Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.145

Rīgā 2006.gada 14.februārī (prot. Nr.9 57.§)
Noteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācija nodrošina obligāto pārbaužu sistēmu uz ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, lai garantētu to drošību regulāro reisu laikā uz Latvijas ostām un no tām, kā arī nosaka Latvijas Jūras administrācijas tiesības izmeklēt ikvienu negadījumu vai incidentu uz jūras, kas noticis minētajos reisos, sekmēt šādu izmeklēšanu vai piedalīties tajā.

2. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pēc Satiksmes ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).

II. Noteikumos lietotie termini

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. ro-ro pasažieru kuģis - jūras pasažieru kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un kura aprīkojums ļauj riteņu vai dzelzceļa transportlīdzekļiem uzbraukt uz kuģa un nobraukt no tā;

3.2. ātrgaitas pasažieru kuģis - ātrgaitas kuģis, kas var pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru un atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (ar tai pievienotajiem protokoliem un grozījumiem) (turpmāk - SOLAS konvencija) X nodaļas 1.noteikumam;

3.3. pasažieris - jebkura persona, kas atrodas uz kuģa, izņemot:

3.3.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa;

3.3.2. bērnus, kas nav sasnieguši gada vecumu;

3.4. regulāri reisi - braucienu sērijas, ko ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi veic, nodrošinot satiksmi starp divām vai vairākām ostām, vai braucienu sērijas no vienas un tās pašas ostas un uz to, neiebraucot citās ostās:

3.4.1. saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu;

3.4.2. veidojot atpazīstamas sistemātiskas braucienu sērijas;

3.5. jūras rajons - jūras rajons, kas iekļauts sarakstā, kurš sastādīts saskaņā ar Eiropas Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvu 98/18/EK;

3.6. sertifikāts:

3.6.1. ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskos reisus, - drošības sertifikāts, kas izdots saskaņā ar SOLAS konvenciju, kopā ar kuģa aprīkojuma sarakstu un, ja nepieciešams, izņēmuma sertifikāti un ekspluatācijas atļaujas;

3.6.2. ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, - drošības sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru kuģu drošību un standartiem, kopā ar kuģa aprīkojuma sarakstu un, ja nepieciešams, izņēmuma sertifikāti un ekspluatācijas atļaujas;

3.7. izņēmuma sertifikāts - sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar SOLAS konvencijas 1.nodaļas B daļas 12.noteikuma "a" punkta (vii) apakšpunktu;

3.8. karoga valsts administrācija - tās valsts kompetentā iestāde, ar kuras karogu ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir tiesīgs kuģot;

3.9. uzņēmējvalsts - valsts, no kuras ostas (ostām) vai uz kuras ostu (ostām) ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis veic regulārus reisus;

3.10. starptautiskais reiss - jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai no ostas, kas atrodas ārpus Latvijas, uz Latvijas ostu;

3.11. vietējais reiss - reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (kuģošana starp vienas valsts ostām);

3.12. atzītā organizācija - organizācija, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klasifikāciju sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību un ar kuru valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Jūras administrācija) ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu;

3.13. komercsabiedrība - komersants, kas nodarbina vienu vai vairākus ro-ro pasažieru kuģus vai vienu vai vairākus ātrgaitas pasažieru kuģus un kuram atbilstības dokuments ir izsniegts saskaņā ar SOLAS konvencijas IX nodaļas 4.noteikumu;

3.14. īpašā pārbaude - pārbaude, ko Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - Kuģošanas drošības inspekcija) kā uzņēmējvalsts kompetentā institūcija veic saskaņā ar šo noteikumu VI un VIII nodaļu;

3.15. inspektors - Kuģošanas drošības inspekcijas kuģu kontroles inspektors, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem;

3.16. neatbilstība - tāds ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa stāvoklis, kas neatbilst šo noteikumu prasībām;

3.17. pamatoti ieinteresēta valsts - saskaņā ar Jūras kuģu satiksmes negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksu, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ar Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūciju A.849(20);

3.18. izmeklēšanas vadītāja valsts- saskaņā ar Jūras kuģu satiksmes negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksu, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ar Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūciju A.849(20);

3.19. kuģu satiksmes negadījums - saskaņā ar Jūras kuģu satiksmes negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksu, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ar Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūciju A.849(20).

III. Noteikumu piemērošana

4. Šos noteikumus piemēro visiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas nodarbināti starptautiskajos vai vietējos regulārajos reisos uz kādu Latvijas ostu vai no kādas Latvijas ostas, neatkarīgi no kuģa karoga valsts, jūras rajonos, kas paredzēti A klases kuģiem. Pasažieru kuģa klasi nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pasažieru kuģu drošības prasībām.

5. Šos noteikumus piemēro ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas iesaistīti vietējos reisos jūras rajonos, kuri nav minēti šo noteikumu 3.punktā. Šādā gadījumā noteikumus piemēro visiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas darbojas pēc vienādiem nosacījumiem, bez diskriminācijas, kas saistīta ar karogu, valsts piederību vai komercsabiedrības reģistrācijas vietu.

IV. Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu sākotnējās dokumentu pārbaudes

6. Pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā komercsabiedrība iesniedz Kuģošanas drošības inspekcijā nepieciešamos dokumentus. Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda, vai:

6.1. kuģim ir derīgi sertifikāti, ko izsniegusi karoga valsts kompetentā iestāde vai atzītā organizācija, kas darbojas tās vārdā;

6.2. kuģis ir apsekots, lai saņemtu sertifikātus atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Asamblejas rezolūcijas A.746(18) pielikumos noteiktajām procedūrām un vadlīnijām apsekojumu jomā saskaņā ar harmonizēto apsekojumu un sertifikātu izsniegšanas sistēmu;

6.3. kuģim ir spēkā esoša klasifikācijas apliecība, ko izsniegusi atzītā organizācija saskaņā ar Jūrlietu pārvades un jūras drošības likuma 18.pantā noteikto pilnvarojuma līgumu;

6.4. kuģis ir aprīkots ar reisu datu reģistratoru (turpmāk - reģistrators), lai varētu sniegt informāciju, ja tiek izmeklēti negadījuma apstākļi. Reģistrators atbilst darbības prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūcijā A.861(20), kā arī piemērojamiem standartiem par jūras navigācijas un radiosakaru iekārtām un sistēmām;

6.5. kuģis atbilst īpašām stabilitātes prasībām saskaņā ar 1996.gada 28.februāra līgumā "Par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā" noteiktajām stabilitātes prasībām ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz prasības, kas norādītas SOLAS 1995.gada konferences 14.rezolūcijas pielikumā.

7. Šo noteikumu 6.5.apakšpunktu piemēro ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja minētā prasība ir piemērojama konkrētajam pārbaudāmajam kuģim atbilstoši SOLAS konvencijai.

V. Sākotnējās pārbaudes, ko veic komercsabiedrībām un karoga valstīm

8. Pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas Kuģošanas drošības inspekcija:

8.1. pārbauda, vai komercsabiedrība, kas izmanto vai plāno izmantot kuģi regulārā reisā:

8.1.1. veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības, un sniedz regulārajā reisā iesaistītajām uzņēmējvalstīm pierādījumus, ka šajā nodaļā un šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības ir izpildītas;

8.1.2. piekrīt, ka uzņēmējvalsts, karoga valsts vai valsts, kuras ūdeņos noticis jūras negadījums, var izmeklēt jūras negadījumu vai incidentu, sekmēt izmeklēšanu vai piedalīties tajā saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu, un nodrošina attiecīgās valsts pārstāvjiem piekļūšanu negadījumā vai incidentā iesaistīto kuģu reģistratoru informācijai;

8.2. ja kuģis kuģo ar citas valsts karogu, pārbauda, vai kuģa karoga valsts akceptējusi komercsabiedrības saistības izpildīt SOLAS konvencijas prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem.

VI. Sākotnējās īpašās kuģa pārbaudes

9. Pirms kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā uz Latvijas ostām un no tām Kuģošanas drošības inspekcija veic sākotnējo īpašo kuģa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu, lai pārliecinātos, vai kuģis atbilst nepieciešamajām prasībām drošai darbībai regulārā reisā.

10. Piemērojot šo noteikumu 9.punktu, Kuģošanas drošības inspekcija pēc saskaņošanas ar komercsabiedrību nosaka īpašās kuģa pārbaudes dienu, kas nedrīkst būt vēlāk kā mēnesi no dienas, kad inspekcija ir saņēmusi dokumentus, kas nepieciešami šo noteikumu IV un V nodaļā noteikto pārbaužu pabeigšanai.

VII. Īpašie nosacījumi

11. Ja regulārā reisā nodarbinātu ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi iesaista jaunā regulārā reisā uz Latvijas ostām un no tām, Kuģošanas drošības inspekcija izvērtē kuģa iepriekšējos regulārajos reisos veiktās pārbaudes. Ja inspekcija šo pārbaužu rezultātus uzskata par apmierinošiem un tie atbilst jaunajiem darbības apstākļiem, pirms attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas jaunajā regulārajā reisā šo noteikumu IV, V un VI nodaļu nepiemēro.

12. Šo noteikumu IV, V un VI nodaļu nepiemēro, ja ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, kas atbilst šo noteikumu prasībām un jau veic regulāros reisus, tiek pārcelts uz citu regulāru reisu, kurā iesaistītas Latvijas ostas, un ja jaunā reisa maršruta parametrus Jūras administrācija, kā arī uzņēmējvalstu kompetentās institūcijas atzinušas par līdzvērtīgiem un, pamatojoties uz komercsabiedrības iesniegumu, vienojušās, ka kuģis atbilst visām drošības prasībām jaunajā reisā.

13. Ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi nepieciešams aizvietot, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un nav piemērojams šo noteikumu 11. un 12.punkts, Kuģošanas drošības inspekcija atļauj uzsākt attiecīgā kuģa darbību, ja dokumentu pārbaudē un kuģa vizuālajā apskatē konstatē, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis atbilst šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām. Mēneša laikā pēc kuģa darbības uzsākšanas Kuģošanas drošības inspekcija veic šo noteikumu IV, V un VI nodaļā minētās pārbaudes.

VIII. Regulārās īpašās pārbaudes un citas regulārās pārbaudes

14. Kuģošanas drošības inspekcija reizi 12 mēnešos veic šādas pārbaudes:

14.1. īpašo pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;

14.2. pārbaudi regulārā reisa laikā šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā minētajā apjomā, lai pārliecinātos, vai kuģis atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Sākotnējo īpašo kuģa pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 8. un 9.punktu, uzskata par regulāro īpašo pārbaudi.

15. Kuģošanas drošības inspekcija veic regulāro īpašo pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, ja ir veikta ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa pārbūve vai izmaiņas, kā arī ja mainījusies tehniskā vadība, karoga valsts vai kuģa klase. Ja mainījusies tehniskā vadība, karoga valsts vai kuģa klase, izvērtē iepriekš veiktās pārbaudes. Ja konstatē, ka attiecīgās izmaiņas neietekmē kuģa drošu ekspluatāciju, kuģi atbrīvo no īpašās pārbaudes.

16. Ja šo noteikumu 14.punktā minēto pārbaužu laikā tiek atklāta neatbilstība, kas var būt par pamatu kuģa darbības aizliegumam, visas pārbaužu izmaksas sedz komercsabiedrība.

IX. Paziņošana

17. Kuģošanas drošības inspekcija rakstiski informē komercsabiedrības par šo noteikumu IV, V, VI un VIII nodaļā minēto pārbaužu rezultātiem.

X. Darbības aizliegums

18. Kuģošanas drošības inspekcija līdz brīdim, kad tā konstatē, ka attiecīgās neatbilstības ir novērstas un šo noteikumu prasības ievērotas, aizliedz ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbību regulāros reisos, ja:

18.1. konstatēta neatbilstība šo noteikumu IV un V nodaļā minētajām prasībām;

18.2. šo noteikumu VI un VIII nodaļā minētajās pārbaudēs konstatēta neatbilstība, kas rada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem;

18.3. konstatēta neatbilstība normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos, normatīvajiem aktiem par Latvijas jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanu, kā arī Padomes 1995.gada 8.decembra Regulai (EK) Nr. 3051/95 par iebraucamo pasažieru prāmju (ro-ro prāmju) drošības vadību, un attiecīgā neatbilstība rada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem;

18.4. ar karoga valsti nav notikušas pārrunas par šo noteikumu 32. vai 35.punktā minētajiem jautājumiem.

19. Inspekcija rakstiski informē komercsabiedrību par lēmumu aizliegt ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbību un norāda pamatojumu.

20. Ja uz regulārā reisā nodarbināta ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ir konstatēta neatbilstība, kas nerada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem, Kuģošanas drošības inspekcija komercsabiedrībai uzdod veikt nepieciešamos pasākumus neatbilstības novēršanai nekavējoties vai līdz noteiktam pamatotam termiņam. Ja inspekcijas noteiktajā termiņā neatbilstība nav novērsta, inspekcija aptur kuģa darbību.

21. Ja šo noteikumu IV, V un VI nodaļu piemēro pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā, Kuģošanas drošības inspekcija lēmumu par kuģa darbības aizliegšanu pieņem mēneša laikā pēc sākotnējās īpašās pārbaudes un par to nekavējoties informē komercsabiedrību.

XI. Sākotnējo un regulāro īpašo pārbaužu kārtība

22. Ro-ro pasažieru kuģus vai ātrgaitas pasažieru kuģus, kas pakļauti sākotnējām un regulārajām īpašajām pārbaudēm, atbrīvo no normatīvajos aktos par ostas valsts kontroli noteiktajām paplašinātajām pārbaudēm.

23. Ja kuģa īpašajā pārbaudē ir iesaistītas citas uzņēmējvalstis, Kuģošanas drošības inspekcija sadarbojas ar to administrācijām un veic īpašās pārbaudes sadarbībā ar šo valstu kvalificētiem inspektoriem. Kuģošanas drošības inspekcija par atklātajām neatbilstībām ziņo uzņēmējvalsts administrācijai. Ja Latvija kā uzņēmējvalsts nav iesaistīta pārbaudē, kurā konstatēta neatbilstība, inspekcija attiecīgo informāciju par Latvijas kuģiem pieprasa no citām uzņēmējvalstīm.

24. Kuģošanas drošības inspekcija var veikt īpašo pārbaudi pēc citas iesaistītās uzņēmējvalsts lūguma.

25. Ja Kuģošanas drošības inspekcija ir saņēmusi komercsabiedrību iesniegumu, tā uzaicina tās karoga valsts administrāciju, kas nav uzņēmējvalsts, piedalīties saskaņā ar šiem noteikumiem veicamajā īpašajā pārbaudē.

26. Kuģošanas drošības inspekcija, plānojot pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu VI un VIII nodaļu, ņem vērā kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.

27. Īpašo pārbaužu rezultātus Kuģošanas drošības inspekcija apkopo pārbaudes ziņojumā saskaņā ar šo noteikumu 5. un 6.pielikumu.

XII. Jūras negadījumu izmeklēšana

28. Latvijas Jūras administrācija, veicot jūras negadījuma izmeklēšanu, kurā iesaistīts ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, sadarbojas ar uzņēmējvalstīm, karoga valsti un valsti, kuras ūdeņos noticis jūras negadījums, saskaņā ar Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksu.

29. Ja ar ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi notiek kuģu satiksmes negadījums, Kuģošanas drošības inspekcija uzsāk izmeklēšanu, ja negadījums noticis tās teritoriālajos ūdeņos. Minētajā gadījumā inspekcija atbilstoši Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksam ir atbildīga par izmeklēšanu, kā arī par koordināciju ar citām pamatoti ieinteresētām valstīm līdz brīdim, kad tiek panākta savstarpēja vienošanās par to, kura valsts ir izmeklēšanas vadītāja.

30. Jūras administrācija, veicot izmeklēšanu vai piedaloties tajā, ņem vērā Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksā noteiktās prasības un rīkojas pēc iespējas efektīvi un iespējami īsā laikā.

31. Izmeklēšanas ziņojumi ir publiski pieejami saskaņā ar Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksu.

XIII. Papildu pasākumi

32. Kuģošanas drošības inspekcija, izsniedzot vai akceptējot izņēmuma sertifikātu, sadarbojas ar attiecīgo uzņēmējvalsti vai karoga valsts administrāciju, lai vienotos par atbrīvojumu piemērotību pirms sākotnējās īpašās pārbaudes.

33. Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs un Kuģu satiksmes dienests nodrošina ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārā reisa vai reisa daļas drošību, izmantojot krasta navigācijas sistēmu un citas to rīcībā esošās informācijas sistēmas atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Asamblejas 1995.gada 23.novembra rezolūcijai A.795(19).

34. Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai komercsabiedrības, kas regulārajos reisos nodarbina ro-ro pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, sadarbībā ar attiecīgo valstu administrācijām ieviestu un uzturētu Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūcijā A.852(20) noteikto integrēto sistēmu ārkārtas situāciju plānošanai uz kuģa.

35. Pirms ātrgaitas pasažieru kuģa darbības atļaujas izsniegšanas atbilstoši Starp­tautiskā ātrgaitas kuģu drošības kodeksa (ietverts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 20.maija rezolūcijā MSC 36(63)) 1.9.3.punktam Kuģošanas drošības inspekcija sadarbojas ar karoga valsts administrāciju, lai noteiktu vai uzturētu darbības ierobežojumus, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, nepieciešami cilvēku dzīvības, dabas resursu un piekrastē veicamo darbību aizsardzībai, un veic pasākumus šo ierobežojumu efektīvai piemērošanai.

XIV. Sadarbība starp uzņēmējvalstīm

36. Kuģošanas drošības inspekcija, piemērojot šo noteikumu prasības, uztur sakarus ar citām regulārajā reisā iesaistītajām uzņēmējvalstīm.

XV. Atbalsta pasākumi

37. Kuģošanas drošības inspekcija informē trešās valstis (valstis, kas īsteno karoga valsts atbildību vai atbildību, kas pielīdzināma uzņēmējvalsts atbildībai attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri kuģo maršrutā starp Latvijas ostām un trešās valsts ostām) par šo noteikumu prasībām attiecībā uz komercsabiedrībām.

XVI. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

38. Kuģošanas drošības inspekcijas lēmumu par komercsabiedrības darbības aizliegšanu mēneša laikā pēc tā pieņemšanas var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

39. Latvijas Jūras administrācijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 29.aprīļa Direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Kuģošanas drošības inspekcijas kvalificēto inspektoru kvalifikācijas un neatkarības kritēriji

1. Šo noteikumu 8. un 9.punktā noteikto īpašo pārbaudi veic Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk - inspekcija) kvalificēts inspektors, kas atbilst šī pielikuma 2. un 3. vai 4.punktā minētajiem kritērijiem.

2. Inspekcijas kvalificētajam inspektoram ir vismaz viena gada darba pieredze inspekcijā kuģa karoga valsts inspektora amatā, veicot pārbaudes un izsniedzot sertifikātus saskaņā ar 1974.gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (ar tai pievienotajiem protokoliem un grozījumiem) (turpmāk - SOLAS konvencija), un viens no šī pielikuma 2.1. vai 2.2.apakšpunktā minētajiem diplomiem, vai inspektors atbilst 2.3.apakš­punktā minētajiem kritērijiem:

2.1. kapteiņa diploms darbam uz kuģa ar bruto tilpību 3000 BT vai vairāk saskaņā ar 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) (turpmāk - STCW konvencija) II/2.noteikumu;

2.2. vecākā mehāniķa diploms darbam uz kuģa ar galvenā dzinēja jaudu 3000kW vai lielāku saskaņā ar STCW konvencijas III/2.noteikumu;

2.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, inženiera mehāniķa vai inženiera specialitātē vai citā specialitātē jūrlietu jomā un šajā specialitātē nostrādāti vismaz pieci gadi.

3. Inspekcijas kvalificētajam inspektoram, kuram ir šī pielikuma 2.1. vai 2.2.apakšpunktā minētais diploms, nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā, veicot attiecīgi klāja vai mašīnu virsnieka pienākumus.

4. Inspekcijas kvalificētajam inspektoram ir atbilstošs universitātes diploms vai dokuments par līdzvērtīgas izglītības iegūšanu, diploms par izglītību kuģošanas drošības inspektoru skolā un vismaz divu gadu pieredze, strādājot par karoga valsts kontroles inspektoru, veicot pārbaudes un izsniedzot sertifikātus saskaņā ar SOLAS konvencijas prasībām.

5. Inspekcijas kvalificētais inspektors spēj mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem angļu valodā.

6. Inspekcijas kvalificētajam inspektoram ir pietiekamas zināšanas par SOLAS konvencijas noteikumiem un šo noteikumu attiecīgajām procedūrām.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Īpašās prasības komercsabiedrībām

Komercsabiedrība nodrošina, lai uz tās nodarbinātajiem ro-ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem ievērotu šādus nosacījumus:

1. Kapteinis pirms kuģa atiešanas saņem informāciju par krasta navigācijas sistēmu un citu informācijas sistēmu pieejamību, kas nodrošina navigācijas drošību, un izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu navigācijas kontroles un informācijas sistēmas.

2. Tiek piemērotas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 9.decembra apkārtraksta Nr.699 2., 3., 4., 5. un 6.punkta normas par grozītajiem norādījumiem attiecībā uz pasažieru drošības instrukcijām.

3. Uz kuģa viegli pieejamā vietā ir novietots saraksts ar darba instrukcijām uz kuģa. Sarakstā norāda:

3.1. darba grafiku jūrā un ostā;

3.2. sardzes personāla maksimālo darba stundu skaitu vai minimālo atpūtas stundu skaitu.

4. Kapteinis bez ierobežojuma var pieņemt jebkādu lēmumu attiecībā uz drošu navigāciju un kuģa darbību.

5. Kapteinis nodrošina navigācijas drošībai svarīgu navigācijas darbību un negadījumu uzskaiti.

6. Kapteinis nekavējoties informē inspekciju un uzņēmējvalsti par visiem kuģa korpusa durvju un korpusa apšuvuma bojājumiem un deformācijām, kā arī visām neatbilstībām šādu durvju stiprināšanas iekārtās, un kuģim steidzami tiek veikts remonts.

7. Pirms ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa došanās reisā ir pieejams atjaunotais reisa plāns.

8. Pasažieriem ir pieejama vispārīga informācija par pakalpojumiem un palīdzību, ko uz kuģa var saņemt vecāki cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām (personām ar redzes traucējumiem informācija ir pieejama atbilstošā formātā).

Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Īpašo pārbaužu procedūras

1. Kuģošanas drošības inspekcija, veicot īpašo pārbaudi, pārliecinās, vai tiek ievērotas Latvijai saistošo starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1.1. kuģa konstrukciju;

1.2. korpusu nodalījumiem un stabilitāti;

1.3. mehānismiem un elektroierīcēm;

1.4. kravas izvietojumu un ugunsdrošību;

1.5. maksimālo pasažieru skaitu;

1.6. glābšanas aprīkojumu;

1.7. bīstamu kravu pārvadāšanu;

1.8. radiosakariem;

1.9. navigāciju.

2. Īpašā pārbaude ietver šādus elementus:

2.1. avārijas ģeneratora iedarbināšana;

2.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;

2.3. radiosakaru iekārtām paredzētā avārijas enerģijas avota pārbaude;

2.4. publisko paziņojumu iekārtas izmēģinājums;

2.5. ugunsdzēsības mācību trauksme, tai skaitā ugunsdzēsības aprīkojuma izmantošanas spēju demonstrēšana;

2.6. avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbināšana, ja ūdens ugunsdzēšanas sistēmai ir pievienotas divas ugunsdzēšanas šļūtenes;

2.7. izmēģinājumi, kuros pārbauda distances vadību, kas paredzēta, lai avārijas gadījumā apturētu degvielas padevi katliem, galvenajiem dzinējiem un palīgdzinējiem, kā arī ventilatoriem;

2.8. izmēģinājumi, kuros pārbauda tālvadības un vietējās vadības ierīces uguns slāpētāju aizvēršanai;

2.9. ugunsgrēka detektoru un trauksmes sistēmu izmēģinājumi;

2.10. ugunsdrošo durvju aizvēršanas izmēģinājumi;

2.11. sateces ūdeņu sūkņu darbība;

2.12. ūdensnecaurlaidīgo starpsienu hermētisko durvju aizvēršana, izmantojot distances vadības un vietējās vadības ierīces;

2.13. procedūras, kas pierāda, ka atbildīgie komandas locekļi pārzina rīcības plānu avārijas gadījumā;

2.14. vismaz vienas dežūrlaivas un vienas glābšanas laivas nolaišana ūdenī, dzinēja un vadības sistēmas iedarbināšana, izmēģināšana un laivu izcelšana no ūdens un novietošana standarta pozīcijā uz kuģa;

2.15. glābšanas laivu un dežūrlaivu inventāra pārbaude;

2.16. kuģa stūres iekārtas un avārijas stūres iekārtas izmēģinājumi.

3. Īpašā pārbaude ietver plānotās tehniskās apkopes sistēmas pārbaudi uz kuģa.

4. Īpašajā pārbaudē Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda apkalpes locekļu zināšanas par drošības procedūrām un procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā, kuģa apkopi, darba metodēm, pasažieru drošību, komandtiltiņa procedūrām, kā arī par darbībām, kas saistītas ar kravu un pārvadājamajiem transportlīdzekļiem. Pārbauda jūrnieku spēju saprast rīkojumus un norādījumus un, ja nepieciešams, tos dot, kā arī ziņot kuģa žurnālā norādītajā kuģa darba valodā.

5. Īpašajā pārbaudē Kuģošanas drošības inspekcija pārbauda dokumentus, kas pierāda, ka apkalpes locekļi sekmīgi beiguši īpašas mācības attiecībā uz:

5.1. pasažieru pūļa vadību;

5.2. ievadkursu drošībā;

5.3. drošību - personālam, kas avārijas gadījumā sniedz tiešu palīdzību pasažieriem pasažieru telpās, īpaši vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

5.4. cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadību.

6. Kuģošanas drošības inspekcija atzīst citu valstu (kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) izsniegtos apkalpes locekļu kompetences sertifikātus, ja tie atbilst STCW konvencijas I/10.noteikuma prasībām.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Norādījumi inspektoriem par neplānotu pārbaužu veikšanu regulāro reisu laikā

Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori, kas veic neplānotas pārbaudes regulāro reisu laikā, pārbauda:

1. Informāciju, kas attiecas uz pasažieriem:

1.1. vai nav pārsniegts pasažieru skaits, kādam kuģis ir paredzēts;

1.2. vai pasažieru reģistrēšanas sistēma atbilst noteikumiem un tiek piemērota;

1.3. kā informācija par pasažieru kopējo skaitu tiek nodota kapteinim. Ja nepieciešams, inspektors noskaidro, kā pasažieri, kas veic divkāršu reisu bez izkāpšanas krastā, tiek iekļauti atpakaļejošā reisa kopējā pasažieru skaitā.

2. Kravas izvietojumu un stabilitāti:

2.1. vai ir uzstādīti un tiek lietoti droši iegrimes mēri, ja tas ir nepieciešams;

2.2. vai ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kuģis netiek pārslogots un attiecīgā nodalījuma kravas zīme neiegrimst zem ūdens līmeņa;

2.3. vai kravu novieto un stabilitāti novērtē atbilstoši noteiktajam;

2.4. vai transportlīdzekļus, kas pārvadā preces, un citus kravas elementus nosver, ja tas ir nepieciešams, un attiecīgos skaitļus nodod kuģim kravas novietojuma un stabilitātes novērtēšanai;

2.5. vai avārijas kontroles plāni ir pastāvīgi novietoti redzamā vietā un vai kuģa virsnieku rīcībā ir bukleti ar informāciju par avārijas kontroli.

3. Jūras drošības pasākumus:

3.1. vai tiek ievērota procedūra, kurā pārliecinās, ka visas kuģa ūdensnecaurlaidīgās durvis ir noslēgtas un kuģis ir gatavs iziet jūrā;

3.2. vai visas transportlīdzekļu klāju durvis pirms kuģa atiešanas ir noslēgtas vai paliek atvērtas ne ilgāk par laiku, kāds nepieciešams, lai aizvērtu kuģa priekšgala vizieri, kuģa pakaļgala un sānu durvis;

3.3. vai ir nodrošināti gaismas indikatori un videonovērošana, kas uz komandtiltiņa norāda indikatoru stāvokli;

3.4. vai visi gaismas indikatoru darbības traucējumi, īpaši attiecībā uz slēdžiem pie durvīm, tiek noskaidroti un par tiem tiek attiecīgi ziņots.

4. Drošības paziņojumus:

4.1. vai uz kuģa attiecīgajā valodā vai valodās atrodamas kārtējo drošības paziņojumu veidlapas, instrukciju plakāti un norādījumi par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā;

4.2. vai reisa sākumā sniedz kārtējos drošības paziņojumus un tos var dzirdēt visās vietās, kur var nokļūt pasažieri, ieskaitot atklātos klājus.

5. Ierakstus kuģa žurnālā:

5.1. vai veic ierakstus par kuģa priekšgala, kuģa pakaļgala un citu ūdensnecaurlaidīgo un jūras apstākļos noslēdzamo durvju noslēgšanu, nodalījumu ūdensnecaurlaidīgo durvju darbības mācību trauksmēm, stūres iekārtu pārbaudēm;

5.2. vai ir reģistrētas ziņas par iegrimi, brīvsānu augstumu un stabilitāti.

6. Bīstamās kravas:

6.1. vai visas bīstamās vai piesārņojošās preču kravas tiek transportētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un ir iesniegta bīstamo un piesārņojošo kravu deklarācija un manifests vai izvietojuma plāns (kopija pieejama arī krastā), kas norāda bīstamo vai piesārņojošo preču atrašanās vietu uz kuģa, kā arī, vai konkrētās kravas pārvadāšana ar pasažieru kuģiem ir atļauta un bīstamās vai piesārņojošās preces ir pienācīgi marķētas, etiķetētas, izvietotas, nostiprinātas un nošķirtas;

6.2. vai transportlīdzekļi, uz kuriem ir bīstamo vai piesārņojošo preču kravas, ir atbilstoši marķēti un nostiprināti;

6.3. vai kapteinis pārzina normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, un instrukcijas par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, ja notiek negadījums ar bīstamajām kravām vai vielām un tiek piesārņota jūra;

6.4. vai transportlīdzekļu klāja ventilācijas sistēma darbojas bez pārtraukuma, vai ventilācija tiek pastiprināta laikā, kad darbojas transportlīdzekļu dzinēji, un vai uz komandtiltiņa ir ierīce, kas rāda, ka transportlīdzekļu klāja ventilācija darbojas.

7. Kravas transportlīdzekļu nostiprināšanu:

7.1. kā transportlīdzekļi ir nostiprināti (piemēram, ar trosēm grupās vai atsevišķi) un vai nostiprināšanas punktu skaits ir pietiekams;

7.2. transportlīdzekļu nostiprināšanas kārtību nelabvēlīgos laika apstākļos, kā arī autobusu un motociklu nostiprināšanas metodi, ja tāda ir;

7.3. vai ir pieejamas kravas nostiprināšanas instrukcijas.

8. Transportlīdzekļu klājus:

8.1. vai īpašas kategorijas teritorijās un iebraucamās (ro-ro) kravas telpās nepārtraukti notiek patrulēšana vai tās uzrauga, izmantojot videonovērošanas sistēmu, lai jebkura transportlīdzekļu kustība jebkuros laika apstākļos un pasažieru neatļauta atrašanās šajā teritorijā būtu pamanāma;

8.2. vai ugunsdrošās durvis un ieejas durvis ir noslēgtas un ir izlikti paziņojumi, kas pasažieriem aizliedz atrasties trans­portlīdzekļos, kamēr kuģis atrodas jūrā.

9. Ūdensnecaurlaidīgo durvju nostiprināšanu:

9.1. vai tiek ievēroti kuģa ekspluatācijas instrukcijās noteiktie pasākumi attiecībā uz nodalījumu ūdensnecaurlaidīgajām durvīm;

9.2. vai tiek veiktas nepieciešamās mācības;

9.3. vai ūdensnecaurlaidīgās durvis kontrolē no komandtiltiņa un, ja iespējams, vai veic vietējo kontroli;

9.4. vai ierobežotas redzamības apstākļos un bīstamās situācijās durvis noslēdz;

9.5. vai kuģa apkalpe ir instruēta, kā pareizi rīkoties ar ūdensnecaurlaidīgajām durvīm, un apzinās nepareizas rīcības izraisītas briesmas.

10. Ugunsgrēka uzraudzību, izmantojot patruļas, - vai patrulēšana notiek tik efektīvi, lai visi ugunsgrēka izcelšanās gadījumi tiktu ātri atklāti. Ugunsgrēku uzraudzību un patrulēšanu veic īpašas kategorijas teritorijās, kur nav ierīkotas ugunsgrēka signalizācijas un trauksmes sistēmas; patruļas šajās teritorijās var veikt saskaņā ar šī pielikuma 8.1.apakšnodaļu.

11. Paziņojumus avārijas gadījumā:

11.1. vai to apkalpes locekļu skaits, kam jādodas palīgā pasažieriem avārijas gadījumā, ir pietiekams un viņi ir viegli atpazīstami, un vai avārijas gadījumā tie spēj sazināties ar pasažieriem, attiecīgi ņemot vērā vienu vai vairākus šādus faktorus:

11.1.1. valodu vai valodas, kas atbilst to pasažieru galvenajām lietotajām valodām, kurus pārvadā noteiktajā maršrutā;

11.1.2. vai apkalpes locekļi spēj sniegt pamatnorādījumus vienkāršā angļu valodā, kas var kļūt par saziņas līdzekli ar pasažieri, kam nepieciešama palīdzība, neatkarīgi no tā, vai pasažieris un apkalpes loceklis runā vienā un tajā pašā valodā vai dažādās valodās;

11.1.3. iespējamu vajadzību ārkārtējā situācijā sazināties, izmantojot demon­strēšanu, žestus vai vēršot uzmanību uz instrukciju atrašanās vietu, pulcēšanās vietām, dzīvības glābšanas ierīcēm vai evakuēšanās ceļiem, ja mutiska saziņa praktiski nav iespējama;

11.1.4. to, cik pilnīga bijusi pasažieru instruktāža drošības jautājumos dzimtajā valodā vai valodās;

11.1.5. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi ārkārtas situācijā vai manevra laikā, lai sniegtu nepieciešamos norādījumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem.

12. Apkalpes kopīgo darba valodu - vai ir noteikta darba valoda, lai nodrošinātu efektīvu apkalpes darbu drošības jomā, un vai šī darba valoda ir reģistrēta kuģa žurnālā.

13. Drošības aprīkojumu:

13.1. vai dzīvības glābšanas un ugunsdzēšanas iekārtas, īpaši ugunsdrošās durvis, kā arī citi elementi, kas paredzēti struktūraizsardzībai ugunsgrēka gadījumā un kurus var viegli pārbaudīt, ir labā tehniskā stāvoklī;

13.2. vai ugunsdzēsības plāni atrodas pastāvīgi redzamā vietā un kuģa virsnieki ir saņēmuši bukletus ar līdzvērtīgu informāciju;

13.3. vai glābšanas vestes ir pienācīgi izvietotas un glābšanas vestes bērniem atrodas viegli nosakāmās vietās;

13.4. vai transportlīdzekļu izvietojums uz kuģa nekavē ugunsdzēsības līdzekļu, avārijas noslēgvārstu un citu pretavārijas iekārtu darbību.

14. Navigācijas un radiosakaru iekārtas - vai darbojas navigācijas un radiosakaru aprīkojums, ieskaitot avārijas vietas noteikšanas radiobāku.

15. Papildu avārijas apgaismojumu - vai paredzētajos gadījumos pastāv papildu avārijas apgaismojums un vai tiek kārtots neatbilstību reģistrs.

16. Evakuācijas līdzekļus:

16.1. vai evakuācijas līdzekļi ir atbilstoši marķēti un apgaismoti, izmantojot galvenos un avārijas elektrības avotus;

16.2. vai tiek veikti pasākumi, lai trans­portlīdzekļi neaizšķērsotu evakuācijas ceļus, ja evakuācijas ceļi ved pa transportlīdzekļu klājiem;

16.3. vai netiek aizšķērsotas izejas, īpaši beznodokļu veikalos, kur tās bijušas aizsprostotas pārmērīga preču daudzuma dēļ.

17. Kuģa operāciju rokasgrāmatu:

17.1. vai kapteinis un katrs vecākais virsnieks ir saņēmis operāciju rokasgrāmatas eksemplāru un pārējie eksemplāri ir pieejami visiem apkalpes locekļiem;

17.2. vai ir kontrolsaraksti par sagatavošanos iziešanai jūrā un citām darbībām.

18. Mašīntelpu tīrību - vai mašīntelpas uztur tīras saskaņā ar apkopes kārtību.

19. Atkritumu likvidēšanu - vai atkritumu apstrādes un likvidēšanas kārtība ir apmierinoša.

20. Plānoto apkopi:

20.1. vai visām komercsabiedrībām ir īpaši noteikumi attiecībā uz visu ar drošību saistīto elementu plānotu apkopi, ieskaitot kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala durvis, sānu atveres ar to noslēgšanas iekārtām, kā arī mašīntelpu tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu;

20.2. vai uz kuģa ir plāni regulārai visu vienību pārbaudei, lai uzturētu drošības prasības visaugstākajā līmenī;

20.3. vai ir neatbilstību reģistrēšanas un apstiprināšanas procedūras, pēc kurām veic atbilstošu remontu, un kapteinis un komercsabiedrības izraudzīts vadības pārstāvis krastā pārzina attiecīgās neatbilstības un noteiktā laikā saņem paziņojumu par to novēršanu;

20.4. vai periodiskajās pārbaudēs pārliecinās, kā darbojas kuģa priekšgala iekšējo un ārējo durvju noslēgšanas iekārta, indikatori, uzraudzības iekārtas, kā arī pārbauda drenāžas caurules, kas atrodas telpā starp kuģa priekšgala vizieri un iekšējām durvīm, īpaši noslēgšanas mehānismu un ar tiem saistītās hidrauliskās sistēmas.

21. Braucienu:

21.1. vai brauciena laikā nav drūzmēšanās, īpaši, vai ir pietiekami daudz sēdvietu un vai bagāža un pasažieri neaizsprosto gaiteņus, kāpnes un avārijas izejas;

21.2. vai pirms kuģa došanās jūrā pasažieri neatrodas uz transportlīdzekļu klāja un vai viņiem nav iespējas tur iekļūt pirms kuģa piestāšanās piestātnē.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Pārbaudes ziņojums1 par regulāro ro-ro pasažieru un ātrgaitas pasažieru kuģu satiksmes drošas ekspluatācijas obligāto pārbaužu sistēmu

A veidlapa

02.JPG (45791 bytes)

03.JPG (46430 bytes)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.145
Pārbaudes ziņojums par regulāro ro-ro pasažieru un ātrgaitas pasažieru kuģu satiksmes drošas ekspluatācijas obligāto pārbaužu sistēmu

B veidlapa

Paskaidrojums.

Iespējamo ierosināto darbību saraksts

Ierosinātās darbības kods

Koda atšifrējums

Koda lietošanas gadījums

Piezīmes

10

Novērst trūkumu

Trūkums novērsts

(1) Nekad nelietot ar aizturēšanas iemeslu

(2) Tikai starptautiskajā drošas pārvaldes kodeksā (ISM) minētajiem trūkumiem un nekad nelietot ar aizturēšanas iemeslu

(3) Tikai starptautiskajā drošas pārvaldes kodeksā (ISM) minētajiem trūkumiem un vienmēr lietot ar aizturēšanas iemeslu

(4) Tikai Starptautiskajā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksā (ISPS) minētajiem trūkumiem

15

Nākamajā ostā

Novērst trūkumu nākamajā ostā (1)

16

14 dienu laikā

Novērst trūkumu 14 dienās (1)

17

Pirms iziešanas

Novērst trūkumu pirms iziešanas no ostas

18

Triju mēnešu laikā

Novērst neatbilstību triju mēnešu laikā (2)

19

Būtiska neatbilstība

Novērst būtisku neatbilstību pirms iziešanas no ostas (3)

26

Kompetenta aizsardzības organizācija informēta

Kompetenta aizsardzības organizācija informēta (4)

30

Aizturēts

Aizturēšanas iemesls

47

Saskaņoti atzītās organizācijas nosacījumi

Atzītās organizācijas nosacījumi saskaņoti

55

Konsultācijas ar karogu

Konsultācijas ar karoga valsti

65

Operācijas pārtrauktas

Aizliegts turpināt operācijas

80

Pagaidu aizstāšana

Aprīkojuma pagaidu aizstāšana

81

Pagaidu remonts

Veikt pagaidu remontu

95

Brīdinājuma vēstule izsniegta

Izsniegta brīdinājuma vēstule

96

Brīdinājuma vēstule anulēta

Brīdinājuma vēstule anulēta

99

Kapteinis instruēts

Kapteinis instruēts

Satiksmes ministrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 145Pieņemts: 14.02.2006.Stājas spēkā: 15.03.2006.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 42 (3410), 14.03.2006.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
130188
15.03.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva