1. Noteikumi nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla (turpmāk – vietējais tīkls) punktu ierīkošanas, uzturēšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.

2. Vietējā tīkla uzturēšanas (tai skaitā ģeodēzisko punktu ierīkošanas) pamatmērķis ir nodrošināt ģeodēziskos atbalsta punktus mērniecības darbiem, kas nepieciešami administratīvās teritorijas attīstībai vietās, kur mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi nevar veikt, jo nav iespējams nodrošināt satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu atbilstoši vispārpieņemtajai globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijai. Ģeodēziskie atbalsta punkti nepieciešami kadastrālajai uzmērīšanai, augstas detalizētības topogrāfisko datu iegūšanai un citu ģeodēzisko darbu izpildei, būvniecībai un ekspluatācijai.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

2.¹ Vietējam tīklam ir piederīgi nivelēšanas tīkla N3 un N4 klases grunts reperi, sienas reperi un markas, globālās pozicionēšanas (GP) G3 klases, poligonometrijas, triangulācijas un citi atbilstoši nostiprināti ģeodēziskie punkti, kā arī pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas, kas neietilpst valsts ģeodēziskajā tīklā (turpmāk – valsts tīkls).

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

3. Vietējā tīkla uzturēšana ietver:

3.1. vietējā tīkla apzināšanu un izvērtēšanu;

3.2. vietējā tīkla pilnveidošanu (tai skaitā ģeodēzisko punktu ierīkošanu);

3.3. vietējā tīkla mērījumus;

3.4. vietējā tīkla pārraudzību un informācijas apriti;

3.5. (svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425).

(Grozīts ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

4. Vietējo tīklu veido, piesaistot to valsts ģeodēziskajam tīklam (turpmāk – valsts tīkls) ar 3–6 cm precizitāti: ģeodēzisko punktu augstumus nosaka ar standartnovirzi līdz 1 cm, koordinātas – līdz 2 cm.

5. Vietējā tīkla uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā nodrošina pašvaldība. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) sniedz metodisko atbalstu pašvaldībām vietējā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

6. Vietējā tīkla apzināšanas un izvērtēšanas ietvaros veic ģeodēzisko punktu apsekošanu apvidū. Pirms ģeodēzisko punktu apsekošanas apkopo pieejamos datus par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem ģeodēziskajiem punktiem (piemēram, kartogrāfiskos materiālus, punktu novietojuma shēmas, koordinātu un augstumu sarakstus).

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

7. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

8. Vietējā tīkla apzināšanas un izvērtēšanas ietvaros izvērtē valsts tīkla punktu izmantošanas iespējas vietējā tīkla pilnveidošanā.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

9. Vietējo tīklu izvērtē, ievērojot esošo apbūvi, perspektīvo plānojumu un citas teritorijas īpatnības.

10. Izvērtējot vietējo tīklu, jāņem vērā, ka esošie vietējā tīkla punktu ģeodēziskie dati var neatbilst precizitātes prasībām nepietiekamas zīmju noturības un datu iegūšanai izmantoto tehnoloģiju nepilnību dēļ.

11. Vietējā tīkla izvērtēšanas ietvaros novērtē ģeodēzisko punktu atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām un izvērtē vietējā tīkla pilnveidošanas iespējas un risinājumus un to nepieciešamību, nodrošinot nepieciešamo datu saskaņu un precizitāti turpmākajos mērniecības darbos. Ja nepieciešams, veic ģeodēziskos kontrolmērījumus, izmantojot atbilstošus ģeodēziskos instrumentus un uzmērīšanas metodes.

12. Vietējā tīkla apzināšanu un izvērtēšanu pašvaldība organizē vienlaikus vai atsevišķi nodalītos procesos.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

13. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

14. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

15. Pēc vietējā tīkla apzināšanas un izvērtēšanas sagatavo vietējā tīkla apsekošanas pārskatu. Minētajā pārskatā ir vismaz šādas sadaļas:

15.1. vispārīgā informācija:

15.1.1. apsekošanas pamatojums (piemēram, pašvaldības lēmums, līgums);

15.1.2. informācija par apsekojamo teritoriju;

15.1.3. vietējā tīkla izvērtējums (informācija par veiktajām darbībām atbilstoši šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām);

15.2. ģeodēzisko punktu apsekošanas rezultāti (1.pielikums);

15.3. apsekošanas kartītes (2.pielikums);

15.4. akti par ģeodēzisko punktu iznīcināšanu (3.pielikums);

15.5. apsekošanas shēmas.

(Grozīts ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

16. Vietējā tīkla apsekošanas pārskatu sagatavo pašvaldības deleģēta persona.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

17. Ja ģeodēziskie punkti neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām, pašvaldība, pamatojoties uz vietējā tīkla apsekošanas pārskatu, pieņem lēmumu par vienu no diviem pilnveidošanas variantiem:

17.1. vietējā tīkla pilnveidošana ar vietējā tīkla mērījumiem;

17.2. pakāpeniska vietējā tīkla pilnveidošana un ģeodēzisko datu atjaunošana kārtējo mērniecības darbu un ar būvniecību saistīto projektu ietvaros.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

18. Ja pašvaldība pieņem lēmumu par šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minēto vietējā tīkla pilnveidošanas variantu, sagatavo vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentus, izmantojot vietējā tīkla apsekošanas pārskatu.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

19. Pašvaldība vietējā tīkla pilnveidošanu var īstenot secīgi pa pašvaldības teritorijas daļām.

20. Blīvas apbūves teritorijā vietējo tīklu pilnveido kā poligonometrijas tīklu. Skrajas apbūves teritorijā vietējo tīklu pilnveido kā poligonometrijas tīklu, bet atsevišķi stāvošus punktus atklātās vietās uzmēra, izmantojot globālo pozicionēšanu.

21. Vietējam tīklam jābūt piesaistītam vismaz trim valsts tīkla punktiem.

22. Par dotajiem punktiem izmanto vismaz trīs valsts tīkla punktus, pilnveidošanas ietvaros ar atbilstošu precizitāti noteiktus globālās pozicionēšanas punktus, iepriekš pilnveidotus vietējā tīkla punktus, kas atbilst šo noteikumu 4. punktam, kā arī nivelēšanas punktus, kas pirms 1991. gada izdotajos katalogos atzīmēti kā 1. un 2. klases punkti un kuru augstumu noturība nav apšaubīta. Informācija par nivelēšanas punktiem pieejama aģentūrā.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

23. Attālums starp dotajiem punktiem pieļaujams līdz 1 km blīvas apbūves teritorijā un līdz 2 km skrajas apbūves teritorijā.

24. Ja, pilnveidojot vietējo tīklu, paaugstinājumus nosaka, izmantojot trigonometrisko nivelēšanu, ieteicamais vizūras garums ir līdz 150 metriem, pieļaujamais – līdz 200 metriem.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

25. No jauna ierīkojamos ģeodēziskos punktus apvidū nostiprina ar grunts, cietā seguma vai sienas zīmēm. Ja tiek ierīkoti grunts punkti un grunts punktu ierīkošanā netiek izmantoti īpaši mehānismi un procesi, kas sablīvē grunti, vietējā tīkla pilnveidošanas mērījumus atļauts veikt ne agrāk kā pēc viena grunts sasalšanas perioda kopš punkta ierīkošanas. Ģeodēzisko punktu ierīkošanā izmantojamas Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā norādītās zīmes, vēsturisko zīmju tipu albumā norādītās zīmes un tipi, kas ir pieejami Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē. Būvēs, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi (izņemot pilsētbūvniecības pieminekļus), kā arī arheoloģiskajos pieminekļos, ja tiek veikti zemes rakšanas darbi (izņemot pilsētās līdz 30 cm dziļumam zem cietā seguma), jaunus ģeodēziskos punktus nostiprina, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

26. Blīvi apbūvētā teritorijā ir lietderīgi ģeodēziskos punktus nostiprināt ar sienas zīmēm, jo, veicot ceļu un inženierkomunikāciju pārbūvi, grunts un cietā seguma zīmes ir pakļautas iznīcināšanas riskam. Uz katru kvadrātkilometru izmanto vismaz piecas sienas zīmes (sienas markas, reperus un esošas vai no jauna ierīkotas metāla sienas zīmes ar fiksētu centru).

27. Vietās, kur nevar ierīkot sienas zīmes, bet var nostiprināt cietā seguma zīmes, periodiski ierīko arī grunts zīmes – ne mazāk kā divas zīmes uz katru kilometru vai piecas zīmes uz katru kvadrātkilometru.

28. Ņemot vērā vietējā tīkla apsekošanas pārskatu, izstrādā tā pilnveidošanas aprakstu. Aprakstā ietver vismaz šādu informāciju:

28.1. vispārīgā informācija:

28.1.1. sakārtošanas un pilnveidošanas pamatojums (piemēram, pašvaldības lēmums, līgums);

28.1.2. informācija par pilnveidošanas teritoriju;

28.1.3. doto punktu uzskaitījums;

28.1.4. no jauna ierīkojamo ģeodēzisko punktu skaits, veids, zīmes tipi un nosaukumi;

28.2. punkti, kas nosakāmi, izmantojot globālo pozicionēšanu;

28.3. izmantojamās mērījumu metodes un instrumenti;

28.4. vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas shēma. Tajā ietver:

28.4.1. esošos un projektētos ģeodēziskos punktus;

28.4.2. plānotos globālās pozicionēšanas punktus;

28.4.3. poligonometrijas gājienus;

28.5. doto punktu abrisi.

(Grozīts ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

29. Vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju izstrādā arī tad, ja:

29.1. pašvaldība pieņem lēmumu par šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minēto vietējā tīkla pilnveidošanas variantu;

29.2. ceļu rekonstrukcija, citi būvdarbi vai saimnieciskā darbība var skart vai iznīcināt vietējā tīkla ģeodēziskos punktus.

(Grozīts ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

30. Vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju sagatavo persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai, un apstiprina pašvaldība.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

31. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

32. Vietējā tīkla mērījumus veic persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai.

33. Pilnveidošanas ietvaros nosakāmajos globālās pozicionēšanas punktos veic mērījumus pēcapstrādes režīmā.

34. Globālās pozicionēšanas punktos koordinātu un ģeodēzisko (elipsoidālo) augstumu standartnovirzes pret valsts tīklu pieļaujamas:

34.1. līdz 10 mm – blīvas apbūves teritorijā;

34.2. līdz 15 mm – skrajas apbūves teritorijā.

35. Dotajiem augstuma punktiem blīvas apbūves un skrajas apbūves teritorijā normālo augstumu noteikšanas standartnovirzes pret valsts nivelēšanas tīklu pieļaujamas līdz 7 mm. Mērījumiem izmanto tādus instrumentus un metodes, kas nodrošina šīs precizitātes prasības.

36. Poligonometrisko mērījumu tīklā iekļauj vietējā tīkla pilnveidošanas teritorijā esošos valsts tīkla punktus, no jauna noteiktos globālās pozicionēšanas punktus, reperus, markas un citus ģeodēziskos punktus. Skrajas apbūves teritorijā atsevišķi stāvošos punktus atklātās vietās var noteikt, izmantojot globālo pozicionēšanu.

37. Mērījumiem izmanto triju loka sekunžu vai augstākas precizitātes tahimetrus. Mērījumus veic ar diviem pilniem leņķu mērīšanas paņēmieniem. Atstarotājus virs grunts un cietā seguma zīmēm uzstāda ar statīviem, izmantojot ap vertikālu asi grozāmus optiskos centrētājus ar cilindrisko līmeņrādi (lotaparātus).

38. Sienas zīmes un citus ģeodēziskos punktus, virs kuriem neuzstāda statīvus, uzmēra vismaz no diviem tahimetra stāvpunktiem, vienā pilnā paņēmienā no katra. Viens no stāvpunktiem drīkst būt ar pagaidu nostiprinājumu. Sienas zīmju uzmērīšanai izmanto mazos atstarotājus. Uzmērot sienas markas, izmanto tiešos mērījumus uz to centru.

39. Mērījumu precizitātes nodrošināšanai veic kolimācijas kļūdas un vertikālā loka nulles vietas kontroli.

40. Kolimācijas kļūda un vertikālā loka nulles vieta nedrīkst pārsniegt ± 30". Tahimetra stāvpunktā kolimācijas kļūdas un vertikālā loka nulles vietas izmaiņas nedrīkst pārsniegt 10". Uzmērot sienas zīmes ar īsām vizūrām (līdz 10 m), kolimācijas kļūdas un nulles vietas pielaides divkāršo. Kolimācijas kļūdu kontrolei pastiprinātu uzmanību pievērš vietās, kur ir intensīva transporta kustība vai citi mērījumus ietekmējoši faktori.

41. Pieļaujamās mērījumu standartnovirzes:

41.1. blīvas apbūves teritorijās:

41.1.1. līdz 5" – virzieniem;

41.1.2. līdz 5 mm + 20 ppm – attālumiem;

41.1.3. līdz 12 mm/km – paaugstinājumiem;

41.2. skrajas apbūves teritorijās:

41.2.1. līdz 7" – virzieniem;

41.2.2. līdz 7 mm + 30 ppm – attālumiem;

41.2.3. līdz 15 mm/km – paaugstinājumiem.

42. Pieļaujamās nosakāmo vietējā tīkla punktu standartnovirzes pret dotajiem punktiem:

42.1. koordinātām:

42.1.1. līdz 10 mm – blīvas apbūves teritorijā;

42.1.2. līdz 15 mm – skrajas apbūves teritorijā;

42.2. normālajiem augstumiem:

42.2.1. līdz 5 mm – blīvas apbūves teritorijā;

42.2.2. līdz 7 mm – skrajas apbūves teritorijā.

43. Mērījumu rezultātus apkopo vietējā tīkla pilnveidošanas pārskatā, kura neatņemama sastāvdaļa ir ģeodēzisko datu izmaiņu saraksts un kurā ietverta šāda informācija:

43.1. paskaidrojuma raksts:

43.1.1. vispārīgā informācija:

43.1.1.1. darba mērķis, pasūtītājs, izpildītājs, darba rajons un tā platība;

43.1.1.2. darba sākuma un beigu datums;

43.1.1.3. izmantotā koordinātu un augstumu sistēma;

43.1.1.4. saistošie normatīvie dokumenti;

43.1.1.5. tiešie darba izpildītāji;

43.1.2. vietējā tīkla shēmas apraksts:

43.1.3. esošie un no jauna ierīkotie ģeodēziskie punkti, to nostiprinājumi (zīmes tips);

43.1.4. dotie valsts tīkla punkti un projekta ietvaros noteiktie globālās pozicionēšanas punkti;

43.1.5. globālās pozicionēšanas mērījumi:

43.1.5.1. dotie punkti un to koordinātas;

43.1.5.2. nosakāmie globālās pozicionēšanas punkti, mērījumu shēma, instrumenti un metodika;

43.1.5.3. iegūtās globālās pozicionēšanas punktu koordinātas un to precizitātes novērtējums;

43.1.6. poligonometrijas mērījumi:

43.1.6.1. doto punktu koordinātas un augstumi;

43.1.6.2. mērījumos izmantotie instrumenti, metodika un lauka darbu precizitātes novērtējums;

43.1.6.3. datu apstrāde, aprēķināto koordinātu un augstumu precizitātes novērtējums;

43.2. atjaunoto punktu koordinātu un augstumu saraksts (5.pielikums);

43.3. vietējā tīkla punktu koordinātu un augstumu izmaiņas salīdzinājumā ar agrākajiem datiem (6.pielikums);

43.4. ģeodēzisko punktu abrisi;

43.5. pilnveidotā vietējā tīkla shēma.

44. Vietējā tīkla pilnveidošanas pārskatu sagatavo persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai, un iesniedz izvērtēšanai un saskaņošanai pašvaldībai.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

45. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

46. Pašvaldība izvērtē un saskaņo pilnveidošanas pārskatu. Pilnveidošanas pārskata izvērtēšanas procesā pašvaldībai ir tiesības pieaicināt ekspertus – personas, kuru kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai un kurām ir praktiskā pieredze pilnveidošanas pārskata sastādīšanā.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

47. Ja plānota saimnieciskā darbība vietējā tīkla punkta aizsargjoslā, darbības veicējam vai pasūtītājam plānotās darbības iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldības noteiktu par vietējo tīklu atbildīgo personu. Ja vietējā tīkla punkts tiek iznīcināts, jauna ģeodēziskā punkta ierīkošanas un vietējā tīkla segmenta pilnveidošanas izmaksas sedz persona, kura pasūtījusi vai veikusi darbus.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

48. Pašvaldība nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieku informēšanu par nepieciešamību saglabāt vietējā tīkla punktus.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

49. Pašvaldība nodrošina vietējā tīkla punktu apsekošanu un aizpilda apsekošanas kartīti (2. pielikums).

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

50. Persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai un kura veic darbus atbilstoši kompetencei, informē pašvaldību par darbos izmantoto vietējā tīkla punktu stāvokli, iesniedzot pilnībā aizpildītu apsekošanas kartīti.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

51. Pamatojoties uz saņemto apsekošanas kartīti vai apsekošanas kartītē iekļaujamo informāciju, pašvaldības noteiktā par vietējo tīklu atbildīgā persona veic izmaiņas vietējā tīkla uzskaitē.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

52. Ģeodēziskā punkta ierīkošanu saskaņo ar tā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kurā punkts tiek ierīkots.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

53. Vietējā tīkla punktu atzīst par iznīcinātu, ja:

53.1. tas atrodas zem cietā seguma;

53.2. zīmes centrs ir izrakts, izlauzts vai citādi bojāts un nav piemērots ģeodēzisko raksturlielumu glabāšanai.

54. Vietējā tīkla uzskaitē punktu atzīmē kā iznīcinātu pēc tam, kad pašvaldības noteiktā par vietējo tīklu atbildīgā persona akceptējusi iznīcināšanas aktu (3. pielikums).

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

55. Vietējo tīklu pilnveido, ja:

55.1. ģeodēzisko datu precizitāte neatbilst šo noteikumu 4.punktā minētajai precizitātei;

55.2. kādā vietējā tīkla segmentā tiek bojāti vai iznīcināti ģeodēziskie punkti;

55.3. citos gadījumos atbilstoši pašvaldības ieskatiem.

(Grozīts ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

56. Iznīcināta vai bojāta vietējā tīkla punkta ģeodēziskos raksturlielumus pilnveido, piesaistot to valsts tīklam. Blīvi apbūvētā teritorijā pilnveidošanā iesaista vismaz 10 vietējā tīkla punktus.

56.¹ Informāciju, vēsturiskos datus, apsekošanas un pilnveidošanas rezultātus par savā pārziņā esošajiem vietējā tīkla punktiem ģeotelpiski sakārtotā veidā publicē pašvaldība. Par publicēšanas veidu un detalizāciju lemj pašvaldība.

(MK 28.07.2026. noteikumu Nr. 425 redakcijā)

(Nodaļa svītrota ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

57. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

58. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

59. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

60. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

61. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

62. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

63. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

64. Vietējās pašvaldības pirmreizējo vietējā tīkla apzināšanu un izvērtēšanu, kuras ietvaros pārbauda ģeodēzisko punktu atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām, nodrošina ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.

65. (Svītrots ar MK 28.07.2026. noteikumiem Nr. 425)

66. Līdz vietējā tīkla apzināšanai, izvērtēšanai un pilnveidošanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā datubāzē nodrošina šādu vēsturisko informāciju:

66.1. aģentūra – tās rīcībā esošo informāciju par triangulācijas tīkla 1.–4.klases un globālās pozicionēšanas 3.klases punktiem;

66.2. vietējā pašvaldība – tai elektroniski nodoto informāciju par vietējā tīkla ģeodēziskajiem punktiem.