Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.497

Rīgā 2006.gada 20.jūnijā (prot. Nr.33 50.§)
Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošanu un darbību
Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 18.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk - padome) ekspertu komisiju locekļu kandidātu kvalifikācijas kritērijus, ekspertu komisiju izveidošanas kārtību, to darbības principus un galvenos uzdevumus.

2. Ekspertu komisijas locekļus ievēlē tiešās aizklātās vēlēšanās. Vēlēšanas notiek reizi trijos gados.

3. Padomei ir piecas ekspertu komisijas:

3.1. dabaszinātņu un matemātikas ekspertu komisija;

3.2. inženierzinātņu un datorzinātnes ekspertu komisija;

3.3. bioloģijas un medicīnas zinātnes ekspertu komisija;

3.4. lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu ekspertu komisija;

3.5. humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija.

4. Ekspertu komisiju un to locekļu skaitu un sadalījumu pa zinātnes nozarēm un apakšnozarēm nosaka padome ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ekspertu komisijas vēlēšanu dienas.

5. Ekspertu komisiju pilnvaru laiks ir trīs gadi.

II. Ekspertu komisiju locekļu kandidātu un vēlētāju sarakstu veidošana

6. Ekspertu komisiju locekļu kandidātu sarakstus un ekspertu komisiju vēlētāju sarakstus (turpmāk - vēlētāju saraksts) veido padome atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 18.panta otrajai un trešajai daļai.

7. Ekspertu komisiju locekļu kandidātus var izvirzīt zinātniskās institū­cijas, augstskolas un Latvijas Zinātņu akadēmija, kā arī par kandidātu var pieteikties personīgi.

8. Pēc vēlēšanu izsludināšanas saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu ekspertu komisijas locekļa kandidāts iesniedz padomei iesniegumu vai vēstuli par kandidāta izvirzīšanu un ekspertu komisijas locekļa kandidāta kvalifikācijas anketu (turpmāk - kvalifikācijas anketa) (1.pielikums). Par padomei iesniegto datu pareizību un pilnīgumu atbild iesniedzējs. Padome ir tiesīga pārbaudīt kvalifikācijas anketā minēto datu pareizību.

9. Par ekspertu komisijas locekli nevar izvirzīt personu, kas ir bijusi ievēlēta par attiecīgās ekspertu komisijas locekli divos iepriekšējos pilnvaru laikos pēc kārtas.

10. Kandidēt uz ekspertu komisijas locekļa vietu var zinātnieks ar doktora vai tam pielīdzinātu zinātnisko kvalifikāciju apliecinošu grādu, kas strādā Latvijā atbilstošā zinātnes nozarē, savā darbībā ievēro zinātniskās pētniecības ētikas kritērijus un diskusiju principus un atbilst vismaz vienam no šādiem minimālajiem kvalifikācijas kritērijiem:

10.1. pēdējo triju gadu laikā ir vismaz divi starptautiskajā zinātniskajā periodikā publicēti recenzēti oriģināli zinātniskie raksti;

10.2. pēdējo triju gadu laikā ir viens šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētais zinātniskais raksts un apstiprināts starptautiska patenta pieteikums;

10.3. pēdējo triju gadu laikā ir viens šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētais zinātniskais raksts un recenzēta zinātniska monogrāfija.

11. Pēc kvalifikācijas anketu saņemšanas padome izveido ekspertu komisiju locekļu kandidātu sarakstu pa nozarēm, kā arī norāda attiecīgās ekspertu komisijas nosaukumu.

12. Padome nodrošina iespēju ekspertu komisiju vēlētājiem (turpmāk - vēlētāji) iepazīties ar ekspertu komisijas locekļu kandidātu sarakstu un kvalifikācijas anketām, ievietojot attiecīgu informāciju padomes mājas lapā internetā (vēlētāji šo noteikumu izpratnē ir zinātnieki, kas ievēlē ekspertu komisijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 18.panta otrajai daļai).

13. Zinātnieki, kas vēlas pieteikties vēlētāju sarakstā, aizpilda vēlētāja anketu (2.pielikums) un iesniedz to padomei atbilstoši šo noteikumu 16.punktā minētajam paziņojumam. Vēlētāju anketas var iesniegt, arī sūtot pa pastu.

14. Padome pēc vēlētāju anketu saņemšanas izveido vēlētāju sarakstu atbilstoši zinātnes nozarēm vai apakšnozarēm.

III. Ekspertu komisiju vēlēšanas

15. Lai organizētu ekspertu komisiju vēlēšanas, padome uz vēlēšanu laiku izveido vēlēšanu komisiju 11 cilvēku sastāvā. Vēlēšanu komisijas sastāvā nedrīkst būt padomes un ekspertu komisiju locekļi un to kandidāti.

16. Vēlēšanu komisija izsludina vēlēšanu dienu vismaz divus mēnešus pirms vēlēšanām, publicējot attiecīgu paziņojumu laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes Vēstnesis", kā arī padomes mājas lapā internetā. Vienlaikus publicē aicinājumu izvirzīt ekspertu kandidātus un pieteikties vēlētāju sarakstā, kā arī norāda šo noteikumu 8. un 13.punktā minēto anketu iesniegšanas vietu un laiku.

17. Vēlēšanu kārtība ir šāda:

17.1. vēlēšanas notiek divas dienas no plkst.9.00 līdz plkst.19.00;

17.2. vēlēšanu komisija sagatavo katrai nozarei vai apakšnozarei atsevišķas vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmju skaits atbilst nozares vēlētāju sarakstā iekļauto vēlētāju skaitam. Vēlēšanu zīmēs alfabēta secībā ieraksta visus attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē izvirzītos ekspertu komisijas locekļu kandidātus un norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, zinātniskos grādus, darba vietu, amatu, kā arī nozari un apakšnozari;

17.3. vēlēšanu norisi uzrauga zinātnisko institūciju deleģētie vai brīv­prātīgie novērotāji. Vēlēšanu novērotāji pārliecinās, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo;

17.4. vēlēšanu komisija izsniedz vēlēšanu zīmes vēlētājiem, kuri uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Vēlētāji parakstās par vēlēšanu zīmes saņemšanu;

17.5. vēlēšanu zīmēs norāda, cik ekspertu komisijas locekļus paredzēts ievēlēt attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē. Vēlētāji savu attieksmi pret kandidatūrām izsaka ar vēlēšanu zīmēs norādītajām atzīmēm "par" un "pret", svītrojot nevajadzīgo;

17.6. katrs vēlētājs aizpilda savu vēlēšanu zīmi un personīgi iemet to aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri vēlēšanu telpā ieradušies līdz plkst.19.00. Plkst.19.00 vēlēšanu telpu slēdz;

17.7. vēlēšanu pirmajā dienā pēc balsošanas beigām vēlēšanu kastes aiz­zīmogo ar komisijas zīmogu tā, lai vēlēšanu zīmes nevarētu iemest vēlēšanu kastēs vai izņemt no tām. Vēlēšanu komisijas locekļiem un novērotājiem ir tiesības aizzīmogot vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem. Vēlēšanu kastes atstāj vēlēšanu telpā līdz nākamajai dienai vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotas personas uzraudzībā. Nākamajā dienā vēlēšanu komisijas priekš­sēdētājs novērotāju klātbūtnē pārliecinās, vai vēlēšanu kastes aizzīmogojums nav bojāts, un vēlēšanas turpinās no plkst.9.00 līdz plkst.19.00 šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.5. un 17.6.apakšpunktā minētajā kārtībā;

17.8. sākot ar vēlēšanu telpas atvēršanas brīdi, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu. Protokolā atspoguļo vēlēšanu norisi.

18. Balsu skaitīšanas kārtība ir šāda:

18.1. balsu skaitīšana sākas otrās vēlēšanu dienas vakarā pēc vēlēšanām. Balsis skaita vēlēšanu komisijas atklātā sēdē;

18.2. pirms vēlēšanu kastu atvēršanas neizmantotās vēlēšanu zīmes reģistrē un dzēš vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā;

18.3. pēc vēlēšanu kastu atvēršanas vēlēšanu komisija saskaita vēlēšanu zīmes;

18.4. par nederīgām uzskata tās vēlēšanu zīmes, kurās nav skaidri pausta vēlētāju attieksme pret ekspertu komisijas locekļa kandidātu;

18.5. nederīgās vēlēšanu zīmes numurē. Par katru nederīgo vēlēšanu zīmi protokolā norāda, kāpēc tā uzskatāma par nederīgu.

19. Vēlēšanu komisija protokolē balsu skaitīšanu. Pirms vēlēšanu kastu atvēršanas balsu skaitīšanas protokolā norāda izgatavoto, izlietoto un pāri palikušo vēlēšanu zīmju skaitu, kā arī balsotāju skaitu.

20. Balsu skaitīšanas protokolā kandidātu sarakstu veido pa nozarēm vai apakšnozarēm dilstošā secībā pēc saņemto balsu skaita, kā arī norāda, kuri kandidāti ir ievēlēti. Balsu skaitīšanas protokolu paraksta visi vēlēšanu komisijas locekļi.

21. Par ievēlētiem uzskata tos ekspertu komisijas locekļu kandidātus, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu. Ekspertu komisijas locekļu skaits vienā nozarē no viena zinātniskā institūta vai augstskolas vienas struktūrvienības nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējā ekspertu komisijas locekļu skaita attiecīgajā nozarē. Ja balsis ir sadalījušās tā, ka ir pārkāpts šajā punktā minētais nosacījums, vēlēšanu komisija izvēlas nākamo attiecīgās nozares kandidātu no citas institūcijas ar lielāko balsu skaitu. Ja balsis uz vakanto ekspertu komisijas locekļa kandidāta vietu ir sadalījušās vienādi kandidātiem no viena zinātniskā institūta vai augstskolas vienas struktūrvienības, attiecīgās nozares ekspertu komisijas locekļa kandidātiem rīko atkārtotas vēlēšanas.

22. Pēc balsu skaitīšanas protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes un vienu protokola eksemplāru iesaiņo un aizzīmogo. Novērotājiem ir tiesības iesaiņojumu aizzīmogot ar savu zīmogu. Iesai­ņojumu padome glabā savā arhīvā trīs gadus.

23. Ekspertu komisiju vēlēšanu rezultātus publicē laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes Vēstnesis", kā arī padomes mājas lapā internetā.

24. Šo noteikumu 21.punktā minētās atkārtotās vēlēšanas uz vakanto nozares ekspertu komisijas locekļa vietu vēlēšanu komisija rīko mēneša laikā pēc iepriekšējo vēlēšanu noslēguma. Vēlēšanu komisija izsludina atkārtoto vēlēšanu dienu, publicējot paziņojumu par atkārtotajām vēlēšanām laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes Vēstnesis", kā arī padomes mājas lapā internetā, vienlaikus publicējot aicinājumu izvirzīt ekspertu kandidātus uz vakanto vietu un norādot šo noteikumu 8.punktā minētās anketas iesniegšanas vietu un laiku. Atkārtotās vēlēšanas rīko šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22. un 23.punktā noteiktajā kārtībā.

25. Ja ekspertu komisijas loceklis beidz pildīt savus pienākumus pirms termiņa, viņa vietā stājas nākamais tās pašas nozares vai apakšnozares ekspertu komisijas kandidāts, pamatojoties uz balsu skaitīšanas protokolu un ievērojot šo noteikumu 21.punktā minētos nosacījumus dažādu institūciju pārstāvniecībai.

26. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, bet par vēlēšanu rezultātiem - padomei. Sūdzības reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Katru sūdzību izskata un par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.

IV. Ekspertu komisiju darbība

27. Katras ekspertu komisijas pirmo sēdi vada vēlēšanu komisijas pārstāvis. Tajā, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu ievēlē padomes locekli, kā arī ekspertu komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

28. Ekspertu komisijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laiks ir gads. Ekspertu komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

29. Ekspertu komisijas sēdes vada ekspertu komisijas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā - ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

30. Ekspertu komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolus un komisijas lēmumus paraksta ekspertu komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

31. Ekspertu komisijas uzdevums ir sniegt atzinumus par padomei iesniegtajiem zinātnisko pētījumu projektiem un programmām, organizēt eksper­tīzi, sastādīt iesniegto projektu sarakstu pēc iegūtā vidējā vērtējuma (punktu skaita dilstošā secībā), pamatojoties uz kvalificētu ekspertu vērtējumiem, kā arī sagatavot kopējo atzinumu par ekspertīzes objektu kvalitāti un atbilstību projektu un programmu vērtēšanas kritērijiem.

32. Ekspertu komisijas tiesības ir:

32.1. pieprasīt padomei un saņemt no tās tehnisko palīdzību, kas nepiecie­šama komisijas darba nodrošināšanai;

32.2. sniegt priekšlikumus par jebkura ekspertīzes objekta finansēšanu pilnā vai daļējā apjomā vai par finansēšanas atteikumu;

32.3. izvēlēties ekspertus no neatkarīgo ekspertu datu bāzes atbilstoši vērtējamo projektu tematikai;

32.4. pieprasīt vērtējumam objektīvi nepieciešamo papildu informāciju.

33. Ekspertu komisiju darba nodrošināšanai padome izveido un uztur neatkarīgo ekspertu datu bāzi. Datu bāzē padomes noteiktajā kārtībā iekļauj to zinātnieku vārdus, kas atbilst šo noteikumu 10.punktā noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem.

V. Ekspertu komisijās iesniegto projektu vērtēšana

34. Ekspertu komisija ne ilgāk kā četru nedēļu laikā pēc projektu saņemšanas nodro­šina no padomes saņemto projektu ekspertīzi.

35. Ekspertu komisijas saņemtos zinātniskos projektus sadala pa nozarēm un apakšnozarēm un nodod izvērtēšanai kvalificētiem ekspertiem. Ekspertus atbilstoši projekta tēmai izvēlas, izlozējot tos (pēc atslēgas vārdiem) no neatka­rīgo ekspertu datu bāzes. Ekspertu komisijas pārbauda, vai ievēroti šo noteiku­mu 37.punkta nosacījumi par interešu konflikta neesību ekspertiem. Vienu zinātnisko institūtu vai augstskolas struktūrvienību drīkst pārstāvēt ne vairāk kā puse no projekta izvērtēšanai izvēlētajiem ekspertiem. Ja šīs prasības netiek ievērotas, notiek atkārtota izloze, līdz minētās prasības tiek izpildītas.

36. Katru projektu izvērtē ne mazāk kā trīs eksperti. Ja tiek rīkots projektu konkurss, viens eksperts nedrīkst vērtēt vairāk par 30 procentiem no kopējā apakšnozarē iesniegto projektu skaita. Vērtējot starpnozaru projektus, no neatkarīgo ekspertu datu bāzes papildus izvēlas attiecīgo nozaru ekspertus.

37. Ekspertu komisijas nodrošina, ka projekta eksperti neatrodas interešu konfliktā. Eksperti paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību un konfidencialitātes ievērošanu projektu iesniegumu izvērtēšanā. Par interešu konfliktu uzskata situācijas, kurās izvērtējamā projekta izstrādē vai izpildē ir iesaistītas šādas personas:

37.1. eksperts;

37.2. eksperta projektu līdzautori;

37.3. zinātnieki, kuri ir darba attiecībās ar ekspertu vai viņa projektu līdzautoriem.

38. Ekspertu komisija pēc ekspertu atzinumu saņemšanas izskata projekta iesniegumu un ekspertu vērtējumus. Pēc atsevišķajiem ekspertu vērtējumiem aprēķina katra projekta iesnieguma vidējo vērtējumu punktos. Ekspertu komisija sastāda iesniegto projektu sarakstu pēc iegūtā vidējā vērtējuma dilstošā secībā (ranžējumu) katrā apakšnozarē un iesaka finansējuma apmēru, priekšroku dodot projektiem, kas ieguvuši visvairāk punktu.

39. Ja, vērtējot projektu, ekspertu vērtējumi atšķiras vairāk nekā par 50 procentiem, ekspertu komisija var sasaukt projektu vērtējošo ekspertu sapulci, kura vienojas par vērtējumu.

40. Projekta iesnieguma apspriešanā un lēmuma par projekta finansēšanu pieņemšanā piedalās tikai tie ekspertu komisijas locekļi, kuri attiecībā pret izvērtējamo projektu neatrodas interešu konfliktā.

41. Visus ekspertu komisijas locekļu viedokļus ieraksta protokolā. Ja komisijas locekļi nevar vienoties par konkrēta projekta iesnieguma vērtējumu, lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

42. Ekspertu komisijas sagatavo un iesniedz padomē atzinumu par pieteiktajiem projektiem, projektu ranžējuma sarakstus un priekšlikumus par katram projektam ieteikto finansējuma apmēru.

43. Ja projekta iesniedzējs iesniedz sūdzību par ekspertu komisijas atzinumu, padome projektu nodod citiem ekspertiem atkārtotai ekspertīzei.

44. Padome pēc ekspertu komisijas atzinuma saņemšanas lemj par projekta finansēšanu. Lēmumu un ekspertu komisijas atzinumu, kurā iekļauts ekspertu vērtējuma kopsavilkums, nosūta projekta iesniedzējiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.497
Ekspertu komisijas locekļa kandidāta kvalifikācijas anketa

01.JPG (63594 bytes)

02.JPG (40066 bytes)

03.JPG (12594 bytes)

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.497
Latvijas Zinātnes padomes ______.gada ekspertu komisiju vēlēšanu vēlētāja anketa
04.JPG (55832 bytes)
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 497Pieņemts: 20.06.2006.Stājas spēkā: 19.07.2006. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 112 (3480), 18.07.2006.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
139978
19.07.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)