Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.683

Rīgā 2006.gada 22.augustā (prot. Nr.43 32.§)
Kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla (turpmāk - kuģa aizsardzības trauksmes sistēma) darbības nodrošināšanas kārtību.

2. Noteikumus piemēro šādiem starptautiskajos reisos iesaistītiem kuģiem:

2.1. pasažieru kuģiem (to skaitā ātrgaitas pasažieru kuģiem);

2.2. kravas kuģiem (to skaitā ātrgaitas kuģiem) ar bruto tilpību 500 un lielāku;

2.3. mobilajām urbšanas iekārtām jūrā.

3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 1.pielikuma 6.noteikuma 3.2.punktu kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbības nodrošināšanā papildus šajos noteikumos noteiktajam ievēro šādos dokumentos ietvertās prasības:

3.1. Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - SJO) Asamblejas 1991.gada 6.novembra rezolūcija A.694(17) "Vispārējās prasības kuģa radio aprīkojumam, kas veido daļu no globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS), un elektroniskajām navigācijas vajadzībām";

3.2. SJO Jūras drošības komitejas 2002.gada 11.decembra rezolūcija MSC.136(76) "Izpildījuma standarti kuģa aizsardzības trauksmes sistēmai";

3.3. SJO Jūras drošības komitejas 2003.gada 29.maija rezolūcija MSC.147(77) "Pārstrādāto izpildījuma standartu kuģa aizsardzības trauksmes sistēmai piemērošana".

II. Kompetentā institūcija

4. Kompetentā institūcija ir institūcija, kas saņem kuģa noraidīto aizsardzības trauksmes signālu (turpmāk - trauksmes signāls) un informē par tā saņemšanu šo noteikumu VII nodaļā noteiktās personas.

5. Kompetentā institūcija Latvijas Republikā ir Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) (turpmāk - koordinācijas centrs).

6. Kompetentā institūcija nodrošina, ka trauksmes signāls tiek saņemts no kuģa un informācija par tā saņemšanu jebkurā laikā tiek nodota šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām personām.

III. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas sastāvs un darba režīms

7. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēma sevī ietver:

7.1. radioiekārtu, kas nodrošina trauksmes signāla noraidīšanu;

7.2. līdzekļus, kas nodrošina trauksmes signāla noraidīšanas aktivizāciju;

7.3. līdzekļus šo noteikumu 20.punktā noteiktās informācijas ievadīšanai;

7.4. līdzekli trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanai;

7.5. sistēmas darbspējas pārbaudes procedūras.

8. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēma nodrošina tās nepārtrauktu darbu vienā no šādiem režīmiem:

8.1. dežūras darba režīms;

8.2. trauksmes signāla noraidīšanas režīms;

8.3. trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanas režīms;

8.4. sistēmas darbspējas pārbaudes režīms.

IV. Minimālās prasības kuģa aizsardzības trauksmes sistēmai

9. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aprīkojums atbilst Latvijas valsts standarta LVS EN 60945:2002 "Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas - Vispārīgās prasības - Testēšanas metodes un obligātie testēšanas rezultāti" prasībām, kuras ir noteiktas kā obligātas visām aprīkojuma kategorijām.

10. Ja kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbībai izmanto kuģa galveno elektriskās strāvas avotu, sistēmu nodrošina ar šo noteikumu 9.punktā minētajam standartam atbilstošu dublējošo sistēmu ne mazāk kā sešu stundu nepārtrauktai strāvas apgādei.

V. Trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļi

11. Trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklis ir tehniska ierīce, uz kuru mērķtiecīgi iedarbojoties, trauksmes sistēma noraida trauksmes signālu.

12. Trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļi ir vismaz divi. Vienu aktivizācijas līdzekli uzstāda uz kuģa tiltiņa un vēl vismaz vienu aktivizācijas līdzekli uzstāda vietā, kur tas ir nekavējoties pieejams (piemēram, mašīntelpas vadīšanas punktā, kuģa kapteiņa atsevišķajā kajītē, apkalpes atpūtas telpā).

13. Trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļi atbilst šādām prasībām:

13.1. viena trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļa attālums līdz otram un līdz radioiekārtai nepārsniedz 100 metru;

13.2. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļi ir funkcionāli neatkarīgi un ar vienādu prioritāti;

13.3. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļa kļūme nedrīkst bloķēt iespēju citam trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklim izpildīt trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas funkciju;

13.4. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklis ir funkcionāli veidots tā, lai to varētu aktivizēt ar vienu darbību (izņemot aizsargapvalka vai aizsargājošā vāka noņemšanu);

13.5. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklis nav aizzīmogots, kā arī nav aizsargāts ar vāku vai apvalku, kas ir jāsaplēš, lai aktivizētu trauksmes signālu;

13.6. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklis var būt aprīkots ar elastīgu apvalku vai citu līdzīgu ietaisi, kas nodrošina šī līdzekļa slēpšanu;

13.7. ja trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzeklis konstruktīvi ir veidots kā atsevišķa poga, tad tai ir apvalks vai vāciņš, kas pastāvīgi ir piestiprināts pie trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļa aprīkojuma. Poga atšķiras no signālu noraidīšanas aktivizācijas līdzekļiem, ko lieto globālajā jūras negadījumu un drošības sistēmā (GMDSS). Trauksmes signāla noraidīšana aktivizējas pēc trīs sekunžu ilgas nospiestas pogas turēšanas;

13.8. ar trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekli nav iespējams pārtraukt trauksmes signāla noraidīšanu.

14. Trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļu atrašanās vietas zina kuģa kapteinis, kuģa aizsardzības virsnieks un (saskaņā ar apstiprinātu kuģa aizsardzības plānu) cits kuģa vecākais personāls (pēc iespējas mazākā skaitā, bet lai efektīvi īstenotu šo noteikumu prasības).

VI. Trauksmes signāla noraidīšana

15. Trauksmes signāla noraidīšanas režīmam ir visaugstākā prioritāte attiecībā pret citiem kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas režīmiem.

16. Ja kuģa aizsardzības trauksmes sistēma ir funkcionāli integrēta citās kuģa sistēmās, tad trauksmes signāla noraidīšanas režīma aktivizācijai un tai sekojošajai trauksmes signāla noraidīšanai ir visaugstākā prioritāte.

17. Trauksmes signālu noraida atsevišķi no kuģa kārtējiem ziņojumiem.

18. Pēc kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aktivizācijas tā trauksmes signālu noraida nekavējoties un pēc tam atkārtoti ar intervālu, kas nav mazāks par 20 minūtēm, līdz laikam, kamēr trauksmes signāla noraidīšanu pārtrauc.

19. Pēc trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas kuģa aizsardzības trauksmes sistēma trauksmes signālu noraida automātiski.

20. Trauksmes signāls ietver šādu informāciju:

20.1. kuģa vārds;

20.2. kuģa SJO numurs;

20.3. kuģa jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numurs;

20.4. kuģa izsaukuma signāls;

20.5. trauksmes signāla noraidīšanas datums un laiks;

20.6. kuģa atrašanās vieta trauksmes signāla noraidīšanas laikā;

20.7. kuģa kurss un ātrums trauksmes signāla noraidīšanas laikā;

20.8. paziņojums, ka trauksmes signāla noraidīšanas režīms ir aktivizēts un ka kuģis ir apdraudēts, ietverot tekstu "piracy/armed attack".

21. Kad kuģa aizsardzības trauksmes sistēma atrodas trauksmes signāla noraidīšanas režīmā, atkārtotus mēģinājumus aktivizēt sistēmu no jebkura trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļa sistēma ignorē.

22. Kuģis trauksmes signālu tieši noraida koordinācijas centram, neizmantojot citu personu starpniecību (izņemot kuģa aizsardzības trauksmes signāla saņemšanas vai pārsūtīšanas pakalpojumu nodrošinātājus).

23. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēma nodrošina trauksmes signāla noraidīšanu koordinācijas centram no jebkuras atrašanās vietas kuģa paredzamajā maršrutā, un koordinācijas centrs nodrošina šī signāla saņemšanu.

VII. Rīcība pēc trauksmes signāla saņemšanas

24. Ja koordinācijas centrs saņem trauksmes signālu no kuģa, kura karoga valsts ir Latvijas Republika un kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, par kuģa aizsardzību atbildīgās personas veic šādas darbības:

24.1. koordinācijas centrs par trauksmes signāla saņemšanu ziņo Drošības policijai, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai (turpmāk - Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija) un kuģošanas kompānijai, kuras īpašumā vai pārvaldībā ir kuģis (turpmāk - kuģošanas kompānija);

24.2.kad saņemta informācija par kuģa trauksmes signāla noraidīšanu, kuģošanas kompānija sazinās ar kuģi, izmantojot signāla patiesuma pārbaudes procedūras, lai pārliecinātos, vai draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli;

24.3.ja kuģošanas kompānija pārliecinās, ka no kuģa saņemtais trauksmes signāls ir viltus trauksme (trauksmes signāls nosūtīts, nepastāvot kuģa apdraudējumam), kuģošanas kompānija par to paziņo koordinācijas centram. Koordinācijas centrs informāciju nodod tālāk Drošības policijai un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai;

24.4.ja kuģošanas kompānija pārliecinās, ka draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli, kuģošanas kompānija par to paziņo koordinācijas centram. Koordinācijas centrs informāciju nodod tālāk Drošības policijai un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai;

24.5. kad saņemts apstiprinājums, ka draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli, Drošības policija sasauc Kuģu un ostu aizsardzības komiteju, kurā iekļauj Drošības policijas, koordinācijas centra, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, attiecīgās kuģošanas kompānijas pārstāvjus un, ja nepieciešams, arī citu iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) pārstāvjus. Kuģu un ostu aizsardzības komiteju vada Drošības policijas pārstāvis;

24.6.saskaņā ar Kuģu un ostu aizsardzības komitejas lēmumu Drošības policija pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai novērstu kuģa apdraudējumu (turpmāk - lēmums par reaģēšanu).

25. Ja koordinācijas centrs saņem trauksmes signālu no kuģa, kura karoga valsts ir Latvijas Republika un kas neatrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, par kuģa aizsardzību atbildīgās personas veic šādas darbības:

25.1. koordinācijas centrs par trauksmes signāla saņemšanu ziņo Drošības policijai, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai, attiecīgajai kuģošanas kompānijai un tās valsts kompetentajai institūcijai, kuras jurisdikcijā esošajos ūdeņos vai to tuvumā kuģis atrodas;

25.2. kad saņemta informācija par kuģa trauksmes signāla noraidīšanu, kuģošanas kompānija sazinās ar kuģi, izmantojot signāla patiesuma pārbaudes procedūras, lai pārliecinātos, vai draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli;

25.3. ja kuģošanas kompānija pārliecinās, ka no kuģa noraidītais trauksmes signāls ir viltus trauksme (trauksmes signāls nosūtīts, nepastāvot kuģa apdraudējumam), kuģošanas kompānija par to paziņo koordinācijas centram. Koordinācijas centrs informāciju nodod tālāk Drošības policijai, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai un tās valsts kompetentajai institūcijai, kurai iepriekš ziņots par trauksmes signāla saņemšanu;

25.4. ja kuģošanas kompānija pārliecinās, ka draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli, kuģošanas kompānija par to paziņo koordinācijas centram. Koordinācijas centrs informāciju nodod tālāk Drošības policijai un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai;

25.5. kad saņemts apstiprinājums, ka draudi kuģa drošībai un noraidītais trauksmes signāls ir reāli, Drošības policija sasauc Kuģu un ostu aizsardzības komiteju, kurā iekļauj Drošības policijas, MRCC, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, attiecīgās kuģošanas kompānijas pārstāvjus un, ja nepieciešams, arī citu iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ārlietu ministrijas) pārstāvjus. Kuģu un ostu aizsardzības komiteju vada Drošības policijas pārstāvis;

25.6. saskaņā ar Kuģu un ostu aizsardzības komitejas lēmumu Drošības policija pieņem lēmumu par reaģēšanu.

26. Ja koordinācijas centrs no citas valsts saņem informāciju, ka ārvalsts kuģis, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos vai to tuvumā, noraidījis trauksmes signālu, par kuģa aizsardzību atbildīgās personas veic šādas darbības:

26.1. koordinācijas centrs par saņemto informāciju ziņo Drošības policijai un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijai;

26.2.Drošības policija sasauc Kuģu un ostu aizsardzības komiteju, kurā iekļauj Drošības policijas, koordinācijas centra, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, Ārlietu ministrijas, attiecīgās valsts vēstniecības pārstāvjus un, ja nepieciešams, arī citu iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) pārstāvjus. Kuģu un ostu aizsardzības komiteju vada Drošības policijas pārstāvis;

26.3. saskaņā ar Kuģu un ostu aizsardzības komitejas lēmumu Drošības policija pieņem lēmumu par reaģēšanu.

27. Kuģu un ostu aizsardzības komiteja darbojas, pamatojoties uz Drošības policijas izdotu nolikumu. Kuģu un ostu aizsardzības komitejas darbībai nepieciešamās telpas un nepieciešamos tehniskos līdzekļus nodrošina koordinācijas centrs.

VIII. Trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšana

28. Trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanu veic no kuģa. Trauksmes signāla noraidīšanu pārtrauc pēc tam, kad ir beidzies apdraudējums kuģim.

29. Trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanas procedūra nav saistīta ar kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas montāžu, demontāžu vai nepieciešamību pēc papildu aprīkojuma vai noregulējuma.

30. Trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanas līdzekli nodrošina pret netīšu (bez nolūka pārtraukt trauksmes signālu) aktivizāciju.

31. Pēc trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanas kuģa aizsardzības trauksmes sistēma pāriet dežūras darba režīmā ne ilgāk kā divu minūšu laikā.

IX. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas sākotnējā uzstādīšana

32. Pirms kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas uzstādīšanas kuģošanas kompānija:

32.1. informē Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas uzstādīšanu;

32.2. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 2.pielikumam un nacionālajiem normatīvajiem aktiem par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību iesniedz apstiprināšanai Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā kuģa aizsardzības plānu vai grozījumus esošajā plānā.

33.Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija informē koordinācijas centru un Drošības policiju par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmā ietilpstošajiem satelīta un mobilā telefona numuriem, radio frekvencēm (kanāliem) un izsaukuma saukļiem, e-pasta adresēm, kas nodrošina iespēju aizsardzības nolūkos uzturēt sakarus ar kuģošanas kompāniju un tās pārvaldījumā esošajiem kuģiem.

34. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos par kuģu aizsardzību noteiktajām aizsardzības prasībām (turpmāk - aizsardzības prasības) pārbauda un apstiprina Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija kuģa aizsardzības pārbaužu ietvaros gada laikā pēc kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas uzstādīšanas uz kuģa.

35. Komersants, kas uzstādījis kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aparatūru, ir atbildīgs par to, lai kuģa aizsardzības trauksmes sistēma pirms ekspluatācijas uzsākšanas būtu pārbaudīta. Pārbaudes aktu (kopiju), kas apliecina kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 1.pielikuma 6.noteikuma 2., 3. un 4.punktam, glabā uz kuģa, kā arī iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā.

X. Kuģa aizsardzības plānā ietveramā informācija par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu

36. Kuģa aizsardzības plānā ietver vismaz šādu informāciju par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu:

36.1. trauksmes sistēmas pārbaudes procedūras;

36.2. telefona numuri un e-pasta adrese, kas nodrošina iespēju uzturēt sakarus ar kuģi tā aizsardzības nolūkos;

36.3. telefona numuri un e-pasta adrese, kas nodrošina iespēju uzturēt sakarus ar kuģošanas kompāniju tās pārvaldījumā esošā kuģa aizsardzības nolūkos;

36.4. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas līdzekļu atrašanās vietas;

36.5. trauksmes signāla noraidīšanas aktivizācijas un patiesuma pārbaudes procedūras;

36.6. trauksmes signāla noraidīšanas pārtraukšanas procedūras;

36.7. ieteikumi trauksmes signāla netīšas noraidīšanas iespēju samazināšanai.

37. Informāciju par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu ietver kuģa aizsardzības plāna atsevišķā pielikumā, kuru glabā atsevišķi no pārējā kuģa aizsardzības plāna, vietā, kuru zina tikai kuģa kapteinis, kuģa aizsardzības virsnieks un (saskaņā ar apstiprinātu kuģa aizsardzības plānu) cits kuģa vecākais personāls (pēc iespējas mazākā skaitā, bet lai efektīvi īstenotu šo noteikumu prasības).

XI. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes

38. Pēc kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas sākotnējās uzstādīšanas kuģošanas kompānija nodrošina, ka sistēma tiek pārbaudīta saskaņā ar šīs nodaļas prasībām un saglabā ekspluatācijai noteiktās prasības saskaņā ar apstiprināto kuģa aizsardzības plānu. Uz kuģa glabā informāciju par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas uzturēšanu kārtībā un tās pārbaudēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 2.pielikuma A daļas 10.1.10.apakšpunktu.

39. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas atbilstību aizsardzības prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu aizsardzību pārbauda Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija kārtējo kuģa aizsardzības pārbaužu laikā vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" pilnvarota atzīta aizsardzības organizācija kuģa aizsardzības audita ietvaros, ja tā ir saņēmusi pilnvarojumu veikt aizsardzības pārbaudi konkrētajam kuģim.

40. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes laikā kuģošanas kompānijas pārstāvja klātbūtne nav obligāta.

41. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbības pārbaudes saskaņā ar ražotāja noteiktajām procedūrām veic komersants, kas ir akreditēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu un kas uzstādījis attiecīgo kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aparatūru vai ar kuru ir noslēgts līgums par šīs aparatūras apkopi. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbības pārbaudēs var iesaistīt kuģa kapteini, kuģa aizsardzības virsnieku un (saskaņā ar apstiprinātu kuģa aizsardzības plānu) citu kuģa vecāko personālu (pēc iespējas mazākā skaitā, bet lai efektīvi īstenotu šo noteikumu prasības).

42. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēma nodrošina šīs sistēmas darbības pārbaudi gan iekšējā, gan ārējā pārbaudes režīmā. Darbības pārbaude iekšējā režīmā notiek bez trauksmes signāla noraidīšanas. Darbības pārbaude ārējā režīmā notiek, radioiekārtai noraidot testa signālu.

43. Testēšanas signāla forma un saturs nepārprotami atšķiras no trauksmes signāla. Testēšanas signālā pirms šo noteikumu 20.punktā noteiktās informācijas ietver vārdus "TEST TEST TEST".

44. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu, noraidot testa signālu koor­dinācijas centram, pārbauda ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos.

45. Par paredzēto kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudi kuģošanas kompānija informē koordinācijas centru ne vēlāk kā divas stundas pirms testa signāla noraidīšanas.

46. Pēc testa signāla saņemšanas koordinācijas centrs veic apziņošanu saskaņā ar šo noteikumu attiecīgi 24.1. vai 25.1.apakšpunktu, norādot, ka ziņojums tiek sniegts kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes ietvaros.

47. Kad saņemta informācija par saņemto testa signālu, kuģošanas kompānija sniedz kuģim apstiprinājumu, ka testa signāls ir saņemts.

48. Ja testa signāls nav saņemts stundas laikā pēc šī signāla paredzētā noraidīšanas brīža, koordinācijas centrs par to informē kuģošanas kompāniju un Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, kas savstarpēji saskaņo turpmākos attiecīgā kuģa aizsardzības pasākumus.

49. Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbība tās darbības pārbaudes režīmā nebloķē trauksmes signāla noraidīšanu.

XII. Noslēguma jautājumi

50. Šo noteikumu 2.punktā minētos kuģus aprīko ar kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 1.pielikuma 6.noteikuma 1.punktā noteiktos termiņus.

51. Kuģošanas kompānijas, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir noslēgušas līgumus par kuģa aizsardzības trauksmes signāla saņemšanu vai pārsūtīšanu ar signāla saņēmējiem vai pārsūtītājiem, kuri neatbilst šo noteikumu 22.punkta prasībām, nodrošina kuģa trauksmes signāla noraidīšanu atbilstoši šo noteikumu 22.punkta prasībām ar 2008.gada 1.janvāri.

52. Ja kuģa aizsardzības trauksmes sistēma uz kuģa ir uzstādīta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ja kuģim ir apstiprināts kuģa aizsardzības plāns, kuģošanas kompānija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā grozījumus šajā plānā, ietverot tajos šo noteikumu 36.punktā minēto informāciju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 683Pieņemts: 22.08.2006.Stājas spēkā: 31.08.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 138 (3506), 30.08.2006.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
142517
31.08.2006
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva