Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Jūrmalas pilsētas domes lēmums nr. 18

2000.gada 6.janvārī

Par Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu II daļas apstiprināšanu

Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns (Ģenerālplāns) tika izstrādāts un apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893. Attīstības plāna II sējums - Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu I daļa (būvnoteikumi) tika pieņemti ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 20.februāra lēmumu Nr.203. Grozījumi un papildinājumi Apbūves noteikumu I.daļā tika apstiprināti ar domes 1999.gada 4.novembra lēmumu Nr.1116 un 1999.gada 9.decembra lēmumu Nr.1224.

Jūrmalas pilsētas domes būvvalde ir izstrādājusi Jūrmalas Attīstības plāna II sējuma II daļu "Plānošanas, projektēšanas un būvniecības noteikumi". Noteikumi nosaka kārtību, kādā īstenojami attīstības priekšlikumi, veicama projektēšanas darbu sagatavošana, projektu skaņošana un akceptēšana, būvdarbu veikšana un būvju pieņēmšana ekspluatācijā, kā arī ēku un būvju nojaukšana vai sakārtošana Jūrmalas pilsētā.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz 1999.gada 16.decembra Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejas sēdes protokolu Nr.16-3/15, Jūrmalas pilsētas dome nolemj:

1. Apstiprināt Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumu II.daļu - "Plānošanas, projektēšanas un būvniecības noteikumi".

2. Uzdot būvvaldei (A.Kļaviņam) papildināt Jūrmalas Attīstības plāna II.sējumu "Apbūves noteikumi" ar II.daļu.

3. Uzdot būvvaldei (A.Kļaviņam) piecu dienu laikā nosūtīt lēmumu un "Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumus" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

4. Uzdot V.Ramānei publicēt "Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumus" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības laikrakstā "Jūrmalas Ziņas".

Priekšsēdētājs L.Alksnis

 

JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS (ĢENERĀLPLĀNS) PLĀNOŠANAS, PROJEKTĒŠANAS UN BŪVNIECĪBAS NOTEIKUMI

II SĒJUMS, IIDAĻA.

1. nodaļa. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.1. Attīstības priekšlikumu īstenošanas kārtība aptver detālplānojumu, jaunās būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas (remonta), restaurācijas un citu attīstības priekšlikumu izskatīšanas, projektēšanas, skaņošanas un būvēšanas kārtību (būvatļaujas saņemšana un nodošana ekspluatācijā) un ir attiecināma uz jebkuru fiziskas vai juridiskas personas iesniegtu attīstības priekšlikumu.

1.1.2. Par attīstības ierosinātāju var būt fiziska vai juridiska persona, kurai uz to ir tiesības Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Būvniecību ierosināt var zemes gabala īpašnieks vai nomnieks, kurš noslēdzis notariāli apstiprinātu līgumu ar konkrēta zemesgabala īpašnieku.

1.1.3. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu), turpmāk tekstā - attīstības plāns, un apbūves noteikumiem, pieprasīt un saņemt Būvvaldē attiecīgos dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz viņu interesējošo teritoriju.

1.1.4. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības ar attīstības pieteikumu ierosināt pilsētas apbūves noteikumu un teritoriālplānojumu, t.i. attīstības plāna un detālplānojumu grozījumus.

1.1.5. Ja būvprojektu izstrādā tikai kosmētiskajam remontam, izņemot, ja ēka ir kultūras piemineklis, un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses, tad būvprojektēšanas uzsākšanai atļauja nav nepieciešama.

Bez skaņošanas ar Būvvaldi un inženierdienestiem drīkst veikt telpu kosmētisko remontu, nemainot funkciju un plānojumu, bez arhitektonisku un konstruktīvu elementu pārveidošanas, bez logu un durvju nomaiņas ēku fasādēs.

Ja ēka ir kultūras piemineklis, tad par kosmētisko remontu jāinformē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, kas var norādīt uz īpašu kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumu nepieciešamību.

1.1.6. Būvētājam (pasūtītājam) ir tiesības projektēšanas sagatavošanas darbus uzdot veikt projektētājam vai citai personai, noslēdzot par to savstarpēju līgumu un pilnvarojot to.

1.1.7. Projekts jāizstrādā valsts valodā. Būvprojekta teksta daļa var būt papildus tulkota svešvalodās.

1.1.8. Būvvaldes pienākums ir izsniegt atļauju projektēšanai vai motivētu atteikumu un noteikt nepieciešamo izejmateriālu apjomu. Izskatot attīstības priekšlikumu, Būvvalde var noteikt, ka projekts izstrādājams divās stadijās.

1.1.9. Jūrmalas Domes struktūrvienību pienākums ir izsniegt būvētāja pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības pieteikumā norādīto zemesgabalu vai rekonstruējamo (remontējamo) ēku vai būvi.

 

1.2. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IESNIEGŠANA UN IZSKATĪŠANA

1.2.1. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IESNIEGŠANA

(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura nodomājusi Jūrmalā īstenot attīstības priekšlikumu, Būvvaldē jāiepazīstas ar Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu), Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumiem un tur noteiktajām zemes izmantošanas prasībām, LR būvnormatīvu, kultūras pieminekļu aizsardzības, vides aizsardzības u.c. likumdošanas aktu prasībām.

(2) Attīstības priekšlikuma ierosinātājs iesniedz Būvvaldei:

* īpašnieka vai nomnieka sagatavotu būvniecības pieteikumu (1.pielikums), vai lūgumu izskatīt attīstības priekšlikumu un tā īsu izklāstu ar projektēšanas programmu, attīstības priekšlikuma galveniem parametriem, nepieciešamo inženierapgādi u.c. datiem, ja ierosinātāja rīcībā nav zemesgabala nodomātajai darbībai;

* zemesgabala robežu plānu vai teritorijas skici;

* zemesgabala īpašuma vai īpašuma un nomas tiesības apliecinošus dokumentus;

* īpašuma tehnisko pasi, ja ir paredzēta esošo ēku vai būvju restaurācija, rekonstrukcija vai remonts,

* grafisko materiālu attīstības priekšlikuma ilustrēšanai.

(3) Dokumentu iesniedzējs ir atbildīgs par to pareizību.

1.2.2. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMA IZSKATĪŠANA UN ATZINUMA SAŅEMŠANA.

(1) Būvvalde reģistrē pieteikumu un izskata attīstības priekšlikumu.

(2) Būvvalde norāda, no kurām valsts un pašvaldības institūcijām jāsaņem projektēšanas noteikumi un pirmsprojekta atzinumi par attīstības priekšlikumu

(3) Visi saņemtie noteikumi un atzinumi jāiesniedz Būvvaldē.

(4) Pēc nepieciešamo noteikumu un atzinumu iesniegšanas Būvvalde gatavo savu atzinumu.

(5) Ja attīstības priekšlikums paredz sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecību, vai iesniegts priekšlikums par pilsētas (valsts) īpašumā esoša zemesgabala attīstību, vai būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai arī būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustāmā īpašuma vērtību, Būvvalde iesniedz priekšlikumu kopā ar savu atzinumu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas domes attīstības jautājumu komitejā.

Pozitīva atzinuma gadījumā Būvvalde attīstības priekšlikumu iesniedz izskatīšanai Jūrmalas Domei, atzinumam pievienojot pilsētas attīstības jautājumu komitejas lēmumu un punkta 1.2.2. sadaļā (2) minētos dokumentus.

(6) Līgums par pašvaldības īpašumā vai rīcībā esoša zemesgabala nomu tiek noslēgts pēc attiecīga Domes lēmuma pieņemšanas. Līgumā tiek noteikti attīstības priekšlikuma īstenošanas termiņi un citi noteikumi.

(7) 1.2.2.(5) punktā minētajos gadījumos Būvvaldei jānodrošina sabiedriskā apspriešana saskaņā ar Būvniecības likumu un MK noteikumiem par teritoriju plānojumiem.

(8) Ja iesniegti vairāku personu attīstības priekšlikumi kādam konkrētam pašvaldības zemesgabalam, Jūrmalas dome organizē konkursu labākā attīstības priekšlikuma izvēlei.

 

1.3. PROJEKTĒŠANAS NOTEIKUMU UN PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANA

1.3.1. PROJEKTĒŠANAS NOTEIKUMU SAŅEMŠANA

Pozitīva slēdziena gadījumā par attīstības priekšlikumu, attīstības ierosinātājam ir jāsaņem projektēšanas tehniskie noteikumi no valsts un pašvaldības institūcijām (saņemamo noteikumu apjomu nosaka Būvvalde, izejot no projektējamā objekta specifikas un novietnes pilsētā). Tās var būt:

1) Būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa (remonta un restaurācijas noteikumi3.pielikums), ja izstrādā projektus:

* kultūras pieminekļu un uzskaites grupas objektu kapitālajam remontam, restaurācijai, rekonstrukcijai vai pārbūvei;

* valsts un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās;

* ēku, kas ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas, restaurācijai, rekonstrukcijai vai pārbūvei.

2) Domes Vides aizsardzības nodaļa, ja paredzēts projektēt:

* "Dabas pamatnes" (DP), Jauktas izmantošanas atpūtas un dzīvojamā teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu 300 m aizsargjoslā (JK), Kūrorta (K) teritorijās, jauktas ražošanas teritorijās (JR) un rūpniecības teritorijās (R);

* vides un dabas resursu aizsargjoslās saskaņā ar aizsargjoslu likumu;

* automašīnu novietni, t.i. stāvvietas vai garāžas, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās (DZ-1) un apbūves noteikumos atļautajos apjomos projektējamās,

* degvielas uzpildes staciju;

* augsnes virskārtas uzbēršanu (vai norakšanu) vairāk par 30cm;

* teritorijas melioriāciju un esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanu;

3) Valsts Ceļu satiksmes drošības direkcija, ja paredzēts izstrādāt:

* automašīnu novietnes projektu, izņemot savrupmāju dzīvojamās teritorijās (DZ-1) apbūves noteikumos atļautajos apjomos;

* degvielas uzpildes stacijas projektu,

* jaunu ielu un ceļu projektus, esošo ielu un ceļu pārbūves un remonta projektus;

* jaunas iebraukšanas vietas zemesgabalos.

4) Tukuma vides veselības centrs, ja paredzēts projektēt:

* veselības aizsardzības iestādi;

* pirmskolas bērnu iestādi, skolu vai citu izglītības iestādi;

* tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu;

* ražošanas vai pārstrādes uzņēmumu;

* sanitārajās aizsargjoslās.

5) Koku ciršanas komisija,

- ja projektā paredzēta koku izciršana,

6) Rīgas virmežniecības Kāpu mežniecība,

- ja projektētā teritorija skar valsts meža fonda zemes

7) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde,

* aizsargjoslu likumā paredzētajos gadījumos;

* mežu teritorijas transformācijas gadījumos.

8) Ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļa, ja paredzēts projektēt:

* jaunas ielas un ceļus vai esošo ielu un ceļu remontu un pārbūvi,

* inženierkomunikāciju maģistrālos un ielu tīklus, pieslēgumu ielu tīkliem,

* teritoriju meliorāciju un esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanu,

* pilsētas parku un skvēru teritorijās;

9) Rīgas elektrotīklu Jūrmalas tīklu rajons,

10) Ielu apgaismes uzņēmums "Gaisma",

11) "Lattelekom" Jūrmalas telekomunikāciju cehs,

12) "Lattelekom" tālsatiksmes līniju centrs.

13) Latvijas dzelzceļa Rīgas ceļu distances dienests,

14) Valdības sakaru centrs,

15) Ugunsdrošības un glābšanas dienests,

16) Jūrmalas gāzes apgādes rajons,

17) Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmums,

18) PU Jūrmalas siltumtīkli.

Saņemtie projektēšanas noteikumi jāiesniedz Būvvaldē.

1.3.2. PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANA

(1) Būvvalde izsniedz attīstības ierosinātājam Arhitektūras un plānošanas uzdevumu (2.pielikums) 14 dienu laikā no visu nepieciešamo projektēšanas un tehnisko noteikumu saņemšanas brīža. Būvniecības likumā 12.pantā un šo noteikumu 1.2.2. (5) minētajos gadījumos Arhitektūras un plānošanas uzdevumu izsniedz pēc sabiedriskās apspriešanas un attīstības komitejas vai domes lēmuma.

(2) Arhitektūras un plānošanas uzdevums ir atļauja projektēšanai.

(3) Atļauja projektēšanai nedod tiesības uzsākt būvdarbus. Būvdarbu veikšanai nepieciešama Būvinspekcijas būvatļauja.

(4) Būvvalde atkarībā no attīstības priekšlikuma sarežģītības, precizē saņemamo projektēšanas noteikumu apjomu.

 

2. nodaļa. PROJEKTĒŠANAS SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA 2.1. PROJEKTĒŠANAI NEPIECIEŠAMIE IZEJMATERIĀLI

Projektēšanas uzsākšanai nepieciešami:

* zemesgabala topogrāfiskais plāns ar zemesgabala robežām un ielu sarkanajām līnijām, mērogā 1:500 digitālā formā, kas saskaņots ar VZD un pilsētas inženierdienestiem. Plāna derīguma termiņš - 1 gads.

* plāna robežas:

a) ēku projektiem - 6m aiz zemesgabala robežas, piegulošās ielas - visā platumā, kaimiņu zemesgabalos jāparāda ēku kontūras. Lokālu piebūvju gadījumā topogrāfiskā plāna robežas precizē arhitektūras un plānošanas uzdevumā;

b) ielu inženiertīkliem - ielas sarkanajās līnijās;

* situācijas plāns mērogā 1:2000,

* ēkas vai būves tehniskās apsekošanas un inventarizācijas materiāli, ja būvprojekts nepieciešams esošās ēkas un būves rekonstrukcijai vai kapitālajam remontam,

* fotofiksācijas materiāli un uzmērījumi, ja to pieprasa Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa,

* inženierdienestu izdotie tehniskie un pieslēguma noteikumi par pievienošanos inženierkomunikācijām,

* Arhitektūras un plānošanas uzdevums, derīgs 1 gadu no tā izsniegšanas brīža līdz skices vai projekta akceptēšanai,

* nodaļā 1.3. minētie projektēšanas noteikumi,

* citi būvprojektēšanas izejmateriāli, ja to nosaka apbūves noteikumi, detālplānojums vai Arhitektūras un plānošanas uzdevums.

 

2.2. BŪVPROJEKTA SASTĀVS UN IZSTRĀDE

2.2.1. Projektēšanu var veikt vienā - tehniskā projekta, vai divās - skiču projekta un tehniskā projekta stadijās.

Tehniskā projekta sastāvam jābūt pietiekamam, lai varētu veikt būvdarbus un nodrošinātu to kontroles iespējas. Projektu izstrādājot, jāievēro Latvijas Būvnormatīvu prasības.

2.2.2. Projekta sastāvu nosaka Vispārīgie būvnormatīvi. Nelielām un tehniski nesarežģītām ēkām būvatļaujas saņemšanai pieļaujams izstrādāt tikai arhitektūras un būvkonstrukciju daļu. To nosaka Arhitektūras un plānošanas uzdevums.

2.2.3. Projekta risinājumu pareizību ar savu parakstu apliecina un par to atbild speciālists, kas ir sertificēts (licenzēts) attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

2.2.4. Būvprojekts jāparaksta būves īpašniekam vai kopīpašuma gadījumā - visiem īpašniekiem, pievienojot projektam īpašumtiesību vai īpašuma nomas tiesību apstiprinošu dokumentu.

2.2.5. Pēc Būvvaldes pieprasījuma pie projekta izstrādājami papildmateriāli - makets, perspektīvu zīmējumi u.c. demonstrācijas materiāli, ēkas fasāžu un to detaļu uzmērījumu zīmējumi, fotomateriāli, kā arī būtisku detaļu un mezglu rasējumi, aprēķini u.tml.

2.2.6. Projekta materiāli skaņošanai Būvvaldē jāiesniedz vismaz 4 eksemplāros.

2.2.7. Diviem projekta galīgā varianta materiālu eksemplāriem jābūt noformētiem atbilstoši noteiktajiem standartiem glabāšanai Valsts Arhīvā ar sanumurētām lapām. Vienu projekta eksemplāru ar sanumurētām lapām Būvvalde patur savā arhīvā pie projekta akceptēšanas. Otrs eksemplārs iesniedzams Būvvaldes būvinspekcijai pie būvatļaujas saņemšanas. Inženierdienestu vai citu institūciju saskaņojumiem, īpašnieku un līdzīpašnieku piekrišanai vai citām atsaucēm jābūt orģināliem. Uz vāka jāatzīmē:

- objekta adrese un zemesgabala kadastra numurs;

- objekta nosaukums un projektēšanas gads;

- īpašnieka un būvētāja (pasūtītāja) vārds, uzvārds vai pilns nosaukums.

 

3 nodaļa PROJEKTU SKAŅOŠANAS UN AKCEPTĒŠANAS KĀRTĪBA

3.1. BŪVPROJEKTU IZSKATĪŠANA UN SKAŅOŠANA

3.1.1. Projektu skaņošanas kārtība izstrādāta saskaņā ar Civillikumu, Būvniecības likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", likumu "Par pašvaldībām", "Vispārīgiem būvnoteikumiem", MK "Teritoriālplānošanas noteikumiem" un Jūrmalas attīstības plānu.

3.1.2. Visi projekti jāiesniedz skaņošanai Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldē attiecīgā pilsētas rajona arhitektam. Projektus izskata un skaņo idejas skiču un tehniskā projekta stadijā.

3.1.3. Projektu skaņošanai iesniedz īpašnieks, sertificēts būvprojekta vadītājs vai projektētājs, pievienojot būvprojekta risinājuma saskaņojumu ar:

* ēkas un zemesgabala īpašnieku (vai īpašniekiem);

* atbildīgās pašvaldības institūcijas skaņojumu, ja ēka vai zemesgabals ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā;

* atbildīgās valsts institūcijas skaņojumu, ja ēka vai zemesgabals ir valsts īpašumā vai valdījumā;

3.1.4. Pirms būvprojekta iesniegšanas projektam ir jābūt saskaņotam pēc nepieciešamības, ko nosaka APU, ar 1.3.1.minētajām institūcijām:

3.1.5. Ja būvprojektu paredzēts realizēt kārtās, atsevišķas kārtas projektu var skaņot, ja šajos apbūves noteikumos noteiktajā kārtībā saskaņots skiču projekts visam kompleksam un veikta katras kārtas tehniskā projekta saskaņošana ar visām nepieciešamajām institūcijām.

3.1.6. Pilsētas rajona arhitekts pēc projekta saņemšanas un pirms projekta izskatīšanas:

* pārbauda projekta komplektāciju un atbilstību projektēšanas uzdevumam,

* nodod projektu izskatīšanai un skaņošanai Būvvaldes nodaļām un speciālistiem pēc nepieciešamības:

* galvenais plānotājs;

* ainavu arhitekts;

* galvenais inženieris;

* kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas vadītājs;

* galvenais mākslinieks u.c.

* Pēc Būvvaldes nodaļu un speciālistu skaņojuma skaņo projektu pats un ar pilsētas galveno arhitektu un nodod projektu akceptēšanai Būvvaldes vadītājam.

* gatavo atbildi (nepieciešamības gadījumā rakstisku) par nepilnībām projektā, nepieciešamajiem papildinājumiem vai izmaiņām.

Nepieciešamības gadījumā jebkura Būvvaldes speciālista paraksts ir aizstājams ar attiecīgās nodaļas vadītāja parakstu. Nodaļu vadītāju paraksti ir aizstājami ar Būvvaldes vadītāja parakstu.

Speciālists ar savu parakstu atbild par projekta atbilstību likumdošanai savas kompetences robežās

 

3.2. TERITORIĀLPLĀNOJUMU IZSKATĪŠANA UN SKAŅOŠANA

3.2.1. Teritoriālplānojumus iesniedz pilsētas galvenajam plānotājam

3.2.2. Ar teritorijas plānojuma pirmo redakciju iepazīstina visas institūcijas, kuras izsniegušas nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai, un nosūta Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei. Minētās institūcijas sniedz atzinumu, kura derīguma termiņš ir 1 gads.

3.2.3. Izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus teritorijai, kas atrodas tuvāk par piecsimt metriem no kaimiņos esošās pašvaldības teritorijas, Būvvaldei ir pienākums tai oficiāli paziņot par visiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem un nosūtīt plānojuma pirmo redakciju atzinuma sniegšanai.

3.2.4. Institūciju atzinumus un teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriedes materiālus apkopo atsevišķā pārskatā, kas ir obligāti pievienojams projekta dokumentācijai.

3.2.5. Teritorijas plānojuma skaņošana ietver tā iepriekšēju skaņošanu ar:

a) valsts un pašvaldības institūcijām, kas izsniegušas nosacījumus plānojuma izstrādāšanai;

b) Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi;

c) Būvvaldes nodaļu speciālistiem;

d) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvi, ja teritorijas plānojums izstrādāts pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, vai ja teritorijā atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklis.

3.2.6. Detālplānojumiem jāsaņem pilsētas galvenā plānotāja atzinums par tā atbilstību Jūrmalas attīstības plānam.

 

3.3. PROJEKTU AKCEPTĒŠANA

3.3.1. BŪVPROJEKTU AKCEPTĒŠANA

Projektu akceptēšana notiek ar Būvvaldes zīmogiem.

(1) projekta skici ar zīmogu "akceptēts skiču stadijā"

(2) projektu ar zīmogu "akceptēts"

Uz abiem zīmogiem jābūt Būvvaldes vadītāja parakstam.

(3) Jebkuri grozījumi akceptētā projektā tiek izdarīti šo noteikumu kārtībā.

(4) Akceptēts projekts ir reģistrēts un publisks.

3.3.2. TERITORIĀLPLĀNOJUMU AKCEPTĒŠANA

(1) Pēc iepazīšanās ar teritorijas plānojuma pirmo redakciju un visu nepieciešamo atzinumu saņemšanas, teritorijas plānojums tiek akceptēts ar Būvvaldes zīmogu un Būvvaldes vadītāja parakstu.

(2)Teritorijas plānojumu pēc akceptēšanas Būvvaldē, Teritoriālplānošanas nodaļa iesniedz izskatīšanai domes attīstības jautājumu komitejā un vides jautājumu komitejā. Zemes ierīcības projektus, kuri tiek izstrādāti zemes reformas laikā, jāsaskaņo Jūrmalas zemes komisijā.

(3)Pēc izskatīšanas domes komitejās, teritorijas plānojums tiek iesniegts apstiprināšanai Jūrmalas pilsētas domē. Teritorijas plānojums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tā apstiprināšanas domē.

(4)Teritorijas plānojumi tiek pieņemti pašvaldības saistošo noteikumu veidā.

(5) Teritorijas plānojumu pieņemšanas sēdes protokola izrakstu publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Divu nedēļu laikā pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas domē Būvvalde nosūta plānojumu Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei un Jūrmalas Valsts zemes dienesta nodaļai. Četru nedēļu laikā, nosūta plānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašniekiem, informāciju par izmaiņām saistībā ar viņu īpašumu.

(7) Jebkuri teritorijas plānojumu grozījumi tiek izstrādāti, apspriesti, pieņemti un stājas spēkā šo noteikumu noteiktajā kārtībā, un ievērojot LR MK "Noteikumos par teritoriju plānojumiem" Nr.62 noteikto kārtību.

 

4. nodaļa. BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

4.1. BŪVATĻAUJAS IZSNIEGŠANA

4.1.1. Būvdarbu veikšanai pilsētā pirms būvdarbu uzsākšanas jāizņem Būvvaldes būvatļauja (4.pielikums)

4.1.2. Būvatļauju specializētai būvei izsniedz ministrija, kuras pārraudzībā ir specializēta būvniecība. Attiecīgā ministrija minētās tiesības var deleģēt Būvvaldei.

Specializētās būvniecības gadījumā saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu saņemtā būvatļauja reģistrējama Būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Bez Būvvaldes atzīmes par reģistrāciju būvatļauja nav derīga.

4.1.3. Lai saņemtu būvatļauju jaunbūvei vai rekonstrukcijai:

Būvētājam vai pasūtītājam (vai to pilnvarotajām personām) - Būvvaldes Būvinspekcijā jāiesniedz:

a) iesniegums ar būves pamatziņām (5.pielikums),

b) dokumentus, kas apliecina tiesības uz nekustamo īpašumu vai zemesgabala nomas tiesības, atbilstoši Būvniecības likuma 11.p. prasībām,

c) saskaņota būvprojekta dokumentācija (komplekts),

d) būvprojekta dokumentācijas Valsts ekspertīzes slēdziens būvprojektiem, kuriem tas nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likuma 20.pantu,

e) ģeodēziskais būves asu nospraušanas akts,

f) pasūtītāja līgums ar licencētu būvuzņēmēju (-iem) par būvdarbu veikšanu, būvfirmas reģistrācijas apliecība, licence un Valsts Ieņēmumu Dienesta izziņa par nodokļu nomaksu, kā arī rīkojums par būvdarbu vadītāja norīkošanu objektā,

g) sertificēta darbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši apstiprinātajam projektam un būvnormatīviem (6.pielikums),

h) sertificēta būvuzrauga saistību raksts (6.pielikums),

i) autoruzraudzības žurnāls, būvēm, ko nosaka Vispārējo būvnoteikumu 161.punkts,

j) būvdarbu žurnāls,

k) kvīts par būvatļaujas nodevas nomaksu.

4.1.4. Lai saņemtu būvatļauju būvju renovācijas veikšanai, būvētājam vai pasūtītājam Būvinspekcijā jāiesniedz:

a) iesniegums ar būves pamatatziņām (5.pielikums),

b) dokuments, kas apliecina tiesības uz nekustamo īpašumu vai zemesgabala nomas līgums ar apbūves tiesībām

c) noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta dokumentācija (komplekts),

d) pasūtītāja līgums ar licencētu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu, būvfirmas reģistrācijas apliecība, licence un Valsts Ieņēmumu Dienesta izziņa par nodokļu nomaksu, kā arī rīkojums par būvdarbu vadītāja norīkošanu objektā,

e) sertificēta būvdarbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši projektam un būvnormatīviem (6.pielikums),

f) sertificēta būvuzrauga saistību raksts (6.pielikums),

g) kvīts par nodevas būvatļaujas saņemšanai nomaksu,

h) ēkas būves tehniskā pase.

4.1.5. Ja būvdarbus veiks valsts nozīmes kultūras piemineklī, tad pirms būvatļaujas saņemšanas jāsaņem restaurācijas darbu atļauja Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

4.1.6. Ģimenes māju un saimniecības ēku būvētāji, veicot darbus saviem spēkiem būvēm, kuru lielums nepārsniedz 5.3.8 prasības, var uzņemties būvdarbu vadītāja un būvuzrauga funkcijas, iesniedzot attiecīgu saistību rakstu (7.pielikums).

4.1.7. Ja būvniecība paredzēta vairākās kārtās, tad būvatļauju var izsniegt katrai kārtai atsevišķi.

4.1.8. Būvatļauja nav nepieciešama, veicot iekšējos un ārējos remontdarbus, kam nav nepieciešams būvprojekts.

4.1.9. Būvatļauja ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam (ne mazāk kā 1 gads). Ja būvdarbi ieilgst, būvētājam vai pasūtītājam atļauja Būvinspekcijā jāpagarina.

4.1.10. Būvatļauja uzskatāma par nederīgu, ja būvdarbi netiek uzsākti 1 gada laikā pēc tās izdošanas dienas.

4.1.11. Darbu turpināšana pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās uzskatāma par patvaļīgo celtniecību ar visām no tā izrietošām sekām.

4.1.12. Ja būvdarbu laikā mainās kāds no nosacījumiem, uz kura pamata izdota būvatļauja (projekts, īpašnieks vai nomātājs, darbuzņēmējs, būvuzraugs u. tml.), tad pasūtītājam 5 dienu laikā izmaiņas jāreģistrē Būvinspekcijā vai darbi jāpārtrauc līdz jaunas būvatļaujas noformēšanai, pretējā gadījumā būvdarbi uzskatāmi kā patvaļīgā celtniecība.

4.1.13. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz 6 mēnešus, par to rakstiski jāinformē pilsētas Būvvalde, attiecīgi izpildot VBN 165(171.p. prasības.

 

4.2. BŪVATĻAUJAS ANULĒŠANA

4.2.1. Būvvaldes Būvinspekcija vai valsts būvinspekcija anulē būvatļauju, ja:

* netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta (punkti 2(4) un šo noteikumu 4.1.10 un 4.1.12 prasības;

* būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkāpēm no saskaņota darbu veikšanas projekta;

* būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

 

4.3. BŪVDARBU DROŠĪBA

4.3.1. Visi darbi būvobjektos jāveic tā, lai nodrošinātu kā strādājošo, tā garāmgājēju un braucēju drošību, obligāti ievērojot spēkā esošos būvnormatīvus un noteikumus.

4.3.2. Par darba aizsardzību un ugunsdrošību būvobjektā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem - darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītāji. Veicot darbus saimnieciskā kārtā - atbildīgs būvētājs.

4.3.3. Būvlaukums jāiežogo ar 2m augstu necaurredzamu būvžogu, kura izvietojums un izskats jāsaskaņo ar Būvvaldi. Tas jānovāc līdz objekta uzrādīšanai pieņemšanas komisijai.

Būvžoga ārpusē redzamā vietā jābūt nostiprinātai plāksnītei, uz kuras norādīta būvfirma un būvdarbu vadītājs, kā arī to adrese un telefona numurs (ja būvdarbus veic saimnieciskā kārtā, jābūt norādītam būvētāja uzvārdam, vārdam, dzīves vietai un telefonam).

4.3.4. Par pilsētas īpašumā vai valdījumā esošo teritoriju izmantošanu būvniecībā (t.sk. sastatņu uzstādīšana) būvētājam jāsaņem pašvaldības atļauja.

Nožogojumu drīkst uzstādīt uz pilsētas ietvēm un braucamās daļas tikai ierīkojot vai remontējot inženiertīklus. Šādos gadījumos jābūt izstrādātam un saskaņotam darbu veikšanas projektam, atbilstoši LBN 310-97.prasībām.

4.3.5. Patvaļīga žoga ierīkošana, to neatbilstība šiem noteikumiem, kā arī to uzstādīšanas atļaujas termiņa neievērošana ir administratīvi sodāma.

4.3.6. Pie 3 un vairāku stāvu ēkām un būvēm, kas atrodas tuvāk par 4m no pagaidu žoga, tā ārpusē jābūt gājēju laipām un tām pāri jāizveido nojume ar slīpumu uz būves pusi. Žogu sastatņu stabus nedrīkst ierakt ar cietu segumu klātās ielās un ietvēs, bet tās jānostiprina uz šķēršiem.

4.3.7. Ja zem sastatnēm paredzēta gājēju pārvietošanās (pie ieejas ēkā u.tml.), tad sastatnes šajā vietā noklājamas ar divām kārtām pamīšus liktu dēļu, bet to nākamā stāvā jābūt par sastatnēm garākai nojumei ar slīpumu uz būves pusi.

4.3.8. Būvmateriālus un būvgružus nedrīkst nokraut un nobērt ārpus būvžoga.

4.3.9. Bedres un tranšejas ārpus būvžoga jānorobežo ar margām 1,2m augstumā. Iestājoties tumsai, šādas vietas jānodrošinas ar apgaismojumu.

 

4.4. BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA KULTŪRAS PIEMINEKĻOS

4.4.1.VISPĀRĪGĀ DAĻA

(1) Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

(2) Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļu pārveidošanas, arī arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

[LR Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, 21.pants]

(3) Kultūras pieminekļa konservāciju, restaurāciju un remontu veic kultūras pieminekļa īpašnieks (vadītājs) par saviem līdzekļiem.

[LR Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, 24.pants]

(4) Kultūras pieminekļu restaurāciju veic speciālas zinātniskās restaurācijas organizācijas, kā arī celtniecības un remonta organizācijas speciālistu restauratoru uzraudzībā.

[LR Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, 56.pants]

(5) Kultūras pieminekļos var tikt veikti šādi restaurācijas darbi:

a) remonts, (renovācija),

b) konservācija,

c) rekonstrukcija.

[MK izdotie Kultūras, pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi , 57.pants]

(6) Rekonstrukcijas darbu autors vai pieminekļa īpašnieks trīs mēnešu laikā pēc darbu pabeigšanas iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā atskaiti par piemineklī veiktajiem darbiem.

[MK izdotie Kultūras, pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi, 58.pants]

4.4.2.BŪVDARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA

(1) Visiem renovācijas, restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem kultūrvēsturiskās nozīmes objektos, kuri norit saskaņā ar apstiprināto dokumentāciju, nodrošināma autoruzraudzība atbilstoši VBN 160.(161.p. prasībām.

(2) Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas īpašniekam jāsaņem restaurācijas darbu atļauja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI)

Būvatļauju izdod Būvinspekcija pēc restaurācijas darbu atļaujas saņemšanas.

(3) VKPAI ir tiesības pieprasīt renovācijas, restaurācijas vai pārbūves darbu norises aprakstu un fotofiksācijas, ko atskaites veidā sagatavo projekta autoruzraugs vai izpildorganizācija par saviem līdzekļiem un iesniedz inspekcijai tās norādītajos termiņos.

(4) Paredzētajā kārtībā nesaskaņotus būvdarbus kultūras pieminekļos pārtrauc ar VKPAI inspekcijas protokolu vai Būvinspekcijas rīkojumu.

(5) Kultūras pieminekļu un kultūrvides saglabāšanu pilsētbūvniecības pieminekļu zonās, veicot meliorācijas, ceļu būves, inženierkomunikāciju ierīkošanas un citus darbus, nodrošina būvniecības organizācija pēc apstiprināta un ar VKPAI saskaņota projekta, bet kontrolē Būvvalde.

(6) Pārtrauktos, meloriācijas, ceļu būves, inženierkomunikāciju ierīkošanas un citus darbus, ja to apturēšanu ierosinājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, var atsākt, ja ir rakstiska VKPAI atļauja un Būvinspekcijas atļauja.

4.4.3. BŪVDARBU UZRAUDZĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

(1) Vispārējo būvju uzraudzību pilsētā veic Būvvaldes būvinspekcija atbilstoši tās nolikumam, lai kontrolētu būvdarbu vadīšanas un darbu izpildes, kā arī būvuzraudzības pareizību un atbilstību visiem spēkā esošiem būvnormatīviem un noteikumiem.

(2) Lai nodrošinātu darba izpildes kvalitāti pilsētas būvobjektos, kā arī to atbilstību būvnormatīvu un noteikumu prasībām un saskaņotam būvprojektam, kā arī būvē pielietoto materiālu, būvdetaļu, konstrukciju, iekārtu un ierīču atbilstībai valsts standartiem un apstiprinātiem izstrādājumu tehniskiem noteikumiem un citiem kvalitātes rādītājiem, būvētājam vai pasūtītājam, jānodrošina savas būves būvuzraudzību atbilstoši LR Būvnormatīva - LBN 303 prasībām.

(3) Būvuzraudzību visu būvdarbu laiku jāveic sertificētam būvspeciālistam, izņemot punkta 4.1.6. gadījumā.

(4) Būvuzraugs tiek reģistrēts pilsētas Būvinspekcijā, kur viņš paraksta attiecīgu saistību uzņemšanos par spēkā esošo būvniecības likumdošanas aktu ievērošanu konkrētajā būvobjektā. Būvuzraugs nedrīkst vienlaikus būt šīs būves darbuzņēmēja darbinieks.

(5) Būvvaldes būvinspekcija pieprasa autoruzraudzību:

* visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajās pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un kultūras pieminekļos;

* sabiedriskajām ēkām un būvēm;

* restaurējamām un renovējamām būvēm;

* specializētajām būvēm, ja to pieprasa attiecīgā ministrija;

* dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājas);

* rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;

* visām ēkām, kuras tiek būvētas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem.

(6) Autoruzraudzību var veikt tikai licencēti (serificēti) speciālisti.

Visos ar autoruzraudzību saistītos jautājumos jāvadās pēc LBN 304-97.

(7) Pārbaudes būvobjektos ir tiesīgas veikt Valsts Būvinspekcija un citi uzraudzības dienesti (ugunsaizsardzības, vides un veselības centrs, ekoloģijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas u.tml.) tiem doto tiesību ietvaros.

(8) Lai nodrošinātu būvdarbu uzraudzību objektos uz vietas jābūt pieejamai:

* būvatļaujai,

* saskaņotai būvprojekta dokumentācijai,

* darbu veikšanas žurnālam,

* autoruzraudzības žurnālam (ja noslēgts autoruzraudzības līgums),

* VKPA inspekcijas darbu atļaujai (restaurējamos objektos),

* darbu veikšanas projektam (sarežģītām būvēm un ja būvdarbu laikā tiek izmantota teritorija ārpus gruntsgabala robežām),

* iebūvēto materiālu, būvdetaļu, konstrukciju, ierīču, iekārtu u.tml. kvalitāti apliecinošiem dokumentiem pēc MK 1997.gada 5.augusta noteikumiem "Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" Nr. 295

* būvē izmantotās būvtehnikas, mehānismu un citu ierīču drošības pārbaudes dokumentiem,

* veikto būvdarbu pareizības apliecinošie dokumenti (segto darbu akti, iebūvēto inženiertīklu izpildshēmas, akti par būves ģeodēziskiem uzmērījumiem, akti par nozīmīgo būvkonstrukciju, inženiertīklu, ierīču, iekārtu u.tml. pārbaudēm un pieņemšanu) atbilstoši spēkā esošām LBN prasībām un celtniecības normām un noteikumiem (CNuN),

* rakšanas darbu atļaujai,

* koku ciršanas atļaujai (ja tas paredzēts projektā),

* visiem uzraudzības dienestu priekšrakstiem un aktiem par konkrēto būvi.

(9) Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš savām vajadzībām būvē būves, kas nav augstākas par 2 stāviem, kuru apbūves laukums nav lielāks par 250m2 un būvapjoms nepārsniedz 2000m3.

(10) Ja būvdarbus veic vairāki būvuzņēmēji, pasūtītājs saņem būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru ir noslēgts attiecīgs līgums. Ja būvdarbos iesaista vairākus būvuzņēmējus, līgumā par būvdarbu veikšanu nosaka galveno būvuzņēmēju, kuram pasūtītājs izsniedz būvatļaujas kopiju

(11) Galvenais būvuzņēmējs vai pasūtītājs nozīmē sertificētu atbildīgo būvdarbu vadītāju. Sertificēts atbildīgais būvdarbu vadītājs nodrošina būvdarbu veikšanu saskaņā ar akceptētu būvprojektu un saskaņotu darbu veikšanas projektu, kā arī ievērojot Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu un citu tiesību aktu prasības. Atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi ir saistoši būvdarbu dalībniekiem būvlaukumā.

(12) Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai.

(13) Par būvdarbu kvalitāti atbild būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

(14) Būvētājam vai būvuzņēmējam jāziņo Būvinspekcijai par būvdarbu gaitu, noformējot to ar paziņojumu (8.pielikums):

* pēc būves pamatu izbūvēšanas,

* pēc ēkas ārējo izbūves darbu pabeigšanas, t.i. pēc sienu, pārsegumu, kāpņu, jumta un dūmeņu izbūvēšanas, bet pirms apdares darbu, kā arī pirms inženieriekārtu un tīklu montāžas uzsākšanas,

* pēc visu būvdarbu nobeigšanas.

(15) Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus (9.pielikums) un segtos darbus pieņem ar aktu (10.pielikums)

(16) Nav pieļaujama veicamo darbu turpināšana, ja pasūtītāja un būvuzņēmēja pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

(17). Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms akts.

(18) Būvinspekcijas un citu uzraudzības dienestu rīkojumi, akti un ieraksti būvdarbu un autoruzraudzības žurnālos ir izpildāmi līdz norādītajam termiņam.

Par to nesavlaicīgu izpildi vai uzraudzības dienestu darbinieku kavēšanu veikt būves pārbaudi, kā arī 4.4.3 (8) norādīto dokumentu neuzrādīšanu, vainīgās personas sodāmas administratīvā kārtā, ja par to likumā nav paredzēta kriminālatbildība. Šādos gadījumos būvdarbus var apturēt ar Valsts Būvinspekcijas vai Būvvaldes rīkojumu, kā arī ar Valsts darba inspekcijas vai Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu, atbilstoši VBN 165-171.p.

 

5.nodaļa. BŪVJU PIEŅEMŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

5.1. Visas būves pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija, kuru norīko pilsētas Domes priekšsēdētājs. Komisijas darba rezultātus noformē ar aktu (11.pielikums). Komisijā piedalās:

* Būvvaldes būvinspekcijas pārstāvis - komisijas priekšsēdētājs,

* Valsts būvinspektors, ja būvniecība veikta pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldības līdzekļiem,

* Būvinspekcijā reģistrēts objekta būvuzraugs,

* bankas pārstāvis ar sertifikātu būvniecībā, ja būvniecība kreditēta pamatojoties uz valdības izsniegtajām garantijām,

* būvētājs vai pasūtītājs,

* būvprojekta autors vai autoruzraugs, ja veikta autoruzraudzība, kas reģistrēta Būvinspekcijā,

* pilsētas galvenais arhitekts vai rajona arhitekts.

5.2. Komisijas uzdevums ir noteikt būves drošumu un tehnisko gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju un atbilstību saskaņotajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem.

5.3. Par darbu paveikšanu būvē būvētājs vai pasūtītājs rakstiski paziņo Būvinspekcijai, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus.

5.4. Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās gatavību, atbilstību apstiprinātajam būvprojektam, būvnormām, noteikumiem, standartiem u.c. spēkā esošiem normatīviem savas kompetences un tiesību robežās pēc pasūtītāja vai būvētāja rakstiska pieprasījuma jāpārbauda un 10 darbdienu laikā rakstiski jāapliecina būves gatavību ekspluatācijai šādām institūcijām:

* Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

* Vides veselības centram;

* reģionālās vides pārvaldei, ja būvprojektēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts ekoloģiskais uzdevums;

* Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), ja ir restaurēts vai rekonstruēts kultūras piemineklis;

* Būvvaldes kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļai, ja objekts atrodas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās vai ir arhitektoniski vērtīgs;

* Valsts darba inspekcijai, ja tās uzraudzībā ir attiecīgās būves būvniecība un ekspluatācija;

* institūcijām, kuras pārraudzībā ir ar attiecīgo būvi saistītas speciālās būves;

* citā institūcijā, no kurām Būvvalde ir pieprasījusi projekta saskaņošanu.

5.5. Ekspluatācijā nododamo būvobjektu un visus ar to saistītos nepieciešamos būves dokumentus pieņemšanas komisijai uzrāda būvētājs vai pasūtītājs, pieaicinot būvuzņēmēju, kurš veicis attiecīgos būvdarbus.

5.6. Ekspluatācijā nododamās būves (izņemot 5.9 gadījumā) pasūtītājs iesniedz Būvinspekcijā sekojošus dokumentus:

a) būvatļauju.

b) rakstisku pieteikumu, norādot faktiskās būvizmaksas un pieņemšanas

komisijas locekļus no pasūtītāja puses,

c) būvuzņēmēju sarakstu, kas piedalījās būvdarbos,

d) būves pilnu projekta dokumentācijas komplektu,

e) būvdarbu garantijas pases, par tiem darba veidiem, kas paredzēti

1997.gada MK noteikumos "Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības

novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" Nr. 295,

f) būvdarbu un speciālo darbu, kā arī autoruzraudzības žurnālus,

g) ģeodēzisko ēkas piesaisti dabā un tā atbilstību projektam digitālā formā,

h) inženierbūvju ekspluatējošo organizāciju un dienestu izziņas par

visu virszemes un apakšzemes komunikāciju tīklu un būvju

(siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, sakaru,

gāzes apgādes, televīzijas, liftu un speciālo iekārtu), ja tie paredzēti

projektā, atbilstību to ekspluatācijas prasībām,

i) segto darbu aktus,

j) izpildshēmas apakšzemes komunikāciju tīkliem digitālā formā,

k) būvmateriālu, konstrukciju, detaļu, speciālo materiālu, ierīču, aparatūru

u.c. iekārtu pases, tehniskos noteikumus, sertifikātus, laboratorisko analīžu un pārbaudes aktus un protokolus un citus to kvalitāti apliecinoši dokumentus, kas paredzēti 1997.gada MK noteikumos "Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" Nr. 295,

l) būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus,

m) 5.4 punktā minēto institūciju atzinumus,

n) būves tehnisko pasi, kas derīga 6 mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

5.7. Projektā paredzētās ekspluatācijā nododamās kārtas, atsevišķi stāvošos objektus, ja to celtniecība un pārbaude pilnībā pabeigta, var pieņemt ekspluatācijā ar atsevišķu aktu ar tiem pašiem noteikumiem kā jebkuru ekspluatācijā nododamu objektu. Šādā gadījumā nepieciešams nodrošināt drošības tehnikas noteikumu ievērošanu, ekspluatējot pieņemto būves kārtu.

5.8. Speciālās būves, kuru būvniecības kārtību nosaka speciālie būvnoteikumi, pieņem ekspluatācijā, ievērojot attiecīgo speciālo būvnoteikumu prasības.

5.9. Vienģimenes mājas, vasarnīcas vai to saimniecības ēku būvētājam jāiesniedz Būvinspekcijā šādi dokumenti:

* saskaņots būvprojekts,

* būves tehniskā pase, kas derīga 6 mēnešus no tās izsniegšanas dienas,

* izziņas no pilsētas inženierdienestiem (ja būve pieslēgta to inženiertīkliem) par izbūvēto tīklu un ierīču atbilstību to ekspluatācijas nosacījumiem,

* izpilddokumentācija, inženierkomunikāciju izpildshēmas digitālā veidā,

* ugunsdrošības dienesta un Vides veselības centra atzinumi.

5.10. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā 10 darbadienas no šo noteikumu 5.6 punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas Būvvaldē nosaka termiņu būves pieņemšanai ekspluatācijā.

5.11. Pieļaujama mājas daļas pieņemšana ekspluatācijā, ja ir pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, fasādes apdare un labiekārtota teritorijas ielas puse, iekārtota viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls.

5.12. Komisijas priekšsēdētājs apkopo saņemtos dokumentus, uzaicina komisijas locekļus iepazīties ar būvdarbu izpildes dokumentāciju.

5.13. Ja būvobjekta pieņemšana ekspluatācijā notiek ziemas periodā, teritorijas labiekārtojuma darbi kā arī fasādes apdare var būt nepabeigta, bet būvētājam vai pasūtītājam jāiesniedz Būvvaldei saistības dokumentu par darbu pabeigšanu līdz aktā norādītajam termiņam.

5.14. Pieņemot ekspluatācijā agrāk būvētas ēkas (būves), īpašnieks iesniedz no 5.6.punktā norādītiem dokumentiem tikai b, h, j, l un n, kā arī sertificēta būvspeciālista slēdzienu par ēkas (būves) pašreizējo tehnisko stāvokli, kura derīguma termiņš ir 6 mēneši.

5.15. Pieņemšanas komisija noformē aktu, kuru paraksta visi komisijas locekļi 4 eksemplāros, no kuriem 2 eksemplāri paliek Būvinspekcijā. Pieņemšanas aktu apstiprina Jūrmalas domes pilnvarotā persona 5 darbadienu laikā. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekslpuatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

5.16. Komisija nepieņem būvi ekspluatācijā, ja:

* tiek konstatētas atkāpes no saskaņotā būvprojekta vai ir būvdarbu defekti;

* vismaz viens no komisijas locekļiem savas kompetences ietvaros pamatoti atsakās parakstīt aktu.

5.17. Ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta un izsniedz būvētājam vai pasūtītājam motivētu lēmumu.

Pēc trūkumu novēršanas objekts atkārtoti jāuzrāda pieņemšanas komisijai.

5.18. Objekta pieņemšanā radušās domstarpības savas kompetences robežās lemj pilsētas Būvvalde, Dome, Valsts Būvinspekcija vai tiesa.

5.19. Būvētājam vai pasūtītājam ir jānodrošina būvobjekta pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujā noteiktā termiņā.

5.20. Ja būve nav pieņemta ekspluatācijā atbilstoši šiem noteikumiem, tās ekspluatācija kvalificējama kā patvaļīga un būves īpašnieks sodāms saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

6. nodaļa. ĒKU UN BŪVJU NOJAUKŠANA

VAI SAKĀRTOŠANA

6.1. Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši LR Civillikuma 1084.panta noteikumiem. (Būvniecības likuma 31.pants (1)).

6.2. Ēku un būvju nojaukšanu neatkarīgi no tā, kas to ierosina, var veikt tikai pēc attiecīga pilsētas domes lēmuma pieņemšanas, izņemot gadījumus, ja nojaukšana paredzēta ar akceptētu būvprojektu esošās ēkas rekonstrukcijai.

6.3. Nelietojamo ēku un būvju izvērtēšanu pilsētas domes lēmuma pieņemšanai veic Nelietojamo ēku un būvju novērtēšanas komisija.

6.4. Ēku un būvju stāvokli pilsētā pārbauda Būvvaldes darbinieki - rajona arhitekti, rajona būvinspektori un pilsētas mākslinieks.

6.5. Par nepieciešamību veikt ēkas vai būves sakārtošanu vai nojaukšanu Būvvalde ierakstītā vēstulē informē tās īpašnieku, norādot izpildes termiņu atkarībā no veicamā darbu apjoma un gadalaika: 1 - 4 mēneši, kur nojaukšanas gadījumā īpašnieks tiek brīdināts par nepieciešamību Būvvaldē pieprasīt nojaukšanas atļauju.

6.6. Ja īpašnieks līdz noteiktajam termiņam ēku vai būvi nav sakārtojis, vai iesniedzis Būvvaldē pieprasījumu tās nojaukšanas atļaujai, attiecīgais Būvvaldes darbinieks ierakstītā vēstulē nosūta īpašniekam priekšrakstu, kurā norāda jaunu izpildes termiņu 1 - 4 mēneši, brīdinot īpašnieku, ka neizpildes gadījumā sakārtošana vai nojaukšana tiks veikta par pašvaldības līdzekļiem, noteiktā kārtībā piedzenot no īpašnieka visus ar nojaukšanu vai sakārtošanu saistītos izdevumus. Vienlaicīgi Būvvalde informē Municipālo policiju administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai.

6.7. Ja īpašnieks arī pēc priekšrakstā norādītā termiņa beigām ēku vai būvi atbilstoši apbūves noteikumiem nesakārto vai nenojauc, Būvvalde rīkojas atkarībā no tā, vai ēka vai būve jāsakārto vai jānojauc, vienlaicīgi publicējot laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā ,,Jūrmalas Ziņas" Būvvaldes prasības šo ēku un būvju īpašniekiem.

6.7.1. Ja ēka vai būve jāsakārto, tad Būvvaldes arhitektūras nodaļas vadītājs gatavo uz tuvāko pilsētas domes sēdi lēmuma projektu par ēkas vai būves sakārtošanu.

6.7.2. Ja ēka vai būve ir jānojauc, tad Būvvaldes būvinspekcijas vadītājs gatavo nepieciešamos materiālus: ēkas inventarizācijas lietu un fotofiksācijas materiālus, ja tos nav iesniedzis īpašnieks, izskatīšanai tuvākajā Nelietojamo ēku un būvju novērtēšanas komisijas sēdē.

Komisijas lēmumu par nojaukšanu jāsaskaņo ar VARAM Lielrīgas Reģionālo Vides pārvaldi un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un pēc saskaņošanas Būvinspekcijas vadītājs uz tuvāko pilsētas domes sēdi gatavo lēmuma projektu par nelietojamās ēkas vai būves nojaukšanu.

6.8. Domes lēmuma projektā sakārtojamo vai nojaucamo ēku vai būvju īpašniekiem jādod pēdējais termiņš: 1 - 4 mēneši lēmuma izpildei, paredzot, ka īpašniekam savlaicīgi nesakārtojot vai nenojaucot attiecīgo ēku vai būvi, tā izpildes organizēšana tiks uzdota domes ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļai.

6.9. Domes lēmumu par ēkas sakārtošanu vai nojaukšanu Būvvalde ar ierakstītu vēstuli nosūta tās īpašniekam, vienlaicīgi šo domes lēmumu publicējot laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā ,,Jūrmalas Ziņas".

6.10. Kontroli par ēku un būvju sakārtošanu veic Būvvaldes arhitektūras nodaļa, bet par nojaukšanu - būvinspekcija.

6.11. Pēc domes lēmumā īpašniekam noteiktā ēkas vai būves sakārtošanas vai nojaukšanas termiņa beigām Būvvaldes amatpersona, kas gatavoja domes lēmuma projektu, pārbauda tā izpildi un neizpildes gadījumā par to rakstiski ziņo domei.

6.12. Ja ēkas vai būves īpašnieks domes noteiktajā termiņā nav izpildījis tās lēmumu, tad ekonomikas un pašvaldības īpašuma nodaļas vadītājs pasūta attiecīgi licencētai firmai vai sertificētam būvspeciālistam sakārtojamās vai nojaucamās ēkas vai būves tehniskā stāvokļa novērtējumu, izņemot nelikumīgas būvniecības gadījumā, un pēc tā saņemšanas noteiktā kārtībā izsludina cenu aptauju veicamajiem darbiem, pieprasa no domes finansu nodaļas nepieciešamos līdzekļus, kā arī organizē un kontrolē darbu izpildi.

6.13. Pēc nepieciešamo ēkas vai būves sakārtošanas vai nojaukšanas darbu veikšanas par pašvaldības līdzekļiem domes juridiskā nodaļa organizē pašvaldības līdzekļu piedziņu no būves vai ēkas īpašnieka.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome Veids: lēmums Numurs: 18Pieņemts: 06.01.2000.Stājas spēkā: 06.01.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 47/50 (1958/1961), 15.02.2000.
1180
06.01.2000
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva