Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu

1.pants. 2005.gada 29.jūnijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā tā 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 15.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 22.decembrī
LATVIJAS REPUBLIKAS UN KANĀDAS SOCIĀLĀS DROŠĪBAS LĪGUMS

Latvijas Republika un Kanāda, turpmāk — "Puses", apņēmušās sadarboties sociālās drošības jomā, ir nolēmušas noslēgt līgumu un vienojušās par sekojošo:

 

I daļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Termini

1. Šī Līguma izpratnē:

"kompetentā institūcija" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, institūciju, kas ir atbildīga par pabalstu nodrošināšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; un, attiecībā uz Kanādu, kompetento pārvaldes iestādi;

"kompetentā pārvaldes iestāde" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, ministriju, kas ir atbildīga par Latvijas Republikas tiesību aktu piemērošanu; un, attiecībā uz Kanādu, ministru vai ministrus, kas ir atbildīgi par Kanādas tiesību aktu piemērošanu;

"kreditētais periods" nozīmē, attiecībā uz Pusi, iemaksu vai rezidences periodu, ko ņem vērā, lai iegūtu tiesības uz pabalstu saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem; un, attiecībā uz Latvijas Republiku, tas nozīmē arī periodu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem tiek uzskatīts par pielīdzinātu apdrošināšanas periodam; un, attiecībā uz Kanādu, periodu, kura laikā saskaņā ar Kanādas pensiju plānu tiek izmaksāta invaliditātes pensiju;

"pabalsts" nozīmē, attiecībā uz Pusi, pensiju vai citu pabalstu naudas izteiksmē, kas ir paredzēts attiecīgās Puses tiesību aktos un ietver šādai pensijai vai pabalstam naudas izteiksmē piemērojamas piemaksas vai palielinājumus;

"rezidence" un "rezidēt" nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, ka personas dzīves vieta ir Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot tādu personu, kurai ir pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un to pielīdzina pastāvīgas uzturēšanās situācijai;

"tiesību akti" nozīmē, attiecībā uz Pusi, 2.pantā minētos attiecīgās Puses likumus un noteikumus;

2. Jebkuram terminam, kurš nav definēts šajā pantā, ir tāda nozīme, kāda tam ir noteikta piemērojamajos tiesību aktos.

2.pants

Tiesību akti, uz kuriem attiecas Līgums

1. Šis Līgums attiecas uz šādiem tiesību aktiem:

(a) attiecībā uz Latvijas Republiku:

(1) likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

(2) likumu "Par valsts pensijām";

(3) Valsts fondēto pensiju likumu; un

(4) Valsts sociālo pabalstu likumu, bet tikai attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

(b) attiecībā uz Kanādu:

(1) Vecuma nodrošinājuma likumu un uz tā pamata izdotajiem noteikumiem;

(2) Kanādas Pensiju plānu un uz tā pamata izdotajiem noteikumiem.

2. Ievērojot 3.punktu, šo Līgumu piemēro arī attiecībā uz likumiem un noteikumiem, kas groza, papildina, konsolidē vai aizstāj 1.punktā minētos tiesību aktus.

3. Šo Līgumu piemēro arī attiecībā uz likumiem un noteikumiem, kas paplašina Puses tiesību aktos noteikto saņēmēju loku ar jaunām kategorijām vai papildina tos ar jauniem pabalstiem, ja attiecīgās Puses kompetentā pārvaldes iestāde nav paziņojusi par savām atrunām otras Puses kompetentajai pārvaldes iestādei ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc šādu likumu un noteikumu spēkā stāšanās dienas.

3.pants

Personas, kurām piemērojams Līgums

Šis Līgums piemērojams attiecībā uz:

(a) personu, uz kuru attiecas vai ir attiekušies Latvijas Republikas vai Kanādas tiesību akti, un

(b) citu personu, kas savas tiesības saskaņā ar Puses tiesību aktiem iegūst no (a) apakšpunktā minētās personas.

4.pants

Vienlīdzīga attieksme

1. Ievērojot 2.punktu, uz personu, uz kuru attiecas vai ir attiekušies Puses tiesību akti, un uz citu personu, kura savas tiesības iegūst no šādas personas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, attiecas otras Puses tiesību aktos noteiktie pienākumi, un tai ir tiesības uz šajos tiesību aktos paredzētajiem pabalstiem atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā pēdējās Puses pilsoņiem.

2. Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu normām, kas regulē jautājumu par līdz 1991.gada 1.janvārim ārpus Latvijas Republikas uzkrātajiem kreditētajiem periodiem, nepiemēro 1.punkta prasības.

5.pants

Pabalstu eksports

1. Ja šis Līgums nenosaka citādi, pabalsts, kuru izmaksā 3.pantā noteiktajai personai saskaņā ar Puses tiesību aktiem, tajā skaitā tāds pabalsts, kas iegūts, pamatojoties uz šo Līgumu, nav samazināms, grozāms, apturams, pārtraucams vai atsavināms tikai tā iemesla dēļ, ka persona rezidē otras Puses teritorijā, un šādu pabalstu izmaksā arī tad, ja šī persona atrodas otras Puses teritorijā.

2. Pabalstu 3.pantā noteiktajai personai, kura atrodas trešā valstī, saskaņā ar Puses tiesību aktiem izmaksā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā kā attiecīgās Puses pilsonim, kurš atrodas šajā trešā valstī.

 

II daļa

NOTEIKUMI PAR PIEMĒROJAMAJIEM TIESĪBU AKTIEM

6.pants

Vispārīgie noteikumi darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem

1. Ievērojot 7.-9.pantu:

(a) attiecībā uz darba ņēmēju, kurš strādā Puses teritorijā, saistībā ar minēto darbu piemēro tikai attiecīgās Puses tiesību aktus;

(b) attiecībā uz pašnodarbināto, kurš rezidē Puses teritorijā un ir pašnodarbināts otras Puses teritorijā vai abu Pušu teritorijās, piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus.

2. Piemērojot 1.punktu, ja uz personu attiecas Puses tiesību akti, šī persona un, kad to paredz likums, tās darba devējs, veic iemaksas par atbilstošajiem darba vai pašnodarbinātības periodiem no pirmās darba vai pašnodarbinātības dienas tikai saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, bet neveic šādas iemaksas saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem.

7.pants

Nosūtīšana darbā

Darba ņēmējam, uz kuru saistībā ar viņa nodarbinātību attiecas Puses tiesību akti, kura darba devēja darbības vieta atrodas attiecīgās Puses teritorijā un kuru darba devējs ir nosūtījis veikt darbu savā vai ar viņu saistīta darba devēja labā otras Puses teritorijā, saistībā ar šo darbu piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus tādā veidā, it kā darbs tiktu veikts tās teritorijā. Šo noteikumu nevar piemērot ilgāk par 60 mēnešiem bez iepriekšējas abu Pušu kompetento pārvaldes iestāžu piekrišanas.

8.pants

Darbs diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

1. Neņemot vērā šī Līguma noteikumus, turpina piemērot 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem paredzētos noteikumus par sociālo drošību.

2. Attiecībā uz personu, kas rezidē Puses teritorijā un šajā pašā teritorijā ir nodarbināta otras Puses diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus. Tomēr, ja šī persona pirms minētā darba uzsākšanas ir veikusi iemaksas saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kurā tā ir nodarbināta, tā var 6 mēnešu laikā no darba uzsākšanas sākuma vai no šī Līguma spēkā stāšanās brīža, atkarībā no tā nosacījuma, kas iestājies vēlāk, izvēlēties, lai uz to attiektos tikai pēdējas Puses tiesību akti.

9.pants

6.-8.panta izņēmumi

Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, savstarpēji vienojoties, var izdarīt izņēmumus 6.-8.panta noteikumos attiecībā uz jebkuru personu vai personu kategoriju.

10.pants

Atsevišķu rezidences periodu noteikšana attiecībā uz Kanādas tiesību aktiem

1. Pabalsta apmēra aprēķināšanai saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu:

(a) ja uz personu tās uzturēšanās vai rezidences laikā Latvijas Republikā attiecas Kanādas Pensiju plāns vai Kanādas provinces visaptverošais pensiju plāns, šis periods ir atzīstams par rezidences periodu Kanādā gan attiecīgajai personai, gan tās laulātajam vai partnerim un apgādājamajiem, kas rezidē kopā ar viņu Latvijas Republikā un uz kuriem, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, neattiecas Latvijas Republikas tiesību akti;

(b) ja uz personu tās uzturēšanās vai rezidences laikā Kanādā attiecas Latvijas Republikas tiesību akti, šāds periods nav uzskatāms par rezidences periodu Kanādā ne attiecīgajai personai, ne tās laulātajam vai partnerim un apgādājamajiem, kas rezidē kopā ar viņu Kanādā un uz kuriem, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, neattiecas Kanādas Pensijas plāns vai Kanādas provinces visaptverošais pensiju plāns.

2. Piemērojot 1.punktu:

(a) attiecībā uz personu, kas atrodas vai rezidē Latvijas Republikā, Kanādas Pensiju plānu vai Kanādas provinces visaptverošo pensiju plānu piemēro tikai gadījumā, ja šī persona, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, minētā perioda laikā veic iemaksas saskaņā ar minēto plānu;

(b) attiecībā uz personu, kas atrodas vai rezidē Kanādā, Latvijas Republikas tiesību aktus piemēro tikai gadījumā, ja šī persona vai tās darba devējs, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, minētā perioda laikā veic iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

 

III DAĻA

NOTEIKUMI PAR PABALSTIEM

1.nodaļa

Summēšana

11.pants

Kreditētie periodi saskaņā ar Latvijas Republikas un Kanādas tiesību aktiem

1. Ja šis Līgums nenosaka citādi un ja personai nav tiesības uz pabalstu sakarā ar to, ka tā nav uzkrājusi pietiekamus kreditētos periodus saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem, personas tiesības uz minēto pabalstu nosaka, summējot šos periodus un 2.-5.punktā noteiktos periodus, ar nosacījumu, ka tie nepārklājas.

2. (a) Nosakot tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Vecuma nodrošinājuma likumu, kreditētais periods saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem ir uzskatāms par rezidences periodu Kanādā.

(b) Nosakot tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, kalendārais gads, kas ir atzīts par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu.

3. Nosakot tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts pensijām":

(a) kalendārais gads, kas ir kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem;

(b) kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Vecuma nodrošinājuma likumu, kas nav daļa no kreditētā perioda saskaņā ar Kanādas Pensijas plānu, ir uzskatāms par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

4. Nosakot tiesības uz invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts pensijām", kalendārais gads, kas ir kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Pensijas plānu, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

5. Nosakot tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts sociālo pabalstu likumu, kalendārais rezidences gads Kanādā ir uzskatāms par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, ar noteikumu, ka:

(a) vecuma un invaliditātes pensijas gadījumā attiecīgā persona ir rezidējusi Latvijas Republikā nepārtraukti 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas; un

(b) apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā mirušais apgādnieks pirms savas nāves ir rezidējis Latvijas Republikā 12 mēnešus nepārtraukti.

12.pants

Minimālais periods summēšanai

Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus, ja kopējais personas uzkrāto kreditēto periodu ilgums saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem ir mazāks par vienu gadu un ja, ņemot vērā tikai šos periodus, personai nav tiesību uz pabalstu saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, šīs Puses kompetentajai institūcijai, pamatojoties uz šo Līgumu, nav pienākums maksāt šai personai pabalstu par minētajiem periodiem.

2.nodaļa

Kanādas tiesību aktos noteiktie pabalsti

13.pants

Vecuma nodrošinājuma likumā noteiktie pabalsti

1. Ja personai ir tiesības uz pensiju vai pabalstu saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Kanādas kompetentā institūcija aprēķina pensijas vai pabalsta apmēru, kas izmaksājama šai personai saskaņā ar šī likuma noteikumiem, kuri regulē nepilnas pensijas vai pabalsta izmaksas kartību, pamatojoties vienīgi uz tiem rezidences periodiem Kanādā, kurus ņem vērā atbilstoši minētajam likumam.

2. 1.punktu piemēro arī attiecībā uz personu, kas atrodas ārpus Kanādas, kurai būtu tiesības uz pilnu pensiju Kanādā, bet kura nav rezidējusi Kanādā minimālo periodu, kas nepieciešams, lai izmaksātu pensiju ārpus Kanādas saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu.

3. Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus:

(a) vecuma nodrošinājuma pensiju maksā personai, kas atrodas ārpus Kanādas, tikai tad, ja šīs personas rezidences periodi, kuri tiek summēti saskaņā ar 1.nodaļas noteikumiem, atbilst vismaz minimālajam rezidences perioda ilgumam Kanādā, kas nepieciešams atbilstoši Vecuma nodrošinājuma likumam, lai izmaksātu pensiju ārpus Kanādas;

(b) pabalstu un garantēto ienākumu papildinājumu saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu personai ārpus Kanādas izmaksā tikai tādā apjomā, kādu paredz minētais likums.

14.pants

Kanādas Pensiju plānā noteiktie pabalsti

Ja personai ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Kanādas kompetentā institūcija aprēķina šai personai izmaksājamā pabalsta apmēru šādā veidā:

(a) uz ienākumiem balstīto pabalsta daļu nosaka atbilstoši Kanādas Pensiju plāna noteikumiem, pamatojoties vienīgi uz ienākumiem, kas saskaņā ar minēto plānu dod tiesības uz pensiju;

(b) pabalsta vienoto apmēru nosaka, reizinot:

(i) pabalsta vienotā apmēra daļu, kas noteikta atbilstoši Kanādas Pensiju plāna noteikumiem ar

(ii) koeficientu, kas atspoguļo attiecību starp iemaksu periodiem un Kanādas Pensiju plānā noteikto minimālo kvalifikācijas periodu, kas nepieciešams atbilstoši minētajam plānam, lai rastos tiesības uz attiecīgo pabalstu, bet šis koeficients nedrīkst pārsniegt vērtību viens.

3.nodaļa

Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktie pabalsti 

15.pants

Izmaksājamā pabalsta apmēra aprēķināšana

1. Ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nosacījumi, lai iegūtu tiesības uz pabalstu, ir izpildīti, neņemot vērā kreditētos periodus, kas uzkrāti atbilstoši Kanādas tiesību aktiem, Latvijas Republikas kompetentā institūcija nosaka pabalsta apmēru, pamatojoties vienīgi uz tiem kreditētajiem periodiem, kas uzkrāti saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem tiesības uz pabalstu var tikt noteiktas, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Latvijas Republikas kompetentā institūcija:

(a) aprēķina pabalsta teorētisko apmēru, kurš būtu jāizmaksā, ja summētie kreditētie periodi būtu uzkrāti tikai saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem; un

(b) pamatojoties uz teorētisko apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar (a) apakšpunktu, nosaka izmaksājamā pabalsta apmēru, ņemot vērā kreditēto periodu ilgumu, kuri uzkrāti saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, un summēto kreditēto periodu ilgumu.

16.pants

Tiesības uz pabalstiem un to izmaksa

1. 3.pantā minētajai personai, kas rezidē Kanādā, ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un Valsts fondēto pensiju likumu atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, it kā šī persona būtu rezidējusi Latvijas Republikā.

2. Piemērojot likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumus par kreditētajiem periodiem, kas uzkrāti līdz 1991.gada 1.janvārim ārpus Latvijas Republikas, Latvijas Republikas kompetentā institūcija neņem vērā kreditētos periodus, kas uzkrāti atbilstoši Kanādas tiesību aktiem.

3. Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus, saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu piešķiramos pabalstus personai ārpus Latvijas Republikas izmaksā tikai ciktāl to paredz minētais likums.

 

IV DAĻA

ADMINISTRATĪVIE UN CITI NOTEIKUMI

17.pants

Administrāciju sadarbības kārtība

1. Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, noslēdzot vienošanos par administrāciju sadarbības kārtību, nosaka nepieciešamos pasākumus šī Līguma piemērošanai.

2. Minētajā sadarbības kartībā nosaka Pušu aģentūras sakaru uzturēšanai.

18.pants

Informācijas apmaiņa un savstarpējā palīdzība

1. Kompetentās pārvaldes iestādes un institūcijas, kas ir atbildīgas par šī Līguma piemērošanu:

(a) sniedz viena otrai informāciju, kas nepieciešama šī Līguma vai tiesību aktu, uz kuriem attiecas šis Līgums, piemērošanai, ciktāl pieļauj to administrētie tiesību akti;

(b) sadarbojas savā starpā un sniedz viena otrai palīdzību, lai noteiktu tiesības uz pabalstu vai pabalsta apmēru saskaņā ar šo Līgumu vai saskaņā ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, it kā tiktu piemēroti Pušu tiesību akti;

(c) sniedz viena otrai, cik ātri vien iespējams, informāciju par veiktajiem pasākumiem šī Līguma piemērošanai vai par grozījumiem Pušu attiecīgajos tiesību aktos, ciktāl šie grozījumi ietekmē Līguma piemērošanu.

2. Palīdzību, kas minēta 1.(b) apakšpunktā, sniedz bez maksas, ievērojot administrāciju sadarbības kārtības, kas noslēgta saskaņā ar 17.pantu, noteikumus par zināma veida izdevumu atlīdzināšanu.

3. Informācija par personu, kuru nosūta saskaņā ar šo Līgumu otrai Pusei, ir konfidenciāla un to izmanto tikai šī Līguma piemērošanai vai to tiesību aktu piemērošanai, uz kuriem attiecas šis Līgums, izņemot gadījumus, kuros datu izpaušanu paredz Puses tiesību akti.

19.pants

Atbrīvošana no nodokļiem un maksājumiem

1. Atbrīvošana no nodokļiem, nodevām, konsulārajām nodevām un administratīvajiem maksājumiem vai to samazināšana, kas paredzēta Puses tiesību aktos saistībā ar apliecības vai dokumenta izdošanu, kas nepieciešams šo tiesību aktu piemērošanai, attiecas arī uz tām apliecībām vai dokumentiem, kuri nepieciešami otras Puses tiesību aktu piemērošanai.

2. Oficiālus dokumentus, kurus nepieciešams iesniegt šī Līguma piemērošanai, atbrīvo no apstiprināšanas diplomātiskajos vai konsulārajos dienestos un līdzīgām formalitātēm.

20.pants

Saziņas valoda

Lai piemērotu šo Līgumu, Pušu kompetentās pārvaldes iestādes un institūcijas var tieši sazināties savā starpā abu Pušu oficiālajās valodās.

21.pants

Iesnieguma, paziņojuma vai sūdzības iesniegšana

1. Iesniegumus, paziņojumus un sūdzības par tiesībām uz pabalstu vai tā apmēru saskaņā ar Puses tiesību aktiem, kas, šo tiesību aktu izpratnē, noteiktā termiņā bija jāiesniedz attiecīgās Puses kompetentajai pārvaldes iestādei vai institūcijai, bet kas šajā termiņā ir iesniegtas otras Puses pārvaldes iestādei vai institūcijai, tiek izskatītas tā, it kā tās būtu iesniegtas pirmās Puses kompetentajai pārvaldes iestādei vai institūcijai. Par iesniegumu, paziņojumu un sūdzību iesniegšanas datumu otras Puses kompetentajā pārvaldes iestādē vai institūcijā uzskata to iesniegšanas datumu pirmās Puses kompetentajā pārvaldes iestādē vai institūcijā.

2. Ievērojot šī punkta otro teikumu, iesniegumu par pabalsta saņemšanu saskaņā ar Puses tiesību aktiem, kas iesniegts pēc šī Līguma stāšanās spēkā, uzskata par iesniegumu par pabalsta saņemšanu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, ar noteikumu, ka iesnieguma autors tā iesniegšanas laikā:

(a) pieprasa, lai iesniegumu uzskatītu par iesniegtu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, vai

(b) sniedz informāciju, kurā ir norādīts, ka kreditētie periodi ir uzkrāti saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem.

Iepriekšējo teikumu nepiemēro, ja iesniedzējs pieprasa, lai viņa iesniegumu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem iesniedz vēlāk.

3. Gadījumos, kad piemēro 1. vai 2.punktu, pārvaldes iestāde vai institūcija, kurai iesniegts iesniegums, paziņojums vai sūdzība, nekavējoties nosūta to otras Puses pārvaldes iestādei vai institūcijai.

22.pants

Pabalstu izmaksa

1. Puses kompetentā institūcija, veicot savus pienākumus saskaņā ar šo Līgumu, izmanto attiecīgās Puses valūtu.

2. Pušu kompetentās institūcijas izmaksā pabalstus saskaņā ar šo Līgumu, neveicot ieturējumus to administratīvajiem izdevumiem.

3. Ja persona, kas atrodas vienas Puses teritorijā, saņem pabalstu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, pēdējās Puses kompetentā institūcija šo pabalstu izmaksā tādā veidā, kādu tā uzskata par atbilstošu.

23.pants

Strīdu izšķiršana

1. Pušu kompetentās pārvaldes iestādes iespēju robežās piedāvā risinājumu strīdiem, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo Līgumu atbilstoši tā būtībai un pamatprincipiem.

2. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma, abas Puses iesaistās tūlītējas konsultācijās par jautājumiem, kas nav atrisināti kompetento pārvaldes iestāžu starpā saskaņā ar 1.punktu.

24.pants

Vienošanās ar Kanādas provinci

Atbilstošās Latvijas Republikas un jebkuras Kanādas provinces pārvaldes iestādes var noslēgt vienošanos par jebkuru sociālās drošības jautājumu Kanādas provinces jurisdikcijas robežās, ciktāl šāda vienošanās nav pretrunā ar šī Līguma noteikumiem.

 

V DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25.pants

Pārejas noteikumi

1. Šis Līgums nerada tiesības saņemt pabalstu par periodiem pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

2. Nosakot tiesības uz pabalstu vai tā apmēru saskaņā ar šo Līgumu, ņem vērā visus kreditētos periodus, kas uzkrāti pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

3. Ievērojot 1.punktu, tos pabalstus, kas nav vienreiz izmaksājami pabalsti, saskaņā ar šo Līgumu izmaksā par gadījumiem, kas iestājušies pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

4. Pabalstus, kuri piešķirti pirms šī Līguma stāšanās spēkā, pamatojoties uz pabalsta saņēmēja iesniegumu, pārrēķina saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Šāds pārrēķins nedrīkst samazināt pabalsta apmēru.

26.pants

Darbības ilgums un pārtraukšana

1. Šis Līgums ir spēkā bez laika ierobežojumiem. Tas var tikt pārtraukts jebkurā laikā pēc jebkuras Puses rakstiska paziņojuma par pārtraukšanu iesniegšanas otrai Pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus; tādā gadījumā Līguma darbība tiks pārtraukta trīspadsmitā mēneša pirmajā dienā, kas seko tā mēneša pēdējai dienai, kurā pirmā Puse nosūtīja rakstisku paziņojumu otrai Pusei.

2. Šī Līguma darbības pārtraukšanas gadījumā tiesības, kuras persona ieguvusi saskaņā ar Līguma noteikumiem, tiek saglabātas, un tiek uzsāktas sarunas par iegūšanas procesā esošo tiesību saglabāšanu, pamatojoties uz šī Līguma noteikumiem.

27.pants

Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, kurš seko tā mēneša pēdējai dienai, kurā Puses ir apmainījušās savā starpā ar rakstiskiem paziņojumiem pa diplomātiskajiem kanāliem, apstiprinot, ka tās ir izpildījušas attiecīgās tiesiskās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā. Par rakstisko paziņojumu apmaiņas datumu tiek uzskatīts pēdējā paziņojuma saņemšanas datums.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgā kārtā pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Šis Līgums ir noslēgts 2005.gada 29.jūnijā divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, angļu un franču valodās, kuri visi uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem.

Latvijas Republikas vārdā

Kanādas vārdā

Dagnija Staķe

Roberts Andrigo

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.12.2005.Stājas spēkā: 23.12.2005.Tēma:  Sociālā aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 205 (3363), 22.12.2005., "Ziņotājs", 1, 12.01.2006.
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
124259
23.12.2005
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva