Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 11. maija noteikumus Nr. 174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

 Ministru kabineta noteikumi Nr. 321

Rīgā 1998.gada 25.augustā (prot. Nr. 46, 11.§)

Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa

Izdoti saskaņā ar likuma "Par veterinārmedicīnu" 22.panta 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijā izmantošanai pārtikā vai tās apritē ievedama svaiga (saldēta) liellopu, aitu, kazu, cūku un viennadžu gaļa un tās subprodukti, kas nav citādi apstrādāti, tikai atvēsināti vai sasaldēti (var būt iesaiņoti vakuuma vai kontrolētas atmosfēras apstākļos), lai nodrošinātu gaļas uzglabāšanu, un ir minēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 2.preču grupā, kā arī gaļas izstrādājumi un izstrādājumi, kas izgatavoti, izmantojot gaļu, un ir minēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 16. un 19.preču grupā, un nomedīto savvaļas dzīvnieku (izņemot putnus) daļas, kuras var izmantot cilvēka uzturā (turpmāk - gaļa).

2. Šie noteikumi neattiecas uz gaļu, kas:

2.1. ir personiskā bagāža personai, kas šķērso robežu, un paredzēta personiskajai lietošanai (nepārsniedzot vienu kilogramu), izņemot svaigu (saldētu) gaļu, kuru nav atļauts ievest kā personisko bagāžu. Nomedīto savvaļas dzīvnieku (izņemot putnus) daļas, kuras var izmantot cilvēka uzturā, atļauts ievest ar Valsts veterinārā dienesta atļauju;

2.2. ir pasta sūtījums privātai personai, kas paredzēts personiskajai lietošanai (nepārsniedzot vienu kilogramu), izņemot svaigu (saldētu) gaļu, kuru nav atļauts ievest kā pasta sūtījumu;

2.3. saskaņā ar pavaddokumentiem nav paredzēta cilvēka uzturam, bet citiem mērķiem (izstādēm, speciāliem pētījumiem u.tml.). Šādā gadījumā kravas ievedējs - kravas īpašnieks vai tā pilnvarota persona - saņem Valsts veterinārā dienesta atļauju un nodrošina gaļas uzglabāšanu, tās atlieku iznīcināšanu vai nosūtīšanu atpakaļ uz eksportētājvalsti. Valsts veterinārais inspektors kontrolē, lai gaļa netiktu izlietota citiem mērķiem.

3. Ja tiek pārkāpti šo noteikumu 2.punktā minētie nosacījumi, gaļa termiski jāapstrādā vai jāiznīcina ar Valsts veterināro dienestu saskaņotā vietā atbilstoši valsts sanitārā robežinspektora norādījumiem un veterinārajām prasībām.

4. Piemērojot Muitas likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8., 14. un 15.punktā minētās muitas procedūras, gaļu pēc veterinārās pārbaudes, ko veicis valsts sanitārais robežinspektors, kuram ir veterinārārsta kvalifikācija, atļauts pārvietot pāri Latvijas Republikas muitas robežai (turpmāk - ievest) caur Ministru kabineta noteiktiem valsts (muitas) robežas caurlaides punktiem, ievērojot šo noteikumu prasības.

II. Gaļas eksportētājvalstis un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem atļauts Latvijā ievest gaļu

5. Latvijā atļauts ievest gaļu no tām valstīm vai to daļām, kas iekļautas gaļas eksportētājvalstu sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem sarakstiem sastādījis Valsts veterinārais dienests un apstiprinājis zemkopības ministrs.

6. Latvijā atļauts ievest gaļu, kas ražota šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā ietvertās valsts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri nodrošina Latvijas prasību vai tām līdzvērtīgu prasību izpildi un ir iekļauti gaļas eksportētājuzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem sarakstiem sastādījis Valsts veterinārais dienests un apstiprinājis zemkopības ministrs.

7. Lai noteiktu valsts vai tās daļas atbilstību Latvijas prasībām vai tām līdzvērtīgām prasībām un pieņemtu lēmumu par valsts vai tās daļas iekļaušanu šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā, Valsts veterinārais dienests novērtē attiecīgās valsts:

7.1. dzīvnieku vispārējo veselības stāvokli;

7.2. veterinārā dienesta struktūru un pilnvaras;

7.3. normatīvos aktus un pasākumus dzīvnieku slimību profilaksē un apkarošanā;

7.4. dzīvnieku barības piedevu, veterināro zāļu un citu vielu lietošanu dzīvniekiem un tās kontroli;

7.5. vides piesārņojumu, kas var ietekmēt cilvēku un dzīvnieku veselību;

7.6. informācijas sistēmas efektivitāti un regulāru informētību par dzīvnieku slimību parādīšanos un izplatīšanās novēršanu;

7.7. sniegtās garantijas šajā punktā minēto jautājumu kontrolē.

8. Ja valsts, tās daļa vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav iekļauts šo noteikumu 5. vai 6.punktā minētajā sarakstā, Valsts veterinārais dienests attiecīgajā valstī vai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) veic inspekciju saskaņā ar starptautiskās veterinārmedicīnas organizācijas - Starptautiskā epizootiskā biroja - izstrādātajām vadlīnijām valsts veterināro dienestu novērtēšanā un Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitārā un fitosanitārā līguma principiem. Izdevumus, kas saistīti ar inspekcijas veikšanu, sedz ieinteresētā puse.

9. Ja valsts, tās daļa vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atbilst šo noteikumu 6. un 7.punktā minētajām prasībām, Valsts veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par attiecīgās valsts, tās daļas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu attiecīgajā sarakstā.

10. Valsts veterinārais dienests ir atbildīgs par šo noteikumu 5. un 6.punktā minēto sarakstu sastādīšanu un papildināšanu atbilstoši izmaiņām Eiropas Savienības attiecīgajos sarakstos, kā arī publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīšanu Sanitārajai robežinspekcijai divu darbadienu laikā pēc valsts, tās daļas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanas attiecīgajā sarakstā.

11. Latvijā gaļu drīkst ievest Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas ievēro prasības attiecībā uz pārtikas apriti. Valsts veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma veic tā apsekošanu attiecībā uz pārtikas aprites prasību ievērošanu un, ja saņemts pozitīvs atzin u ms, iekļauj attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts veterinārās uzraudzības objektu sarakstā, kuru publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un sniedz attiecīgu informāciju Latvijas Pārtikas centram.

III. Gaļas ievešanas ierobežojumi

12. Gaļai jābūt iegūtai no dzīvniekiem, kas dzimuši eksportētājvalstī vai uzturējušies tajā vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms kaušanas. Govis, aitas un kazas to dzīves laikā nedrīkst būt ēdinātas ar atgremotāju audus saturošu barību, kas ražota no tādā valstī iegūtām izej v ielām, kurā reģistrēta lipīga, hroniska, progresējoša pieaugušo govju nervu sistēmas slimība (govju spongiozā encefalopātija) vai hroniska, lēni progresējoša aitu un kazu lipīga slimība (scrapie).

13. Liemenim jābūt apzīmogotam atbilstoši eksportētājvalsts veterinārajām prasībām, kas saskaņotas ar Valsts veterināro dienestu.

14. Ja tiek ievesti svaigi (saldēti) dzīvnieku liemeņi, uz pusēm sadalītiem cūku liemeņiem un uz pusēm vai četrās daļās sadalītiem govju un zirgu liemeņiem jābūt rekonstruējamiem. Ja minētie liemeņi nav rekonstruējami, tos ievest aizliegts.

15. Gaļai jābūt iepakotai un marķētai atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

16. Transportlīdzekļiem, kuros pārvadā gaļu, jābūt attiecīgi sagatavotiem un dezinficētiem. Gaļas transportēšanas apstākļiem jāatbilst Latvijas prasībām.

17. Latvijā lietošanai pārtikā nav atļauts ievest:

17.1. gaļu, kas iegūta no kuiļiem vai kriptorhīdām cūkām (vīrišķās kārtas dzīvnieks ar nepilnīgi attīstītiem dzimumorgāniem, kura gaļa atbilst kuiļa gaļas īpašībām);

17.2. gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nav sasnieguši 14 dienu vecumu;

17.3. gaļu, kas apstrādāta ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu;

17.4. gaļu, kurā konstatētas vielas, kas ietekmē gaļas kvalitāti un organoleptiskās īpašības;

1 7.5. maltu vai līdzīgi sasmalcinātu gaļu, kas sadalīta gabalos, mazākos par 100 gramiem (izņemot ievešanu pārstrādei, ja tiek nodrošināta pietiekama valsts uzraudzība);

17.6. gaļu, kas neatbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām;

17.7. asinis;

17.8. liellopu galvas, izņemot mēli.

18. No valstīm vai to daļām, kas iekļautas šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā, aizliegts ievest gaļu, ja:

18.1. valstī vai tās daļā dzīvniekus vakcinē pret slimībām, kuras Latvijā netiek reģistrētas un pret kurām Latvijā dzīvniekus nevakcinē;

18.2. valsts, tās daļa vai tajā esošais ganāmpulks saskaņā ar Starptautiskā epizootiskā biroja izstrādāto Starptautisko dzīvnieku veselības kodeksu ir bijis vai ir uzskatāms par lipīgu slimību skartu un pastāv risks ievest attiecīgo slimību. Valsts veterinārais dienests riska faktoru novērtē, pamatojoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro līgumu un Eiropas Savienības un Latvijas veterinārajām prasībām.

19. Kravas ievedējs vismaz divas darbadienas pirms gaļas ievešanas paziņo Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktam par kravu, tās ievešanas vietu un laiku. Sanitārā robežinspekcija informē kravas ievedēju par ievešanas kārtību (ja ievešanas noteikumos ir izmaiņas).

20. Uz valsts robežas atbilstoši šiem noteikumiem un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem tiek veikta kravas veterinārā pārbaude.

21. Ja tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu prasībām, valsts sanitārajam robežinspektoram ir tiesības aizliegt gaļas ievešanu un:

21.1. ja pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai vai videi, kravu aizturēt iznīcināšanai un uzraudzīt līdz brīdim, kad uzraudzību pārņem Valsts veterinārais dienests. Muitas amatpersonas kravu nogādā iznīcināšanai ar Valsts veterināro dienestu saskaņotā vietā un tā uzraudzībā;

21.2. ja krava nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai vai videi, nosūtīt to atpakaļ;

21.3. ja risks ir neliels, pēc kravas ievedēja pieprasījuma lemt par kravas pārstrādi, iznīcināšanu vai izmantošanu citiem mērķiem (ne cilvēka uzturam) saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta norādījumiem.

22. Izdevumus, kas saistīti ar kravas iznīcināšanu, piespiedu pārstrādi vai transportēšanu uz pārstrādes vai iznīcināšanas vietu, sedz kravas ievedējs.

23. Lai ievestu gaļu, nepieciešams eksportētājvalsts pilnvarotās veterinārās institūcijas izdots veterinārais (veselības) sertifikāts, kas ir saskaņots ar Valsts veterināro dienestu un apliecina gaļas atbilstību Latvijas prasībām.

24. Gaļas ievešanai ir derīgs veterinārā (veselības) sertifikāta oriģināls, kas ir:

24.1. noformēts gan latviešu, gan eksportētājvalsts valodā vai arī tikai angļu, vācu vai krievu valodā;

24.2. noformēts katrai kravai un katram saņēmējam (norādot nosūtītāju);

24.3. izdots kravas nosūtīšanas dienā;

24.4. noformēts uz vienas lapas;

24.5. eksportētājvalsts veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta parakstīts un apzīmogots. Ja sertifikātā ir labojumi vai svītrojumi, tiem jābūt atrunātiem.

25. Ja eksportētājvalstī ir lipīgas slimības uzliesmojums, zemkopības ministrs pēc Valsts veterinārā dienesta priekšlikuma papildus šo noteikumu prasībām ir tiesīgs noteikt, ka nepieciešama veterinārā atļauja gaļas ievešanai.

26. Izdevumus, kas saistīti ar veterinārās atļaujas gaļas ievešanai izsniegšanu, sedz kravas ievedējs saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi.

IV. Noslēguma jautājumi

27. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.novembri.

28. Valsts veterinārais dienests veterinārās atļaujas gaļas ievešanai izsniedz līdz 2000. gada 31.decembrim.

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 321Pieņemts: 25.08.1998.Stājas spēkā: 01.11.1998.Zaudē spēku: 01.06.1999.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 246/247, 27.08.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
49495
01.11.1998
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"