Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 331

Rīgā 2000.gada 26.septembrī (prot. Nr.46 4.§)
Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka fizisko personu apliekamo ienākumu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta trešo un astoto daļu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka apliekamā ienākuma lielumu, kā arī kārtību un termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja (turpmāk — maksātājs) ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu.

2. Valsts ieņēmumu dienests, nosakot apliekamo ienākumu, veic maksātāja ienākuma netiešo aprēķinu (turpmāk — ienākuma aprēķins), izdarot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk — nodoklis) aprēķināšanas un ieturēšanas pareizības pārbaudi.

3. Maksātāja ienākuma aprēķinu var veikt par iepriekšējiem trim taksācijas gadiem hronoloģiskā secībā.

4. Valsts ieņēmumu dienests likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā rakstiski brīdina maksātāju par pārbaudes uzsākšanu un nosūta maksātājam aizpildīšanai papildu deklarācijas (1.pielikums) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem (turpmāk — papildu deklarācija) veidlapu (veidlapas).

5. Maksātājs papildu deklarācijai var pievienot jebkuru citu informāciju par saviem ienākumiem, izdevumiem, to struktūru un īpatnībām, kuru tas uzskata par nepieciešamu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam pirms ienākuma aprēķina veikšanas.

6. Maksātājam ir pienākums ar savu parakstu apliecināt papildu deklarācijas aizpildīšanas pareizību un pilnību. Ar maksātāja parakstu apliecināta papildu deklarācija par pārbaudāmo taksācijas periodu ir pamats turpmākajam ienākuma aprēķinam.

7. Ja maksātājs papildu deklarācijai nav pievienojis informāciju par ienākumiem vai izdevumu īpatnībām, ienākumu aprēķināšanai ir izmantojama Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas dati.

8. Maksātāja pienākums ir ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas aizpildīto papildu deklarāciju par pārbaudāmo periodu personiski iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam.

9. Valsts ieņēmumu dienests nosaka citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu, pamatojoties uz maksātāja motivētu iesniegumu, kas iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas, ja deklarācijas iesniegšanai ir nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darba dienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu attaisnotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā termiņā.

10. Saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu noteiktais papildu deklarācijas iesniegšanas termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 90 dienas no ienākumu pārbaudes uzsākšanas dienas.

11. Ja maksātājs bez attaisnota iemesla neiesniedz aizpildītu papildu deklarāciju, ir uzskatāms, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija atbilst papildu deklarācijā iekļaujamajai informācijai.

12. Maksātājam iesniedzot papildu deklarāciju, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona veic maksātāja aptauju un aizpilda maksātāja aptaujas veidlapu (2.pielikums).

13. Maksātāja aptaujā nepieciešams konstatēt, vai maksātājs:

13.1. atzīst, ka visi pārbaudes perioda ienākumi ir atspoguļoti Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos dokumentos, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijās par pārbaudāmajiem taksācijas gadiem, darba devēja paziņojumos par algas nodokli, kā arī papildu deklarācijā;

13.2. atzīst, ka visi īpašumi, kas piederēja maksātājam uz tā taksācijas gada sākumu, par kuru ir uzsākta pārbaude, ir atspoguļoti papildu deklarācijā;

13.3. apliecina papildu deklarācijā uzrādītās informācijas pilnīgumu un patiesumu;

13.4. ir iesniedzis visu informāciju un nevēlas to papildināt.

14. Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto ienākuma aprēķinam nepieciešamo informāciju Latvijas Republikas reģistru iestādes un pārējie informācijas turētāji bez maksas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

15. Informācijas turētājs var vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas iesniegšanas termiņa pagarinājumu, ja attaisnojošu iemeslu dēļ tas nevar nodrošināt informācijas iesniegšanu šo noteikumu 14.punktā noteiktajā termiņā, bet informācijas iesniegšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 90 dienas no ienākumu pārbaudes uzsākšanas dienas.

16. Ja, veicot maksātāja aptauju vai izmantojot Valsts robežsardzes datus, ir konstatēts, ka maksātājs ir bijis ārvalstīs vairāk par 90 dienām taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests noslēgto divpusējo līgumu ietvaros pieprasa informāciju no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas par konkrētā maksātāja ārvalstīs gūtajiem ienākumiem vai veiktajiem (veicamajiem) darījumiem.

17. Valsts ieņēmumu dienests ienākuma aprēķinā izmanto šādas metodes:

17.1. kapitāla pieauguma metodi, ar kuru maksātāja apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā maksātājam piederošā īpašuma un kapitāla tīrās vērtības izmaiņu, personīgā patēriņa izdevumu un deklarēto ienākumu starpība;

17.2. banku kontu kustības metodi, ar kuru maksātāja apliekamais ienākums tiek aprēķināts, pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju par naudas līdzekļu kustību maksātāja kontos kredītiestādēs;

17.3. izdevumu metodi, ar kuru maksātāja apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā kopējo izdevumu īpašumu iegādei, saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida nodrošināšanai un maksātāja deklarēto ienākumu starpība;

17.4. pieskaitījuma metodi, ar kuru maksātāja ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par saimnieciskās darbības rādītājiem individuāliem uzņēmumiem (saimnieciskās darbības veicējiem) nozarē vai līdzīgos saimniekošanas apstākļos, ņemot vērā saimnieciskās darbības sezonālo raksturu un citu specifiku.

18. Šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto metodi lieto gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par maksātāja īpašuma vai kapitāla pieaugumu, t.i., maksātājs taksācijas gadā ir ieguvis savā īpašumā nekustamo vai kustamo mantu, tai skaitā valsts reģistru institūcijas reģistrējamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz taksācijas gadā un pirmstaksācijas gados deklarēto ienākumu apmēru.

19. Šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minēto metodi lieto gadījumos, kad naudas līdzekļu kustība maksātāja kontos (arī depozītnoguldījumu kustība) vai maksātāja naudas līdzekļu apgrozījums liecina par iespējamiem slēptiem ienākumu avotiem vai nedeklarētiem saimnieciskās darbības ienākumiem.

20. Šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minēto metodi lieto gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par maksātāja iegādāto īpašumu, maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem, maksātāja personīgā patēriņa izdevumiem liecina par izdevumu kopējā apjoma neatbilstību deklarēto ienākumu apjomam.

21. Šo noteikumu 17.4.apakšpunktā minēto metodi lieto gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos dokumentos (deklarācijās, aprēķinos, pārskatos) neuzrāda vai nepilnīgi uzrāda ienākumu no saimnieciskās darbības vai ir konstatēta nereģistrēta saimnieciskā darbība.

22. Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, tiek izvēlēta viena no šo noteikumu 17.punktā minētajām ienākuma aprēķina metodēm (vai metožu kombinācija), kas nodrošina maksātāja iepriekšējos taksācijas periodos gūtā ienākuma aprēķinu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.331

12331.GIF (365941 BYTES)

13331.GIF (465696 BYTES)

14331.GIF (405293 BYTES)

15331.GIF (461660 BYTES)

16331.GIF (130017 BYTES)

17331.GIF (444612 BYTES)

18331.GIF (455763 BYTES)

Finansu ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.331

Finansu ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 331Pieņemts: 26.09.2000.Stājas spēkā: 30.09.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 341/343 (2252/2254), 29.09.2000.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
11216
30.09.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva