Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.173

Rīgā 2006.gada 28.februārī (prot. Nr.12 33.§)
Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ieviešanu, finanšu kontroli un auditu
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 16.panta pirmās daļas 10.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka plānošanas dokumenta prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" (turpmāk - aktivitāte) ieviešanas, finanšu kontroles un audita kārtību.

2. Aktivitātes ietvaros pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta un valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā paredzēto finansējuma apjomu atbilstoši Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta vadības komitejas apstiprinātajam pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumam.

3. Aktivitātes ietvaros struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupa (turpmāk - ražotāju grupa), kas ir atzīta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību. Uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu var pretendēt ražotāju grupa, kas:

3.1. nav pasludināta par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, nav apturējusi vai pārtraukusi saimniecisko darbību vai par tās darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu nav uzsākta tiesvedība;

3.2. ir izpildījusi visas nodokļu maksājumu saistības un tai nav nodokļu parādu Latvijā vai citā valstī, kur tā ir reģistrēta;

3.3. ir izpildījusi visas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu saistības un tai nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu Latvijā vai citā valstī, kur tā ir reģistrēta;

3.4. nav vainojama iesniegtās informācijas sagrozīšanā dalībai struktūrfondu projektu konkursā;

3.5. nav centusies iegūt savā rīcībā konfidenciālu informāciju vai ietekmēt vērtēšanas komisiju struktūrfondu projektu konkursa vērtēšanas gaitā.

II. Struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma piešķiršanas nosacījumi

4. Aktivitātes ietvaros struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu ražotāju grupa saņem tās pirmajiem trim darbības gadiem. Ražotāju grupas darbības gadus skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par ražotāju grupas atzīšanu.

5. Ražotāju grupa saņem struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu, kura apjoms pirmajiem trim darbības gadiem nepārsniedz:

5.1. attiecīgi 3 %, 2 % un 1 % no ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtības. Ražotāju grupas zivju produkcijas vērtībā neieskaita to ražotāju grupas biedru tirgoto zivju produkciju, kura ir pieteikta un apstiprināta struktūrfonda un valsts budžeta finansējumam citā atzītā ražotāju grupā;

5.2. attiecīgi 60 %, 40 % un 20 % no ražotāju grupas administratīvajiem izdevumiem.

6. Šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteikto rādītāju aprēķinos ņem vērā to ražotāju grupas biedru tirgoto zivju produkciju, kuri:

6.1. bija biedri ražotāju grupas atzīšanas brīdī un visā ražotāju grupas darbības gadā, par kuru pretendē uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma saņemšanu;

6.2. kļuvuši par ražotāju grupas biedriem pēc tās atzīšanas un ražotāju grupas darbības gadā, par kuru tā pretendē uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma saņemšanu, ir bijuši tās dalībnieki pēdējos deviņus mēnešus.

7. Ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtību nosaka atbilstoši ražotāju grupas biedru iesniegtajiem apliecinošiem grāmatvedības dokumentiem par trim kalendāra gadiem pirms tā gada, uz kuru attiecas struktūrfonda projekta iesniegums (turpmāk - projekta iesniegums). Ja ražotāju grupai šādu dokumentu nav, par alternatīvu var izmantot produkcijas vērtības aprēķinu atbilstoši ražotāju grupas biedru iepriekšējo triju kalendāra gadu vidējām nozvejām, kuras noteiktas pirms tā gada, uz kuru attiecas projekta iesniegums. Produkcijas vērtību aprēķina, zivju izkraušanas deklarācijās iegūtos datus reizinot ar pirmā darījuma vidējo pārdošanas cenu attiecīgajai zivju sugai, kas noteikta saskaņā ar zivju pirmās pirkšanas paziņojumiem minētajā triju gadu periodā Latvijā. Vidējo rādītāju aprēķinam nepieciešamo informāciju Lauku atbalsta dienestam (turpmāk - dienests) un ražotāju grupai pēc tās pieprasījuma izsniedz Valsts zivsaimniecības pārvalde.

8. Struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma aprēķinā iekļauj šādus ražotāju grupas faktiski veiktos administratīvos izdevumus tās darbības gada laikā:

8.1. izdevumus, kas saistīti ar ražotāju grupas izveidošanu - dibināšanas dokumentu un statūtu izstrādāšanu vai grozīšanu;

8.2. izdevumus, kas saistīti ar atbilstības nodrošināšanu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem ražotāju grupas darbības nosacījumiem;

8.3. personāla izdevumus (darba samaksa, profesionālās apmācības izdevumi, sociālā apdrošināšana, komandējumu izdevumi), izdevumus par tehniskiem pakalpojumiem (biroja tehnikas un aprīkojuma apkopes un remonta izdevumi) un konsultāciju izdevumus;

8.4. sakaru un pasta pakalpojumu izdevumus;

8.5. biroja telpu aprīkojuma un tā amortizācijas izdevumus vai šāda aprīkojuma nomas maksu;

8.6. ražotāju grupas administratīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu ekspluatācijas izdevumus (transportlīdzekļu noma, to apkopes un remonta izdevumi, degvielas iegāde);

8.7. administratīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomas maksu vai, ja telpas tiek pirktas, faktiski veikto aizņēmumu procentu maksā­jumus, kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar telpu ekspluatāciju;

8.8. ražotāju grupas administratīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu un transportlīdzekļu apdrošināšanas izdevumus.

9. Struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma aprēķinā netiek iekļauti šādi ražotāju grupas izdevumi:

9.1. izdevumi, kas saistīti ar zivju produkcijas izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību, ar ražotāju grupas veikto komercdarbību, ar eksporta operācijām un eksporta apjomiem, kā arī ar citām darbībām, kurām šajos noteikumos nav paredzēts struktūrfonda finansējums;

9.2. zemes un nekustamā īpašuma pirkuma izdevumi;

9.3. iespējamo zaudējumu (arī valūtas kursa svārstību radīto zaudējumu), parādu vai deficīta dzēšanai, soda naudas samaksai un tiesvedībai paredzētie izdevumi;

9.4. pievienotās vērtības nodoklis, ja to var atgūt budžetu un finanšu vadību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9.5. citi nodokļi un nodevas;

9.6. jebkura veida dāvinājumi (arī kapitāla dāvinājumi);

9.7. pakalpojumi un piegādes, kuriem nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra;

9.8. izdevumi, kas veikti pirms un pēc atbalstam pieteiktā ražotāju grupas darbības gada, izņemot šo noteikumu 8.1.apakš­punktā minētos izdevumus;

9.9. iemaksa natūrā;

9.10. citi izdevumi, kas nav veikti saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

10. Struktūrfonda projekta iesniedzējs (turpmāk - projekta iesniedzējs) savā darbībā ņem vērā vadlīnijās (1.pielikums) minētos norādījumus, kas ir paredzēti, lai atvieglotu projekta iesniedzēja izpratni par projekta iesnieguma iesniegšanas, izskatīšanas un īstenošanas nosacījumiem.

III. Projekta iesnieguma administratīvie, kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji

11. Projekta iesnieguma vērtēšanai piemēro šādus administratīvos vērtēšanas kritērijus:

11.1. projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā;

11.2. projekta iesniegums atbilst noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai (2.pielikums);

11.3. projekta iesniegumam ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti;

11.4. projekta iesniegums ir latviešu valodā datorrakstā;

11.5. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma elektroniskā versija;

11.6. projekta iesnieguma oriģināli ir cauršūti (cauraukloti);

11.7. ir iesniegts šo noteikumu 15.punktā noteiktais projekta iesnieguma eksemplāru skaits;

11.8. projekta izdevumu aprēķins ir veikts un visi izdevumi norādīti latos;

11.9. projekta izdevumu aprēķins ir pareizs;

11.10. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības;

11.11. projekta iesnieguma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 3.punktā norādītajām prasībām.

12. Projekta iesnieguma vērtēšanai iz­manto šādus kvalitātes vērtēšanas kritērijus:

12.1. projekta iesniegums atbilst Vienotā programmdokumenta un programmas papildinājuma attiecīgā pasākuma un aktivitātes nosacījumiem;

12.2. projekta iesnieguma iesniedzējs ir atzīta ražotāju grupa;

12.3. projekta iesnieguma izdevumu aprēķinā ir iekļauti šo noteikumu 7. un 8.punktā norādītie attiecināmie izdevumi. Ja izdevumu aprēķinā ir iekļauti neattiecināmie izdevumi, struktūrfonda finansējuma apjoms tiek samazināts par neattiecināmo izdevumu daļu;

12.4. projekta iesniegumā iekļautajām darbībām ir veikta iepirkuma procedūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;

12.5. projekta iesniegumā aprēķinātais struktūrfonda finansējuma apjoms pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā nepārsniedz attiecināmo administratīvo izdevumu vai tirgotās zivju produkcijas vērtības lielumu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 5.punktam.

13. Vērtējot projekta iesniegumu, ņem vērā specifisko kritēriju - ražotāju grupas darbības rajonu vai jomu, un tam piemēro šādu punktu vērtējumu:

13.1. projektiem, kuru darbības rajons ir Baltijas jūra, Rīgas jūras līcis un jūras piekraste, - 2 punkti;

13.2. projektiem, kuru darbības joma ir akvakultūra vai iekšējo ūdeņu zvejniecība, - 1 punkts.

IV. Projekta iesnieguma iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas kārtība, finanšu kontrole un audits

14. Projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanu un pārtraukšanu dienests izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju dienesta mājas lapā internetā.

15. Lai pieteiktos un saņemtu struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu, ražotāju grupa mēneša laikā pēc katra darbības gada beigām dienestā iesniedz:

15.1. projekta iesniegumu divos eksemplāros (arī elektroniski);

15.2. projekta iesniegumā ietverto darījumus un izdevumus apliecinošo dokumentu kopijas;

15.3. ražotāju grupas reģistrācijas apliecības kopiju;

15.4. ražotāju grupas pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecības kopiju;

15.5. ražotāju grupas statūtu un to grozījumu kopiju;

15.6. ražotāju grupas iekšējās kārtības noteikumu un to grozījumu kopiju;

15.7. pēdējā noslēgtā gada pārskata (uz kura ir Valsts ieņēmumu dienesta atzīme par pārskata saņemšanu) pilna komplekta kopiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

15.8. Uzņēmumu reģistra izziņu par ražotāju grupas paraksttiesīgajām personām (projekta iesnieguma iesniegšanas dienā) vai projekta iesniedzēja parakstītu apliecinājumu, ka dienests ir pilnvarots saņemt šo izziņu;

15.9. iepirkuma procedūras dokumentus, kas sagatavoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;

15.10. apliecinošu dokumentu par ražotāju grupas cenām, kas noteiktas zivju izņemšanai no tirgus;

15.11. dokumentu par ražotāju grupas atteikšanos no prasības ražotāju grupas biedriem realizēt attiecīgo zivju produkcijas daudzumu pēc ražotāju grupas nosacījumiem, ja ražotāju grupas biedriem par zivju produkcijas realizāciju ir spēkā līgumi, kas tika noslēgti, pirms tie kļuva par ražotāju grupas biedriem.

16. Dienests izvērtē projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

17. Ja dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, dienests pieprasa nepieciešamo informāciju no projekta iesniedzēja.

18. Dienests lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā no projekta iesnieguma saņemšanas dienas.

19. Dienests desmit darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūta projekta iesniedzējam paziņojumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

20. Ja saņemts paziņojums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, struktūrfonda finansējuma saņēmējs desmit darbdienu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz dienestā struktūrfondu pieprasījumu.

21. Dienests neslēdz līgumu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju par struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma izmaksu. Minētais finansējums tiek izmaksāts, ievērojot šo noteikumu V nodaļas nosacījumus.

22. Finanšu kontroli un auditu veic dienests pēc projekta iesnieguma saņemšanas.

V. Struktūrfonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma saņemšanas un izmaksāšanas nosacījumi

23. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu saņem, ja:

23.1. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Esošajā grāmatvedības uzskaites sistēmā tiek ieviesti atsevišķi konti, kas nodrošina nošķirtu uzskaiti un pārskatu par projekta izdevumiem un ieņēmumiem;

23.2. ir ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas 2000.gada 30.maija Regulā (EK) Nr. 1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm veicami sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem gan attiecībā uz obligāti veicamajiem pasākumiem, gan arī attiecībā uz informācijas nesējiem, kuru izveidi līdzfinansē Eiropas Savienība.

24. Saņemto struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu iekļauj struktūrfonda finansējuma saņēmēja finanšu pārskatos.

25. Struktūrfonda finansējuma saņēmējam aprēķināto struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu dienests izmaksā trīs mēnešu laikā pēc struktūrfondu pieprasījuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

VI. Noslēguma jautājumi

26. Uz iepirkumiem un pakalpojumiem, ko ražotāju grupa veikusi vai saņēmusi pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, neattiecas normatīvo aktu prasības par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

27. Ražotāju grupas, kurām pirmais darbības gads beidzas līdz 2006.gada 1.martam, projekta iesniegumu un pārējos šo noteikumu 15.punktā noteiktos dokumentus iesniedz līdz 2006.gada 1.jūnijam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.februāra noteikumiem Nr.173

14.JPG (56872 bytes)

Priekšvārds

Atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu Jums pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfonda - Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta - finansējumu.

Vienoto programmdokumentu, kurā noteikta stratēģija un prioritātes sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai valstī 2004.-2006.gada programmēšanas periodam un Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājumu, kas ir struktūrfondu ieviešanas pamata dokuments Latvijā 2004.-2006.gadam. Pirms pieteikšanās uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu ieteicams iepazīties ar abiem minētajiem dokumentiem.

Vadlīnijās ir:

1) sniegta informācija, kas palīdzēs Jums pieteikties struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma saņemšanai;

2) skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts īstenot Latvijā;

3) skaidrotas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu.

Saturs

1. Situācijas apraksts

2. Atbilstības nosacījumi

3. Pieteikšanās kārtība

4. Vērtēšana un atlase

5. Projekta ieviešanas nosacījumi

Pielikums

1. Situācijas apraksts

1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu pamatprincipi

Viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Visa Latvijas teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu mērķu dalījumā tiek pielīdzināta Mērķa 1 reģionam, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no vidējā Eiropas Savienības dalībvalstu līmeņa.

Mērķa 1 teritorijās darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārveidē, kuru stāvoklis pasliktinās;

2) Eiropas Sociālais fonds. Eiropas Sociālā fonda mērķis ir izskaust diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, sniegt atbalstu cilvēkresursu attīstībai, sekmēt informācijas sabiedrības izveidi;

3) Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicināt lauku attīstību;

4) Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta mērķis ir nodrošināt strukturālos pasākumus zvejniecības un akvakultūras jomās, kā arī zivsaimniecības produktu apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā.

1.2. Vienotā programmdokumenta mērķi un prioritātes

Vienotais programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta piešķirto finansējumu. Vienotajā programmdokumentā noteiktā rīcības stratēģija un prioritātes tiek īstenotas saskaņā ar Programmas papildinājumu.

Programmas papildinājums ietver detalizētu informāciju par īstenojamiem pasākumiem, sasniedzamajiem mērķiem, struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, finansēšanas nosacījumiem un projekta atlases kritērijiem.

Vienotajā programmdokumentā ir izvirzīti trīs būtiskākie vidēja termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana, cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana. Lai sasniegtu minētos mērķus, Vienotajā programmdokumentā ir noteiktas četras prioritātes:

1) līdzsvarotas attīstības veicināšana (Eiropas Reģionālās attīstības fonds);

2) uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana (Eiropas Reģionālās attīstības fonds);

3) cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (Eiropas Sociālais fonds);

4) lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments).

Dienests ir otrā līmeņa starpniekinstitūcija, kas administrē pasākumus, kas tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

1.3. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu apraksts

Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu mērķis ir atbalstīt zivsaimniecības nozares attīstību, ietverot gan zvejniecības, gan akvakultūras, gan zivju apstrādes jomas. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi ir vērsti galvenokārt uz zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, kā arī uz flotes pārstrukturizāciju atbilstoši kuģošanas un darba drošības prasībām. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta atbalstāmie pasākumi ir saskaņā ar zivsaimniecības nozares attīstības tendencēm un virzieniem.

Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi un aktivitātes paredz līdzsvarot zvejas flotes kapacitāti ar pieejamajiem zivju resursiem, attīstīt augstas kvalitātes un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, attīstīt zivju apstrādes sektoru un celt tā konkurētspēju Eiropas Savienības un starptautiskajā tirgū, pilnveidot ostu infrastruktūru, īpaši uzlabojot zivju izkraušanas un uzglabāšanas apstākļus, attīstīt akvakultūras sektoru un uzlabot sociāli ekonomiskos apstākļus zivsaimniecības sektorā.

Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansētie pasākumi:

1) Zvejas intensitātes sabalansēšana;

2) Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana;

3) Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra;

4) Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām.

Lai nodrošinātu maksimāla papildināmības efekta sasniegšanu, pasākumu ieviešanas procesā ir plānota koordinācija arī ar pasākumiem, kas tiek finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ostu sabiedriski pieejamais aprīkojums, mārketinga un eksporta veicināšanas aktivitātes u.c.) un Eiropas Sociālā fonda (zvejnieku pārapmācība).

1.4. Aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" pamatojums un apraksts (Aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" investīciju joma atbilst 2001.gada 2.marta Komisijas Regulas (EK) Nr.32001R0438, kas reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai IV pielikuma klasifikācijas kategorijai - 146.)

Viens no Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas elementiem ir svaigo un atvēsināto zivju kopējā tirgus organizēšana, kas ietver arī zivju intervences mehānismu ieviešanu (zivju izņemšana no tirgus, zivju uzglabāšana, zivju pirmapstrāde). Ņemot vērā, ka intervenci var piemērot tikai tiem produktiem, kurus ir nozvejojuši vai izaudzējuši ražotāju grupas biedri, ir paredzams, ka Latvijā tiks veidotas šādas grupas. Ražotāju (zvejnieku, zivju un vēžu audzētāju) organizācijām vai grupām ir būtiska loma tirgus organizēšanā un pieejamo zivju resursu ilgtspējīgā izmantošanā. Tāpēc šajā pasākumā tiks atbalstīta atzītu ražotāju grupu izveidošana un to darbība.

Aktivitātes ietvaros struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu ražotāju grupa saņem tās pirmajiem trīs darbības gadiem atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada .februāra noteikumu Nr. "Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie pasākumi, noieta tirgus veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ieviešanu, finanšu kontroli un auditu" (turpmāk - noteikumi) 3. un 5.punkta nosacījumiem.

Ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtības aprēķinā ņem vērā tikai to ražotāju grupas biedru tirgoto zivju produkciju, kuri ir norādīti šo noteikumu 6.punktā.

Lai aprēķinātu ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtību, katru gadu zivju produkcijas vērtību nosaka pēc vienotas likmes, katram ražotāju grupas tirgotajam produktam reizinot attiecīgi vidējo produkciju, kas izteikta tīrsvara 100 kg, ko ražotāju grupas biedri pārdevuši trīs iepriekšējos kalendāra gados pirms tā, uz kuru attiecas projekta iesniegums ar vidēji svērto ražotāja cenu, ko šie ražotāji ieguvuši tajā pašā laika periodā, aprēķinot to uz tīrsvara 100 kg.

Ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtību nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.punkta nosacījumiem.

Ražotāju grupai struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu izmaksā nākamā darbības gada laikā pēc tā piešķiršanas, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim.

1.5. Aprēķina piemērs

Ražotāju grupas administratīvie izdevumi pirmā darbības gada laikā bija 10 000 LVL, bet ražotāju grupas biedru tirgotās zivju produkcijas vērtība iepriekšējos trijos kalendārajos gados - 300 000 LVL. Lai noteiktu atbalsta apjomu, veic aprēķinu:

1) 60 % no 10 000 LVL = 6000 LVL

2) 3 % no 300 000 LVL = 9000 LVL

Tā kā ražotāju grupa par darbības gadu var saņemt struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu, kura apjoms nepārsniedz mazāko no limitiem, atbalsta apjoms ir 6000 LVL.

Izstrādājot projekta iesniegumu, jāņem vērā šādi Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti attiecīgajā jomā:

1) Vienotais programmdokuments;

2) Programmas papildinājums;

3) Eiropas Savienības likumdošana:

a) Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999 ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;

b) Komisijas 2000.gada 8.novembra Regula (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās;

c) Komisijas 2004.gada 10.marta Regula (EK) Nr.448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003;

d) Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr.1263/1999 par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu;

e) Padomes 1999.gada 17.decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

f) Padomes 2002.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.2369/2002, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

g) Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.179/2002, ar ko groza Regulu Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

h) Komisijas 2000.gada 2.maija Regula (EK) Nr.908/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus tā atbalsta aprēķināšanai, kuru dalībvalstis piešķir ražotāju organizācijām zivsaimniecības un akvakultūras nozarē;

i) Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr. 1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem;

j) Komisijas 2001.gada 29.novembra Regula (EK) Nr.2318/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu zivsaimniecības sektorā;

k) Padomes 2004.gada 19.jūlija Regula (EK) Nr.1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē;

4) attiecīgo jomu regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti.

1.6. Pieejamais finansējums

Kopējā sabiedriskā finansējuma summa, kas pieejama pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas aktivitāšu pagaidu pārtraukšanai un citas finansiālas kompensācijas, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Atbalsts ražotāju organizācijām" ietvaros tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu.

Maksimālā projekta iesnieguma summa nav noteikta.

1.7. Līdzfinansējums

No kopējiem projekta attiecināmajiem izdevumiem šīs aktivitātes ietvaros Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums veido 80 %, finansējums no valsts budžeta līdzekļiem - 20 %.

2. Atbilstības nosacījumi

2.1. Projekta iesniedzējs

Šīs aktivitātes projekta iesniedzējs atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.276 "Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli" ir dienestā atzīta ražotāju (zvejas vai akvakultūras produktu) grupa.

Uz struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu var pretendēt ražotāju grupa, kas atbilst noteikumu 3.punktā izvirzītajām prasībām.

2.2. Projekta izdevumi

Projekta iesniegumā iekļautajām darbībām jāveic iepirkuma procedūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

Šīs aktivitātes atsevišķas attiecināmo izdevumu pozīcijas var tikt īstenotas ārpus Latvijas teritorijas.

Ja projektā tiks iekļauti neattiecināmie izdevumi, tad struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma apjoms tiks samazināts par neattiecināmo izdevumu daļu.

Projekta ietvaros paredzētajiem izdevumiem ir jāatbilst reālajai tirgus situācijai. Ja izvērtējot projekta iesniegumu radīsies aizdomas, ka attiecināmajiem izdevumiem tiek piemērota cena, kas pārsniedz tirgus cenu, dienests veiks tirgus izpēti attiecīgajā iegādes vai pakalpojuma sfērā. Izdevumi, kas pārsniedz tirgus cenas, tiks uzskatīti par neattiecināmajiem izdevumiem.

Projekta iesnieguma finanšu tabulas ir jāizstrādā latos.

Attiecināmos un neattiecināmos izdevumus nosaka saskaņā ar noteikumu 8. un 9.punktu.

3. Pieteikšanās kārtība

3.1. Projekta dokumentu iesniegšana

Informāciju par projekta iesniegumu pieņemšanas uzsākšanu un pārtraukšanu dienests izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī dienesta interneta mājas lapā www.lad.gov.lv.

Pēc katra darbības gada beigām ražotāju grupa iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

Projekta iesnieguma veidlapas var saņemt dienesta centrālajā aparātā Republikas laukumā 2, Rīgā vai dienesta interneta mājas lapā. Labojumi projekta iesniegumā ir pieļaujami, bet pie labotā teksta ir jābūt projekta iesniedzēja parakstam un datumam, kad labojums veikts.

Projekta iesniedzējs atbild par projekta iesnieguma identiska eksemplāra glabāšanu savā lietvedībā. Dokumentus, kurus iesniedz kopā ar projekta iesniegumu ir jāpievieno vienā eksemplārā. Visus pievienotos dokumentus nepieciešams iesniegt kopā ar pilnībā aizpildītu projekta iesniegumu. Iesniedzamie dokumenti ir uzskaitīti projekta iesnieguma formā.

Aktuālāko informāciju, kas saistīta ar šo aktivitāti, var saņemt dienesta interneta mājas lapā www.lad.gov.lv un Finanšu ministrijas interneta mājas lapā www.esfondi.lv.

Projekta iesniegumu iesniedz dienesta centrālajā aparātā personiski. Citā veidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai uz citu adresi nosūtīti projekta iesniegumi tiks noraidīti.

4. Vērtēšana un atlase

4.1. Projekta iesnieguma administratīvie, kvalitātes un specifiskie vērtēšanas kritēriji

Dienests veic projekta iesnieguma izvērtēšanu saskaņā ar administratīviem, kvalitatīviem un specifiskiem vērtēšanas kritērijiem, kuri atbilst noteikumu 11., 12. un 13.punktam.

Administratīvās atbilstības mērķis ir pārbaudīt, vai projekta iesniegums ir pilnīgs un virzāms tālākai izvērtēšanai. Ja projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem kritērijiem, dienests ir tiesīgs vienu reizi rakstveidā pieprasīt papildus informāciju projekta iesnieguma precizēšanai. Pieprasītā informācija projekta iesniedzējam ir jāiesniedz 5 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šīs informācijas neiesniegšanas gadījumā dienests ir tiesīgs projektu noraidīt.

Projekta iesniegumi, kuri neatbilst visiem administratīvās atbilstības kritērijiem, tālāk netiek izvērtēti. Ja projekta iesniegums atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tālāk tiek veikta tā kvalitātes vērtēšana.

Izvērtējot projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, tiek izvērtēta projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstība Vienotā programmdokumenta, Programmas papildinājuma, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Ja, izvērtējot atbilstību kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, trūkst informācijas un tā ir neskaidra, vai arī tā ir neskaidra, dienests var pieprasīt projekta iesniedzējam iesniegt papildus informāciju vai skaidrojumu, vai arī skaidrojumu un papildus informāciju. Ja tiek konstatēta projekta iesniedzēja vai projekta iesnieguma neatbilstība kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, vai abi , projekts ir noraidāms.

Vērtējot projekta iesniegumus pēc specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, priekšroka struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma saņemšanā tiek dota projektiem ar lielāko punktu skaitu.

4.2. Lēmuma pieņemšana un rezultātu paziņošana

Plānotais projekta iesnieguma administratīvās vērtēšanas laiks ir ne vairāk kā 7 mēneši no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža. Apstiprinātie projektu iesniegumi tiek iesniegti Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta Vadības komitejai.

Galīgo lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu dienests pieņem pēc pozitīva atzinuma saņemšanas par saskaņoto projektu sarakstu no Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta Vadības komitejas. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas dienests izsūta paziņojumu projekta iesniedzējam.

Lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu var tikt pieņemts šādu iemeslu dēļ:

1) projekts neatbilst programmas kritērijiem;

2) projekts arī pēc precizēšanas neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

3) projekta neatbilst jebkuram no kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

4) projekta iesniegums neatbilst citiem struktūrfonda un valsts budžeta finansējuma saņemšanas nosacījumiem;

5) pasākumam paredzētais kopējais finansējums ir iztērēts;

6) Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta Vadības komiteja par projektu ir sniegusi negatīvu atzinumu.

Lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu ir galīgs, bet projekta iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt sūdzību administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.3. Projekta iesniedzēja atbildība

Šo noteikumu 2.pielikumā norādītajā deklarācijā projekta iesniedzējs apliecina savu atbildību par deklarācijā norādīto prasību un normatīvo aktu ievērošanu.

Struktūrfonda un valsts budžeta finansējumu piešķir, pamatojoties uz projekta iesniedzēja apņemšanos un sniegtajām ziņām, kas ierakstītas projekta iesnieguma formā, vai vēlāk ir norādītas oficiālajā sarakstē starp projekta iesniedzēju un dienestu. Šīm ziņām ir jābūt patiesām, jo nepatiesas informācijas iesniegšanas gadījumā dienests var piemērot dažāda veida likumdošanā paredzētās soda sankcijas.

Struktūrfonda finansējuma saņēmējam ir jāievēro attiecīgās Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī prasības, kas ir noteiktas šo noteikumu attiecīgajos punktos.

Projekta iesniegumā nevar veikt izmaiņas pirms nav saņemta rakstiska dienesta atļauja.

Struktūrfondu pieprasījumu ir jāiesniedz uz attiecīgām veidlapām, un tām ir jābūt pievienotiem visiem nepieciešamajiem papildus dokumentiem (noteikumu pielikuma 5.sadaļa). Ja šīs prasības netiek ievērotas, struktūrfondu pieprasījums netiks pieņemts.

4.4. Sūdzību izskatīšanas kārtība

Projekta iesniedzējs var iesniegt sūdzību Lauku atbalsta dienesta likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā:

1) Projekta iesniedzējs ir tiesīgs viena mēneša laikā, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski iesniegt sūdzību par dienesta amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu dienesta direktoram.

2) Dienesta direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

5. Projekta ieviešanas nosacījumi

Dokumentiem, kurus projekta iesniedzējs saistībā ar projektu iesniedz dienesta centrālā aparātā, ir jābūt apkopotiem un papildinātiem ar sarakstu, kurā norādīts dokumenta nosaukums un lapu skaits.

5.1. Dokumenti, kas jāiesniedz pēc pirmā, otrā un trešā darbības gada

1) Dienesta centrālā aparāta Atbalsta departamentā iesniedz projekta iesniegumu un pavaddokumentus saskaņā ar iesnieguma sadaļas "Pavaddokumenti" sarakstu, kā arī jebkurus citus dokumentus pēc dienesta pieprasījuma.

2) Dienesta centrālā aparāta Finanšu departamentā 10 darba dienu laikā, pēc paziņojuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu saņemšanas dienas, jāiesniedz Struktūrfondu pieprasījuma forma, kurai pievienoti:

a) projekta īstenošanu apliecinošo maksājumu un darījumu dokumentu oriģināli un šo dokumentu kopijas vienā eksemplārā, kas minēts noteikumu pielikuma 5.2.punktā;

b) noslēgtie līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem un to kopijas vienā eksemplārā;

c) darbu nodošanas - pieņemšanas akti un šo aktu kopijas vienā eksemplārā.

Ja iesniegtā informācija ir neprecīza vai nepilnīga, tad dienestam ir tiesības pieprasīt precizējošu informāciju.

Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs noteiktajos termiņos nav iesniedzis attiecīgos šajā punktā minētos dokumentus, dienests izsūta paziņojumu ar atgādinājumu par dokumentu iesniegšanu 10 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs pēc paziņojuma saņemšanas norādītajā laikā dokumentus neiesniedz, dienests izskata jautājumu par saistību pārtraukšanu ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju.

Dienests veic pirmsmaksājumu dokumentālo un fizisko kontroli, par kuru veikšanu struktūrfonda finansējuma saņēmējs tiek brīdināts.

Ja, veicot kontroles, tiek konstatētas neatbilstības, kļūdas vai neprecizitātes, struktūrfonda finansējuma saņēmēju informē par kļūdām un dod laiku līdz 10 darba dienām no paziņojuma saņemšanas brīža kļūdu novēršanai un atkārtotai iesniegšanai.

Ja norādītajā termiņā kļūdas un neatbilstības nav novērstas, struktūrfonda finansējuma saņēmējam netiek izmaksāti plānotie maksājumi.

5.2. Maksājumus un darījumus apliecinošie dokumenti

Struktūrfonda finansējuma saņēmējs iesniedz maksājumu apliecinošos dokumentus kopā ar darījumu apliecinošiem dokumentiem, piemēram:

1) maksājuma uzdevums un preču pavad­zīme - rēķins;

2) maksājuma uzdevums un rēķins (ja darījums saistīts ar pakalpojumu sniegšanu);

3) čeks un preču pavadzīme - rēķins;

čeks un kvīts u.c.

5.2.1. Dokumenti, kas apliecina apmaksas veikšanu

1) maksājuma uzdevumi, kas satur sekojošus rekvizītus:

a) maksājuma uzdevuma numurs, datums;

b)maksātāja nosaukums, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods (juridiskai personai) vai personas kods (fiziskai personai);

c) maksātāja bankas nosaukums, kods, konta numurs;

d) saņēmēja nosaukums, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods (juridiskai personai) vai personas kods (fiziskai personai);

e) saņēmēja bankas nosaukums, kods, konta numurs;

f) valūtas nosaukums;

g) maksājuma summa cipariem un vārdiem;

h) maksājuma mērķis, norādot arī apmaksājamā dokumenta numuru, datumu.

Pārskaitījuma veikšanu apliecina bankas atzīme par samaksu - bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas darbinieka paraksts.

2) banku izsniegti un apstiprināti konta izraksti;

3) kases čeki, kas satur sekojošus rekvizītus:

a) čeka numurs, datums un izdrukas laiks;

b) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja - nosaukums, juridiskā adrese, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

c) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīves vieta), juridiskai personai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļa maksātāja kods (fiziskai personai - personas kods);

d) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

e) preces cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

f) darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

g) pievienotās vērtības nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

h) darījuma summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

i) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datums.

Ja kases čeks nesatur pilnīgu augstāk minēto informāciju, tad izdevumu pamatošanai kopā ar čeku iesniedz kvīti, kas satur trūkstošo informāciju un ir apliecināta ar pārdevēja parakstu.

4) Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas darījumu apliecinošas kvītis par precēm vai pakalpojumiem, kas iegādātas no juridiskām personām, kuras, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta rīkojumu, atbrīvotas no kases aparāta lietošanas, kas satur sekojošus rekvizītus:

a) kvīts izrakstīšanas datums;

b) preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, juridiskā adrese, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

c) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīves vieta), juridiskai personai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļa maksātāja kods (fiziskai
personai - personas kods);

d) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

e) preces cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

f) darījuma summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

g) darījuma summa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;

h) Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma datums, numurs un punkts, uz kura pamata maksājumu atļauts reģistrēt, neizmantojot kases aparātu.

Apmaksas veikšanu apliecina ar pircēja un pārdevēja parakstiem.

5.2.2. Darījumus apliecinošie dokumenti

1) Preču pavadzīme - rēķins, kas satur sekojošus rekvizītus:

a) preču pavadzīmes - rēķina izrakstīšanas datums;

b) preču nosūtītāja nosaukums, pilna juridiskā adrese, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods;

c) norēķinu rekvizīti - bankas nosaukums, kods un norēķinu konts;

d) preču saņēmēja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīves vieta), juridiskai personai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja kods (fiziskai personai personas kods);

e) izsniegto preču nosaukums, mērvienība, daudzums, cena un vērtība;

f) pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

g) kopējā summa (cipariem un vārdiem) par kādu izsniegtas preces;

h) preces izsniegušās personas vārds, uzvārds, preču izsniegšanas datums, paraksts;

i) preces saņēmušās personas vārds, uzvārds, preču pieņemšanas datums, paraksts.

Preču pavadzīmei - rēķinam var tikt izmantoti spiedogi, kuros norādīti augstāk minētie rekvizīti.

Preču pavadzīmei - rēķinam jābūt aizpildītam skaidri salasāmi, bez dzēsumiem. Labojumus apstiprina ar to personu parakstiem, kuras parakstījušas preču pavadzīmi - rēķinu.

Ja preču pavadzīme - rēķins tiek apmaksāts skaidrā naudā un samaksu apliecinošs dokuments ir kases čeks, tad šajā čekā papildus jābūt norādītam preču pavadzīmes - rēķina numuram un datumam.

2) Rēķins par pakalpojumu saņemšanu, kas satur sekojošus rekvizītus:

a) rēķina izrakstīšanas datums;

b) preču nosūtītāja nosaukums, pilna juridiskā adrese, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

c) norēķinu rekvizīti - bankas nosaukums, kods un norēķinu konts;

d) preču saņēmēja nosaukums (fiziskai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskai personai - deklarētā dzīves vieta), juridiskai personai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs (fiziskai personai personas kods);

e) izsniegto preču nosaukums, mērvienība, daudzums, cena un vērtība;

f) pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

g) kopējā summa (cipariem un vārdiem) par kādu izsniegtas preces.

Rēķinu apliecina rēķina izrakstītāja zīmogs un vadītāja paraksts.

3) Pamatlīdzekļu un materiālo vērtību importa gadījumā iesniedz šādus dokumentus:

a) rēķinu (invoice);

b) maksājumu apliecinošu dokumentu;

c) muitas kravas deklarāciju ar attiecīgiem muitas zīmogiem, kas apliecina preces ievešanu (iesniedz gadījumā, ja prece ievesta no valstīm, kas nav ES dalībvalstis).

Ja kases čeks satur visus augstāk minētos rekvizītus, tas vienlaicīgi ir gan maksājumu, gan darījumu apliecinošs dokuments.

Pielikums

Vienkāršotas līguma piešķiršanas procedūras vērtēšanas ziņojums

15.JPG (37895 bytes)

Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.februāra noteikumiem Nr.173

01.JPG (51744 bytes)

03.JPG (66850 bytes)

04.JPG (95393 bytes)

05.JPG (77599 bytes)

06.JPG (79499 bytes)

07.JPG (93763 bytes)

08.JPG (86085 bytes)

09.JPG (73618 bytes)

10.JPG (125225 bytes)

11.JPG (181349 bytes)

12.JPG (49070 bytes)

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 173Pieņemts: 28.02.2006.Stājas spēkā: 09.03.2006.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 39 (3407), 08.03.2006.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
129794
09.03.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva