Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts drošības iestāžu likums
Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.

(27.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

2. pants. Valsts drošības iestādes

Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti.

(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

3. pants. Izlūkošana un pretizlūkošana

(1) (Izslēgta ar 27.06.2002. likumu.)

(2) Izlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku, tās vitāli svarīgām valsts interesēm.

(3) Pretizlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.

(4) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Valsts drošības iestāžu padomi apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības saskaņā ar izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

4. pants. Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats

Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums, šis likums, Operatīvās darbības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas reglamentē nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, pienākumus un tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

5. pants. Valsts drošības iestāžu darbības pamatprincipi

(1) Valsts drošības iestāžu darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot vispārējās cilvēka tiesības, sadarbojoties ar pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

(2) Valsts drošības iestāžu darbība ir vērsta tikai uz Latvijas Republikas drošības garantēšanu, un tā nedrīkst apdraudēt citu valstu drošību.

(3) Veicot izlūkošanas, pretizlūkošanas vai citus ar valsts drošības garantēšanu saistītus pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, draudēt pielietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus.

(4) Valsts drošības iestāžu darbības veidam, apjomam un intensitātei ir jāatbilst valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei.

(5) Valsts drošības iestāžu darbība nav ierobežojama atkarībā no personu pilsonības (pavalstniecības), dzimuma, tautības, vecuma, dzīvesvietas, izglītības, sociālā, dienesta un mantiskā stāvokļa un amata, to politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, piederības pie partijām vai citām sabiedriskajām organizācijām.

(6) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko, reliģisko organizāciju un komersantu darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams noziedzīgu nodarījumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai.

(7) Neviens, izņemot amatpersonas, kuras tam īpaši pilnvarojis likums, nav tiesīgs iejaukties valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbībā, ja vien tā nav pretlikumīga. Šo iestāžu amatpersonas un darbinieki par savu darbību ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Valsts drošības iestāžu darbībā tiek ievērots ar likumu noteikto pilnvaru (kompetences) norobežošanas princips. Šo iestāžu darbinieku statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi viņu likumisko pienākumu veikšanai. Viņu darbība drīkst būt vērsta vienīgi uz to mērķu sasniegšanu vai to uzdevumu pildīšanu, kas noteikti šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

6. pants. Personas tiesību un brīvību aizsardzība

Ja persona uzskata, ka valsts drošības iestādes ar savu rīcību ir pārkāpušas tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par valsts drošības iestādes amatpersonas rīcības atbilstību likumam, vai arī griezties ar prasību tiesā.

Otrā nodaļa
VALSTS VARU UN PĀRVALDI REALIZĒJOŠO INSTITŪCIJU
KOMPETENCE VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU VADĪŠANĀ

7. pants. Saeimas kompetence

(Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

8. pants. Nacionālas drošības padomes kompetence

(Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

9. pants. Ministru kabineta kompetence

(Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

Trešā nodaļa
VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU ORGANIZĀCIJA

10. pants. Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi

(1) Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu;

8) izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā;

10) tām noteiktās kompetences ietvaros klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām.

(2) (Izslēgta ar 18.06.2009. likumu)

(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 13.10.2005., 18.06.2009. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2010.)

11. pants. Valsts drošības iestāžu kopums

(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

3) Drošības policija;

4) (izslēgts ar 06.05.1998. likumu).

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās valsts drošības iestādes tām noteiktās kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi.

(3) Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1998., 10.06.1999., 06.12.2001., 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

12. pants. Valsts drošības iestāžu padome

(1) Valsts drošības iestāžu vadītāju kopums ir Valsts drošības iestāžu padome, kuras vadītāju izvirza no drošības iestāžu vadītāju vidus.

(2) Valsts drošības iestāžu padome:

1) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

2) saskaņo informācijas apriti, tās analīzes un izmantošanas kārtību valsts drošības iestādēs;

3) izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu;

4) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās;

5) izskata normatīvo aktu projektus valsts drošības iestāžu darbības jautājumos;

6) izvērtē valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti;

7) izskata un saskaņo valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības nolikumus.

(3) Valsts drošības iestāžu padomes sēdēs var piedalīties ģenerālprokurors.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2007. Sk. 29.03.2007. likuma Pārejas noteikumus.)

13. pants. Satversmes aizsardzības birojs

Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciāls likums.

(07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

14. pants. Militārās izlūkošanas un drošības dienests

(1) Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus šajā likumā noteiktos uzdevumus.

(2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

1) iegūst un nodrošina Aizsardzības ministriju, tās padotībā esošās iestādes, citas valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas, kā arī Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas un izlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos;

3) veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos, un kontrolē to izpildi;

4) pārbauda pretendentus, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas (licences), kuras izsniedz Aizsardzības ministrija atsevišķu licencēšanai pakļautu komercdarbības veidu veikšanai, un sniedz atzinumu par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu.

(3) Militārās izlūkošanas un drošības dienests darbojas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam.

(4) Militārās izlūkošanas un drošības dienests savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts.

(5) (Izslēgta ar 02.06.2005. likumu)

(6) (Izslēgta ar 27.06.2002. likumu)

(7) Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir Latvijas Republikas nacionālā signālu izlūkošanas iestāde, kas veic un kontrolē signālu izlūkošanu un nodrošina iegūtās informācijas aizsardzību.

(06.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004., 02.06.2005. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2010.)

15. pants. Drošības policija

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās kompetences ietvaros;

4) valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu juridisko personu darbības koordinēšanu pretterorisma jomā un valsts politikas īstenošanas analīzi šajā jomā.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Militārā policija. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Operatīvās darbības likumu, kā arī likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) (Izslēgta ar 13.10.2005. likumu.)

(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 13.10.2005. un 20.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

16. pants. Zemessardzes štāba Informācijas dienests

(Izslēgts ar 06.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 03.06.1998.)

17. pants. Informācijas aizsargāšana

(1) Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju.

(2) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki dod slepenības zvērestu:

"Es, ___________________, zvēru, ka bez īpaša pilnvarojuma neizpaudīšu vai nedarīšu zināmu nevienai iestādei vai personai informāciju, kas man ir kļuvusi zināma vai pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu ___________________."

(iestādes nosaukums)

(3) Zvēresta došanai pakļauto amatpersonu un darbinieku kopumu, kā arī zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(4) Par zvēresta laušanu vainīgās personas atbild reglamentā (nolikumā) un likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

Ceturtā nodaļa
DIENESTS VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDĒS

18. pants. Dienests valsts drošības iestādēs

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura neprot latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona reabilitēta;

6) kurai liegta pieeja valsts noslēpumam;

7) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

8) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

9) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

10) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(3) Pamatnosacījumus iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums "Par valsts noslēpumu" un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

(4) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un Latvijas nepilsoņi drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai tad, ja ir:

1) valsts drošības iestādes vadītāja atzinums par nepieciešamību izmantot šo personu profesionālās zināšanas un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir saņēmusi atbilstošu motivētu iesniegumu;

2) izpildīti likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētie nosacījumi;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas piekrišana attiecībā uz iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.

(5) Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu.

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(7) Valsts drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas to dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transporta līdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, kad tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(8) (Izslēgta ar 20.06.2000. likumu)

(9) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(10) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(11) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(12) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(13) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1999., 20.06.2000., 27.06.2002., 07.04.2004., 02.06.2005., 15.06.2006. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

19. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu tiesības

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības:

1) savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;

2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, to skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;

3) savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības, piekļūt šai informācijai un to saņemt. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas;

4) pildot dienesta pienākumus un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanas un citu dokumentu pieprasīšanas brīvi iekļūt (ieiet) iestādēm, komersantiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls statuss;

5) ja nepieciešams, ārpus kārtas tikt nodrošinātām ar braukšanas biļetēm jebkura veida sabiedriskā transporta līdzekļos, bet, ja biļešu nav, — tikt nodrošinātām ar iespēju iekāpt un braukt šajos transporta līdzekļos;

6) dienesta interesēs bez maksas izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos — arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu jāatlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. To glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs. Pielietojot ieročus un speciālos līdzekļus, jāievēro likuma «Par policiju» prasības;

8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.

(2) Šajā pantā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

20. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku tiesību ierobežojumi

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos, dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā;

2) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

3) izmantojot dienesta stāvokli, izlemt jautājumus, kas saistīti ar pašas amatpersonas vai darbinieka vai to tuvu radinieku personiskajām interesēm.

(2) Valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem piederošais īpašums un tā pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai vai šo amatpersonu un darbinieku pārcelšanai citā amatā.

(3) Valsts drošības iestāžu amatpersonām amatu savienošanas ierobežojumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

21. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas, pildot dienesta uzdevumu, izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.

(3) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

(4) Valsts drošības iestādes vadītājs par valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka prettiesisku vai neētisku rīcību, izvērtējot pārkāpuma smagumu, piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku līdz vienam gadam;

4) pazemināšanu amatā;

5) atbrīvošanu no darba (dienesta).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 27.06.2002. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

22. pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu pensijas

Valsts drošības iestāžu amatpersonām izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī Satversmes aizsardzības biroja darbinieku izdienas pensijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

23.1 pants. Pabalsti, kompensācijas un piemaksa valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

Piektā nodaļa
VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU STRUKTŪRA,
TO DARBĪBAS FINANSĒŠANA, VISPĀRĒJĀ VADĪBA UN KONTROLE

24. pants. Valsts drošības iestāžu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana, šo iestāžu darbības finansēšana

(1) Pēc valsts drošības iestādes vadītāja priekšlikuma valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu apstiprina atbildīgais ministrs. Valsts drošības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tiem personāla atlases un iecelšanas jautājumiem, pār kuru risināšanu atbildīgais ministrs neveic pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajā kārtībā un apmērā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieki saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(3) Valsts drošības iestāžu darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004., 02.06.2005. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25. pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole un pārraudzība

(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.

(3) Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem.

(4) Atbildīgais ministrs veic pārraudzību pār sev padoto valsts drošības iestādi visās jomās, izņemot valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesus un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 04.07.2004. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

26. pants. Valsts drošības iestāžu darbības uzraudzība

(1) Ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori veic uzraudzību pār valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar valsts drošības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju. Informācijas avotu identitāte atklājama tikai tādos gadījumos, kad tie ir tieši iesaistīti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, turklāt vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem — tikai ar valsts drošības iestādes vadītāja atļauju; informācijas avotu identitāti atklāt uzraudzības kārtībā ir aizliegts.

(2) Prokuroriem, kuri uzrauga valsts drošības iestādes, informācijas aizsargāšanas pienākumi ir tādi paši kā šo iestāžu darbiniekiem.

(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.

(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(5) Valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas ir saistīti ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, stājas spēkā pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru.

(6) Šā panta piektajā daļā minētie iekšējie normatīvie akti nav jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Augstākās padomes un Augstākās padomes Prezidija lēmumus:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,35./36.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35./36.nr.).

2. Divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam pārņemt Latvijas Republikas Drošības dienestu savā pakļautībā, izstrādājot šajā laikā jaunu Drošības dienesta nolikumu.

3. Ar brīdi, kad Ministru kabinets pārņēmis savā pakļautībā Latvijas Republikas Drošības dienestu un apstiprinājis šā dienesta nolikumu, atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta štatu saraksta apstiprināšanu";

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992. gada 4. jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta šaujamieroču, munīcijas un brizantīvo vielu iegādes, uzskaites, glabāšanas un izsniegšanas reglamentu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta pārdēvēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.).

4. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 5. maijā.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 19. maijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 05.05.1994.Stājas spēkā: 19.05.1994. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 59 (190), 19.05.1994.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
57256
{"selected":{"value":"13.01.2010","content":"<font class='s-1'>13.01.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.01.2010","iso_value":"2010\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2010.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-12.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","iso_value":"2009\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2009","iso_value":"2009\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-02.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.08.2007","iso_value":"2007\/08\/04","content":"<font class='s-1'>04.08.2007.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.08.2007","iso_value":"2007\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2007.-03.08.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.2007","iso_value":"2007\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.2007.-02.08.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2007","iso_value":"2007\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2007.-10.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2006","iso_value":"2006\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2006.-09.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2005","iso_value":"2005\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2005.-10.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2005","iso_value":"2005\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2005.-15.11.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2004","iso_value":"2004\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2004.-05.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.07.2002","iso_value":"2002\/07\/24","content":"<font class='s-1'>24.07.2002.-03.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2002","iso_value":"2002\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2002.-23.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2000","iso_value":"2000\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.2000.-02.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.1999","iso_value":"1999\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.1999.-20.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.1998","iso_value":"1998\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.1998.-13.07.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.12.1996","iso_value":"1996\/12\/05","content":"<font class='s-1'>05.12.1996.-02.06.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.08.1995","iso_value":"1995\/08\/29","content":"<font class='s-1'>29.08.1995.-04.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.05.1994","iso_value":"1994\/05\/19","content":"<font class='s-1'>19.05.1994.-28.08.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.01.2010
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)