Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums
I nodaļa
Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

2.pants. Ugunsdrošības jēdziens

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.

3.pants. Ugunsdzēsības jēdziens

Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

II nodaļa
Ugunsdrošība un ugunsdzēsība

4.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas

(1) Valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības.

(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

5.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu veidošana

(1) Iestādes, organizācijas, komercsabiedrības un pašvaldības var izveidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus.

(2) Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti izveidojami sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos, kas iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kādiem sprādzienbīstams un ugunsbīstams objekts iekļaujams minētajā sarakstā, kā arī kārtību, kādā šajā sarakstā iekļaujami īpaši svarīgi objekti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

6.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sadarbība

(1) Katra ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un organizācijas pienākums ir sniegt savstarpēju palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.

(2) Kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību;

2) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā;

3) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.

8.pants. Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi

Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, kas saistīti ar ugunsgrēku profilaksi un ugunsgrēku dzēšanu, kā arī veikt glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā.

9.pants. Atbildība par ugunsdrošību iestādē, organizācijā un komercsabiedrībā

(1) Par ugunsdrošību iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā ir atbildīgs tās vadītājs.

(2) Attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītāja pienākums ir:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildi;

2) nodrošināt darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā;

3) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

4) pēc valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieprasījuma sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

5) ugunsgrēka gadījumā līdz ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ierašanās brīdim organizēt ugunsdzēsības pasākumus.

10.pants. Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir:

1) uzturēt īpašumā (valdījumā) esošās un īrētās ēkas un telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

2) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

11.pants. Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) ugunsgrēka gadījumā ziņot par to ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

12.pants. Ugunsdrošības prasības

Prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzība

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši savai kompetencei:

1) likumā noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi;

2) sniegt fiziskajām un juridiskajām personām atzinumus par:

a) atbilstību ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām un pieļaujamajām atkāpēm no tām,

b) ugunsdrošības pasākumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības;

3) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

(3) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana

(1) Ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada tā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ir notikuma vietā.

(2) Visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas ir pakļautas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam.

(3) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.

15.pants. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības

Lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud fiziskās personas, materiālās vērtības un vidi, vai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:

1) dot rīkojumu:

a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā,

b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to daļas,

c) demontēt iekārtas,

d) pārvietot transportlīdzekļus;

2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;

3) iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

16.pants. Ugunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi īpašos objektos

Īpašos objektos (diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militārajos objektos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.

17.pants. Ugunsgrēku un to seku uzskaite

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita ugunsgrēkus un apkopo informāciju par to radītajām sekām.

18.pants. Izglītošana ugunsdrošības jautājumos

(1) Apmācību, kas saistīta ar ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā, veic izglītības iestādes. Apmācības saturu nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošības jomā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

19.pants. Atbilstības novērtēšana

(1) Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšana veicama saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

(2) Ministru kabinets apstiprina obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, kā arī nosaka attiecībā uz tām izvirzāmās būtiskās prasības.

20.pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

III nodaļa
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

21.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatuzdevumi

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — iestāde), kas realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, uzrauga normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī koordinē iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību.

(2) Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

22.pants. Iestādes darbības principi

(1) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no šo personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.

(2) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī iedzīvotājiem.

(3) Iestāde nepiedalās politisko vai starpnacionālo konfliktu novēršanas un masu nekārtību likvidācijas pasākumos.

23.pants. Iestādes starptautiskie sakari

(1) Iestāde uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām.

(2) Iestāde piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.

(3) Iestāde atbilstoši savai kompetencei starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību citu valstu teritorijā.

24.pants. Iestādes finansēšana

Iestādes finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3) ziedojumi un dāvinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

25.pants. Iestādes funkcijas

(1) Iestādes funkcijas ir šādas:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli un ārkārtējo situāciju iespējamību Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, sniegt Iekšlietu ministrijai, pašvaldībām, kā arī citām fiziskajām un juridiskajām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un glābšanas jomā;

2) organizēt un veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanu;

4) veikt glābšanas darbus, dzēšot ugunsgrēkus;

5) veikt glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem;

6) organizēt, vadīt un veikt glābšanas un meklēšanas darbus iekšējos ūdeņos;

7) atbilstoši savam tehniskajam nodrošinājumam un iespējām veikt citus glābšanas darbus;

8) sadarbībā ar citām institūcijām plānot pasākumus, lai nodrošinātu gatavību avāriju novēršanai ar jonizējošā starojuma avotiem saistītā darbības jomā;

9) sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos glābšanas darbus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām;

10) piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā un valsts uzraudzībā;

11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties tādu pasākumu plānošanā, kas veicami, lai sagatavotos rūpniecisko avāriju novēršanai, un sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju likvidēšanas pasākumus;

12) organizēt, veikt un vadīt neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus pēc ķīmiskajām avārijām, arī bīstamo kravu avārijām un citiem ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu uzglabāšanu vai lietošanu saistītiem negadījumiem;

13) gādāt par iedzīvotāju drošību ugunsgrēka vai avārijas gadījumā, sniegt pirmo palīdzību atbilstoši iestādē dienējošo personu profesionālajām zināšanām un iestādes iespējām;

14) gādāt, lai, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, tiktu nodarīti pēc iespējas mazāki materiālie zaudējumi un kaitējums videi;

15) nodrošināt vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa (112) līnijas darbību;

16) atbilstoši savai kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus;

17) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu;

18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt valsts materiālo rezervju izmantošanu;

19) piedalīties ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas;

20) apmācīt iestādē dienējošās un strādājošās personas, kā arī organizēt apmācības procesu;

21) apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to apmācību;

22) atbilstoši savai kompetencei piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanā;

23) veikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības propagandu;

24) veikt zinātniskās pētniecības darbu ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamās iekārtas, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normas nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Iestādes vadība

(1) Iestādi vada priekšnieks, kura kandidatūru apstiprina Ministru kabinets un kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

(2) Uz iestādes priekšnieka amatu var kandidēt tikai ierēdņi, kuriem ir augstākā izglītība un speciālā izglītība ugunsdrošības jomā, kā arī darba stāžs specialitātē nav mazāks par 10 gadiem.

(3) Iestādes priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.

27.pants. Iestādes struktūra un personālsastāvs

(1) Iestādei ir centrālais aparāts, kā arī patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības.

(2) Iestādē amatus ieņem specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turpmāk — ierēdņi) un darbinieki, kuri strādā, pamatojoties uz darba līgumu.

28.pants. Ierēdņu pieņemšana dienestā

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuriem ir vismaz vidējā izglītība un pabeigta pamatapmācība ugunsdzēsības jomā vai kuri mācās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā;

2) kuri prot latviešu valodu;

3) kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst iestādē noteiktajām prasībām.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras:

1) sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

2) atvaļinātas no dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ;

3) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

4) ir vai ir bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

5) ir radniecībā ar tiešo priekšnieku (persona, kura ar tiešo priekšnieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, arī brāļi un māsas).

29.pants. Ierēdņu kategorijas un speciālās dienesta pakāpes

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala šādās kategorijās:

1) ierindas sastāvs;

2) jaunākais komandējošais sastāvs;

3) vidējais komandējošais sastāvs;

4) vecākais komandējošais sastāvs;

5) augstākais komandējošais sastāvs.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2) jaunākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

3) vidējā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

4) vecākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

5) augstākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.

(3) Amatiem atbilstošo speciālo dienesta pakāpju sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

30.pants. Pretendentu konkurss uz vakantajiem amatiem

(1) Pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem, norādot pretendentam izvirzāmās prasības saskaņā ar amata aprakstu, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu, izsludina:

1) iestādes priekšnieks — laikrakstā "Latvijas Vēstnesis":

a) uz ierēdņu amatiem centrālajā aparātā,

b) uz vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošiem ierēdņu amatiem patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās;

2) attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs — vietējā laikrakstā uz pārējiem amatiem.

(2) Pretendentu konkursu uz vakanto ierēdņa amatu var neizsludināt, ja pēc iestādes priekšnieka lēmuma un atbilstoši valsts interesēm ierēdni pārceļ attiecīgajā amatā.

31.pants. Pretendentu atbilstības novērtēšana

(1) Pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija pretendentam devusi pozitīvu atzinumu par derīgumu dienestam, pretendenta atbilstību noteiktajām prasībām izvērtē iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar atestācijas komisijas atzinumu.

32.pants. Ierēdņu iecelšana amatā

(1) Iestādes priekšnieks pēc iestādes atestācijas komisijas atzinuma ieceļ amatā ierēdņus:

1) centrālajā aparātā;

2) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās — vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošos amatos.

(2) Pārējos ierēdņus amatā ieceļ patstāvīgās vai teritoriālās struktūr-vienības vadītājs pēc attiecīgās atestācijas komisijas atzinuma.

33.pants. Stažieri

(1) Pretendentu, kurš nav pabeidzis pamatapmācību ugunsdzēsības jomā, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(2) Stažieris ir tiesīgs veikt amata pienākumus tikai ierēdņa vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši amatam, kurā viņš stažējas, bet nesaņem piemaksas.

(4) Stažēšanās termiņam beidzoties, struktūrvienības vadītājs, kurš pieņēmis stažieri darbā, lemj par viņa pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā.

(5) Stažēšanās laiku ieskaita izdienā.

34.pants. Ierēdņa zvērests

Ierēdnis, stājoties amatā, dod zvērestu: "Es (vārds, uzvārds), stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, netaupot savus spēkus, glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem."

35.pants. Dienesta gaita iestādē

(1) Dienesta gaitu — speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību; kārtību, kādā tās atņem vai pazemina, kā arī kārtību, kādā ierēdni pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata; atvaļinājumu piešķiršanas kārtību; pabalstu piešķiršanas kārtību un ierēdņu profesionālās sagatavošanas kārtību — nosaka dienesta gaitas reglaments. Dienesta gaitas reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi, piemērojami un pārsūdzami disciplinārsodi, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas ierēdņu sūdzības un ierosinājumi, nosaka disciplinārais reglaments. Disciplināro reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ierēdnis var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Pēc ierēdņa vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku dienesta gaitas reglamentā noteiktajā kārtībā var pagarināt līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

(5) Uz ierēdni neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

(6) Ierēdņu pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2003.)

36.pants. Ierēdņa tiesības

Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) iekļūt visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās (turpmāk — objekti), kur izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti vai kur nepieciešams veikt glābšanas darbus;

2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus un mantu;

3) ierobežot teritoriju, kur tiek veikti ugunsdzēsības vai glābšanas darbi.

37.pants. Ierēdņa pienākumi

Ierēdņa pienākumi ir šādi:

1) pildīt savas funkcijas saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem;

2) bez iebildumiem izpildīt tiešo priekšnieku un augstāku priekšnieku likumīgos rīkojumus;

3) atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību;

4) regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kā arī uzturēt dienesta pienākumu veikšanai atbilstošu fizisko sagatavotību.

38.pants. Ierēdnim noteiktie ierobežojumi

Ierēdnim aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

39.pants. Ierēdņa atestācija

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus novērtē, kā arī ierēdni atzīst par dienestam un noteiktam amatam atbilstošu iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados.

(3) Ierēdni iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

40.pants. Ierēdņa apbalvojumi

Ir noteikti šādi ierēdņa apbalvojumi:

1) pateicība;

2) naudas balva vai cita vērtīga balva;

3) apmaksāts papildu atvaļinājums uz laiku līdz 10 darbdienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

5) kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa;

6) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi.

41.pants. Ierēdņa disciplinārsodi

(1) Ierēdnim piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (izsakāma mutvārdos vai rakstveidā);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

6) speciālās dienesta pakāpes pazemināšana par vienu pakāpi;

7) atvaļināšana no dienesta.

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina tiešais priekšnieks un izskata attiecīgā atestācijas komisija.

(3) Ierēdnis ir tiesīgs apstrīdēt viņam piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2003.)

42.pants. Ierēdņa atbrīvošana no amata

Ierēdni no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) par disciplīnas pārkāpumiem;

4) ja samazina ierēdņu skaitu vai likvidē attiecīgo amatu;

5) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu.

43.pants. Ierēdņa atvaļināšana no dienesta

(1) Ierēdni no dienesta atvaļina:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) par disciplīnas pārkāpumiem;

4) ja samazina ierēdņu skaitu;

5) ja ierēdnis ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) ja ierēdnis ir ievēlēts vai iecelts amatā citā institūcijā;

7) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu;

8) sakarā ar ierēdņa nāvi.

(2) Ierēdni var atvaļināt:

1) viņam sasniedzot dienestam noteikto maksimālo vecumu;

2) viņam sasniedzot izdienas pensijas saņemšanai noteikto izdienas laiku.

(3) Ja tiesa par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības piespriedusi ierēdnim sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, iekšlietu ministrs ir tiesīgs atļaut viņam turpināt dienestu.

44.pants. Ierēdņa darba laiks

(1) Ierēdnim noteikta 40 stundu darba nedēļa.

(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni iesaista darbā pēc noteiktā darba laika.

45.pants. Ierēdņa darba samaksa un apgāde

(1) Ierēdņa darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnis dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Apgādes normas un kārtību nosaka Ministru kabinets.

46.pants. Ierēdnim piešķiramie pabalsti

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai, ja, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums.

(2) Bērna piedzimšanas gadījumā ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā:

1) smagas nelaimes gadījumā;

2) sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

3) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(4) Sakarā ar atvaļināšanu no dienesta šā likuma 43.panta pirmās daļas 2., 4. un 6.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos ierēdnis saņem atvaļināšanas pabalstu.

(5) Ja, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ierēdnis gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(6) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikto pabalstu apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 01.01.2005. Sk. Pārejas noteikumus.)

47.pants. Ierēdņa atvaļinājumi

(1) Ierēdnim piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) mācību atvaļinājumu, ja viņš sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

(2) Ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir:

1) četras kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir līdz 10 gadiem;

2) piecas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 10 līdz 20 gadiem;

3) sešas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 20 līdz 25 gadiem;

4) septiņas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir vairāk nekā 25 gadi.

48.pants. Ierēdņa veselības aprūpe

Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu.

(19.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

49.pants. Ierēdņa formas tērps

(1) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu.

(2) Ierēdni nodrošina ar ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo speciālo apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(3) Formas tērpa aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, kā arī mantiskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets. Formas tērpa nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

50.pants. Ierēdņa nodrošināšana ar dzīvokli

(1) Iestādei ir tiesības pirkt dzīvokļus un mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas savām vajadzībām.

(2) Ja ierēdni dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc iestādes lūguma pašvaldība var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā.

51.pants. Mācību izdevumu segšana ierēdnim

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Ierēdnis, kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis iestādē mazāk nekā piecus gadus un tiek atbrīvots no amata (izņemot šā likuma 43.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētos gadījumus), iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā atmaksā iestādes segto mācību maksas daļu.

52.pants. Ierēdnim piešķiramās kompensācijas

(1) Kārtību, kādā nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri ierēdnim, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, un šīs kompensācijas apmēru nosaka iestādes priekšnieks.

(2) Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Ierēdnim, kurš dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(4) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

53.pants. Ierēdņa pensija

Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

54.pants. Ierēdņa tiesiskā aizsardzība

(1) Ierēdnis ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Nepakļaušanās ierēdņa likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā. Viņa veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim vai rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī ierēdņa dzīvības vai veselības apdraudēšana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.

(5) Ierēdnim nav saistoši politisko organizāciju (partiju), to apvienību un nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ugunsdrošību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; 2002, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.).

2. Šā likuma 46.panta otrajā daļā noteiktais pabalsts līdz 2005.gada 1.janvārim ierēdnim tiek izmaksāts iestādes priekšnieka noteiktajā apmērā no iestādei attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda.

3. Šā likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

3.1 Šā likuma 52.panta otrā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.novembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 7.septembra noteikumi nr.317 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments";

2) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.440 "Ugunsdrošības noteikumi";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.148 "Noteikumi par uzturdevas kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm";

4) Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumi nr.447 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ierindas un komandējošā sastāva formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un mantiskās apgādes normas";

5) Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumi nr.460 "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments";

6) Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi nr.283 "Noteikumi par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2003.)

5. Likuma 28.panta pirmajā daļā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to ierēdņu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuri stājušies dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 13.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 24.10.2002.Stājas spēkā: 01.01.2003.Tēma:  Vides tiesības; Valsts drošība un aizsardzība; Administratīvā atbildība; UgunsdrošībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 165, 13.11.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 12.12.2002.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
68293
{"selected":{"value":"04.05.2004","content":"<font class='s-1'>04.05.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2020","iso_value":"2020\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"20.11.2019","iso_value":"2019\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2019.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-19.11.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.2012","iso_value":"2012\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-10.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.2010","iso_value":"2010\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.2008","iso_value":"2008\/01\/12","content":"<font class='s-1'>12.01.2008.-18.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.01.2008","iso_value":"2008\/01\/05","content":"<font class='s-1'>05.01.2008.-11.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2006","iso_value":"2006\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2006.-04.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2006","iso_value":"2006\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2006.-30.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2005","iso_value":"2005\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2005.-27.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-05.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2004","iso_value":"2004\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-03.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2003","iso_value":"2003\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-19.06.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.05.2004
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva