), vai, ja ārsta praksei ir līgumattiecības ar dienestu, – gan par primārās veselības aprūpes, gan par ambulatorās sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;

121.2.5. ar šo noteikumu 126.punktā minētajā kārtībā atlasītām citām ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm;

121.3. sekundārās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar šo noteikumu 24.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

121.4. (svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.);

121.5. šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.45.apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu:

121.5.1. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

121.5.2. ar ārstniecības iestādēm, kuras iepriekšējā gadā ir sniegušas dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

122. Dienests atlasa primārās veselības aprūpes ārstus, primārās veselības aprūpes māsas un ārsta palīgus (feldšerus), zobārstus, zobu higiēnistus, veidojot primārās veselības aprūpes sniedzēju gaidīšanas sarakstus šo noteikumu 57.punktā minētajās teritorijās.

122.¹ Dienests, plānojot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt minimālo specialitāšu un veselības aprūpes pakalpojumu veidus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās.

122.² Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā iekļauj novadus un pilsētas, ievērojot esošās teritoriālās vai administratīvi teritoriālās robežas.

122.³ Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienību grupas ir šādas:

122.³ 1. novadi un pilsētas:

122.³ 1.1. ar iedzīvotāju skaitu līdz 25 000;

122.³ 1.2. ar iedzīvotāju skaitu no 25 001 līdz 50 000;

122.³ 1.3. ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000;

122.³ 1.4. ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk;

122.³ 2. šo noteikumu 57.punktā minētās teritorijas;

122.³ 3. visa Latvijas Republikas teritorija.

122.⁴ Iedzīvotāju skaitu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās nosaka pēc publiski pieejamiem aktuālākajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

122.⁵ Veicot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, dienests ņem vērā, ka katrā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir jānodrošina šo noteikumu 45.pielikuma 3.punktā norādītie veselības aprūpes pakalpojumu veidi, neiekļaujot tajos slimnīcu uzņemšanas nodaļā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

122.⁶ Katru gadu līdz 1.maijam dienests izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās iepriekšējā kalendāra gadā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidus un to skaitu (aprūpes epizodes, veiktie izmeklējumi, dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu) atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem un salīdzina ar šo noteikumu 45.pielikuma 3.punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem.

122.⁷ Katru gadu līdz 1.maijam dienests katram veselības aprūpes pakalpojumu veidam veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā aprēķina nepieciešamo pakalpojumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. To iegūst, dalot iepriekšējā kalendāra gadā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu skaitu ar veselības aprūpes plānošanas vienības iedzīvotāju skaitu un reizinot ar 1000.

122.⁸ Ja konkrētajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā atbilstoši šo noteikumu 122.⁶ un 122.⁷ punktam aprēķinātais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir mazāks par 65 % no valsts vidējā rādītāja, dienests izvērtē nepieciešamību veikt atlases procedūru, veicot plānošanas teritorijā esošo ārstniecības iestāžu aptauju par to iespējām sniegt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu apjomu šajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā.

122.⁹ Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt nepieciešamo papildu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru neveic. Ja teritorijā ir vairāki veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests slēdz līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šādu prioritāru secību:

122.⁹ 1. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina lielāku veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu;

122.⁹ 2. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kuram ar dienestu noslēgtajā līgumā ir norādīti skaitliski lielāki medicīniskā personāla resursi konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai;

122.⁹ 3. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina lielāku veselības aprūpes pakalpojumu apjomu konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu veidā.

122.¹⁰ Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji nevar nodrošināt nepieciešamo papildu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu vai kāds no veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem netiek sniegts, dienests organizē jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi attiecīgā veselības aprūpes pakalpojumu veida sniegšanai attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā. Veselības aprūpes pakalpojumu attiecīgajai veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībai neatlasa, ja:

122.¹⁰ 1. iepriekšējā gada veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā attiecīgajā plānošanas vienībā jau ir atlasīts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un tas minētajā teritorijā tiek nodrošināts;

122.¹⁰ 2. nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojuma apjoms ir mazāks par 50 % no līgumattiecībās ar dienestu esoša attiecīgā speciālista sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vidējā skaita gadā.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

122.¹ Dienests, plānojot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, pamatojas uz nepieciešamību nodrošināt minimālo specialitāšu un veselības aprūpes pakalpojumu veidus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

122.² Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā iekļauj novadus un pilsētas, ievērojot esošās teritoriālās vai administratīvi teritoriālās robežas.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

122.³ Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienību grupas ir šādas:

122.³ 1. novadi un pilsētas:

122.³ 1.1. ar iedzīvotāju skaitu līdz 25 000;

122.³ 1.2. ar iedzīvotāju skaitu no 25 001 līdz 50 000;

122.³ 1.3. ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000;

122.³ 1.4. ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk;

122.³ 2. šo noteikumu 57.punktā minētās teritorijas;

122.³ 3. visa Latvijas Republikas teritorija.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

122.⁴ Iedzīvotāju skaitu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās nosaka pēc publiski pieejamiem aktuālākajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

122.⁵ Veicot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, dienests ņem vērā, ka katrā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir jānodrošina šo noteikumu 45.pielikuma 3.punktā norādītie veselības aprūpes pakalpojumu veidi, neiekļaujot tajos slimnīcu uzņemšanas nodaļā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

122.⁶ Katru gadu līdz 1.maijam dienests izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās iepriekšējā kalendāra gadā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidus un to skaitu (aprūpes epizodes, veiktie izmeklējumi, dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu) atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem un salīdzina ar šo noteikumu 45.pielikuma 3.punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

122.⁷ Katru gadu līdz 1.maijam dienests katram veselības aprūpes pakalpojumu veidam veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā aprēķina nepieciešamo pakalpojumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. To iegūst, dalot iepriekšējā kalendāra gadā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu skaitu ar veselības aprūpes plānošanas vienības iedzīvotāju skaitu un reizinot ar 1000.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 redakcijā; grozījums par vārda "centrs" aizstāšanu ar vārdu "dienests" stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

122.⁸ Ja konkrētajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā atbilstoši šo noteikumu 122.⁶ un 122.⁷ punktam aprēķinātais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir mazāks par 65 % no valsts vidējā rādītāja, dienests izvērtē nepieciešamību veikt atlases procedūru, veicot plānošanas teritorijā esošo ārstniecības iestāžu aptauju par to iespējām sniegt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu apjomu šajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

122.⁹ Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt nepieciešamo papildu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru neveic. Ja teritorijā ir vairāki veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests slēdz līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šādu prioritāru secību:

122.⁹ 1. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina lielāku veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu;

122.⁹ 2. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kuram ar dienestu noslēgtajā līgumā ir norādīti skaitliski lielāki medicīniskā personāla resursi konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai;

122.⁹ 3. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina lielāku veselības aprūpes pakalpojumu apjomu konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu veidā.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

122.¹⁰ Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji nevar nodrošināt nepieciešamo papildu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu vai kāds no veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem netiek sniegts, dienests organizē jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi attiecīgā veselības aprūpes pakalpojumu veida sniegšanai attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā. Veselības aprūpes pakalpojumu attiecīgajai veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībai neatlasa, ja:

122.¹⁰ 1. iepriekšējā gada veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā attiecīgajā plānošanas vienībā jau ir atlasīts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un tas minētajā teritorijā tiek nodrošināts;

122.¹⁰ 2. nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojuma apjoms ir mazāks par 50 % no līgumattiecībās ar dienestu esoša attiecīgā speciālista sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vidējā skaita gadā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

123. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009. grozījums par punkta svītrošanu stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

123.¹ (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009. grozījums par punkta svītrošanu stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

123.² (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009. grozījums par punkta svītrošanu stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

124. Paziņojumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto infor­māciju dienesta mājas lapā internetā. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji 20 dienu laikā pēc dienesta paziņojuma publikācijas iesniedz piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

125. Dienests izveido veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases komisiju ne mazāk kā piecu locekļu sastāvā un novērotāja statusā pieaicina vienu pakalpojumu sniedzēju pārstāvi.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

126. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā šādus kritērijus:

126.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos;

126.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi, iespējamais aprūpes epizožu un izmeklējumu skaits un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas;

126.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nodrošinājums ar ārstniecības un ārstniecības atbalsta personālu;

126.4. atbilstošs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja materiāltehniskais nodrošinājums;

126.5. pret veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nav uzsākts maksātnespējas process, maksātnespējas process nav pabeigts ar bankrota procesa pabeigšanu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav Maksātnespējas likumā minētā maksātnespējas procesa pazīmju, nav uzsākts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja likvidācijas process, nav apturēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība;

126.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda summa nepārsniedz 100 latu;

126.7. citi kritēriji, kas raksturo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iespējas sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

126.¹ Ja atlases procedūrā atlasāmā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai vienā un tai pašā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir pieteikušies vairāki veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests izvēlas ārstniecības iestādi, kura nodrošina lielāku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

126.¹ Ja atlases procedūrā atlasāmā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai vienā un tai pašā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir pieteikušies vairāki veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests izvēlas ārstniecības iestādi, kura nodrošina lielāku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

127. Dienests atbilstoši šo noteikumu 126. un 126.¹ punktā noteiktajiem kritērijiem izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, izvēlas atbilstošāko un slēdz ar to līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

127.¹ Ja uz atlases procedūrā atlasāmo veselības aprūpes pakalpojumu kādā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nav atlasīts neviens veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad plānoto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu dienests iekļauj līgumā ar tuvāko šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minēto slimnīcu.

127.² Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru dienests veic ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gadā.

127.³ Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kuram dienests piedāvā slēgt līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 127.punktu, nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma sniegšanu no nākamā gada 1.janvāra, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

127.¹ Ja uz atlases procedūrā atlasāmo veselības aprūpes pakalpojumu kādā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nav atlasīts neviens veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad plānoto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu dienests iekļauj līgumā ar tuvāko šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minēto slimnīcu.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

127.² Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru dienests veic ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gadā.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

127.³ Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kuram dienests piedāvā slēgt līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 127.punktu, nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma sniegšanu no nākamā gada 1.janvāra, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

128. Slēdzot līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm, šo noteikumu 126.punktā noteikto atlases procedūru nepiemēro.

128.¹ Dienests ir tiesīgs neveikt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un vienoties ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ja:

128.¹1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu;

128.¹2. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

128.¹3. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

128.¹4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009. grozījums attiecībā uz skaitļa "123" aizstāšanu ar skaitli "126" stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

128.¹ Dienests ir tiesīgs neveikt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un vienoties ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ja:

128.¹1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu;

128.¹2. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

128.¹3. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

128.¹4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

129. No valsts budžeta samaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu finanšu apmēru (budžetu) katram veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nosaka kalendāra gadam. Līguma darbības laikā pakalpojumu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam dienests nosaka un iekļauj līgumā ne vēlāk kā mēnesi pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam izsludināšanas.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

129.¹ (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

130. Dienests līguma finanšu apmēru veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

130.1. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

130.1.1. faktiski veikto izmeklējumu vai aprūpes epizožu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem kārtējā gada deviņos mēnešos, ievērojot šādus nosacījumus:

130.1.1.1. faktiski veikto aprūpes epizožu un izmeklējumu skaits bērniem un grūtniecēm kārtējā gada deviņos mēnešos;

130.1.1.2. faktiski veikto izmeklējumu skaits pacientiem, kuri saņēmuši hemodialīzes un hemofiltrācijas pakalpojumus, kārtējā gada deviņos mēnešos;

130.1.1.3. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

130.1.1.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis šādus veselības aprūpes pakalpojumus, līgumā plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu dienests nosaka atbilstoši plānošanas vienībā esošajam iedzīvotāju skaitam, nepārsniedzot 65 % no atbilstoši šo noteikumu 122.⁷ punktam aprēķinātā nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma;

130.1.1.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājis nepilnu periodu kādā no pakalpojumu veidiem, līgumā plānoto aprūpes epizožu vai izmeklējumu skaitu nosaka proporcionāli sniegto pakalpojumu apjomam periodā, ja tas nav mazāks par trim kalendāra mēnešiem. Ja pakalpojumu sniegšanas periods ir īsāks, piemēro šo noteikumu 130.1.1.4.apakšpunktā minētos nosacījumus;

130.1.2. ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi;

130.1.3. veikto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultāti un atbilstoši šo noteikumu 128.1 punktam ar dienestu saskaņotie veselības aprūpes pakalpojumi;

130.1.4. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība;

130.1.5. plānotais veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

130.1.6. no valsts budžeta plānotās vidējās izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētai ārstniecības iestādei;

130.1.7. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam;

130.2. stacionārajā veselības aprūpē:

130.2.1. ārstēto pacientu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, ņemot vērā datus, kas uz līguma apjoma plānošanas brīdi pieejami par kārtējā gada pilniem mēnešiem, izņemot pacientu skaitu pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi" šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm, kuras neatrodas Rīgas pilsētas teritorijā. Šo pacientu skaitu aprēķina šo noteikumu 130.2.1.¹ apakšpunktā noteiktajā kārtībā:

130.2.1.1. faktiski ārstēto bērnu un grūtnieču skaits;

130.2.1.2. ne mazāk kā 75 % no faktiski ārstēto onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientu skaita;

130.2.1.3. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza šādām ārstniecības iestādēm – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca", valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca", pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca", kā arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari";

130.2.1.4. iestāde iepriekšējā gadā ir nodrošinājusi dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos;

130.2.1.¹ šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minēto to ārstniecības iestāžu pacientu skaitu pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi", kuras neatrodas Rīgas pilsētas teritorijā, nosaka šādi:

130.2.1.¹ 1. aprēķina pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi" faktiski veikto hospitalizāciju skaita īpatsvaru attiecībā pret iedzīvotāju skaitu visā valstī (izņemot Rīgas pilsētas teritoriju), izmantojot publiski pieejamos aktuālos Iedzīvotāju reģistra datus par iedzīvotāju skaitu un datus par hospitalizāciju skaitu, kas līguma apjoma plānošanas brīdī pieejami dienesta vadības informācijas sistēmā par kārtējā gada pilniem mēnešiem, atbilstoši tiem nosakot gada apjomu;

130.2.1.¹ 2. veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nosaka gadam prognozēto hospitalizāciju īpatsvaru (hospitalizāciju skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu plānošanas vienībā), ņemot vērā dienesta vadības informācijas sistēmā norādītās pacientu deklarētās dzīvesvietas, neatkarīgi no tā, kurā ārstniecības iestādē hospitalizācija veikta;

130.2.1.¹ 3. nosaka pacientu skaita, kuru dzīvesvieta deklarēta konkrētajās plānošanas vienībās un kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus konkrētajās ārstniecības iestādēs, proporciju no kopējā iedzīvotāju skaita attiecīgajās plānošanas vienībās, aprēķināto iedzīvotāju skaitu summējot plānošanas vienībās un nosakot katras ārstniecības iestādes kopējo apkalpojamo iedzīvotāju skaitu;

130.2.1.¹ 4. prognozējamo hospitalizāciju skaitu ārstniecības iestādē aprēķina, šo noteikumu 130.2.1.¹ 1.apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto rādītāju reizinot ar rādītāju, kas iegūts šo noteikumu 130.2.1.¹ 3.apakšpunktā minētajā kārtībā;

130.2.1.¹ 5. ja šo noteikumu 130.2.1.¹ 4.apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātais kopējais hospitalizāciju skaits visās ārstniecības iestādēs ir lielāks par kārtējā gadā pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi" prognozēto hospitalizācijas skaitu, ārstniecības iestādēm proporcionāli samazina līdz kārtējā gada kopējam plānotajam hospitalizāciju skaitam;

130.2.1.¹ 6. starpību starp šo noteikumu 130.2.1.¹ 5.apakšpunktā aprēķināto hospitalizāciju skaitu un kārtējā gadā līgumā plānoto hospitalizāciju skaitu reizina ar koeficientu 0,25. Par iegūto hospitalizāciju skaitu ārstniecības iestādei tiek palielināts vai samazināts līgumā noteiktais hospitalizāciju skaits un finansējuma apjoms;

130.2.1.¹ 7. hospitalizāciju skaita dalījumu šo noteikumu 22.pielikuma 3.3.1. un 3.3.2.apakšpunktā minētajās pakalpojumu programmās nosaka atbilstoši ārstniecības iestādes iepriekšējā gadā veiktā darba īpatsvaram;

130.2.2. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

130.2.3. šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi;

130.2.4. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

130.¹ (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

130.² (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

130.³ Līguma finanšu apmēru, ievērojot šo noteikumu 130.punktā noteiktos rādītājus, dienests nosaka šādā kārtībā:

130.³1. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.³ 1.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par kārtējā gada deviņiem mēnešiem;

130.³1.2. aprēķina prognozējamās izmaksas pacientu iemaksas kompensācijai šo noteikumu 10.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām;

130.³ 1.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;

130.³2. sekundārās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.³2.1. fiksētā maksājuma gada apjomu par stacionāra darbību nosaka, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā norādīto viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no veselības aprūpes pakalpojumu programmām un summējot rezultātus;

130.³2.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par stacionāra darbību nosaka kā 1/12 daļu no šo noteikumu 130.³2.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā fiksētā maksājuma gada apjoma par stacionāra darbību;

130.³2.3. ikmēneša fiksētās piemaksas par uzņemšanas nodaļas darbību apjoms katrai slimnīcai ir noteikts šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā;

130.³ 2.4. šo noteikumu 22.pielikuma 4.punktā minēto pakalpojumu finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;

130.³ 2.5. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.6. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.7. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.8. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.9. fiksēto maksājumu par šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.12.3. un 3.2.12.4.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādei nosaka, ievērojot šādu proporciju – 90 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro angioplastiju ar stenta implantāciju un 10 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro angioplastiju, izmantojot ar zālēm pildītus stentus (DES);

130.³3. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

130.³ 4. pacientu iemaksu par līguma ietvaros ārstētiem pacientiem, kas pilnībā vai daļēji atbrīvoti no pacienta iemaksas, un šo noteikumu 7.⁵ punktā minēto līdzmaksājumu kompensāciju, ko dienests sedz virs noteiktā līguma finanšu apmēra, plāno atbilstoši apmaksātajam apjomam iepriekšējā gadā proporcionāli plānotajam kopējam hospitalizāciju skaitam;

130.³ 5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot šo noteikumu 130.1.1.1., 130.1.1.2., 130.2.1.1., 130.2.1.2. un 130.2.1.3.apakšpunktā noteikto;

130.³ 6. plānojot fiksēto maksājuma gada apmēru pakalpojumu programmās "Iezīmētie pakalpojumi", kā arī pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi" ārstniecības iestādēm, kas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, piemēro šādus kritērijus:

130.³ 6.1. ja ārstniecības iestādei atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir lielāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

130.³ 6.2. ja ārstniecības iestādei, kas minēta šo noteikumu 130.2.1.3.apakšpunktā, atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir mazāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

130.³ 6.3. ja ārstniecības iestādei, kas nav minēta šo noteikumu 130.2.1.3.apakšpunktā, atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir mazāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka atbilstoši aprēķinātajam fiksētajam gada apmēram par stacionāra darbību;

130.³ 7. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939).

130.⁴ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁵ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁶ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁷ (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

130.⁸ Līguma finanšu apmēru ārstniecības iestādei, kas izveidota, apvienojoties vairākām ārstniecības iestādēm, vai ārstniecības iestādēm, kas izveidotas, reorganizējot vienu ārstniecības iestādi, dienests nosaka, ņemot vērā kopējos šo noteikumu 130.1. vai 130.2.apakšpunktā minētos attiecīgo ārstniecības iestāžu rādītājus.

130.⁹ Ja kārtējā gada laikā kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai ir palielināts vai, izvērtējot kopējo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un plānotā finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai izlietojumu kārtējā gada deviņos mēnešos, pārskatīts kārtējā gada sākumā plānotais šo noteikumu 5.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai paredzētais finanšu līdzekļu apjoms, dienests maina līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto pacientu skaitu un finansējuma apmēru, ievērojot šādus nosacījumus:

130.⁹ 1. līdzekļus ambulatorajai veselības aprūpei un stacionārajai veselības aprūpei sadala proporcionāli kārtējā gada sākumā plānotajam šo noteikumu 5.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai paredzētajam finanšu līdzekļu sadalījumam;

130.⁹ 2. ja faktiski veikto laboratorisko izmeklējumu apmaksai plānotie finanšu līdzekļi ir pārsniegti periodā, kas atbilst pilniem mēnešiem, par kuriem pieejami dati dienesta vadības informācijas sistēmā, papildu finanšu līdzekļus novirza par summu, kas atbilst starpībai starp attiecīgajā periodā faktiski veikto laboratorisko izmeklējumu apjomu un šim periodam plānoto finanšu līdzekļu apmēru, piemērojot atbilstošo koeficientu pārplānošanai kalendāra gadam, un, ja laboratorisko izmeklējumu apmaksai papildus piešķirta noteikta finanšu līdzekļu summa, – nepārsniedzot šo summu. Novirzītos līdzekļus izlieto šo noteikumu 110.³ 1., 110.³ 2. un 110.³ 3.apakšpunktā minēto laboratorisko pakalpojumu apmaksai, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi;

130.⁹ 3. finanšu līdzekļus speciālistu, diagnostisko izmeklējumu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai novirza tiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri veselības aprūpes pakalpojumus snieguši ne mazāk kā 90 % apmērā no līgumā plānotā finanšu apjoma vērtēšanas periodā, kas atbilst pilniem mēnešiem, par kuriem pieejami dati dienesta vadības informācijas sistēmā, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi:

130.⁹ 3.1. finanšu līdzekļus prioritāri novirza tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri ne mazāk kā 85 % no kopējās līguma summas izlietojuši bērniem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz hemodialīzes, ķīmijterapijas un staru terapijas pakalpojumus dienas stacionārā, nodrošina speciālistu konsultācijas hematoloģijā un onkoloģijā, staru terapijas pakalpojumus un metadona aizvietojošo terapiju;

130.⁹ 3.2. atlikušos finanšu līdzekļus proporcionāli plānotajai līguma summai un atbilstoši atlikušajiem attiecīgā kalendāra gada mēnešiem novirza ārstniecības iestādēm, kuras atbilstoši ar dienestu noslēgtajam līgumam paredzējušas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairāk nekā 10 sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidos. Līdzekļus novirza šādā prioritārā secībā:

130.⁹ 3.2.1. speciālistu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

130.⁹ 3.2.2. diagnostisko izmeklējumu apmaksai;

130.⁹ 3.2.3. dienas stacionāros sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

130.⁹ 3.3. ja attiecīgajā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidā ietilpstošo pakalpojumu apmaksai piešķirta noteikta finanšu līdzekļu summa, finanšu līdzekļus sadala, nepārsniedzot šo summu;

130.⁹ 3.4. ja aprēķina rezultātā ārstniecības iestādei finansējuma apmērs pakalpojumu vai pacientu iemaksu sadaļā jāpalielina par summu, kas nepārsniedz 100 latu, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finanšu apmēru nemaina;

130.⁹ 4. papildu finanšu līdzekļus novirza stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Līdzekļus novirza šādā secībā:

130.⁹ 4.1. ja faktiski veiktā pacientu iemaksu kompensācija pārsniedz plānoto, dienests aprēķina nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru pacientu iemaksu kompensācijai par šo noteikumu 10.punktā (izņemot 10.17.apakšpunktu) minētajām personām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī šo noteikumu 11. un 11.¹ punktā minētajiem gadījumiem, palielinot plānoto finanšu līdzekļu apmēru par summu, kas atbilst starpībai starp pārskata periodā faktiski veikto pacientu iemaksu kompensācijas apmēru un pārskata periodam plānoto finanšu līdzekļu apmēru pacientu iemaksu kompensācijai, piemērojot atbilstošo koeficientu pacienta iemaksas pārplānošanai kalendāra gadam;

130.⁹ 4.2. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai programmā "Pārējie pakalpojumi" finanšu līdzekļus novirza šādā kārtībā:

130.⁹ 4.2.1. 75 % dienests novirza proporcionāli gada sākumā noteiktajam līguma apjomam programmā "Pārējie pakalpojumi" visām stacionārajām ārstniecības iestādēm;

130.⁹ 4.2.2. 25 % dienests novirza, proporcionāli palielinot programmā "Pārējie pakalpojumi" ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plānoto summu, visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras neatrodas Rīgas pilsētas teritorijā un kurām gada sākumā plānotais stacionēšanas gadījumu skaits ir mazāks par vidējo stacionēšanas gadījumu skaitu valstī, kas aprēķināts šo noteikumu 130.2.1.¹ apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

130.¹⁰ Ja kalendāra gada laikā tiek mainīti šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.apakšpunktā noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi, dienests pārskata līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto finanšu apjomus, ievērojot, ka iepriekš līgumā noteiktais pacientu skaits netiek pārplānots, bet finanšu apjoms tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem viena pacienta ārstēšanas tarifiem.

130.¹¹ Ja šo noteikumu 24.pielikuma 1.1.4., 1.1.5., 1.1.6., 1.2.3., 1.3.3., 1.3.4., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.4.5. vai 1.5.3.apakšpunktā minētā ārstniecības iestāde vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par stacionāro pakalpojumu sniegšanu atbilstoši aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifiem un apmaksas nosacījumiem, dienests, pārskatot šai ārstniecības iestādei finanšu apjomu, nodrošina atbilstoša līguma slēgšanu. Pēc tā noslēgšanas šai ārstniecības iestādei piemēro aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifus un apmaksas nosacījumus un turpmāk uz šo ārstniecības iestādi attiecas šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajām iestādēm noteiktie pienākumi.

130.¹² Finanšu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai nodrošina atbilstoši pieejamajiem investīciju finanšu instrumentiem, ņemot vērā, ka finanšu apjoms nepārsniedz attiecīgās infrastruktūras attīstības izmaksas, un nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

130.¹² 1. ģimenes ārstu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.¹² 1.1. pamatatbalsts uz ģimenes ārsta praksi;

130.¹² 1.2. papildu atbalsts par ģimenes ārstu prakšu koncentrēšanu vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

130.¹² 2. slimnīcām, ar kurām dienests atbilstoši šo noteikumu 24.pielikuma 4.punktam slēdz līgumus par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu:

130.¹² 2.1. atbalsts proporcionāli valsts apmaksāto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam pēdējā kalendāra gada laikā, kad pilnu gadu tika sniegti valsts apmaksātie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi;

130.¹² 2.2. atbalsts proporcionāli valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam pēdējā kalendāra gada laikā, kad pilnu gadu tika sniegti valsts apmaksātie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi;

130.¹² 2.3. papildu atbalsts par katru slimnīcā izvietotu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi;

130.¹² 2.4. papildu atbalsts par katru slimnīcā izvietotu ģimenes ārsta praksi;

130.¹² 3. slimnīcām, ar kurām dienests atbilstoši šo noteikumu 24.pielikuma 1., 2. un 3.punktam slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, prioritāri atbalstu novirzot onkoloģijas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai un bērnu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai:

130.¹² 3.1. atbalsts proporcionāli gultu skaitam slimnīcā atkarībā no slimnīcas veida;

130.¹² 3.2. papildu atbalsts par slimnīcu apvienību izveidi.

130.² (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

130.³ Līguma finanšu apmēru, ievērojot šo noteikumu 130.punktā noteiktos rādītājus, dienests nosaka šādā kārtībā:

130.³1. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.³ 1.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par kārtējā gada deviņiem mēnešiem;

130.³1.2. aprēķina prognozējamās izmaksas pacientu iemaksas kompensācijai šo noteikumu 10.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām;

130.³ 1.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;

130.³2. sekundārās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.³2.1. fiksētā maksājuma gada apjomu par stacionāra darbību nosaka, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā norādīto viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no veselības aprūpes pakalpojumu programmām un summējot rezultātus;

130.³2.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par stacionāra darbību nosaka kā 1/12 daļu no šo noteikumu 130.³2.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā fiksētā maksājuma gada apjoma par stacionāra darbību;

130.³2.3. ikmēneša fiksētās piemaksas par uzņemšanas nodaļas darbību apjoms katrai slimnīcai ir noteikts šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktā;

130.³ 2.4. šo noteikumu 22.pielikuma 4.punktā minēto pakalpojumu finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;

130.³ 2.5. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.6. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.7. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.8. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939);

130.³ 2.9. fiksēto maksājumu par šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.12.3. un 3.2.12.4.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādei nosaka, ievērojot šādu proporciju – 90 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro angioplastiju ar stenta implantāciju un 10 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro angioplastiju, izmantojot ar zālēm pildītus stentus (DES);

130.³3. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

130.³ 4. pacientu iemaksu par līguma ietvaros ārstētiem pacientiem, kas pilnībā vai daļēji atbrīvoti no pacienta iemaksas, un šo noteikumu 7.⁵ punktā minēto līdzmaksājumu kompensāciju, ko dienests sedz virs noteiktā līguma finanšu apmēra, plāno atbilstoši apmaksātajam apjomam iepriekšējā gadā proporcionāli plānotajam kopējam hospitalizāciju skaitam;

130.³ 5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot šo noteikumu 130.1.1.1., 130.1.1.2., 130.2.1.1., 130.2.1.2. un 130.2.1.3.apakšpunktā noteikto;

130.³ 6. plānojot fiksēto maksājuma gada apmēru pakalpojumu programmās "Iezīmētie pakalpojumi", kā arī pakalpojumu programmā "Pārējie pakalpojumi" ārstniecības iestādēm, kas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, piemēro šādus kritērijus:

130.³ 6.1. ja ārstniecības iestādei atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir lielāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

130.³ 6.2. ja ārstniecības iestādei, kas minēta šo noteikumu 130.2.1.3.apakšpunktā, atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir mazāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

130.³ 6.3. ja ārstniecības iestādei, kas nav minēta šo noteikumu 130.2.1.3.apakšpunktā, atbilstoši šo noteikumu 130.³ 2.1.apakšpunktam aprēķinātais fiksētā maksājuma gada apmērs par stacionāra darbību ir mazāks nekā 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad fiksēto maksājumu par stacionāra darbību līgumā nosaka atbilstoši aprēķinātajam fiksētajam gada apmēram par stacionāra darbību;

130.³ 7. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939).

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

130.⁴ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁵ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁶ (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

130.⁷ (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

130.⁸ Līguma finanšu apmēru ārstniecības iestādei, kas izveidota, apvienojoties vairākām ārstniecības iestādēm, vai ārstniecības iestādēm, kas izveidotas, reorganizējot vienu ārstniecības iestādi, dienests nosaka, ņemot vērā kopējos šo noteikumu 130.1. vai 130.2.apakšpunktā minētos attiecīgo ārstniecības iestāžu rādītājus.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

130.⁹ Ja kārtējā gada laikā kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai ir palielināts vai, izvērtējot kopējo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un plānotā finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai izlietojumu kārtējā gada deviņos mēnešos, pārskatīts kārtējā gada sākumā plānotais šo noteikumu 5.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai paredzētais finanšu līdzekļu apjoms, dienests maina līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto pacientu skaitu un finansējuma apmēru, ievērojot šādus nosacījumus:

130.⁹ 1. līdzekļus ambulatorajai veselības aprūpei un stacionārajai veselības aprūpei sadala proporcionāli kārtējā gada sākumā plānotajam šo noteikumu 5.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai paredzētajam finanšu līdzekļu sadalījumam;

130.⁹ 2. ja faktiski veikto laboratorisko izmeklējumu apmaksai plānotie finanšu līdzekļi ir pārsniegti periodā, kas atbilst pilniem mēnešiem, par kuriem pieejami dati dienesta vadības informācijas sistēmā, papildu finanšu līdzekļus novirza par summu, kas atbilst starpībai starp attiecīgajā periodā faktiski veikto laboratorisko izmeklējumu apjomu un šim periodam plānoto finanšu līdzekļu apmēru, piemērojot atbilstošo koeficientu pārplānošanai kalendāra gadam, un, ja laboratorisko izmeklējumu apmaksai papildus piešķirta noteikta finanšu līdzekļu summa, – nepārsniedzot šo summu. Novirzītos līdzekļus izlieto šo noteikumu 110.³ 1., 110.³ 2. un 110.³ 3.apakšpunktā minēto laboratorisko pakalpojumu apmaksai, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi;

130.⁹ 3. finanšu līdzekļus speciālistu, diagnostisko izmeklējumu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai novirza tiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri veselības aprūpes pakalpojumus snieguši ne mazāk kā 90 % apmērā no līgumā plānotā finanšu apjoma vērtēšanas periodā, kas atbilst pilniem mēnešiem, par kuriem pieejami dati dienesta vadības informācijas sistēmā, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi:

130.⁹ 3.1. finanšu līdzekļus prioritāri novirza tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri ne mazāk kā 85 % no kopējās līguma summas izlietojuši bērniem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz hemodialīzes, ķīmijterapijas un staru terapijas pakalpojumus dienas stacionārā, nodrošina speciālistu konsultācijas hematoloģijā un onkoloģijā, staru terapijas pakalpojumus un metadona aizvietojošo terapiju;

130.⁹ 3.2. atlikušos finanšu līdzekļus proporcionāli plānotajai līguma summai un atbilstoši atlikušajiem attiecīgā kalendāra gada mēnešiem novirza ārstniecības iestādēm, kuras atbilstoši ar dienestu noslēgtajam līgumam paredzējušas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairāk nekā 10 sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidos. Līdzekļus novirza šādā prioritārā secībā:

130.⁹ 3.2.1. speciālistu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

130.⁹ 3.2.2. diagnostisko izmeklējumu apmaksai;

130.⁹ 3.2.3. dienas stacionāros sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

130.⁹ 3.3. ja attiecīgajā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidā ietilpstošo pakalpojumu apmaksai piešķirta noteikta finanšu līdzekļu summa, finanšu līdzekļus sadala, nepārsniedzot šo summu;

130.⁹ 3.4. ja aprēķina rezultātā ārstniecības iestādei finansējuma apmērs pakalpojumu vai pacientu iemaksu sadaļā jāpalielina par summu, kas nepārsniedz 100 latu, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finanšu apmēru nemaina;

130.⁹ 4. papildu finanšu līdzekļus novirza stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Līdzekļus novirza šādā secībā:

130.⁹ 4.1. ja faktiski veiktā pacientu iemaksu kompensācija pārsniedz plānoto, dienests aprēķina nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru pacientu iemaksu kompensācijai par šo noteikumu 10.punktā (izņemot 10.17.apakšpunktu) minētajām personām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī šo noteikumu 11. un 11.¹ punktā minētajiem gadījumiem, palielinot plānoto finanšu līdzekļu apmēru par summu, kas atbilst starpībai starp pārskata periodā faktiski veikto pacientu iemaksu kompensācijas apmēru un pārskata periodam plānoto finanšu līdzekļu apmēru pacientu iemaksu kompensācijai, piemērojot atbilstošo koeficientu pacienta iemaksas pārplānošanai kalendāra gadam;

130.⁹ 4.2. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai programmā "Pārējie pakalpojumi" finanšu līdzekļus novirza šādā kārtībā:

130.⁹ 4.2.1. 75 % dienests novirza proporcionāli gada sākumā noteiktajam līguma apjomam programmā "Pārējie pakalpojumi" visām stacionārajām ārstniecības iestādēm;

130.⁹ 4.2.2. 25 % dienests novirza, proporcionāli palielinot programmā "Pārējie pakalpojumi" ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plānoto summu, visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras neatrodas Rīgas pilsētas teritorijā un kurām gada sākumā plānotais stacionēšanas gadījumu skaits ir mazāks par vidējo stacionēšanas gadījumu skaitu valstī, kas aprēķināts šo noteikumu 130.2.1.¹ apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā; sk. 314.punktu)

130.¹⁰ Ja kalendāra gada laikā tiek mainīti šo noteikumu 22.pielikuma 3.2.apakšpunktā noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi, dienests pārskata līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto finanšu apjomus, ievērojot, ka iepriekš līgumā noteiktais pacientu skaits netiek pārplānots, bet finanšu apjoms tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem viena pacienta ārstēšanas tarifiem.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

130.¹¹ Ja šo noteikumu 24.pielikuma 1.1.4., 1.1.5., 1.1.6., 1.2.3., 1.3.3., 1.3.4., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.4.5. vai 1.5.3.apakšpunktā minētā ārstniecības iestāde vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par stacionāro pakalpojumu sniegšanu atbilstoši aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifiem un apmaksas nosacījumiem, dienests, pārskatot šai ārstniecības iestādei finanšu apjomu, nodrošina atbilstoša līguma slēgšanu. Pēc tā noslēgšanas šai ārstniecības iestādei piemēro aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifus un apmaksas nosacījumus un turpmāk uz šo ārstniecības iestādi attiecas šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajām iestādēm noteiktie pienākumi.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1021 redakcijā)

130.¹² Finanšu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai nodrošina atbilstoši pieejamajiem investīciju finanšu instrumentiem, ņemot vērā, ka finanšu apjoms nepārsniedz attiecīgās infrastruktūras attīstības izmaksas, un nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

130.¹² 1. ģimenes ārstu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

130.¹² 1.1. pamatatbalsts uz ģimenes ārsta praksi;

130.¹² 1.2. papildu atbalsts par ģimenes ārstu prakšu koncentrēšanu vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

130.¹² 2. slimnīcām, ar kurām dienests atbilstoši šo noteikumu 24.pielikuma 4.punktam slēdz līgumus par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu:

130.¹² 2.1. atbalsts proporcionāli valsts apmaksāto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam pēdējā kalendāra gada laikā, kad pilnu gadu tika sniegti valsts apmaksātie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi;

130.¹² 2.2. atbalsts proporcionāli valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam pēdējā kalendāra gada laikā, kad pilnu gadu tika sniegti valsts apmaksātie stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi;

130.¹² 2.3. papildu atbalsts par katru slimnīcā izvietotu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi;

130.¹² 2.4. papildu atbalsts par katru slimnīcā izvietotu ģimenes ārsta praksi;

130.¹² 3. slimnīcām, ar kurām dienests atbilstoši šo noteikumu 24.pielikuma 1., 2. un 3.punktam slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, prioritāri atbalstu novirzot onkoloģijas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai un bērnu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai:

130.¹² 3.1. atbalsts proporcionāli gultu skaitam slimnīcā atkarībā no slimnīcas veida;

130.¹² 3.2. papildu atbalsts par slimnīcu apvienību izveidi.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.229 redakcijā)

131. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111.)

132. Līgumu ar pakalpojumu sniedzējiem dienests slēdz uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.229 redakcijā)

132.¹ (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.; grozījums par punkta svītrošanu stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

133. Dienests slēdz līgumu tikai ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar dienesta datu informācijas sistēmu atbilstoši dienesta noteiktajai kārtībai.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

134. Ikviens veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kuram noslēgts līgums ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošina informācijas ievadīšanu dienesta datu informācijas sistēmā par tā sniegtajiem no valsts budžeta apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī iesniedz dienestam izziņu par cietušā veselībai nodarīto kaitējumu organizācijas vai personas vainas dēļ (35.pielikums) un Veselības inspekcijai ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem pacienta izmeklēšanā vai ārstēšanā iepriekšējos posmos (36.pielikums).

(MK 04.09.2007. noteikumu Nr.605 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

135. Līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus:

135.1. finanšu apmērs (budžets) un tā prognozētais sadalījums pa mēnešiem;

135.2. valsts budžeta līdzekļu ietvaros noteiktie ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz tiesībām izmantot citus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus (nosūtījumi, speciālistu konsultācijas) vai izrakstīt kompensējamos medikamentus;

135.3. informācijas apmaiņas nosacījumi un termiņi, statistiskie pārskati par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā kārtība, kādā snie­dzami pārskati par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 26., 27. un 29.pielikumam (ģimenes ārstiem - pārskati atbilstoši šo noteikumu 29. un 30.pielikumam);

135.4. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

135.5. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

135.5.¹ ārstniecības iestādei – pienākums maksāt līgumsodu šo noteikumu 147.⁴ un 147.⁷ punktā minētajos gadījumos un apmērā;

135.6. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

135.7. (svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111);

135.8. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

135.8.¹ ārstniecības iestādei – pienākumu atmaksāt pacientam prettiesiski vai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par maksas pakalpojumiem, pamatojoties uz Veselības inspekcijas lēmumu;

135.9. ārstniecības iestādēm – pienākums sniegt veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri bērniem un grūtniecēm;

135.10. dienestam – samaksu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpo­jumiem veikt atbilstoši likumos noteiktajām prioritātēm;

135.11. ārstniecības iestādei, kura veic onkoloģisko vai onkohematoloģisko slimību ķīmijterapiju vai staru terapiju, – pienākums ne mazāk kā 80 % no šīm manipulācijām veikt ambulatori, izņemot valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;

135.12. šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm – pienākums sniegt stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri pacientiem, kas pārvesti no šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minētajām slimnīcām;

135.13. dienesta tiesības vienpusēji izbeigt līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk par mēnesi no piedāvājuma izteikšanas dienas neparaksta dienesta piedāvātos līguma grozījumus.

(Grozīts ar MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.37; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi par vārda "centrs" aizstāšanu ar vārdu "dienests" stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

135.¹ (Svītrots ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

136. Dienests līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj pienākumu pusēm pēc dienesta pieprasījuma izdarīt grozījumus līgumā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu apjomu vai finanšu apmēru (budžetu), ja:

136.1. pieņemts likums par valsts budžetu kārtējam gadam;

136.2. pieņemti grozījumi likumā par valsts budžetu kārtējam gadam;

136.3. pieņemti jauni normatīvie akti vai izdarīti grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem;

136.4. notikusi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārstrukturizācija vai speciālists, kurš sniedz līgumā noteiktu attiecīgu veselības aprūpes pakalpoju­mu, pārtraucis darba attiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas ir līguma attiecībās ar dienestu;

136.5. pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu:

136.5.1. ja kārtējā gada pirmajā pusē ambulatorā līguma finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam, tad plānotais finanšu apmērs otrajam pusgadam tiek noteikts atbilstoši pirmajā pusgadā finanšu apmēra faktiskai izpildei;

136.5.2. ja kārtējā gada deviņos mēnešos ambulatorā līguma finanšu apjoma izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra, tad kopējais līguma apjoms tiek samazināts atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam. Par finansējuma apmēru pārējiem kalendāra mēnešiem tiek lemts pēc ārstniecības iestādes paskaidrojuma saņemšanas par līguma neizpildes iemesliem;

136.5.3. ja stacionāro pakalpojumu sniedzējiem hospitalizāciju skaits attiecīgajam periodam mazāks par 80 % no plānotā, tad dienests var samazināt fiksēto maksājumu par slimnīcas darbību;

136.6. tiek samazināti veselības aprūpei paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

136.¹ Ja ārstniecības iestāde, kas sniedz gan ambulatoros, gan stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, nav sasniegusi līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu noteikto finanšu apmēru, kas plānots stacionārajiem pakalpojumiem trim, sešiem vai deviņiem mēnešiem, dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstisku iesniegumu, atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu ir tiesīgs veikt izmaiņas līguma finanšu apmērā un novirzīt stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētos finanšu līdzekļus ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

136.² (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

136.³ Ja atbilstoši šo noteikumu 136.5.apakšpunktam tiek iegūti finanšu līdzekļi ambulatorajai veselības aprūpei, dienests veic šo līdzekļu pārplānošanu, ievērojot šādu prioritāro secību:

136.³ 1. valsts kompensēto pacientu iemaksu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacientu iemaksu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

136.³ 2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

136.³ 3. nodrošina pakalpojumu teritoriālo pieejamību;

136.³ 4. novirzot finansējumu tiem pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu pakalpojumu apjoms;

136.³ 5. ārstniecības iestādēm, kuras līgumos paredzēto finanšu apmēru pārsniegušas vairāk nekā par 105 %, dienests novirza finansējumu atbilstoši šo noteikumu 136.³ 4.apakšpunktam, piemērojot attiecīgo koeficientu un ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus;

136.³ 6. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas nepārsniedz 100 latu, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.

136.⁴ Dienests var veikt līdzekļu pārplānošanu citos pārskata periodos, saskaņojot ar ārstniecības iestādi.

136.⁵ Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstisku iesniegumu, ir tiesīgs veikt izmaiņas līgumā noteiktajā finansējuma apmērā un novirzīt kādā no stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu programmām plānotos finanšu līdzekļus ne vairāk kā 5 % apmērā citā stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu samaksai.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

136.¹ Ja ārstniecības iestāde, kas sniedz gan ambulatoros, gan stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, nav sasniegusi līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu noteikto finanšu apmēru, kas plānots stacionārajiem pakalpojumiem trim, sešiem vai deviņiem mēnešiem, dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstisku iesniegumu, atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu ir tiesīgs veikt izmaiņas līguma finanšu apmērā un novirzīt stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētos finanšu līdzekļus ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

136.² (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

136.³ Ja atbilstoši šo noteikumu 136.5.apakšpunktam tiek iegūti finanšu līdzekļi ambulatorajai veselības aprūpei, dienests veic šo līdzekļu pārplānošanu, ievērojot šādu prioritāro secību:

136.³ 1. valsts kompensēto pacientu iemaksu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacientu iemaksu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

136.³ 2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

136.³ 3. nodrošina pakalpojumu teritoriālo pieejamību;

136.³ 4. novirzot finansējumu tiem pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu pakalpojumu apjoms;

136.³ 5. ārstniecības iestādēm, kuras līgumos paredzēto finanšu apmēru pārsniegušas vairāk nekā par 105 %, dienests novirza finansējumu atbilstoši šo noteikumu 136.³ 4.apakšpunktam, piemērojot attiecīgo koeficientu un ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus;

136.³ 6. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas nepārsniedz 100 latu, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

136.⁴ Dienests var veikt līdzekļu pārplānošanu citos pārskata periodos, saskaņojot ar ārstniecības iestādi.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

136.⁵ Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstisku iesniegumu, ir tiesīgs veikt izmaiņas līgumā noteiktajā finansējuma apmērā un novirzīt kādā no stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu programmām plānotos finanšu līdzekļus ne vairāk kā 5 % apmērā citā stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu samaksai.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

137. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk par mēnesi no piedāvājuma izteikšanas dienas neparaksta dienesta piedāvāto līgumu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības noslēgt minēto līgumu.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

138. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111.)

138.¹ Ārstniecības iestāde plāno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pa periodiem, nodrošinot pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā.

138.² Ārstniecības iestāde veido valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, savstarpēji vienojoties ar pacientu par konkrētu laiku, kad pacients saņems minētos veselības aprūpes pakalpojumus.

138.³ Stacionārā ārstniecības iestāde vismaz piecas dienas un ambulatorā ārstniecības iestāde vismaz vienu dienu iepriekš informē pacientu par to, ka ārstniecības iestādei nav iespējams sniegt plānoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu.

138.⁴ Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos un kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk šādos termiņos:

138.⁴ 1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

138.⁴ 2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

138.⁴ 3. plānveida operācijas – piecu kalendāra mēnešu laikā.

138.¹ Ārstniecības iestāde plāno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pa periodiem, nodrošinot pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

138.² Ārstniecības iestāde veido valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, savstarpēji vienojoties ar pacientu par konkrētu laiku, kad pacients saņems minētos veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

138.³ Stacionārā ārstniecības iestāde vismaz piecas dienas un ambulatorā ārstniecības iestāde vismaz vienu dienu iepriekš informē pacientu par to, ka ārstniecības iestādei nav iespējams sniegt plānoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

138.⁴ Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos un kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk šādos termiņos:

138.⁴ 1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

138.⁴ 2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

138.⁴ 3. plānveida operācijas – piecu kalendāra mēnešu laikā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

139. Lai nodrošinātu šo noteikumu 121.punktā minētā līguma izpildi, dienests ne retāk kā reizi ceturksnī izvērtē datus par plānotā finanšu apmēra sasniegšanu un to prognozēto sadalījumu pa ceturkšņiem.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

140. (Svītrots ar 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

141. (Zaudējis spēku ar 01.01.2010.; sk. 256. punktu)

141.¹ (Svītrots ar 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

141.² Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nesasniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests samaksā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par faktiski sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

141.³ Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apjoma sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā.

141.² Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nesasniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests samaksā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par faktiski sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

141.³ Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apjoma sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

142. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

143. Dienests neapmaksā pacienta stacionēšanas laikā slimnīcā saņemtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot organizētā vēža skrīninga izmeklējumus.

143.¹ Dienests nemaksā par pacienta stacionāru ārstēšanu, ja pacients diennakts stacionārā uzturējies vienu dienu, izņemot gadījumu, ja ārstēšanās laikā iestājusies pacienta nāve vai pacients pārvests uz citu stacionāru.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

143.¹ Dienests nemaksā par pacienta stacionāru ārstēšanu, ja pacients diennakts stacionārā uzturējies vienu dienu, izņemot gadījumu, ja ārstēšanās laikā iestājusies pacienta nāve vai pacients pārvests uz citu stacionāru.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1041; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

144. Dienestam ir tiesības pirms līgumā noteiktā termiņa vienpusēji izbeigt līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pilnībā vai daļā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojuma veidu šādos gadījumos:

144.1. pakalpojumu sniedzējs nepilda līguma noteikumus vai neizpilda tos pilnīgi un laikus, vai pārkāpj normatīvo aktu prasības;

144.1.¹ no Veselības inspekcijas saņemti vismaz trīs spēkā stājušies lēmumi, kuriem beidzies apstrīdēšanas termiņš, par to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam pēdējo triju gadu laikā konstatēti šādi pārkāpumi:

144.1.¹ 1. prettiesiski vai nepamatoti iekasēta pacienta iemaksa vai samaksa par maksas pakalpojumiem;

144.1.¹ 2. nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces;

144.1.¹ 3. šo noteikumu 147.¹⁰ punktā minētie pārkāpumi;

144.2. pret veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ir uzsākts maksātnespējas process vai maksātnespējas process ir pabeigts ar bankrota procesa pabeigšanu, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir Maksātnespējas likumā minētās maksātnespējas procesa pazīmes, vai ir uzsākts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja likvidācijas process, vai ir apturēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība;

144.3. pakalpojumu sniedzējs neatbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām vai tam ir zudušas vai ierobežotas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

144.4. (svītrots ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744);

144.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nenodrošina pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar dienesta vadības informācijas sistēmu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

145. Dienests līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj tiesības dienestam šo noteikumu 144.punktā neminētos gadījumos vienpusēji atkāpties no līguma pirms līgumā noteiktā termiņa, ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš iesniedzot rakstisku brīdinājumu par līguma pārtraukšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

146. Dienests līgumā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļauj pienākumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam iesniegt dienestā rakstisku brīdinājumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, ievērojot šādus termiņus:

146.1. šo noteikumu 24.pielikuma 1., 2. un 3.punktā norādītie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš;

146.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kas nav norādīti šo noteikumu 146.1.apakšpunktā, – ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

147. Ārstniecības iestāde līdz līgumā ar dienestu noteiktajam termiņam nodrošina informācijas ievadi dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriek­šējā mēnesī visiem pacientiem snieg­tajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, norādot tos medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.¹ Ārstniecības iestāde nodrošina, lai pacients, izrakstoties no stacionāra, saņemtu izziņu no ārstniecības iestādes datu informācijas sistēmas par viņa ārstēšanas izdevumiem no valsts veselības aprūpes budžeta.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2008.; sk. 243. punktu)

147.² No valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību šiem noteikumiem un ārstniecības iestādes līgumam ar dienestu pārbauda Veselības inspekcija.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.³ Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pēc pirmā pieprasījuma sniegt informāciju un uzrādīt Veselības inspekcijai visu dokumentāciju, kas saistīta ar ārstniecības iestādes līgumā ar dienestu iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, medicīnisko, uzskaites un finanšu dokumentāciju, kā arī citu līgumā noteikto dokumentāciju.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.⁴ Ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēti pārkāpumi veselības aprūpes organizēšanā vai pakalpojumu pieejamībā, tai skaitā publiski pieejamā informācijā pacientiem, Veselības inspekcija pirmajā reizē pieņem lēmumu brīdināt pakalpojumu sniedzēju, otrajā reizē piemēro līgumsodu 10 % apmērā, bet par turpmākiem pārkāpumiem piemēro līgumsodu 30 % apmērā no līgumā noteiktās attiecīgās pakalpojumu programmas ikmēneša finansējuma vai no ģimenes ārsta kapitācijas naudas kārtējā mēneša maksājuma.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

147.⁵ Veselības inspekcijai ir tiesības pārbaudīt ārstniecības iestādes iepriekšējos gados sniegto un no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu atbilstību attiecīgajā periodā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starp ārstniecības iestādi un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru vai dienestu noslēgtā līguma noteikumiem.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.⁶ Dienests informē Veselības inspekciju par iespējamiem pārkāpumiem budžeta līdzekļu izlietojumā, kas izriet no pakalpojumu un kompensējamo zāļu nepamatotas uzskaites.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.⁸ Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt par pienākumu ārstniecības iestādei atmaksāt pacientam nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par pakalpojumu.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā)

147.⁹ Veselības inspekcija lēmumu par naudas līdzekļu ieturējumu vai līgumsoda piemērošanu, kuram beidzies apstrīdēšanas termiņš, nosūta dienestam. Dienests, pamatojoties uz lēmumu, veic ieturējumu no maksājuma pakalpojumu sniedzējam par tā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Veselības inspekcijas lēmumā noteiktajā apmērā.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

147.¹⁰ Veselības inspekcija neatkarīgi no veselības aprūpes pakalpojuma samaksas veida pieņem lēmumu par veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja radīto zaudējumu ieturējumu, tai skaitā par nepamatoti izrakstītām kompensējamām zālēm, ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēts, ka:

147.¹⁰1. par attiecīgo pakalpojumu nav aizpildīta medicīniskā un uzskaites dokumentācija vai tā ir aizpildīta nepilnīgi vai nesalasāmi;

147.¹⁰2. pakalpojumu sniedzējs neuzrāda Veselības inspekcijas pieprasīto dokumentāciju;

147.¹⁰3. pakalpojums nav sniegts vai sniegts, neievērojot normatīvo aktu vai starp ārstniecības iestādi un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru vai dienestu noslēgtā līguma prasības;

147.¹⁰4. pakalpojumu sniedzējs vadības informācijas sistēmā vai medicī­niskajā un uzskaites dokumentācijā ir norādījis faktiskai situācijai neatbilstošus pakalpojumus (skaitu) vai pakalpojumus, kas faktiski nav sniegti vai sniegti kā maksas pakalpojumi.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

148. Dienests veic iepirkumus par šo noteikumu 31.pielikumā minēto zāļu un medicīnisko ierīču (turpmāk - ārstniecības līdzekļi) piegādēm.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

149. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91.)

150. Dienests, veicot ārstniecības līdzekļu centralizētos iepirkumus, darbojas kā iepirkuma pasūtītājs un maksātājs.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

151. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91.)

152. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.91.)

153. Ārstniecības iestādes iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu kompetento institūciju pilnvarotās personas (piemēram, medikamentu un medicīnisko ierīču iepirkumiem – Zāļu valsts aģentūras pilnvaroto pārstāvi).

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1291 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

154. (Svītrots ar MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

155. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā iekļauj šādas ziņas:

155.1. pacientu skaits, kuriem paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms;

155.2. pieprasīto ārstniecības līdzekļu izmantošanas metodes attiecīgās diagnozes ārstniecībā;

155.3. vidējās izmaksas uz vienu pacientu;

155.4. pieprasīto ārstniecības līdzekļu analogi;

155.5. ārstniecības līdzekļu atlikums un minimālo rezervju daudzums ārstniecības iestādēs.

(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

156. Ja nepieciešams, dienests pieprasa attiecīgas izziņas no kompetentām institūcijām.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

157. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spējām nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

158. Par piedāvājumu vērtēšanas kritēriju iepirkuma komisija izvēlas viszemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ja nepieciešams, dienests veic iepirkuma procedūru, kuras mērķis ir noslēgt vispārīgo vienošanos starp pasūtītāju un vienu vai vairākiem piegādātājiem par ārstniecības līdzekļu piegādi, nosakot vienas vienības cenu. Nosakot par piedāvājumu vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, dienests papildus Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem kritērijiem ņem vērā šādus kritērijus:

158.1. ar publicētiem klīnisko pētījumu datiem pierādītas ārstniecības līdzekļu priekšrocības;

158.2. ārstniecības līdzekļu atbilstība ārstēšanas vadlīnijām un apstipri­nātajām medicīniskām tehnoloģijām;

158.3. ārstniecības līdzekļu klīniskā efektivitāte;

158.4. ārstniecības līdzekļu blaknes;

158.5. ārstniecības līdzekļu ievadīšanas veids;

158.6. ārstniecības līdzekļu derīguma termiņš;

158.7. ārstniecības līdzekļu glabāšanas režīms;

158.8. ārstniecības līdzekļu piegādes noteikumi;

158.9. ārstniecības līdzekļu izmaksu efektivitāte.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

159. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111.)

160. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111.)

(Nodaļa svītrota ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

175. Dienests aprēķina veselības aprūpes pakalpojumu tarifus:

175.1. manipulācijām;

175.2. aprūpes epizodēm;

175.3. gultasdienām;

175.4. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630);

175.5. viena pacienta ārstēšanai.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

176. Dienests, aprēķinot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kopējās izmaksas, izmanto datu analīzi par ārstniecības iestāžu faktiskajiem izdevumiem no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem pārskatiem, veselības aprūpes statistikas datus, informāciju par ārstniecības līdzekļu cenām, kā arī ārstu un citu ārstniecības personu profesionālo asociāciju sniegto informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem resursiem.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

177. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

178. Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas veido no valsts budžeta apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu tarifs un pacientu iemaksas. Ārstniecības iestāde iekasētās pacientu iemaksas un no valsts budžeta samaksātās pacientu iemaksas par atbrīvotajām personu kategorijām novirza tarifa formulas elementu segšanai.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā)

179. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa (lati par stundu);

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – amortizācija.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

179.¹ Viena pacienta ārstēšanas tarifus slimnīcu grupā saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteikto dalījumu aprēķina dienests atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par iepriekšējā periodā sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

179.¹1. viena pacienta ārstēšanas tarifus slimnīcu grupā saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteikto dalījumu par programmā "Iezīmētie pakalpojumi" un programmā "Pārējie pakalpojumi" iekļautajiem veselības aprūpes pakalpojumiem aprēķina:

179.¹1.1. pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot veikto manipulāciju, kas šo noteikumu 18.pielikumā atzīmētas ar (*), tarifu summu;

179.¹1.2. šo noteikumu 179.¹1.1.apakšpunktā minētajā kārtībā iegūto summu dalot ar hospitalizāciju skaitu;

179.¹2. viena pacienta ārstēšanas tarifus par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem šo noteikumu 24.pielikuma 2.punktā minētajās slimnīcās, aprēķina šādi – summu, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteikto gultasdienas tarifu, dala ar hospitalizāciju skaitu;

179.¹3. (svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.);

179.¹4. ja vairākām šo noteikumu 24.pielikuma 1. un 3.punktā minētajām slimnīcām ir vienādi programmā "Pārējie pakalpojumi" ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi, viena pacienta ārstēšanas tarifa aprēķināšanai izmanto kopējos datus par šajās ārstniecības iestādēs sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem;

179.¹5. ja vairākām šo noteikumu 24.pielikuma 1. un 3.punktā minētajām slimnīcām ir vienādi programmā "Iezīmētie pakalpojumi" ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi, viena pacienta ārstēšanas tarifu aprēķina, izmantojot tās slimnīcu grupas kopējos datus par šajā slimnīcu grupā sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā pakalpojums tiek sniegts par zemākajām izmaksām un vismaz 20 % no kopējā pacientu skaita attiecīgajā pakalpojumu programmā.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

180. Darba samaksu (D) par pakalpojumu latos aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

180.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 524,00 lati;

180.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 314,00 lati;

180.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 210,00 lati.

(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.919; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111; MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630)

(Nodaļa MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā)

181. Personas tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī apliecina šādi vienota parauga dokumenti ES dalībvalstīs, kurus dienests izsniedz, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 987/2009):

181.1. S 1 veidlapa "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi" (turpmāk – S 1 veidlapa), kas nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus;

181.2. S 2 veidlapa "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (turpmāk – S 2 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā;

181.3. S 3 veidlapa "Apliecinājums tiesībām uz ārstēšanu pensionētam pierobežas darbiniekam valstī, kurā iepriekš bija nodarbināts" (turpmāk – S 3 veidlapa), kas nodrošina pensionētam pierobežas darbiniekam tiesības pabeigt veidlapā norādīto ārstēšanos veidlapā norādītajā valstī;

181.4. Eiropas veselības apdrošināšanas karte (turpmāk – apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts (turpmāk – apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts), kas nodrošina īslaicīgas uzturēšanās laikā kādā no ES dalībvalstīm tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

182. Personas tiesības Šveicē un trijās EEZ dalībvalstīs – Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā – saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus apliecina šādi vienota parauga dokumenti, kurus izsniedz dienests, piemērojot Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – regula Nr. 1408/71), un Padomes 1972.gada 21.marta Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – regula Nr. 574/72):

182.1. E 106 veidlapa "Apliecība par tādu personu tiesībām uz slimības un maternitātes pabalstiem pakalpojumu veidā, kuras dzīvo valstī, kas nav kompetentā valsts" (turpmāk – E 106 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus veidlapā norādītajā valstī;

182.2. E 109 veidlapa "Apliecība apdrošinātās personas ģimenes locekļu reģistrēšanai un uzskaitījumu atjaunināšanai" (turpmāk – E 109 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus veidlapā norādītajā valstī;

182.3. E 112 veidlapa "Apliecība par tiesību saglabāšanu attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem, kurus patlaban piešķir" (turpmāk – E 112 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā;

182.4. E 120 veidlapa "Apliecība par tiesībām saņemt pabalstus pakalpojumu veidā pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem" (turpmāk – E 120 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus veidlapā norādītajā valstī;

182.5. E 121 veidlapa "Izziņa par pensionāru un viņu ģimenes locekļu reģistrāciju un sarakstu atjaunināšanu" (turpmāk – E 121 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus veidlapā norādītajā valstī;

182.6. apdrošināšanas karte vai apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts, kas nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību īslaicīgas uzturēšanās laikā kādā no EEZ dalībvalstīm – Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā – un Šveicē.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

183. Uzrādot šo noteikumu 181. un 182.punktā minētos dokumentus, persona nav tiesīga saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī un Šveicē, ja persona ir uzskatāma par apdrošinātu:

183.1. citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 883/2004 vai regulu Nr. 1408/71;

183.2. kādas Eiropas Savienības institūcijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros vai veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68 "Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtība", izņemot gadījumu, kas minēts regulas Nr. 883/2004 15.pantā;

183.3. starptautiskas organizācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

183.4. studentu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

184. Aizpildītas un apstiprinātas šo noteikumu 181. un 182.punktā minētās veidlapas un apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu dienests izsniedz uz laiku, kurā personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

185. Personai ir pienākums nekavējoties informēt dienestu, ja šo noteikumu 181. un 182.punktā minēto veidlapu un apdrošināšanas kartes vai apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta derīguma termiņa laikā persona zaudē tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šādā gadījumā vai pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas dienests anulē minētos dokumentus un nosūta personai attiecīgu lēmumu. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 181.1., 181.3., 182.1., 182.2., 182.4. un 182.5.apakšpunktā minēto veidlapu anulēšanas par to paziņo tās valsts kompetentajai institūcijai, uz kuru veidlapa ir attiecināma.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

186. Lai saņemtu S 1 veidlapu, persona iesniedz dienestā šādus dokumentus:

186.1. ja persona veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet tās deklarētā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī:

186.1.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.1.1.1. vārds, uzvārds;

186.1.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.1.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs (gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā);

186.1.1.4. adrese deklarētās dzīvesvietas valstī;

186.1.1.5. informācija par darbavietu – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

186.1.1.6. laikposms, kurā persona atgriežas savā dzīvesvietas valstī (piemēram, reizi nedēļā, reizi mēnesī, dažas reizes gadā);

186.1.1.7. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.1.2. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.1.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas;

186.1.3. izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

186.1.3.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

186.1.3.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu/nenoteiktu laiku (gadījumā, ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu);

186.1.3.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

186.2. ja persona veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī:

186.2.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.2.1.1. vārds, uzvārds;

186.2.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.2.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs (gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā);

186.2.1.4. deklarētā adrese dzīvesvietas valstī;

186.2.1.5. laikposms, kurā persona atgriežas savā dzīvesvietas valstī (piemēram, reizi nedēļā, reizi mēnesī, dažas reizes gadā);

186.2.1.6. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.2.2. apliecinājums, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.2.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas;

186.2.3. apliecinājums, ka persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona un piecu darbdienu laikā pēc pašnodarbinātas personas statusa zaudēšanas par to informēs dienestu;

186.3. ja persona ir ES, EEZ dalībvalsts (tai skaitā arī Latvijas Republikas) vai Šveices iedzīvotāja un veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) nosūtīta uz citu ES vai EEZ dalībvalsti:

186.3.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.3.1.1. vārds, uzvārds;

186.3.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.3.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs (gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā);

186.3.1.4. deklarētās dzīvesvietas adrese Latvijā;

186.3.1.5. dzīvesvietas adrese valstī, kurā persona uzturēsies;

186.3.1.6. informācija par darbavietu – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

186.3.1.7. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.3.2. apliecinājums, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.3.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas;

186.3.3. izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

186.3.3.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

186.3.3.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu/nenoteiktu laiku (gadījumā, ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu);

186.3.3.3. persona tiek nosūtīta darbā uz citu ES dalībvalsti (norāda periodu);

186.3.3.4. darba devējs piecu darbdienu laikā par personas atsaukšanu no komandējuma pirms termiņa vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanu par to informēs dienestu;

186.4. ja persona ir ES, EEZ dalībvalsts (tai skaitā arī Latvijas Republikas) vai Šveices iedzīvotājs un veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā, un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) dodas uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā:

186.4.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.4.1.1. vārds, uzvārds;

186.4.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.4.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs (gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā);

186.4.1.4. dzīvesvietas adrese valstī, kurā persona uzturēsies;

186.4.1.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.4.2. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.4.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas;

186.4.3. apliecinājumu, ka:

186.4.3.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona;

186.4.3.2. persona citā ES dalībvalstī atradīsies sakarā ar nodarbinātību pašnodarbinātas personas statusā (norāda periodu);

186.4.3.3. persona piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darbības pārtraukšanu pašnodarbinātas personas statusā citā ES dalībvalstī pirms termiņa vai pēc pašnodarbinātas personas statusa zaudēšanas;

186.5. ja persona saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi:

186.5.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.5.1.1. vārds, uzvārds;

186.5.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.5.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs (gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā);

186.5.1.4. deklarētās dzīvesvietas adrese citā ES dalībvalstī;

186.5.1.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.5.1.6. piešķirtās vai pieprasītās pensijas veids (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas);

186.5.2. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.5.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas;

186.6. ja persona ir tādas personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona), kura pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, vai tādas personas ģimenes loceklis, kura saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi un ir galvenokārt atkarīga no šīs personas:

186.6.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

186.6.1.1. vārds, uzvārds;

186.6.1.2. personas kods (vai identifikācijas numurs);

186.6.1.3. deklarētās dzīvesvietas adrese;

186.6.1.4. vai persona ir nodarbināta un vai saņem kādu pabalstu un, ja saņem, kurā valstī;

186.6.1.5. tās personas vārds, uzvārds, personas kods (vai identifikācijas numurs) un gadījumā, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā, – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, kura ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā vai kura saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi;

186.6.1.6. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

186.6.2. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 186.6.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

187. Lai saņemtu E 106 veidlapu, persona iesniedz dienestā šādus dokumentus:

187.1. ja persona veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet tās deklarētā dzīvesvieta ir Šveicē vai EEZ dalībvalstī – Īslandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā – dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 186.1.1., 186.1.2. un 186.1.3.apakšpunktā;

187.2. ja persona veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet tās deklarētā dzīvesvieta ir Šveicē vai EEZ dalībvalstī – Īslandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā – dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 186.2.1., 186.2.2. un 186.2.3.apakšpunktā;

187.3. ja persona ir ES, EEZ dalībvalsts (tai skaitā arī Latvijas Republikas) vai Šveices iedzīvotājs un veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā, un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem) nosūtīta uz Šveici vai EEZ dalībvalsti – Īslandi, Lihtenšteinu vai Norvēģiju – dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 186.3.1., 186.3.2. un 186.3.3.apakšpunktā;

187.4. ja persona ir ES, EEZ dalībvalsts (tai skaitā arī Latvijas Republikas) vai Šveices iedzīvotājs un veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā, un ir pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, bet īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem) dodas uz Šveici vai EEZ dalībvalsti – Īslandi, Lihtenšteinu vai Norvēģiju –, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā, – dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 186.4.1., 186.4.2. un 186.4.3.apakšpunktā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

188. Lai saņemtu E 109 veidlapu, persona, kas ir valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai pakļautas personas ģimenes loceklis (laulātais, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai pakļautas personas aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona), iesniedz dienestā dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 186.6.1. un 186.6.2.apakšpunktā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

189. Lai saņemtu E 120 veidlapu vai E 121 veidlapu, persona, kas saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi, iesniedz dienestā iesniegumu, norādot šo noteikumu 186.5.1. un 186.5.2.apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

190. Lai saņemtu apdrošināšanas karti, persona iesniedz dienestā:

190.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

190.1.1. vārds, uzvārds;

190.1.2. personas kods (identifikācijas numurs);

190.1.3. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu);

190.1.4. adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu);

190.2. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros un ka tā nekavējoties rakstiski informēs dienestu, ja mainīsies šo noteikumu 190.1.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītās ziņas.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

191. Persona, kas ir ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis, papildus šo noteikumu 190.punktā minētajam veic šādas darbības:

191.1. ja persona veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā, – iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

191.1.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

191.1.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu/nenoteiktu laiku (gadījumā, ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, – norāda nodarbinātības laikposmu);

191.1.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

191.2. ja persona veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā, – iesniedz apliecinājumu, ka persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā pašnodarbināta persona un piecu darbdienu laikā pēc pašnodarbinātas personas statusa zaudēšanas par to informēs dienestu;

191.3. ja persona ir tādas personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona), kura pakļauta valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā, vai tādas personas ģimenes loceklis, kura saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi un ir galvenokārt atkarīga no šīs personas:

191.3.1. sniedz ziņas par ģimenes locekli, kas ir pakļauts valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai Latvijas Republikā vai kurš saņem Latvijas Republikas pensiju, vai ir to pieprasījis, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai identifikācijas numurs) un gadījumā, ja ģimenes loceklis nav reģistrēts Latvijas Republikas vienotas iedzīvotāju uzskaites sistēmā, – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto reģistrācijas numuru;

191.3.2. iesniedz ģimenes loceklim izsniegtu šo noteikumu 191.1.apakšpunktā minēto izziņu, ja ģimenes loceklis veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā, vai šo noteikumu 191.2.apakšpunktā minēto apliecinājumu, ja ģimenes loceklis veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

192. Apdrošināšanas karti personai izsniedz personīgi vai pēc personas rakstiska lūguma nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē uz norādīto adresi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

193. Apdrošināšanas karti izsniedz uz trijiem gadiem vai uz īsāku laikposmu, kas atbilst periodam, kurā ir konstatējams, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

194. Dienests, nesagatavojot rakstisku lēmumu, izsniedz personai apdrošināšanas karti iesnieguma saņemšanas dienā vai nosūta pa pastu, ja persona šādu lūgumu ir izteikusi, triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, ja šo noteikumu 190.punktā minēto iesniegumu ir iesniegusi persona, kas ir tiesīga saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot gadījumu, ja šo iesniegumu ir iesniedzis ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, vai minētās personas ģimenes loceklis, vai ārzemnieks, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

196. Apdrošināšanas kartes derīguma termiņa laikā izsniedz jaunu apdrošināšanas karti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām. Agrāk kā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām izsniedz jaunu apdrošināšanas karti, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi:

196.1. persona ir iesniegusi iesniegumu par spēkā esošas kartes anulēšanu;

196.2. atbilstoši dienesta cenrādim ir veikta samaksa par priekšlaicīgas apdrošināšanas kartes izgatavošanu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

197. Ja personai, īslaicīgi uzturoties kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, vajadzīga neatliekamā vai nepieciešamā medicīniskā palīdzība un persona nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, dienests izsniedz personai vai attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

198. Personām, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kuras vēlas saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu kādā no ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicē, dienests izsniedz S 2 veidlapu pakalpojuma saņemšanai citā ES dalībvalstī vai E 112 veidlapu pakalpojuma saņemšanai Šveicē vai EEZ dalībvalstī – Īslandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā –, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

198.1. veselības aprūpes pakalpojums neietilpst šo noteikumu 14.punktā minētajos veselības aprūpes pakalpojumos;

198.2. iesnieguma izskatīšanas laikā neviena no šo noteikumu 13.punktā minētajām ārstniecības iestādēm nevar nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums;

198.3. šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

199. Dienests aizpildītu un apstiprinātu S 2 veidlapu vai E 112 veidlapu neizsniedz attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai kuriem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

200. Lai saņemtu aizpildītu un apstiprinātu S 2 veidlapu vai E 112 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

200.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

200.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

200.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstu konsilija atzinumu;

200.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs;

200.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī;

200.3. tās ārstniecības iestādes apstiprinājumu, kurā plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, par to, ka attiecīgā pakalpojuma saņemšana tiek akceptēta, pamatojoties uz S 2 veidlapu vai E 112 veidlapu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

201. Dienestam ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu:

201.1. par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu un vai pakalpojumu var sniegt termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

201.2. par iespējām nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā medicīnas nozarē, un šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izmaksām Latvijā, salīdzinot tās ar izmaksām, kas rastos, ja personu nosūtītu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemt citā valstī, kā arī norādot, vai medicīniskā tehnoloģija, kuru nepieciešams izmantot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, ir apstiprināta pieaicinātās ārstniecības personas valstī.

201.¹ Ja dienests saņem ārstniecības iestādes atzinumu, ka personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā medicīnas nozarē, dienests, izvērtējot ekonomiskā izdevīguma apsvērumus un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, lemj par S 2 vai E 112 veidlapas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, norādot, ka nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu persona var saņemt Latvijā, un noslēdz ar attiecīgo ārstniecības iestādi līgumu, paredzot kārtību, kādā tiks sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un veikta samaksa par to.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

201.¹ Ja dienests saņem ārstniecības iestādes atzinumu, ka personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā medicīnas nozarē, dienests, izvērtējot ekonomiskā izdevīguma apsvērumus un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, lemj par S 2 vai E 112 veidlapas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, norādot, ka nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu persona var saņemt Latvijā, un noslēdz ar attiecīgo ārstniecības iestādi līgumu, paredzot kārtību, kādā tiks sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un veikta samaksa par to.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

202. Pieņemot lēmumu par aizpildītas un apstiprinātas S 2 veidlapas vai E 112 veidlapas izsniegšanu, dienestam ir tiesības noteikt dalībvalsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus. Ja persona atsakās saņemt pakalpojumus pie dienesta izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt aizpildītu un apstiprinātu S 2 veidlapu vai E 112 veidlapu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

203. Izsniedzot aizpildītu un apstiprinātu S 2 veidlapu vai E 112 veidlapu, dienests tajā norāda valsti, kurā personai ir tiesības saņemt pieprasītos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un laikposmu, kurā pakalpojumi saņemami.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

204. Dienestam ir tiesības izsniegt regulā Nr. 883/2004 un regulā Nr. 987/2009 noteiktajos gadījumos citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes vārdā S 2 veidlapu personai, kas ir pakļauta citas ES dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

205. Ja persona viena kalendāra gada laikā pēc lēmuma par S 2 veidlapas vai E 112 veidlapas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas nav izmantojusi ar dienesta lēmumu piešķirtās tiesības, persona šīs tiesības zaudē.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

206. Lai saņemtu aizpildītu un apstiprinātu S 3 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

206.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

206.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis;

206.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kura sniegšana ir tikusi uzsākta;

206.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs;

206.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu par personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, kuru nepieciešams pabeigt. Atzinumā norāda nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, medicīniski pamatotus iemeslus, kādēļ attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir uzskatāms par iepriekš uzsākta veselības aprūpes pakalpojuma turpinājumu.

206.¹ Dienests lemj par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu šādu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē:

206.¹ 1. lielo locītavu endoprotezēšana stacionārā;

206.¹ 2. kardioķirurģiskā ārstēšana stacionārā;

206.¹ 3. medicīniskā rehabilitācija stacionārā;

206.¹ 4. ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijā;

206.¹ 5. medicīniskā apaugļošana.

206.² Dienests atsaka izsniegt iepriekšēju atļauju:

206.² 1. tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai kuros izmanto eksperimentālas ārstniecības tehnoloģijas;

206.² 2. ja veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt Latvijā šādā termiņā (izņemot gadījumu, ja gaidīšana nav nepieļaujama pacienta veselības stāvokļa un paredzamās slimības attīstības dēļ un tas ir norādīts šo noteikumu 206.³ 2. vai 206.³ 3.apakšpunktā minētajā medicīniskajā dokumentā):

206.² 2.1. šo noteikumu 206.¹ 1.apakšpunktā minētos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus vai šo noteikumu 206.¹ 5.apakšpunktā minētos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus – piecu gadu laikā;

206.² 2.2. šo noteikumu 206.¹ 2. un 206.¹ 3.apakšpunktā minētos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus – 12 mēnešu laikā;

206.² 2.3. šo noteikumu 206.¹ 4.apakšpunktā minētos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus – 24 mēnešu laikā;

206.² 3. ja dienesta rīcībā ir ziņas, kas apliecina, ka:

206.² 3.1. personas drošība tiks pakļauta apdraudējumam, ko nevar uzskatīt par pieņemamu, ņemot vērā iespējamo labumu, ko persona gūtu, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

206.² 3.2. sabiedrība tiks pakļauta būtiskam drošības apdraudējumam, kas varētu rasties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas dēļ attiecīgajā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

206.² 3.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs – juridiska vai fiziska persona – izraisa būtiskas šaubas par iespējamā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti vai drošību.

206.³ Lai saņemtu iepriekšēju atļauju šo noteikumu 206.¹ punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

206.³ 1. iesniegumu, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, veselības aprūpes pakalpojums, kura saņemšanai persona lūdz izsniegt iepriekšēju atļauju, valsts, kurā persona plāno saņemt veselības aprūpes pakalpojumu;

206.³ 2. ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu;

206.³ 3. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts personai nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums, ja plānots saņemt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu;

206.³ 4. ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par personas iekļaušanu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, norādot laiku, kurā persona varētu saņemt minēto veselības aprūpes pakalpojumu.

206.⁴ Dienests, lemjot par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu:

206.⁴ 1. pārliecinās, vai ir nodrošināta atbilstība regulas Nr. 883/2004 nosacījumiem. Ja nosacījumi ir izpildīti, iepriekšēju atļauju izsniedz saskaņā ar regulu Nr. 883/2004, ja vien persona nepieprasa citādi;

206.⁴ 2. ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu šo noteikumu 206.² 2.apakšpunktā norādītajā termiņā.

206.⁵ Iepriekšēju atļauju dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

206.¹ Dienests lemj par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu šādu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē:

206.¹ 1. lielo locītavu endoprotezēšana stacionārā;

206.¹ 2. kardioķirurģiskā ārstēšana stacionārā;

206.¹ 3. medicīniskā rehabilitācija stacionārā;

206.¹ 4. ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijā;

206.¹ 5. medicīniskā apaugļošana.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

206.² Dienests atsaka izsniegt iepriekšēju atļauju:

206.² 1. tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai kuros izmanto eksperimentālas ārstniecības tehnoloģijas;

206.² 2. ja veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt Latvijā šādā termiņā (izņemot gadījumu, ja gaidīšana nav nepieļaujama pacienta veselības stāvokļa un paredzamās slimības attīstības dēļ un tas ir norādīts šo noteikumu 206.³ 2. vai 206.³ 3.apakšpunktā minētajā medicīniskajā dokumentā):

206.² 2.1. šo noteikumu 206.¹ 1.apakšpunktā minētos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus vai šo noteikumu 206.¹ 5.apakšpunktā minētos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus – piecu gadu laikā;

206.² 2.2. šo noteikumu 206.¹ 2. un 206.¹ 3.apakšpunktā minētos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus – 12 mēnešu laikā;

206.² 2.3. šo noteikumu 206.¹ 4.apakšpunktā minētos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus – 24 mēnešu laikā;

206.² 3. ja dienesta rīcībā ir ziņas, kas apliecina, ka:

206.² 3.1. personas drošība tiks pakļauta apdraudējumam, ko nevar uzskatīt par pieņemamu, ņemot vērā iespējamo labumu, ko persona gūtu, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

206.² 3.2. sabiedrība tiks pakļauta būtiskam drošības apdraudējumam, kas varētu rasties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas dēļ attiecīgajā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

206.² 3.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs – juridiska vai fiziska persona – izraisa būtiskas šaubas par iespējamā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti vai drošību.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

206.³ Lai saņemtu iepriekšēju atļauju šo noteikumu 206.¹ punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

206.³ 1. iesniegumu, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, veselības aprūpes pakalpojums, kura saņemšanai persona lūdz izsniegt iepriekšēju atļauju, valsts, kurā persona plāno saņemt veselības aprūpes pakalpojumu;

206.³ 2. ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu;

206.³ 3. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts personai nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums, ja plānots saņemt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu;

206.³ 4. ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par personas iekļaušanu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, norādot laiku, kurā persona varētu saņemt minēto veselības aprūpes pakalpojumu.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

206.⁴ Dienests, lemjot par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu:

206.⁴ 1. pārliecinās, vai ir nodrošināta atbilstība regulas Nr. 883/2004 nosacījumiem. Ja nosacījumi ir izpildīti, iepriekšēju atļauju izsniedz saskaņā ar regulu Nr. 883/2004, ja vien persona nepieprasa citādi;

206.⁴ 2. ir tiesīgs pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu šo noteikumu 206.² 2.apakšpunktā norādītajā termiņā.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

206.⁵ Iepriekšēju atļauju dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

207. Dienests personai, kura Latvijā ir tiesīga saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, atmaksā no personīgajiem līdzekļiem segtos izdevumus par citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

207.1. pamatojoties uz regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 noteikumiem, kā arī saskaņā ar tās valsts nosacījumiem par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, kurā personai tika sniegti pakalpojumi atbilstoši ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices kompetentās institūcijas sniegtajai informācijai par personai atmaksājamo summu, ja:

207.1.1. īslaicīgas uzturēšanās laikā persona saņēmusi neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un attiecīgie veselības aprūpes pakalpojumi valstī, kurā tie saņemti, ietilpst no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos;

207.1.2. dienests ir pieņēmis lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu personai, bet samaksu par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu persona ir veikusi no personīgajiem līdzekļiem;

207.2. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem vai atbilstoši kompensācijas apmēram, kas noteikts normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, ja:

207.2.1. persona ir saņēmusi plānveida veselības aprūpes pakalpojumus (tai skaitā ar iepriekšēju atļauju), izņemot šo noteikumu 207.1.2.apakšpunktā minēto gadījumu, un šos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai Latvijas Republikā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem;

207.2.2. persona ir saņēmusi neatliekamo vai nepieciešamo veselības aprūpi un to nodrošinājis veselības aprūpes sniedzējs, kurš nepiedalās šīs valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, un šie pakalpojumi ietilpst šīs valsts no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos;

207.2.3. plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, kura nodrošināšanai dienests ir izsniedzis S 2 veidlapu, persona nav saņēmusi valstī vai pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja, kas norādīts dienesta izsniegtajā S 2 veidlapā.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

208. (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1269)

208.¹ (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1269)

208.² (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1269)

208.³ Lai saņemtu izdevumu atmaksu šo noteikumu 207.punktā minētajos gadījumos, persona gada laikā no dienas, kad tā beigusi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, iesniedz šādus dokumentus:

208.³ 1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

208.³ 1.1. vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

208.³ 1.2. valsts, kurā ir saņemti veselības aprūpes pakalpojumi;

208.³ 1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

208.³ 1.4. apraksts par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iemeslu citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

208.³ 1.5. dienesta lēmuma datums un numurs, ja izdevumu atmaksai bija nepieciešama iepriekšēja atļauja un ja persona lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 207.2.apakšpunktu;

208.³ 1.6. personas norēķinu konta rekvizīti (norēķiniem Latvijas Republikas nacionālajā valūtā);

208.³ 2. maksājumu apliecinošu dokumentu, uz kuru pamatojoties iespējams identificēt maksātāju;

208.³ 3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja dokumentu, kurā ir norādīta šāda informācija:

208.³ 3.1. veselības aprūpes pakalpojumi, kas personai ir sniegti;

208.³ 3.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikposms;

208.³ 3.3. personai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu cenas par katru pakalpojumu atsevišķi;

208.³ 3.4. sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa;

208.³ 4. šo noteikumu 208.³ 3.apakšpunktā minētā dokumenta notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā, ja lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 207.2.apakšpunktu;

208.³ 5. ja lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 207.2.1.apakšpunktu, – recepti vai ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai informāciju par dokumenta numuru, izsniegšanas datumu, ārstniecības iestādi un ārstniecības personu, kas izsniegusi šo dokumentu, ja personas rīcībā vairs nav šāda dokumenta, izņemot gadījumus, ja atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai attiecīgā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nav nepieciešams nosūtījums, kā arī citus dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ja tādas ir noteiktas normatīvajos aktos;

208.³ 6. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 183.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

208.⁴ Veicot izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 207.1.apakšpunktu, dienests izdevumu atmaksas summu nosaka Latvijas Republikas nacionālajā valūtā, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu, kas noteikts saskaņā ar regulas Nr. 987/2009 90.pantu, dienā, kurā dienests ir saņēmis personas iesniegumu. Ar 2014.gada 1.janvāri izdevumu atmaksu veic euro.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

208.⁵ Dienests ir kompetentā iestāde attiecībā uz savstarpējo norēķinu veikšanu ar citu ES, EEZ dalībvalstu un Šveices kompetentajām institūcijām saskaņā ar regulu Nr. 1408/71 un regulu Nr. 883/2004.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

208.⁶ Informāciju, kas dienestam nepieciešama šajā nodaļā minēto administratīvo lietu izskatīšanai, valsts pārvaldes iestādes sniedz tiešsaistes režīmā.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

(Nodaļa MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā)

208.⁷ Lai persona, kurai saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 nosacījumiem ir izsniegta E 106 veidlapa, E 109 veidlapa, E 120 veidlapa vai E 121 veidlapa vai kurai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem ir izsniegta S 1 veidlapa vai S 3 veidlapa, saņemtu attiecīgajā veidlapā noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, persona reģistrē veidlapu dienestā.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

208.⁸ Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sniedz attiecīgos pakalpojumus arī personai, kura dienestā ir reģistrējusi E 106 veidlapu, E 109 veidlapu, E 120 veidlapu, E 121 veidlapu, S 1 veidlapu vai uzrāda E 112 veidlapu, S 2 veidlapu, S 3 veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

208.⁹ Ja persona, kurai ir vajadzīga neatliekamā vai nepieciešamā medicīniskā palīdzība, nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, pieprasa dienestam apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

208.¹⁰ Ārstniecības iestāde, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sniedz attiecīgos pakalpojumus par maksu, iekasējot par tiem samaksu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem tarifiem, ieskaitot pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, ja persona nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina personas tiesības saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 vai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis.

208.¹¹ Šo noteikumu 208.⁸ punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestāde nodrošina:

208.¹¹ 1. personas iesniegtās tā dokumenta kopijas saglabāšanu, kas apliecina personas tiesības saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 vai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

208.¹¹ 2. datu saglabāšanu par personas apliecinošo dokumentu, kuru tā ir uzrādījusi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, – dokumenta veids, numurs, izsniedzēja iestāde, derīguma termiņš.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

208.¹² Šo noteikumu 208.⁸ punktā noteiktajā gadījumā ārstniecības iestāde, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ievada informāciju par iepriekšējā mēnesī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienesta vadības informācijas sistēmā un veic ierakstus medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

208.¹³ Savstarpējos norēķinus ar ES, EEZ dalībvalstīm un Šveici par šo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātām personām, kurām saskaņā ar regulu Nr. 1408/71 un regulu Nr. 883/2004 ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic, ievērojot šādus nosacījumus:

208.¹³ 1. par valsts aģentūru un citu ārstniecības iestāžu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumā norādītajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem un šo noteikumu 19.pielikumā norādītajiem aprūpes epizožu tarifiem;

208.¹³ 2. par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumu – 66 lati;

208.¹³ 3. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot šo noteikumu 208.¹³ 4.apakšpunktā minētos pakalpojumus, – atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktā noteiktajam attiecīgās ārstniecības iestādes gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kuras šo noteikumu 18.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*);

208.¹³ 4. (svītrots ar MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.229).

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.07.2009.; sk. 258. punktu.)

(Nodaļa MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

233.¹ Ja pacientam nepieciešama ambulatora ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ viņš nespēj ierasties ārstniecības iestādē ambulatorās aprūpes saņemšanai, viņam sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ja:

233.¹ 1. pacientam ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē;

233.¹ 2. pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;

233.¹ 3. pacientam (ar diagnozi I60, I61, I63, I64 vai I69) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta sešu mēnešu laikā pēc saslimšanas.

(Grozīts ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411)

233.² Veselības aprūpi mājās pacients saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

233.² 1. šo noteikumu 233.³ 1., 233.³ 2., 233.³ 3. vai 233.³ 4.apakšpunktā minētos pakalpojumus – ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai nosūtījumu pēc izrakstīšanās no stacionāra vai dienas stacionāra, ja nosūtījumā norādīta šāda informācija:

233.² 1.1. diagnoze, kuras dēļ nozīmēta veselības aprūpe mājās;

233.² 1.2. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi;

233.² 1.3. ārstējošā ārsta nozīmējumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai;

233.² 1.4. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās;

233.² 2. šo noteikumu 233.³ 5.apakšpunktā minētos pakalpojumus – ar rehabilitologa vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu, kas izsniegts šo noteikumu IV¹ nodaļā minētajā kārtībā un kam pievienots šo noteikumu 88.¹³ un 88.¹⁴ punktā minētajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

233.³ Veselības aprūpe mājās ietver šādus pakalpojumus:

233.³ 1. medikamentu ievadīšanu;

233.³ 2. ādas bojājuma aprūpi;

233.³ 3. mākslīgās atveres ileostomas un kolostomas aprūpi, tai skaitā pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienam pacientam apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam;

233.³ 4. enterālu barošanu caur zondi;

233.³ 5. rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem ar diagnozēm I60, I61, I63, I64, I69 un bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

233.³ 6. ilgstošo plaušu mākslīgo ventilāciju.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.411; MK 25.09.2012. noteikumiem Nr.654; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

233.⁴ Ja pacients saņem šo noteikumu 233.³ punktā minēto veselības aprūpi, ārsts var papildus nozīmēt šādus pakalpojumus:

233.⁴ 1. izmeklējumus un izmeklējuma rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;

233.⁴ 2. vitālo rādītāju kontroli;

233.⁴ 3. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;

233.⁴ 4. klizmas veikšanu.

233.⁵ Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), šo noteikumu 233.³ 5.apakšpunktā minētos rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits vai fizioterapeita asistents, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojuma – veselības aprūpe mājās – sniegšanu un apmaksu.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1021 redakcijā)

233.⁶ Pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz pakalpojumu – veselības aprūpe mājās –, triju darbdienu laikā informē pacienta ģimenes ārsta praksi vai pamatteritorijas ģimenes ārsta praksi atbilstoši pacienta faktiskajai dzīvesvietai par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi pacienta medicīniskajā kartē.

233.⁷ Pacientam ar hronisku saslimšanu un pārvietošanās traucējumiem pakalpojuma – veselības aprūpe mājās – vienas epizodes ilgums ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot šo noteikumu 233.³ 6.apakšpunktā minēto pakalpojumu. Ja veselības aprūpe mājās ir nepieciešama ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts, rehabilitologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts atbilstoši kompetencei un pacientam nepieciešamā pakalpojuma veidam apmeklē pacientu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par pakalpojuma – veselības aprūpe mājās – pārtraukšanu vai turpināšanu.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

233.⁸ Pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos pakalpojuma – veselības aprūpe mājās – ilgums ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpe mājās nepieciešama ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē pacientu un sniedz atzinumu par pakalpojuma – veselības aprūpe mājās – pārtraukšanu vai turpināšanu.

233.⁹ Pēc šo noteikumu 233.² punktā minētajā nosūtījumā norādītā pakalpojuma – veselības aprūpes mājās – sniegšanas beigām pakalpojuma sniedzējs iesniedz pacienta ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši pacienta faktiskai dzīvesvietai, kā arī pacientam epikrīzi vai etapa epikrīzi.

233.¹⁰ Finanšu līdzekļus nākamajam kalendāra gadam pakalpojumam – veselības aprūpe mājās – dienests plāno uz iedzīvotāju skaitu atbilstoši kārtējā kalendāra gadā sniegtajam faktiskajam pakalpojumu apjomam uz vienu iedzīvotāju, izmantojot aprēķinā datus vismaz par sešiem kārtējā gada mēnešiem, sākot ar 1.janvāri.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)

233.¹¹ Līdzekļus samaksai par pakalpojumu – veselības aprūpes mājās – dienests novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

233.¹² Ārstniecības iestādes, ar kurām dienests slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās, dienests izvēlas, veidojot gaidīšanas sarakstus un ievērojot šādus nosacījumus:

233.¹² 1. gaidīšanas sarakstus veido atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajai kārtībai, kādā veido primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstus;

233.¹² 2. ārstniecības iestādēm, kuras mājas aprūpes ietvaros sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, veido atsevišķu gaidīšanas sarakstu.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

234. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumus Nr.1036 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 9., 99., 173., 183., 210.nr.).

235. Šo noteikumu 133., 134.punkts un 144.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.

236. Par šo noteikumu 5.pielikuma 2.4.3.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra līdz 2007.gada 1.jūlijam veic atkārtotu atlases procedūru un noslēdz līgumu.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

237. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra līdz 2007.gada 1.jūlijam veic atkārtotu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un noslēdz līgumu par šo noteikumu 5.pielikuma 2.4.1., 2.4.2. un 2.4.3.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakal­pojumu sniegšanu patoloģiskas atrades gadījumā.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

238. Šo noteikumu 24.pielikuma 4.28.apakšpunkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.martu. Ģimenes ārsta gada darbības novērtēšanas maksājumu par 2006.gadu aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 34.pielikumu, un izmaksājamos līdzekļus ģimenes ārstam pārskaita līdz 2007.gada 1.maijam.

239. Šajos noteikumos minētās ģimenes ārsta funkcijas veic arī primārās veselības aprūpes pediatrs un primārās veselības aprūpes internists.

240. Dienests primārās veselības aprūpes ārstu sarakstā nereģistrē jaunus primārās veselības aprūpes internistus un pediatrus.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1630; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

240.¹ (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 277.punktu)

241. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

242. Šo noteikumu 76.¹ punkta ievaddaļa, 76.¹1.apakšpunkts un 76.¹2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

243. Šo noteikumu 147.¹punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

244. Šo noteikumu 211.punkts zaudē spēku 2008.gada 30.jūnijā.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

245. Šo noteikumu 211.¹punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

246. Līdz 2008.gada 30.jūnijam Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nodod ārstniecības iestādēm datus par rindām ortopēdijā, kas neatbilst 211.¹1.apakšpunkta nosacījumiem. Ārstniecības iestādes no 2008.gada 1.jūlija nodrošina ortopēdijas rindu vadību, izņemot šo noteikumu 211.¹1.apakšpunktā minētās rindas.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

246.¹ Līdz 2009.gada 30.jūnijam Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra nodod ārstniecības iestādēm datus par šo noteikumu 211.¹ 1.apakšpunktā minētajām rindām ortopēdijā. Ārstniecības iestādes no 2009.gada 1.jūlija nodrošina minēto ortopēdijas rindu vadību.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

247. Šo noteikumu 232.punkts zaudē spēku 2008.gada 30.jūnijā.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

248. (Svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252.)

249. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111.)

250. (Svītrots ar MK 29.07.2008. noteikumiem Nr.611.)

251. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra līdz 2008.gada 1.jūlijam veic atlases procedūru un nodrošina līgumu slēgšanu ar stacionārajām ārstniecības iestādēm par gadījuma samaksu īslaicīgās ķirurģiskās ārstēšanas gadījumā. Laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam īslaicīgo ķirurģisko ārstēšanu nodrošina sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ādažu privātslimnīca".

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

252. Šo noteikumu 26., 29. un 30.pielikuma rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1111)

253. Šo noteikumu 23.pielikuma 74.¹punkts ir spēkā līdz 2008.gada 30.jūnijam.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.919 redakcijā)

254. Šo noteikumu 76.2.7., 135.9. un 135.10.apakšpunkts stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.

(MK 29.07.2008. noteikumu Nr.611 redakcijā)

255. Šo noteikumu 14.22.2., 14.23.6. un 14.26.7.apakšpunkts, 14.pielikuma 115. un 116.punkts, 18.pielikuma 3307.¹, 3307.² un 3307.³ punkts un 20.pielikuma 819. un 820.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.oktobrī.

(MK 29.07.2008. noteikumu Nr.611 redakcijā)

256. Šo noteikumu 141.punkts ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, un tajā noteikto kārtību piemēro, izvērtējot veselības pakalpojumu sniedzēju 2008.gadā plānotā finanšu apmēra izlietojumu.

257. Šo noteikumu 141.² un 141.³ punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, un tajā noteikto kārtību piemēro, izvērtējot veselības pakalpojumu sniedzēju plānotā finanšu apmēra izlietojumu 2009.gadā un turpmākajos gados.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā)

257. Šo noteikumu 141.² un 141.³ punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, un tajā noteikto kārtību piemēro, izvērtējot veselības pakalpojumu sniedzēju plānotā finanšu apmēra izlietojumu 2009.gadā un turpmākajos gados.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

258. Šo noteikumu XII nodaļa ir spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā)

259. No 2009.gada 1.janvāra dienests neuzņem jaunus pacientus centralizētajā lielo locītavu plānveida endoprotezēšanas rindā ar 50 % ārstēšanās izdevumu līdzmaksājumu atbilstoši šo noteikumu 32.pielikuma 3.punktā minētajām medicīniskajām indikācijām.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

260. Dienests līgumos ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina endoprotezēšanas pakalpojumus, iekļauj pienākumu ārstniecības iestādei līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošināt centralizētajā lielo locītavu plānveida endoprotezēšanas rindā ar 50 % ārstēšanās izdevumu līdzmaksājumu līdz 2008.gada 31.decembrim uzņemto pacientu ārstēšanu, bet dienestam – pienākumu apmaksāt minētos pakalpojumus.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1111 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

261. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.692, kas piemērojami ar 01.07.2009.; grozījums par punkta svītrošanu stājas spēkā 01.09.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

262. Šo noteikumu 14.27.apakšpunkts ir spēkā līdz 2009.gada 31.martam.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā)

263. Ārstniecības iestādes atbilstoši Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras – centralizēto iepirkumu veicējas – 2008. un 2009.gadā ar piegādātājiem noslēgtajiem vispārīgās vienošanās līgumiem slēdz piegādes līgumus ar piegādātājiem un veic samaksu par iepirkumu.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291)

264. Dienests ar 2009.gada 1.jūliju neapmaksā psihiatriskā profila stacionārajās nodaļās sniegto palīdzību personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav kontrindikāciju uzņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.252; MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1291; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

265. (Svītrots ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.727)

266. (Svītrots ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744)

267. Šo noteikumu 24.pielikuma 5.6.apakšpunkts zaudē spēku 2009.gada 10.oktobrī.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1041 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2009.)

268. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pārņem neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas etapā no šo noteikumu 25.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm līdz 2010.gada 1.jūlijam.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā)

269. Šo noteikumu 25.pielikums zaudē spēku 2010.gada 1.jūlijā.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1630 redakcijā)

270. (Svītrots ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1217, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

271. Šo noteikumu 7.⁶ punkts, 10.18.apakšpunkts, 11.² un 11.³ punkts zaudē spēku 2012.gada 1.janvārī.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.379 redakcijā)

272. Izziņas, kuras pašvaldības sociālais dienests saskaņā ar šo noteikumu 7.⁶ punktu un 10.18.apakšpunktu izsniedzis līdz 2010.gada 25.aprīlim, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.379 redakcijā)

273. Dienests 2010.gadā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, ievērojot šo noteikumu 121.2.4. un 121.2.5.apakšpunktu, neveic un piedāvā pakalpojumu sniedzējiem pagarināt noslēgto līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu uz vienu gadu.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

274. E 106 veidlapas, E 109 veidlapas, E 120 veidlapas un E 121 veidlapas, apdrošināšanas kartes, kas izsniegtas izmantošanai ES dalībvalstīs un kas izdotas līdz 2010.gada 15.augustam, ir derīgas līdz šī dokumenta derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, ja attiecīgais dokuments ir anulēts.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā)

275. (Svītrots ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1021)

276. Šo noteikumu 44.1.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā)

277. Šo noteikumu 52.1.¹ apakšpunkts un 53.² un 240.¹ punkts zaudē spēku 2011.gada 1.janvārī.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.727 redakcijā)

278. Šo noteikumu 70.punktā minētie nosacījumi ir attiecināmi uz jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm, kas ir noslēgušas ar dienestu līgumu par prakses darbības uzsākšanu pēc 2010.gada 1.janvāra.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.952 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

279. Šo noteikumu 31.¹, 110.¹⁴ un 110.¹⁵ punkts un 15.pielikuma 17.1.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

280. Šo noteikumu 130.⁵ punktu nepiemēro līdz 2011.gada 30.jūnijam.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

281. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

282. Šo noteikumu 81. un 82.punkts ir spēkā līdz 2011.gada 30.jūnijam.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)

283. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem, kas noslēguši līgumu ar dienestu līdz 2010.gada 31.decembrim, nepiemēro šo noteikumu 121.2.1.¹ apakšpunktu.

(MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1217 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

284. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.939)

285. Laikposmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam šo noteikumu 24.pielikuma 1.1.1., 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7., 7.8., 7.9., 7.11. un 7.12.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm šo noteikumu 93.10.apakšpunktā noteikto fiksēto maksājumu par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta un traumpunkta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" darbu nosaka 2010.gadam noteiktajā apmērā.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.39 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.314; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.517, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

286. Šo noteikumu 44.pielikuma 2.10.1., 2.10.2., 2.10.3. un 2.14.apakšpunkts un 8.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā)

287. Šo noteikumu 44.pielikuma 4.punktā minētā prasība par to, ka primārās veselības aprūpes ārsti, kuri atbilst šo noteikumu 44.pielikuma 3.punktam, lai pievienotos ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgajam novērtējumam, iesniedz dienestā pieteikumu, pievienojot informāciju un dokumentus par esošo stāvokli ģimenes ārsta praksē attiecībā uz atbilstību šo noteikumu 44.pielikuma 1.punktā minētajiem rādītājiem, 2011.gadā nodrošināma līdz 31.jūlijam. Šo noteikumu 44.pielikuma 4.punktā minēto prasību par to, ka dienests katru gadu savā mājas lapā internetā publicē to primārās veselības aprūpes ārstu sarakstu, kuri pievienojušies darbības kvalitātes brīvprātīgajam novērtējumam, 2011.gadā dienests nodrošina līdz 31.augustam.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

288. Šo noteikumu 44.pielikuma 6.punktā noteiktais plānotais finansējums par kvalitātes kritēriju izpildi 2011.gadā ir 1250 latu.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā)

289. Šo noteikumu 44.pielikuma 7.2.apakšpunktā minēto ģimenes ārsta atbilstību šo noteikumu 44.pielikuma 2.3. un 2.8.apakšpunktā minētajiem kritērijiem dienests 2011.gadā izvērtē par periodu, kas nav mazāks par pieciem mēnešiem.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

290. Šo noteikumu 44.pielikuma 11.punktā noteikto prasību par to, ka dienests savā mājas lapā internetā publicē šo noteikumu 44.pielikuma 2.16., 2.17., 2.18., 2.19. un 2.20.apakšpunktā noteiktos katra ģimenes ārsta kvalitātes rādītājus par iepriekšējo gadu, 2011.gadā dienests nodrošina līdz 5.jūlijam.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

291. Šo noteikumu 44.pielikuma 12.punktā minēto prasību par to, ka dienests katru gadu katram ģimenes ārstam sagatavo pie viņa reģistrēto pacientu sarakstu ar šo noteikumu 44.pielikuma 2.13.1., 2.14.1. un 2.15.apakšpunktā minētajām diagnozēm, dienests 2011.gadā nodrošina līdz 5.jūlijam.

(MK 31.05.2011. noteikumu Nr.421 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījumi punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

292. Dienests līdz 2011.gada 5.jūlijam veic šo noteikumu 122.⁶ un 122.⁷ punktā noteikto izvērtējumu un aprēķinus par 2010.gadu un, ja kādā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir mazāks par 65 % no valsts vidējā rādītāja, veic veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi atbilstoši šo noteikumu 122.⁸, 122.⁹ un 122.¹⁰ punktam.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.744; grozījums punktā stājas spēkā 01.11.2011., sk. MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 2.punktu)

293. Šo noteikumu 87.² punkts, 130.³ 2.5. un 130.³ 2.6.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

294. Ja, atbilstoši šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktam aprēķinot ārstniecības iestādes steidzamās medicīniskās palīdzības punkta fiksēto ikmēneša maksājumu 2011.gada otrajam pusgadam, steidzamās medicīniskās palīdzības punkta finansējums ir mazāks par attiecīgās ārstniecības iestādes traumpunkta fiksēto ikmēneša maksājumu 2011.gada pirmajā pusgadā, minēto maksājumu starpību novirza tās pašas ārstniecības iestādes sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

295. Ja atbilstoši šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktam fiksētā piemaksa par neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas darbību 2011.gada otrajam pusgadam ir mazāka par attiecīgās ārstniecības iestādes fiksēto piemaksu 2011.gada pirmajā pusgadā, minēto finansējuma starpību novirza tās pašas ārstniecības iestādes sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

296. Ja, atbilstoši šo noteikumu 22.pielikuma 3.punktam aprēķinot ārstniecības iestādes fiksēto maksājumu par stacionāra darbību 2011.gada otrajam pusgadam, fiksētais maksājums par stacionāra darbību ir mazāks par attiecīgās ārstniecības iestādes fiksēto maksājumu 2011.gada pirmajā pusgadā, minēto finansējuma starpību prioritāri novirza steidzamās medicīniskās palīdzības punktu fiksētajiem ikmēneša maksājumiem atbilstoši šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktam.

(MK 28.06.2011. noteikumu Nr.517 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2011.)

297. (Zaudējis spēku ar 01.01.2012.; sk. 298. punktu)

298. Šo noteikumu 297.punkts ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.744 redakcijā)

299. Šo noteikumu 2.pielikuma 18.381.apakšpunkts, 18.pielikuma 3058.punkts, 22.pielikuma 2.12.4., 3.2.12.4. un 5.924.apakšpunkts ir spēkā līdz 2012.gada 31.martam.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1021 redakcijā)

300. Šo noteikumu 141.² un 141.³ punktu nepiemēro attiecībā uz šajos noteikumos noteiktajiem fiksētajiem maksājumiem.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1021 redakcijā)

301. Dienests līdz 2012.gada 31.decembrim sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" maksā ikmēneša fiksēto maksājumu par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu no valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" pārņemto šādu uzdevumu izpildi:

301.1. augsti kvalificētas specializētas ambulatorās medicīniskās palīdzības sniegšana pacientiem ar infekcijas slimībām;

301.2. specifisku laboratorisko izmeklējumu veikšana, tai skaitā nacionālā references centra funkciju nodrošināšana mikrobioloģijas un virusoloģijas jomā;

301.3. specifisku medikamentu nodrošināšana pacientiem ar tuberkulozi, HIV infekciju un citām infekcijas slimībām.

(MK 27.03.2012. noteikumu Nr.229 redakcijā)

302. 2012.gadā papildus piešķirto finansējumu šo noteikumu 22.pielikuma 3.3.2.apakšpunktā minētā viena pacienta ārstēšanas tarifa palielināšanai dienests sadala, pārskatot līgumos ar šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm dienesta plānoto pacientu skaitu un finansējuma apmēru, ievērojot šādus nosacījumus:

302.1. aprēķina līgumu finanšu apjoma palielinājumu atbilstoši dienesta plānotajam pacientu skaitam 2012.gadam pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi", izņemot šādus gadījumus:

302.1.1. šo noteikumu 24.pielikuma 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.4.1., 1.5.1. un 1.5.2.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm, kurām dienesta plānotais pacientu skaits 2012.gadam pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi" ir lielāks par iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitu, pacientu skaitu līguma finanšu apjoma palielinājumam aprēķina šādā kārtībā:

302.1.1.1. ja plānotais pacientu skaita palielinājums nepārsniedz 10 procentu – iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitam lieto koeficientu 1,05;

302.1.1.2. ja plānotais pacientu skaita palielinājums pārsniedz 10 procentu – pacientu skaitu nosaka atbilstoši iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitam;

302.1.2. šo noteikumu 24.pielikuma 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.4.1., 1.5.1. un 1.5.2.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm, kurām dienesta plānotais pacientu skaits 2012.gadam pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi" ir mazāks nekā iepriekšējā gada hospitalizāciju skaits un 2012.gada līguma finanšu apjoma noteikšanai netiek piemēroti šo noteikumu 130.³ 7.apakšpunktā minētie nosacījumi, pacientu skaitu līgumu finanšu apjomu palielinājumam nosaka atbilstoši iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitam;

302.1.3. ārstniecības iestādēm, kuras nav minētas šo noteikumu 302.1.1.apakšpunktā un kurām dienesta plānotais pacientu skaits 2012.gadam pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi" ir lielāks par iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitu, pacientu skaitu līgumu finanšu apjomu palielinājumam nosaka atbilstoši iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitam;

302.2. ja pēc šo noteikumu 302.1.apakšpunktā norādīto aprēķinu veikšanas pakalpojumu programmā "Pārējie terapeitiskie pakalpojumi" aprēķinātais kopējais pacientu skaits ir mazāks nekā šajā pakalpojumu programmā dienesta plānotais kopējais pacientu skaits 2012.gadam, pacientu skaita starpību sadala proporcionāli pacientu skaita starpības īpatsvaram starp kopējo dienesta plānoto pacientu skaitu 2012.gadam un iepriekšējā gada hospitalizāciju skaitu šo noteikumu 24.pielikuma 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.4.1., 1.5.1. un 1.5.2.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm, izņemot tās ārstniecības iestādes, kurām pacientu skaits līguma finanšu apjoma palielinājumam aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 302.1.1. un 302.1.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 12.06.2012. noteikumu Nr.411 redakcijā)

303. 2012., 2013. un 2014.gadā papildus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasei, kas tiek veikta atbilstoši šo noteikumu 122.¹⁰ punktam, dienests nodrošina līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu un grūtnieču aprūpi, kas tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ievērojot šādus nosacījumus:

303.1. ir saņemts rakstisks iesniegums, kurā izteikta vēlēšanās būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt no valsts budžeta apmaksāto medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu vai grūtnieču aprūpi;

303.2. ārstniecības iestāde atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un tai ir materiāltehniskais nodrošinājums un attiecīgas kvalifikācijas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, lai nodrošinātu medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu un grūtnieču aprūpi;

303.3. līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slēdz uz laiku līdz 2014.gada 31.decembrim.

(MK 21.08.2012. noteikumu Nr.573 redakcijā)

304. 2012.gadā papildus piešķirto finansējumu samaksai par pacientu observāciju slimnīcu uzņemšanas nodaļās atbilstoši šo noteikumu 22.pielikuma 1.punktam dienests sadala šādā kārtībā:

304.1. šo noteikumu 24.pielikuma 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm palielina līgumos noteikto piemaksas par pacientu observāciju līdz 24 stundām kopējo finansējuma apmēru 2012.gadam, nosakot to šādā apmērā:

304.1.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" – Ls 147 819;

304.1.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" – Ls 117 128;

304.1.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" – Ls 178 836;

304.2. pārējām šo noteikumu 24.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm piemaksas par pacientu observāciju līdz 24 stundām kopējo finansējuma apmēru 2012.gadam nosaka apmērā, kuru iegūst, šo noteikumu 22.pielikuma 1.punkta attiecīgā apakšpunkta 5.ailē norādītās summas vienu divpadsmito daļu reizinot ar seši. Ja ārstniecības iestāde pacientu observāciju ir nodrošinājusi mazāk nekā sešus mēnešus, tad finansējumu samaksai par pacientu observāciju aprēķina, šo noteikumu 22.pielikuma 1.punkta attiecīgā apakšpunkta 5.ailē norādītās summas vienu divpadsmito daļu reizinot ar mēnešu skaitu, kuros ārstniecības iestāde atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nodrošinājusi pacientu observāciju. Noteikto finansējumu par mēnešiem, kad netika nodrošināta pacientu observācija, dienests ārstniecības iestādei novirza sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

(MK 25.09.2012. noteikumu Nr.654 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2012.)

305. Dienests šo noteikumu 110.¹⁶ punktā minēto izvērtējumu par izlietotajiem līdzekļiem, kuri ar ģimenes ārstu noslēgtajā līgumā paredzēti laboratorisko pakalpojumu samaksai, un šo noteikumu 12.pielikuma 21.punktā minēto izvērtējumu par atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajām personām par 2012.gadu neveic. To uzsāk ar 2013.gadu, un maksājumus atbilstoši veiktajam izvērtējumam izmaksā 2014.gadā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

306. Dienests maksā šo noteikumu 15.pielikumā minētajā kārtībā aprēķināto ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā ģimenes ārstam, kurš atbilstoši līgumam ar dienestu par 2012.gada decembri ir saņēmis šādu maksājumu un turpmāk nodrošina šo noteikumu 15.pielikuma 18.2. un 18.3.apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

307. Dienests 2013.gadā nevērtē to ģimenes ārstu prakšu pacientu aptveri saistībā ar 2012.gadā veikto veselības stāvokļa novērtējumu par trūcīgām personām atzītajiem pacientiem, kuras saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

308. Ja dienests ir saņēmis Veselības inspekcijas lēmumu, kuram beidzies apstrīdēšanas termiņš un kurā konstatēts, ka ģimenes ārsts līdz 2013.gada 1.janvārim kādā mēnesī nav pilnībā izpildījis kādu no noteikumiem, kas ģimenes ārstam kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) bija jāizpilda, saņemot māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā, un pārbaude ģimenes ārsta praksē veikta līdz 2012.gada 31.decembrim, dienests šo maksājumu ietur no ģimenes ārstam attiecīgajā mēnesī izmaksājamiem līdzekļiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

309. Šo noteikumu 15.pielikuma 19.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

310. Šo noteikumu 16.pielikums zaudē spēku 2013.gada 1.maijā. Dienests uzkrāto ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma mainīgo maksājumu par 2012.gadu ģimenes ārstiem izmaksā līdz 2013.gada 1.maijam, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

311. Šo noteikumu 44.pielikums zaudē spēku 2013.gada 1.maijā. Dienests ģimenes ārsta darbības kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma maksājumu par 2012.gadu aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 44.pielikumu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

312. Dienests 2013.gadam finansējuma apjomu kopējai kapitācijas naudai un ģimenes ārsta prakses otrās māsas apmaksai nosaka ne mazāk kā 6,74 % apmērā no apakšprogrammā "Ārstniecība" plānotās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem uz kalendāra gada 1.janvāri.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.939 redakcijā)

313. Izdevumu atmaksu par šo noteikumu 207.2.1.apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic, ja veselības aprūpes pakalpojumi saņemti pēc 2013.gada 25.oktobra.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

314. Šo noteikumu 130.⁹ punkts ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

(MK 05.11.2013. noteikumu Nr.1269 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē;

2) Komisijas 2012.gada 20.decembra Īstenošanas direktīvas 2012/52/ES, ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu.