Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.573

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 20.§)
Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem
Izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju16.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā gaisa kuģi atzīst par derīgu lidojumiem, un kārtību, kādā izsniedz un anulē apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un pagarina tās derīguma termiņu.

2. Šos noteikumus piemēro Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētiem gaisa kuģiem, kas atbilst kritērijiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 15.jūlija Regulas (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (turpmāk – regula Nr. 1592/2002) II pielikumā.

3. Latvijas Republikā kompetentā iestāde šo noteikumu un Komisijas 2003.gada 24.septembra Regulas (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, darbības jomā esošajos jautājumos ir valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).

4. Šo noteikumu 2.punktā minēto gaisa kuģu ekspluatācija Latvijas Repub­likas teritorijā ir atļauta, ja:

4.1. amatieru būvētie gaisa kuģi, kurus nav plānots piedāvāt Eiropas Ekonomikas zonas valstu tirgū, atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām gaisa kuģu lidojumderīguma prasībām;

4.2. gaisa kuģi atbilst citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts lidojum­derīguma prasībām, kas piemērojamas attiecīgajam gaisa kuģim vai gaisa kuģa tipam;

4.3. gaisa kuģiem ir izsniegta apliecība par derīgumu lidojumiem.

5. Lai īstenotu šo noteikumu 9. un 19.punktā minētās prasības un izvēr­tētu, vai konkrētais gaisa kuģis atbilst regulas Nr. 1592/2002 II pielikuma “C” un “E” apakšpunktā minētajām prasībām, Civilās aviācijas aģentūra pieaicina neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai par attiecīgo jautājumu. Ekspertu atzinums nav saistošs Civilās aviācijas aģentūrai.

6. Šo noteikumu 5.punktā minētais ekspertu atzinums nav nepieciešams, ja ir kādas citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilnvarotās iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina gaisa kuģa vai gaisa kuģa tipa atbilstību šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

II. Apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniegšana

7. Lai saņemtu apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu (2.pielikums) un iesnieguma pielikumu (3.pielikums). Minētajiem dokumentiem pievieno:

7.1. dokumentus, kas apliecina gaisa kuģa atbilstību šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakš­punktā minētajām lidojumderīguma prasībām;

7.2. gaisa kuģa instrukciju lidojumu veikšanai vai tai līdzvērtīgu doku­mentu;

7.3. gaisa kuģa masu un smaguma centra izvietojumu apliecinošus doku­mentus;

7.4. pārskatu par gaisa kuģa kontroles lidojumu (jauniem gaisa kuģiem);

7.5. dokumentus, kas apliecina, ka gaisa kuģim ir veikti visi tehniskās apkopes darbi (saskaņā ar tā tehniskās ekspluatācijas dokumentāciju) un obligātās modifikācijas, kā arī ņemti vērā izgatavotāja un izgatavotāja valsts obligātie norādījumi;

7.6. dokumentus, kas apliecina, ka gaisa kuģim, tā dzinējiem, agregātiem un komponentiem ar ierobežotu darbības laiku ir pietiekams resursa atlikums.

8. Lidojumu drošības apsvērumu dēļ Civilās aviācijas aģentūra var pieprasīt šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minēto pārskatu arī par ekspluatācijā bijušiem gaisa kuģiem.

9. Pēc visu šo noteikumu 7.punktā minēto dokumentu saņemšanas Civilās aviācijas aģentūra veic attiecīgā gaisa kuģa apskati, kurā ietilpst vizuāla ārējā un iekšējā apskate, kā arī gaisa kuģa dokumentācijas un aprīkojuma pārbaude. Gaisa kuģa apskates gaita tiek fiksēta apskates protokolā.

10. Ja gaisa kuģa apskates laikā tiek konstatēti trūkumi vai ja iesniegtā dokumentācija par gaisa kuģi ir nepilnīga, izdara attiecīgu ierakstu apskates protokolā un informē gaisa kuģa īpašnieku vai ekspluatantu.

11. Ja sešu mēnešu laikā gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants novērš apskates protokolā minētos trūkumus un iesniedz visus nepieciešamos dokumentus, atkārtota gaisa kuģa apskate netiek veikta.

12. Ja gaisa kuģa apskates laikā konstatē, ka gaisa kuģis un tā dokumen­tācija atbilst lidojumderīguma prasībām, apskates protokolā ieraksta ieteikumu izsniegt apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem.

13. Civilās aviācijas aģentūra pēc šo noteikumu 12.punktā minētā apskates protokola saņemšanas izsniedz gaisa kuģa īpašniekam vai ekspluatantam standarta apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (4.pielikums) vai speciālo apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (5.pielikums). Abu minēto apliecību derīguma termiņš ir viens gads.

14. Standarta apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem izsniedz gaisa kuģiem, kuriem ir apstiprināta gaisa kuģa tipa konstrukcija.

15. Speciālo apliecību par gaisa kuģu derīgumu lidojumiem izsniedz gaisa kuģiem, kuriem ir veikta individuāla gaisa kuģa atbilstības novērtēšana.

16. Ar gaisa kuģi, kuram ir izsniegta šo noteikumu 15.punktā minētā apliecība, lidojumus var veikt tikai Latvijas Republikas teritorijā nekomerciālos nolūkos. Civilās aviācijas aģentūra, ņemot vērā šāda gaisa kuģa konstrukciju un parametru īpatnības, var noteikt arī citus ierobežojumus.

17. Šo noteikumu 13.punktā minētā apliecība lidojuma laikā atrodas gaisa kuģī.

III. Apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem pagarināšana un anulēšana

18. Lai pagarinātu standarta apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidoju­miem vai speciālās apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem derīguma termiņu, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants 30 dienas pirms attiecīgās apliecī­bas derīguma termiņa beigām iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu (6.pielikums). Iesniegumam pievieno:

18.1. pārskatu par gaisa kuģim veiktajiem tehniskās apkopes darbiem laikposmā no apliecības izsniegšanas vai iepriekšējā derīguma termiņa pagarinā­šanas dienas;

18.2. dokumentus, kas apliecina ziņas par gaisa kuģim veiktajām modifi­kācijām un remontiem, kā arī par visiem veiktajiem darbiem, kas minēti obligātās lidotspējas uzturēšanas norādījumos;

18.3. dokumentus, kas apliecina, ka gaisa kuģim, tā komponentiem un agregātiem ar ierobežotu darbības laiku ir pietiekams resursa atlikums.

19. Pēc šo noteikumu 18.punktā minēto dokumentu saņemšanas Civilās aviācijas aģentūra veic gaisa kuģa apskati saskaņā ar šo noteikumu 9., 10. un 11.punktu.

20. Lai izvērtētu gaisa kuģa atbilstību lidojumderīguma prasībām, Civilās aviācijas aģentūra var pieprasīt veikt gaisa kuģa kontroles lidojumu.

21. Ar gaisa kuģiem, kuriem izsniegta speciālā apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, šo noteikumu 20.punktā minētais kontroles lidojums veicams ne retāk kā reizi trijos gados.

22. Ja gaisa kuģa apskates laikā konstatē, ka gaisa kuģis un tā dokumen­tācija atbilst lidojumderīguma prasībām, apskates protokolā ieraksta ieteikumu pagarināt apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem derīguma termiņu uz vienu gadu.

23. Pamatojoties uz šo noteikumu 22.punktā minēto apskates protokolu, Civilās aviācijas aģentūra pieņem lēmumu par standarta apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai speciālās apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem derīguma termiņa pagarināšanu uz vienu gadu.

24. Šo noteikumu 13.punktā minētās apliecības anulē Civilās aviācijas aģentūra likuma “Par aviāciju19.pantā minētajos gadījumos.

IV. Atļauja speciāla lidojuma veikšanai

25. Ja gaisa kuģim nav spēkā esošas šo noteikumu 13.punktā minētās apliecības vai ja tas neatbilst lidojumderīguma prasībām, Civilās aviācijas aģentūra izsniedz atļauju speciāla lidojuma veikšanai, lai:

25.1. gaisa kuģis varētu veikt lidojumu uz tā tehniskās apkopes, modifi­kācijas veikšanas, remonta vai konservācijas vietu, ja šos darbus nav iespējams veikt gaisa kuģa atrašanās vietā;

25.2. varētu veikt gaisa kuģa novērtējumu par atbilstību lidojumderīguma prasībām;

25.3. gaisa kuģi importētu vai eksportētu;

25.4. gaisa kuģi evakuētu no rajona, kurā ir ārkārtas apstākļi.

26. Lai saņemtu atļauju speciāla lidojuma veikšanai, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:

26.1. gaisa kuģa īpašnieka vai ekspluatanta vārdu, uzvārdu (nosaukumu), personas kodu (reģistrācijas numuru) un dzīvesvietas adresi (juridisko adresi);

26.2. gaisa kuģa tipu, sērijas numuru, nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi;

26.3. lidojuma mērķi;

26.4. lidojuma maršrutu;

26.5. lidojuma veikšanai nepieciešamo gaisa kuģa apkalpes sastāvu;

26.6. sīku informāciju par neatbilstību lidojumderīguma prasībām;

26.7. ekspluatācijas ierobežojumus, kurus gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants uzskata par nepieciešamiem drošai lidojuma veikšanai.

27. Pēc šo noteikumu 26.punktā minēto dokumentu saņemšanas Civilās aviācijas aģentūra pārbauda iesniegtos dokumentus un, ja nepieciešams, attiecīgo gaisa kuģi.

28. Ja gaisa kuģis, ņemot vērā tā neatbilstību šo noteikumu 4.1.apakš­punktā minētajām prasībām, ir spējīgs veikt drošu lidojumu, tad Civilās aviācijas aģentūra izsniedz atļauju speciāla lidojuma veikšanai un atļaujā norāda veicamā lidojuma ierobežojumus.

29. Ja ar gaisa kuģi, kuram Civilās aviācijas aģentūra ir izsniegusi šo noteikumu 28.punktā minēto atļauju, tiek veikts lidojums ārpus Latvijas Repub­likas teritorijas, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants pirms lidojuma veikšanas saņem attiecīgu atļauju no to ārvalstu kompetentajām iestādēm, virs kuru teritorijas tiks veikts lidojums.

V. Eksporta izziņa par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem

30. Ja Civilās aviācijas aģentūra izslēdz gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra un gaisa kuģi ir paredzēts eksportēt uz citu valsti, Civilās aviācijas aģentūra pēc pieprasījuma izsniedz gaisa kuģa eksporta izziņu, kas apliecina, ka attiecīgais gaisa kuģis atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām un importētājas valsts lidojumderīguma prasībām, ja tādas ir.

31. Gaisa kuģa eksporta izziņu Civilās aviācijas aģentūra izsniedz pēc gaisa kuģa īpašnieka vai ekspluatanta rakstiska iesnieguma saņemšanas un šo noteikumu 9., 10. un 11.punktā minētās gaisa kuģa apskates veikšanas.

32. Ja gaisa kuģa apskate ir veikta 90 dienu laikā pirms gaisa kuģa īpašnieka vai ekspluatanta rakstiska iesnieguma saņemšanas, atkārtotu gaisa kuģa apskati neveic.

33. Gaisa kuģa eksporta izziņā norāda gaisa kuģa lidotspējas stāvokli izziņas izsniegšanas dienā.

34. Gaisa kuģa eksporta izziņa nedod tiesības ekspluatēt gaisa kuģi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
Gaisa kuģu lidojumderīguma prasības

1. Lidojumu raksturlielumi, stabilitāte un vadāmība

1.1. Gaisa kuģa projektētājs vai būvētājs katram gaisa kuģim vai tā tipam izstrādā instrukciju:

1.1.1. lidojumu veikšanai. Tajā norāda gaisa kuģa vai gaisa kuģa tipa tehniskos parametrus, ekspluatācijas apstākļus un ierobežojumus;

1.1.2. gaisa kuģa lidotspējas uzturēšanai (arī tehniskajai apkopei).

1.2. Gaisa kuģim visos lidojuma posmos jābūt tādam, lai tas patvarīgi neizietu ārpus lidojumu instrukcijā noteiktajiem ekspluatācijas ierobežojumiem. Gaisa kuģa pilotēšanas īpašībām jābūt tādām, lai tās būtu pieņemamas arī iesācējam pilotam amatierim. Gaisa kuģa pilotēšanai jābūt vienkāršai paceļoties, manevrējot un nolaižoties. Gaisa kuģa pilotēšanas metodes nedrīkst būt pretrunā ar vispārpieņemtajām pilotēšanas metodēm.

1.3. Gaisa kuģim jāatbilst šādiem ātrumu ierobežojumiem:

1.3.1. atraušanās ātrums paceļoties – ne mazāks par 1,2 iekritiena ātrumiem (Vatr. ≥ 1,2 Viekr.);

1.3.2. ātrums pirms nolaišanās – ne mazāks par 1,3 iekritiena ātrumiem (Vpnol. ≥ 1,3 Viekr.);

1.3.3. nolaišanās ātrums – ne mazāks par 0,95 iekritiena ātrumiem (Vnol. ≥ 0,95 Viekr.);

1.3.4. kreisēšanas ātrums – ne mazāks par 1,3 iekritiena ātrumiem (Vpnol. ≥ 1,3 Viekr.).

1.4. Iekritiena ātrums (Viekr.) – ātrums, pie kura rodas tādas intensīvas gaisa plūsmas norāvuma pazīmes uz spārna, kas izpaužas kā, piemēram, brīdinoša konstrukcijas un vadības roktura drebēšana, gaisa kuģa parašutēšanās. Ja iekritiena nav, par iekritiena ātrumu var pieņemt vismazāko gaisa kuģa lidojuma ātrumu bez sānsveres, kuram atbilst vadības roktura galējā novirze vismazākā ātruma stāvoklī, dzinējam strādājot lidojuma brīvgaitas režīmā. Iekritienam ir raksturīga gaisa kuģa priekšgala grimšana bez sānsveres, kam seko ātruma palielināšanās. Ja tas nenotiek, pilotam jājūt pazīmes, kas liecina par iekritiena tuvošanos.

1.5. Jānodrošina, lai gaisa kuģa dzinēja apstāšanās gadījumā pilots var nolīdzsvarot gaisa kuģi stabilizētā taisnvirziena lidojumā un veikt drošu nosē­šanos.

1.6. Gaisa kuģim jābūt tādam, lai:

1.6.1. tā nosēšanos varētu veikt pilots, kuram nav augstas meistarības;

1.6.2. tā nosēšanos pilots varētu veikt bez pastiprinātas koncentrēšanās;

1.6.3. tā nosēdināšanai nebūtu nepieciešami labi laikapstākļi;

1.6.4. tas ieskrienoties un pēc nolaišanās stabili ieturētu noteiktu kustības virzienu, bez tendences novirzīties.

1.7. Gaisa kuģa vertikālajam ātrumam pēc atraušanās no zemes jābūt ne mazākam par 1,5 m/sek, bet šķēršļu pārlidošanas augstumam skrejceļa galā jābūt ne mazākam par 10 m. Gaisa kuģa konstrukcijai jābūt tādai, lai ar to būtu iespējams veikt pacelšanos vai nosēšanās lidlaukos ar betona vai asfalta skrejceļa segumu, kā arī lidlaukos bez mākslīgā skrejceļa seguma, ja tā stiprība nav mazāka par 5 kg/cm2.

1.8. Garenvirziena statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi atgriezties nolīdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi) bez pilota līdzdalības.

1.9. Maršruta statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā patstāvīgi iziet no slīdēšanas, ja gaisa kuģa virziena stūri atgriež neitrālajā stāvoklī.

1.10. Šķērsvirziena statiskajai stabilitātei jāizpaužas gaisa kuģa spējā sānslīdes gadījumā pacelt uz zemi nosvērušos spārnu.

1.11. Gaisa kuģa sānsverei jāizmainās atbilstoši gaisa kuģa virziena stūres kustībām un jābūt tiešā atkarībā no tām. Liela slīdēšanas leņķa gadījumā uz virziena stūres pedāļiem nedrīkst iedarboties reversīvs spēks.

1.12. Spēkiem, kas tiek pielikti gaisa kuģa vadības svirām un pedāļiem, jābūt šādiem:

1.12.1. tangāža – no 2,5 kg (ilgstoši) līdz 25 kg (īslaicīgi);

1.12.2. sānsvere – no 1,5 kg (ilgstoši) līdz 15 kg (īslaicīgi);

1.12.3. kurss – no 3 kg (ilgstoši) līdz 50 kg (īslaicīgi).

2. Stiprība

2.1. Lidojumi pa apli ar sānsveri, kas nav lielāka par 35°, pieļaujami gaisa kuģiem, kuru ekspluatācijas pārslodze nav lielāka par 3 g (g – brīvās krišanas paātrinājums) un nav mazāka par 1,5 g, ja drošības koeficients ir 1,5. Sarežģītākus lidojumus var veikt ar gaisa kuģi, kura maksimālā pārslodze nav mazāka par 6 g. Galveno gaisa kuģa spēka elementu (savienojumu mezglu, lonžeronu iebūves daļu, dzinēju stiprinājumu, vadības virsmas, stūru piekares mezglu, atlējumu, trošu un savilktņu) ieteicamais drošības koeficients ir 3. Aprēķinātās pārslodzes un slodzes nosaka, reizinot ekspluatācijas pārslodzes un slodzes ar drošības koeficientu.

2.2. Gaisa kuģa pilota drošības jostu sistēmai, kā arī tādas kravas stiprinājumam, kura var ievainot pilotu, jāiztur ekspluatācijas pārslodzi 9 g garenvirzienā un +/– 2,5 g šķērsvirzienā.

2.3. Aerodinamisko gaisa kuģa stūrēšanas virsmu stiprinājuma mezgliem jābūt aprēķinātiem pārslodzei, kas nav mazāka par 20 g.

3. Uzbūve

3.1. Ja gaisa kuģa konstrukcija nenodrošina pilota drošību gaisa kuģa pilnīgas vai daļējas apgāšanās gadījumā, gaisa kuģi jāaprīko ar lokveida drošības stieni, kas izslēdz pilota savainošanas iespējamību. Aprēķinātajai pārslodzei gaisa kuģa pilnīgas apgāšanās gadījumā jābūt 3 g.

3.2. Gaisa kuģa spēka elementu izvietojums jāplāno tā, lai propelleru griešanās plaknē neatrastos gaisa kuģa apkalpes darba vietas, degvielas tvertnes un cauruļvadi. Gaisa kuģa konstrukcijā aizliegts paredzēt dzinēju, degvielas tvertņu un gaisa kuģī esošas kravas izvietojumu virs gaisa kuģa apkalpes locekļu darba vietām.

3.3. Gaisa kuģa apkalpes locekļu sēdvietām gaisa kuģī jābūt aprīkotām ar vidukļu un plecu drošības jostām, kuru slēdži garantē drošu fiksāciju un ir viegli atverami.

3.4. Gaisa kuģim ar diviem un vairāk dzinējiem to izvietojums jāplāno tā, lai gadījumā, ja apstājas kāds no dzinējiem, pilots, izmantojot aerodinamiskās vadības ierīces, varētu novērst jebkuru gaisa kuģa novirzi no tā normālā stāvokļa.

3.5. Atstarpei starp gaisa kuģa propellera lāpstas galu un zemi jebkurā šasijas amortizācijas noslodzes gadījumā jābūt ne mazākai par 150 mm. Atstarpei starp gaisa kuģa propelleru un gaisa kuģa konstrukciju jābūt ne mazākai par 25 mm.

4. Konstrukcija

4.1. Visiem gaisa kuģa konstrukcijas elementiem jābūt rūpnieciski izgata­votiem, un to fizikāli mehāniskajām īpašībām jāatbilst apstiprinātajam mehānisko spriegumu līmenim. Nezināmas izcelsmes detaļu izmantošana gaisa kuģa konstrukcijā nav pieļaujama.

4.2. Ja gaisa kuģa konstrukcijā izmanto koka detaļas, tām jābūt izgatavo­tām no taisnšķiedru koksnes bez zariem, sēnītēm, pelējuma un sadalīšanās un trūdēšanas pazīmēm.

4.3. Visiem gaisa kuģa elementiem un nodalījumiem, kuros var uzkrāties mitrums, jābūt nodrošinātiem ar drenāžu to viszemākajā vietā.

4.4. Visām gaisa kuģa konstrukcijas detaļām, kas izgatavotas no koka, jābūt pārklātām ar aizsargājošu pārklājumu, kas nepieļauj koksnes trūdēšanu. Gaisa kuģa konstrukcijas metāla detaļām jābūt pārklātām ar pretkorozijas pārklājumu.

4.5. Gaisa kuģa konstrukcijas spēka elementos nedrīkst būt plaisas, rievas un citi mehāniski bojājumi. Gaisa kuģa konstrukcijai jābūt tādai, lai, ja nepieciešams, būtu iespējama to galveno spēka elementu vizuālā apskate.

4.6. Liektu cauruļu izmantošana gaisa kuģa spēka elementos un vadības ierīču sistēmās ir atļauta tikai tad, ja to izmantošana ir pamatota, mērķtiecīga un atbilst reālo mehānisko spriegumu līmenim.

4.7. Visiem savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret to pašatvienošanos. Gaisa kuģa konstrukcijas kustīgajos elementos (piemēram, svirās, vadības stieņos, stūrēšanas elementu stiprinājumos), kā arī elementos, kuri pakļauti augstam vibrācijas līmenim (piemēram, spēka elementu stiprinājumos), drīkst izmantot tikai mehāniskus pašatvienošanās pretlīdzekļus (piemēram, šķelttapas, stieples). Paškontrējošo uzgriežņu un atsperīgo paplākšņu izmantošana šajos gadījumos nav pieļaujama. Nostiprināšana ar stiepli jāizdara tā, lai uzgriežņa atskrūvēšanās gadījumā stieple nostieptos.

4.8. Gaisa kuģa konstrukcijā aizliegts izmantot bojātas (ieliektas, ar rievām, ar skrāpējumiem, ar diluma pazīmēm, ar vītnes bojājumu) bultskrūves un tapskrūves. Bultskrūvju savienojumos, kuriem pielikti nogriezoši spēki, slodzes iedarbība uz vītni nav pieļaujama.

4.9. Ja gaisa kuģu konstrukcijā ir caurules, kas savstarpēji savienotas ar bultskrūvēm vai kniedēm, jānodrošina, lai caurules netiktu deformētas un to iekšējās virsmas tiktu pārklātas ar pretkorozijas materiālu.

4.10. Gaisa kuģa konstrukcijā un vadības ierīču sistēmās drīkst izmantot tikai rūpnieciski izgatavotas daudzdzīslu tērauda troses. Trosēs nedrīkst būt mezgli un pārtrūkušas stieples, tām jābūt nodrošinātām pret koroziju.

4.11. Gaisa kuģa konstrukcijā izmantojamās troses iestiprinājumam jābūt ar vienmērīgu apspiedi pa visu uzgaļa virsmu. Divpusīga uzgaļa vai caurulītes apspiešana nav pieļaujama. Ja troses iestiprināšanai izmanto vara caurulīti, tās divpusīga apspiešana ir atļauta, bet caurulītes savērpšana pēc tam ir obligāta.

4.12. Gaisa kuģa konstrukcijai jābūt tādai, lai jebkurā gadījumā būtu iespēja pārbaudīt troses iestiprinājuma vietu (piemēram, pārklājot to ar krāsainu laku).

4.13. Gaisa kuģa konstrukcijā stiepļu savilktņos tās galus jāiestiprina stieples savijumos, kuriem ir tāds pats diametrs kā savilktņa stieplei. Stieples savijuma vijumu skaits nedrīkst būt mazāks par 8. Pēc stieples savīšanas savijumu jāaplodē, bet īsais brīvais stieples gals jāaizloka aiz savijuma.

5. Spēka iekārta

5.1. Gaisa kuģa dzinējiem jādarbojas tā, lai pēc piecu minūšu ilgas uzsilšanas attīstītu gaisa kuģa pacelšanās jaudu un nodrošinātu vienmērīgu gaisa kuģa dzinēja darbību ārējā gaisa temperatūras diapazonā no 30 °C līdz –30 °C bez pārkarsēšanas, kā arī nodrošinātu dzinēja vienmērīgu darbību brīvgaitas režīmā 15 minūtes bez atdzišanas.

5.2. Gaisa kuģa dzinēja stiprinājumam efektīvi jāslāpē vibrācijas. Gaisa kuģa dzinējam jābūt piestiprinātam ar vismaz četriem stiprinājuma mezgliem, kas izvietoti tā, lai viena stiprinājuma mezgla bojājuma gadījumā dzinējs nezaudētu darbaspēju.

5.3. Pašizgatavota gaisa kuģa propellera konstrukcijai jābūt monolītai.

5.4. Gaisa kuģa propelleram nedrīkst būt novērojamas materiāla sadalī­šanās pazīmes, plaisas, iegriezumi, metāla daļu bojājumi. Aptecētājs nedrīkst atrasties tiešā saskarē ar propellera lāpstām. Aptecētājā nedrīkst būt plaisas un citi mehāniski bojājumi.

5.5. Gaisa kuģa dzinējs jāaprīko ar iedarbināšanas ierīci. Aizliegts iedarbināt gaisa kuģa dzinēju, griežot propelleru ar roku. Gaisa kuģa dzinējs jāapstādina, atslēdzot aizdedzes sistēmu ar slēdzi, kuram ir fiksēts stāvoklis.

5.6. Nav ieteicams izmantot bateriju tipa aizdedzes sistēmu. Ja izmanto bateriju tipa aizdedzes sistēmu, baterijas kapacitātei jābūt tādai, kas nodrošina nepārtrauktu gaisa kuģa dzinēja darbību vismaz astoņas stundas.

5.7. Ja gaisa kuģa dzinēja iedarbināšanai izmanto divdzirksteļu aizdedzes sistēmu, katrai divdzirksteļu aizdedzes sistēmas svecei jābūt nodrošinātai ar atsevišķu enerģijas avotu.

5.8. Gaisa kuģa konstrukcijā jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai samazinātu gaisa kuģa dzinēja trokšņa līmeni. Ieteicams gaisa kuģa dzinēju aprīkot ar trokšņa slāpētāju.

5.9. Gaisa kuģa spēka iekārtai (sistēma, kas sastāv no viena vai vairākiem dzinējiem un palīgagregātiem, kuri kopā rada gaisa kuģim nepieciešamo vilci) jābūt nodalītai ar ugunsdrošu starpsienu.

5.10. Degvielas vai eļļas uzkrāšanās gaisa kuģa dzinēja zonā un citos gaisa kuģa konstrukcijas nodalījumos nav pieļaujama.

6. Degvielas sistēma

6.1. Gaisa kuģa degvielas tvertnei jābūt izvietotai tā, lai tās bojājuma gadījumā izplūdusī degviela nenokļūtu uz dzinēja karstajām detaļām. Gaisa kuģa degvielas tvertnes tilpumam jānodrošina dzinēja nepārtraukta darbība maksimā­lajā režīmā vismaz 30 minūtes.

6.2. Gaisa kuģa degvielas sistēmā jābūt:

6.2.1. degvielas līmeņa rādītājam vai ierīcei degvielas līmeņa kontrolei uz zemes un lidojumā;

6.2.2. degvielas padeves atslēgšanas krānam (ugunsdrošības krānam);

6.2.3. degvielas izliešanas krānam;

6.2.4. degvielas attīrīšanas smalkajam filtram;

6.2.5. drenāžas sistēmai, kas novērš spiediena pazemināšanos degvielas tvertnē, krītoties degvielas līmenim tajā.

6.3. Degvielas izliešanas krānam jāatrodas degvielas sistēmas viszemākajā punktā, gaisa kuģim atrodoties uz zemes. Izlejot degvielu, tā nedrīkst nokļūt uz gaisa kuģa konstrukcijas elementiem.

6.4. Ugunsdrošības krāna rokturim jāatrodas pilotam pieejamā zonā, lai viņam nebūtu jāatstāj sēdvieta. Starp ugunsdrošības krānu un gaisa kuģa dzinēju jābūt ugunsdrošai starpsienai.

6.5. Degvielas padevei jābūt tādai, lai tā nodrošinātu normālu dzinēja darbību visos manevros, kuri iespējami attiecīgajam gaisa kuģim. Ja degvielas padeve notiek ar sūkņa palīdzību, jābūt izslēgtai iespējai pārpildīties karburatora pludiņa kamerai, kas izraisītu degvielas izplūšanu. Nav ieteicams izmantot pludiņa tipa karburatoru.

6.6. Degvielas tvertnes konstrukcijai jābūt sprādziendrošai. Visiem degvielas tvertnes cauruļvadiem jābūt izgatavotiem no metāla vai elastīgas gumijas, kas nenoārdās degvielas ietekmes dēļ. Nav pieļaujama degvielas noplūde. Degvielas tvertnes cauruļvadiem jābūt pasargātiem no tiešas vibrācijas iedarbības.

7. Vadības sistēma

7.1. Visām gaisa kuģa vadības ierīcēm jābūt nodrošinātām ar kustības vai novirzes ierobežotājiem.

7.2. Minimālajai atstarpei starp gaisa kuģu vadības ierīcēs esošajām trosēm un stieņiem, kā arī starp citām gaisa kuģa konstrukcijas detaļām un elementiem jābūt vismaz 5 mm. Nav pieļaujami vadības sistēmas pārvadu iestrēgumi, gaisa kuģu konstrukcijai deformējoties pieļaujamo ekspluatācijas slodžu robežās. Šajās robežās nedrīkst būt novērojama arī vadības stieņu paliekošā deformācija.

7.3. Aprēķinot gaisa kuģa vadības sistēmu, par ekspluatācijas slodzēm, kuras iedarbojas uz vadības ierīcēm, jāpieņem šādas slodzes:

7.3.1. tangāža – 65 kg;

7.3.2. sānsvere – 32,5 kg;

7.3.3. kurss (uz vienu pedāli) – 90 kg.

7.4. Ja gaisa kuģa vadības sistēmas pārvadā izmanto troses, to virziena izmaiņu regulē ar rullīšu palīdzību. Rullīša diametram jābūt 20 reizes lielākam par troses diametru. Rullīšiem jābūt aprīkotiem ar drošinātāju elementiem, kuri novērš troses noslīdēšanu no rullīšiem. Rullīšiem nedrīkst būt mehāniski bojājumi, un tiem brīvi jāgriežas.

7.5. Gaisa kuģa vadības sistēmas pārvada elementiem gaisa kuģa kabīnē jābūt nodrošinātiem pret citu priekšmetu nokļūšanu uz tiem.

8. Šasija

8.1. Gaisa kuģim neatkarīgi no tā tipa un izmēriem (izņemot klasiskās shēmas planierus un motoplanierus) ieteicams izmantot trīsriteņu shēmu ar priekšējo riteni. Ieteicams, lai galveno balstu un priekšējā balsta riteņu diametrs būtu vismaz 300 mm.

8.2. Gaisa kuģa šasijas aprēķini jāizdara nolaišanās gadījumam, kad gaisa kuģa vertikālais ātrums ir vismaz 2,5 m/sek.

9. Elektrosistēma

9.1. Elektrosistēmas radītajai jaudai jābūt atbilstošai visu elektrības patērē­tāju iekārtu kopējai jaudai.

9.2. Gaisa kuģa elektrotīkla vadu šķērsgriezuma laukumam jābūt tādam, lai strāvas blīvums tajos nepārsniegtu trīs ampērkilovatus uz kvadrātmilimetru. Elektrotīkla montāža jāveic tā, lai uz elektriskajiem vadiem nevarētu nokļūt benzīns, eļļa un ūdens. Elektriskajiem vadiem jābūt pārklātiem ar ūdens, benzīna un eļļas drošu izolāciju.

9.3. Gaisa kuģī jābūt divvadu elektropārvadiem. Nav ieteicams gaisa kuģa konstrukcijas metāla elementus izmantot par sazemējumu. Elektriskie vadi jāno­stiprina tā, lai berzes ietekmē netiktu bojāta to izolācija. Elektriskie vadi, kas tiek izvadīti caur starpsienām, jānorobežo no metāla detaļām ar gumijas ieliktņiem.

9.4. Ārējo barošanas avotu pieslēgšanas gadījumā jānovērš iespēja pieslēgt šos avotus ar nepareizu polaritāti.

9.5. Ja gaisa kuģī tiek uzstādīts akumulators, jānodrošina, lai elektrolīts no tā neizlītu un nenokļūtu uz citiem gaisa kuģa konstrukcijas elementiem.

9.6. Elektrosistēmā jāieslēdz drošinātāji, kas pasargā tīklu no pārslodzēm un īssavienojumiem.

10. Mēraparāti un aparatūra

10.1. Gaisa kuģos jābūt uzstādītiem šādiem mēraparātiem:

10.1.1. ātruma rādītājs;

10.1.2. augstuma mērītājs;

10.1.3. dzinēja tahometrs;

10.1.4. dzinēja cilindru galvas temperatūras rādītājs vai – dzinējiem ar šķidruma dzesēšanu – šķidruma temperatūras rādītājs.

10.2. Planieriem ar ierobežotu lidojuma augstumu un laiku šo noteikumu 10.1.apakš-punktā minētos mēraparātus var neuzstādīt.

10.3. Uz mēraparātu skalām jābūt attēlotām sarkanas krāsas zīmēm, kuras norāda lidojuma režīmu maksimālos parametrus. Uz ātruma rādītāja skalas jābūt norādītam iekritiena ātrumam un maksimālajam pilotēšanas ātrumam, uz tahometra skalas – maksimālajiem pieļaujamiem dzinēja apgriezieniem, uz temperatūras rādītājiem – maksimālajām pieļaujamām temperatūrām.

10.4. Ieteicams gaisa kuģim uzstādīt ultraīsviļņu radiostaciju vai paredzēt gaisa kuģa kabīnē vietu tās uzstādīšanai.

11. Glābšanas līdzekļi

11.1. Gaisa kuģa konstrukcijai jābūt tādai, lai gaisa kuģa apkalpes locekļi avārijas situācijā uz zemes un gaisā varētu ērti un ātri evakuēties. Gaisa kuģa projektēšanas gaitā jāparedz droši evakuēšanās veidi lidojumā, izslēdzot iespēju, ka gaisa kuģa apkalpes locekļi evakuējoties varētu saskarties ar gaisa kuģa konstrukcijas elementiem (kabīni, spārnu, stabilizatoru, spārnu balstu vai propelleru).

11.2. Gaisa kuģa kabīnes sānu durvīm vai kupolam (ja tāds ir) jābūt aprīkotam ar ātras darbības aizslēgiem, kuri nodrošina sānu durvju vai kupola (ja tāds ir) atdalīšanos no gaisa kuģa avārijas situācijā. Aizslēgus jāatver ar sarkanas krāsas rokturi, kuram jāatrodas pie pilota kreisās rokas.

11.3. Virszemes aprīkojumā jāiekļauj ugunsdzēšanas līdzekļi un medicīniskā aptieciņa.

Satiksmes ministrs K.Peters
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
IESNIEGUMS
apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem saņemšanai
Satiksmes ministrs K.Peters
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
Pielikums iesniegumam apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem saņemšanai
Satiksmes ministrs K.Peters
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
Apliecības paraugs
Satiksmes ministrs K.Peters
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
Apliecības paraugs
Satiksmes ministrs K.Peters
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.573
IESNIEGUMS
apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem pagarināšanai
Satiksmes ministrs K.Peters
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 573Pieņemts: 11.07.2006.Stājas spēkā: 15.07.2006. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 111 (3479), 14.07.2006.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
139856
15.07.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)