1. Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk — administrācija) ir tieslietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs administrācijas pakļautību īsteno ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

2. Administrācijas funkcijas:

2.1. apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai;

2.2. apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem, kā arī nodrošināt noziedzīgos nodarījumos cietušos ar informatīvu atbalstu.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.436)

3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, administrācija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus:

3.1. izmaksā valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus;

3.2. slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kuras saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu var būt par juridiskās palīdzības sniedzējiem, un norīko tos juridiskās palīdzības sniegšanai;

3.3. organizē un vada Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un Valsts kompensācijas reģistra darbību;

3.4. izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem;

3.5. nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes". Uzdevuma izpildē biedrība "Skalbes" ir administrācijas funkcionālā pārraudzībā;

3.6. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošina valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu;

3.7. sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus par administrācijas funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu, kā arī priekšlikumus administrācijas darbībai;

3.8. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

3.9. informē sabiedrību par administrācijas darbību, apkopo un sniedz statistiskas datus par funkciju izpildes rezultatīvajiem rādītājiem.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.436 redakcijā; 3.5. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. 14.¹ punktu)

4. Administrācijai ir tiesības ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām administrācijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.

5. Administrāciju vada direktors. Administrācijas direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs.

6. Administrācijas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

7. Administrācijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un patstāvīgās nodaļas.

8. Administrācijas darbības tiesiskumu nodrošina administrācijas direktors. Administrācijas direktors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

9. Administrācijas direktoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu vai izdoto iekšējo normatīvo aktu.

10. Administrācijas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu administrācijas direktoram.

11. Administrācijas direktora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. Administrācijas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

13. Tieslietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par administrācijas funkciju izpildi.

14. Šo noteikumu 2.2., 3.1., 3.2. un 3.3.apakš­punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts kompensācijām cietušajiem.

14.¹ Šo noteikumu 3.5. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.436 redakcijā)

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.436 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.