Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2005.gada 7.decembrī (prot. Nr.16, 1.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 "Ieņēmumi" pieņemšanu

Pamatojoties uz likuma "Par grāmatvedību" 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 "Grāmatvedības padomes nolikums" 4.5. un 4.7.apakš­punktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.6 "Ieņēmumi" (pielikums).

2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 "Ieņēmumi" stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojams saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 "Ieņēmumi"

Pieņemts ar Grāmatvedības padomes

2005.gada 7.decembra lēmumu (prot. Nr.16, 1.p.)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 6 "Ieņēmumi" (turpmāk - standarts) nosaka kārtību, kādā atzīst (uzskaita) ieņēmumus no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, kā arī no uzņēmumu aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus.

2. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu.

3. Standartā lietotie termini:

3.1. ieņēmumi - bruto saimnieciskie labumi, kurus uzņēmums guvis pārskata periodā parastās darbības gaitā un kuru dēļ palielinājies uzņēmuma pašu kapitāls, izņemot pieaugumu, ko radījuši akcionāru vai dalībnieku ieguldījumi;

3.2. preces - pārdošanai saražotās preces un tālākpārdošanai iepirktās preces, piemēram, tirgotāja iepirktās preces vai zemes gabali, vai cits īpašums, kuru tur tālākpārdošanai;

3.3. pakalpojumu sniegšana - parasti līgumā noteiktu uzdevumu veikšana attiecīgā laika periodā, piemēram, transportēšanas pakalpojumi, kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumi, remonti, konsultācijas u.c. Pakalpojumus var sniegt vienu vai vairākus periodus;

3.4. ja citas personas izmanto uzņēmuma aktīvus, tad uzņēmumam var rasties šādi ieņēmumi:

3.4.1. procenti - maksa par naudas vai tās ekvivalentu vai uzņēmumam piederošo ( pienākošos) summu izmantošanu;

3.4.2. autoratlīdzība - maksa par uzņēmuma ilgtermiņa aktīvu, piemēram, patentu, prečzīmju, autortiesību un datorprogrammu lietošanu;

3.4.3. dividendes - akcionāriem vai dalībniekiem sadalītā peļņa proporcionāli viņu īpašumā esošajām kapitāla daļām vai akcijām.

4. Ieņēmumos iekļauj parastā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus saņēmis vai saņems pats uzņēmums. Trešās personas vārdā iekasētās summas, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis vai namu apsaimniekotāju iekasētā maksa par elektrību, siltumu, atkritumu izvešanu u.tml., nav saimnieciskie labumi, kurus saņem uzņēmums un kuru dēļ nepalielinās pašu kapitāls, tādēļ šīs summas neiekļauj ieņēmumos. Ja uzņēmums darbojas kā komercaģents vai starpnieks, bruto saņemtie saimnieciskie labumi arī ietver citas personas vārdā un labā iekasētās summas, kuras nepalielina šā uzņēmuma pašu kapitālu, un tādēļ nav šā uzņēmuma ieņēmumi. Ieņēmumi ir tikai šās citas personas maksātā atlīdzība uzņēmumam par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem.

5. Šis standarts neaplūko ieņēmumus no:

5.1. ilgtermiņa līgumiem;

5.2. nomas līgumiem;

5.3. dividendēm saistībā ar ieguldījumiem, kurus konsolidētajos finanšu pārskatos uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi;

5.4. finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņām vai no finanšu aktīvu un finanšu saistību atsavināšanas;

5.5. citu apgrozāmo līdzekļu vērtības izmaiņām;

5.6. patiesajā vērtībā novērtēto bioloģisko aktīvu un patiesajā vērtībā novērtēto ieguldījuma īpašumu vērtības izmaiņām;

5.7. derīgo izrakteņu ieguves.

II. Darījumu atzīšana un ieņēmumu novērtēšana

6. Standartā noteiktos darījumu atzīšanas nosacījumus parasti piemēro atsevišķi katram darījumam. Tomēr dažos gadījumos, lai atspoguļotu darījuma būtību, ieņēmumu atzīšanas nosacījumus piemēro viena darījuma atsevišķām sastāvdaļām. Piemēram, ja preces pārdošanas cenā ir iekļauta nosakāma summa tās turpmākajai apkalpošanai, šī summa tiek atskaitīta un to atzīst kā ieņēmumus tajā periodā, kurā sniedz pakalpojumu. Savukārt ieņēmumu atzīšanas nosacījumus piemēro diviem vai vairākiem darījumiem kopā, ja tie ir saistīti tā, ka to ekonomiskā būtība nav saprotama, neaplūkojot darījumus kopumā. Piemēram, uzņēmums var pārdot preces un tajā pašā laikā noslēgt atsevišķu līgumu par šo preču atpirkšanu vēlāk. Tādā gadījumā abus darījumus aplūko kopā.

7. Ieņēmumu summu no darījuma nosaka uzņēmuma un aktīva pircēja vai lietotāja savstarpēji noslēgtā līgumā. Ieņēmumus novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā, ņemot vērā atlaides.

8. Vairumā gadījumu atlīdzība ir naudā vai tās ekvivalentu veidā, un ieņēmumi ir summa, kas saņemta vai jāsaņem naudā vai tās ekvivalentos. Ja naudas vai tās ekvivalentu saņemšana ir atlikta, atlīdzības patiesā vērtība var būt mazāka par saņemtās vai saņemamās naudas nominālsummu. Piemēram, uzņēmums pircējam var izsniegt bezprocentu kredītu vai kā atlīdzību par preču pārdošanu pieņemt no pircēja parādzīmi, kuras procentu likme ir zemāka nekā tirgus procentu likme. Ja vienošanās faktiski ir finansēšanas darījums, atlīdzības patieso vērtību nosaka, diskontējot visas nākotnē saņemamās summas pēc nosacītās procentu likmes.

9. Nosacīto procentu likmi nosaka:

9.1. pēc procentu likmes līdzīgam finanšu instrumentam, kura emitentam ir līdzīgs kredītvērtējums;

9.2. pēc procentu likmes, kas diskontē finanšu instrumenta nominālsummu līdz preču vai pakalpojumu pašreizējai pārdošanas cenai par tūlītēju samaksu naudā.

10. Starpību starp atlīdzības patieso vērtību un tās nominālsummu atzīst par procentu ieņēmumiem saskaņā ar šā standarta 27. un 28.punktu.

11. Ja preces vai pakalpojumus maina pret līdzīga veida un vērtības precēm vai pakalpojumiem, maiņu neuzskata par darījumu, kas rada ieņēmumus. Tas paras­ti attiecas uz preču krājumiem, lai laikus apmierinātu pieprasījumu pēc attiecīgām precēm.

12. Ja preces pārdod vai pakalpojumus sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumiem, maiņu uzskata par darījumu, kas rada ieņēmumus. Ieņēmumus novērtē saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtībā, kuru koriģē par samaksāto naudu vai tās ekvivalentu summu. Ja saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību nav iespējams ticami novērtēt, ieņēmumus novērtē atdoto preču vai sniegto pakalpojumu patiesajā vērtībā, kuru koriģē par samaksātās naudas vai tās ekvivalentu summu.

III. Preču pārdošana

13. Ieņēmumus no preču pārdošanas atzīst tad, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

13.1. uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības;

13.2. uzņēmums nepatur turpmākās ar īpašuma tiesībām saistītās pārvaldīšanas tiesības un reālu kontroli pār pārdotajām precēm;

13.3. var ticami novērtēt ieņēmumu summu;

13.4. ir ticams, ka uzņēmums saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

13.5. var ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar darījumu.

14. Lai izvērtētu, kad uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības, analizē darījuma apstākļus.

15. Ja uzņēmums patur nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, darījums nav pārdošana un ieņēmumus neatzīst. Uzņēmums var paturēt nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības, piemēram, ja:

15.1. tas papildus parastajām garantijām uzņemas pienākumus par neapmierinošiem preces darbības rezultātiem;

15.2. ieņēmumu saņemšana no kāda noteikta preču pārdošanas darījuma ir atkarīga no tā, vai pircējs gūst ieņēmumus no preču tālākas pārdošanas;

15.3. uzņēmums nosūta uzstādāmas preces un uzstādīšana ir nozīmīga līguma daļa, kuru tas vēl nav izpildījis;

15.4. pircējam ir tiesības anulēt pirkumu pārdošanas līgumā norādīta iemesla dēļ, kaut arī pastāv iespēja, ka pārdevējs nesaņems preces atpakaļ.

16. Preču pārdošanu atspoguļo, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījums ir preču pārdošana, un ieņēmumus atzīst, piemēram, ja uzņēmums ir nodevis pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, bet saglabā juridiskās īpašuma tiesības uz precēm, lai nodrošinātu samaksas saņemšanu vai lai garantētu iespēju pircējam saņemt atpakaļ par preci samaksāto naudu, ja pircējs nav apmierināts ar pirkumu.

17. Ieņēmumus un izdevumus, kuri attiecas uz vienu darījumu vai citu notikumu, atzīst vienlaikus (saskaņošanas princips). Ja nav iespējams ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumu, ieņēmumus neatzīst, bet jebkuru jau saņemto atlīdzību atzīst par saistībām pret pircēju.

IV. Pakalpojumu sniegšana

18. Ja var ticami aplēst pakalpojumu sniegšanas darījuma rezultātu, ar šo darījumu saistītos ieņēmumus atzīst, ņemot vērā to, kādā pakalpojumu sniegšanas izpildes pakāpē darījums ir bilances datumā. Pakalpojumu sniegšanas darījuma iznākumu var ticami aplēst, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

18.1. var ticami novērtēt ieņēmumu summu;

18.2. ir ticams, ka uzņēmums saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

18.3. var ticami novērtēt, kāds ir pakalpojumu sniegšanas izpildes apjoms procentos bilances datumā;

18.4. var ticami novērtēt esošās darījuma izmaksas un izmaksas, kas būs nepieciešamas darījuma pabeigšanai.

19. Ieņēmumu atzīšanu, ņemot vērā darījuma izpildes pakāpi (izpildes apjomu procentos), bieži sauc par procentuālās izpildes metodi. Ja uzņēmums noslēdzis līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kur līgumdarbu izpildes sākuma un beigu datums noteikts dažādos pārskata periodos (piemēram, par individuāli pasūtītas datorprogrammas vai finanšu sistēmas izveidošanu un ieviešanu vai par projekta vadītāju pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā), ieņēmumu atzīšana, piemērojot procentuālās izpildes metodi, sniedz uzņēmumam nepieciešamo informāciju par sniegto pakalpojumu apjomu un darbības rezultātiem attiecīgajā pārskata periodā.

20. Uzņēmums parasti spēj veikt ticamas aplēses par ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas pēc tam, kad tas ir vienojies ar citām darījumā iesaistītajām personām par:

20.1. katras personas juridiskajām tiesībām attiecībā uz pakalpojumiem;

20.2. atlīdzību, kas pienākas vai maksājama katrai pusei;

20.3. samaksas veidu un termiņiem.

21. Uzņēmums pārbauda un, ja nepieciešams, precizē aplēses par ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas.

22. Pakalpojumu sniegšanas darījuma izpildes pakāpi (izpildes apjomu procentos) uzņēmums nosaka, pamatojoties uz:

22.1. pārskatu par padarīto darbu;

22.2. informāciju par līdz bilances datumam sniegtajiem pakalpojumiem, kas izteikti procentos no kopējiem sniedzamajiem pakalpojumiem;

22.3. informāciju par uz bilances datumu radušos izmaksu attiecību pret aplēstajām kopējām darījumu izmaksām; vai

22.4. citu informāciju, kuru izmantojot, var ticami novērtēt darījumu vai pakalpojumu izpildes apjomu procentos uz bilances datumu.

23. Pakalpojumus, kurus sniedz, veicot nenoteiktu darbību skaitu pārskata periodā, ieņēmumus šajā periodā atzīst pēc lineārās metodes, ja nav pierādījumu tam, ka kāda cita metode labāk atspoguļo pakalpojumu izpildi. Ja kāda darbība ir daudz nozīmīgāka par pārējām, ieņēmumu atzīšanu atliek, līdz tiek veikta nozīmīgā darbība.

24. Ja nav iespējams ticami aplēst pakalpojumu sniegšanas darījuma iznākumu, ieņēmumus atzīst tikai tādā apmērā, kādā varēs atgūt atzītos izdevumus.

25. Pakalpojumu sniegšanas darījuma izpildes sākuma posmos bieži nav iespējams ticami aplēst darījuma iznākumu, lai gan ir pārliecība, ka uzņēmums atgūs ar darījumu saistītās izmaksas. Šajos gadījumos ieņēmumus atzīst tikai tik lielā summā, kādā paredz atgūt ar darījumu saistītās izmaksas. Tik ilgi, kamēr nav iespējams ticami aplēst darījuma iznākumu, peļņu neatzīst.

26. Ja nav iespējams ticami aplēst pakalpojumu sniegšanas darījuma iznākumu un nav ticams, ka tiks atgūtas ar darījumu saistītās izmaksas, ieņēmumus neatzīst un radušās izmaksas atzīst par izdevumiem. Ja vairs nepastāv nenoteiktība, kas kavēja ticami aplēst darījuma iznākumu, ieņēmumus atzīst saskaņā ar šā standarta 18.punktu.

V. Procenti, autoratlīdzības un dividendes

27. Ieņēmumus, kas rodas, ja citas personas lieto uzņēmuma aktīvus un tādēļ saņem procentus, autoratlīdzības vai dividendes, atzīst, piemērojot šā standarta 28.punktā minētās metodes, ja:

27.1. ir ticams, ka uzņēmums saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

27.2. var ticami novērtēt ieņēmumu summu.

28. Ieņēmumus atzīst, piemērojot šādas metodes:

28.1. procentus atzīst, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīva faktisko ienesīgumu;

28.2. autoratlīdzības atzīst pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar attiecīgo līgumu;

28.3. dividendes atzīst tad, kad uzņēmumam rodas likumīgas tiesības tās saņemt.

29. Aktīva faktiskais ienesīgums ir procentu likme, kas nepieciešama, lai diskontētu nākotnē saņemamās naudas summas, kuru saņemšana gaidāma aktīva lietošanas laikā, lai tās pielīdzinātu aktīva sākotnējai uzskaites vērtībai. Procentu ieņēmumos ietilpst amortizācijas summa diskontam, uzcenojuma vai citai starpībai starp parādzīmes sākotnējo uzskaites summu un summu termiņa beigās.

30. Ja pirms procentus pelnoša ieguldījuma iegādes ir uzkrāti nesamaksāti procenti, par ieņēmumiem atzīst saņemtos procentus tikai periodā pēc ieguldījuma iegādes. Ja dividendes par pašu kapitāla vērtspapīriem izziņo pirms to iegādes, šīs dividendes atskaita no vērtspapīru izmaksām.

31. Autoratlīdzības uzkrāj saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem un atzīst saskaņā ar 28.2.apakšpunktā minēto metodi. Ja līguma nosacījumi neatbilst uzkrāšanas principam, tad ieņēmumus atzīst, pamatojoties uz citiem sistemātiskiem un racionāliem pieņēmumiem.

32. Ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus atzīst tikai tad, ja ir ticams, ka uzņēmums saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. Ja rodas šaubas par ieņēmumos jau uzskaitītās summas saņemšanu, tad summu, kuras saņemšana vairs nav ticama, atzīst par izdevumiem (piemēram, veidojot uzkrājumus nedrošiem parādiem), nevis par sākotnēji atzītas ieņēmumu summas korekciju.

VI. Informācijas atklāšana

33. Papildus likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un citos Latvijas grāmatvedības standartos pieprasītajai informācijai uzņēmums sniedz arī šādu informāciju (attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pielikumā):

33.1. kāda informācija izmantota, lai novērtētu pakalpojumu sniegšanas darījumu izpildes pakāpi (pakalpojumu izpildes apjomu procentos) bilances datumā;

33.2. katras nozīmīgās ieņēmumu kategorijas summu, kas atzīta pārskata periodā, tajā skaitā ieņēmumus no:

33.2.1. preču pārdošanas;

33.2.2. pakalpojumu sniegšanas;

33.2.3. procentiem;

33.2.4. autoratlīdzībām;

33.2.5. dividendēm.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Pielikums

2005.gada 7.decembra

Latvijas grāmatvedības standartam Nr.6 "Ieņēmumi"

Darījumu un notikumu piemēri ieņēmumu atzīšanai (uzskaitei)

Pielikums ir ilustratīvs, un tā mērķis ir palīdzēt izprast šā standarta piemērošanu dažādos preču pārdošanas un pakalpojumus sniegšanas darījumos.

I. Preču pārdošana

1. Pārdošana, ja piegāde tiek atlikta pēc pircēja lūguma, bet pircējs iegūst preču īpašuma tiesību apliecinājumu un apstiprina izrakstīto rēķinu

Ieņēmumus atzīst, ja pircējs iegūst preču īpašuma tiesību apliecinājumu ar noteikumu, ka:

1.1. ir ticams, ka preces tiks piegādātas;

1.2. laikā, kad pārdošana tiek atzīta, preces ir pieejamas, atpazītas un sagatavotas piegādei pircējam;

1.3. pircējs īpaši apstiprina norādījumus par piegādes atlikšanu;

1.4. tiek piemēroti parastie samaksas noteikumi.

Ieņēmumus neatzīst, ja ir tikai nodoms iegādāties vai saražot preces to piegādei paredzētajā laikā.

2. Preces nosūtīšana saskaņā ar nosacījumiem

2.1. Preču piegāde ar nosacījumu par to uzstādīšanu un pārbaudi

Ieņēmumus atzīst, ja pircējs apstiprinājis piegādi un pabeigta preču uzstādīšana un pārbaude. Ja uzstādīšana un pārbaude faktiski ietver tikai nepieciešamību pārliecināties par to, ka prece ir lietošanas kārtībā un pārvadāšanas laikā nav radušies bojājumi, ieņēmumus atzīst pēc tam, kad pircējs apstiprinājis preču piegādi.

2.2. Preču piegāde ar norādītu pārbaudes un atpakaļatdošanas termiņu

Ja saskaņā ar līgumu pircējam ir tiesības preci pārbaudīt un ierobežotā laika posmā atdot atpakaļ, tad pārdevējs ieņēmumus uzskaita tikai tad, kad pircējs ir apstiprinājis pirkumu, bet, ja nav šā apstiprinājuma, tad tikai pēc tam, kad beidzies atpakaļatdošanas termiņš.

2.3. Preču pārdošana komisijā

Pārdevējs uzskaita ieņēmumus tikai pēc tam, kad preču saņēmējs (tirdzniecības starpnieks) ir pārdevis preces trešajai personai.

2.4. Preču pārdošana ar tūlītēju samaksu

Pārdevējs uzskaita ieņēmumus tikai tad, ja prece ir piegādāta pircējam un samaksa saņemta.

2.5. Preču rezervēšana un piegāde pēc tam, kad pircējs nokārtojis galīgo maksājumu

Ja pirkuma līguma noteikumi paredz maksāt pirkuma maksu pa daļām, kā arī preču rezervēšanu, kamēr pircējs būs samaksājis visu maksājumu, pārdevējs ieņēmumus uzskaita tikai pēc tam, kad pircējs ir nokārtojis šo maksājumu un preces piegādātas.

2.6. Preču piegāde pēc īpaša pasūtījuma

Ja pircējs ir pasūtījis tādas preces, kuras pārdevējam pasūtījuma pieņemšanas brīdī nav, bet kuras iespējams izgatavot vai nopirkt no trešās personas, tad pārdevējs ieņēmumus uzskaita tikai pēc šo preču piegādes pircējam.

2.7. Pasūtījums ar avansa maksājumu

Ja, pieņemot pasūtījumu, no pircēja tiek saņemts avansa maksājums, bet pasūtītās preces vēl izgatavojamas vai nopērkamas no trešās personas, lai tās piegādātu pircējam, tad pārdevējs ieņēmumus uzskaita tikai pēc tam, kad pasūtījums izpildīts (preces piegādātas pircējam).

3. Pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas nav mijmaiņas darījumi

Saskaņā ar šādiem līgumiem pārdevējs piekrīt atpirkt tās pašas preces vēlākā datumā vai pārdevējam ir atpirkšanas iespēja, vai pircējam ir pārdošanas iespēja, pieprasot pārdevējam atpirkt preces. Ir jāanalizē līguma nosacījumi, lai pārliecinātos, vai pārdevējs būtībā ir nodevis pircējam īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības un vai tāpēc ieņēmumi ir atzīti. Ja pārdevējs paturējis sev īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības, pat ja nodots juridiskais īpašuma tiesību apliecinājums, darījums ir vienošanās par finansēšanu un nerada ieņēmumus.

4. Pārdošana starpniekiem, piemēram, izplatītājiem, tirgotājiem vai citām personām

Ieņēmumus no šādas pārdošanas parasti atzīst tad, kad ir nodoti īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgie riski un atlīdzības. Tomēr, ja pārdevējs darbojas kā komercaģents, pārdošana pielīdzināma komisijas darījumam.

5. Abonentizdevumu un līdzīgu preču piegāde

Ja maksa par abonentizdevumu ir saņemta avansā, ieņēmumus atzīst pēc lineārās metodes pārskata periodā, kurā šie izdevumi nosūtīti. Ja visiem izdevumiem ir vienāda vērtība, tad ieņēmumu summu nosaka, reizinot nosūtīto izdevumu skaitu ar viena izdevuma cenu. Ja abonentizdevumu vērtība katrā laika posmā ir atšķirīga, ieņēmumus atzīst, pamatojoties uz piegādātās preces pārdošanas vērtības attiecības pret kopējo aplēsto pārdošanas vērtību visām precēm, par kurām samaksāts.

6. Pārdošana, saņemot atlīdzību pa daļām

Ja atlīdzību par precēm, par kurām īpašuma tiesības tiek nodotas pircējam vienlaikus ar preču piegādi, paredzēts saņemt pēc preču piegādes ilgākā laika posmā periodisku maksājumu veidā, ieņēmumus no preču pārdošanas atbilstoši preču pārdošanas cenai atzīst tad, ja preces piegādātas pircējam. Ja maksājuma summā ietverta gan pārdošanas cena, gan procenti par kreditēšanu, tad preču pārdošanas dienā ieņēmumus uzskaita atbilstoši pārdošanas cenai, bet katrā maksājuma saņemšanas dienā uzskaita procentu ieņēmumus.

7. Nekustamā īpašuma pārdošana

Ieņēmumus parasti atzīst tad, ja juridiskais īpašuma tiesību apliecinājums tiek nodots pircējam. Ja īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgie riski un atlīdzības tiek nodotas pircējam pirms juridiskā īpašuma tiesību apliecinājuma piešķiršanas, ieņēmumus atzīst ar noteikumu, ka pārdevējs turpmāk neveic nozīmīgas darbības, lai pabeigtu līgumu. Ja pārdevējs veic nozīmīgas darbības pēc faktiskā vai juridiskā īpašuma tiesību apliecinājuma nodošanas, ieņēmumus atzīst pēc tam, kad šīs darbības ir veiktas. Piemērs ir būve vai cits objekts, kura būvēšana vēl nav pabeigta.

Dažos gadījumos nekustamo īpašumu var pārdot, saglabājot turpmāko pārdevēja līdzdalību tādā veidā, ka dažus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un atlīdzības pārdevējs patur sev. Piemēram, ja tiek noslēgts pārdošanas un atpirkšanas līgums, kas paredz pirkšanas opciju un pārdošanas opciju, kā arī vienošanās, ar kurām pārdevējs garantē aizņemt īpašumu kādu noteiktu laika periodu, kā arī garantē atdevi pārdevēja ieguldījumam par kādu noteiktu laika periodu. Šādos gadījumos pārdevēja turpmākās līdzdalības raksturs un apjoms nosaka, kā darījums ir jāuzskaita. To var uzskaitīt kā pārdošanu, kā vienošanos par finansēšanu, finanšu nomas darījumu vai par daļu peļņā. Ja to uzskaita kā pārdošanu, pārdevēja turpmākā līdzdalība var kavēt ieņēmumu atzīšanu.

Pārdevējam jāņem vērā arī maksāšanas līdzekļi un pierādījums tam, ka pircējs apņēmies veikt samaksu pilnībā. Piemēram, ja saņemto maksājumu kopsumma, tajā skaitā pircēja sākotnējā daļējā samaksa vai turpmākie pircēja maksājumi, nav pietiekams pierādījums, ka pircējs apņēmies veikt samaksu pilnībā, ieņēmumus atzīst tikai saņemtās naudas apmērā.

II. Pakalpojumu sniegšana

8. Maksa par uzstādīšanu

Ja maksu par uzstādīšanu ir aplūkojama tikai saistībā ar pārdodamām precēm un pati par sevi nav būtiska, tad šī maksa tiek uzskaitīta ieņēmumos vienlaikus ar preču pārdošanas ieņēmumiem.

Ja maksa par uzstādīšanu ir būtiska, tad to uzskaita ieņēmumos tikai pēc tam, kad uzstādīšana ir pilnīgi pabeigta. Šajā gadījumā pārdošanas darījums ietver divas daļas - preču pārdošanu un to uzstādīšanu.

9. Maksa par sludinājumiem un reklāmu

Maksu par sludinājumiem un reklāmu uzskaita ieņēmumos, ja attiecīgais sludinājums ievietots laikrakstā, žurnālā u.tml. izdevumā vai pārraidīts elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (radio, televīzijā). Maksu par reklāmas sagatavošanu (sacerēšanu, režiju) var uzrādīt ieņēmumos, ņemot vērā sniegto pakalpojumu izpildes apjomu procentos.

10. Maksa par apkalpošanu, kas iekļauta preces cenā

Ja preces pārdošanas cenā ir iekļauta noteikta summa par tās turpmāko apkalpošanu (piemēram, pakalpojumi pēc pārdošanas vai preces uzlabojumi, ja tiek pārdota datoru programmatūra), šo summu atskaita no preces cenas un uzrāda ieņēmumos tajā periodā, kurā tiek sniegts pakalpojums. Atskaitītā summa kopā ar saprātīgu peļņu par šiem pakalpojumiem saskaņā ar vienošanos ir tā, kas segs paredzamās pakalpojumu izmaksas.

11. Komisijas nauda par apdrošināšanas starpnieku pakalpojumiem

Ja nav nepieciešami turpmākie starp­nieka pakalpojumi, saņemto vai saņemamo komisijas nauda par apdrošināšanas starpnieka pakalpojumiem starpnieks atzīst par ieņēmumiem datumā, kurā attiecīgā polise stājas spēkā vai tiek atjaunota. Tomēr, ja pastāv varbūtība, ka starpniekam būs jāsniedz pakalpojumi visā polises darbības laikā, komisijas naudu vai tās daļu atliek un atzīst par ieņēmumiem tajā periodā, kurā polise ir spēkā.

12. Ieejas maksa

Maksājumus par kultūras, sporta, izklaides u. tml. pasākumiem, ko parasti apliecina ieejas biļetes vai ielūgumi, ieņēmumos atzīst tad, ja pasākums ir noticis. Ja ir saņemti maksājumi par vairākiem pasākumiem, katra pasākuma ieņēmumus nosaka, pamatojoties uz to, kādā apjomā tie tiek sniegti.

13. Mācību maksa

Saņemto maksu par studijām vai mācībām atzīst ieņēmumos tajā periodā, kurā notiek studijas vai mācības.

14. Iestāšanās maksa un biedru nauda

Ieņēmumu atzīšana ir atkarīga no sniegto pakalpojumu veida. Ja maksa pieļauj tikai biedra statusu, maksu atzīst par ieņēmumiem tad, ja ir pārliecība par tās saņemšanu. Ja maksa dod tiesības biedram saņemt pakalpojumus vai informāciju vai pirkt preces vai pakalpojumus par zemākām cenām nekā pārējiem pircējiem, maksu atzīst, pamatojoties uz to, kāds ir sniegto labumu paredzamais laiks, veids un vērtība.

15. Maksa par franšīzi

Maksas pamatā ir franšīzes līgums. Līgums ir vertikāla vienošanās, pēc kuras franšīzes devējs par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību nodod otrai līgumslēdzējpusei - franšīzes ņēmējam - tiesības izmantot intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (īpaši - firmu, prečzīmi, veikala izkārtni, dizaina objektu, speciālo profesionālo informāciju, zinātību un patentus) preču izmantošanai vai pārdošanai. Franšīzes līgums var attiekties uz pakalpojumiem un pat visu biznesu. Maksu par franšīzi atzīst par ieņēmumiem pārskata periodā, kurā notiek intelektuālā īpašuma un citu tiesību izmantošanu.

16. Maksa par licenci un autorhonorāriem

Maksu par pakalpojumiem un uzņēmuma aktīvu izmatošanas tiesībām (piemēram, prečzīmes, patenti, datoru programmatūra, mūzikas autortiesības, ieraksti un kinofilmas) parasti atzīst saskaņā ar vienošanās nosacījumiem. Tā kā šis ir praktisks jautājums, to var risināt pēc lineārās metodes visā vienošanās laikā, piemēram, ja licences saņēmējam ir tiesības lietot noteiktu tehnoloģiju kādā laika periodā.

Tiesību noteikšana par noteiktu maksu vai neatmaksājamu garantiju saskaņā ar neatsaucamu līgumu, kas ļauj licences saņēmējam izmantot šīs tiesības brīvi un licences dēvējam turpmāk nav tiesību iejaukties, būtībā ir pārdošana. Tā, piemēram, vienošanās par licences izsniegšanu datora programmatūras lietošanai, ja licences devējam pēc piegādes veikšanas nav nekādu tiesību vai arī tiek piešķirtas tiesības demonstrēt filmu tirgu, bet licences devējam nav kontroles pār izplatītāju un tas cer saņemt nākotnes ieņēmumus atkarībā no kases ieņēmumiem. Tādos gadījumos ieņēmumus atzīst pārdošanas laikā.

Dažos gadījumos maksas saņemšana par licenci vai autorhonorārs ir atkarīgs no kāda notikuma nākotnē. Tādos gadījumos ieņēmumus atzīst tikai tad, ja ir pārliecība, ka maksa par pakalpojumu vai autorhonorārs tiks saņemti. Tas parasti notiek pēc attiecīga notikuma nākotnē.

17. Līgumsodi

Līgumsodus atzīst ieņēmumos pēc to saņemšanas.

18. Dividendes

Dividendes ieņēmumos atzīst tad, kad uzņēmums (akcionārs vai dalībnieks) ir tiesīgs tās saņemt. Uzņēmums (akcionārs vai dalībnieks) ir tiesīgs dividendes saņemt tikai pēc tam, kad tās ir apstiprinātas. Ja paziņojums par apstiprinātajām dividendēm tiek saņemtas pēc uzņēmuma bilances datuma, bet pirms gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, uzņēmums šo dividenžu summu uzrāda pārskata gada finanšu pārskatā. Ja paziņojums par apstiprinātajām dividendēm tiek saņemts pēc uzņēmuma bilances datuma un pēc gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, uzņēmums dividenžu ieņēmumus uzrāda nākamajā pārskata gadā.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 "Ieņēmumi" pieņemšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Grāmatvedības padome Veids: lēmums Numurs: 6Pieņemts: 07.12.2005.Stājas spēkā: 07.12.2005.Zaudē spēku: 22.05.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 199, 14.12.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
123551
07.12.2005
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)