Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

" 1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda - studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

2) augstākā izglītība - izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

3) augstskolas akreditācija - augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

4) augstskolas filiāle - akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

5) augstskolas pārstāvniecība - augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;

6) imatrikulācija - personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

7) kontaktstunda - akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

8) kredītpunkts - studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

9) nepilna laika studijas - studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

10) pilna laika studijas - studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

11) promocija - doktora grāda piešķiršana;

12) studiju programmas licencēšana - tiesību piešķiršana augstskolai vai augstskolas koledžai īstenot noteiktu studiju programmu."

2. Izteikt 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

" 3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas - doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas - augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs; augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neuniversitātes tipa augstskolas - augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot pētniecības iestādes.

(4) Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu "augstskola" tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu "akadēmija" vai "universitāte" drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu.

(2) Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Augstskolai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) veidot augstskolas personālsastāvu;

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

4) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem."

3. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.";

izslēgt septīto daļu.

4. 6.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;";

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi."

5. Izslēgt 7.panta pirmās daļas otro teikumu.

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

" 8.pants. Augstskolu dibināšana, reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā - filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā - pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Ikviena augstskola un filiāle mēneša laikā no tās dibināšanas vai atvēršanas dienas reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Filiāles reģistrāciju nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju iesniedz augstskolas pilnvarota persona. Iesniegumam pievienojams augstskolas apstiprināts filiāles darbības nolikums. Iesniegumā par filiāles reģistrāciju norādāmas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju ārvalstī (filiālei, kuru atvērusi ārvalstī akreditēta augstskola);

5) filiāles telpu platība, tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

(9) Izglītības un zinātnes ministrija izslēdz augstskolu no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.

(10) Augstskolas filiāli var izslēgt no Izglītības iestāžu reģistra:

1) pamatojoties uz augstskolas pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra."

7. 9.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdus "Juridisko personu dibināto";

papildināt daļu pēc vārdiem "Ministru kabinetā" ar vārdiem "vai attiecīgi Saeimā".

8. Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā."

9. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

(2) Lēmumu par pašvaldības, citas juridiskās personas, kā arī fiziskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs."

10. Izteikt 12.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) satversmes sapulce;

2) senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos - augstskolas satversmes sapulce.

(3) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme."

11. Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus un skaitli "par 10 procentiem" ar vārdiem un skaitli "ne mazāks par 15 procentiem".

12. Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdu "universitātes" ar vārdiem "universitātes tipa augstskolas" un skaitli "10" ar skaitli "15".

13. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

" 17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

(2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru ievēlē profesoru, neuniversitātes tipa augstskolās - profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

(3) Dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(4) Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

(7) Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai."

14. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

" 17.1 pants. Rektora kompetence

Rektors:

1) atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;

2) atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

3) nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;

4) veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

5) veic citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus."

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

" 18.pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei.

(2) Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

(3) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(4) Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams augstskolas senātam."

16. Izteikt 20., 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

" 20.pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar augstskolas satversmi.

(2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas senāts. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē citi likumi un normatīvie akti, kā arī augstskolas senāta apstiprināti noteikumi. Struktūrvienību apakškonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot finansu līdzekļus un mērķfinansējumu. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas var veidot struktūrvienības - katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

(1) Augstskola savā satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus.

(2) Augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

22.pants. Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām sturktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības."

17. Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets."

18. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.";

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

aizstāt trešajā daļā un ceturtās daļas 2. un 3.punktā vārdus "štata vietas nosaukumam" ar vārdiem "amata nosaukumam".

19. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

" 29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

30.pants. Asociētie profesori

(1) Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

(2) Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3) Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

(4) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

(5) Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) studiju darba nodrošināšana un vadīšana."

20. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "štata vietas" ar vārdu "amati";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "štata vietu" ar vārdu "amatu";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja augstskolā ir brīvs asociētā profesora amats, augstskolas senāts pieņem lēmumu par to, vai, kad un kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora amatu un kādai atalgojuma kategorijai, ievērojot funkcijas un uzdevumus, atbilst attiecīgais amats."

21. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā, ceturtajā daļā un piektās daļas 1.punktā vārdus "štata vieta" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amats" (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"(2) Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds."

22. 33.pantā:

aizstāt pirmajā, trešajā un sestajā daļā vārdus "štata vieta" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "amata vieta" (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "paplašinātā habilitācijas" ar vārdu "profesoru";

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

23. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē nozares profesoru padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "štata vietas" ar vārdu "amata".

24. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

" 35.pants. Nozares profesoru padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu uz profesora vai asociētā profesora amatu, augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir ne mazāk kā pieci atbilstoši šā likuma 33.panta noteikumiem ievēlēti augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares profesori. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā šajā augstskolā.

(2) Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, vairākas augstskolas kopīgi izveido šādu profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.

(4) Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(5) To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, apstiprina Augstākās izglītības padome.

(6) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome."

25. 36.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "habilitētā doktora";

aizstāt vārdus "profesionālajos priekšmetos" ar vārdiem "profesionālajās studiju programmās".

26. Aizstāt 39.panta otrajā teikumā vārdu "desmit" ar vārdu "septiņu".

27. Aizstāt 40.panta pirmajā daļā vārdus "ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta" ar vārdiem "ir brīvs vai uz laiku brīvs amats".

28. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai."

29. Izteikt 43.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

(2) Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

(3) Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls, nosaka augstskola, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus."

30. Izteikt 44.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);".

31. 45.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus "personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi" ar vārdiem "personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase";

izslēgt vārdu "vispārējo".

32. Izteikt 46.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, - piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

(6) Reflektantu reģistrācija un uzņemšana studiju programmās uzsākama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad vidējās izglītības iestādēs beidzies mācību gads, un precīzu uzņemšanas sākuma termiņu katru gadu nosaka izglītības un zinātnes ministrs."

33. 48.pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā, ceturtajā un sestajā daļā vārdu "sekmīgs" (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus "valsts licencēta" (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

34. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde."

35. Izteikt 51. un 52.pantu šādā redakcijā:

" 51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

36. Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu."

37. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

(2) Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā."

38. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums."

39. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

" 57.pants. Studiju ilgums

(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda."

40. 58.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "akreditētām" ar vārdu "akadēmiskajām";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana."

41. 59.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju" ar vārdiem "Profesionālo kvalifikāciju".

42. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

" 63.pants. Doktora grāda piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome.

(2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību"."

43. Izslēgt 65.panta pirmo daļu.

44. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu ( ex officio ) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus."

45. Papildināt 68.pantu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras."

46. Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus "valsts institūcijām un".

47. 70.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "gan juridisko personu" ar vārdiem "gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;";

izslēgt 10.punktu.

48. Izteikt 75.pantu šādā redakcijā:

" 75.pants. Pārskats par augstskolas darbību

(1) Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas bibliotēkā.

(2) Augstskola Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem."

49. 77.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus un to izlietošanas kontroli.";

uzskatīt pirmās daļas līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto teikumu.

50. 78.panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus "juridisko personu" ar vārdiem "pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu";

izslēgt otrajā teikumā vārdus "arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām".

51. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

" 79.pants. Studējošo un studiju kreditēšana

(1) Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru kabinets."

52. Papildināt 80.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem."

53. Izteikt 85. un 86.pantu šādā redakcijā:

" 85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments atbilst kādam Latvijā piešķirtajam augstākās izglītības dokumentam (turpmāk šajā pantā - diploms);

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai izglītības dokuments neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi, sedz izglītības dokumenta īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju turpināšanai.

86.pants. Ārvalstu augstskolu darbība Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolas Latvijā var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ja attiecīgā augstskola savā valstī ir akreditēta (valstiski atzīta).

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Studijas ārvalstu augstskolas filiālē notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.

(3) Ārvalsts augstskolas filiāles izsniegtie diplomi Latvijā tiek atzīti, ievērojot šā likuma 85.panta noteikumus un saskaņā ar Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.

(4) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja no Izglītības un zinātnes ministrijas.

(5) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecība Latvijā var veikt tikai šādas darbības:

1) ārvalsts augstskolas reklamēšanu;

2) informācijas un mācību līdzekļu izplatīšanu;

3) dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās."

54. Izslēgt XII nodaļu.

55. Pārejas noteikumos:

izteikt 1., 2., 4. un 6.punktu šādā redakcijā:

"1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu."

"4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā."

"6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.";

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.

13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.

14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, - līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības."

Pārejas noteikums

Līdz 2001.gada 1.jūlijam Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 23.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 12.decembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 23.11.2000.Stājas spēkā: 26.12.2000.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība; Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 448/449, 12.12.2000.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
13486
26.12.2000
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva