Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.451

Rīgā 1997.gada 23.decembrī (prot. nr.72 43.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas".

2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.03.01-84* "Betona un dzelzsbetona konstrukcijas. Projektēšanas normas", kurus ar 1984.gada 20.augusta lēmumu nr.136 apstiprinājusi PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas" prasībām nav obligāta.

4. Aprēķina temperatūru betona un dzelzsbetona konstrukcijām nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01).

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā)

5. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Pro­jek­tēšanas pamatprincipi" apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumus, drošuma un slodžu kombināciju koeficientus nosaka saskaņā ar­ SNiP 2.01.07-85 prasībām.

5.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā)

5.2 Ekonomikas ministrija:

5.2 1. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā;

5.2 2. iesniedz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam publicēšanai interneta vietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 203-97 “Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas” izpildei.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)

6. Noteikumi stājas spēkā 1998.gada 1.maijā.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
Latvijas būvnormatīvs LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smagā, smalkgraudainā, vieglā, šūnu un porainā, kā arī saspriedzošā (briestošā) betona ēkām un būvēm, kas atrodas sistemātiskā no plus 50 °C līdz mīnus 40 °C temperatūras iedarbībā.

2. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, transporta tuneļu, caurteku, autoceļu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona kon­strukcijām, uz armocementa konstrukcijām, ko izgatavo no betona, kura vidē­jais blīvums ir mazāks par 500 kg/m3 vai lielāks par 2500 kg/m3, kā arī uz betonpolimēriem un polimērbetoniem, kaļķu, sārņu, jaukto saistvielu (izņemot to lietojumu šūnbetonā), ģipša un speciālo saistvielu betonu, speciālo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktūras betonu.

3. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredzētas darbam īpašos ekspluatācijas apstākļos -vidē ar agresīvu iedarbību uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijām, paaugstināta mitruma apstākļos u.tml., jāievēro papildprasības, kas izvirzītas atbilstošajos normatīvajos aktos.

4. Ar aprēķiniem, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu be­tona un dzelzsbetona konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pār­sniegšanu.

5. Projektējot ēkas un būves, jāizmanto konstruktīvās shēmas, kas no­drošina gan visas ēkas un būves, gan atsevišķu tās konstrukciju nepieciešamo stiprību, noturību un telpisko nemainību visās būvdarbu un ekspluatācijas stadijās.

6. Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavoša­nas apstākļiem specializētajos uzņēmumos.

7. Monolītām konstrukcijām jāparedz unificēti izmēri, kas ļauj izmantot inventārveidņus, kā arī apvienotus telpiskus stiegrojuma karkasus.

8. Saliekamās konstrukcijās sevišķa uzmanība jāpievērš savienojumu stiprībai un ilgizturībai. Ar dažādu konstruktīvo un tehnoloģisko pasākumu palīdzību elementu un mezglu savienojumu konstrukcijām jānodrošina piepūļu pārnešanas drošība, pašu elementu stiprība sadures zonā, kā arī mezglā papildus iestrādātā betona savienošanās ar konstrukcijas betonu.

9. Betona elementus lieto:

9.1. galvenokārt spiestās konstrukcijās, kas darbojas uz spiedi, ja garenspēka ekscentricitāte ir tik maza, ka nepārsniedz šo noteikumu 152.punktā noteiktās vērtības;

9.2. atsevišķos gadījumos arī spiestās konstrukcijās ar lielākām ekscentricitātēm, kā arī liektās konstrukcijās, kad to sagrūšana tieši neapdraud cilvēka dzīvību un iekārtas saglabāšanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.).

10. Par betona konstrukcijām tiek uzskatītas tādas konstrukcijas, kuru stiprību ekspluatācijas laikā nodrošina betons viens pats.

11. Par ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru uzskata visaukstākās piecdienes vidējo gaisa temperatūru attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"") (turpmāk – LBN 003-01). Aprēķina tehnoloģiskās temperatūras nosaka projektēšanas uzdevumā.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12. Par apkārtējās vides gaisa mitrumu uzskata viskarstākā mēneša ārējā gaisa vidējo relatīvo mitrumu attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar LBN 003-01 vai apkurināmu ēku telpu iekšējā gaisa relatīvo mitrumu.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.1 (Svītrots ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)

12.2 Sabiedriski nozīmīgu būvju betona un dzelzsbetona konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998-1:2008 "8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.3 Kombinētās tērauda un betona konstrukcijas (dzelzsbetona konstrukcijas ar stingo stiegrojumu) projektē saskaņā ar standartu LVS EN 1994-1-1:2009 "4. Eirokodekss – Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana – 1-1.daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām" un LVS EN 1994-1-2:2007 "4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-2.daļa: Vispārīgie noteikumi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana" prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.4 Ja kādam šā būvnormatīva 12.1 un 12.3 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.5 Ja betona un dzelzsbetona konstrukcijas un kombinētās tērauda betona konstrukcijas projektē atbilstoši šā būvnormatīva 12.1 punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtību nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

13. Šajā būvnormatīvā būvkonstrukciju projektēšanā lietojamie apzīmējumi un to indeksi lietoti saskaņā ar standartu LVS ISO 3098-0:2008 "Ražojumu tehniskā dokumentācija. Raksts. 0.daļa: Vispārīgās prasības". Galvenie burtu apzīmējumi, kā arī šajos noteikumos lietotie termini doti 1. un 2.pielikumā.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

1.1. Aprēķinu pamatprasības

14. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst nestspējas (pirmās grupas robežstāvokļu) aprēķina prasībām un atbilstoši normālas ekspluatācijas aprēķinu (otrās grupas robežstāvokļu) prasībām.

15. Pirmās grupas robežstāvokļu aprēķinam jānodrošina konstrukcijas pret:

15.1. trauslu, stīgru, plastisku vai cita veida sagrūšanu (stiprības aprēķins, ja nepieciešams, ņemot vērā konstrukciju izlieci pirms sagrūšanas);

15.2. konstrukcijas formas (plānsienu konstrukciju noturīguma aprēķins utt.) vai tās stāvokļa (atbalstsienu apgāšanās un slīdēšanas aprēķins; iedziļinātu vai apakšzemes rezervuāru, sūkņu staciju u.tml. uzpeldēšanas aprēķins) noturī­guma zaudēšanu;

15.3. noguruma sagrūšanu (daudzkārtējās kustīgās vai pulsējošās slodzes iedarbībā esošo konstrukciju -celtņpasiju, gulšņu, atsevišķu nelīdzsvaroto ma­šīnu rāmjveida pamatu vai zem tām esošu pārsegumu – izturības aprēķins u.tml.);

15.4. spēka faktoru un ārējās vides kopējās nelabvēlīgās iedarbības radīto sagrūšanu (agresīvas vides periodiska vai pastāvīga iedarbība, periodiska sasalšana un atkušana, ugunsgrēka u.tml. iedarbība).

16. Otrās grupas robežstāvokļu aprēķinam konstrukcijas jānodrošina pret:

16.1. plaisu rašanos, kā arī to pārmērīgu vai ilgstošu atvēršanos, ja ekspluatācijas noteikumi nepieļauj plaisu rašanos vai ilgstošu atvēršanos;

16.2. pārmērīgiem pārvietojumiem (izliecēm, sašķiebšanos vai pagrieša­nos, kā arī svārstībām).

17. Visas konstrukcijas, kā arī atsevišķu tās elementu robežstāvokļu aprē­ķinus parasti veic visās tās izgatavošanas, transportēšanas, būvdarbu un eks­pluatācijas stadijās, turklāt aprēķina shēmām jāatbilst pieņemtajiem konstruktī­vajiem risinājumiem.

18. Plaisu atvēršanās un pārvietojumu aprēķinus var neveikt, ja izmēģinājuma pārbaudēs vai dzelzsbetona konstrukciju lietošanas praksē ir konstatēts, ka plaisu atvēršanās nepārsniedz pieļaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatācijas stadijā ir pietiekams.

19. Slodžu un iedarbību lielumi, uzdevuma drošuma, slodžu drošuma un slodžu kombināciju koeficientu vērtības, kā arī slodžu iedalījums pastāvīgās un mainīgās jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" (turpmāk -LBN 004) noteiktajam.

20. Aprēķinot otrās (ekspluatācijas) grupas robežstāvokļus, slodzes jāņem atbilstoši šo noteikumu 26. un 36.punktam. Turklāt pie ilgstošām slodzēm pieder arī daļa no īslaicīgo slodžu pilnās vērtības, kas paskaidrots LBN 004, bet īslaicīgā slodze aprēķinā jāsamazina par lielumu, kas ņemts vērā ilgstošajā slodzē. Slodžu kombināciju un slodžu samazināšanas koeficienti attiecas uz īslaicīgo slodžu pilno vērtību.

21. Betona un dzelzsbetona konstrukciju ugunsdrošība atbilst būvju ugunsdrošību reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

22. Aprēķinot saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportē­šanas un montāžas piepūļu iedarbību, elementa pašsvara slodzei jāievēro dina­miskuma koeficients: 1,60 -transportējot, 1,40 -paceļot un montējot. Minē­tajiem dinamiskuma koeficientiem var ņemt noteiktā kārtībā pamatotas zemākas vērtības, tomēr ne zemākas par 1,25.

23. Saliekamām monolīti saistītām konstrukcijām, kā arī monolītām konstrukcijām ar nesošo stiegrojumu jāaprēķina to stiprība, plaisu rašanās un atvēršanās, kā arī pārvietojumu (izlieču) iespējas divās konstrukciju darba stadijās:

23.1. līdz brīdim, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons iegūst noteikto stiprību, -betona masas un citu šajā būvdarbu posmā darbojošos slodžu iedarbībā;

23.2. pēc tam, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons ir ieguvis noteikto stiprību, -no slodzēm, kas darbojas šajā būvdarbu posmā un konstrukciju ekspluatējot.

24. Statiski nenoteicamās dzelzsbetona konstrukcijās slodžu un piespiedu pārvietojumu piepūles, mainoties temperatūrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., kā arī piepūles statiski nosakāmās konstrukcijās ar deformētām shēmām parasti aprēķina, ievērojot betona un stiegrojuma neelastīgās defor­mācijas un plaisu esamību.

25. Konstrukcijām, kuru aprēķina metodika ar dzelzsbetona neelastīgo īpašību ievērošanu nav izstrādāta, kā arī šādi izstrādāta aprēķina starpstadijās piepūles statiski nenoteicamās konstrukcijās pieļaujams aprēķināt, pieņemot, ka to elastība ir lineāra.

26. Atkarībā no darba apstākļiem un stiegrojuma veida konstrukcijām vai to daļām tiek izvirzītas šādas plaisizturības prasību kategorijas:

26.1. 1.kategorija -plaisu rašanās nav pieļaujama;

26.2. 2.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga atvēršanās acr1, garantējot pēc tam to drošu aizvēršanos (aizspiešanos);

26.3. 3.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga acr2 atvēršanās.

27. Ar plaisu īslaicīgu atvēršanos jāsaprot to atvēršanās pastāvīgu, ilgsto­šu un īslaicīgu slodžu kopīgā iedarbībā, bet ar ilgstošu - tikai pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā.

28. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības, kā arī plaisu atvēruma pieļaujamās robežvērtības neagresīvas vides apstākļos apkopotas:

28.1. konstrukciju caurlaidības ierobežošanai -1.tabulā;

28.2. stiegrojuma saglabāšanas nodrošināšanai -2.tabulā.

1.tabula

Konstrukciju darba apstākļi

Konstrukciju plaisizturības prasību kategorija un plaisu pieļaujamie robežplatumi acrc1 un acrc2, kas nodrošina mitruma caursūkšanās ierobežošanu (mm)

1. Elementi, kas uztver šķidrumu un gāzu spiedienu:

 

-ar pilnīgi stieptu šķērsgriezumu

1.kategorija 1)

-ar daļēji spiestu šķērsgriezumu

3.kategorija

acrc1 = 0,3

acrc2 = 0,2

2. Elementi, kas uztver beramu materiālu spiedienu

3.kategorija

acrc1 = 0,3

acrc2 = 0,2

1)Konstrukcijas jāveido iepriekšsaspriegtas. Īpaša pamatojuma gadījumā šīs konstrukcijas var veidot bez iepriekšējās saspriegšanas, bet tādā gadījumā to plaisizturībai jāatbilst 3.kategorijas prasībām.

2.tabula

Konstrukciju ekspluatācijas apstākļi

Konstrukciju plaisizturības prasību kategorija un pieļaujamais plaisu atvēruma robežplatums acrc1 un acrc2, kas nodrošina stiegrojuma saglabāšanos (mm)

A-I, A-II, A-IIIBun A-IV klases stieņveida stiegroju-mam, B-I un Bp-I klases stiepļveida stiegrojumam

A-V un A-VI klases stieņveida stiegrojumam B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3,5mm un lielāku diametru

B-II, Bp-II un K-7 klases stiepļveida stiegrojumam ar 3mm un mazāku diametru, AT-VII klases stieņveida stiegrojumam

1. Slēgtās telpās

3.kategorija

acrc1 = 0,4

acrc2 = 0,3

3.kategorija

acrc1 = 0,3

acrc2 = 0,2

3.kategorija

acrc1 = 0,2

acrc2 = 0,1

2. Ārpus slēgtām telpām, kā arī gruntī virs vai zem gruntsūdens

3.kategorija

acrc1 = 0,4

acrc2 = 0,3

3.kategorija

acrc1 = 0,2

acrc2 = 0,1

2.kategorija

acrc1 = 0,2

3. Gruntī ar mainīgu grunts-ūdens līmeni

3.kategorija

acrc1 = 0,3

acrc2 = 0,2

2.kategorija

acrc1 = 0,2

2.kategorija

acrc1 = 0,1

Piezīmes.

1. Trosēs par pamatu ņemta ārējās kārtas stieple.

2. Konstrukcijām ar A-V klases stieņveida stiegrojumu, tās ekspluatējot slēgtās telpās vai ārpus tām, ja ir pieredze šādu konstrukciju projektēšanā un ekspluatācijā, lielumus acrc1 un acrc2 var palielināt par 0,1 mm, salīdzinot ar šo noteikumu 2.tabulā dotajiem.

29. Ekspluatācijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu rašanās ap­lēsē, to atvēršanās vai aizvēršanās aprēķinos jāņem saskaņā ar šo noteikumu 3.tabulu.

30. Ja konstrukcijās vai to daļās, kuru plaisizturībai noteiktas 2. vai 3.kategorijas prasības, no šo noteikumu 3.tabulā minētajām slodzēm plaisas nerodas, šīm konstrukcijām nav jāaprēķina plaisu īslaicīga atvēršanās vai aiz­vēršanās (2.kategorijai) vai īslaicīga un ilgstoša plaisu atvēršanās (3.kate­gorijai).

31. Šo noteikumu 26.punktā noteiktās dzelzsbetona konstrukciju plais­izturības prasību kategorijas attiecas gan uz stateniskām, gan slīpām (attiecībā pret garenasi) plaisām.

32. Lai izvairītos no garenplaisu atvēršanās, jāveic konstruktīvi pasāku-
mi -jāievieto atbilstošs šķērsstiegrojums, bet iepriekšsaspriegtiem elementiem arī jāierobežo spiedes spriegumu vērtības betonā tā iepriekšējās saspriegšanas stadijā.

33. Iepriekšsaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma pārvades zonas garuma robežās nav pieļaujama plaisu rašanās ar koeficientu γf= 1,0 aprēķināto pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā. Iepriekšējie spriegumi stiegrās spriegumu pārvades zonas garumā tiek ņemti lineārā kāpinājumā no nulles līdz maksimālajām aprēķinātajām vērtībām. Šo prasību var neievērot tai šķērsgriezuma daļai, kas atrodas starp reducētā šķērsgriezuma smagumcentru un iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā stiepto skaldni, ja šajā daļā nav iepriekšsaspriedzamais stiegrojums bez enku­riem.

34. Ja saskaņā ar aprēķinu iepriekšsaspriegto elementu ekspluatācijas slodžu iedarbībā spiestajā zonā izgatavošanas, transportēšanas un būvdarbu sta­dijā garenasij rodas stateniskas plaisas, jāņem vērā stieptās zonas plaisizturības pazemināšanās elementu ekspluatācijā, kā arī to izliekuma palielināšanās. Elementiem, kas paredzēti daudzkārtējai slodzes iedarbībai, tādu plaisu rašanās nav pieļaujama.

35. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturīga nest­spējas izsīkšana vienlaikus ar plaisu rašanos betona stieptajā zonā, stieptā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums jāpalielina ne mazāk kā par 15%, salīdzinot ar stiprības aprēķinā noteikto.

36. Konstrukciju elementu izlieces un nobīdes nedrīkst pārsniegt maksimālās, kas noteiktas LBN 004.

3.tabula

Konstrukciju plaisizturības prasību kategorija

Slodzes un to drošuma koeficienti (γf), kas jālieto, aprēķinot

plaisu rašanos

plaisu atvēršanos

plaisu aizvēršanos

īslaicīgu

ilgstošu

1

Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,5*

-

-

2

Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf > 1,0* (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt īslaicīgu plaisu atvēršanos un aizvēršanos)

Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0

-

Pastāvīgās un ilgstošās ar γf = 1,0

3

Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās ar γf= 1,0 (aprēķina, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams pārbaudīt plaisu atvēršanos)

Tās pašas

Pastāvīgās un ilgstošās ar γf= 1,0

* Koeficientu γf ņem tādu pašu kā stiprības aprēķinā.

Piezīmes.

1. Ilgstošās un īslaicīgās slodzes jāņem, ievērojot šo noteikumu 19. un 20.punkta nosacījumus.

2. Īpašās un īslaicīgās slodzes jāņem vērā plaisu rašanās aprēķinā, ja plaisu esamība var būt cēlonis katastrofai (sprādzienam, ugunsgrēkam u.tml.).

37. Aprēķinot betona un dzelzsbetona elementu stiprību uz gareniskā spiedējspēka iedarbību, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte ea, ko rada aprēķinā neievērotie faktori. Jebkurā gadījumā ekscentricitāti ea ņem ne mazāk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp šķērsgriezumiem, kas nodrošināti pret nobīdi, un 1/30 no šķērsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijās, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jāievēro iespējamā savstarpējā elementu nobīde, kas atkarīga no konstrukciju veida, montāžas paņēmieniem u.tml.

38. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspēka ekscen­tricitāte pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru eo jāņem vienlīdzīga kons­trukcijas statiskajā aprēķinā noteiktajai ekscentricitātei, bet ne mazāk par ea. Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitāti eo aprēķina kā konstrukciju statiskajā aprēķinā noteiktas ekscentricitātes un gadījuma ekscen­tricitātes summu.

39. Temperatūras un rukuma deformāciju šuvju atstatumi jānosaka aprēķina ceļā, ievērtējot pārvietojumus konstrukciju elementos no slodžu, temperatūras un rukuma deformāciju kopējās iedarbības tā, lai deformāciju rezultātā neiestātos pirmās vai otrās grupas robežstāvokļi.

1.2. Iepriekšsaspriegto konstrukciju projektēšanas papildprasības

40. Iepriekšējie spriegumi σsp, kā arī σ'sp atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'jānosaka, ievērojot pieļaujamās iepriekšējā sprieguma novirzes p tā, lai stieņveida un stiepļveida stiegrojumā:

σsp + P ≤ Rs,ser ; σsp - p ≥ 0.3Rs,ser, kur: (1)

p vērtība, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehānisku paņēmienu, ir 0,05σsp, bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehānisku paņēmienu, ir aprēķināma pēc formulas:

p = 30 +360, kur: (2)
l

p -MPa;

l -nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp atbalstu ārējām skaldnēm) metros.

41. Stiegrojumu nostiepjot automatizēti, skaitītāja vērtība formulā (2) jāmaina no 360 uz 90.

42. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionāriem balstiem, kontrolē­jamo spriegumu σcon1 un σ'con1vērtības atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'pārbaudāmas nostiepšanas beigās un jāņem vienlīdzīgas σsp un σ'sp(šo noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformācija un stiegrojuma berze (šo noteikumu 47.punkts).

43. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz sacietējuša betona, saspriedzamā stiegrojuma S un S'spriegumu vērtības, ko pārbauda nospriegojuma piepūles pielikšanas vietā, jāņem attiecīgi σcon2 un σ'con2, ko aprēķina, lai aprēķina šķērsgriezumā nodrošinātu spriegumus σsp un σ'sp, pēc šādām formulām:

; (3)

. (4)

Formulās (3) un (4):

σsp, σ'spnosaka, ņemot vērā iepriekšējo spriegumu zudumus;

P, eop -aprēķina pēc formulas (8) un (9) ar σspun σ'spvērtībām, kur ņemti vērā iepriekšējās saspriegšanas pirmie zudumi;

ysp, y'sp- apzīmējumi tie paši, kas šo noteikumu 55.2.apakšpunktā;

α= Es/Eb.

44. Pašsaspriegtu konstrukciju stiegrojumā spriegumus aprēķina tā, lai tie būtu līdzsvarā ar spriegumiem (pašspriegumu) betonā.

45. Betona pašsaspriegumu konstrukcijā aprēķina, ņemot vērā betona pašsaspriegšanās marku Sp, stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu betonā (vienass, divasu un trīsasu stiegrojums), kā arī, ja nepieciešams, - no betona rukuma un šļūdes zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot.

46. B7,5-B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas σcon1 un σ'con2 vērtības nedrīkst pārsniegt attiecīgi 400 un 550 MPa.

47. Aprēķinot iepriekšsaspriegtos elementus, jāņem vērā stiegru iepriek­šējo spriegumu zudumi.

48. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jāņem vērā:

48.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaiņas ierīcēm, spriegumu relaksācijas stiegrojumā, temperatūras atšķi­rībām, veidnes deformācijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), ātrās betona šļūdes;

48.2. otrie zudumi -no betona rukuma un šļūdes.

49. Stiegras saspriedzot reizē ar betonu, jāņem vērā:

49.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes gar kanālu sienām vai gar konstrukcijas betona virsmu;

49.2. otrie zudumi -no spriegumu relaksācijas stiegrojumā, betona ruku­ma un šļūdes, betona saspiešanās zem stiegru vītnēm un no starpbloku salaižu deformācijām (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem).

50. Stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus nosaka saskaņā ar 4.tabulu, turklāt zudumu kopējā summa, projektējot konstrukcijas, jāņem ne mazāka par 100 MPa.

51. Aprēķinot saspriegtos elementus, jāņem vērā tikai iepriekšējā sasprie­guma zudumi no betona rukuma un šļūdes atkarībā no betona pašsaspriegšanās markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jāņem vērā pašsaspriegtām konstrukcijām, ko ekspluatē pārmērīga mitruma apstākļos.

52. Aprēķinot iepriekšējā sasprieguma zudumus no betona rukuma un šļūdes pēc šo noteikumu 4.tabulas 8. un 9.pozīcijas, jāievēro šādi norādījumi:

52.1. ja konstrukcijas noslogošanas termiņš ir iepriekš zināms, zudumi jā­reizina ar koeficientu φl, ko aprēķina pēc formulas:

φ1 =4t, kur: (5)
100 + 3t

t -laiks diennaktīs, ko šļūdes radītiem zudumiem skaita no betona ie-priekšsaspriegšanas dienas, bet rukuma radītiem zudumiem -no betonēšanas pabeigšanas dienas;

52.2. konstrukcijām, kas paredzētas ekspluatēšanai gaisa mitrumā līdz
40 %, zudumi jāpalielina par 25%;

52.3. zudumu aprēķināšanai var izmantot precīzākas metodes, kas pama­totas noteiktā kārtībā, ja ir zināma cementa šķira, betona sastāvs, konstrukcijas izgatavošanas un ekspluatācijas apstākļi u.tml.

53. Stiegru iepriekšējā sprieguma vērtību ietver aprēķinā ar stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp, ko aprēķina pēc formulas:

γsp = 1 + Δγsp (6)

Plusa zīmi ņem iepriekšējā sasprieguma nelabvēlīgās ietekmes gadījumā (t.i., attiecīgajā konstrukcijas darba stadijā vai aplūkojamā elementa posmā iepriekšējais saspriegums pazemina nestspēju, veicina plaisu rašanos u.tml.), mīnusa zīmi -labvēlīgas ietekmes gadījumā.

Δγsp vērtības, stiegras nostiepjot ar mehānisku paņēmienu, ņem 0,1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehānisko paņēmienu, aprēķina pēc formulas:

, tomēr ne mazāka par 0,1, (7)

šeit:

p, σsp- atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;

np -saspriedzamā stiegrojuma stieņu skaits elementa šķērsgriezumā.

4.tabula

Faktori, kas rada iepriekšējo spriegumu zudumus stiegrās

Iepriekšējo spriegumu zudumu vērtības, stiegras saspriedzot (MPa)

uz balstiem

reizē ar betonu

1

2

3

A. Pirmie zudumi

1. Spriegumu relaksācija stiegrās:  

a) saspriedzot ar mehānisko paņēmienu:

 

 

– stiepļveida stiegras

-

– stieņveida stiegras

0,1σsp-20

-

b) saspriedzot ar elektrotermisko vai elektrotermomehānisko paņēmienu  

– stiepļveida stiegras

0,05σsp

-

– stieņveida stiegras

0,03σsp

Šeit σspņem MPa, neņemot vērā zudumus. Ja zudumu aprēķinātās vērtības izrādīsies negatīvas, tās jāņem vienlīdzīgas nullei.

-

2. Temperatūras kritums (nostieptā stiegrojuma, kas atrodas karsēšanas zonā, un ierīces, kas uztver nostiepes piepūli, temperatūras starpība)

B15–B40 klases beto-niem 1,25Δt. B45 un augstākas klases betoniem 1,0Δt, kur Δt ir karsējamā stiegrojuma un nostiepes piepūli uztverošo nekustīgo atbalstu (ārpus karsēšanas zonas) temperatūras starpība, °C. Ja nav precīzu datu, ņem Δt = 65°C.

Siltumapstrādes procesā saspriedzamo stiegro­jumu pievelkot, lai kom­pensētu temperatūras krituma zudumus, tos pieņem vienlīdzīgus nullei.

3. Pie saspriegšanas iekārtām no-vietoto enkuru deformācijas

 

, kur:

Δl - sapresēto gredzenu saplacinājums, uzsēdi­nāto uzgaļu saspiedums u.tml., ko ņem 2 mm stieņu nobīdei inventār­spīlēs; aprēķina pēc formulas:

Δl = 1,25 + 0,15d;

d -stieņa diametrs, mm;

l - nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp veidnes vai stenda balstu ārējām skaldnēm), mm. Elektrotermiskajam no­stiepšanas paņēmienam enkuru deformācijas zu­dumi aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir uzskaitīti, nosakot stiegrojuma pilnu pagarinājumu.

, kur:

Δl1 - starp enku-riem un elementa betonu novietoto gredzenu vai starpliku saplaci­nājums, ko ņem vienlīdzīgu 1 mm;

Δl2 - čaulas tipa enkuru, kluču (ar ķīļiem), enkura uzgriežņu un sa­tvērēju deformā­cija, ko ņem vien­līdzīgu 1 mm;

l - nostiepjamā stieņa (elementa) garums, mm.

4. Stiegrojuma berze:

 

a) gar kanālu sienām vai konstrukciju betona virsmu

 

 

 

-

 

 

 

, kur:

e - naturālo lo­garitmu bāze;

ω, δ - koeficienti, kas doti 5.tabulā;

x - posma garums no nostiepes ierī­ces līdz aprēķina šķērsgriezumam, m;

θ - stiegrojuma ass pagrieziena summārais leņķis, rad.;

b) ap virzienmaiņas ierīcēm

 

 

 

 

, kur:

e - naturālo logaritmu bāze;

δ - koeficients, ko pieņem 0,25;

θ - stiegrojuma ass pa-grieziena summārais leņķis, rad.;

σsp-ņem, neievērojot zudumus.

σsp-ņem, neievē-rojot zudumus

5. Tērauda veidnes deformācijas, izgatavojot iepriekšsaspriegtās dzelzsbetona konstrukcijas

, kur:

η -koeficients, ko nosaka pēc šādām formulām:

– stiegrojumu nostiepjot ar domkratu:

;

– stiegrojumu nostiepjot ar uztīšanas mašīnu, izmant1d0ot elektroter­momehānisko paņēmienu (50% piepūles rodas no spēka):

;

n - nevienlaicīgi nostiep-jamo stieņu grupu skaits;

Δl - balstu tuvināšanās pa piepūles P darbības līniju, ko nosaka, aprē­ķinot veidnes deformā­ciju;

l - atstatums starp balstu ārējām skaldnēm.

Ja nav datu par veidnes izgatavošanas tehno­loģiju un konstrukciju, zudumus no tās deformā­cijas pieņem 30 MPa.

Pie elektrotermiskā nostiepšanas paņēmiena zudumi no veidnes deformācijas aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir minēti, nosakot pilnu stiegrojuma pagari­nājumu.

-

6. Ātrā šļūde:

a) dabiski cietējošam betonam

 

 

 

 

 

α un β - koeficienti, ko ņem:

α = 0,25 + 0,025Rbp, bet ne lielāku par 0,8;

β = 5,25 - 0,185Rbp, bet ne lielāku par 2,5 un ne mazāku par 1,1;

σbp - nosaka garenstieg-rojuma S un S'smagum-centru līmenī, ņemot vērā zudumus saskaņā ar šīs tabulas 1.-5.pozīciju.

Vieglajiem betoniem ar pārvades stiprību 11MPa un mazāk koeficienta 40 vietā ņem koeficientu 60;

-

b) termiski apstrādātam betonam

Zudumus aprēķina saskaņā ar šīs tabulas 6.a.pozīciju, iegūto rezultātu pareizinot ar koeficientu 0,85.

-

B. Otrie zudumi

7. Spriegumu relaksācija:

a) stiepļveida stiegrās

 

-

 

(sk. šīs tabulas 1.pozīcijas paskaidrojumus)

b) stieņveida stiegrās

8. Betona rukums saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:Dabiski cietējošais betonsAtmosfēras spiedienā termiski apstrādāts betonsNeatkarīgi no betona cietēšanas apstākļiem
Smagā betona klasēm:   

a) B35 un zemākām

40

35

30

b) B40

50

40

40

c) B45

60

50

40

Smalkgraudainā betona grupām:

 

d) A

Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a un b po­zīciju, reizinot ar koefi­cientu 1,3.

40

e) B

Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozī­ciju, reizinot ar koe­ficientu 1,5.

50

f) C

Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozīciju tāpat kā dabiski cietē­jošam smagajam betonam.

40

Vieglajam betonam ar smalkajām pildvielām:

g) blīvām

50

45

40

h) porainām

70

60

50

9. Betona šļūde saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:

150ασbp/Rbp, ja σbp/Rbp ≤0,75

300α(σbp/Rbp - 0,375) ja σbp/Rbp >0,75, kur:

a) smagajam un vieglajam betonam ar blīvām smalkām pildvielām

σbp -tas pats, kas 6.p., bet jāņem vērā zudumi saskaņā ar šīs tabulas 1.-6.pozīciju;

α -koeficients, ko pieņem dabiski cietē­jošam betonam -1,00; atmosfēras spiedienā termiski apstrādātam betonam -0,85;

b) smalkgraudainā betona grupām:

 

A

Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozī­cijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,3.

B

Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,5.

C

Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām ar α= 0,85.

c) vieglajam betonam ar smalkām porainām pildvielām

Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,2.

10. Betona saspiešanās zem spirālveida vai gredzenveida stiegrojuma (konstrukcijām ar diametru līdz 3 m)

70 - 0,22dext, k, kur:

dext -konstruk­cijas ārējais diametrs, cm.

11. Salaižu saplacinājuma deformācija starp blokiem (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem)

 

, kur:

n -konstrukcijas un aprīkojuma šuvju skaits no-stiepjamo stiegru garumā;

Δl - salaides saplacinājums, ko ņem ar betonu piepildītām šuvēm - 0,3 mm; pie salaišanas sausā veidā - 0,5 mm;

l - nostiepjamo stiegru garums, mm.

Piezīmes.

1. Iepriekšējā sasprieguma zudumus saspriegtajā stiegrojumā S'nosaka tāpat kā stiegrojumā S.

2. Pašsaspriegtām konstrukcijām betona rukuma un šļūdes zudumus nosaka pēc izmēģinājuma datiem.

5.tabula

Kanāls vai virsma

Stiegru berzes radīto zudumu noteikšanas koeficienti saskaņā ar 4.tabulas 4.pozīciju

ω

δ stiegrojuma veidam

kūļi un troses

periodiska profila stieņi

1. Kanāls:

 

 

 

-ar metāla virsmu

0,0030

0,35

0,40

-ar betona virsmu, ko veidojis stings kanālveidotājs

0

0,55

0,65

-ar betona virsmu, ko veidojis lokans kanālveidotājs

0,0015

0,55

0,65

2. Betona virsma

0

0,55

0,65

54. Aprēķinot stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus, kā arī aprēķinot plaisu atvēršanos un deformācijas, Δγsp vērtību var ņemt vienlīdzīgu nullei.

55. Spriegumi betonā un stiegrās, kā arī betona iepriekšējās spriegošanas piepūles iepriekšsaspriegto konstrukciju aprēķinos jānosaka, ievērojot šādus norādījumus:

55.1. pret elementa garenasi stateniskos šķērsgriezumos spriegumi jānosaka pēc elastīgo materiālu aprēķina noteikumiem. Turklāt jāņem reducētais šķērsgriezums, kas ietver ar kanāliem, rievām u.tml. vājinātu betona šķērsgriezumu, kā arī visa (saspriedzamā un nesaspriedzamā) garenstiegrojuma šķērsgriezums, kas reizināts ar stiegru tērauda un betona elastības moduļu attiecību. Ja betona šķērsgriezuma daļas izgatavotas no dažādu klašu vai veidu betoniem, tās jāreducē līdz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz betona elastības moduļu attiecību;

55.2. betona iepriekšējā sasprieguma piepūli P un tās pielikšanas ekscentricitāti eop attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru (1.zīmējums) nosaka pēc šādām formulām:

; (8)

, kur: (9)

σs, σ's- betona rukuma un šļūdes radītie spriegumi nesaspriedzamajā stiegrojumā attiecīgi S un S';

ysp, y's, ys, y's- atstatumi no reducētā šķērsgriezuma smagumcentra līdz piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem attiecīgi iepriekš saspriedzamā un nesaspriedzamā stiegrojumā S un S'(1.zīmējums);

1.zīmējums.

Iepriekšējā sasprieguma piepūļu shēma stiegrās dzelzsbetona elementa šķērsgriezumā

55.3. līklīnijas saspriedzamajam stiegrojumam vērtības σspun σ'spreizina attiecīgi ar cosθ un cosθ', kur θ un θ'- stiegrojuma ass slīpuma leņķis pret elementa garenasi (aplūkojamam šķērsgriezumam);

55.4. spriegumus σspun σ'sp ņem:

55.4.1. betona saspriegšanas stadijā - ņemot vērā pirmos zudumus;

55.4.2. elementa ekspluatācijas stadijā - ņemot vērā pirmos un otros zudumus;

55.5. spriegumus σsun σ'sņem skaitliski vienlīdzīgus:

55.5.1. betona saspriegšanas stadijā - ātrās betona šļūdes radītajiem sprieguma zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6.pozīciju;

55.5.2. elementa ekspluatācijas stadijā - betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu zudumu summai saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīciju.

56. Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā σbpnedrīkst pārsniegt vērtības (pamatojoties uz betona stiprību tā saspriegšanas laikā Rbp), kas norādītas 6.tabulā.

57. Spriegumu σbp nosaka malējā spiestā betona slāņa līmenī, ņemot vērā iepriekšējā sprieguma zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-6.pozīciju un ņemot stiegru nostiepšanas precizitātes koeficientu γsp.

6.tabula

Šķēluma sasprieguma stāvoklis

Stiegrojuma nostiepšanas paņēmiens

Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā kā daļa no betona stiprības šajā stadijā σbp/Rbp, bet ne vairāk par:

centriskajā saspriegšanā

ekscentriskajā saspriegšanā

1. Spriegumi samazinās vai neizmainās ārējo slodžu iedarbībā

uz balstiem

0,85

0,95*

reizē ar betonu

0,70

0,85

2. Spriegumi palielinās ārējo slodžu iedarbībā

uz balstiem

0,65

0,70

reizē ar betonu

0,60

0,65

*Ja ir tērauda balsta detaļas un netiešais stiegrojums ar tilpuma koe­ficientu μv ≥0,05% elementiem, kurus izgatavo ar pakāpenisku spiedes piepūles pārvadi betonam posma garumā, kas nav mazāks par spriegumu pārvades zonas garumu 1p, var ņemt vērtību σbp/Rbp = 1,00.

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra jāņem saskaņā ar šo notei­kumu 11.punkta prasībām.

2. B7,5-B12,5 klases vieglajam betonam σbp/Rbp vērtības jāņem ne lielā­kas par 0,30.

58. Iepriekšsaspriegtās konstrukcijās, kurās paredzēta betona spiedes spriegumu regulēšana to ekspluatēšanas gaitā (piemēram, reaktoros, televīzijas torņos), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklāt nepie­ciešams paredzēt efektīvus pasākumus stiegrojuma korozijaizsardzībai. Ie­priekšsaspriegtām konstrukcijām bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jāatbilst plaisizturības 1.kategorijas prasībām.

1.3. Plakanisku un masīvu konstrukciju aprēķina vispārīgie noteikumi, ievērojot dzelzsbetona nelineārās īpašības

59. Plakanisko konstrukciju (sieniņsiju, pārseguma plātņu u.tml.) un masīvo konstrukciju aprēķini pirmās un otrās grupas robežstāvokļos jāveic pēc spriegumiem (piepūlēm), deformācijām un pārvietojumiem, ko aprēķina, ņemot vērā fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, bet nepieciešamības gadījumā arī šļūdi, bojājumu uzkrāšanos (ilgstošos procesos) un ģeometrisko nelinearitāti (galvenokārt plānsienu konstrukcijām).

60. Fizikālā nelinearitāte, anizotropija un šļūde jāievēro noteicošās attiecībās, kas savstarpēji sasaista spriegumus un deformācijas, kā arī materiāla stiprības un plaisizturības apstākļos. Turklāt jāievēro divas elementu deformē­šanās stadijas -pirms un pēc plaisu rašanās.

61. Pirms plaisu rašanās betonam jālieto nelineārais ortotropiskais mo­delis, kas atļauj ņemt vērā dilatācijas efekta virzītu attīstību un spiedes, resp., stiepes deformēšanās neviendabīgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskait īto faktoru izpausmi ievēro vidēji visā tilpumā. Dzel zsbe­tonam šajā stadijā jāņem vērā kopējās stiegrojuma un apkārtējā betona asu virziena deformācijas, izņemot stiegrojuma gala posmos bez speciāliem enku­riem.

62. Ja draud stiegru kūkumošanās, jāsamazina to spiedes robežspriegumi.

63. Attiecībā uz betona stiprību jāievēro spriegumu kombinācija dažādu virzienu laukumos, kā rezultātā tā izmainās, piemēram, betona pretestība divasu un trīsasu spiedei pārsniedz stiprību vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombinācijās tā var būt mazāka, nekā darbojoties tikai vienai no tām. Nepiecie­šamības gadījumos jāņem vērā spriegumu darbības ilgums.

64. Dzelzsbetona stiprības nosacījums bezplaisu stāvoklī sastādāms kā divkomponentu videi, ievērtējot abu materiālu (betona un tērauda stiegrojuma) stiprību.

65. Par plaisu veidošanās nosacījumu pieņem divkomponentu vides betona elementu stiprību.

66. Pēc plaisu rašanās jāizmanto vispārēja veida anizotropa ķermeņa modelis ar nelineārām piepūļu vai spriegumu atkarībām no pārvietojumiem, ņemot vērā šādus faktorus:

66.1. plaisu slīpuma leņķus pret stiegrām un plaisu krustošanās shēmas;

66.2. plaisu atvēršanos un to malu nobīdi;

66.3. stiegrojuma stingumu: aksiālo - ievērojot sasaisti ar betona joslām vai blokiem starp plaisām; tangenciālo - ievērojot betona pamatnes pakļāvī­gumu pret plaisu malām un attiecīgi aksiālos un tangenciālos spriegumus stiegrās plaisas robežās;

66.4. betona stingumu: starp plaisām - attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi (samazinās krustojošos plaisu shēmā); plaisās -attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi sakarā ar plaisu malu aizķeršanos, ja tās ir pietiekami šauras;

66.5. stiegrojuma -betona aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjauk­šanu starp plaisām.

67. Nestiegrotu saplaisājušo elementu deformēšanās modelī jāņem vērā tikai betona stingums starp plaisām.

68. Slīpu plaisu rašanās gadījumos jāņem vērā betona deformēšanās īpatnības virs tām.

69. Plaisu atvēršanās platums un to malu savstarpējā nobīde jānosaka pēc dažādu virzienu stieņu novirzes attiecībā pret plaisu malām, kuras tie šķērso, un ievērojot šo noviržu kopīguma noteikumus.

70. Plakano un telpisko saplaisājušo elementu stiprības noteikumiem jāpamatojas uz šādiem pieņēmumiem:

70.1. sagrūšanu rada stiegrojuma ievērojama pagarināšanās visbīsta­mākajās plaisās, kas parasti slīpi orientētas pret stiegrojuma stieņiem, un joslu vai bloku betona sadrupšana starp plaisām (piemēram, plātņu spiestajā zonā virs plaisām);

70.2. betona pretestība spiedei samazinās perpendikulārā virzienā rodošās stiepes dēļ, ko rada sasaistes spēki ar stiepto stiegrojumu, kā arī stiegrojuma šķērsnobīžu dēļ plaisu malās;

70.3. nosakot betona stiprību, jāņem vērā plaisu rašanās shēmas un plaisu slīpuma leņķi pret stiegrojumu;

70.4. stiegrojuma stieņos jāņem vērā to ass virzienā vērstie normāl­spriegumi; pieļaujams ņemt vērā tangenciālos spriegumus stiegrās plaisu vietās (tapas efekts), pieņemot, ka stieņi nemaina savu orientāciju;

70.5. sagrūšanas plaisā visi to šķērsojošie stieņi sasniedz aprēķina pretestību stiepē (stiegrojumam, kuram nav plūstamības robežas, spriegums jākontrolē deformāciju aprēķina gaitā).

71. Betona stiprība dažādās tā zonās jānovērtē pēc spriegumiem tajā kā divkomponentu vides komponentē (atskaitot stiegrojumā starp plaisām radušos reducētos spriegumus, kurus nosaka, ņemot vērā spriegumus plaisās, stiegro­juma sasaisti ar betonu un aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu).

72. Pietiekamas plastiskās deformācijas izturētspējīgu dzelzsbetona konstrukciju nestspēju ir pieļaujams aprēķināt ar robežlīdzsvara metodi.

73. Aprēķinot konstrukciju stiprību, deformācijas, plaisu rašanos un atvēršanos ar galīgo elementu metodi, jāpārbauda visu konstrukcijas galīgo elementu stiprības un plaisizturības noteikumi, kā arī konstrukcijas pārmērīgu pārvietojumu rašanās noteikumi. Novērtējot stiprības robežstāvokli, var pie­ņemt, ka atsevišķi galīgie elementi sagruvuši, ja tas nerada konstrukcijas progresējošu sagrūšanu un ja, apskatāmās slodzes darbībai izbeidzoties, kons­trukcijas ekspluatācijas derīgums saglabājas vai var tikt atjaunots.

2. Betona un dzelzsbetona konstrukciju materiāli
2.1. Betons

74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām, ko projektē atbilstoši šo noteikumu prasībām, jāparedz spēkā esošo standartu noteiktie konstrukciju betoni:

74.1. smagais vidējā blīvuma betons virs 2200 kg/m3, līdz 2500 kg/m3 ieskaitot;

74.2. smalkgraudainais vidējā blīvuma betons virs 1800 kg /m3;

74.3. vieglais betons ar blīvu un porainu struktūru (šajos noteikumos termini "vieglais betons" un "porainais betons" tiek lietoti attiecīgi blīvas struktūras vieglbetona un porainas struktūras vieglbetona (ar porainības pakāpi vairāk par 6%) apzīmēšanai);

74.4. autoklavētas un neautoklavētas cietēšanas šūnbetons;

74.5. speciālais betons -spriegojošais (briestošais).

75. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarībā no to nozīmes un darba apstākļiem jānosaka betona kvalitātes rādītāji, no kuriem galvenie ir:

75.1. spiedes stiprības klase - B;

75.2. aksiālās stiepes stiprības klase - Bt (nosaka gadījumos, kad šim raksturojumam ir galvenā nozīme un to kontrolē ražošanā);

75.3. salizturības marka - F (nosaka konstrukcijām, kuras mitrā stāvoklī ir pakļautas pārmaiņus sasalšanai un atkušanai);

75.4. ūdenscaurlaidības marka - W (nosaka konstrukcijām, kurām ir noteiktas caurlaidības ierobežošanas prasības);

75.5. vidējā blīvuma marka - D (nosaka konstrukcijām, kurām bez konstruktīvām prasībām ir noteiktas siltumizolācijas prasības);

75.6. spriegojošā (briestošā) betona pašsaspriegšanās marka - Sp (nosaka pašsaspriegtām konstrukcijām, kad šo raksturojumu ņem vērā aprēķinā un kontrolē ražošanā); šajā gadījumā:

75.6.1. betona spiedes un aksiālās stiepes stiprības klases atbilst betona garantētās stiprības vērtībai MPa ar nodrošinātību 0,95;

75.6.2. betona pašsaspriegšanās marka parāda betona iepriekšējā sprieguma vērtību MPa, kas rodas tā izplešanās (briešanas) rezultātā pie garenstiegrojuma blīvuma koeficienta μ = 0,01.

76. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām ir jāparedz šādu klašu un marku betoni:

76.1. spiedes stiprības klases betons:

76.1.1. smagais betons - B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.2. spriegojošais betons - B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.3. smalkgraudainā betona grupas (smalkgraudainā betona grupa (A, B, C) jāuzrāda konstrukciju darba zīmējumos):

76.1.3.1. A - dabiskās cietēšanas vai atmosfēras spiedienā siltum­apstrādei pakļautais betons ar smilšu grauda rupjuma moduli virs 2,0 - B3,5; B5; B7,5; B10; B12.5; B15; B20; B25; B30; B35; B40;

76.1.3.2. B - moduli 2,0 un mazāk - B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30;

76.1.3.3. C - autoklavēts - B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.4. vieglais betons ar vidējā blīvuma markām:

D 800, D 900 -

B2,5; B3,5; B5; B7; B7,5

D 1000, D 1100 -

B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5

D 1200, D 1300 -

B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15

D 1400, D 1500 -

B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30

D 1600, D 1700 -

B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35

D 1800, D 1900 -

B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40

D 2000 -

B20; B25; B30; B35; B40

76.1.5. šūnbetons ar vidējā blīvuma markām:

 

autoklavēts

neautoklavēts

D 500 -B1; B1,5;

-

D 600 -B1; B1,5; B2; B2,5B1; B1,5
D 700 -B1,5; B2; B2,5; B3,5B1,5; B2; B2,5
D 800 -B2,5; B3,5; B5B2; B2,5; B3,5
D 900 -B3,5; B5; B7,5B3,5; B5
D 1000 -B5; B5,7; B10B5; B7,5
D 1100 -B5; B7,5; B10B5; B7,5
D 1100 -B7,5; B10; B12,5; B15B7,5; B10
D 1200 -B10; B12; B15B10; B12,5

76.1.6. porainais betons ar vidējā blīvuma markām:

D 800, D 900, D 1000, D 1100, D 1200, D 1300 -B2,5; B3,5; B5; B7,5
D1400 -B3,5; B5; B7,5

76.1.7. pieļaujams izmantot starpklašu betonu ar spiedes stiprības klasēm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodrošinās cementa ekonomiju, salīdzinot ar atbilstošu B25 un B30 klases betona izmantošanu, un nepazeminās konstrukcijas pārējos tehniskos un ekonomiskos rādītājus;

76.2. aksiālās stiepes stiprības klases betons: smagais, spriegojošais, smalkgraudainais un vieglais - Bt0,8, Bt1,2, Bt1,6, Bt2, Bt2,4, Bt2,8, Bt3,2;

76.3. salizturības klases betons:

76.3.1. smagais, spriegojošais un smalkgraudainais betons - F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.2. vieglais betons - F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.3. šūnbetons un porainais betons - F15, F25, F35, F50, F75, F100;

76.4. ūdenscaurlaidības markas betons:

76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons - W2, W4, W6, W8, W10, W12;

76.4.2. spriegojošam betonam ūdenscaurlaidības marka nav zemāka par W12 un projektos to var neuzrādīt;

76.5. vidējā blīvuma markas betons:

– vieglais betons

D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400, D1500, D1600, D1700, D1800, D1900, D2000

– šūnbetons

D500, D600, D700, D800, D900, D1000, D1100, D1200

– porainais betons

D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400;

76.6. pašsaspriegšanās markas betons:

– spriegojošais betons

Sp0,6, Sp0,8, Sp1,2, Sp1,5, Sp2, Sp2, Sp3, Sp4

77. Betona vecumu atbilstoši tā spiedes un aksiālās stiepes stiprības klasēm projektēšanā nosaka pēc iespējamiem reāliem termiņiem konstrukcijas noslogošanai ar projektētajām slodzēm, būvēšanas paņēmiena un betona cietēšanas apstākļiem. Ja minēto datu nav, betona klasi nosaka pēc 28 diennaktis ilgas cietēšanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegādes stiprība jānodrošina atbilstoši GOST 13015.0-83 un konkrētu veidu konstrukciju standartiem.

78. Dzelzsbetona konstrukcijās nedrīkst izmantot:

78.1. smago un sīkgraudaino betonu, kura spiedes stiprības klase ir zemāka par B7,5;

78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprības klase vienslāņa konstrukcijām ir zemāka par B3,5 un divslāņu konstrukcijām zemāka par B2,5.

79. Ieteicams ņemt betona spiedes stiprības klasi:

79.1. smagā un vieglā betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes iedarbību, - ne zemāku par B15;

79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieņelementiem, pie­mēram, kolonnām, kas uzņem lielas celtņu slodzes, un daudzstāvu ēku apakšējo stāvu kolonnām -ne zemāku par B25.

80. Iepriekšsaspriegtiem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elemen­tiem betona klase atkarībā no saspriedzamā stiegrojuma veida, klases, diametra un enkurierīcēm jāpieņem ne zemāka par šo noteikumu 7.tabulā minēto.

81. Betona uzspriegojuma stiprību Rbp (betona stiprību tā saspriegšanas brīdī, ko kontrolē līdzīgi betona spiedes stiprības klasei) nosaka ne mazāku par 11MPa, bet A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegrojumam, augstas stiprības stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosēm - ne mazāku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprībai bez tam jābūt ne mazākai par 50% no pieņemtās betona spiedes stiprības klases.

82. Konstrukcijām, kuras aprēķina uz daudzkārtīgi atkārtotas slodzes iedarbību, betona klases minimālās vērtības, kas norādītas šo noteikumu 7.tabu­lā, saspriedzamajām stiepļveida un stieņveida A-IV klases stiegrām neatkarīgi no diametra, kā arī A-V klases stiegrām ar diametru 10-18 mm jāpalielina par vienu pakāpi, t.i., 5 MPa, atbilstoši paaugstinot betona uzspriegojuma stiprību.

83. Projektējot atsevišķus konstrukciju veidus, pieļaujama noteiktajā kārtībā pamatota betona minimālās klases pazemināšana par vienu pakāpi, kas ir 5 MPa, 7.tabulā norādītās vietā, attiecīgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprību.

84. Aprēķinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekšējās saspriegšanas stadijā, betona aprēķina raksturojumus pieņem kā betona klasei, kas skaitliski vienāda ar betona uzspriegojuma stiprību (lineāri interpolējot).

85. Projektējot vienlaidu norobežojošās konstrukcijas, kas veic siltum­izolācijas funkcijas, ja betona saspriegšanas relatīvais lielums σbp / Rbp ≤ 0,30, ir pieļaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielāks par 14 mm, vieglā betona klasēm B7,5 -B12,5, turklāt betona uzspriegojuma stiprībai Rbp jābūt ne mazākai par 80% no betona klases.

Saspriedzamo stiegru veids un klase

Betona klase, ne zemāka par:

1

2

1. Stiepļveida stiegru klase:

B-II (ar enkuriem)

BP-II (bez enkuriem) ar diametru līdz 5mm ieskaitot

Tas pats ar diametru 6mm un vairāk

K-7 un K-19

..

B20

B20

B30

B30

2. Stieņveida stiegru (bez enkuriem ar diametru no 10 mm līdz 18 mm ieskaitot) klases:

– A-IV

–A-V

– A-VI un AT-VII

20 mm un vairāk:

– A-IV

– A-V

– A-VI un AT-VII

..

B15

B20

B30

..

B20

B25

B30

86. Smalkgraudaino betonu bez speciāla eksperimentāla pamatojuma nedrīkst lietot daudzkārtīgi atkārtojošos slodžu iedarbībai pakļautās dzelzs­betona konstrukcijās, kā arī iepriekšsaspriegtās konstrukcijās ar vairāk nekā 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepļveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām.

87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas gropēs un uz virsmas novietotā saspriedzamā stiegrojuma korozijaizsardzībai un sasaistes nodrošināšanai ar betonu, spiedes stiprības klasei ir jābūt ne zemākai par B12,5, bet kanālu injekcijai -ne zemākai par B25.

88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montēšanai betona klase jānosaka atkarībā no savienojamo elementu darba apstākļiem, bet jāņem ne zemāka par B7,5.

89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturības un ūdensne­caurlaidības markām atkarībā no to ekspluatācijas režīma un celtniecības rajona ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru vērtībām jābūt šādām:

89.1. ēku un būvju konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) - ne zemākām par šo noteikumu 8.tabulā norādītajām;

89.2. apsildāmo ēku ārsienām -ne zemākām par šo noteikumu 9.tabulā norādītajām.

90. Ekspluatācijas vai montāžas procesā iespējamai ārgaisa negatīvo temperatūru iedarbībai pakļautu saliekamo konstrukciju elementu saduru mono­litēšanai jālieto betoni ar projektētajām salizturības un ūdensnecaurlaidības markām, kas nav zemākas par savienojamiem elementiem projektētajām.

8.tabula

Konstrukciju darba apstākļi

Betona marka, ne zemāka par:

Režīma raksturojums

Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra,°C

salizturībai

ūdensnecaurlaidībai

konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) ēku un būvju atbildīguma pakāpes klasei

I

II

III

I

II

III

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana:

 

 

 

 

 

 

 

a) ūdenspiesāti-nājuma stāvoklī

zem -20°C, līdz -40°C ieskaitot

F200

F150

F100

W4

W2

netiek normēts

zem -5°C, līdz -20°C

F150

F100

F75

W2

netiek normēts

-5°C un augstāka

F100

F75

F50

netiek normēts

b) epizodiska ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, pastā-vīgi atmosfēras iedarbībai pakļau-tas virszemes konstrukcijas)

zem -20°C, līdz -40°C ieskaitot

zem -5°C, līdz -20°C ieskaitot

-5°C un augstāka

F100

F75

F50

F75

F50

F35*

F50

F35*

F25*

W2

-

-

netiek normēts

netiek normēts

c) gaismitra stā-vokļa apstākļos bez epizodiska ūdenspiesātināju­ma (piemēram, pastāvīgi pakļau-tas apkārtējā gai-sa iedarbībai, bet no atmosfēras no-krišņu iedarbības pasargātas konstrukcijas)

zem -20°C, līdz -40°ieskaitot

zem -5°C, līdz -20°C ieskaitot

-5°C un augstāka

F75

F50

F35*

F50

F35*

F25*

F35*

F25*

F15*

netiek normēts

netiek normēts

netiek normēts

2. Iespējama epizodiska <0°C temperatūras iedarbība:

 

 

 

 

 

a) ūdenspiesātinā-juma apstākļos (piemēram, gruntī vai zem ūdens esošās konstruk-cijās)

zem -20°C, līdz -40°C ieskaitot

zem -5°C, līdz -20°C ieskaitot

F75

F50

F50

F35*

F35*

F25*

netiek normēts

netiek normēts

-5°C un augstāka

F35*

F25*

netiek normēts

b) gaismitra stā-vokļa apstākļos (piemēram, apsil-dāmu ēku iekšē-jās konstrukcijas celtniecības un montāžas laikā)

zem -20°C, līdz -40°C ieskaitot

zem -5°C, līdz -20°C ieskaitot

-5°C un augstāka

F50

F35*

F25*

F35*

F25*

F15**

F25*

F15**

-

netiek normēta

netiek normēta

netiek normēta

* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturības markas netiek normētas.

** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ūdensapgādes un kanalizācijas būvju konstrukcijām, kā arī pāļiem un čaulpāļiem betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markas jānosaka saskaņā ar atbilstošu normatīvu dokumentu prasībām.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūras ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

2.2. Betona normatīvie un aprēķina raksturojumi

91. Betona normatīvās pretestības ir pretestība prizmu aksiālai spiedei (prizmas stiprība) Rbn un pretestība aksiālai stiepei Rbtn.

92. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas Rb, Rbt un otrās grupas Rbser,, Rbt,ser robežstāvokļiem nosaka, dalot normatīvās pretestības ar atbilstošiem betona drošuma koeficientiem tā spiedē γbc vai stiepē γbt, kas galvenajiem betona veidiem minēti šo noteikumu 10.tabulā.

93. Betona normatīvās pretestības Rbn (noapaļojot) atkarībā no betona spiedes stiprības klases norādītas 12.tabulā.

94. Betona normatīvo pretestību stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stie­pes stiprība netiek kontrolēta, ņem atkarībā no betona spiedes stiprības klases saskaņā ar 12.tabulu.

9.tabula

Konstrukciju darba apstākļi

Apsildāmu ēku ārsienu betona minimālā salizturības marka

Telpas iekšējā gaisa relatīvais mitrums φint, %

Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra, °C

vieglajam betonam, šūnbetonam un porainajam betonam

smagajam betonam un smalkgraudainajam betonam

ēku atbildīguma pakāpes klasei

I

II

III

I

II

III

φint >75

zem -20°C, līdz -40°C ieskaitot

līdz -20°C

zem -5°C un augstāka

F75

F50

F35

F50

F35

F25

F35

F25

F15*

F100

F75

F50

F75

F50

netiek normēta

F50

netiek normēta

60 < φint ≤75

zem -20°C, līdz -40°C

F50

F35

F25

F50

netiek normēta

 

zem -5°C, līdz -20°C

F35

F25

F15*

netiek normēta

zem -5°C un augstāka

F25

F15*

netiek normēta

φint ≤60

zem -20°C, līdz -40°C

F35

F25

F15*

netiek normēta

zem -5°C, līdz -20°C

F25

F15*

netiek normēta

zem -5°C un augstāka

F15*

netiek normēta

* Vieglajiem betoniem salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijām ir tvaika izolācija un hidroizolācija, to salizturības markas, kas norādītas šajā tabulā, samazina par vienu pakāpi.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

95. Betona normatīvo pretestību aksiālai stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprību ražošanā kontrolē, ņem vienlīdzīgu tā garantētai aksiālās stiepes stiprībai (klasei).

96. Betona aprēķina pretestības Rb, Rbt, Rb,ser, Rbt,ser (ar noapaļošanu) atkarībā no betona spiedes un aksiālas stiepes stiprības klasēm norādītas robežstāvokļu pirmajai grupai - atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai -atbilstoši 13.tabulai.

10.tabula

Betona veids

Betona spiedes un stiepes drošuma koeficients γbcun γbt konstrukciju aprēķināšanai pēc robežstāvokļiem

pirmās grupas

otrās grupas γbcun γbt

γbc

γbtnosakot betona stiprības klasipēc

spiedes

stiepes

Smagais, spriegojošais, smalkgraudainais, vieglais un porainais betons

1,3

1,5

1,3

1,0

Šūnbetons

1,5

2,3

-

1,0

97. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem Rb un Rbt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstākļu koeficientiem γbi , kur ievērotas betona īpašību īpatnības, iedarbības ilgums, slodzes daudzkārtējā atkārtošanās, konstrukcijas darba apstākļi, izgatavošanas stadija un paņēmiens, šķērsgriezuma izmēri u.tml. Darba apstākļu koeficientu γbi vērtības norādītas 14.tabulā.

Pretestības veids

Betona veids

Pirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rbt betona aksiālās stiepes stiprības klasēm Bt

Bt0.8

Bt 1.2

Bt1.6

B12.0

Bt2.4

Bt2.8

Bt3.2

Aksiālā stiepe

Smagais, spriego-jošais, smalk-graudainais un vieglais

0,62
6,32

0,93
9,49

1,25
12,7

1,55
15,8

1,85
18,9

2,15
21,9

2,45
25,0

Piezīme. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.

12.tabula

Pretestības veids

Betona veids

Betona normatīvās pretestības Rbn, Rbtn un otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser spiedes stiprības klasēm

B1

B1,5

B2B2,5B3,5B5B7,5B10

B12,5

B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60

Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rbn un Rb,ser

smagais un smalkgrau-dainais

-

-

-

-

2,7
27,5
3,5
35,7
5,5
56,1
7,5
76,5
9,5
96,9
11,0
112
15.0
153
18,5
189
22.0
224
25,5
260
29,0
296
32,0
326
36,0
367
39,5
403
43,0
438

vieglais

-

-

-

1,9
19,4

2,7
27,5

3,5
35,7

5,5
56,1

7,5
76,5

9,5
96,9
11,0
112
15,0
153
18,9
189
22,0
224
25,5
260
29,0
296

-

-

-

-

šūnbetons

0,95
9,69

1,4
14,3

1,9
19,4

2,4
24,5

3,3
33,7

4,6
46,9

6,9
70,4

9,0
91,8

10,5
107
11,5
117

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Aksiālā stiepe Rbtn un Rbt,ser 

 

smagais

-

-

-

-

0,39
4,00

0,55
5,61

0,70
7,14

0,85
8,67

1,00
10,2
1,15
11,7

1,40
14,3

1,60
16,3

1,80
18,4

1,95
19,9

2,10
21,4

2,20
22,4

2,30
23,5

24,0
24,5

2,50
25,5

smalkgraudai-nais:

A grupa

 

-

 

-

 

-

 

-

 

0,39
4,00

 

0,55
5,61

 

0,70
7,14

 

0,85
8,67

 

1,00
10,2

 

1,15
11,7

 

1,40
14,3

 

1,60
16,3

 

1,80
18,4

 

1,95
19,9

 

2,10
21,4

 

-

 

-

 

-

 

-

B grupa

-

-

-

-

0,26
2,65

0,40
4,08

0,60
6,12

0,70
7,14

0,85
8,67
0,95
9,69

1,15
11,7

1,35
13,8

1,50
15,3

-

-

-

-

-

-

C grupa

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1,15
11,7

1,40
14,3

1,60
16,3

1,80
18,4

1,95
19,9

2,10
21,4

2,20
22,4

2,30
23,5

2,40
24,5

2,50
25,5

vieglais, ar smalko pildvielu:

blīvo

 

-

 

-

 

-

 

0,29
2,96

 

0,39
4,00

 

0,55
5,61

 

0,70
7,14

 

0,85
8,67

 

1,00
10,2

 

1,15
11,7

 

1,40
14,3

 

1,60
16,3

 

1,80
18,4

 

1,95
19,9

 

2,10
21,4

 

-

 

-

 

-

 

-

poraino

-

-

-

0,29
2,96

0,39
4,00

0,55
5,61

0,70
7,14

0,85
8,67

1,00
10,2

1,10
11,2

1,20
12,2

1,35
13,8

1,50
15,3

1,65
16,8

1,80
18,4

-

-

-

-

šūnbetons

0,14
1,43

0,22
2,24

0,26
2,65

0,31
3,16

0,41
4,18

0,55
5,61

0,63
6,42

0,89
9,08

1,00
10,2

1,05
10,7

-

-

-

-

-

-

-

-

-

13.tabula

Pretestības veids

Betona veids

Betona pirmās grupas robežstāvokļa aprēķina pretestības Rb un Rbt betona klasēm pēc spiedes stiprības

B1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60

 

Aksiālā spiede (prizmas stiprība) Rb

 

smagais un smalkgraudainais

-

-

-

-

2,1
21,4
2,8
28.6
4,5
45,9
6,0
61,2
7,5
76,5
8,5
86,7
11,5
117
14,5
148
17,0
173
19,5
199
22,0
224
25,0
255
27,5
280
30,0
306
33,0
336

vieglais

-

-

-

1,5
15,3
2,1
21,4
2,8
28,6
4,5
45,9
6,0
61,2
7,5
76,5
8,5
86,7
11,5
117
14,5
148
17,0
173
19,5
199
22,0
224

-

-

-

-

šūnbetons

0,63
6,42

0,95
9,69

1,3
13,3

1,6
16,3
2,2
22,4
3,1
31,6
4,6
46,9
6,0
61,2
7,0
71,4
7,7
78,5

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Aksiālā stiepe Rbt

smagais

-

-

-

-

0,26
2,65
0,37
3,77
0,48
4,89
0,57
5,81
0,66
6,73
0,75
7,65

0,90
9,18

1,05
10,7

1,20
12,2

1,30
13,3

1,40
14,3

1,45
14,8

1,55
15,8

1,60
16,3

1,65
16,8

smalkgraudainais:

A grupa:

 

-

 

-

 

-

 

-

 

0,26
2,65

 

0,37
3,77

 

0,48
4,89

 

0,57
5,81

 

0,66
6,73

 

0,75
7,65

 

0,90
9,18

 

1,05
10,7

 

1,20
12.2

 

1,30
13,3

 

1,40
14,3

 

-

 

-

 

-

 

-

B grupa

-

-

-

-

0,17
1,73
0,27
2,75
0,40
4,08
0,45
4,59
0,57
5,81
0,64
6,53

0,77
7,85

0,90
9,18

1,00
10,2

-

-

-

-

-

-

C grupa

-

-

-

-

-

-

-

-

-

0,75
7,65

0,90
9,18

1,05
10,7

1,20
12,2

1,30
13,3

1,40
14,3

1,45
14,8

1,55
15,8

1,60
16,3

1,65
16,8

vieglais ar smalko pildvielu: blīvo

-

-

-

0,20
2,04
0,26
2,65

0,37
3,77

0,48
4,89

0,57
5,81

0,66
6,73
0,75
7,65

0,90
9,18

1,05
10,7

1,20
12,2

1,30
13,3

1,40
14,3

-

-

-

-

 

poraino

-

-

-

0,20
2,04
0,26
2,65

0,37
3,77

0,48
4,89

0,57
5,81

0,66
6,73
0,74
7,55

0,80
8,16

0,90
9,18

1,00
10,2

1,10
11,2

1,20
12,2

-

-

-

-

šūnbetons

0,06
0,612

0,09
0,918

0,12
1,22

0,14
1,43
0,18
1,84

0,24
2,45

0,28
2,86

0,39
4,00

0,44
449
0,46
4,69

-

-

-

-

-

-

 

-

-

-

Piezīmes 12.tabulai.

1. Virs svītras dots MPa, zem svītras - kgf/cm2.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbtn un Rbt,ser vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jārei­zina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegojošajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

Piezīmes 13.tabulai.

1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm2.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Aprēķina pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbt vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegotajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

14.tabula

Faktori, kas nosaka betona darba apstākļu koeficienta lietošanu

Betona darba apstākļu koeficients

pieņemtais apzīmējums

skaitliskā vērtība

1

2

3

1. Daudzkārtējā atkārtotā slodze

γb1

 

2. Slodzes darbības ilgums:

γb2

 

a) ņemot vērā pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās slodzes, izņemot neilgas darbības slodzes, kuru summārais darbības ilgums ekspluatācijas periodā ir mazs (piemēram, celtņu slodzes, transportlīdzekļu slodzes; vēja slodzes, slodzes, kas rodas izgatavošanas, transportēšanas un celšanas gaitā u.tml.), kā arī ņemot vērā sevišķās slodzes, ko rada placīgu, briestošu un līdzīgu grunšu dabiskās deformācijas, cietēšanai un termiskai apstrādei pakļautam smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam:

 

 

– konstrukciju ekspluatācijas apstākļos, kas labvēlīgi betona stiprības pieaugšanai (piemēram, zem ūdens, mitrā gruntī vai apkārtējās vides gaisa mitrumā virs 75%)

 

1,00

– pārējos gadījumos

 

0,90

šūnbetonam un porainajam betonam neatkarīgi no ekspluatācijas apstākļiem

 

0,85

b) ņemot vērā īslaicīgās (neilgas darbības) slodzes vai sevišķās slodzes1, kas nav norādītas šīs tabulas 2.a punktā, visiem betona veidiem

 

1,10

3. Betonēšana vertikālā stāvoklī (betonēšanas slāņa augstums virs 1,5 m):

γb3

 

– smagais, smalkgraudainais, vieglais betons

 

0,85

- šūnbetons un porainais betons

 

0,80

4. Biaksiālā kombinētā spiedes-stiepes spriegumstāvokļa ietekme uz betona stiprību

γb4

atbilstoši šo noteikumu 316.punktam

5. Monolītu betona stabu un dzelzsbetona kolonnu betonēšana ar šķērsgriezuma vislielāko izmēru, kas mazāks par 30 cm

γb5

0,85

6. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana

γb6

sk.16.tab.

7. Konstrukciju iepriekšējās saspriegšanas stadija:

γb7

a) ar stiepļveida stiegrojumu:

– vieglajam betonam

1,25

– pārējiem betona veidiem

1,10

b) ar stieņveida stiegrojumu:

– vieglajam betonam

1,35

– pārējiem betona veidiem

1,20

8. Betona konstrukcijas

γb8

0,90

9. Lielas stiprības betona konstrukcijas ar koeficientu γb8

γb9

(0,3+ω) ≤1 (ω vērtību sk. 206.p.)

10. Šūnbetona mitrums

γb10

līdz 10 %

1,00

lielāks par 25 %

0,85

no 10 līdz 25 %

interpolējot

11. Betons saliekamo elementu saduru monolitizēšanai ar šuves biezumu, kas mazāks nekā 1/5 no elementa vismazākā šķērsgriezuma izmēra un mazāks par 10 cm

γb11

1,15

1 Ņemot darba apstākļu papildkoeficientu, kas saistīts ar sevišķām slo­dzēm, saskaņā ar attiecīgu normatīvu dokumentu norādījumiem jāņem γb2 = 1,0.

Piezīmes.

1. Betona darba apstākļu koeficienti 1., 2., 6., 8. un 10.pozīcijā jāievēro, aprēķinot pretestības Rb un Rbt, 4.pozīcijā, aprēķinot Rbt,ser, bet pārējās pozīci-jās -, tikai aprēķinot Rb.

2. Konstrukcijām, kas atrodas daudzkārtēji atkārtoto slodžu iedarbībā, koeficientu γb2ievēro, aprēķinot stiprību, bet γb1-, aprēķinot izturību un plaisu rašanos.

3. Aprēķinot konstrukcijas iepriekšējās betona saspriegšanas stadijā, koeficients γb2nav jāievēro.

4. Betona darba apstākļu koeficientus lieto neatkarīgi vienu no otra, bet to reizinājumam jābūt ne mazākam par 0,45.

98. Betona aprēķina pretestības robežstāvokļu otrajai grupai Rb,ser un Rbt,ser aprēķinā iekļauj ar betona darba apstākļu koeficientu γbi = 1,0, izņemot šo noteikumu 314., 315. un 316.punktā minētos gadījumus.

99. Atsevišķiem vieglā betona veidiem pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas aprēķina pretestību vērtības.

100. Aprēķinos izmantojot betona spiedes stiprības papildklases atbilstoši šo noteikumu 76.punktā un 12., 13. un 17.tabulā norādīto raksturojumu vērtības ņem, lineāri interpolējot.

101. Betona spiedes un stiepes sākuma elastības moduļa Eb vērtības ņem no 17.tabulas.

102. Pārmaiņus sasalšanai un atkušanai pakļautiem betoniem šo noteikumu 17.tabulā uzrādītās Eb vērtības jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γb6, kas dots šo noteikumu 16.tabulā.

103. Ja ir dati par cementa šķiru, betona sastāvu, izgatavošanas apstāk­ļiem (piemēram, centrifugētais betons utt.), ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas Eb vērtības.

104. Lineārās termiskās deformācijas koeficientu αbt, temperatūrai mainoties no -40 °C līdz +50 °C, atkarībā no betona veida ņem:

104.1. smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglajam betonam ar smalku blīvu pildvielu 1·10-5 °C-1;

104.2. vieglajam betonam ar smalko, poraino pildvielu 0,7·10-5 °C-1;

104.3. šūnbetonam un porainajam betonam 0,8·10-5 °C-1.

105. Ja ir zināmi dati par pildvielu mineraloģisko sastāvu, cementa patēriņu, betona ūdenspiesātinājuma pakāpi, salizturību utt., ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā pamatotas αbt vērtības.

106. Betona šķērsdeformācijas sākuma koeficientu ν(Puasona koefi­cientu) visiem betona veidiem ņem 0,2, bet betona bīdes moduli G - 0,4 -no 17.tabulā norādītajām atbilstošām Eb vērtībām.

15.tabula

Betona veids

Betona mitruma stāvoklis

Betona darba apstākļu koeficients γb1pie daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes un cikla asimetrijas koeficienta ρb, kas vienlīdzīgs:

0-0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

0,7

Smagais

Dabiskā mitruma betons

0,75

0,80

0,85

0,90

0,95

1,00

1,00

Ūdenspiesātināts betons

0,50

0,60

0,70

0,80

0,90

0,95

1,00

Dabiskā mitruma betons

0,60

0,70

0,80

0,85

0,90

0,95

1,00

Vieglais

Ūdenspiesātināts betons

0,45

0,55

0,65

0,75

0,85

0,95

1,00

15.tabulā , kur σb,min, σb,max -vismazākais un vislielākais betona spriegums attiecīgi slodzes maiņas cikla robežās.

2.3. Stiegrojums

107. Dzelzsbetona konstrukciju stiegrošanai jālieto šādas ar ražotājvalsts standartu vai noteiktā kārtībā apstiprināto tehnisko noteikumu prasībām atbilstošas stiegras:

107.1. stieņveida tērauda stiegras:

107.1.1. karstvelmētās - A-I klases gludās, A-II un Ac-II, A-III, A-IV, A-V, A-VI klases periodiska profila stiegras;

107.1.2. termiski un termomehāniski stiprinātās - AT-IIIc, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK, AT-V, A-VK, AT-VCK, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases periodiska profila stiegras;

107.2. stiepļveida tērauda stiegras:

107.2.1. aukststiepta stiegrojuma stieple stiegrojumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts):

a) parastā - Bp-I klases periodiska profila stieple;

b) augstizturīgā - B-II klases gludā, Bp-II klases periodiska profila stieple;

107.2.2. stiegrojuma troses - K-7 klases septiņstiepļu vijums, K-19 kla­ses deviņpadsmitstiepļu vijums.

16.tabula

Konstrukcijas ekspluatācijas apstākļi

Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra, °C

Betona darba apstākļu koeficients γb6, pārmaiņus sasaldējot un atkausējot

smagajam un smalkgraudai-najam betonam

vieglajam un porainajam

Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana:

zem -20 °C līdz -40 °C ieskaitot

0,85

0,90

a) ūdenspiesātinājuma stāvoklī

zem -5 °C līdz -20 °C ieskaitot

0,90

1,00

-5 °C un augstāk

0,95

1,00

b) epizodiska ūdens­piesātinājuma apstāk­ļos

-40 °C un augstāk

1,00

1,00

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta nosacījumiem.

2. Pārsniedzot betona salizturības marku salīdzinājumā ar šo noteikumu 8.tabulā norādīto, šīs tabulas koeficientus var paaugstināt par 0,05 attiecīgi katrā pārsniegšanas pakāpē, tomēr tie nedrīkst būt lielāki par vienu.

108. Ieliekamām detaļām un savienotājuzliktņiem parasti lieto atbilstošas markas velmēto oglekļa tēraudu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

109. Dzelzsbetona konstrukcijās pieļaujama būvindustrijas rūpnīcās ar vilkšanu stiprinātu A-IIIB klases stieņveida stiegru lietošana (ar pagarinājuma un sprieguma kontroli vai tikai ar pagarinājuma kontroli).

110. Ražošanā no jauna ieviešamo stiegru veidu lietošana jāsaskaņo no­teiktā kārtībā.

17.tabula

Betona veids

Betona spiedes un stiepes elastības sākuma moduļi Eb.10-3 betona spiedes stiprības klasei

B1B1,5B2B2,5B3,5B5B7,5B10B12,5B15B20B25B30B35B40B45B50B55B60

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

Smagais dabiskās cietēšanas betons

-

-

-

-

9,5
96,9

13,0
133

16,0
163

18.0
184

21,0
214

23,0
235

27,0
275

30.0
306

32,5
331

34,5
352

36,0
367

37,5
32

39,0
398

39,5
403

40,0
408

Atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons

-

-

-

-

8,5
86,7

11,5
117

14,5
148

16,0
163

19,0
194

20,5
209

24,0
245

27,0
275

29,0
296

31,0
316

32,5
332

34,0
347

35,0
357

35,5
362

36,0
367

Autoklāva apstrādei pakļauts betons

-

-

-

-

7,0
71,4

9,8
99,5

12,0
122

13,5
138

16,0
163

17,0
173

20,0
204

22,5
230

24,5
265

26,0
265

27,0
275

28,0
286

29,0
296

29,5
301

30,0
306

Smalkgraudainais:

A grupas dabiskās cietēšanas betons

-

-

-

-

7,0
71,4

10,0
102

13,5
138

15,5
178

17,5
178

19,5
199

22,0
224

24,0
245

26,0
265

27,5
280

28,5
291

-

-

-

-

atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons

-

-

-

-

6,5
66,3

9,0
91,8

12,5
127

14,0
143

15,5
158

17,0
173

20,0
204

21,5
219

23,0
235

24,0
245

24,5
250

-

-

-

-

B grupas dabiskās cietēšanas betons

-

-

-

-

6,5
66,3

9,0
91,8

12,5
127

14,0
143

15,5
158

17,0
173

20,0
204

21,5
219

23,0
235

-

-

-

-

-

-

atmosfēras spiedienā termiskai apstrādei pakļauts betons

-

-

-

-

5,5
56,1

8,0
81,6

11,5
117

13,0
133

14,5
148

15,5
158

17,5
178

19,0
194

20,5
209

-

-

-

-

-

-

C grupas autoklavētās cietēšanas betons

-

-

-

-

-

-

-

-

-

16,5
168

18,0
184

19,5
199

21,0
214

22,0
224

23,0
235

23,5
240

24,0
245

24,5
250

25,0
255

Vieglais un porainais betons ar vidējā blīvuma marku D

800

-

-

-

4,0
40,8

4,5
45,9

5,0
51,0

5,5
56,1

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1000

-

-

-

5,0
51,0

5,5
56,1

6,3
64,2

7,2
73,4

8,0
81,6

8,4
85,7

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1200

-

-

-

6,0
61,2

6,7
68,3

7,6
77,5

8,7
88,7

9,5
96,9

10,0
102

10,5
107

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1400

-

-

-

7,0
71,4

7,8
79,5

8,8
89,7

10,0
102

11,0
112

11,7
119

12,5
127

13,5
138

14,5
148

15,5
158

-

-

-

-

-

-

1600

-

-

-

-

9,0
91,8

10,0
102

11,5
117

12,5
127

13,2
135

14,0
143

15,5
158

16,5
168

17,5
178

18,0
184

-

-

-

-

-

1800

-

-

-

-

-

11,2
114

13,0
133

14,0
143

14,7
150

15,5
158

17,0
173

18,5
189

19,5
199

20,5
209

21,0
214

-

-

-

-

2000

-

-

-

-

-

-

14,5
148

16,0
163

17,0
173

18,0
184

19,5
199

21,0
214

22,0
224

23,0
235

23,5
240

-

-

-

-

Autoklavētās cietēšanas šūnbetons ar vidējā blīvuma marku D

500

1,1
11,2

1,4
14,3

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

600

1,4
14,3

1,7
17,3

1,8
18,4

2,1
21,4

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

700

-

1,9
19,4

2,2
22,4

2,5
25,5

2,9
29,6

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

800

-

-

-

2,9
29,6

3,4
34,7

4,0
40,8

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

900

-

-

-

-

3,8
38,8

4,5
45,9

5,5
56,1

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1000

-

-

-

-

-

5,0
51,0

6,0
61,2

7,0
71,4

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1100

-

-

-

-

-

-

6,8
69,3

7,9
80,6

8,3
84,6

8,6
87,7

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1200

-

-

-

-

-

-

-

8,4
85,7

8,8
89,7

9,3
94,8

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Piezīmes.

1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras -kgf/cm2 vienībās.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Vieglajam, šūnbetonam un porainajam betonam ar betona blīvumu starpvērtībās sākuma elastības moduļus nosaka ar lineārās interpolēšanas palīdzību.

4. Neautoklavētās cietēšanas šūnbetonam Eb vērtību ņem tāpat kā autoklavētās cietēšanas betonam, reizinot ar koeficientu 0,8.

5. Spriegojošajam betonam Eb vērtību ņem tāpat kā smagajam betonam, reizinot ar koeficientu α= 0,56 + 0,006B.

111. Šajos noteikumos:

111.1. stiegru klases apzīmējumi ņemti saskaņā ar spēkā esošajiem stiegru tērauda valsts standartiem;

111.2. klases apzīmējumā termiski un termomehāniski stiprinātām stieņveida stiegrām ar paaugstinātu izturību pret korozijas plaisāšanu saspriegtā stāvoklī pievieno burtu "K" (piemēram, AT-IVK); metināmām -burtu "C" (piemēram, AT-IVC); metināmām un paaugstinātas izturības pret korozijas plaisāšanu stiepē -burtus "CK" (piemēram, AT-VCK);

111.3. karstvelmēto stieņveida stiegru apzīmējumā burtu "b" lieto stiegrojumam, kas nostiprināts ar vilkšanu, A-IIIB, bet burtu "c" -speciāla uzdevuma stiegrojumam, Ac-II;

111.4. īsuma dēļ tiek lietoti šādi termini: "stienis" - jebkura diametra, veida un profila stiegras apzīmēšanai neatkarīgi no tā, vai stiegras piegādā stieņos vai ruļļos (saiņos); "diametrs" (d) -stieņa nominālais diametrs, ja nav pievienota īpaša piebilde.

112. Stiegru tēraudu izvēlas atkarībā no konstrukcijas tipa un iepriekšējās saspriegšanas lietojuma, kā arī no ēkas vai būves celtniecības un ekspluatācijas apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 113. -123.punkta prasībām, ņemot vērā nepieciešamo konstrukcijas stiegrojuma unifikāciju pa klasēm, diametriem u.tml.

113. Dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegtajam stiegrojumam jālieto:

113.1. AT-IVC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam;

113.2. A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam un šķērsstiegrojumam;

113.3. Bp-I klases stiepļveida stiegras -šķērsstiegrojumam un garen­stiegrojumam;

113.4. A-I, A-II un Ac-II klases stieņveida stiegras -šķērsstiegrojumam, kā arī garenstiegrojumam, ja citu nesaspriegtā stiegrojuma veidu nav;

113.5. A-IV, AT-IV un AT-IVK klases stieņveida stiegras -garenstiegro­jumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts);

113.6. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras -sietos karkasos un sietos spiestajam garen­stiegrojumam, kā arī spiestajam un stieptajam garenstiegrojumam konstrukcijās ar jauktu stiegrojumu (ja konstrukcijā ir saspriegtais un nesaspriegtais stiegrojums).

114. Par dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegto stiegrojumu pieļaujams lietot A-IIIb klases stiegras stieptajam garenstiegrojumam sietos karkasos un sietos.

115. A-III, AT-IIIC, AT-IVC, Bp-I, A-I, A-II un Ac-II klases stiegras ieteicams lietot metinātiem karkasiem un sietiem.

116. Pieļaujams izmantot metinātos sietos un karkasos A-IIIB, AT-IVK (10γC2 un 08γ2C markas tērauda) un AT-V (20γC markas tērauda) klases stiegras, izveidojot krustveida savienojumus ar punktveida kontaktmetināšanu (šo noteikumu 463.punkts).

117. Gāzu, šķidrumu un beramu materiālu spiedienam pakļautās kon­strukcijās ar nesaspriegto stiegrojumu jālieto A-II, A-I, A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras un Bp-I klases stiepļveida stiegras.

118. Iepriekšsaspriegto konstrukciju saspriegtajam stiegrojumam jālieto:

118.1. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras;

118.2. B-II un Bp-II klases stiegrojuma stieples un K-7 un K-19 klases stiegrojuma troses.

119. Saspriedzamajam stiegrojumam drīkst lietot A-IV, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras.

120. Iepriekšsaspriegtām līdz 12 m garām konstrukcijām galvenokārt jā­lieto AT-VII, AT-VI un AT-V klases nepārtrauktas stiegras.

121. B7,5-B12,5 klases vieglbetona iepriekšsaspriegto konstrukciju stiegrošanai jālieto A-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras.

122. Gāzu, šķidrumu un beramo materiālu iedarbībā esošo iepriekšsa­spriegto dzelzsbetona elementu saspriedzamajam stiegrojumam jālieto:

122.1. B-II un Bp-II klases stiepļveida stiegras un K-7 un K-19 klases stiegru troses;

122.2. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras;

122.3. A-IV, AT-IV, AT-IVK un AT-IVC klases stieņveida stiegras;

122.4. pieļaujams lietot arī A-IIIBklases stiegras.

123. Agresīvā vidē ekspluatējamo konstrukciju saspriedzamajam stiegrojumam jālieto A-IV klases, kā arī AT-VIK, ATVK, AT-VCK, AT-IVK klases un citu veidu stiegras saskaņā ar SNiP 2.03.11-85.

124. Izvēloties tērauda veidu un markas aprēķināmajam stiegrojumam, kā arī velmētā tērauda ieliekamajām detaļām, jāņem vērā konstrukciju eks­pluatācijas termiskie apstākļi un to noslogojuma raksturs saskaņā ar šo no­teikumu 3. un 4.pielikumu.

125. Saliekamo dzelzsbetona un betona konstrukciju elementu montāžas (pacelšanas) cilpām jālieto karstvelmēti AcII klases 10 γT markas un A-I klases BCT3CП2 un BCT3CП2 markas, kā arī A-I klases stiegru tēraudi saskaņā ar TN14-2-736-87 (sevišķi konstrukcijām, kas paredzētas lietošanai rajonos ar aprēķina temperatūru zem -30 °C).

Piezīme. Šajos noteikumos turpmāk, ja nav nepieciešams norādīt konkrētu stieņveida stiegru veidu (karstvelmēts, termomehāniski stiprināts), tā apzīmēšanai izmanto karstvelmēto stiegru tērauda attiecīgas klases apzīmējumu, piemēram, ar A-V klasi jāsaprot A-V, AT-V, AT-VK un AT-VCK klases stiegras.

2.4. Stiegru normatīvie un aprēķina raksturojumi

126. Par stiegru normatīvajām pretestībām Rsn jāņem vismazākās kon­trolējamās vērtības:

126.1. stieņveida stiegrām, augstizturīgai stieplei un stiegrojuma trosēm -fiziskās vai nosacītās plūstamības robežvērtība (vienlīdzīga spriegumu vērtībai, kas atbilst paliekošajam relatīvajam pagarinājumam 0,2 %);

126.2. parastajai stiegrojuma stieplei -sprieguma vērtība, kas ir 0,75 no īslaicīgās pretestības, kuru aprēķina kā pārraušanas piepūles attiecību pret nominālo šķērsgriezuma laukumu.

127. Minētie kontrolējamie stiegru raksturojumi jāņem saskaņā ar stiegru tērauda standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un jāgarantē ar varbūtību vismaz 0,95.

128. Stieņveida un stiepļveida stiegrojuma galveno veidu normatīvās pretestības Rsn dotas šo noteikumu 18. un 19.tabulā.

129. Stiegru aprēķina pretestību stiepei Rs pirmās un otrās grupas robež­stāvokļos aprēķina pēc formulas:

, kur: (10)

γs stiegrojuma drošuma koeficients, kas dots 20.tabulā.

130. Galveno stiegrojuma veidu stiepes aprēķina pretestības (ar noapa­ļojumu) pirmās grupas robežstāvokļiem dotas 21. un 22.tabulā, bet otrās grupas robežstāvokļiem - 18. un 19.tabulā.

131. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru spiedes aprēķina pretestības Rsc, ja stiegrojums ir saķēries ar betonu, jāņem atbilstoši šo noteikumu 21. un 22.tabulai. Ja nav stiegrojuma saķeres ar betonu, jāņem vērtība Rsc = 0.

18.tabula

Stieņveida stiegru klase

Normatīvās stiepes pretestības Rsn un otrās grupas robežstāvokļu stiepes aprēķina pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)

A-I

235 (2400)

A-II

295 (3000)

A-III

390 (4000)

A-IV

590 (6000)

A-V

785 (8000)

A-VI

980 (10000)

A-VII

1175 (12000)

A-IIIB

540 (5500)

19.tabula

Stiepļveida stiegru klase

Stiegru diametrs mm

Normatīvās stiepes pretestības Rsn un otrās grupas robežstāvokļu stiepes aprēķina pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)

Bp-I

3

410 (4200)

 

4

405 (4150)

 

5

395 (4050)

B-II

3

1490 (15200)

 

4

1410 (14400)

 

5

1335 (13600)

 

6

1255 (12800)

 

7

1175 (12000)

 

8

1100 (11200)

Bp-II

3

1460 (14900)

 

4

1370 (14000)

 

5

1255 (12800)

 

6

1175 (12000)

 

7

1100 (11200)

 

8

1020 (10400)

K-7

6

1450 (14800)

 

9

1370 (14000)

 

12

1335 (13600)

 

15

1295 (13200)

K-19

14

1410 (14400)

20.tabula

Stiegrojums

Stiegrojuma drošuma koeficients γs konstrukciju robežstāvokļu aprēķinos

 

pirmā grupa

otrā grupa

Stieņveida stiegru klase

1,05

1,00

A-I , A-II

 

 

A-III ar diametru:

 

 

6-8mm

1,10

1,00

10-40mm

1,07

1,00

A-IV, A-V

1,15

1,00

A-VI, AT-VII

1,20

1,00

A-IIIB ar:

 

 

-pagarinājuma un sprieguma kontroli

1,10

1,00

-tikai ar pagarinājuma kontroli

1,20

1,00

Stiepļveida stiegru klase:

 

 

Bp-I

1,10

1,00

B-II, Bp-II

1,20

1,00

K-7, K-19

1,20

1,00

132. Aprēķinot konstrukciju saspriegšanas stadijā, Rsc vērtība jāņem ne lielāka par 330 MPa, bet A-IIIBklases stiegrojumam -vienlīdzīga 170 MPa.

133. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru aprēķina pretestības sa­mazina (vai palielina), reizinot ar attiecīgiem darba apstākļu koeficientiem γsi, kur ņemta vērā vai nu noguruma sabrukšanas bīstamība, nevienmērīgs spriegumu sadalījums šķērsgriezumā, enkurojuma apstākļi, apkārtējā betona zemā stiprība u.tml., vai arī stiegrojuma darbība spriegumos, kas lielāki par relatīvo plūstamības robežu, tērauda īpašību maiņa sakarā ar izgatavošanas apstākļiem utt.

134. Stiegru aprēķina pretestības otrajai robežstāvokļu grupai Rs,ser ņem ar γs = 1,0.

135. Šķērsstiegrojuma aprēķina pretestības Rsw (aptverēs un atliektajos stieņos), salīdzinot ar Rs, samazinās, reizinot ar darba apstākļu koeficientiem γsl un γs2:

135.1. neatkarīgi no stiegrojuma veida un klases -ar koeficientu γsl = 0,8, kurā ņemts vērā spriegumu sadalījuma nevienmērīgums stiegrās apskatāmā šķērsgriezuma garumā;

135.2. A-III klases stieņveida stiegrām ar diametru, kas mazāks par 1/3 no garenstieņu diametra, un Bp-I klases stiepļveida stiegrām metinātos karkasos -ar koeficientu γs2 = 0,9, kurā ievērota metinātā savienojuma trauslās sabrukšanas iespēja.

136. Šķērsstiegru (aptverēs un atliektajos stieņos) aprēķina stiepes pre­testības Rsw, ievērojot minētos darba apstākļu koeficientus γs1 un γs2, dotas 21. un 22.tabulā. Turklāt aprēķina pretestības Rs, Rsc, Rsw attiecīgos gadījumos jāreizina ar stiegrojuma darba apstākļu koeficientiem saskaņā ar 23., 24., 25. un 26.tabulu.

137. Spriegumu pārvades zonu garumu lp saspriedzamajam stiegrojumam bez enkuriem aprēķina pēc formulas:

, kur: (11)

ωpun λpņem atbilstoši šo noteikumu 27.tabulai.

138. Ja nepieciešams, Rbp vērtībai lieto betona darba apstākļu koe­ficientus, izņemot γb2.

139. Lielums σsp formulā (11) vienāds ar:

139.1. elementu stiprības aprēķinā -lielāko no Rs un σsp vērtībām;

139.2. elementu plaisizturības aprēķinā -σsp vērtību, ievērojot pirmos zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-5.pozīciju.

140. Elementos, kas veidoti no smalkgraudainā B grupas betona un viegl­betona ar poraino smalko pildvielu (izņemot B7,5-B12,5 betona klases), ωp un λp vērtības palielinās 1,2 reizes, salīdzinot ar 27.tabulā norādītajām vērtībām.

141. Ja iepriekšējās spiedes piepūle uz betonu tiek pārvadīta acumirklī, periodiska profila stieņveida stiegrām ωp un λp vērtības palielinās 1,25 reizes. Ja stieņu diametrs ir lielāks par 18 mm, acumirklīga piepūļu pārvade nav pieļaujama.

142. Visu klašu periodiska profila stieņveida stiegrām lp vērtība jāņem ne mazāka par 15 diametriem (d).

143. Stiepļveida stiegrām, izņemot augstizturīgu Bp-II klases stiepli ar iekšējiem enkuriem iespīlējuma garumā, acumirklīgas iepriekšējās spiedes piepūles novadīšanai uz betonu spriegumu pārvades zonu sākums jāņem 0,25lp attālumā no elementa gala.

144. Stiegru elastības moduļa Es vērtības jāņem atbilstoši šo noteikumu 28.tabulai.

21.tabula

Stieņveida stiegru klase

Stiegru aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem, MPa (kgf/cm2)

stiepes pretestības

spiedes pretestības, Rsc

garenvirziena stiegrām, Rs

šķērsvirziena stiegrām (aptverēs un atliektos stieņos), Rsw

A-I

225 (2300)

175 (1800)

225 (2300)

A-II

280 (2850)

225 (2300)

280 (2850)

A-III ar diametriem, mm:

6-8

355 (3600)

285x (2900)

355 (3600)

10-40

365 (3750)

290x (3000)

365 (3750)

A-IV

510 (5200)

405 (4150)

450 (4600)xx

A-V

680 (6950)

545 (5550)

500 (5100)xx

A-VI

815 (8300)

650 (6650)

500 (5100)xx

AT-VII

980 (10000)

785 (8000)

500 (5100)xx

A-IIIB:

-ar pagarinājuma un sprieguma kontroli

490 (5000)

390 (4000)

200 (2000)

-tikai ar pagarinājuma kontroli

450 (4600)

360 (3700)

200 (2000)

x Metinātos karkasos A-III klases šķērsstiegrām, kuru diametrs ir mazāks nekā 1/3 garenstieņu diametra, Rsw vērtības jāņem 255 Mpa (2600 kgf/cm2).

xx Minētās Rsc vērtības jāņem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona konstrukcijām, ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.a pozīcijā norādītās slodzes; ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.b pozīcijā minētās slodzes, jāņem vērtība Rsc = 400 MPa. Šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos jāņem vērtība Rsc = 400 MPa (4100 kgf/cm2).

Piezīme. Ja kādu apsvērumu dēļ kā aprēķina šķērsstiegrojums (aptverēs un atliektajās stiegrās) tiek lietotas stiegras no tērauda, kura klase ir augstāka par A-III, tā aprēķina pretestība Rsw jāņem tāpat kā A-III klases stiegrām.

22.tabula

Stiepļveida stiegru klase

Stiegru diametrs, mm

Stiegru aprēķina pretestības MPa (kgf/cm2) pirmās grupas robežstāvokļiem

stiepei

spiedei, Rsc

garenvirziena stiegrām Rs

šķērsstiegrām (aptverēm, atliektajiem stieņiem), Rsw

1

2

3

4

5

Bp-1

3

375 (3850)

270 (2750);

375 (3850)

300x(3050)

4

365 (3750)

265 (2700);

365 (3750)

295x(3000)

5

360 (3700)

260 (2650);

360 (3700)

290x(2950)

B-II

3

1240 (12650)

990 (10100)

400 (4000)

4

1180 (12000)

940 (9600)

400 (4000)

5

1110 (11300)

890 (9000)

400 (4000)

6

1050 (10600)

835 (8550)

400 (4000)

7

980 (10000)

785 (800)

400 (4000)

8

915 (9300)

730 (7450)

400 (4000)

Bp-II

3

1215 (12400)

970 (9900)

400 (4000)

4

1145 (10700)

915 (9350)

400 (4000)

5

1045 (10700)

835 (8500)

400 (4000)

6

980 (10000)

785 (8000)

400 (4000)

7

915 (9300)

730 (7450)

400 (4000)

8

850 (8700)

680 (6950)

400 (4000)

K-7

6

1210 (12300)

965 (9850)

400 (4000)

9

1145 (11650)

915 (9350)

400 (4000)

12

1110 (11300)

890 (9050)

400 (4000)

15

1080 (11000)

865 (8800)

400 (4000)

K-19

14

1175 (12000)

940 (9600)

400 (4000)

x Lietojot sietos karkasos.

23.tabula

Faktori, kas nosaka stiegrojuma darba apstākļu koeficientus

Stiegrojuma raksturojums

Stiegru klase

Stiegrojuma darba apstākļu koeficients

nosacītais apzīmējums

skaitliskā vērtība

1

2

3

4

5

1. Stiegrojuma darbs šķērsspēku iedarbībā

Šķērsstiegrojums

Neatkarīgi no klases

γs1

Atbilstoši šo noteikumu 136.punktam

2. Metināti stiegrojuma savienojumi šķērsspēku iedarbībā

Šķērsstiegrojums

AIII un Bp-1

γs2

Atbilstoši šo noteikumu 136.punktam

3. Daudzkārtēji atkārtotas slodzes

Garenstiegrojums un šķērsstiegrojums

Neatkarīgi no klases

γs3

Atbilstoši šo noteikumu 24.tabulai

4. Metināti savienojumi pie daudzkārtēji atkārtotas slodzes

Garenstiegrojums un šķērsstiegrojums ar metinātiem savienojumiem

A-I

A-II

A-III

A-IV

A-V

γs4

Atbilstoši šo noteikumu 25.tabulai

5. Spriegumu pārvades zona stiegrojumam bez enkuriem un nesaspriegtā stiegrojuma enkurojuma zona

Saspriegtais garenstiegrojums; nesaspriegtais garenstiegrojums

Neatkarīgi no klases

γs5

l x /lp

lx/lan

5.pozīcija formulās:

lx – atstatums no spriegumu uzsprie­gojuma zonas sāku­ma līdz apskatā­majam šķērsgrie­zumam lp, lan – attiecīgi spriegumu uzspriegojuma zonas un stiegro­juma enkurojuma zonas garums

6. Augstizturīga stiegroju­ma darbs pēc spriegumiem virs nosacītās plūstamības robežas

Stieptais garenstiegrojums

A-IV

A-V

A-VI

AT-VII

Bp-II

K-7

K-19

γs6

Atbilstoši šo noteikumu 170.punktam

7. B7,5 un zemākas klases vieglbetona elementi

Šķērsstiegrojums

A-I

Bp-I

γs7

0,8

8. B7,5 un zemākas klases šūnbetona elementi

Spiestais garenstiegrojums

Šķērsstiegrojums

Neatkarīgi no klases

Neatkarīgi no klases

γs8

9. Stiegrojuma aizsarg­pārklājums šūnbetona elementos

Spiestais garenstiegrojums

Neatkarīgi no klases

γs9

Atbilstoši šo noteikumu 26.tabulai

Piezīmes.

1. Koeficienti γs3 un γs4 3. un 4.pozīcijā jālieto tikai izturības aprēķinos; stiegrojumam ar metinātiem savienojumiem minētie koeficienti jālieto vienlaikus.

2. 5.pozīcijā koeficientu γs5 lieto ne tikai aprēķina pretestībai Rs, bet arī stiegrojuma iepriekšējam saspriegumam σsp.

3. 8.pozīcijā formulās Rsc un Rsw vērtības dotas MPa, B vērtības - saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu.

24.tabula

Stiegru klase

Stiegrojuma darba apstākļu koeficients γs3, atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu ρs, kas vienāds ar

-1,0-0,2

0

0,2

0,4

0,7

0,8

0,9

1,0

A-1

0,410,63

0,70

0,77

0,90

1,00

1,00

1,00

1,00

A-II

0,420,51

0,55

0,60

0,69

0,93

1,00

1,00

1,00

A-III ar diametru, mm:

– 6-8

0,330,38

0,42

0,47

0,57

0,85

0,95

1,00

1,00

– 10-40

0,310,36

0,40

0,45

0,55

0,81

0,91

0,95

1,00

A-IV

-

-

-

-

0,38

0,72

0,91

0,96

1,00

A-V

-

-

-

-

0,27

0,55

0,96

0,87

1,00

A-VI

-

-

-

-

0,19

0,53

0,67

0,87

1,00

AT-VII

-

-

-

-

0,15

0,40

0,60

0,80

1,00

Bp-II

-

-

-

-

-

0,67

0,82

0,91

1,00

B-II

-

0,77

0,97

1,00

1,00

K-7 ar diametru, mm:

– 6 un 9

-

-

-

-

-

0,77

0,92

1,00

1,00

– 12 un 15

-

-

-

-

-

0,68

0,84

1,00

1,00

-1,0-0,2

0

0,2

0,4

0,7

0,8

0,9

1,0

K-19 ar diametru 14 mm

-

-

-

-

-

0,63

0,77

0,96

1,00

Bp-I

-

-

0,56

0,71

0,85

0,94

1,00

1,00

1,00

A-III:

– ar pagarinājuma un sprieguma kontroli

-

-

-

-

0,41

0,66

0,84

1,00

1,00

– tikai ar pagarinājuma kontroli

-

-

-

-

0,46

0,73

0,93

1,00

1,00

24.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

, kur:

σs,min, σs,max - attiecīgi vismazākais un vislielākais spriegums stiegrās slodzes maiņas cikla robežās, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 288.291.punktu.

Piezīme.

Aprēķinot liektus smagā betona elementus ar nesaspriegtu stiegrojumu, garenstiegrām ρs jāņem:

ja , ρs = 0,30;

ja , ;

ja , , kur:

Mmin, Mmax - attiecīgi vismazākais un vislielākais lieces moments elementa aprēķina šķērsgriezumā slodzes maiņas cikla robežās.

25.tabula

Stiegru klase

Metināto savienojumu grupa

Stiegrojuma darba apstākļu koeficients γs4, atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu ρs, kas vienāds ar

0

0,2

0,4

0,7

0,8

0,9

1,0

A-I, A-II

1

0,90

0,95

1,00

1,00

1,00

1,00

1,00

2

0,65

0,70

0,75

0,90

1,00

1,00

1,00

3

0,25

0,30

0,35

0,50

0,65

0,85

1,00

4

0,20

0,20

0,25

0,30

0,45

0,65

1,00

A-III

1

0,90

0,95

1,00

1,00

1,00

1,00

1,00

2

0,60

0,65

0,65

0,70

0,75

0,85

1,00

3

0,20

0,25

0,30

0,45

0,60

0,80

1,00

4

0,15

0,20

0,20

0,30

0,40

0,60

1,00

A-IV

1

-

-

0,95

0,95

1,00

1,00

1,00

2

-

-

0,75

0,75

0,80

0,90

1,00

3

0,30

0,35

0,55

0,70

1,00

A-V karstvelmēts

1

-

-

0,95

0,95

1,00

1,00

1,00

2

-

-

0,75

0,75

0,80

0,90

1,00

3

-

-

0,35

0,40

0,50

0,70

1,00

Piezīmes.

1. Šajā tabulā metināto savienojumu grupas ietver šādus metināto savie­nojumu tipus saskaņā ar GOST14098-85, kas pieļaujami konstrukcijām, kurām aprēķina izturību:

1.grupa - C3-KM un C4-KПtipa sadursavienojumi;

2.grupa - KI-KTkrustveida savienojums; CI-KO, C5-MФ, C6-MП, C7-PB, C8-MФ, C9-MП, C10-PBun C20-PMtipa sadursavienojumi -visi savienojumi ar stieņu diametru attiecību 1,0;

3.grupa - K2-KTtipa krustveida savienojums; C11-MФ, C12-MП, C13-PB, C14-MП, C15-PC, C16-MO, C17-MП, C18-MO, C19-PM,C21-PНun C22-PYtipa saduru savienojumi; T6-KC, T7-KOtipa T veida savienojumi;

4.grupa - H1-P , H2-KPun H3-KПtipu pārlaidsavienojumi; T1-MФ, T2 PФ, un T12-P3 tipa T veida savienojumi.

2. Tabulā dotas γs4vērtības stiegrojumam ar diametru līdz 20 mm.

3. Koeficienta γs4 vērtības stieņiem ar 22-32 mm diametru jāpazemina par 5% un vairāk par 32 mm - par 10%.

26.tabula

Aizsargsegums

Darba apstākļu koeficients γ9

gludam stiegrojumam

periodiska profila stiegrojumam

1. Cementa - polistirola un lateksa - minerālu segums

1,0

1,0

2. Cementa - bituma (aukstais) segums, ja stiegru diametrs:

- 6 mm un vairāk

0,7

1,0

- mazāk nekā 6 mm

0,7

0,7

3. Bitumena un silikātu (karstais) segums

0,7

0,7

4. Bitumena un māla segums

0,5

0,7

5. Degslānekļa un bitumena, cementa segums

0,5

0,5

27.tabula

Stiegrojuma veids un klase

Stiegru diametrs, mm

Bez enkuriem lietojamā saspriegtā stiegrojuma spriegumu pārneses zonas garuma lp noteikšanas koeficienti

ωp

λp

1

2

3

4

1. Stieņveida periodiska profila stiegras, neatkarīgi no klases

Neatkarīgi no diametra

0,25

10

2. Augstizturīgas Bp-II klases periodiska profila stiepļveida stiegras

5

4

3

1,40

1,40

1,40

40

50

60

3. Stiegrojuma troses klase:

K-7

15

1,00

25

12

1,10

25

9

1,25

30

6

1,40

40

K-19

14

1,00

25

Piezīme.

B7,5-B12,5 klases vieglbetona elementiem ωp un λpvērtības jāpalielina 1,4 reizes, salīdzinot ar šajā tabulā dotajām vērtībām.

28.tabula

Stiegru klase

Stiegru elastības modulis Es ·10-4, MPa (kgf/cm2)

A-I, A-II

21(210)

A-III

20(200)

A-IV, A-V, A-VI, un AT-VII

19(190)

A-III

18(180)

B-II, Bp-II

20(200)

K-7, K-19

18(180)

Bp-I

17(170)

3. Betona un dzelzsbetona konstrukciju elementu aprēķins pirmās grupas robežstāvokļos
3.1. Betona elementu stiprības aprēķins

145. Betona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir stateniski to garenasij. Atkarībā no elementu darba apstākļiem elementus aprēķina, gan neņemot vērā, gan ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību.

146. Ja stieptās daļas betona pretestība netiek ņemta vērā, šo noteikumu 9.punktā minētos ekscentriski spiestos elementus aprēķina, pieņemot, ka robežstāvokļa sasniegšanu raksturo spiestā betona sagrūšana. Betona spiedes pretestību nosacīti raksturo spriegumi, kas vienlīdzīgi Rb un vienmērīgi izkliedēti šķēluma spiestās zonas daļā – nosacītajā spiestajā daļā (2.zīmējums) (turpmāk – betona spiestā zona).

2.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta betona elementa
garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementu stiprību, neņemot vērā stieptās daļas betona pretestību

147. Ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību, aprēķina elementus atbilstoši šo noteikumu 9.punkta prasībām, kā arī elementus, kuros pēc kons­trukciju ekspluatācijas apstākļiem plaisas nav pieļaujamas (elementus, kas ir pakļauti ūdens spiedienam, dzegas, parapetus u.c.). Turklāt pieņem, ka robež­stāvokļa sasniegšanu raksturo stieptās zonas betona sagrūšana (plaisu parādī­šanās). Robežpiepūles noteikšanā ņem vērā šādus nosacījumus (3.zīmējums):

147.1. šķēlumi pēc deformācijām paliek plakani;

147.2. vislielākais relatīvais malējā stieptā betona slāņa pagarinājums ir 2Rbt/Eb;

147.3. spiestās zonas betonā spriegumus nosaka, ņemot vērā elastīgās (bet dažos gadījumos arī neelastīgās) betona deformācijas;

147.4. spriegumi stieptās daļas betonā ir sadalīti vienmērīgi, un tie ir vienlīdzīgi Rbt.

3.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta (ekscentriski spiesta) betona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprību, ievērojot betona stieptās daļas pretestību

148. Ja ir iespējama slīpu plaisu veidošanās (piemēram, elementi ar T veida un dubultā T veida šķēlumu šķērsspēku iedarbībā), betona elementi jāaprēķina pēc formulām (141) un (142), apmainot otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser ar attiecīgām pirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestībām Rb un Rbt.

149. Turklāt elementi jāaprēķina vietējās slodzes iedarbībai (pret saspie­šanu) saskaņā ar šo noteikumu 267.punktu.

3.2. Ekscentriski spiestie elementi

150. Aprēķinot ekscentriski spiestos betona elementus, jāņem vērā garen­piepūles gadījuma ekscentricitāte ea, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem.

151. Ja elementu lokanība ir 1o14, jāņem vērā garenspēka ekscen­trici­tātes plaknē un pret to stateniskā plaknē rodošos izlieču iespaids uz elementu nestspēju, reizinot eo vērtības ar koeficientu η (šo noteikumu 160.punkts). Ja elementu aprēķina stateniski garenpiepūles ekscentricitātes plaknei, eo vērtība jāņem vienlīdzīga ar gadījuma ekscentricitāti.

152. Nav pieļaujama ekscentriski spiestu elementu izmantošana (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus), ja garenspēka pieliekšanas ekscentricitāte, ņemot vērā izlieces, eoη pārsniedz:

152.1. atkarībā no slodžu kombinācijas (y - atstatums no šķēluma sma­gumcentra līdz visvairāk spiestajam betona slānim, cm):

152.1.1. pamatkombinācijām - 0,9y;

152.1.2. īpašām kombinācijām - 0,95y;

152.2. atkarībā no betona veida un klases:

152.2.1. augstākas par B7,5 klases smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam - y - 1;

152.2.2. pārējo veidu un klašu betoniem - y - 2.

153. Ekscentriski spiestiem betona elementiem šo noteikumu 600.punktā minētajos gadījumos nepieciešams paredzēt konstruktīvo stiegrojumu.

154. Ekscentriski spiestie betona elementi (2.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacījumu:

N ≤ αRbAb, kur: (12)

Ab - betona spiestās zonas laukums, ko aprēķina, ievērojot nosacījumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar ārējā kopspēka pielikšanas punktu.

155. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu Ab nosaka pēc formulas:

. (13)

156. Ekscentriski spiestie betona elementi, kuros plaisu parādīšanos nepieļauj ekspluatācijas noteikumi, neatkarīgi no aprēķina, ievērojot nosa­cījumu (12), jāpārbauda, ievērojot stieptās zonas betona pretestību (145.punkts un 3.zīmējums) un nosacījumu:

. (14)

157. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu nosacījums (14) ir šāds:

. (15)

158. Šo noteikumu 9.punktā minētie ekscentriski spiestie betona elementi jāaprēķina ar nosacījumu (14) un (15).

159. Formulās (12) - (15):

η - koeficients, kuru nosaka pēc formulas (19);

α - koeficients, ko ņem:

a) smagajam, smalkgraudainajam, vieglajam un porainajam betonam - 1,0;

b) autoklavētajam šūnbetonam - 0,85;

c) neautoklavētajam šūnbetonam - 0,75;

Wpl - šķēluma pretestības moments malējam stieptajam slānim, ņemot vērā stieptā betona neelastīgās deformācijas, ko nosaka, pieņemot, ka nav garenspēka, pēc formulas:

; (16)

r - atstatums no šķēluma smagumcentra līdz vistālākajam stieptās daļas kodolpunktam, ko nosaka pēc formulas:

; (17)

φ - atbilstoši šo noteikumu 301.punktam.

Neitrālās ass stāvokli nosaka pēc formulas:

. (18)

160. Koeficienta η vērtības, kur ņemts vērā izlieces iespaids uz garen­piepūles ekscentricitātes eo vērtību, jānosaka pēc formulas:

, kur: (19)

Ncr - nosacītais kritiskais spēks, kuru aprēķina pēc formulas:

. (20)

161. Formulā (20):

φl - koeficients, kur ņemts vērā slodzes ilgstošas iedarbības iespaids uz elementa izlieci robežstāvoklī, un tas ir:

, (21)

bet ne vairāk kā 1+β, kur:

β - koeficients, ko ņem atkarībā no betona veida atbilstoši šo noteikumu 29.tabulai;

M - moments attiecībā pret pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedar­bībā stiepto vai vismazāk spiesto šķēluma malu;

Ml - tas pats, pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā;

lo - nosaka atbilstoši šo noteikumu 30 tabulai;

δe - koeficients, kuru ņem vienlīdzīgu ar eo/h, bet ne mazāku par:

, (22)

šeit:

Rb megapaskālos (MPa).

162. Ja pilnās slodzes radītajiem lieces momentiem vai ekscentricitātēm, salīdzinot ar pastāvīgo un ilgstošo slodžu summas radītajiem atbilstošajiem lielumiem, ir dažādas zīmes, tad, pilnās slodzes ekscentricitātes eo absolūtajai vērtībai pārsniedzot 0,1h, ņem φl = 1,0; ja šis nosacījums netiek izpildīts, φl vērtību ņem:

, kur:

φl1 nosaka pēc formulas (21), ņemot M vienlīdzīgu pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbības garenspēka N reizinājumam ar atstatumu no smagum­centra līdz pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā stieptajai vai mazāk spiestajai šķēluma malai.

163. Betona konstrukciju elementi vietējā spiedē (virsmas spiedē) jāap­rēķina saskaņā ar šo noteikumu 267. un 268.punktu.

29.tabula

Betons

Koeficients βformulā (21)

1

2

1. Smagais betons

1,0

2. Smalkgraudainais betons:

 

– A grupa

1,3

– B grupa

1,5

– C grupa

1,0

3. Vieglbetons ar mākslīgām rupjām pildvielām un smalko pildvielu:

 

– blīvu

1,0

– porainu

1,5

– ar dabiskām pildvielām

2,5

4. Porainais betons

2,0

5. Šūnbetons

 

– autoklavētais

1,3

– neautoklavētais

1,5

Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3.3. Liektie elementi

164. Liektie betona elementi (3.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacī­jumu:

, kur: (23)

α - koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 159.punktu;

Wpl - nosaka pēc formulas (16); elementiem ar taisnstūra šķērsgriezumu Wpl ņem:

. (24)

30.tabula

Sienu un stabu balstīšanas raksturs

Ekscentriski spiestu betona elementu aprēķina garums lo

1. Ar balstiem augšā un apakšā:

 

a) ar locīklām abos galos neatkarīgi no balstu nobīdes lieluma

H

b) ar viena gala iespīlējumu un iespējamu balstu nobīdi:

 

- daudzlaidumu ēkām

1,25 H

- vienlaiduma ēkām

1,50 H

2. Brīvi stāvoši

2,00 H

Apzīmējums H – staba (sienas) augstums stāva robežās, neskaitot pārse­guma plātnes biezumu, vai brīvi stāvošas konstrukcijas augstums.

3.4. Dzelzsbetona elementu stiprības aprēķins

165. Dzelzsbetona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir state­niski pret garenasi, kā arī visbīstamākā slīpuma šķēlumiem. Vērpes momentu gadījumā jāpārbauda ar visbīstamākā slīpuma spirālveida plaisu stieptajā daļā norobežoto telpisko šķēlumu stiprība. Turklāt elementiem jāaprēķina slodzes vietējā iedarbība (virsmas spiede, izkļaušanās, atrāvums).

3.4.1. Elementa garenasij statenisku šķēlumu stiprības aprēķins

166. Robežpiepūles elementa garenasij stateniskā šķēlumā jānosaka, ievē­rojot šādus nosacījumus:

166.1. betona pretestība stiepei ir vienlīdzīga nullei;

166.2. betona spiedes spriegumi betonā ir sasnieguši aprēķina pretestību Rb vienmērīgi pa visas spiestās zonas laukumu;

166.3. stiegru deformācijas (spriegumi) ir nosakāmas atkarībā no betona spiestās zonas augstuma, ņemot vērā iepriekšējās saspriegšanas deformācijas (spriegumus);

166.4. stiegru stiepes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība stiepei Rs, stiegru spiedes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība spiedei Rsc.

31.tabula

Ēku un kolonnu raksturojums

Vienstāva ēku kolonnu aprēķina garums l0, tās aprēķinot

šķērsrāmja vai pret estakādes asi perpendikulārā plaknē

šķērsrāmim perpendikulārā vai estakādes asij paralēlā plaknē

ja ir saites kolonnu garenrindas plaknē vai enkurbalsti

ja saišu vai enkurbalstu nav

1

2

3

4

5

6

7

8

Ēkas

Ar tilta celtņiem

Ņemot vērā celtņu slodzi

Kolonnu zemceltņa (apakšējā) daļa ar celtņa pasijām

Pārtrauktām

Nepārtrauktām

1,5 H1

1,2 H1

0,8 H1

0,8 H1

1,2 H1

0,8 H1

Kolonnu virsceltņa (augšējā) daļa ar celtņa pasijām

Pārtrauktām

Nepārtrauktām

2,0 H2

2,0 H2

1,5 H2

1,5 H2

2,0 H2

1,5 H2

Neņemot vērā celtņu slodzi

 

 

Ēku kolonnu zemceltņa (apakšējā) daļa

Vienlaiduma

Daudzlaidumu

1,5 H

1,2 H

0,8 H1

0,8 H1

1,2 H

1,2 H

Kolonnu virsceltņa (augšējā) daļa ar celtņa pasijām

Pārtrauktām

Nepārtrauktām

2,5 H2

2,0 H2

1,5 H2

1,5 H2

2,0 H2

1,5 H2

Bez tilta celtņiem

Pakāpjveida kolonnas

 

Ēku kolonnu apakšējā daļa

Vienlaiduma

Daudzlaidumu

1,5H

1,2H

0,8

0,8

1,2

1,2

Kolonnu augšējā daļa

 

2,5H2

2,0H2

2,4H2

Ēku kolonnas ar nemainīgu šķērsgriezumu

Vienlaiduma

Daudzlaidumu

1,5 H

1,2 H

0,8 H

0,8 H

1,2 H

1,2 H

Estakādes

Celtņu estakādes

Ar celtņa pasijām

 

Pārtrauktām

Nepārtrauktām

2,0 H1

1,5 H1

0,8 H1

0,8 H1

1,5 H1

H1

Cauruļvadu estakādes

Kolonnu savienojums ar laiduma konstrukciju

Šarnīra (locīklveida)

2,0 H

H

2,0

Stings

1,5 H

0,7H

1,5H

31.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

H – kolonnas pilns augstums no pamata augšas līdz horizontālajai konstrukcijai (spāru vai zemspāru, spraišļa) attiecīgajā plaknē.

H1 – kolonnas zemceltņa daļas augstums no pamata augšas līdz celtņa pasijas apakšai.

H2 – kolonnas virsceltņa daļas augstums no kolonnas pakāpiena līdz horizontālajai konstrukcijai attiecīgajā plaknē.

Piezīme. Ja ēkās ar tilta celtņiem līdz kolonnu augšai ir saites, kolonnas virsceltņa daļas aprēķina garumu kolonnu garenrindas ass plaknē ņem H2.

167. Ja ārējais spēks darbojas šķēluma simetrijas ass plaknē un stiegrojums koncentrēts pie minētajai plaknei perpendikulārām elementa skaldnēm, elementa garenasij stateniskie šķēlumi jāaprēķina atkarībā no attiecības starp betona spiestās daļas relatīvā augstuma vērtību ξ=x/ho, kuru nosaka ar attiecīgiem līdzsvara noteikumiem, un betona spiestās daļas relatīvā augstuma robežvērtību ξR, pie kuras elementa robežstāvoklis vēl iestājas vienlaikus ar tādu spriegumu stieptajās stiegrās, kas vienāds ar aprēķina pretestību Rs, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus, izņemot koeficientu γs6.

168. Koeficienta ξR vērtību nosaka pēc formulas:

, kur: (25)

ω - betona spiestās daļas raksturojums, ko nosaka pēc formulas:

ω=α-0,008Rb, (26)

šeit:

α - koeficients1, ko ņem:

a) smagajam betonam - 0,85,

b) smalkgraudainajam betonam (šo noteikumu 76.punkts):

A grupas betonam - 0,80,

B un C grupas betonam - 0,75,

c) vieglajam šūnbetonam un porainajam betonam - 0,85;

Rb ir MPa;

σsR- spriegums stiegrās, MPa, ko ņem:

a) A-1, A-II, A-III, A-IIIB, Bp-I klases stiegrām σsR = Rs - σsp;

b) A-IV, A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrām σsR = Rs + 400 - σsp - Δσsp;

c) B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām σsR = Rs + 400 - σsp,

šeit:

Rs - stiegru aprēķina pretestība stiepei, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus γsi, izņemot γs6;

6sp - ņem ar koeficientu γsp<1,0;

Δσsp - atbilstoši šo noteikumu 206.punkta prasībām.

σsc,u- stiegru spiestās zonas robežspriegums, kuru ņem smagā, smalkgraudainā un vieglā betona konstrukcijām atkarībā no aprēķinā vērā ņemamām slodzēm atbilstoši 14.tabulai: pēc 2.a pozīcijas -500 MPa, pēc 2.b pozīcijas -400 MPa; šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos šī vērtība jāņem 400 MPa; aprēķinot elementus saspriegšanas stadijā, vērtība σsc,uir 330 MPa.

1 Autoklâva apstrâdei pakïautajam smagajam, vieglajam un porainajam betonam koeficientu α samazina par 0,05.

169. Šūnbetona elementiem pēc formulas (25) aprēķinātā ξR vērtība jāņem ne lielāka par 0,6.

170. Aprēķinot stiprību dzelzsbetona elementiem ar A-IV, A-V, A-VI,
A-VII, B-II, K-7 un K-19 klases augsti izturīgu stiegrojumu un ievērojot nosacījumu, ka ξ<ξR, stiegru aprēķina pretestība Rs jāreizina ar koeficientu γs6 (23.tabulas 6.pozīcija), ko nosaka pēc formulas:

, kur: (27)

η - koeficients, kuru ņem:

a) A-IV klases stiegrām -1,20;

b) A-V, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām -1,15;

c) A-VI un AT-VII klases stiegrām -1,10.

171. Centriskas stiepes, kā arī ekscentriskas stiepes gadījumā, garenspēkam atrodoties starp stiegrojuma piepūļu kopspēkiem, γs6 vērtība jāņem η. Ja elementa daļā ar lieces momentiem, kas pārsniedz 0,9 Mmax (kur Mmax - maksimālais aprēķina moments), ir metināti savienojumi, koeficienta γs6 vērtība A-IV un A-V klases stiegrojumam jāņem ne lielāka par 1,05.

172. Koeficients γs6 nav jāņem vērā elementiem:

172.1. kuriem aprēķina daudzkārtējās atkārtotas slodzes iedarbību;

172.2. kuri stiegroti ar augstizturīgu blīvi (bez spraugām) ievietotu stiepli;

172.3. kurus ekspluatē agresīvā vidē.

173. Spiestās daļas saspriegtajām stiegrām, kurām ir saķere ar betonu, ārējo spēku iedarbībā, kā arī betona saspriegšanas stadijā aprēķina pretestība spiedei Rsc jāaizstāj ar spriegumu σsc, vienlīdzīgu (σsc,u - σ'sp), MPa, bet ne lielāku par Rsc, kur σsp nosaka ar koeficientu γsp>1,0.σsc,u saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu.

3.4.2. Taisnstūra, T veida, dubultā T veida un gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi

174. Šo noteikumu 167.punktā norādīto liekto elementu taisnstūra šķē­lumi (4.zīmējums), ja , jāaprēķina ar nosacījumu:

(28)

turklāt spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:

RSASRSCA'S =Rbbx (29)

4.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.589)

175. Ja , šķēlumi, kuriem spiestajā daļā ir plaukts, jāaprēķina atkarībā no spiestās zonas robežas:

175.1. ja robeža iet pa plauktu (5.a zīmējums), t.i., ja tiek ievērots nosacījums:

, (30)

jāaprēķina tāpat kā taisnstūra šķēlumi ar platumu bf saskaņā ar šo noteikumu 174.punktu;

175.2. ja robeža iet pa ribu (5.b zīmējums), t.i., nosacījums (30) netiek ievērots, jāaprēķina ar nosacījumu:

, (31)

turklāt betona spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:

. (32)

176. Aprēķinā lietojamā b'f vērtība jāņem ar nosacījumu, ka plaukta pārkarei (brīvajam plauktam) uz katru pusi no ribas malas jābūt ne lielākai par 1/6 elementa laiduma un ne lielākai par:

176.1. 1/2 brīvā atstatuma starp garenribām, ja ir šķērsribas vai ja h'f ≥0,1h;

176.2. ja nav šķērsribu vai ja atstatumi starp tām ir lielāki nekā atstatumi starp garenribām, un ;

176.3. plaukta konsolpārkares gadījumā:

176.3.1. ja h'f > 0,1h tad 6 h'f ;

176.3.2. ja 0,05h ≤ h'f < 0,1h tad 3h'f;

176.3.3. ja h' < 0,05h, tad pārkares neņem vērā.

5.zīmējums.

Liekta dzelzsbetona elementa spiestās zonas robežstāvoklis šķēlumā (a -plauktā; b -ribā)

177. Aprēķinot liektu elementu stiprību, ieteicams ievērot nosacījumu . Gadījumā, kad stiepto stiegru šķērsgriezuma laukums konstruktīvu apsvērumu dēļ vai arī no otrās robežstāvokļu grupas aprēķina ņemts lielāks, nekā tas nepieciešams, lai ievērotu nosacījumu , stiprība jāaprēķina pēc vispārējām formulām.

178. Ja pēc (29) vai (32) formulas aprēķinātā vērtība , šķēluma stiprību pieļaujams aprēķināt ar nosacījumiem (28) un (31), nosakot spiestās zonas augstumu attiecīgi pēc formulām:

(33)

σSASRSCA'S = Rbbx + Rb (b'f – b) h'f (34)

, (35)

šeit:

ξ = x/ho (x aprēķina ar Rs vērtībām, ņemot vērā attiecības stiegrojuma darba apstākļu koeficientus);

σsp - nosaka ar koeficientu γsp >1,0.

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.589)

179. B30 un zemākas klases betona elementiem ar nesaspriegtu A-I, A-II, A-III un Bp-I klases stiegrojumu, ja x > ξRho,pieļaujams stiprību aprēķināt arī ar nosacījumiem (28) un (31), liekot tajos vērtību x = ξRho.

180. Gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi, kuriem iekšējā un ārējā rādiusa attiecība r1/r2 >0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci sadalītu stiegrojumu (ja garenstiegru skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina tāpat kā ekscentriski spiestie elementi saskaņā ar šo noteikumu 185.punkta nosacījumiem, formulās (41) un (42) ņemot garenspēka vērtību N = 0 un formulā (40) Neo vietā liekot lieces momenta M vērtību.

3.4.3. Taisnstūra un gredzenveida šķērsgriezuma ekscentriski spiestie elementi

181. Aprēķinot ekscentriski spiestos dzelzsbetona elementus, nepiecie­šams ņemt vērā gadījuma sākuma ekscentricitāti saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem, kā arī izlieces iespaidu uz elementu nestspēju saskaņā ar šo noteikumu 198.punkta nosacījumiem.

182. Šo noteikumu 167.punktā minētie ekscentriski spiesto elementu taisnstūra šķēlumi jāaprēķina:

182.1. ja  (6.zīmējums.), tad ar nosacījumu:

, (36)

turklāt spiestās zonas augstumu nosaka pēc formulas:

; (37)

182.2. ja ξ = x/ho > ξR, tad arī ar nosacījumu (36), bet spiestās zonas augstums jānosaka:

182.2.1. B30 un zemākas klases betona elementiem ar A-I, A-II, A-III klases nesaspriegto stiegrojumu -pēc formulas:

, kur: (38)

; (39)

182.2.2. augstākas par B30 klasi betona elementiem, kā arī elementiem ar augstāku nekā A-III klases (nesaspriegto un saspriegto) stiegrojumu - pēc formulām (66) un (67) vai (68).

6.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību

183. Ekscentriski spiesti elementi ar gredzenveida šķērsgriezumu, kurā iekšējā un ārējā diametra attiecība r1 / r2 ≥ 0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci izvietotu stiegrojumu (ja garenstieņu skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina ar nosacījumu:

, (40)

turklāt betona spiestās zonas relatīvā laukuma lielumu nosaka pēc formulas:

. (41)

184. Ja pēc formulas (41) aprēķinātais ξcir <0,15, tad nosacījumā (40) ievieto ξcir vērtību, ko nosaka pēc formulas:

, (42)

turklāt φsun zs vērtības nosaka pēc formulas (43) un (44) pieņemot, ka ξcir=0,15. Formulās (40), (41) un (42):

rm - iekšējā un ārējā rādiusa pussumma;

rs - caur stiegrojuma stieņu smagumcentriem ejošās aploces rādiuss;

As,tot - visa garenstiegrojuma kopējais šķērsgriezuma laukums;

φs - koeficients, kuru aprēķina pēc formulas:

φs= ω1- ω2ξcir (43)

zs -atstatums no rezultējošā spēka stieptās zonas stiegrās līdz šķēluma smagumcentram, ko nosaka pēc formulas:

zs = (0,2 + 1,3ξcir) rs, (44)

bet ņem ne lielāku par rs;

σsp- nosaka ar koeficientu γsp >1,0

ω1- koeficients, ko nosaka pēc formulas:

, (45)

šeit:

ηr - koeficients, ko ņem atkarībā no stiegru klases šādi:

a) A-I, A-II, A-III klasei -1,0,

b) A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-III, K-7 un K-19 - 1,1;

ω2 - koeficients, ko nosaka pēc formulas:

ω2 = ω1δ, (46)

kur δ vērtību ņem:

, (47)

šeit:

Rs ir megapaskālos (MPa).

185. Ja pēc formulas (43) aprēķinātā vērtība φs ≤ 0 tad nosacījumā (40) ieliek φs = 0 un pēc formulas (41) ar ω1 = ω2 = 0 iegūto ξcir vērtību.

186. Smagā un smalkgraudainā betona pilnsienu šķērsgriezuma elementi ar netiešo stiegrojumu jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 190. un 207.punktu. Aprēķinā iekļauj tikai daļu no betona šķēluma laukuma Aef, ko norobežo sieta malējo stieņu vai spirāles asis, un aprēķinu formulās (36), (37), (38), (65) un (66) Rb vietā ievietojot betona reducēto prizmatisko pretestību Rb,red, bet augstizturīga stiegrojuma gadījumā Rsc vietā ņemot Rsc,red vērtību.

187. Ja ir netiešais sietveida stiegrojums, tā elementu lokanība 1o/ief ir aprēķinā iekļaujamās šķēluma daļas inerces rādiuss.

188. Rb,red vērtības nosaka pēc formulām:

188.1. stiegrojot ar metinātiem šķērssietiem:

Rb,red=Rb+φμxyRs,xy, kur: (48)

Rs,xy - šķērsstiegru aprēķina pretestība;

, (49)

šeit:

nx, Asx, lx - vienā malējo sieta stieņa asu virzienā izvietoto stieņu skaits, viena stieņa šķērsgriezuma laukums un garums;

ny, Asy, ly - tas pats otrā virzienā;

Aef - sietu kontūru iekšpusē ieslēgtā betona šķēluma laukums;

s - atstatums starp sietiem;

φ - netiešā stiegrojuma efektivitātes koeficients, ko nosaka pēc formulas:

, kur: (50)

 , (51)

Rs,xy , Rb -megapaskālos.

Smalkgraudainā betona elementiem koeficienta φnozīme jāņem ne lielāka par 1.

Sieta stieņu šķērsgriezuma laukumi uz garuma vienību vienā un otrā virzienā nedrīkst atšķirties vairāk kā 1,5 reizes;

188.2. stiegrojot ar spirālveida vai gredzenveida stiegrojumu:

 kur: (52)

Rs,cir - spirāles stiegru aprēķina pretestība;

μcir - stiegrojuma koeficients, kas ir:

, (53)

šeit:

As,cir - spirālveida stiegru šķērsgriezuma laukums;

def - šķēluma diametrs spirāles iekšpusē;

s - spirāles solis;

eo - garenspēka pielikšanas ekscentricitāte (neņemot vērā izlieces iespai­du).

Pēc formulām (49) un (53) nosakāmās stiegrojuma koeficientu vērtības smalkgraudainā betona elementiem jāņem lielākas par 0,04.

189. Smagā betona elementiem ar metinātu sietu netiešo stiegrojumu A-IV, A-V, A-VI un A-VII klases augstizturīga garenstiegrojuma spiedes aprēķina pretestību Rsc,red nosaka pēc formulas:

, (54)

un to ņem ne lielāku par Rs.

Formulā (54):

 kur: (55)

,

šeit:

η - koeficients, kuru ņem atkarībā no stiegrojuma klases šādi:

a) A-IV klasei - 10,

b) AV, A-VI un AT-VII klasei - 25;

As,tot - visa augstizturīgā garenstiegrojuma summārais šķērsgriezuma laukums;

Aef - apzīmējums tas pats, kas formulā (49);

Rb megapaskālos;

θvērtība jāņem ne mazāka par 1,0 un ne lielāka par:

a) A-IV klases stiegrojumam - 1,2,

b) A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam -1,6.

190. Aprēķinot spiestās zonas relatīvā augstuma robežvērtību šķēlumiem ar netiešo stiegrojumu, formulā (25) liek:

 kur: (56)

α- koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu;

δ2 - koeficients, kas vienāds ar 10μ, bet tas nav jāņem lielāks par 0,15;

šeit μ- stiegrojuma koeficients μxyvai μcir, kuru nosaka pēc formulām (49) un (53) attiecīgi sietiem un spirālēm.

191. Elementiem ar augstizturīgu stiegrojumu σsc,u vērtība formulā (25) jāņem:

, (57)

bet ne lielāka par 900 MPa A-IV klases stiegrojumam un 1200 MPa A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam.

192. Lai ievērotu izlieces ietekmi uz netieši stiegrotu elementu nestspēju, jālieto šo noteikumu 198.punkta nosacījumi, aprēķinot ar stiegru sietiem ierobežotā vai spirāles iekšpusē ieslēgtā šķērsgriezuma daļas inerces momentu.

193. Pēc formulas (58) iegūtā Ncr vērtība jāreizina ar koeficientu , kur cef ir vienlīdzīgs betona šķēluma vērā ņemamās daļas augstumam vai diametram, bet, nosakot δe,min, formulas (22) labās puses otrais loceklis jāaizstāj ar , kur .

194. Aprēķinā netiešais stiegrojums jāņem vērā tikai tad, ja aprēķinātā elementa nestspēja (iekļaujot aprēķinā Aef un Rb,red) pārsniedz to nestspēju, kas noteikta pilnam šķēlumam A ar betona aprēķina pretestību Rb, ņemot vērā netiešo stiegrojumu.

195. Bez tam netiešajam stiegrojumam ir jāatbilst šo noteikumu konstruktīvajām prasībām.

196. Projektējot netieši stiegrotus ekscentriski spiestus elementus, reizē ar stiprības aprēķinu, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 186.punktu, jāveic aprēķins, kas nodrošina betona aizsargslāņa plaisizturību. Aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 182. vai 207.punkta nosacījumiem un ar ekspluatācijas slodžu aprēķina vērtībām γf = 1,0, ņemot vērā visu betona šķēluma laukumu un ņemot aprēķina pretestības Rb,ser un Rs,ser kā otrās grupas robežstāvokļiem un stiegru spiedes aprēķina pretestību, kas vienāda ar Rs,ser vērtību, bet nav lielāka par 400 MPa.

197. Nosakot spiestās daļas relatīvā augstuma robežvērtību formulās (25) un (69), ņem σsc,u = 400MPa, bet formulā (26) koeficientu 0,008 aizstāj ar 0,006.

198. Lai ņemtu vērā lokanības ietekmi, jānosaka δe vērtība pēc formulas (22) un apmainot 0,010Rb ar 0,008 Rb,ser.

199. Aprēķinot ekscentriski spiestus elementus, jāņem vērā izlieces ie­spaids uz to nestspēju. To parasti veic, aprēķinot konstrukcijas pēc deformētās shēmas. Pieļaujams aprēķināt konstrukcijas pēc nedeformētās shēmas, ja loka­nums 1o/i >14, ņemot vērā elementa izlieces iespaidu uz tā stiprību, ko nosaka atbilstoši nosacījumiem (36), (40) un (65), reizinot eo ar koeficientu η. Tad no­sacīto kritisko spēku formulā (19) ηaprēķināšanai ņem:

, kur: (58)

lo - ņem saskaņā ar šo noteikumu 203. un 204.punkta nosacījumiem;

δe - koeficients, ko ņem saskaņā ar šo noteikumu 160.punktu;

φl - koeficients, ko nosaka pēc formulas (21), turklāt momentus M un Ml nosaka pret asi, kas ir paralēla spiesto zonu norobežojošai līnijai un iet cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās (ja spiests ir viss šķēlums) stiegras centram atbilstoši pilnas slodzes vai pastāvīgu un ilgu slodžu iedarbībai. Ja lieces momentiem (vai ekscentricitātēm) pilnas slodzes iedarbības un rezultātā pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbības rezultātā ir dažādas zīmes, tad jāņem vērā šo noteikumu 160.punkta nosacījumi;

φp- koeficients, kurā ņemta vērā stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas ietekme uz elementa stingumu; ja saspriegtais stiegrojums vienmērīgi spiež betona šķēlumu, φp nosaka pēc formulas:

, (59)

šeit:

σbp - nosaka ar koeficientu γsp < 1,0 ;

Rb - ņem, neievērojot betona darba apstākļu koeficientus.

200. Formulā (59) eo/h vērtība nav jāņem lielāka par 1,5; α = Es/Eb.

201. B grupas smalkgraudainā betona elementiem formulā (58) vērtības 6,4 vietā jāliek vērtība 5,6.

202. Aprēķinot elementus stateniski lieces momenta darbības plaknei, ga­renspēka ekscentricitāte eo jāņem vienāda ar gadījuma ekscentricitātes vērtību.

203. Ekscentriski spiestu dzelzsbetona elementu aprēķina garumu lo ietei­cams noteikt tāpat kā rāmjveida konstrukcijas elementiem, ņemot vērā tās deformēto stāvokli dotajam elementam visneizdevīgākajā slodzes novietojumā, ievērojot materiālu neelastīgās deformācijas un plaisas.

204. Visbiežāk sastopamo konstrukciju elementiem pieļaujams aprēķina garumu lo ņemt:

204.1. daudzstāvu ēku kolonnām, kurām nav mazāk kā divi laidumi un stingi rīģeļu un kolonnu savienojumi ar:

204.1.1. saliekamā pārseguma konstrukcijām - H;

204.1.2. monolītām pārseguma konstrukcijām - 0,7H, kur H - stāva augstums (augstums starp mezglu centriem);

204.2. vienstāva ēku kolonnām ar locīklās balstītām jumta pārseguma nesošajām konstrukcijām, kuras ir stingas savā plaknē (spējīgas pārnest horizontālās piepūles), kā arī estakādēm -atbilstoši šo noteikumu 31.tabulai;

204.3. kopņu un loku elementiem -atbilstoši 32.tabulai.

32.tabula

Elementa nosaukums

Kopņu un loku elementu aprēķina garums 10

1

2

1. Kopņu elementi:

 

a) augšējā josla, aprēķinot: kopnes plaknē:

 

- ja e0<1/8h1

0,9 l

- ja e0≥1/8h1

0,8 l

no kopnes plaknes:

 

- iecirknim zem virsgaismas loga (ja virs-gaismas loga platums ir 12 m un vairāk)

0,8 l

- pārējos gadījumos

0,9 l

b) atgāžņi un statņi, aprēķinot:

 

kopnes plaknē

0,8 l

no kopnes plaknes:

 

- ja b1/b2<1,5

0,9 l

- ja b1/b2≥1,5

0,8 l

2. Loki:

 

a) aprēķinot loka plaknē:

 

trīslocīklu lokam

0,580 L

divlocīklu lokam

0,540 L

bezlocīklu lokam

0,365 L

b) aprēķinot no loka plaknes (jebkuras)

L

32.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

l - elementa garums starp blakus esošo mezglu centriem, bet kopnes aug­šējai joslai, aprēķinot no kopnes plaknes, - atstatums starp tās nostiprināšanas punktiem;

L - loka garums gar tā ģeometrisko asi; aprēķinot no loka plaknes - loka garums starp tā punktiem, kuri ir nostiprināti pret pārvietošanos virzienā no loka plaknes;

h1 - augšējās joslas šķērsgriezuma augstums;

b1, b2 - attiecīgi kopnes augšējās joslas un statņa (atgāžņa) šķērsgriezuma platums.

3.4.4. Centriski stiepti elementi

205. Aprēķinot centriski stieptu dzelzsbetona elementu šķēlumus, jāie­vēro nosacījums:

, kur: (60)

As,tot -visa garenstiegrojuma summārais šķērsgriezuma laukums.

3.4.5. Ekscentriski stiepti elementi ar taisnstūra šķērsgriezumu

206. Šo noteikumu 167.punktā minēto ekscentriski stiepto elementu taisnstūra šķēlumus aprēķina atkarībā no garenspēka N stāvokļa:

206.1. ja garenspēks N pielikts starp piepūļu rezultantēm stiegrojumā S un S'(7.zīmējums), ar nosacījumiem:

, (61)

; (62)

206.2. ja garenspēks N pielikts ārpus piepūļu rezultanšu atstatuma robežām stiegrojumā S un S'(7.zīmējums), ar nosacījumu:

, (63)

turklāt spiestās zonas augstumu x nosaka pēc formulas:

(64)

Ja pēc formulas (64) aprēķinātā vērtība x > ξRho, nosacījumā (63) apmaina x = ξR ho, kur ξR nosaka saskaņā ar šo noteikumu 168.punkta nosacījumiem.

3.5. Vispārējs aprēķina gadījums (jebkādiem šķērsgriezumiem, ārējām piepūlēm un jebkuram stiegrojumam)

207. Šķēlumus vispārējā gadījumā (8.zīmējums) aprēķina ar nosacījumu:

, (65)

turklāt pluss zīmi pirms iekavām ņem ekscentriskai spiedei un liecei, mīnusa zīmi -stiepei.

Formulā (65):

M - liektos elementos -ārējo spēku momenta projekcija plaknē, kas per­pendikulāra šķēluma spiesto zonu norobežojošai taisnei;

a)

7.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski stiepta dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprību

M - ekscentriski spiestos un stieptos elementos - garenspēka N moments attiecībā pret asi, kas paralēla spiesto zonu norobežojošai taisnei un kas iet:

a) ekscentriski spiestos elementos -cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās garenstiegras šķēluma smagumcentram;

b) ekscentriski stieptos elementos -cauri visattālākajam no minētās taisnes spiestās zonas punktam;

Sb - betona spiestās zonas šķēluma laukuma statistiskais moments pret atbilstošo no minētajām asīm, turklāt liektos elementos ass stāvokli ņem tādu pašu kā ekscentriski spiestos elementos;

Ssi - garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukuma statistiskais moments pret attiecīgo no minētajām asīm;

σsi - spriegums garenstiegrojuma i stienī, kuru nosaka saskaņā ar šo punktu.

8.zīmējums.

Piepūļu shēma un epīra dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā vispārēja gadījuma stiprības aprēķinā

I-I - plakne, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei, vai plakne, kas iet cauri garenspēka un iekšējo spiedes un stiepes piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem;

1 - spiestā stiegrojuma un spiestās zonas betona piepūļu rezultantes pielikšanas punkts;

2 - stieptā stiegrojuma piepūļu rezultantes pielikšanas punkts.

208. Spiestās zonas augstumu x un spriegumu σsi nosaka, kopīgi atrisinot vienādojumus:

 (66)

 . (67)

Vienādojumā (66) mīnusa zīmi pirms N ņem ekscentriski spiestiem elementiem, plusa zīmi -ekscentriski stieptiem.

209. Lai noteiktu spiestās zonas robežas stāvokli greizās lieces gadījumā, jāievēro papildu noteikums par ārējo un iekšējo spēku iedarbības plaknes para­lelitāti, bet greizās ekscentriskās spiedes vai stiepes gadījumā -noteikums, ka ārējā garenspēka, betona un stiegrojuma spiedes piepūles rezultantes un stieptā stiegrojuma piepūles rezultantes (vai ārējā garenspēka, betona spiedes piepūļu rezultantes un visa stiegrojuma piepūļu rezultantes) spēka pielikšanas punktiem jāatrodas uz vienas taisnes (8.zīmējums).

210. Ja pēc formulas (67) iegūtā σsi vērtība A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrojumam pārsniedz βRsi, tad spriegums σsi jānosaka pēc formulas:

. (68)

211. Ja pēc formulas (68) atrastais spriegums stiegrās pārsniedz Rsi bez koeficienta γs6 ievērošanas, nosacījumos (65) un (66) ņem σsi vērtību Rsi, ņemot vērā attiecīgo darba apstākļu koeficientus, to skaitā γs6.

212. Spriegumu σsi aprēķina formulās iekļauj ar to zīmi, kura iegūta pēc formulām (67) un (68), turklāt nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:

212.1. visos gadījumos ;

212.2. iepriekšsaspriegtiem elementiem σsi ≥ σsci, šeit σsci - stiegras sprie­gums, kas vienlīdzīgs iepriekšējam spriegumam σ'spi samazinām par σsc,u lielumu.

213. Formulās (66), (67) un (68):

Asi - garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukums;

σspi - garenstiegrojuma i stieņa iepriekšējais spriegums, kuru ņem ar koeficientu γspatkarībā no stieņa novietojuma;

ξi - betona spiestās zonas relatīvais augstums, ko aprēķina pēc formulas:

, kur:

hoi - atstatums no ass, kas iet cauri apskatāmās i stiegras šķēluma smagumcentram paralēli taisnei, kas ierobežo spiesto zonu līdz šķēluma spiestās zonas visattālākajam punktam (8.zīmējums);

ω - betona spiestās zonas raksturojums, ko nosaka pēc formulām (26) vai (56);

ξRi, ξeli - spiestās zonas relatīvais augstums, kas atbilst spriegumu sasniegšanai apskatāmajā stienī un kas ir vienlīdzīgs attiecībai Rsi un βRsi; ξRi un ξeli vērtības nosaka pēc formulas:

, (69)

šeit:

σsRi = Rsi+ 400 - σspi - Δσspi, MPa, - aprēķinot ξRi;

σs,eli = βRsi - σspi, MPa, - aprēķinot ξeli;

σsc,u - atbilstoši šo noteikumu 170. un 185.punkta nosacījumiem.

214. Δσspi un koeficienta β vērtības nosaka:

214.1. A-IV, A-V un AT-VII klases stiegras iepriekš saspriedzot ar mehānisko, kā arī ar automatizēto elektrotermisko un elektrotermomehānisko paņēmienu atbilstoši formulām:

 (70)

; (71)

214.2. A-IV, A-V, A-VI un AT-VII klases stiegras iepriekš saspriedzot ar citiem paņēmieniem, bet B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām - ar jeb­kuriem iepriekšējās saspriegšanas paņēmieniem Δσspi = 0, koeficients β = 0,8.

215. Ja koeficients γsp <1,0, formulās (70) un (71) σspi jāņem, ievērojot zudumus, kas minēti 4.tabulas 3. - 5.pozīcijā.

3.6. Pret elementa garenasi slīpu šķēlumu stiprības aprēķins

216. Dzelzsbetona elementi slīpos šķēlumos jāaprēķina, lai nodrošinātu stiprību:

216.1. šķērsspēka iedarbībā slīpā joslā starp slīpām plaisām;

216.2. šķērsspēka iedarbībā šķēlumā ar slīpu plaisu;

216.3. lieces momenta iedarbībā šķēlumā ar slīpu plaisu.

217. Lai nodrošinātu stiprību slīpā joslā starp slīpām plaisām, dzelzsbetona elementiem šķērsspēka iedarbība jāaprēķina ar nosacījumu:

.

218. Koeficientu φw1, kas ievēro elementa garenasij statenisku aptveru iespaidu, nosaka pēc formulas:

φw1=1+5αμw, (73)

bet tas nedrīkst būt lielāks par 1,3, kur:

219. Koeficientu φbl nosaka pēc formulas:

φb1 = 1-βRb, kur: (74)

β - koeficients, ko ņem vienlīdzīgu:

a) smagajam, smalkgraudainajam un šūnbetonam - 0,01;

b) vieglbetonam - 0,02.

Rb ir megapaskālos.

220. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu, dzelzsbetona ele­mentiem ar šķērsstiegrojumu jāaprēķina šķērsspēka iedarbība uz visbīstamāko slīpo šķēlumu (9.zīmējums) ar nosacījumu:

 (75)

9.zīmējums.

Piepūļu shēma dzelzsbetona elementa slīpā šķēlumā, aprēķinot tam šķērsspēka iedarbību

221. Nosacījumā (75) ir paredzēts, ka šķērsspēku Q rada ārējā slodze, kas iedarbojas no aplūkojamā slīpā šķēluma vienas puses.

222. Šķērspiepūli Qb, ko uzņem betons, nosaka pēc formulas:

, kur: (76)

c - visbīstamākā slīpā šķēluma projekcijas garums uz elementa garenass.

223. Koeficientu φb2 atkarībā no betona ietekmes ņem vienlīdzīgu:

223.1. smagajam un šūnbetonam2,00;
223.2. smalkgraudainajam betonam1,70;

223.3. vieglbetonam pēc vidējās betona blīvuma markas:

a) D 1900 un vairāk

 

1,90;

b) D 1800 un mazāk ar smalko pildvielu: 
-blīvo1,75;
-poraino1,50.

224. Koeficientu φf, kurā ievērota spiesto plauktu ietekme T veida un dubultā T veida elementos, nosaka pēc formulas:

, (77)

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,5.

Turklāt b'f ņem ne lielāku par b+3h'f ar nosacījumu, ka šķērs­stiegrojumam jābūt noenkurotam plauktā.

225. Koeficientu φn, ar kuru ievēro garenspēku ietekmi, nosaka pēc formulas:

225.1. darbojoties gareniskiem spiedējspēkiem:

, (78)

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,5; darbojoties iepriekšsaspriegtiem elementiem, formulā (78) spēka N vietā liek iepriekšējā sasprieguma spēku P; ja lieces moments, ko rada garenspiedes (ļodzes) spēks, ir ar to pašu zīmi kā lieces moments, ko rada šķērsspēks, garenspiedes pozitīvā ietekme netiek ņemta vērā;

225.2. darbojoties garenstiepes spēkiem:

, (79)

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,8 pēc absolūtās vērtības; vērtību 1+φfnvisos gadījumos ņem ne lielāku par 1,5.

226. Pēc formulas (76) aprēķināto Qb vērtību ņem ne mazāku kā φb3(1+φfn)Rbtbho.

227. Koeficientu φb3 ņem:

227.1. smagajam un šūnbetonam - 0,6;

227.2. smalkgraudainajam betonam - 0,5;

227.3. vieglbetonam ar vidējā blīvuma marku D 1900 un lielāku - 0,5; D 1800 un mazāku - 0,4.

228. Aprēķinot dzelzsbetona elementus ar šķērsstiegrojumu, ir jānodrošina arī stiprība slīpajā šķēlumā iecirkņa robežās starp aptverēm, starp balstu un atliekumu un starp atliekumiem.

229. Šķērspiepūles Qsw un Qs,inc attiecīgi aptverēs un atliekumos nosaka, summējot bīstamo slīpo plaisu šķērsojošo robežpiepūļu projekcijas uz stateņa pret elementa garenasi.

230. Bīstamās slīpās plaisas projekcijas garumu co uz elementa garenass nosaka pēc izteiksmes Qb+Qsw+Qs,inc minimuma, kur Qb vērtībā c vietā liek co; iegūto vērtību co ņem ne lielāku par 2ho un lielāku par c vērtību, kā arī mazāku par ho, ja c>ho.

231. Elementiem ar aptveru veida šķērsstiegrojumu, kas ir statenisks pret elementa garenasi un kam ir pastāvīgs solis aplūkojamā slīpā šķēluma robežās, co vērtība atbilst izteiksmes Qb+Qsw minimumam, ko nosaka pēc formulas:

, kur: (80)

qsw - piepūle aptverēs uz elementa garuma vienību, un tā jānosaka pēc formulas:

. (81)

232. Šo noteikumu 231.punktā minētajiem elementiem šķērspiepūli Qsw nosaka pēc formulas:

Qsw = qswco. (82)

233. Pēc aprēķina nosakāmām aptverēm jāatbilst nosacījumam:

. (83)

234. Turklāt šķērsstiegrojumam jāatbilst šo noteikumu 556., 557., 558. un 559.punkta prasībām.

235. Aprēķinot konstrukcijas, kurās kā nesaspriegtais stieptais garen­stiegrojums tiek lietotas A-IV un A-III klases stieņveida stiegras vai A-V, A-VI un A-VII klases stiegras (jauktajam stiegrojumam), koeficienti φb2, φb3, kā arī φb4 jāreizina ar 0,8.

236. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumos ar slīpu plaisu dzelzsbetona elementiem bez šķērsstiegrojuma, šķērsspēka iedarbībā jāpārbauda visbīstamākā šķēluma nestspēja pēc formulas:

, kur: (84)

nosacījuma (84) labo pusi ņem ne lielāku par 2,5 Rbtbho un ne mazāku par φb3(1+φn)Rbtbho; koeficientu φb4 ņem:

236.1. smagajam un šūnbetonam - 1,5;

236.2. smalkgraudainajam betonam - 1,2;

236.3. vieglbetonam ar vidējā blīvuma marku - D 1900 un lielāku - 1,2; D 1800 un mazāku - 1,0.

237. Koeficientus φb3 un φn, kā arī Q un c nosacījumā (84) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 221.punktu.

238. Ja aplūkojamā šķērsspēku iedarbības zonā nav statenisku plaisu, t.i., ja tiek izpildīts nosacījums (124), aizstājot tajā Rbt,ser ar Rbt, ir pieļaujams, aprēķinot ar nosacījumu (141), ņemt vērā elementa stiprības palielināšanos, aizstājot Rbt,ser un Rb,ser attiecīgi ar Rbt un Rb.

239. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu dzelzsbetona ele­mentiem ar slīpām spiestām skaldnēm (10.zīmējums), šķērsspēku iedarbību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 220. -236.punktu. Turklāt par darba augstu­mu aplūkojamā slīpā šķēluma robežās aprēķinā tiek ņemta: elementiem ar šķērsstiegrojumu - ho vislielākā vērtība, elementiem bez šķērsstiegrojuma - ho vidējā vērtība.

10.zīmējums.

Divslīpju dzelzsbetona siju aprēķinshēma

240. Lai nodrošinātu stiprību slīpā spiestā joslā starp slodzi un balstu, dzelzsbetona kolonnu īsās konsoles (e≤0,9ho; 11.zīmējums), ņemot vērā šķērsspēka iedarbību, jāaprēķina ar nosacījumu:

Q ≤ 0,8φw2Rbblb sinθ, kur: (85)

labā puse nav jāņem lielāka par 5Rbtbho un mazāka par formulas (84) labo pusi;

θ - aprēķina spiestās joslas slīpuma leņķis pret horizontāli.

11.zīmējums.

Īso konsoļu aprēķina shēma

241. Slīpās spiestās joslas platumu lb nosaka pēc formulas:

lb = lsupsinθ, kur: (86)

lsup - slodzes pārnešanas laukuma garums uz konsoles.

242. Nosakot lsup garumu, jāņem vērā slodzes pārnešanas īpatnības dažā­dās konstrukciju atbalstīšanas shēmās uz konsoles (brīvi atbalstītas vai iespīlētas sijas gar konsoles izvirzījumu vai tam šķērsām novietotas sijas utt.).

243. Koeficientu φw2, kur ņemta vērā konsoles augstumā novietotu ap­tveru ietekme, nosaka pēc formulas:

, kur: (87)

Asw- aptveru šķēluma laukums vienā plaknē;

sv- atstatums starp aptverēm, mērot to pa stateni pret tām.

Turklāt jāievēro horizontālās un slīpās aptveres ar leņķi, kas nav lielāks par 45° pret horizontāli.

244. Kolonnu īso konsoļu šķērsstiegrojumam jāatbilst šo noteikumu 561.punkta prasībām.

245. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu, dzelzsbetona ele­mentiem lieces momenta iedarbība (12.zīmējums) jāaprēķina bīstamajā slīpajā šķēlumā ar nosacījumu:

M ≤ Ms + Msw + Ms,inc. (88)

246. Momentu M nosacījumā (88) nosaka pēc ārējās slodzes, kas atrodas apskatāmā slīpā šķēluma vienā pusē, pret asi, kas stateniska momenta darbības plaknei un iet caur piepūļu Nb rezultantes pielikšanas punktu spiestajā zonā.

12.zīmējums.

Piepūļu shēma pret dzelzsbetona elementu garenasi slīpā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību lieces momenta iedarbībā

247. Momentus Ms, Msw un Ms,inc nosaka kā momentu summu pret to pašu asi no piepūlēm attiecīgi garenstiegrojumā, aptverēs un atliekumos, kas šķērso slīpā šķēluma stiepto daļu.

248. Aprēķinot piepūles slīpā šķēluma šķērsstiegrojumā, jāņem vērā tā enkurojums aiz slīpā šķēluma.

249. Slīpā šķēluma spiestajās daļās augstumu nosaka ar nosacījumu, ka spiestās zonas betona un slīpā šķēluma stiepto daļu šķērsojošā stiegrojuma piepūļu projekcijas uz elementa garenasi ir līdzsvarā.

250. Slīpajiem šķēlumiem momenta iedarbība jāaprēķina garenstiegro­juma pārtraukumu vai atliekumu vietās, kā arī pie siju balstiem un konsoļu brīvajā malā. Bez tam momenta iedarbību slīpajos šķēlumos aprēķina strauju elementa konfigurācijas izmaiņu vietās (ierobi u.tml.).

251. Posmos pie balstiem momentu Ms, kuru uzņem slīpā šķēluma stiepto daļu šķērsojošais garenstiegrojums, nosaka pēc formulas:

Ms = RsAszs, kur: (89)

As - slīpo šķēlumu šķērsojošā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums;

zs - atstatums no piepūļu rezultantes garenstiegrojumā līdz piepūļu rezultantei spiestajā zonā.

252. Ja garenstiegrojumam nav enkurojuma, stiegru aprēķina pretestības stiepei Rs tā krustošanās vietā ar slīpo šķēlumu ņem samazinātas atbilstoši šo noteikumu 23.tabulas 5.pozīcijai.

253. Šūnbetona konstrukcijām piepūles garenstiegrojumā jāaprēķina, obligāti ievērojot šķērsenkuru ietekmi posmos pie balstiem.

254. Momentu Msw, ko uzņem pret elementu garenasi stateniskās aptveres, kas izvietotas ar vienmērīgu soli apskatāmā slīpā šķēluma stieptās daļas robežās, nosaka pēc formulas:

, kur: (90)

qsw - aptveru piepūle, kas attiecināta uz elementa garuma vienību, un to nosa­ka pēc formulas (81);

c - visbīstamākā slīpā šķēluma projekcijas garums uz elementa garenass.

3.7. Telpisko šķēlumu stiprības aprēķins elementiem, kas pakļauti vērpei ar lieci

255. Aprēķinot telpiskus šķēlumus, piepūles nosaka ar šādiem paņēmie­niem:

255.1. betona pretestību stiepei ņem vienlīdzīgu nullei;

255.2. telpiskā šķēluma spiestā zona nosacīti attēlota kā plakne, kas no­vietota θleņķī pret elementa garenasi, bet betona pretestība spiedei -ar spies­tajā zonā vienmērīgi izkliedētiem spriegumiem Rbsin2θ;

255.3. aplūkojamā telpiskā šķēluma stiepto daļu šķērsojošā garenstiegro­juma un šķērsstiegrojuma stiepes spriegumus ņem vienlīdzīgus aprēķina pretes­tībām attiecīgi Rs un Rsw;

255.4. spriegumus spiestās zonas stiegrojumā ņem: nesaspriegtajam - Rsc, saspriegtajam -saskaņā ar šo noteikumu 172.punktu.

3.8. Elementi ar taisnstūra šķērsgriezumu

256. Aprēķinot elementiem vērpi ar lieci, jāievēro nosacījums:

, kur: (91)

b, h -elementa skaldņu attiecīgi mazākais un lielākais izmērs.

257. Betonam, kura klase augstāka par B30, Rb vērtību ņem tādu pašu kā B30 klases betonam.

258. Telpisko šķēlumu stiprība (13.zīmējums) jāaprēķina ar nosacījumu:

. (92)

259. Spiestās zonas augstumu x nosaka ar nosacījumu:

RsAs - RscA's = Rbbx. (93)

260. Telpiskā šķēluma spiestās zonas novietojuma trīs aprēķina shēmas ir šādas:

260.1. 1.shēma -pie liecē spiestās elementa skaldnes (14.a zīmējums); elementa garenasij stateniskā un caur telpiskā šķēluma spiestās zonas smagum­centru ejošā šķēlumā;

260.2. 2.shēma -pie elementa skaldnes, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei (14.b zīmējums);

260.3. 3.shēma -pie liecē stieptās elementa skaldnes (14.c zīmējums).

13.zīmējums.

Piepūļu shēma liekti vērpta dzelzsbetona elementa telpiskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību

14.zīmējums.

Telpiskā šķēluma spiestās zonas novietojuma shēmas:
a - pie liecē spiestās elementa skaldnes; b - pie elementa skaldnes, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei;
c - pie liecē stieptās elementa skaldnes

261. Formulās (92) un (93):

As, A's - attiecīgi stieptajā un spiestajā zonā novietotā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukumi pēc dotās aprēķina shēmas;

b, h - spiesto zonu norobežojošai līnijai attiecīgi paralēlu un perpen­dikulāru elementa skaldņu izmēri;

 (94)

 šeit: (95)

c -spiesto zonu norobežojošās līnijas projekcijas garums uz elementa garenass; aprēķinu veic ar visbīstamāko c vērtību, kuru nosaka ar pakāpenisku tuvinājumu un ņem ne lielāku par 2h + b.

262. Formulā (92) χ un φq vērtības, kas raksturo darbojošos piepūļu T, M un Q attiecību ņem:

262.1. ja nav lieces momenta χ = 0, tad φq= 1;

262.2. 1.shēmas aprēķinam , φq = 1;

262.3. 2.shēmas aprēķinam χ = 0, ;

262.4. 3.shēmas aprēķinam , φq = 1.

263. Vērpes momentu T, lieces momentu M un šķērsspēku Q ņem elementa garenasij stateniskā un caur telpiskā šķēluma spiestās zonas smagumcentru ejošā šķēlumā. Šķērsstiegrojuma un garenstiegrojuma attiecību raksturojošā koeficienta φw vērtību nosaka pēc formulas:

, kur: (96)

Asw - pie apskatāmās aprēķina shēmas stieptās skaldnes novietotā aptveres viena stieņa šķērsgriezuma laukums;

s - atstatums starp iepriekš minētajām aptverēm.

Turklāt φw vērtības pieņem ne mazākas par

 (97)

un ne lielākas par

, kur: (98)

M - lieces moments, kuru 2.shēmai ņem vienlīdzīgu ar nulli, 3.shēmai -ar mīnusa zīmi;

Mu - lieces robežmoments, ko var uzņemt elementa asij statenisks šķēlums.

264. Ja pēc formulas (96) aprēķinātā φw vērtība ir mazāka nekā φw,min,, tad piepūles Rs As vērtību, ko liek formulās (92) un (93), reizina ar attiecību φw'/φw,min.

265. Ja izpildīts nosacījums:

T ≤0,5 Qb, (99)

tad 2.shēmas aprēķina vietā aprēķinu veic ar nosacījumu:

. (100)

266. Formulās (99) un (100):

b - lieces plaknei perpendikulārās šķēluma skaldnes platums;

Qsw, Qb - nosaka saskaņā ar šo noteikumu 220.-235.punktu.

3.9. Dzelzsbetona elementu aprēķins uz slodžu lokālu iedarbību
3.9.1. Aprēķins uz virsmas spiedi

267. Aprēķinot virsmas vietējo (lokālo) spiedi (saspiešanos) elementiem bez šķērsstiegrojuma, jāievēro nosacījums:

, kur: (101)

N - vietējās slodzes radītais spiedes garenspēks;

Aloc1 - spiedes laukums (15.zīmējums);

ψ- koeficients, kas atkarīgs no vietējās slodzes sadalījuma virsmas spie­des laukumā un kuru ņem vienmērīgai izkliedētai slodzei - 1,0; nevienmērīgam slodzes sadalījumam (zem siju, garensiju, pārsedžu galiem); smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglbetonam - 0,75; šūnbetonam - 0,50;

Rb,loc - betona aprēķina pretestība virsmas vietējai spiedei, ko nosaka pēc formulas:

, (102)

šeit:

αφb ≥ 1,0;

α = 1,0 betonam, kura klase ir zemāka par B25;

α = 13,5 Rbt/Rb - B25 un augstākas klases betoniem;

,

bet ne lielāka par šādām vērtībām, ja slodze pielikšanas shēmā atbilst 15.a, c, d, f un h zīmējumam:

a) smagajam, smalkgraudainajam un vieglbetonam, kura klase ir augstāka par B7,5 - 2,5; B3,5, B5, B7,5 - 1,5,

b) B2,5 un zemākas klases šūnbetonam un vieglbetonam - 1,2, ja slodze pielikšanas shēmā atbilst 15.b, e un g zīmējumam.

Rb, Rbt - ņem tādus kā betona konstrukcijām (15.tabulas 9.pozīcija);

Aloc2 - virsmas spiedes aprēķina laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 268.punktu.

268. Aprēķina laukumā Aloc2 tiek iekļauts iecirknis, kurš ir simetrisks virsmas spiedes laukumam (15.zīmējums).

269. Turklāt jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

269.1. ja vietējā slodze ir visā elementa platumā b, aprēķina laukumā ieskaita iecirkni ar garumu, kas nav lielāks par b uz katru pusi no vietējās slodzes robežas (15.a zīmējums);

269.2. ja vietējā malas slodze ir visā elementa platumā, aprēķina laukums Aloc2 ir vienāds ar virsmas spiedes laukumu Aloc1 (15.b zīmējums);

269.3. ja vietējā slodze ir garensiju un siju galu balstīšanās vietās, tad aprēķina laukumā ietilpst iecirknis, kura platums ir vienāds ar garensijas vai sijas balstījuma dziļumu un garums nav lielāks par atstatumu starp sijai piekļauto laidumu vidusdaļām (15.c zīmējums);

269.4. ja atstatums starp sijām pārsniedz elementa divkāršu platumu, aprēķina laukuma garumu nosaka kā sijas platuma un elementa divkārša platuma summu (15.d zīmējums);

269.5. ja vietējā malas slodze ir elementa stūrī (15.e zīmējums), aprēķina laukums Aloc2 vienāds ar virsmas spiedes laukumu Aloc1;

269.6. ja vietējā slodze pielikta elementa garuma un platuma daļā, aprēķina laukumu ņem saskaņā ar 15.f zīmējumu. Ja ir vairākas minētā tipa slodzes, aprēķina laukumus norobežo līnijas, kas iet caur divu esošo slodžu pielikšanas viduspunktu;

15.zīmējums.

Vietējās virsmas spiedes aprēķina shēmas dzelzsbetona elementiem:

a -ja vietējā slodze ir visā elementa platumā; b -ja vietējā malas slodze ir visā elementa platumā; c, d -ja vietējā slodze ir garensiju un siju galu balstīšanas vietās;
e -ja vietējā malas slodze ir elementa stūrī; f -ja vietējā slodze ir elementa garuma un platuma daļās vai ja vietējā malas slodze ir sienas izciļņa vai ailstarpas robežās;
g -ja vietējā malas slodze ir sienas izciļņa (pilastra) robežās; h -sarežģītas formas šķērsgriezumam;
1 -virsmas lokālais spiedes laukums; 2 -virsmas spiedes aprēķina laukums;
3 -minimālā sietveida stiegrojuma zona, kurā netiešo stiegrojumu ņem vērā, aprēķinot pēc formulas (104)
15.b, e, g zīmējumā neatkarīgi no betona veida un klases -1,0

269.7. ja ir vietējā malas slodze, kas atrodas sienas izciļņa (pilastra) vai T veida šķēluma ailstarpas robežās, aprēķina laukums Aloc2 vienāds ar virsmas spiedes laukumu Aloc1(15.g zīmējums);

269.8. nosakot sarežģītas formas šķēlumu aprēķina laukumu, nav jāņem vērā iecirkņi, kuriem nav pietiekami drošas (15.h zīmējums) saistes ar noslogoto iecirkni;

269.9. ja ir vietējā siju, garensiju, pārsedžu un citu liecē strādājošo elementu slodze, balsta dziļumu, aprēķinot Aloc1 un Aloc2, ņem ne lielāku par 20 cm.

270. Smagā betona elementiem ar netiešo stiegrojumu metinātu šķērssietu veidā vietējās virsmas spiedes aprēķinā jāievēro nosacījums:

, kur: (103)

Aloc1 - virsmas spiedes laukums;

Rb,red - betona reducētā prizmas stiprība vietējās virsmas spiedes aprēķinos, un to nosaka pēc formulas:

, (104)

šeit:

Rs,xy, φ,μxy - tie paši apzīmējumi, kas šo noteikumu 185.punktā;

, (105)

bet ne lielāks par 3,5

φs - koeficients, kas ievēro netiešā stiegrojuma ietekmi vietējās spiedes daļā; 15.b, e, g zīmējuma shēmām ņem φs = 1,0, bez tam netiešo stiegrojumu aprēķinā ņem vērā nosacījumu, ka šķērssieti novietoti laukumā, kas nav mazāks par 15.zīmējumā attiecīgās shēmās ar punktēto līniju norobežoto; 15.a, c, d, f, h zīmējuma shēmām koeficientu φsnosaka pēc formulas:

, (106)

šeit:

Aef - netiešā stiegrojuma sietu kontūrā, rēķinot no to malējiem stieņiem, ieslēgtā betona laukums, kam jāatbilst nosacījumam .

3.9.2. Caurspiedes aprēķins

271. Plātņveida konstrukcijām (bez šķērsstiegrojuma) caurspiede vienmē­rīgi izkliedētu spēku iedarbībā ierobežotā laukumā jāaprēķina ar nosacījumu:

, kur: (107)

F - spiedes spēks;

α - koeficients, kuru ņem:

a) smagajam betonam - 1,0,

b) smalkgraudainajam betonam - 0,85,

c) vieglbetonam - 0,80;

um - augšējās un apakšējās pamatnes perimetru vidējais aritmētiskais piramīdai, kas veidojas caurspiedē šķēluma darba augstuma robežās.

272. Aprēķinot um un F, tiek pieņemts, ka caurspiede notiek piramīdas sānu virsmā, kuras mazākā pamatne ir spiedošā spēka darbības laukums, bet sānu skaldnes atrodas 45° leņķī pret horizontāli.

16.zīmējums.

Shēmas dzelzsbetona elementu caurspiedes aprēķināšanai;
a - ja caurspiedes piramīdas sānu skaldņu slīpums ir 45°; b - tas pats, ja leņķis ir lielāks par 45°.

273. Spiedes spēku F ņem vienādu ar spēku, kas darbojas uz caurspiedes piramīdu, izņemot slodzes, kas pieliktas caurspiedes piramīdas lielākai pamatnei (rēķinot stieptā stiegrojuma novietojuma plaknē) un pretojas caurspiedei.

274. Ja atbalsta shēma ir tāda, ka caurspiede var notikt tikai piramīdas virsmā ar sānu skaldņu leņķi, kas lielāks par 45°, piemēram, pāļu režģos, (16.b zīmējums), nosacījuma (107) pirmo daļu nosaka faktiskai caurspiedes piramīdai, reizinot ar ho/c. Turklāt nestspējas vērtību ņem ne lielāku par vērtību, kas atbilst piramīdai, ja c = 0,4ho, kur c - caurspiedes piramīdas sānu skaldnes horizontālās projekcijas garums.

275. Ja caurspiedes piramīdas robežās ievietotas plātnes plaknei ir state­niskas aptveres, aprēķins jāveic ar nosacījumu:

, (108)

bet F nav lielāks par 2Fb. Piepūli Fb ņem vienādu nevienādības (107) labajai pusei, bet Fsw nosaka kā visu šķērsspēku summu, ko uzņem aprēķina caurspiedes piramīdas sānu skaldnes šķērsojošās aptveres, pēc formulas:

, kur: (109)

Rsw nedrīkst pārsniegt vērtību, kas atbilst A-I klases stiegrojumam.

276. Ņemot vērā šķērsstiegrojumu, Fsw vērtībai jābūt ne mazākai par 0,5Fb.

277. Ja aptveres atrodas ierobežotā laukumā koncentrētas slodzes tuvumā, tad papildus jāaprēķina tādas piramīdas caurspiešana, kuras augšējo pamatni veido šķērsstiegrojuma saturošā iecirkņa kontūras ar nosacījumu (107). Šķērsstiegrojumam jāatbilst šo noteikumu 560.punkta prasībām.

3.9.3. Atraušanas aprēķins

278. Dzelzsbetona elementiem atraušanos no to apakšējai skaldnei vai šķēluma augstuma robežās pieliktās slodzes iedarbības (17.zīmējums) aprēķina ar nosacījumu:

, kur: (110)

F - atrāvējspēks;

hs - atstatums no atrāvējspēka pārnešanas līmeņa līdz garenstiegrojuma šķēluma smagumcentram;

RswAsw - šķērsspēku summa, ko uzņem papildus uzstādītās aptveres atraušanās zonas garumā:

a = 2hs + b, (111)

šeit:

b - atrāvējspēka pārnešanas laukuma platums;

hs un b vērtības nosaka atkarībā no atrāvējslodzes slodzes pielikšanas rakstura un apstākļiem (ar konsoļu, piegulošo elementu starpniecību u.c.).

17.zīmējums.

Dzelzsbetona elementu atraušanas aprēķina shēma

3.10. Ieliekamo detaļu aprēķins

279. Plakaniem tērauda ieliekamo detaļu elementiem T veidā piemeti­nātie enkuri no vienā ieliekamās detaļas simetrijas plaknē novietotās statiskās slodzes radītā lieces momentu, ass spēku un bīdes spēku iedarbības (18.zīmē­jums) jāaprēķina pēc formulas:

, kur: (112)

Aan - visvairāk saspriegtās rindas enkuru šķērsgriezuma un summārais laukums;

Nan - vislielākā stiepes piepūle enkuru rindā, ko aprēķina pēc formulas:

; (113)

Qan - bīdes piepūle vienā enkuru rindā, ko aprēķina pēc formulas:

; (114)

N'an - vislielākā spiedes piepūle vienā enkuru rindā, ko aprēķina pēc formulas:

. (115)

280. Formulās (112) - (115):

M, N, Q - uz ieliekamo detaļu darbojošais lieces moments, asspēks un bīdes spēks; momentu nosaka attiecībā pret asi, kas atrodas plāksnes ārējās skaldnes plaknē un iet caur visu enkuru smagumcentru;

nan - enkuru rindu skaits bīdes virzienā; ja netiek nodrošināta bīdes spēka Q vienmērīga pārnešana uz visām enkuru rindām, tad, aprēķinot bīdes piepūli Qan, jāievēro ne vairāk kā četras rindas;

z - atstatums starp enkuru malējām rindām;

λ - koeficients, ko nosaka enkurstieņiem ar diametru 8 - 25 mm B12,5 - B50 klases smagajam un smalkgraudainajam betonam un B12,5 - B30 klases vieglbetonam pēc formulas:

, (116)

bet kuru ņem ne lielāku par 0,7; augstākam par B50 klasi smagajam un smalkgraudainajam betonam koeficients jāņem tāds pats kā B50 klases betonam, bet augstākam par B30 klasi vieglbetonam - kā B30 klases viegl­betonam,

šeit:

Rb, Rs - MPa;

Aan1 - visvairāk saspriegtās rindas enkurstieņa šķērsgriezuma laukums, cm2;

β - koeficients, kuru ņem:

a) smagajam betonam - 1,0,

b) smalkgraudainajam A grupas betonam - 0,8,

c) B un C grupas betonam - 0,7,.

d) vieglbetonam ρm/2300 (ρm - betona vidējais blīvums, kg/m3),

δ - koeficients, ko nosaka pēc formulas:

 (117)

bet kas jāņem ne mazāks par 0,15,

šeit:

, ja N'an >0 (piespiests) vai

, ja N'an ≤ 0 (nav piespiests),

ja enkuros nav stiepes piepūles, koeficients δir 1,0.

281. Pārējo rindu enkuru šķēluma laukums jāņem vienāds vissaspriegtā­kās rindas enkuru šķēluma laukumam.

282. Formulās (113) un (115) asspēks N uzskatāms par pozitīvu, ja tas ir virzīts no ieliekamās detaļas (18.zīmējums), un par negatīvu, ja tas ir virzīts uz to. Gadījumos, ja ass piepūles Nan un N'an, kā arī bīdes piepūle Qan, aprēķinot pēc formulām (113) -(115), iegūst negatīvas vērtības, formulās (112) -(114) un (117) tās ņem vienādas ar nulli. Turklāt, ja Nan iegūst negatīvu vērtību, tad formulā (114) ņem N'an= N. Ja ieliekamā detaļa atrodas izstrādājuma augšējā virsmā (betonējot), koeficientu λ samazina par 20 %, bet N'an vērtību ņem vienādu ar nulli.

18.zīmējums.

Uz ieliekamo detaļu darbojošos piepūļu shēma

283. Slīpajiem enkuriem, kas piemetināti ieliekamā detaļā ar pārlaidsa­vienojumu no 15°līdz 30°leņķī, aprēķina bīdes spēka iedarbību (ja Q > N, kur
N - atrāvējspēks) pēc formulas:

, kur: (118)

A an,inc - slīpo enkuru šķērsgriezuma summārais laukums;

N'an - saskaņā ar šo noteikumu 279.punktu.

284. Bez tam jāuzstāda stateniskie enkuri, ko aprēķina pēc formulas (112), ja δ = 1,0 un ja Qan vērtības ir 0,1 no bīdes piepūles Qan, kuru aprēķina pēc formulas (114).

285. Metināto ieliekamo detaļu konstrukcijai ar tai piemetinātiem ele­mentiem, kas pārnes slodzi uz ieliekamām detaļām, jānodrošina enkurstieņu iesaistīšana darbā atbilstoši pieņemtajai aprēķina shēmai. Ieliekamo detaļu ārējos elementus un to metinātos savienojumus aprēķina saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204. Aprēķinot plāksnēm un veidvelmējumiem atrāvējspēju spēku, pieņem, ka tie ir locīklveidā savienoti ar stateniskiem enkurstieņiem. Bez tam plāksnes biezums t aprēķināmajai ieliekamajai detaļai, pie kuras T veidā piemetina enkurus, jāpārbauda ar nosacījumu:

, kur: (119)

dan - pēc aprēķina nepieciešamais enkurstieņa diametrs;

Rsq - tērauda aprēķina pretestība cirpei, kuru ņem saskaņā ar LBN 204.

286. Lietojot tādus metināto savienojumu veidus, kas nodrošina lielāku zonu plāksnes iekļaušanu darbā, kad no tās rauj ārā enkurstieni, un attiecīgi to pamatojot, ir iespējama šo metināto savienojumu nosacījuma (119) korekcija.

287. Plāksnes biezumam jāatbilst arī metināšanas tehnoloģiskajām prasībām.

3.11. Dzelzsbetona elementu izturības aprēķins

288. Dzelzsbetona elementu izturību aprēķina, salīdzinot spriegumus betonā un stiegrās ar attiecīgām aprēķina pretestībām, kas reizinātas ar darba apstākļu koeficientiem γb1, γs3, kurus ņem atbilstoši 15. un 24.tabulai, bet, ja ir metināti stiegru savienojumi, arī ar darba apstākļu koeficientu γs4(25.tabula).

289. Spriegumus betonā un stiegrojumā aprēķina kā elastīgam ķermenim (reducētos šķēlumos) ārējo spēku iepriekšējās saspriegšanas piepūles P iedarbībā.

290. Betona spiestajā zonā neelastīgās deformācijas tiek ņemtas vērā ar betona elastības moduļa samazināšanu, ņemot betonam stiegrojuma reducēšanas koeficientus α' = 25, 20, 15 un 10 attiecīgi B15, B25, B30, B40 un augstākas klases betonam.

291. Ja netiek ievērots nosacījums (140), aizstājot tajā Rbt,ser vērtību ar Rbt, reducētā šķēluma laukumu nosaka, neņemot vērā betona stiepto daļu.

292. Elementa garenasij statenisku šķēlumu izturību aprēķina ar nosacījumu:

292.1. spiestam betonam:

σb,max ≤ Rb; (120)

292.2. stieptajam stiegrojumam:

σs,max ≤ Rs, kur: (121)

σb,max, σs,max - maksimālie normālie elementa asij paralēlie spriegumi attiecīgi spiestā betonā un stieptā stiegrojumā.

293. Pārbaudot betona spiesto zonu daudzkārtējās slodzes iedarbībā, jā­vairās no stiepes spriegumu rašanās tajā. Spiestā stiegrojuma izturību neaprē­ķina.

294. Elementu garenasij slīpu šķēlumu izturība jāaprēķina ar nosacījumu, ka reducētā šķēluma smagumcentra līmenī darbojošos galveno stiepes spriegumu rezultante pa elementa garumu pilnībā jāuzņem šķērsstiegrojumam, kurā spriegumi ir vienādi pretestībai Rs, reizinātai ar darba apstākļu koeficientiem γs3 un γs4 (24. un 25.tabula).

295. Elementiem, kuriem šķērsstiegrojums nav paredzēts, jāizpilda šo noteikumu prasības, formulās (141) un (142) aizstājot betona aprēķina pretes­tības Rb,ser un Rbt,ser ar attiecīgām aprēķina pretestībām Rb un Rbt, reizinātām ar darba apstākļu koeficientu γb1 (15.tabula).

4. Dzelzsbetona konstrukciju elementu aprēķins otrās grupas robežstāvokļos
4.1. Dzelzsbetona elementu plaisu rašanās aprēķins

296. Dzelzsbetona elementiem plaisu rašanās aprēķini attiecas uz elementu garenasij stateniskām un pret elementu garenasi slīpām plaisām.

4.2. Elementa garenasij statenisku plaisu rašanās aprēķins

297. Liektiem, stieptiem un ekscentriski spiestiem dzelzsbetona elementiem piepūles, ko uzņem garenasij stateniski šķēlumi plaisu rašanās brīdī, nosaka, ņemot vērā šādus pieņēmumus:

297.1. šķēlumi pēc deformācijas paliek plakani;

297.2. malējā stieptā betona slāņa vislielākais relatīvais pagarinājums ir vienāds ar 2Rbt,ser/Eb;

297.3. spriegumus stieptās zonas (ja tāda ir) betonā nosaka, ņemot vērā betona elastīgās vai neelastīgās deformācijas, turklāt neelastīgās deformācijas ņem vērā, samazinot šķēluma kodola punkta atstatumu r;

297.4. spriegumi stieptās daļas betonā ir vienmērīgi izkliedēti un pēc lieluma vienādi Rbt,ser;

297.5. spriegumi iepriekš nesaspriegtā stiegrojumā ir vienlīdzīgi apkārtējā betona deformāciju pieaugumam atbilstošo spriegumu un betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu algebriskai summai;

297.6. spriegumi saspriegtajā stiegrojumā ir vienlīdzīgi tā iepriekšējā sasprieguma (ņemot vērā visus zudumus) un apkārtējā betona deformāciju pieaugumam atbilstošā sprieguma algebriskai summai.

298. Šo noteikumu 297.punktā noteiktais neattiecas uz elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtējās slodzes iedarbību.

299. Nosakot piepūles, ko uzņem elementu šķēlumi ar iepriekšsaspriegto stiegrojumu bez enkuriem, sprieguma pārvades zonas lp garumā, plaisu rašanos aprēķinot, jāievēro iepriekšējā sprieguma samazināšanās stiegrojumā σsp σ'sp, reizinot tos ar koeficientu γs5 saskaņā ar šo noteikumu 23.tabulas 5.pozīciju.

300. Centriski iepriekšsaspriegtus dzelzsbetona elementus centriskajā (spēka N) stiepē aprēķina, ievērojot nosacījumu:

N ≤ Ncrc, kur (122)

Ncrc – piepūle, ko uzņem elementa garenasij statenisks šķēlums plaisu rašanās brīdī un ko aprēķina pēc formulas:

Ncrc = Rbt,ser(A + 2αAs) + P. (123)

301. Liektiem, ekscentriski spiestiem, kā arī ekscentriski stieptiem elementiem plaisu rašanos aprēķina, ievērojot nosacījumu:

Mr ≤ Mcrc, kur: (124)

Mr – apskatāmā šķēluma vienā pusē esošo spēku moments attiecībā pret asi, kas paralēla neitrālajai asij un iet caur kodolpunktu, kas atrodas vistālāk no stieptās daļas, kuras plaisrašanās tiek pārbaudīta;

Mcrc – moments, ko, rodoties plaisām, uzņem elementa garenasij statenisks šķēlums un ko nosaka pēc formulas:

Mcrc = Rbt,serWpl ± Mrp, kur: (125)

Mrp – piepūles P moments attiecībā pret to pašu asi kā Mr noteikšanā; momenta zīmi nosaka griešanās virziens (plus – ja momentu Mrp un Mr griešanās virzieni ir pretēji; mīnus – ja virzieni sakrīt).

302. Piepūli P uzskata:

302.1. iepriekšsaspriegtiem elementiem – kā ārējo spiedes spēku;

302.2. elementiem, kurus gatavo bez iepriekšējās saspriegšanas, kā ārējo stiepes spēku, kuru aprēķina pēc formulas (8), pieņemot, ka spriegumi σs un σs' nesaspriegtā stiegrojumā ir skaitliski vienlīdzīgi betona rukuma zuduma vērtībām pēc šo noteikumu 4.tabulas 8.pozīcijas (tāpat kā stiegrojumam, kuru nospriego uz balstiem).

303. Mr vērtību nosaka pēc formulām:

303.1. liektiem elementiem (19.a zīmējums):

Mr = M; (126)

303.2. ekscentriski spiestiem elementiem (19.b zīmējums):

Nr = N(eo - r); (127)

303.3. ekscentriski stieptiem elementiem (19.c zīmējums):

Mr = N(eo + r). (128)

304. Mrp vērtības nosaka:

304.1. aprēķinot plaisu rašanos šķēluma daļā, kas ārējo slodžu iedarbībā stiepta, bet spiesta iepriekšsaspriegšanas piepūles iedarbībā, pēc formulas (19.zīmējums):

Mrp = P(eop + r); (129)

304.2. aprēķinot plaisu rašanos šķēluma daļā, kas stiepta iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā (20.zīmējums), pēc formulas:

Mrp = P (eop - r). (130)

19.zīmējums.

Piepūļu shēmas un spriegumu epīras elementa šķērsgriezumā, aprēķinot elementa garenasij statenisku plaisu rašanos šķēluma daļā,
kura stiepta ārējo slodžu iedarbībā, bet spiesta iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā: a – liecē; b – ekscentriskā spiedē; c – ekscentriskā stiepē;
1 – kodolpunkts; 2 – reducētā šķēluma smagumcentrs

20.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra elementa šķērsgriezumā, aprēķinot elementa garenasij statenisku plaisu rašanos šķēluma daļā,
kas stiepta iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā; 1 – kodolpunkts; 2 – reducētā šķēluma smagumcentrs

305. Formulās (127), (128), (129) un (130):

r – atstatums no reducētā šķēluma smagumcentra līdz kodolpunktam, kas atrodas vistālāk no stieptās daļas, kuras plaisu rašanās tiek pārbaudīta; r vērtību nosaka:

a) ekscentriski spiestiem, iepriekšsaspriegtiem liektiem, kā arī eks­centriski stieptiem elementiem, ja tiek ievērots nosacījums:

N ≤P, (131)

pēc formulas:

; (132)

b) ekscentriski stieptiem elementiem, ja nosacījums (131) netiek ievērots, pēc formulas:

; (133)

c) liektiem elementiem, kas izgatavoti bez stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas, pēc formulas:

. (134)

306. Formulās (132) un (133):

, (135)

bet to ņem ne mazāku par 0,7 un ne lielāku par 1,0. Formulā (135):

σb – ārējās slodzes un iepriekšējās saspriegšanas piepūles radītais maksimālais spriegums spiestajā betonā, kuru aprēķina tāpat kā elastīgam ķermenim ar reducēto šķēlumu;

Wpl – nosaka saskaņā ar šo noteikumu 311.punktu;

.

307. Aprēķinot plaisu rašanos (šuvju atvēršanās sākumu) saliktu un blok­veida konstrukciju saduru šķēlumiem bez līmes lietošanas šuvēs, Rbt,ser vērtību formulās (123) un (125) ņem vienlīdzīgu nullei.

308. Aprēķinot plaisu rašanos elementiem posmos ar sākuma plaisām spiestajā daļā, ārējās slodzes iedarbībā stieptajai daļai Mcrc vērtība, ko nosaka pēc formulas (125), jāsamazina par .

309. Koeficientu λ nosaka pēc formulas:

, (136)

turklāt, iegūstot negatīvu vērtību, to ņem vienlīdzīgu nullei. Formulā (136):

φm – nosaka pēc formulas (168) posmam ar sākuma plaisām, bet ne mazāku par 0,45;

, (137)

bet ne lielāks par 1,4;

y – atstatums no reducētā šķēluma smagumcentra līdz ārējās slodzes stieptā betona malējam slānim.

310. Konstrukcijām ar stiepļveida stiegrām un A-VI vai AT-VII klases stieņveida stiegrām formulā (137) iegūtā δ vērtība jāsamazina par 15 %.

311. Reducētā šķēluma pretestības momentu malējam stieptajam slānim (ņemot vērā stieptā betona neelastīgās deformācijas) Wpl nosaka, pieņemot, ka nav garenspēka N un iepriekšējās saspriegšanas piepūles P, pēc formulas:

. (138)

Neitrālās ass stāvokli nosaka, ievērojot nosacījumu:

. (139)

312. Ar iepriekšsaspriegtiem elementiem (piemēram sijām) stiegrotās konstrukcijās, nosakot piepūles, ko uzņem šķēlumi, rodoties plaisām iepriekš­saspriegtos elementos, betona stiepās daļas šķēluma laukums, kas nav pakļauts iepriekšējai saspriegšanai, aprēķinā nav jāņem vērā.

313. Pārbaudot nestspējas robežu vienlaikus ar plaisu rašanos, piepūli, ko uzņem šķēlumos, rodoties plaisām, nosaka pēc formulām (123) un (125), aizstājot Rbt,ser vērtību ar 1,2Rbt,ser, ar koeficientu γsp= 1,0.

314. Plaisu rašanos daudzkārtējās slodzes iedarbībā aprēķina, ievērojot nosacījumu:

, kur: (140)

σbt – stiepes normālsprieguma lielākā vērtība betonā, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 288.punktu.

315. Betona aprēķina pretestību stiepei Rbt,ser formulā (140) ņem ar darba apstākļu koeficientu γbl (15.tabula).

4.3. Pret elementa garenasi slīpu plaisu rašanās aprēķins

316. Pret elementa garenasi slīpu plaisu rašanos aprēķina, ievērojot nosacījumu:

, kur (141)

γb4 – betona darba apstākļu koeficients (14.tabula), kuru nosaka pēc formulas:

, (142)

bet tas nedrīkst būt lielāks par 1,0. Formulā (142):

α – koeficients, kuru ņem:

a) smagajam betonam – 0,01;

b) smalkgraudainajam, vieglbetonam un šūnbetonam – 0,02;

B – betona spiedes stiprības klase, MPa;

αB vērtība jāņem ne mazāka par 0,3.

317. No stiepes un galveno spiedes spriegumu vērtības betonā σmt un σmc nosaka pēc formulas:

, kur: (143)

σx – ārējās slodzes un iepriekšējās saspriegšanas piepūles normālsprie­gums betonā elementa garenasij perpendikulārā laukumā;

σy – balstreakciju un koncentrētu spēku vietējās iedarbības, izkliedētās slodzes, kā arī aptveru un uzliekto stieņu iepriekšējās saspriegšanas rezultātā radītie normālspriegumi betonā elementa garenasij paralēlā laukumā;

τxy – ārējās slodzes atliekto stieņu iepriekšējās saspriegšanas piepūles tangenciālie spriegumi betonā.

318. Spriegumus σx, σy un τxy nosaka kā elastīgam ķermenim, izņemot tangenciālos vērpes momenta iedarbībā radušos spriegumus, kurus nosaka pēc formulām elementa plastiskajam stāvoklim.

319. Spriegumus σx un σy formulā (143) liek ar "plus" zīmi, ja tie ir stiepes spriegumi, ar "mīnus" zīmi – ja tie ir spiedes spriegumi. Spriegumu σmc formulā (142) ņem pēc absolūtā lieluma.

320. Nosacījumu (141) pārbauda T veida vai dubulta T veida šķērsgrie­zuma elementa reducētā šķēluma smagumcentrā un spiesto plauktu un sieniņas savienošanās vietās.

321. Aprēķinot elementus ar iepriekšsaspriegto stiegrojumu bez enku­riem, jāņem vērā iepriekšējo spriegumu σsp un σ'sp pazemināšanās spriegumu pārvades zonas garumā lp, reizinot ar koeficientu γs5 saskaņā ar šo noteikumu 23.tabulas 5.pozīciju.

322. Daudzkārtējās slodzes iedarbībā plaisu rašanos aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 316.punktu, turklāt betona aprēķina pretestības Rbt,ser un Rb,ser ieved ar darba apstākļu koeficientu γbl (15.tabula).

4.4. Dzelzsbetona elementu plaisu atvēruma aprēķins

323. Dzelzsbetona elementiem aprēķina elementa garenasij statenisku un pret elementa garenasi slīpu plaisu atvērumu.

4.4.1. Elementa garenasij statenisku plaisu atvēruma aprēķins

324. Elementa garenasij statenisku plaisu atvēruma platumu acrc (mm) nosaka pēc formulas:

, kur: (144)

δ – koeficients, kuru ņem:

a) liektiem un ekscentriski spiestiem elementiem – 1,0;

b) stieptiem elementiem – 1,2;

φl – koeficients, kuru ņem, ievērojot:

a) īslaicīgās slodzes un neilgstošas iedarbības pastāvīgās un ilgstošās slodzes – 1,0,

b) daudzkārtēji atkārtojošās slodzes, kā arī ilgstošas iedarbības pastāvīgās un ilgstošās slodzes:

1) smagā betona konstrukcijām dabiskā mitrumā ;

2) ūdenspiesātinājuma stāvoklī – 1,20;

3) pārmaiņus ūdenspiesātinājumā un izžuvušā stāvoklī – 1,75;

4) smalkgraudainajam:

A grupas betonam – 1,75;

B grupas betonam – 2,00;

C grupas betonam – 1,50;

5) vieglbetonam un porainajam betonam – ne mazāk par 1,50;

6) šūnbetonam – 2,50;

φl – vērtība smalkgraudainajam, vieglbetonam, porainajam un šūnbe­tonam ūdenspiesātinājuma stāvoklī jāreizina ar koeficientu 0,8, bet pārmaiņus ūdenspiesātinājumā un izžuvušā stāvoklī – ar koeficientu 1,2;

η – koeficients, kuru ņem:

a) periodiska profila stieņveida stiegrām – 1,0;

b) gludām stieņveida stiegrām – 1,3;

c) periodiska profila stiepļveida stiegrām un trosēm – 1,2;

d) gludām stieplēm – 1,4;

σs – spriegumi stiegrojuma S malējās rindās stieņos vai (ja ir iepriekšējais saspriegums) spriegumu pieaugums ārējās slodzes iedarbībā, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 329.punkta nosacījumiem;

μ – šķēluma stiegrojuma koeficients, ko ņem vienlīdzīgu stiegrojuma S šķērsgriezuma laukuma attiecībai pret betona šķēluma laukumu (ar darba augstumu ho un neņemot vērā plauktu spiestās pārkares), bet ne lielāku par 0,02;

d – stiegru diametrs, mm.

325. Elementiem, kuru plaisizturībai tiek izvirzītas 2.kategorijas prasības, plaisu atvērumu platumu nosaka pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu summārā iedarbībā ar koeficientu φl = 1,0.

326. Elementiem, kuru plaisizturībai tiek izvirzītas 3.kategorijas prasības, ilgstoši atvērtu plaisu platumu nosaka pastāvīgo un ilgstošu slodžu iedarbībā ar koeficientu φl < 1,0.

327. Elementiem. kuru plaisizturībai tiek izvirzītas 3.kategorijas prasības, ilgstoši atvērtu plaisu platumu nosaka pastāvīgo un ilgstošu slodžu iedarbībā ar koeficientu φl > 1,0. Īslaicīgi atvērtu plaisu platumu nosaka kā ilgstoša atvēruma un īslaicīgu slodžu iedarbības radītā atvēruma platuma pieauguma summu, ko nosaka ar koeficientu φl = 1,0.

328. Plaisu atvēruma platumu, ko nosaka pēc formulas (144), koriģē šādos gadījumos:

328.1. ja liektu, ekscentriski spiestu vai ekscentriski ar eo,tot ≥ 0,8ho stieptu elementu stiegrojuma S malējās rindas stieņu šķēluma smagumcentrs atrodas attālumā a2 > 0,2h no visvairāk stieptā betona slāņa, acrc vērtība jāpalielina, reizinot ar koeficientu δa, ko aprēķina pēc formulas:

, (145)

bet ne lielāks par 3;

328.2. ja μ ≤ 0,008 un Mr2 < Mo, liektiem un ekscentriski spiestiem smagā betona un vieglbetona elementiem plaisu atvēruma platumu no visu slodžu neilgstošas iedarbības pieļaujams noteikt, lineāri interpolējot starp vērtību acrc = 0 pie momenta Mcrc un acrc vērtību, kuru aprēķina saskaņā ar šī punkta nosacījumiem pie momenta Mo = Mcrc + ψbh2Rbt,ser, kur ψ = 15μα, bet ne lielākas par 0,6. Turklāt pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā ilgstoša atvēruma plaisu platumu nosaka, reizinot visu slodžu iedarbībā iegūto acrc vērtību ar attiecību:

, kur:

, bet ne mazāks par φl;

Mr1, Mr2 – attiecīgi pastāvīgas un ilgstošas iedarbības un visu slodžu iedarbības momenti Mr;

μ, η – tas pats, kas formulā (144);

328.3. B7,5 un zemākas klases vieglbetona un porainā betona elementiem acrc vērtība jāpalielina par 20 %.

329. Spriegumus stieptajā stiegrojumā (vai spriegumu pieaugumi) σs nosaka pēc formulām:

329.1. centriski stieptiem elementiem:

; (146)

329.2. liektiem elementiem:

; (147)

329.3. ekscentriski spiestiem, kā arī ekscentriski stieptiem elementiem ar eo,tot ≥ 0,8ho:

. (148)

330. Ekscentriski stieptiem elementiem, ja eo,tot < 0,8ho, σs vērtību nosaka pēc formulas (148), ņemot z = zs, kur zs – atstatums starp stiegrojuma S un S' smagumcentriem.

331. Bez stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas izgatavotiem elementiem iepriekšsaspriegšanas piepūles P vērtību drīkst ņemt vienlīdzīgu nullei.

332. Formulā (148) plusa zīmi izmanto ekscentriskai stiepei, mīnusa zīmi – ekscentriskai spiedei. Ja stiepes asspēks N atrodas starp stiegrojuma S un S' smagumcentriem, es vērtību ņem ar mīnusa zīmi.

333. Formulās (147) un (148) z – atstatums no stiegrojuma S šķēluma laukuma smagumcentra līdz piepūļu rezultantes pielikšanas punktam šķēluma spiestajā zonā virs plaisas, un to nosaka saskaņā ar šo noteikumu 362.punkta nosacījumiem.

334. Ja stieptais stiegrojums atrodas liektu, ekscentriski spiestu, kā arī ekscentriski ar eo,tot ≥ 0,8ho stieptu elementu šķēluma augstumā vairākās kārtās, tad pēc formulām (147) un (148) aprēķinātie spriegumi σs jāreizina ar koeficientu δn, ko aprēķina pēc formulas:

, kur: (149)

x = ξho; vērtību ξ nosaka pēc formulas (161);

a1, a2 – atstatumi attiecīgi no visa stiegrojuma S un stieņu malējās rindas šķēluma laukuma smagumcentra līdz visvairāk stieptajam betona slānim.

335. Spriegumu σs+ σsp vērtība, bet, ja ir daudzrindu stiepts stiegro­jums, – δnσs+ σsp vērtība nedrīkst pārsniegt Rs,ser, iepriekšējās saspriegšanas piepūles P vērtība jāsamazina par lielumu ΔP, ko nosaka pēc formulas:

, kur: (150)

λ nosaka pēc formulas (136).

336. Sākuma plaisu dziļums hcrc spiestajā zonā nedrīkst būt lielāks par 0,5h0; hcrc vērtību nosaka pēc formulas:

, kur: (151)

ξ vērtību nosaka pēc formulas (161),

φm vērtību nosaka pēc formulas (168) daļai ar sākuma plaisām.

4.4.2. Pret elementa garenasi slīpu plaisu atvēruma aprēķins

337. Ja elements stiegrots ar garenasij stateniskām aptverēm, tad slīpo plaisu atvēruma platumu nosaka pēc formulas:

, kur: (152)

φl – koeficients, kuru ņem, ievērojot:

a) īslaicīgās slodzes un neilgstošas iedarbības pastāvīgās un ilgstošās slodzes – 1,00;

b) daudzkārtēji atkārtojošās slodzes, kā arī ilgstošas iedarbības pastāvīgās un ilgstošās slodzes:

1) smagā betona dabiska mitruma konstrukcijām – 1,50;

2) konstrukcijām ūdenspiesātinājuma stāvoklī – 1,20;

3) konstrukcijām pārmaiņus ūdenspiesātinājumā un izžuvušā stāvoklī – 1,75;

4) smalkgraudainā, vieglbetona, porainā un šūnbetona konstrukcijām – tas pats, kas formulā (144);

η – tas pats, kas formulā (144);

dw – aptveru diametrs;

.

338. Spriegumu aptverēs nosaka pēc formulas:

, (153)

bet σsw vērtība nedrīkst pārsniegt Rs,ser;

Q un Qb1 – attiecīgi nosacījuma (84) kreisā un labā daļa, aizstājot Rbt vērtību ar Rbt, ser, turklāt koeficients φb4 jāreizina ar 0,8.

339. Ja aplūkojamajā šķērsspēku darbības zonā nav statenisku plaisu, t.i., ja tiek izpildīts nosacījums (124), ir pieļaujams ņemt vērā šķērspiepūles Qbl palielinājumu, ko elements uzņem, aprēķinot to ar nosacījumu (141).

340. Aprēķinātās pretestības Rbt,ser un Rb,ser nedrīkst pārsniegt vērtības, kas atbilst B30 klases betonam.

341. B7,5 un zemākas klases vieglbetona elementiem pēc formulas (152) aprēķinātā acrc vērtība jāpalielina par 30 %.

342. Aprēķinot slīpu plaisu neilgstoša atvēruma platumu, jāievēro šo no­teikumu 324.punkta nosacījumi attiecībā uz slodžu iedarbības ilguma ietekmi.

4.5. Dzelzsbetona elementu plaisu aizvēršanās aprēķins

343. Dzelzsbetona elementiem aprēķina elementa garenasij statenisku un pret elementa garenasi slīpu plaisu aizvēršanos (aizspiešanos).

4.5.1. Elementa garenasij statenisku plaisu aizvēršanās aprēķins

344. Lai nodrošinātu elementa garenasij statenisku plaisu drošu aizvēr­šanos, iedarbojoties pastāvīgām un ilgstošām slodzēm, jāievēro šādas prasības:

344.1. saspriegtajā stiegrojumā S pastāvīgu, ilgstošu un īslaicīgu slodžu iedarbībā nav pieļaujama neatgriezenisku deformāciju rašanās; to nodrošina, ievērojot nosacījumu:

, kur: (154)

σs – spriegumu pieaugums saspriegtajā stiegrojumā S ārējo slodžu iedarbībā, kuru aprēķina pēc formulām (146), (147) un (148);

344.2. elementa šķēlumam, kura stieptajā daļā ir plaisa, kas radusies pa­stāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā, jāpaliek spiestam, kad paliek tikai pastāvīgās un ilgstošās slodzes, ar normālajiem spiedes spriegumiem σbuz elementa ārējo slodžu stieptās skaldnes ne mazākiem par 0,5 MPa, turklāt σb lielumu nosaka kā elastīgam ķermenim ārējo slodžu un iepriekšējās spriego­šanas piepūles iedarbībā.

345. Elementu iecirkņiem, kuru spiestajā daļā ir sākuma plaisas (šo noteikumu 34.punkts), σsp vērtība formulā (154) jāreizina ar koeficientu, kas vienāds ar 1 - λ, bet P vērtība, nosakot spriegumus σb, jāreizina ar koeficientu, kas vienāds ar 1,1 x (1-λ), bet ne lielāks par 1,0 , kur λ vērtības nosaka saskaņā ar šo noteikumu 309.punktu.

(Grozīts ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)

4.5.2. Pret elementa garenasi slīpu plaisu aizvēršanās aprēķins

346. Lai nodrošinātu pret elementa garenasi slīpu plaisu drošu aizvēr­šanos, betonā abiem galvenajiem spriegumiem, kurus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 316.punkta nosacījumiem reducētā šķēluma smagumcentra līmenī, iedarbojoties pastāvīgām un ilgstošām slodzēm, jābūt spiedošiem un pēc lieluma ne mazākiem par 0,5 MPa. Šo prasību nodrošina ar iepriekšsaspriegtā šķērsstiegrojuma (aptveru vai atliekto stieņu) palīdzību.

4.6. Dzelzsbetona konstrukciju elementu pārvietojumu aprēķins

347. Dzelzsbetona konstrukciju elementu pārvietojumus (izlieces, pagrie­ziena leņķus) aprēķina pēc būvmehānikas formulām, nosakot tajās ietilpstošās liekuma vērtības saskaņā ar šo noteikumu 350.371.punktu.

348. Dzelzsbetona elementu liekuma un pārvietojumu lielumu skaita no to sākumstāvokļa, bet iepriekšējās saspriegšanas gadījumā – no stāvokļa pirms betona saspriegšanas.

349. Pašsaspriegtu elementu sākuma liekumu nosaka, ņemot vērā garenstiegrojuma daudzumu un stāvokli attiecībā pret betona šķēlumu un betona saspriegšanas lielumu.

350. Liekumu nosaka:

350.1. elementa iecirkņiem, kur stieptajā daļā neveidojas elementa garen­asij stateniskas plaisas, kā vienlaidus ķermenim;

350.2. elementa iecirkņiem, kur stieptajā daļā ir garenasij stateniskas plaisas, kā betona spiestās zonas malējā slāņa un stieptā garenstiegrojuma vidējo deformāciju starpības attiecību pret elementa šķēluma augstumu.

351. Ja pastāvīgo ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā plaisas nerodas un ja pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā tās ir aizvērtas, elementus vai elementu iecirkņus apskata bez plaisām stieptajā daļā, turklāt aprēķinā slodzes iekļauj ar slodzes drošuma koeficientu γf = 1,0.

4.7. Dzelzsbetona elementu liekuma noteikšana bezplaisu iecirkņos

352. Iecirkņos, kur neveidojas garenasij stateniskas plaisas, liektu, eks­centriski spiestu un ekscentriski stieptu elementu pilnā liekuma lielumu nosaka pēc formulas:

, kur: (155)

 – liekums attiecīgi no īslaicīgo un pastāvīgo un no ilgstošo lietderīgo slodžu (bez piepūles P ievērošanas) iedarbības, ko nosaka pēc formulām:

, kur: (156)

M – atbilstošās ārējās slodzes (īslaicīgas, ilgstošas) moments attiecībā pret asi, kas stateniska lieces momenta darbības plaknei un iet cauri reducētā šķēluma smagumcentram;

φb1 – koeficients, kurā ievērota betona šļūdes ietekme un kuru ņem:

a) smagajam, smalkgraudainajam, vieglbetonam ar blīvu smalku pild­vielu, kā arī šūnbetonam (divslāņu iepriekšsaspriegtajām šūnbetona un smagā betona konstrukcijām) – 0,85;

b) vieglbetonam ar porainu smalko pildvielu, porainajam betonam – 0,70;

φb2 – koeficients, kurā ņemta vērā betona ilgstošas šļūdes ietekme uz bez­plaisu elementa deformācijām un kuru ņem pēc šo noteikumu 33.tabulas;

 – liekums, kas saistīts ar elementa izlieci iepriekšējās saspriegšanas piepūles P īslaicīgas iedarbības rezultātā un ko nosaka pēc formulas:

; (157)

 – liekums, kas saistīts ar elementa izliekumu no iepriekšējās sa­spriegšanas piepūles radītā betona rukuma un šļūdes, ko nosaka pēc formulas:

, kur: (158)

εb, εe' – betona relatīvās deformācijas, kas izveidojušās tā rukuma un iepriekšējās saspriegšanas piepūles radītās šļūdes rezultātā un ko nosaka attie­cīgi stieptā garenstiegrojuma un malējā spiestā betona slāņa smagumcentra līmenī pēc formulām:

 (159)

σbvērtība jāņem skaitliski vienāda betona rukuma un šļūdes radīto iepriekšējā sasprieguma zudumu summai stieptās daļas stiegrojumā pēc šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīcijas, bet σ'b– tāpat saspriegtajam stiegrojumam, ja tas būtu novietots vistālākā spiestā betona slāņa līmenī.

353. Summa  jāņem ne mazāka par .

354. Elementiem bez iepriekšējās saspriegšanas liekuma vērtības  pieļaujams ņemt vienlīdzīgas nullei.

33.tabula

Slodzes iedarbības ilgums

Koeficients φb2, kurā ņemta vērā ilgstošas betona šļūdes ietekme uz bezplaisu elementa deformācijām

Smagā, vieglā, porainā un šūnbetona (divslāņu iepriekšsaspriegtām šūnbetona un smagā betona) konstrukcijām

Smalkgraudainā betona konstrukcijām

A grupai

B grupai

C grupai

1. Īslaicīga iedarbība

1,0

1,0

1,0

1,0

2. Ilgstoša iedarbība, ja apkārtējās vides gaisa mitrums:

 

 

 

 

a) 40–75 %

2,0

2,6

3,0

2,0

b) zem 40 %

3,0

3,9

4,5

3,0

Piezīmes.

1. Apkārtējās vides gaisa mitrumu pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta nosacījumiem.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Ilgstošā slodzes iedarbībā, betonam atrodoties pārmaiņus ūdenspiesāti­nājumā un izžūšanas apstākļos, φb2 vērtība jāreizina ar koeficientu 1,2.

4. Ja apkārtējās vides gaisa mitrums ir virs 75 %, betonu noslogojot ūdenspiesātinājuma stāvoklī, šīs tabulas 2.a pozīcijā φb2vērtības jāreizina ar koeficientu 0,8.

355. Nosakot liekumu elementiem ar sākuma plaisām spiestajā daļā (šo noteikumu 34.punkts), pēc formulām (156) un (157) noteiktās  vērtības jāpalielina par 15 %, bet pēc formulas (158) noteiktā  vērtība – par 25 %. Iecirkņos, kur stieptajā daļā veidojas elementa garenasij stateniskas plaisas, bet apskatāmās slodzes iedarbībā ir nodrošināta to aizvēr­šanās, liekumu vērtības , kas ietilpst formulā (155), jāpalielina par 20 %.
(Grozīts ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)

4.8. Dzelzsbetona elementu liekuma noteikšana iecirkņos ar plaisām stieptajā daļā

356. Iecirkņos, kur stieptajā daļā veidojas elementa garenasij stateniskas plaisas, liektu, ekscentriski spiestu, kā arī ekscentriski ar eo,tot ≥0,8ho stieptu taisnstūra, T veida un TT veida (kārbveida) šķēlumu elementu liekumu nosaka pēc formulas:

, kur: (160)

M – visu apskatāmā šķēluma vienā pusē esošo ārējo spēku un iepriek­šējās saspriegšanas piepūles P moments attiecībā pret asi, kas ir stateniska momenta iedarbības plaknei un iet cauri stiegrojuma S šķēluma laukuma smagumcentram;

z – atstatums no stiegrojuma S šķēluma smagumcentra līdz spiedes piepūļu rezultantes pielikšanas punktam šķēluma spiestajā zonā virs plaisas, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 362.punktu;

ψs – koeficients, kurā ņemts vērā stieptā betona darbs iecirknī ar plaisām un kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 366.punktu;

ψb – koeficients, kurā ņemts vērā visattālākā spiestā betona slāņa defor­māciju sadalījuma nevienmērīgums visā plaisu iecirkņa garumā un kuru ņem smagajam, smalkgraudainajam betonam un augstākas par B7,5 klases viegl­betonam – 0,9; B7,5 un zemākas klases vieglajam, porainajam un šūnbetonam – 0,7; konstrukcijām, kurām aprēķina daudzkārtēji atkārtojošās slodzes iedarbību neatkarīgi no betona veida un klases, – 1,0;

φ - koeficients, kuru aprēķina pēc formulas (164);

ξ – betona spiestās daļas relatīvais augstums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 362.punktu;

ν – koeficients, kas raksturo spiestās zonas betona elastīgi plastisko stāvokli un kuru ņem pēc šo noteikumu 34.tabulas;

Ntot – garenspēka N un iepriekšējās saspriegšanas piepūles P rezultante (ekscentriskas stiepes gadījumā spēku N pieņem ar mīnusa zīmi).

357. Elementiem, kurus gatavo bez stiegrojuma iepriekšējās sasprieg­šanas, pieļaujams piepūli P ņemt vienlīdzīgu nullei.

358. Nosakot elementu liekumu iecirkņos ar sākuma plaisām spiestajā zonā, vērtība jāsamazina par lielumu ΔP, ko nosaka pēc formulas (150).

359. Liektiem un ekscentriski spiestiem smagā betona elementiem, ku­riem Mcrc < Mr2 < (Mcrc + ψbh2Rbt,ser) momenta Mr2 radīto liekumu var noteikt, lineāri interpolējot starp liekuma vērtībām, kuras noteiktas kā vienlaidu elas­tīgam ķermenim momentam Mcrc1 saskaņā ar šo noteikumu 352., 354., 355.pun­ktu, un momentam Mcrc + ψbh2Rbt,ser saskaņā ar šo punktu. Koeficientu ψņem saskaņā ar šo noteikumu 324.punktu, divkārt samazinot tā vērtību un ņemot vērā pastāvīgo un ilgstošo slodžu ilgstošu iedarbību.

34.tabula

Slodzes iedarbības ilgums

Koeficients ν, ar kuru raksturo spiestās daļas betona elastīgi plastisko stāvokli

smagā, vieglbetona konstrukci-jām

porainā betona konstruk-cijām

smalkgraudainā betona konstrukcijām

šūnbetona konstrukcijām

A grupai

B grupai

C grupai

 

1. Īslaicīga iedarbība

0,45

0,45

0,45

0,45

0,45

0,45

2. Ilgstoša iedarbība, ja apkārtējās vides gaisa mitrums:

 

 

 

 

 

 

a) 40–75 %

0,15

0,07

0,10

0,08

0,15

0,20

b) mazāk par 40 %

0,10

0,04

0,07

0,05

0,10

0,10

Piezīmes.

1. Apkārtējās vides gaisa mitrumu ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

2. Smalkgraudainā betona veidi norādīti šo noteikumu 76.punktā.

3. Ja pārmaiņus ir spiestās zonas betona ūdenspiesātināšana un izžūšana, ν vērtības ilgstošā slodzes iedarbībā jādala ar koeficientu 1,2.

4. Ja apkārtējās vides gaisa mitrums ir vairāk par 75 % un betonu noslogo ūdenspiesātinājuma stāvoklī, šīs tabulas 2.a pozīcijā ν vērtības jādala ar koeficientu 0,8.

360. Koeficienta ξ vērtību aprēķina pēc formulas:

 (161)

bet tā jāņem ne lielāka par 1,0.

361. Formulas (161) labās puses otrā saskaitāmā augšējās zīmes jāņem spiedes, bet apakšējās – stiepes piepūlei Ntot.

362. Formulā (161):

β – koeficients, kuru ņem:

a) smagajam un vieglbetonam – 1,8;

b) smalkgraudainajam betonam – 1,6;

c) šūnbetonam un porainajam betonam – 1,4;

 (162)

 (163)

 (164)

es,tot – spēka Ntot ekscentricitāte attiecībā pret stiegrojuma S šķēluma lau­kuma smagumcentru; atbilst momentam M (šo noteikumu 356.punkts), un to nosaka pēc formulas:

 (165)

z vērtību aprēķina pēc formulas:

 (166)

363. Ekscentriski spiestiem elementiem z vērtība jāņem ne lielāka par 0,97es,tot.

364. Elementiem ar taisnstūra šķērsgriezumu un T veida šķērsgriezumu ar plauktu stieptajā daļā formulās (163) un (166) h'f vietā jāliek 2a' vērtības, resp., h'f = 0 attiecīgi – ja stiegrojums S' ir vai tā nav.

365. Šķērsgriezumi, kuriem ir plaukts spiestajā daļā, ja , jāaprēķina kā taisnstūra šķērsgriezumi ar platumu b'f. Plauktu aprēķina platums bf' jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 336.punkta nosacījumiem.

366. Koeficientu ψs smagā, smalkgraudainā, vieglbetona, kā arī šūnbe­tona un smagā betona divslāņu iepriekšsaspriegto konstrukciju elementiem nosaka pēc formulas:

 (167)

bet tas nedrīkst būt lielāks par 1,0, turklāt jāņem es,tot/ho ≥ 1,2/φls.

367. Liektiem elementiem bez iepriekšsaspriegtā stiegrojuma formulas (167) labās puses pēdējo locekli var ņemt vienlīdzīgu nullei.

368. Formulā (167):

φls – koeficients, kurā ievērots slodzes iedarbības ilguma iespaids un kuru ņem pēc šo noteikumu 35.tabulas;

es,tot – formula (165);

, (168)

bet ne lielāks par 1,0; šeit Wpl – formula (138);

Mr, Mrp – 4,5, turklāt kā pozitīvus ņem momentus, kas rada stiepi stiegro­jumā S.

369. Šūnbetona vienslāņa konstrukcijām (bez iepriekšējās saspriegšanas) ψs vērtību aprēķina pēc formulas:

, kur: (169)

Mser – moments, kuru uzņem elementa šķēlums, aprēķinot tā stiprību ar 2.grupas robežstāvokļu stiegru un betona aprēķina pretestībām;

φl – koeficients, ko ņem:

a) īslaicīgā slodzes iedarbībā periodiska profila stiegrām – 0,6, gludām stiegrām – 0,7;

b) ilgstošā slodzes iedarbībā neatkarīgi no stiegru profila – 0,8.

370. Konstrukcijām, kurām aprēķina izturību, koeficients φs visos gadī­jumos jāņem 1,0.

371. Pilno liekumu  iecirknī ar plaisām stieptajā daļā nosaka pēc formulas:

, kur: (170)

 – liekums visu slodžu īslaicīgā iedarbībā, kam aprēķina pārvieto­jumus saskaņā ar šo noteikumu 36.punkta nosacījumiem;

 – liekums pastāvīgo un ilgstošo slodžu īslaicīgā iedarbībā;

 – liekums pastāvīgo un ilgstošo slodžu ilgstošā iedarbībā;

 – liekums, kas saistīts ar elementa izlieci iepriekšējās saspriegšanas piepūles radītā betona rukuma un šļūdes rezultātā un ko ņem saskaņā ar šo noteikumu 454.punkta nosacījumiem.

372. Liekumus , un  nosaka pēc formulas (160), turklāt  un  aprēķina ar ψs un ν, kas atbilst ilgstošai slodzes iedarbībai. Ja un  vērtības izrādās negatīvas, tās ņem vienlīdzīgas nullei.

35.tabula

Slodzes iedarbības ilgums

Koeficients φls, ja betona klase

augstāka par B7,5

B7,5 un zemāka

1

2

3

1. Īslaicīga iedarbība, ja stiegras:

 

 

a) stieņveida:

 

 

gludas

1,0

0,7

periodiska profila

1,1

0,8

b) stiepļveida

1,0

0,7

2. Ilgstoša iedarbība (neatkarīgi no stiegru veida)

0,8

0,6

4.9. Izlieču noteikšana

373. Izliece fm, kas radusies lieces deformāciju dēļ, jānosaka pēc formu­las:

 kur: (171)

 – lieces moments šķēlumā x no spēka vieninieka, kas pielikts meklējamā pārvietojuma virzienā šķēlumā x tā laiduma robežās, kuram izliece jānosaka;

 – pilns elementa liekums šķēlumā x no tās slodzes, kuras izraisītā izliece tiek aprēķināta;  vērtības nosaka pēc formulām (155) un (170) attiecīgi iecirkņiem bez plaisām un ar plaisām;  zīmi ņem atbilstoši liekuma epīrai.

374. Nemainīga šķērsgriezuma liektiem elementiem ar plaisām stieptajā daļā bez stiegrojuma iepriekšsaspriegšanas katrā iecirknī, kura robežās lieces moments nemaina zīmi, liekumu pieļaujams aprēķināt visvairāk saspriegtajam šķēlumam, pieņemot, ka pārējos tāda iecirkņa šķēlumos liekums mainās proporcionāli lieces momenta vērtībām (21.zīmējums).

21.zīmējums.

Nemainīga šķērsgriezuma dzelzsbetona elementu lieces momentu un liekuma epīras;
a – slodžu novietojuma shēma; b – lieces momentu epīra; c – liekuma epīra

375. Liektiem elementiem, ja , jāņem vērā šķērsspēku ietekme uz to izlieci. Tādā gadījumā pilnā izliece ftot vienlīdzīga lieces deformācijas fm un bīdes deformācijas fq radīto izlieču summai.

376. Izlieci fq, ko radījusi bīdes deformācija, nosaka pēc formulas:

 kur: (172)

 – šķērsspēks šķēlumā x, kas rodas, iedarbojoties vienībspēkam, kurš pielikts izlieces noteikšanas šķēlumā meklējamā pārvietojuma virzienā;

γx – bīdes deformācija, ko nosaka pēc formulas:

, kur: (173)

Qx – ārējās slodzes iedarbībā radies šķērsspēks šķēlumā x;

G – betona bīdes modulis;

φb2 – koeficients, kurā ievērota betona ilgstošās šļūdes ietekme un kuru ņem pēc šo noteikumu 33.tabulas;

φcrc – koeficients, kurā ievērota plaisu ietekme uz bīdes deformācijām un kuru ņem:

a) elementa garuma posmos, kur nav elementa garenasij statenisku un slīpu plaisu, – 1,0;

b) iecirkņos, kur ir tikai pret elementa garenasi slīpas plaisas, – 4,8;

c) iecirkņos, kur ir tikai elementa garenasij stateniskas vai stateniskas un slīpas plaisas, – pēc formulas:

, kur: (174)

Mx,  – attiecīgi ārējās slodzes moments un pilns liekums, ko šķēlumā x rada attiecīgā slodze.

377. Vienlaidus plātnēm, kuru biezums nav mazāks par 25 cm (izņemot pa kontūru balstītās), ar plakanu sietu stiegrojumu un plaisām stieptajā daļā pēc formulas (171) aprēķinātās izlieču vērtības jāreizina ar koeficientu , kuru ņem ne lielāku par 1,5 (ho – centimetros).

378. Aprēķinot elementus ar vienrindas stiegrojumu (22.zīmējums) pēc galīgo elementu metodes (vai citām matemātiskām metodēm), vienādojuma (160) vietā pieļaujams lietot šāda veida fizikālo sakarību simetrizētu sistēmu:

 kur: (175)

M = Mact ± Peop; (176)

N = ±Nact - P; (177)

 (178)

 (179)

 (180)

; (181)

 – pagarinājumi vai saīsinājumi y ass virzienā;

Mact – apskatāmā šķēluma vienā pusē esošo ārējo spēku moments attie­cībā pret y asi;

Nact – ārējais garenspēks, kas pielikts y ass līmenī un ko stiepē ņem ar "plus" zīmi;

zs, zb – atstatumi no y ass līdz piepūļu rezultantes pielikšanas punktiem attiecīgi stieptajā stiegrojumā un spiestajā betonā;

ξ – nosaka saskaņā ar šo noteikumu 362.punktu;

ν – koeficients, kuru ņem pēc šo noteikumu 34.tabulas;

φ – koeficients, kuru nosaka pēc formulas (164), neņemot vērā šķēluma spiestās zonas stiegrojumu;

ψs – nosaka saskaņā ar šo noteikumu 366.punktu;

ψb – nosaka saskaņā ar šo noteikumu 356.punktu.

379. y ass novietojumu šķēluma darba augstuma robežās izvēlas atkarībā no aprēķina shēmas. Ja y asi novieto virs spiestās zonas šķēluma laukuma smagumcentra, tad lielums zb jāņem negatīvs.

380. Formulā (176) otrajam saskaitāmajam jāņem mīnusa zīme, ja piepūle P pielikta zem y ass; ja piepūle P pielikta virs y ass, tad ņem plusa zīmi.

22.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra elementa garenasij stateniskā šķēlumā ar vienrindas stiegrojumu, aprēķinot pārvietojumus

381. Formulā (177) pirmajam saskaitāmajam plusa zīme jāņem stiepes, bet mīnusa zīme – spiedes piepūlei Nact.

23.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra elementa garenasij stateniskā šķēlumā ar daudzrindu stiegrojumu, aprēķinot pārvietojumus

382. Aprēķinot elementus ar daudzrindu stiegrojumu (23.zīmējums), ie­teicams izmantot šāda veida fizikālo sakarību vispārējo sistēmu:

 kur: (182)

 (183)

 (184)

 (185)

i – stieptā garenstiegrojuma stieņa kārtas numurs;

j – tas pats spiestā garenstiegrojumā;

ξ1 – šķēluma spiestās zonas relatīvais augstuma, kas vienāds ar ;

φ – aprēķina pēc formulas (164), neņemot vērā stiegrojumu S';

zsi, zsj – atstatumi no j stiegrojuma smagumcentra līdz y asij.

383. Formulā (184) zsi, zsj, zb vērtības pieņem pozitīvas, ja tās liek zem y ass. Pretējā gadījumā tās jāņem ar negatīvu zīmi. ξ1un ψsi vērtības sakarībām (183), (184) un (185) pieļaujams noteikt saskaņā ar šo noteikumu 362. un 366.punktu, aprēķina formulās ho aizstājot ar ho1, As ar  (aprēķinot μ) φm ar .

5. Konstruktīvās prasības

384. Lai nodrošinātu betona un dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanas apstākļus, nepieciešamo ilgizturību un stiegrojuma un betona kopējo darbu, to projektēšanā jāievēro šajā nodaļā izklāstītās konstruktīvās prasības.

5.1. Elementu šķērsgriezumu minimālie izmēri

385. Betona un dzelzsbetona elementu šķērsgriezumu minimālie izmēri, kurus nosaka ar piepūļu iedarbības aprēķiniem atbilstošos robežstāvokļos, jāizvēlas, ievērojot ekonomiskās prasības, nepieciešamību unificēt ieveidņus un stiegrojumu, kā arī pieņemto konstrukciju izgatavošanas tehnoloģijas notei­kumus.

386. Elementu konstrukciju šķērsgriezumu izmēri jāņem tādi, lai tiktu ievērotas prasības, kas attiecas uz stiegru izvietojumu šķēlumā (betona aizsargslāņa biezumu, atstatumu starp stiegrām u.tml.) un stiegrojuma enkurošanu.

387. Monolīto plātņu biezums jāņem ne mazāks par:

387.1. jumtu pārsegumiem – 40 mm;

387.2. dzīvojamo un sabiedrisko ēku starpstāvu pārsegumiem – 50 mm;

387.3. ražošanas ēku starpstāvu pārsegumiem – 60 mm;

387.4. B7,5 un zemākas klases vieglbetona plātnēm visos gadījumos – 70 mm.

388. Saliekamo plātņu minimālais biezums jānosaka tā, lai tiktu nodrošināts betona aizsargslāņa vajadzīgais biezums un tiktu ievēroti noteikumi par stiegru izvietojumu plātnes biezumā.

389. Ekscentriski spiestu elementu šķēlumu šķērsgriezumu izmēri jāņem tādi, lai to lokanums lo/i jebkurā virzienā nepārsniegtu:

389.1. smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elementiem – 200;

389.2. dzelzsbetona elementiem un kolonnām, kas ir ēku elementi, – 120;

389.3. smagā, smalkgraudainā, vieglā un porainā betona elementiem – 90;

389.4. nestiegrotā un stiegrotā šūnbetona elementiem – 70.

5.2. Betona aizsargslānis

390. Darba stiegru aizsargslānim jānodrošina stiegru un betona kopīgais darbs visās konstrukcijas darba stadijās, kā arī jāaizsargā stiegrojums no ārējās iedarbības (atmosfēras, temperatūras u.tml.).

391. Darba garenstiegru (nesaspriegto un uz balstiem nostiepto) aizsargslāņa biezumam vienmēr jābūt ne mazākam par stieņa vai troses diametru un ne mazākam par:

391.1. plātnēs un sienās, kuru biezums:

391.1.1. līdz 100 mm (ieskaitot) – 10 mm;

391.1.2. virs 100 mm – 15 mm;

391.2. sijās un ribās, kuru augstums:

391.2.1. mazāks par 250 mm – 15 mm;

391.2.2. 250 mm un vairāk – 20 mm;

391.3. kolonnās – 20 mm;

391.4. pamatu sijās – 30 mm;

391.5. pamatos:

391.5.1. saliekamos – 30 mm;

391.5.2. monolītos ar betona pamatslāni – 35 mm;

391.5.3. monolītos bez betona pamatslāņa – 70 mm.

392. B7,5 un zemākas klases vieglā un porainā betona vienslāņa konstrukcijās aizsargslānim jābūt ne mazākam par 20 mm, bet ārsienu paneļiem (bez faktūras kārtas) – ne mazākam par 25 mm.

393. Šūnbetona vienslāņa konstrukcijās aizsargslāņa biezums visos gadījumos jāņem ne mazāks par 25 mm.

394. Šķērsstiegrām, sadalītājstiegrām un konstruktīvajam stiegrojumam betona aizsargslāņa biezums jāņem ne mazāks par minēto stiegru diametru un ne mazāks par:

394.1. ja elementa šķērsgriezuma augstums ir mazāks par 250 mm, – 10 mm;

394.2. ja elementa šķērsgriezuma augstums ir 250 mm un lielāks, – 15 mm.

395. B7,5 un zemākas klases vieglā un porainā betona elementos un šūnbetona elementos, neatkarīgi no šķērsgriezuma augstuma, betona aizsarg­slāņa biezums šķērsstiegrām jāņem ne mazāks par 15 mm.

396. Betona aizsargslāņa biezumam iepriekšsaspriegto elementu galos spriegumu pārvades zonas garumā jābūt ne mazākam par:

396.1. A-IV, A-IIIBklases stieņveida stiegrām – 2 d;

396.2. A-V, A-VI, AT-VII klases stieņveida stiegrām – 3 d;

396.3. stiegrojuma trosēm – 2 d.

397. Betona aizsargslāņa biezumam minētajā elementa garuma posmā jābūt ne mazākam par 40 mm visu klašu stieņveida stiegrām un ne mazākam par 20 mm stiegrojuma trosēm.

398. Iepriekšsaspriegtajām stiegrām ar enkuriem un bez tiem ir pieļaujams betona aizsargslāni šķēlumā pie balsta ņemt tādu pašu kā laiduma šķēlumā šādos gadījumos:

398.1. iepriekšsaspriegtajiem elementiem ar koncentrētu atbalsta piepūļu pārvadi, ja ir tērauda atbalsta detaļa un netiešais stiegrojums (metināti šķērssieti vai garenstiegrojumu aptverošas aptveres);

398.2. plātnēm, paneļiem, klājiem un EPL balstiem ar noteikumu, ka galos ir ielikts papildu šķērsstiegrojums (silesveida metināti sieti vai noslēgtas aptveres), kas paredzēts šo noteikumu 518.punktā.

399. Elementiem ar saspriegto garenstiegrojumu, kas ievietots kanālos un nostiepts uz betona, attālums no elementa virsmas līdz kanāla virsmai jāņem ne mazāks par 40 mm un ne mazāks par kanāla platumu, turklāt minētajam attālumam līdz elementa sānu skaldnēm jābūt ne mazākam par kanāla augstuma pusi.

400. Ja saspriegtais stiegrojums atrodas gropēs vai ārpus elementa šķēluma, betona aizsargslāņa biezums, ko veido ar sekojošu torkretēšanu vai citu paņēmienu, jāņem ne mazāks par 20 mm.

401. Lai veidnē varētu brīvi ievietot viengabala stiegrojuma stieņus, sietus vai karkasus, kas sniedzas visā izstrādājuma garumā vai platumā, starp šo stieņu galiem un elementa skaldni atstarpe jārēķina atkarībā no izstrādājuma attiecīgā izmēra: līdz 9m – 10 mm, līdz 12m – 15 mm, virs 12m – 20 mm.

402. Dobtiem elementiem ar gredzenveida vai kārbveida šķēlumu attālumam no garenstiegrojuma stieņiem līdz betona iekšējai virsmai jāatbilst šo noteikumu 391. un 394.punkta prasībām.

5.3. Minimālie atstatumi starp stiegrojuma stieņiem

403. Brīvajiem atstatumiem starp stiegrojuma stieņiem (vai kanālu čaulām) šķēluma augstumā un platumā jānodrošina stiegrojuma kopīgs darbs ar betonu un ērta betona maisījuma iestrādāšana un noblīvēšana. Iepriekšsaspriegtajām konstrukcijām jāņem vērā arī betona virsmas saspiešanās pakāpe un saspriegšanas ierīču (domkratu, spaiļu u.tml.) gabarīti. Elementos, ko izgatavo ar vibroštancēšanas mašīnu vai vibroadatu palīdzību, jānodrošina, lai betona maisījumu blīvējošās mašīnas vai vibratoru uzgaļi varētu brīvi virzīties starp elementu stiegrojuma stieņiem.

404. Brīvie atstatumi starp nesaspriegtā garenstiegrojuma vai uz balstiem nostieptā saspriegtā stiegrojuma atsevišķiem stieņiem, kā arī starp blakus esošo plakano metināto karkasu garenstieņiem jāņem ne mazāki par stieņu vislielāko diametru, kā arī:

404.1. ja stieņi betonējot atrodas horizontālā vai slīpā stāvoklī, – ne mazāk par:

404.1.1. apakšējām stiegrām – 25 mm;

404.1.2. augšējām stiegrām – 30 mm;

404.1.3. ja apakšējais stiegrojums atrodas vairāk nekā divu rindu augstumā, atstatumiem starp stieņiem horizontālā virzienā (izņemot divu apakšējo rindu stieņus) jābūt ne mazākam par 50 mm;

404.2. ja stieņi betonējot atrodas vertikālā stāvoklī, – ne mazāk par 50 mm. Ja betona pildvielu frakcionēšanu sistemātiski kontrolē, šo atstatumu var samazināt līdz 35 mm, bet tad tam jābūt ne mazākam par pusotrkārtīgu rupjās pildvielas vislielāko izmēru.

405. Šauros apstākļos pieļaujams stiegrojuma stieņus novietot pāros (bez spraugas starp tiem).

406. Elementos ar saspriegto stiegrojumu, kuru nostiepj uz betona (izņemot konstrukcijas ar nepārtraukto stiegrojumu), brīvajam atstatumam starp stiegrojuma kanāliem vienmēr jābūt ne mazākam par 50 mm. Brīvo atstatumu starp periodiska profila stieņiem ņem pēc nominālā diametra, neņemot vērā izciļņus un ribas.

5.4. Nesaspriegtā stiegrojuma enkurojums

407. Periodiskā profila stieņus, kā arī gludos stieņus, ko lieto metinātos karkasos un sietos, izgatavo bez āķiem (kāšiem). Sieto karkasu un sietu stiepto gludo stieņu galos jābūt āķiem, ķepiņām vai cilpām.

408. Stieptā vai spiestā stiegrojuma garenstieņiem jāturpinās aiz elementa garenasij stateniskā šķēluma, kurā tos ņem vērā ar pilnu aprēķina pretestību, attālumā, kas nav mazāks par lan, ko aprēķina pēc formulas:

 (186)

un kas nedrīkst būt mazāks par lan = λand, kur  un λan vērtības, kā arī lan pieļaujamos minimālos lielumus nosaka pēc šo noteikumu 36.tabulas. Turklāt gludajiem stiegrojuma stieņiem jābeidzas ar āķiem vai ar piemetinātām šķērsstiegrām visā enkurojuma garumā. Lielumam Rb ir pieļaujams lietot betona darba apstākļu koeficientus, izņemot γb2.

409. B grupas smalkgraudainā betona elementiem pēc formulas (186) noteiktās lan vērtības jāpalielina par 10 d stieptajam betonam un par 5 d – spiestajam betonam.

36.tabula

Nesaspriegtā stiegrojuma darba apstākļi

Nesaspriegtā stiegrojuma enkurojuma noteikšanas koeficienti

periodiska profila stiegras

gludās stiegras

 

 

minimālais

 

 

minimālais

ωan

λan

lan (mm)

ωan

λan

lan (mm)

1. Stiegru enkurojums:

 

 

 

 

 

 

 

 

a) stieptās stiegras stieptajā betonā

0,70

11

20

250

1,20

11

20

250

b) spiestās vai stieptās stiegras spiestajā betonā

0,50

8

12

200

0,80

8

15

200

2. Stiegru pārlaidsavienojumi:

 

 

 

 

 

 

 

 

a) stieptajā betonā

0,90

11

20

250

1,55

11

20

250

b) spiestajā betonā

0,65

8

15

200

1,00

8

15

200

410. Gadījumā, kad enkurojamie stieņi izvietoti ar šķērsgriezuma laukuma rezervi, salīdzinot ar nepieciešamo pēc stiprības aprēķina ar pilnu aprēķina pretestību, pēc formulas (186) aprēķināto enkurojuma garumu lan pieļaujams samazināt, reizinot ar to attiecību starp aprēķinā nepieciešamā un faktiskā stiegrojuma šķērsgriezuma laukumiem.

411. Ja pēc aprēķina betona stiepe gar enkurojamiem stieņiem rada plaisas, tad stieņi jānoenkuro betona spiestajā daļā garumā lan, ko nosaka pēc formulas (186). Ja nav iespējams izpildīt minētās prasības, jāveic pasākumi garenstieņu enkurošanai, lai nodrošinātu to darbu ar pilnu aprēķina pretestību apskatāmajā šķēlumā (netiešā stiegrojuma ielikšana, enkurplākšņu vai ieliekamo detaļu piemetināšana stieņu galiem, enkurojošo stieņu atliekšana), turklāt lielumam lan jābūt ne mazākam par 10 d.

412. Stieptajā vai spiestajā betonā iestrādāto ieliekamo detaļu enkurstieņu garums, ja , jānosaka pēc formulas (186), lietojot  vērtības pēc šo noteikumu 36.tabulas 1.b pozīcijas. Šeit σbc – betona spiedes spriegumi, kuri darbojas perpendikulāri enkurstienim un kurus nosaka kā elastīga materiāla reducētam šķēlumam no pastāvīgas darbības slodzēm ar drošuma koeficientu γ = 1,0.

413. Ja uz ieliekamās detaļas enkurstieņiem iedarbojas stiepes vai bīdes piepūles, formulas (186) labā puse jāreizina ar koeficientu δ, kuru nosaka pēc formulas:

, kur: (187)

Nan1, Qan1 – attiecīgi stiepes un bīdes piepūles enkurstienī.

Turklāt enkurstieņu garumam jābūt ne mazākam par lan minimālajām vērtībām saskaņā ar šī punkta prasībām.

414. A-I klases gludās stiegras par enkurstieņiem var lietot tikai tad, ja to galos ir pastiprinājumi plāksnīšu, uzsēdinātu uzgaļu vai šķērsstienīšu veidā. Šo enkurstieņu garumu nosaka ar betona nošķelšanas un lokālās saspiešanas aprēķinu.

415. Konstruktīvām detaļām pieļaujams lietot A-I klases tērauda enkurstieņus ar āķiem galos.

416. Lai nodrošinātu visu aiz balsta skaldnes turpināto stiegrojuma garenstieņu enkurojumu liektu elementu malējos brīvajos balstos, tam jāatbilst šādām prasībām:

416.1. ja tiek ievēroti šo noteikumu 236.punkta nosacījumi, stiepto stieņu turpinājuma garumam aiz brīvā balsta iekšējās skaldnes jābūt ne mazākam par 5d;

416.2. ja netiek ievēroti šo noteikumu 236.punkta nosacījumi, stieņu turpinājuma garumam aiz brīvā balsta iekšējās skaldnes jābūt ne mazākam par 10 d.

417. Enkurojuma zonas garumu lan uz malējā brīvā balsta, uz kura samazinās stiegrojuma aprēķina pretestības, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 408.punktu un 36.tabulas 1.b pozīciju.

418. Ja ir netiešais stiegrojums, enkurojuma daļas garumu samazina, dalot koeficientu ωan ar lielumu 1+12μvun samazinot koeficientu Δλan par lielumu 10σb/Rb.

418.1. metinātiem sietiem – pēc formulas (49);

418.2. apliektām aptverēm – pēc formulas , kur:

Asw – pie elementa skaldnēm esošās apliektās aptveres šķērsgriezuma laukums.

419. Jebkurā gadījumā μν vērtību pieņem ne lielāku par 0,06.

420. Betona spiedes spriegumu uz balsta σb nosaka, balstreakciju dalot ar elementa atbalsta laukumu, un ņem ne lielāku par 0,5 Rb.

421. Netiešo stiegrojumu sadala vienmērīgi visā enkurojuma daļas garumā no elementa gala līdz balstam vistuvāk stateniskajai plaisai.

422. Stieņu turpinājuma garums aiz balsta iekšējās skaldnes samazinās, salīdzinot ar šajā punktā prasīto, ja lielums lan < 10 d, un to ņem lan, bet ne mazāku par 5d. Šajā gadījumā, kā arī ja stieņa galus piemetina pie droši noenkurotām ieliektām tērauda detaļām, garenstiegrojuma aprēķina pretestību balsta iecirknī nesamazina.

5.5. Elementu garenstiegrojums

423. Garenstiegru šķērsgriezuma laukums dzelzsbetona elementos jāņem ne mazāks par šo noteikumu 37.tabulā norādīto lielumu.

424. Elementos ar garenstiegrojumu, kas vienmērīgi izvietots pa šķēluma kontūru, kā arī centriski stieptos elementos visa garenstiegrojuma minimālais šķērsgriezuma laukums jāņem divreiz lielāks nekā šo noteikumu 37.tabulā norādītie lielumi.

425. Stiegrojuma S un S' daudzuma minimālais procents ekscentriski spiestos elementos, kuru nestspēja ar aprēķina ekscentricitāti tiek izmantota mazāk nekā 50%, neatkarīgi no elementu salaiduma jāņem 0,05.

37.tabula

Stiegrojuma darba apstākļi

Garenstiegrojuma mini-mālais šķērsgriezuma laukums dzelzsbetona elementos, % no betona šķērsgriezuma laukuma

1. Stiegrojums S liektos un ekscentriski stieptos elementos, ja garenspēks atrodas aiz šķēluma darba augstuma robežām

0,05

2. Stiegrojums S un S' ekscentriski stieptos elementos, ja garenspēks atrodas starp stiegrojumu S un S'

0,05

3. Stiegrojums S un S' ekscentriski spiestos elementos, ja:

 

lo/i < 17

0,05

17 ≤ lo/i ≤ 35

0,10

35 < lo/i ≤ 83

0,20

lo/i  > 83

0,25

Piezīme.

Šajā tabulā minētais stiegrojuma šķērsgriezuma minimālais laukums attiecas uz betona šķērsgriezuma laukumu, kas vienāds taisnstūra šķērsgriezuma platuma reizinājumam ar šķērsgriezuma darba augstumu ho. Elementos ar garenstiegrojumu, kas vienmērīgi izvietots pa šķērsgriezuma kontūru, kā arī centriski stieptos elementos minētā minimālā stiegrojuma vērtība attiecas uz pilnu betona šķērsgriezuma laukumu.

426. Šo noteikumu 37.tabulas nosacījumi neattiecas uz stiegrojumu, ko nosaka, aprēķinot elementu transportēšanas un celšanas stadijās. Šajā gadījumā stiegru šķērsgriezuma laukumu nosaka tikai ar stiprības aprēķinu. Ja ar aprēķinu konstatēts, ka elementa nestspējas robeža būs sasniegta vienlaikus ar plaisu rašanos stieptās daļas betonā, tad jāievēro šo noteikumu 35.punkta nosacījumi mazstiegrotiem elementiem. Šī punkta nosacījumi nav jāņem vērā, nosakot pa kontūru izvietojamā stiegrojuma šķērsgriezuma laukumu plātnēm vai paneļiem, aprēķinot lieci plātnes (paneļa) plaknē.

427. Spiesto elementu garenstieņu diametrs nedrīkst pārsniegt:

427.1. B25 klases smagajam un smalkgraudainajam betonam – 40 mm;

427.2. vieglajam un porainajam betonam:

427.2.1. B12,5 un zemākas klases betonam – 16 mm;

427.2.2. B15 – B25 klases betonam – 25 mm;

427.2.3. B30 un augstākas klases betonam – 40 mm;

427.3. šūnbetonam:

427.3.1. B10 un zemākas klases betonam – 16 mm;

427.3.2. B12,5 – B15 klases betonam – 20 mm.

428. Augstāku klašu stiegrojuma stieņu robeždiametri jāsaskaņo noteiktā kārtībā.

429. B10 un zemākas klases šūnbetona liektajos elementos garen­stiegrojuma diametram jābūt ne lielākam par 16 mm.

430. Monolīto konstrukciju ekscentriski spiesto elementu garenstieņu diametram jābūt ne mazākam par 12 mm.

431. Lineāros ekscentriski spiestos elementos atstatumi starp garenstiegrojuma stieņu asīm jāņem lieces plaknei perpendikulārā virzienā ne lielāki par 400 mm, bet lieces plaknes virzienā – ne lielāki par 500 mm.

432. Ekscentriski spiestos elementos, kuru nestspēja pie dotā garenspēka ekscentricitātes tiek izmantota mazāk nekā 50%, kā arī elementos ar lokanību lo/i < 17 (piemēram, kolonnu virspamatu daļās), kur saskaņā ar aprēķinu spiests stiegrojums nav vajadzīgs, bet stieptā stiegrojuma dauzums nepārsniedz 0,3%, lieces plaknei paralēlās skaldnēs ir pieļaujams nelietot garenstiegrojumu un šķērsstiegrojumu, kurš būtu vajadzīgs saskaņā ar šo noteikumu 431.punkta, 439. – 449.punkta nosacījumiem. Turklāt lieces plaknei perpendikulāras skaldnes stiegro ar metinātiem karkasiem un sietiem ar betona aizsargkārtas biezumu, kas nav mazāks par 50 mm un nav mazāks par diviem garenstiegru diametriem.

433. Sijām, kas platākas par 150 mm, aiz balsta skaldnes ievadāmo darba garenstiegru skaitam jābūt ne mazākam par divām. Saliekamo paneļu klāju, bieži ribotu pārsegumu u.tml. ribās ar platumu līdz 150 mm (ieskaitot) pieļaujams novadīt līdz balstam vienu darba garenstiegru.

434. Plātnēs atstatums starp stiegrām, kuras turpina aiz balsta skaldnes, nedrīkst pārsniegt 400 mm, turklāt šo stiegru šķērsgriezuma laukumam uz plātnes platuma 1 m jābūt ne mazākam kā 1/3 stiegru šķērsgriezuma laukuma laidumā, kuru aprēķina pēc vislielākā lieces momenta.

435. Iepriekšsaspriegtās daudzdobumu (ar apaļiem dobumiem) plātnēs, ko izgatavo no smagā betona, ar augstumu līdz 300 mm ieskaitot, atstatumu starp saspriegto stiegrojumu, ko ievada aiz balsta skaldnes, pieļaujams palielināt līdz 600 mm, ja plātnes garenasij stateniskiem šķēlumiem plaisu rašanās momenta Mcrc lielums, ko nosaka pēc formulas (125), ir ne mazāks kā 80% no ārējās slodzes momenta lieluma, ko aprēķina ar slodzes drošuma koeficientu γf = 1,0.

436. Stiegrojot nepārtrauktas daudzlaidumu plātnes ar metinātiem ruļļveida sietiem, pieļaujams starpbalstu tuvumā visas apakšējās stiegras pārvietot uz augšējo daļu.

437. Atstatumiem starp darba stiegru asīm plātnes laiduma vidējā daļā un virs balsta (augšā) jābūt ne lielākiem par 200 mm, ja plātnes biezums ir līdz 150 mm, un ne vairāk kā 1,5 h, ja plātnes biezums ir lielāks par 150 mm, kur h – plātnes biezums.

438. Elementos, kuru šķērsgriezuma augstums ir lielāks par 700 mm, pie sānu skaldnēm jāliek konstruktīvi garenstieņi ar atstatumiem starp tiem ne lielākiem par 400 mm un šķērsgriezuma laukumu ne mazāku par 0,1% no betona šķērsgriezuma laukuma daļas, kuras augstums vienāds atstatumam starp šiem stieņiem, bet platums – pusei no elementa ribas platuma, bet ne vairāk par 200 mm.

5.6. Elementu šķērsstiegrojums

439. Pie visām dzelzsbetona elementu virsmām, kuru tuvumā tiek liktas garenstiegras, jāparedz arī šķērsstiegrojums, kurš aptver malējos garenstieņus, turklāt atstatumiem starp šķērsstiegrām pie katras elementa virsmas jābūt ne lielākiem par 600 mm un ne lielākiem par elementa skaldnes divkāršu platumu.

440. Ekscentriski spiestos elementos ar centriski novietotu saspriegto garenstiegrojumu (piemēram, pāļos) šķērsstiegrojums nav vajadzīgs, ja šķērsspēku iedarbībai pretestību nodrošina tikai betons.

441. Šķērsstiegrojumu var nelikt pie liektu elementu šauro ribu skaldnēm, kuru platums ir līdz 150 mm ieskaitot, un kuru platumā atrodas tikai viens garenstienis vai metināts karkass.

442. Ekscentriski spiestos lineāros elementos, kā arī liektu elementu spiestajā daļā, ja ir aprēķinā vērā ņemams spiestais garenstiegrojums, aptveres jāliek šādos atstatumos:

442.1. smagā, smalkgraudainā, vieglā un porainā betona konstrukcijās:

442.1.1. ja Rsc ≤ 400 MPa – ne vairāk par 500 mm un ne vairāk kā:

a) sietiem karkasiem – 15 d,

b) metinātiem karkasiem – 20 d;

442.1.2. ja Rsc ≥ 450 MPa ne vairāk par 400 mm un ne vairāk kā:

a) sietiem karkasiem – 12 d,

b) metinātiem karkasiem – 15 d;

442.2. šūnbetona konstrukcijās ar karkasiem – ne vairāk par 500 mm un ne vairāk kā 40 d (kur d – spiesto garenstieņu vismazākais diametrs (mm).

443. Šķērsstiegrojuma konstrukcijai jānodrošina spiesto stieņu nostipri­nājums pret to izliekšanos uz sāniem jebkurā virzienā.

444. Atstatumiem starp aptverēm ekscentriski spiestos elementos darba stiegru savienojuma vietās ar pārlaidumu bez metināšanas jābūt ne lielākiem par 10 d.

445. Ja pēc aprēķina nepieciešamais spiestais garenstiegrojums S' ir vairāk nekā 1,5%, kā arī ja viss elementa šķēlums ir spiests un kopējais stiegrojumu S un S' saturs ir virs 3%, atstatumam starp aptverēm jābūt ne lielākam par 10 d un ne lielākam par 300 mm.

446. Spiestie garenstieņi, kurus aprēķinos neņem vērā, pārbaudot 439.-445.punktā šo noteikumu punkta minēto nosacījumu izpildi, arī nav jāievēro, ja šo stieņu diametrs nepārsniedz 12 mm un betona aizsargslāņa biezuma pusi.

447. Ekscentriski spiestos elementos sieto aptveru konstrukcijai jābūt tādai, lai garenstieņi (vismaz katrs otrais) atrastos aptveru liekuma vietās, bet šie liekumi elementa skaldnes platumā būtu ne tālāk par 400 mm. Ja skaldnes platums nav lielāks par 400 mm un garenstiegru skaits pie šīs skaldnes ir ne vairāk kā četras, pieļaujama visu garenstieņu ieviešana vienā aptverē.

448. Ekscentriski spiestos elementos, stiegrojot ar plakaniem metinātiem karkasiem, diviem malējiem karkasiem, kas novietoti pie pretējām skaldnēm, jābūt savienotiem vienam ar otru telpiskā karkasā. Tādēļ pie elementa skaldnēm, kas ir stateniskas karkasu plaknei, jāliek šķērsstiegras, kuras ar kontaktmetināšanu piemetina pie karkasu stūra garenstieņiem, vai citi saiststieņi tādos pašos attālumos kā šķērsstiegras plakanos karkasos.

449. Ja malējiem plakaniem karkasiem ir garenstarpstieņi, tad vismaz katram otrajam no tiem un vismaz ik pa 400 mm elementa skaldnes platumā jābūt saistītiem ar pretējās skaldnes garenstieņiem. Saiststieņus var nelikt, ja elementa attiecīgās skaldnes platums nav lielāks par 500 mm un ja garenstiegru skaits pie šīs skaldnes nav lielāks par četrām.

450. Ekscentriski spiestos elementos ar aprēķinā vērā ņemamu netiešo metinātu sietveida stiegrojumu (no A-I, A-II un A-III klases stieņiem ar diametru līdz 14 mm (ieskaitot) un Bp-I klases stieplēm) vai nesaspriegtām spirālveida vai gredzenveida stiegrām jāņem:

450.1. sieta acu izmēri – ne mazāki par 45 mm un ne lielāki par 100 mm;

450.2. spirāļu uztīšanas diametrs vai gredzenu diametrs – ne mazāks par 200 mm;

450.3. sietu solis – ne mazāks par 60 mm, bet ne lielāks par elementa šķērsgriezuma īsākās malas 1/3 un ne lielāks par 150 mm;

450.4. spirāļu uztīšanas solis un gredzenu solis – ne mazāks par 40 mm, bet ne lielāks par elementa šķērsgriezuma diametra 1/5 un ne lielāks par 100 mm.

451. Sietiem un spirālēm (gredzeniem) jāaptver visas darba garenstiegras.

452. Pastiprinot ekscentriski spiestu elementu gala iecirkņus, pie gala jāliek ne mazāk kā četri netiešā stiegrojuma metinātie sieti un ne mazāk kā 20 d garā posmā (skaitot no elementa gala), ja garenstiegrojums ir veidots no gludiem stieņiem, un ne mazāk kā 10 d garā posmā, ja tas veidots no periodiska profila stieņiem.

453. Ekscentriski spiestu lineāru elementu sieto karkasu aptveru diametrs jāņem ne mazāks par 0,25 d un ne mazāks par 5 mm, kur d – garenstiegru vislielākais diametrs.

454. Liektu elementu sieto karkasu aptveru diametrs jāņem ne mazāks par:

454.1. 5 mm, ja elementa šķērsgriezuma augstums ir 800 mm vai mazāks;

454.2. 8 mm, ja elementa šķērsgriezuma augstums ir lielāks par 800 mm.

455. Metinātos karkasos un metinātos sietos šķērsstiegru un garenstiegru diametru attiecību nosaka saskaņā ar metināšanas noteikumiem.

456. Siju konstrukcijās, kuru augstums ir lielāks par 150 mm, kā arī daudzdobumu plātnēs (vai analogās brīvi ribotās konstrukcijās), kuru augstums ir lielāks par 300 mm, jāliek šķērsstiegrojums.

457. Vienlaidu plātnēs neatkarīgi no to augstuma, daudzdobumu plātnēs (vai analogās blīvi ribotās konstrukcijās), kuru augstums ir mazāks par 300 mm, un siju konstrukcijās, kuru augstums ir mazāks par 150 mm, pieļaujams šķērsstiegrojumu nelikt. Aprēķina prasībām jāatbilst šo noteikumu 236., 237. un 238.punkta nosacījumiem.

458. Šo noteikumu 456.punktā minētajās siju un plātņu konstrukcijās šķērsstiegrojumam jābūt:

458.1. balsta iecirkņos, kas vienmērīgi izkliedētas slodzes gadījumā ir 1/4 no laiduma, bet koncentrētas slodzes – atstatums no balsta līdz tuvākajai slo­dzei, bet ne mazāk kā 1/4 no laiduma ar soli:

458.1.1. ja elementa šķērsgriezuma augstums h ≤450 mm, – ne lielāku par h/2 un ne lielāku par 150 mm;

458.1.2. ja elementa šķērsgriezuma augstums h >450 mm, – ne lielāku par h/3 un ne lielāku par 500 mm;

458.2. pārējā laiduma daļā, ja elementa šķērsgriezuma augstums h ir lielāks par 300 mm, jābūt šķērsstiegrojumam ar soli, kas nav lielāks par 3/4 h un nav lielāks par 500 mm.

459. Šķērsstiegrojumam, kas paredzēts šķērsspēku uzņemšanai, jābūt ar drošu garenstiegru galos piemetinātu vai visu garenstiegrojumu aptverošu enkurojumu, kas nodrošina savienojumiem un aptverēm vienādu stiprību.

460. Caurspiešanas zonā plātnēs šķērsstiegrojumu liek ar soli, kas nav lielāks par 1/3 h un nav lielāks par 200 mm, bez tam šķērsstiegrojuma ievietošanas zonas platumam jābūt ne mazākam par 1,5 h, kur h – plātnes biezums. Minētā stiegrojuma enkurojumam jāatbilst šo noteikumu 459.punkta nosacījumiem.

461. Kolonnu īsām konsolēm šķērsstiegrojumu ierīko ar horizontālām vai 45° slīpām aptverēm. Aptveru solim jābūt ne lielākam par 1/4 un ne lielākam par 150 mm, kur h – konsoles augstums.

462. Elementos, uz kuriem iedarbojas liece ar vērpi, sietajām aptverēm jābūt noslēgtām ar drošu enkurojumu galos, bet metinātos karkasos visiem šķērsstieņiem abos virzienos jābūt piemetinātiem pie stūru garenstieņiem, tādējādi veidojot noslēgtu kontūru, turklāt jābūt nodrošinātai vienādai savienojumu un aptveru stiprībai.

5.7. Stiegru un ieliekamo detaļu metinātie savienojumi

463. Izgatavojot karstvelmētā gludā un periodiska profila tērauda AT-IIIC un AT-IVC klases termiski nostiprināta tērauda un parastās stiegrojuma stieples stiegrojumu, kā arī ieliekamās detaļas, stieņu savienošanai savā starpā vai ar plakaniem velmējumu elementiem jālieto kontaktmetināšana – punktmetināšana vai sadurmetināšana. Pieļaujams lietot loka metināšanu – automātisko, pusautomātisko vai rokas – saskaņā ar šo noteikumu 472.punkta nosacīju­miem.

464. Ar vilkšanu nostiprinātu A-IIIB klases stiegru sadursavienojumi jāsametina pirms šo stiegru vilkšanas.

465. A-IV (20Xγ2Ö markas tērauda), A-V un A-VI klases karstvelmētu stieņveida stiegru, AT-IIIC, AT-IVC, AT-VK (10γC2 un 08 γ2C markas tērauda), AT-V (20γC markas tērauda) un AT-VCK klases termiski stiprināto stiegru metinātiem savienojumiem jālieto tikai GOST 14098-85 noteiktie tipi.

466. A-IV klases (80C markas tērauda) karstvelmētām stieņveida stiegrām un AT-IV, AT-IVK (25C2P markas tērauda), AT-V karstvelmētām (izņemot 20γC markas tērauda) AT-VK, AT-VI, AT-IVKun AT-VII klases termomehāniski stiprinātām stiegrām, augstizturīgām stiegrojuma stieplēm un stiegrojuma trosēm metinātie savienojumi nav pieļaujami.

467. Stiegru un ieliekamo detaļu metināto savienojumu tipi un metinā­šanas paņēmieni jāparedz, ņemot vērā konstrukcijas ekspluatācijas apstākļus, tērauda metināmību, savienojumu tehniskos un ekonomiskos rādītājus un izgatavotājrūpnīcas tehnoloģiskās iespējas atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajam tērauda izgatavotājrūpnīcas tehniskajām specifikācijām.

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.589)

468. Ar punktkontaktmetināšanu vai loka pieķermetināšanu izgatavoja­mos krustveida savienojumus, kuriem jānodrošina, lai sietu un karkasu stiegras uzņemtu spriegumus, kas nav mazāki par to aprēķina pretestībām (savie­nojumus "ar normēto stiprību"), nepieciešams uzrādīt stiegrojuma izstrādājumu darba zīmējumos.

469. Metinātos krustveida savienojumus ar nenormējamu stiprību lieto, lai nodrošinātu stieņveida stiegrojuma izstrādājumu savstarpējā novietojuma stabilitāti to transportēšanas, konstrukcijas, betonēšanas un izgatavošanas procesā.

470. Rūpnieciskās ražošanas apstākļos, izgatavojot stiegru sietus, karka­sus un savienojumus atsevišķu stieņu garumā, galvenokārt jālieto metināšana un sadurmetināšana, bet, izgatavojot ieliekamās detaļas, – automātiskā metināšana zem kušņiem T veida savienojumiem un reljefā kontaktmetināšana savieno­jumiem ar pārlaidumu.

471. Montējot stiegrojuma izstrādājumus un saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas, pirmām kārtām jālieto pusautomātiskie metināšanas paņēmieni, kas nodrošina savienojumu kvalitātes kontroles iespēju.

472. Ja izgatavotājrūpnīcā vai montāžas apstākļos nav nepieciešamās metināšanas iekārtas, ir pieļaujami stiegru un ieliekamo detaļu krustveida, sadurveida pārlaiduma un T veida metinātie savienojumi, lietojot normatīvajos aktos noteiktos stiegrojuma un ieliekamo detaļu loka metināšanas paņēmienus, to skaitā manuālos (resp., rokas) metināšanas paņēmienus. Nav pieļaujams lietot loka metināšanu, "pieķerot" A-III klases 35γC markas darba stieg­rojumu krustveida savienojumos.

473. Lietojot manuālo loka metināšanu stiegrojuma sietu un karkasu savienojumiem, kuri aprēķināmi uz stiprību, garenvirziena un šķērsvirziena savienojuma vietās ir nepieciešami papildu konstruktīvie elementi (starplikas, savienotājplāksnītes, āķi utt.).

5.8. Nesaspriegtā stiegrojuma savienojumi ar pārlaidumu (bez metināšanas)

474. Nesaspriegto darba stiegru savienojumus ar pārlaidumu lieto metināto un sieto karkasu un sietu salaidumiem, turklāt darba stiegru diametram jābūt ne lielākam par 36 mm.

475. Darba stiegru savienojumus ar pārlaidumu nav ieteicams novietot liekto un ekscentriski stiepto elementu stieptās daļas stiegrojuma pilnīgas izmantošanas vietās. Šādi savienojumi nav pieļaujami lineāros elementos, kuriem viss šķēlums ir stiepts (piemēram, arku savilcēs), kā arī visos A-IV un augstākas klases stieņveida stiegru lietošanas gadījumos.

476. Stiepto un spiesto darba stiegru, kā arī metinātu sietu un karkasu savienojumos darba virzienā pārlaiduma garumam l jābūt ne mazākam par lielumu lan, ko nosaka pēc formulas (186) un šo noteikumu 36.tabulas.

477. Metināto sietu un karkasu, kā arī sieto karkasu un sietu stiepto stieņu savienojumiem ar pārlaidumiem bez metināšanas jābūt izklaidus. Turklāt vienā vietā vai atstatumā, kas mazāks par pārlaiduma lan garumu, savienojamo darba stieņu šķērsgriezuma laukumam periodiska profila stieņiem jābūt ne lielākam par 50% no stieptā stiegrojuma kopējā šķērsgriezuma laukuma, un gludiem stieņiem -ne lielākam par 25%.

478. Atsevišķu stieņu, metinātu sietu un karkasu savienojumi vienā šķēlumā pieļaujami konstruktīvam stiegrojumam (bez aprēķina), kā arī tajos iecirkņos, kuros stiegrojumu izmanto ne vairāk kā par 50%.

479. Metinātu sietu saduras A-I klases gludo karstvelmētā tērauda darba stiegru virzienā jāizveido tā, lai katram stieptajā daļā savienojamam sietam pārlaiduma garumā būtu ne mazāk kā divi šķērsstieņi, kas piemetināti pie visiem sieta garenstieņiem (24.zīmējums). Tādus pašus savienojumu tipus lieto, arī savienojot ar pārlaidumu metinātus karkasus, kuros visu stiegrojuma veidu darba stieņi novietoti vienā pusē.

24.zīmējums.

Metinātu sietu savienojumi ar pārlaidumu (bez metināšanas) gludu darba stiegru virzienā;
a – šķērsstieņi novietoti vienā plaknē; b, c – šķērsstieņi novietoti dažādās plaknēs

480. Metināto sietu savienojumus A-II un A-III klases darba stiegru virzienā izveido bez šķērsstieņiem savienojuma robežās vienā vai abos savienojamos sietos (25.zīmējums).

25.zīmējums.

Metinātu sietu savienojumi ar pārlaidumu (bez metināšanas) periodiska profila stieņu darba stiegru virzienā;
a – bez šķērsstieņiem savienojuma robežās vienā no savienojamiem sietiem; b – bez šķērsstieņiem savienojuma robežās, abos savienojamos sietos

481. Metināto sietu savienojumus, kas nav darba virzienā, izveido ar pārlaidumu (skaitot starp sieta malējām darba stiegrām):

481.1. ja sadalītājstiegru (šķērsstiegru) diametrs ir līdz 4 mm, – par 50 mm (26.a, b zīmējums);

481.2. ja sadalītājstiegru (šķērsstiegru) diametrs ir virs 4 mm, – par 100 mm (26.a, b zīmējums).

482. Ja darba stiegru diametrs d ≥ 16 mm metinātos sietos virzienā, kas nav konstrukcijas tiešais darba virziens, pieļaujams ievietot cieši vienu pie otra, pārsedzot saduru ar speciāliem saduru sietiem, kurus uz katru pusi liek ar pārlaidumu, kas ir ne mazāks par sadalītājstiegrojuma 15 d un vismaz 100 mm (26.c zīmējums).

483. Metinātos sietus 482.punktā minētajā virzienā pieļaujams likt sadurā bez pārlaiduma un bez papildu saduras sietiem šādos gadījumos:

483.1. ja metināto sietu sloksnes sietus liek divos savstarpēji perpendiku­lāros virzienos;

483.2. ja saduru vietās ir papildu konstruktīvais stiegrojums sadalītāj­stiegru virzienā.

26.zīmējums.

Metināto sietu savienojumi sadalītājstiegru virzienā; a – savienojums ar pārlaidumu un darba stiegru novietojumu vienā plaknē;
b – savienojums ar pārlaidumu un ar darba stiegru novietojumu dažādās plaknēs; c – sadura ar papildu saduras sietu uzlikšanu

5.9. Saliekamo konstrukciju elementu savienojumi

484. Savienojot saliekamo konstrukciju elementus, piepūles no viena elementa otram tiek nodotas pa savienojamu darba stiegrojumu, tērauda ieliekamām detaļām, betonpildījuma šuvēm, betona pretbīdņiem vai tieši pa savienojamo elementu betona virsmām (spiestiem elementiem).

485. Iepriekšsaspriegto elementu, kā arī ūdensnecaurlaidīgo konstrukciju savienošanai vienmēr jācenšas izmantot spriegojošā cementa betonu.

486. Saliekamo konstrukciju stingajiem savienojumiem jābūt mono­lizētiem, ko panāk, aizpildot šuves starp elementiem ar betonu. Ja, izgatavojot elementus, tiek nodrošināta virsmu blīva savstarpēja pielāgošana (piemēram, izmantojot viena savienojamā elementa galu kā veidni otra galam) un ja pa saduru tiek nodotas tikai spiedes piepūles, ir pieļaujams saduru realizēt sausā veidā.

487. Elementu savienojumi, kas uzņem stiepes piepūles, jāizpilda:

487.1. sametinot tērauda ieliekamās detaļas;

487.2. sametinot stiegru brīvos galus;

487.3. izlaižot caur savienojamo elementu kanāliem vai rievām stiegrojuma trosu stieņus vai skrūves, pēc tam tās nostiepjot uz šuves un kanālus piepildot ar cementa javu vai smalkgraudainu betonu;

487.4. salīmējot elementus ar konstruktīvajām polimērjavām, izmantojot stieņveida stiegrojuma savienotājdetaļas.

488. Projektējot saliekamo konstrukciju elementu savienojumus, jāparedz tādi ieliekamo detaļu savienojumi, kas nepieļautu to daļu atliekšanos, kā arī betona izrāvumu rašanos.

489. Ieliekamām detaļām jābūt betonā noenkurotām ar enkurstieņu palīdzību vai piemetinātām pie elementu darba stiegrām.

490. Ieliekamām detaļām ar enkuriem jāsastāv no atsevišķām plāksnēm (stūreņiem vai fasontērauda plāksnēm), kam T veidā vai ar pārlaidumu piemetināti galvenokārt A-II un A-III klases stiegru tērauda enkurstieņi.

491. Ieliekamo detaļu enkurstieņu garumam, ja uz tiem darbojas stiepes spēki, jābūt ne mazākam par lan lielumu, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 408.punktu.

492. Enkurstieņu garumu var samazināt, ja stieņu galos piemetina enkurplāksnes vai ar karsto paņēmienu izveido enkuruzgaļus, kuru diametrs ir ne mazāks par 2 d A-I un A-III klases stiegrojumam un ne mazāks par 3 d A-III klases stiegrojumam. Šajos gadījumos enkurstieņa garumu nosaka, aprēķinot betona izšķelšanos un saspiešanos un ņemot to ne mazāku par 10 d (d – enkura diametrs mm).

493. Ja stiepei pakļauti enkuri novietoti stateniski pret elementa asi un gar tiem var veidoties plaisas no pamatpiepūlēm, kas iedarbojas uz elementu, tad enkuru gali jāpastiprina ar piemetinātām plāksnītēm vai uzsēdinātiem uzgaļiem.

494. Štancētām ieliekamām detaļām jāsastāv no pastiprinātiem (pie­mēram, sfērisku izciļņu veidā) slokšņu enkuriem un iecirkņiem, kas izpilda plāksnīšu funkciju (līdzīgi metinātām detaļām). Štancētas ieliekamās detaļas jāprojektē no 4–8 mm bieza slokšņu tērauda tā, lai, sloksni sagriežot, atgriezumi būtu minimāli. Detaļas enkurojuma stiprību pārbauda, aprēķinot betona sašķelšanos, izšķelšanos un saspiešanos.

495. Ieliekamo detaļu plākšņu biezumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 285., 286. un 287.punktu, kā arī metināšanas noteikumiem. Atka­rībā no metināšanas tehnoloģijas plāksnes biezuma attiecību pret enkurstieņa diametru ņem saskaņā ar GOST 14098-85 prasībām.

496. Savienojamo ekscentriski spiesto elementu beigu daļās (piemēram, saliekamo kolonnu galos) jāliek netiešais stiegrojums saskaņā ar šo noteikumu 450.punktu.

5.10. Atsevišķas konstruktīvās prasības

497. Sēšanās šuves jāparedz gadījumos, kad ēkas (būves) ceļ uz neviendabīgām, viegli saspiežamām (placīgām u.c.) pamatnes gruntīm, krasas slodžu maiņas vietās u.tml. Ja minētajos gadījumos sēšanās šuves nav paredzētas, pamatiem jābūt pietiekami stipriem un stingriem, lai novērstu virsū esošo konstrukciju bojāšanu, vai arī jābūt speciālai konstrukcijai, kas kalpotu šī mērķa sasniegšanai.

498. Sēšanās šuves, kā arī temperatūras un rukuma šuves vienlaidu betona un dzelzsbetona konstrukcijās jāveido caurejošas līdz pamata pēdai.

499. Temperatūras un rukuma šuves dzelzsbetona karkasos izveido, lietojot dubultkolonnas un novadot šuvi tikai līdz pamata augšai.

500. Atstatumus starp temperatūras un rukuma šuvēm betona pamatos un pagrabu sienās var ņemt atbilstoši atstatumiem starp virszemes konstrukciju šuvēm.

501. Betona konstrukcijās jāparedz konstruktīvais stiegrojums:

501.1. elementa šķērsgriezumu izmēru krasas maiņas vietās;

501.2. sienu augstuma maiņas vietās (ne mazāk kā 1m garā posmā);

501.3. betona sienās zem un virs katra stāva ailām;

501.4. konstrukcijās, kas pakļautas dinamisko slodžu iedarbībai;

501.5. pie ekscentriski spiestu elementu mazāk saspriegtās skaldnes, ja vislielākais spriegums šķēlumā, ko nosaka kā elastīgam ķermenim, pārsniedz 0,8Rb, bet vismazākais ir mazāks par 1 MPa vai izrādās stiepjošs, turklāt stiegrojuma koeficients μ ir jāņem ne mazāks par 0,25%. Šīs prasības neattiecas uz saliekamo konstrukciju elementiem, kurus pārbauda transportēšanas un montāžas stadijās, jo šajā gadījumā nepieciešamo stiegrojumu nosaka ar stiprības aprēķinu. Ja aprēķinot tiek noskaidrots, ka elementa stiprības robeža būs sasniegta vienlaikus ar plaisu veidošanos stieptās daļas betonā, tad jāņem vērā šo noteikumu 35.punkta prasības mazstiegrotiem elementiem (neievērojot stieptā betona darbību).

502. Ja saskaņā ar aprēķinu, kurā ņemta vērā betona stieptās daļas pretestība, stiegrojums nav vajadzīgs un praksē ir pierādīta tādu elementu transportēšanas un montāžas iespējamība bez stiegrojuma, tad konstruktīvais stiegrojums nav jāparedz.

503. Stiegrojuma novietojuma atbilstība tā projektētajam stāvoklim jānodrošina ar speciāliem pasākumiem (uzstādot plastmasas fiksatorus, smalkgraudaina betona gredzenus u.tml.)

504. Lielu izmēru ailas dzelzsbetona plātnēs, paneļos u.tml. jāapmalo ar papildstiegrām, kuru šķērsgriezums nav mazāks par atbilstoša virziena darba stiegru šķērsgriezumu, kāds pēc aprēķina būtu vajadzīgs bezailu plātnei.

505. Projektējot saliekamo pārsegumu elementus, starp tiem jāparedz ierīkot ar betonu aizpildāmas šuves. Šuvju platums jāizvēlas tāds, lai nodrošinātu to kvalitatīvu aizpildīšanu, un tam jābūt ne mazākam par 20 mm elementiem ar šķērsgriezuma augstumu līdz 250 mm un ne mazākam par 30 mm elementiem ar lielāku augstumu.

506. Saliekamo konstrukciju elementos jāparedz ierīces to satveršanai paceļot: izskrūvējamas inventārās montāžas cilpas, stropēšanas atveres, stacionāras montāžas cilpas u.tml. Pacelšanas cilpas jāizgatavo no karstvelmētā tērauda saskaņā ar šo noteikumu 125.punkta prasībām.

5.11. Papildnorādījumi iepriekšsaspriegto dzelzsbetona elementu konstruēšanai

507. Iepriekšsaspriegtos elementos nepieciešams nodrošināt stiegrojuma drošu saķeri ar betonu, lietojot periodiska profila tēraudu un piepildot kanālus, gropes un dobumus ar cementa javu vai smalkgraudainu betonu.

508. Statiski nenoteicamu iepriekšsaspriegto konstrukciju celtniecības shēmas un paņēmienus ieteicams izvēlēties tā, lai, veidojot iepriekšējo saspriegumu, būtu izslēgta iespēja konstrukcijā rasties papildu piepūlēm, kas pasliktinātu to darbu. Pieļaujams ierīkot pagaidu šuves vai locīklas, ko pēc stiegrojuma nostiepšanas monolitizē.

509. Saliekami monolītās dzelzsbetona konstrukcijās jānodrošina iepriekšsaspriegto elementu saķere ar betonu, kas iestrādāts konstrukcijas izmantošanas vietā, kā arī to gala posmu enkurojums, turklāt elementu kopējais darbs šķērsvirzienā jānodrošina ar attiecīgiem pasākumiem (šķērsstiegrojumu vai elementu iepriekšēju saspriegšanu šķērsvirzienā).

510. Daļu no elementa stieņveida garenstiegrojuma var lietot bez iepriekšējās saspriegšanas, ja tiek ievērotas plaisizturības un pārvietojumu aprēķina prasības.

511. Zem saspriegtā stiegrojuma enkuriem, kā arī saspriegošanas ierīču balstīšanas vietās ieteicams veikt iepriekšsaspriegoto elementu iecirkņu vietējo pastiprināšanu, ievietojot ieliekamās detaļas vai papildu šķērsstiegrojumu, kā arī palielinot šajās vietās elementa šķērsgriezuma izmērus.

512. Elementa galos jāparedz papildu saspriedzamais vai nesaspriedza­mais šķērsstiegrojums, ja saspriedzamais garenstiegrojums ir koncentrēts pie augšējās un apakšējās skaldnes.

513. Saspriedzamais šķērsstiegrojums jāsaspriedz pirms garenstiegrojuma saspriegšanas ar piepūli, kas nav mazāka par 15% no balsta šķēluma stieptās daļas visa garenstiegrojuma nospriegošanas piepūles.

514. Nesaspriedzamajam šķērsstiegrojumam jābūt galos droši noenku­rotam – piemetinātam pie ieliekamām detaļām.

515. 514.punktā minētam stiegrojumam konstrukcijās, kuras neaprēķina uz izturību, jābūt spējīgam uzņemt ne mazāk par 20%, bet konstrukcijās, kuras aprēķina uz izturību, – ne mazāk par 30% no stiprības aprēķinā noteiktās piepūles balsta šķēluma apakšējās daļas saspriedzamajā garenstiegrojumā.

516. Kūļa veidā novietotajā stiepļveida stiegrojumā starp atsevišķām stieplēm vai stiepļu grupām (ievietojot kūlī spirāles, enkuros - īsgabalus u.tml.) jāparedz spraugas ar tādiem izmēriem, kas būtu pietiekoši, lai, aizpildot kanālus, starp kūļa stieplēm tiktu cauri cementa java vai smalkgraudainais betons.

517. Saspriegto stiegrojumu (stieņus vai troses) dobos un ribotos elementos parasti novieto gar katras elementa ribas asi. Šī nosacījuma izņēmums paskaidrots šo noteikumu 433.punktā.

518. Iepriekšsaspriegto elementu galos jābūt izvietotam papildu šķērsstiegrojumam vai netiešajam stiegrojumam (metināti sieti, kas aptver visus stiegrojuma garenstieņus, aptveres u.tml. ar soli 5–10 cm) iecirkņa garumā, kas nav mazāks par 0,6 lp, bet B7,5 – B12,5 klases vieglbetona elementos – ar soli 5 cm iecirkņa garumā, kas nav mazāks par lp un nav mazāks par 20 cm elementiem ar stiegrojumu bez enkuriem, bet, ja ir enkurierīces, – iecirknī, kas vienāds ar šo ierīču diviem garumiem. Enkuru pievienošana stiegrojuma galos ir obligāta uz betona spriegojamam stiegrojumam, kā arī uz balstiem spriegojamam stiegrojumam, ja tā saķere ar betonu ir nepietiekama (gluda stieple, daudzpīņu trose), turklāt enkurierīcēm jānodrošina stiegrojuma droša iestrādāšana betonā visās tā darba stadijās.

519. Ja kā saspriegto darba stiegrojumu lieto periodiska profila augstizturīgu stiegrojuma stiepli, vienkārša savijuma stiegrojuma troses, karstvelmētu un termiski nostiprinātu periodiska profila stieņveida stiegrojumu, ko saspriego uz balstiem, tad saspriedzamo stieņu galos enkuri nav jāliek.

6. Dzelzsbetona konstrukciju aprēķināšana un konstruēšana, rekonstruējot ēkas un būves

520. Šī nodaļa attiecas uz ekspluatētu un pēc rekonstrukcijas vai kapitālā remonta saglabājamu konstrukciju nestspējas pārbaudi, kā arī rekonstrukcijai pakļauto konstrukciju pastiprināšanas aprēķiniem un konstruēšanu.

521. Esošo konstrukciju pārbaudes aprēķini jāveic, ja mainās uz tām iedarbojošās slodzes, apjoma plānojums vai ekspluatācijas apstākļi, kā arī tiek atklāti konstrukciju defekti un bojājumi, un jānosaka, vai tiek nodrošināta konstrukciju nestspēja un to derīgums normālai ekspluatācijai mainītajos darba apstākļos.

522. Konstrukcijas, kas neatbilst nestspējas pārbaudes aprēķiniem vai normālas ekspluatācijas prasībām, ir jāpastiprina. Projektējot pastiprināmās konstrukcijas, jāņem vērā, vai darbu izpildes laikā nav nepieciešama īslaicīga ražošanas apturēšana.

523. Esošo konstrukciju pārbaudes aprēķini, kā arī pastiprināmo konstrukciju aprēķini un konstruēšana jāveic, pamatojoties uz šo konstrukciju projekta materiālu, izgatavošanas un celtniecības datu un konstrukciju tehniskā stāvokļa faktisko izpēti (diagnostiku).

524. Ja konstrukcijās nav defektu un bojājumu, kas pazemina to nestspēju, kā arī ja nav nepieļaujamu izlieču un atvērtu plaisu, pārbaudes aprēķinus ir pieļaujams veikt, pamatojoties uz projekta materiāliem – projektētajiem konstrukciju šķērsgriezumu ģeometriskajiem izmēriem, betona stiprības klasi (marku), stiegru tērauda klasi, konstrukcijas stiegrojumu un aprēķina shēmu.

525. Ja projekta materiāli neatbilst aprēķinu prasībām vai tie nav pie­ejami, kā arī ja ir defekti un bojājumi, kas pazemina konstrukcijas nestspēju, un konstrukcijā ir nepieļaujamas izlieces vai atvērtas plaisas, tad jāveic pārbaudes aprēķini, ņemot vērā konstrukciju tiešo izpēti.

526. Tiešajā izpētē jānosaka konstrukcijas šķērsgriezumu ģeometriskie izmēri, stiegrojums, betona stiprība un stiegrojuma veids, konstrukcijas izlieces un plaisu atvēruma platums, defekti un bojājumi, kā arī konstrukciju slodzes statiskā shēma.

527. Esošā konstrukcija nav jāpastiprina, ja:

527.1. tās faktiskā izliece pārsniedz pieļaujamās robežas atbilstoši šo noteikumu 36.punkta nosacījumiem, bet tas netraucē konstrukcijas normālu ekspluatāciju un nemaina tās aprēķina shēmu;

527.2. ir atkāpes no šo noteikumu 5.nodaļas prasībām, bet pēc konstrukcijas ilgstošas ekspluatēšanas tās tiešajā izpētē (pārbaudē) nav atklāti bojājumi, kam par cēloni būtu šīs atkāpes.

528. Pastiprināmo konstrukciju aprēķins un konstruēšana jāveic, ņemot vērā šo noteikumu 526.punktā minētos tiešās izpētes datus.

6.1. Pārbaudes aprēķini

529. Aprēķins otrās grupas robežstāvokļos nav jāveic, ja esošajās konstrukcijās pārvietojumu un plaisu atvēruma platums ir mazāks par pieļaujamajām robežām, bet elementu šķēlumos piepūles no jaunajām slodzēm nepārsniedz faktiski darbojošos slodžu piepūļu vērtības.

530. Aprēķinos jāpārbauda konstrukciju šķēlumi, kuriem ir defekti un bojājumi, kā arī šķēlumi, kuros tiešajā izpētē atklātas betona daļas, kuru stiprība ir vismaz par 20 procentiem mazāka nekā vidējā. Defektus un bojājumus ņem vērā, samazinot aprēķinā izmantojamo betona vai stiegrojuma šķērsgriezuma laukumu. Tāpat jāņem vērā defekta vai bojājuma iespaids uz betona stiprības un deformāciju raksturlielumiem, uz garenspēka ekscentricitāti, uz stiegru saķeri ar betonu u.tml. atbilstoši noteiktajā kārtībā apstiprinātiem dokumentiem.

531. Betona aprēķina raksturojumi tiek noteikti saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļu atkarībā no nosacītās betona spiedes stiprības klases esošajās konstrukcijās.

532. Veicot pārbaudes aprēķinus pēc projekta materiāliem, ja esošās konstrukcijas projektā par betona normējamo raksturojumu ir ņemta tā marka, nosacītās betona spiedes stiprības klases vērtība pielīdzināma:

532.1. astoņdesmitprocentīgai betona kubiņu stiprībai, kura savukārt atbilst smagā, smalkgraudainā un vieglbetona stiprības markai;

532.2. septiņdesmitprocentīgai šūnbetona stiprības markai.

533. Betona nosacītās spiedes stiprības klases starpvērtībām, kas atšķiras no parametriskās rindas vērtībām, betona aprēķina pretestības nosaka, lineāri interpolējot.

534. Veicot pārbaudes aprēķinus pēc tiešās izpētes rezultātiem, betona nosacītās spiedes stiprības klases vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 532.punkta nosacījumiem, konstrukciju grupā, konstrukcijā vai atsevišķā tās daļā betona markas vietā ņemot betona faktisko stiprību, kas aprēķināta pēc nesagraujošo vai no konstrukcijām noņemto betona paraugu pārbaužu re­zultātiem.

535. Atkarībā no betona stāvokļa, konstrukciju veida un to darbības apstākļiem, kā arī no betona stiprības noteikšanai lietotajām metodēm, speciāli pamatojot, var tikt izmantoti citi betona klases noteikšanas paņēmieni. Izmantojot statistiskas metodes, betona stiprības variācijas koeficientu nosaka pēc VS 18105-86.

536. Stiegru aprēķina raksturojumus nosaka atkarībā no esošo dzelzsbetona konstrukciju stiegru tērauda klases saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļu, ievērojot 537., 538. un 539.punkta prasības.

537. Izpildot pārbaudes aprēķinus pēc esošo un saskaņā ar agrāk spēkā bijušajiem normatīvajiem dokumentiem projektēto konstrukciju projekta datiem, stiegru normatīvās pretestības Rsn nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļu. B-I klases stiepļveida stiegrām normatīvo pretestību ņem vienādu ar 390 MPa (400 kgf/cm2).

538. Stiegru aprēķina pretestības stiepei Rs nosaka pēc formulas:

, kur:

γs – stiegru drošuma koeficients, kuru aprēķinam pirmās grupas robežstāvokļos ņem:

538.1. A-I, A-II un A-III klases stieņveida stiegrām – 1,15;

538.2. A-IV, A-V un A-VI klases stieņveida stiegrām – 1,25;

538.3. B-I, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiepļveida stiegrām – 1,25;

538.4. Bp-I klases stiepļveida stiegrām – 1,15.

539. Stiegru drošuma koeficientu γs aprēķinam otrās grupas robežstāvokļos ņem 1,0.

540. Šķērsstiegrojuma (aptveru un atliekto stieņu) stiepes aprēķina pretestību Rsw nosaka, iegūtās stiegru aprēķina pretestības Rs reizinot ar attiecīgiem darba apstākļu koeficientiem γsi, kas minēti šo noteikumu 2.nodaļā.

541. Stiegru spiedes aprēķina pretestības Rsc (izņemot A-IIIB klases stiegras) ņem vienādas ar iegūtajām stiegrojuma stiepes aprēķina pretestībām Rs, bet ne lielākas par šo noteikumu 2.nodaļā minētajām vērtībām. A-IIIB klases stiegrām spiedes aprēķina pretestību Rsc nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.nodaļas prasībām.

542. Aprēķinā nepieciešams iekļaut stiegrojuma darba apstākļu papildu koeficientus saskaņā ar šo noteikumu 133., 134., 135. un 136.punktu.

543. Stiegru aprēķina pretestību vērtības noapaļo līdz trim zīmīgajiem cipariem.

544. Izpildot pārbaudes aprēķinus pēc tieši pētāmajām konstrukcijām noņemto stiegru paraugu pārbaužu datiem, stiegru normatīvās pretestības ņem vienādas ar plūstamības robežas (vai nosacītās plūstamības robežas) vidējām vērtībām, kas iegūtas, pārbaudot stiegru paraugus, un dalot ar koeficientu:

544.1. A-I, A - II, A-III, A-IIIB un A-IV klases stiegrām – 1,1;

544.2. pārējo klašu stiegrām – 1,2.

545. Stiegru aprēķina pretestības nosaka atbilstoši šo noteikumu prasī­bām.

546. Atkarībā no pārbaudēm noņemto paraugu skaita un stiegru stāvokļa, speciāli pamatojot, var izmantot citus stiegru aprēķina pretestības noteikšanas paņēmienus.

547. Stiegru stiepes aprēķina pretestības Rs, ja nav projekta datu un nav iespējams noņemt paraugus, atkarībā no stiegrojuma profila var noteikt:

547.1. gludām stiegrām Rs = 155 MPa (1600 kgf/cm2);

547.2. periodiska profila stiegrām ar vienvirziena izciļņiem (vītne) Rs = 245 MPa (2500 kgf/cm2);

547.3. periodiska profila stiegrām ar izcilņu labo gājienu vienā pusē un kreiso otrā (eglīte) Rs = 295 MPa (3000 kgf/cm2).

548. Spiesto stiegru aprēķina pretestību vērtību ņem vienādu ar Rs, bet šķērsstiegrojuma aprēķina pretestību Rsw – vienādu ar 0,8 Rs.

6.2. Pastiprināmo konstrukciju aprēķins un konstruēšana

549. Šī apakšnodaļa attiecas uz tādu dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un aprēķinu, kuras jāpastiprina ar tērauda velmējumiem, betonu un dzelzsbetonu. Pastiprināmās dzelzsbetona konstrukcijas jāprojektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204 (ja tās pastiprina ar tērauda velmējumiem) un šo apakšnodaļu.

550. Projektējot pastiprināmās dzelzsbetona konstrukcijas, nepieciešams nodrošināt pastiprinājuma elementu iekļaušanu darbā un to kopēju darbu ar pastiprināmo konstrukciju.

551. Pastiprināmo konstrukciju aprēķinu veic divām darba stadijām:

551.1. līdz pastiprinājuma elementu iekļaušanai darbā – slodzēm, kas ietver pastiprinājuma elementu slodzi (tikai pirmās grupas robežstāvokļos);

551.2. pēc pastiprinājuma elementu iekļaušanas darbā – pilnām ekspluatācijas slodzēm (pirmās un otrās grupas robežstāvokļos). Otrās grupas robežstāvokļos aprēķinu var neveikt, ja ekspluatācijas slodzes nepalielinās, konstrukciju stingums un plaisizturība atbilst ekspluatācijas prasībām, bet pastiprinājums ir defektu un bojājumu sekas.

552. Stipri bojātu konstrukciju (ja sagrauts 50% un vairāk betona šķērsgriezuma vai 50% un vairāk darba stiegru šķērsgriezuma laukuma) pastiprinājuma elementiem jāaprēķina pilna slodze, turklāt pastiprināmā konstrukcija aprēķinā nav jāņem vērā.

553. Pastiprināmās konstrukcijas stiegru šķērsgriezuma laukums jānosa­ka, ņemot vērā tā faktisko samazināšanos korozijas rezultātā. Augstas stiprības stiepļu stiegrojums aprēķinā nav jāņem vērā, ja ir čūlveida vai punktveida (slēptā) korozija, kā arī ja koroziju izraisījuši hlorīdi.

554. Pastiprinājumu tērauda elementu normatīvās un aprēķina pretestības nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204.

555. Pastiprināmo dzelzsbetona konstrukciju un elementu betona un stiegru normatīvās un aprēķina pretestības nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.nodaļai un 531. 548.punktam.

556. Projektējot pastiprināmās konstrukcijas, jāņem vērā, ka slodze pastiprināšanas laikā nedrīkst pārsniegt 65% no aprēķinātā lieluma. Ja ir grūti vai nav iespējams panākt vajadzīgo atslogošanas pakāpi, ir pieļaujams veikt pastiprināšanu lielākā slodzē. Šajā gadījumā pastiprinājuma betona un stiegru aprēķina raksturojums jāreizina ar darba apstākļu koeficientu (betonam γbr1 = 0,9, stiegrojumam γsr1 = 0,9). Jāizvēlas tāda konstrukciju atslogošanas pakāpe, kas nodrošina darba drošību.

557. Ja pastiprinot konstrukcija pārvēršas statiski nenoteicamā, tad jāņem vērā šo noteikumu 24. un 25.punktā minētie faktori.

558. Pastiprinājumu iepriekšējā sasprieguma lielums σsp un σ'sp sa­spriegtajā stiegrojumā S un S' jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 40. un 42.punktu. Turklāt stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas maksimālais lielums nedrīkst pārsniegt stieņveida stiegrām – 0,9 Rs,ser, stiepļveida stiegrām – 0,7 Rs,ser.

559. Stiegru iepriekšējās saspriegšanas minimālais lielums nedrīkst būt mazāks par 0,4 Rs,ser.

560. Aprēķinot elementus, kas pastiprināti ar iepriekšsaspriegtajiem stieņiem, iepriekšējās saspriegšanas zudumus nosaka atbilstoši šo noteikumu 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktam.

561. Nosakot pie nostiepšanas ierīcēm esošo enkuru deformāciju dēļ radušos zudumus, jāņem vērā balsta ierīču saspiešanās. Ja nav eksperimentālu datu, uzskata, ka tā ir vienāda ar 4 mm.

562. Spriegošanas precizitātes koeficients jānosaka saskaņā ar šo notei­kumu 53.punktu, ņemot papildu koeficientu γsp, kas atkarīgs no konstrukcijas un pastiprināšanās paņēmienu īpatnībām:

562.1. γsp horizontālām un spraišļu savilcēm – 0,85;

562.2. γsp aptverēm un slīpām savilcēm – 0,75.

563. Liektos un ekscentriski spiestos elementus, kurus pastiprina ar betonu un dzelzsbetonu, aprēķina kā elementus ar vienlaidu šķēlumu, ja tiek ievērotas konstruktīvās un aprēķina prasības vecā un jaunā betona kopīgā darba nodrošināšanai. Turklāt neizlabojamie pastiprināmo konstrukciju bojājumi un defekti (stiegrojuma korozija vai pārrāvums, betona korozija, noslāņošanās utt.), kas pazemina to nestspēju, jāņem vērā tādā pašā mērā kā konstrukciju pārbaudes aprēķinos līdz pastiprināšanai.

564. Ja konstrukcijās, kuras pastiprina ar betonu vai dzelzsbetonu, ir dažādas klases betons un stiegras, šķēlumā esošais katras klases betons un stiegras stiprības aprēķinā tiek iekļauts ar savu aprēķina pretestību.

565. Ar betonu, stiegrojumu un dzelzsbetonu pastiprinātiem dzelzsbetona elementiem jāaprēķina stiprība elementa garenasij stateniskos, slīpos un telpiskos šķēlumos (ja darbojas vērpes momenti), kā arī slodzes vietējā iedarbība (spiede, caurspiešana, atraušana) saskaņā ar šo noteikumu 3.nodaļu un ņemot vērā to, ka pastiprināmajā elementā ir dažādas klases betons un stiegras.

566. Ar betonu, stiegrojumu vai dzelzsbetonu pastiprinātajiem dzelzs­betona elementiem jāaprēķina plaisu veidošanās, pārvietošanās, atvēršanās un aizvēršanās saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļu un papildprasībām, kas saistītas ar deformācijām un spriegumiem dzelzsbetona elementā līdz pastiprinājuma iekļaušanai darbā, kā arī ar dažādu klašu betona un stiegru esamību pastiprinātajā elementā.

567. Dzelzsbetona elementus, kas pastiprināti ar saspriegto stiegrojumu, kuram nav saķeres ar betonu, jāaprēķina pirmās un otrās grupas robežstāvokļos atbilstoši šo noteikumu 4. un 5.nodaļai un papildprasībām, kas saistītas ar to, ka nav saķeres starp stiegrām un betonu.

568. Šķērsgriezumu pastiprināšanai paredzēto betona un dzelzsbetona elementu minimālie izmēri jāaprēķina atbilstoši faktiskajām piepūlēm, ņemot vērā tehnoloģiskās prasības, un tie jāņem ne mazāki par izmēriem, kādi nepieciešami, lai izpildītu šo noteikumu 5.nodaļas prasības attiecībā uz stiegru izvietojumu un betona aizsargkārtas biezumu.

569. Pastiprinājuma betona spiedes stiprības klase jāņem vienlīdzīga pastiprināmo konstrukciju betona klasei, bet ne zemāka par B15 virszemes konstrukcijām un B12,5 – pamatiem.

570. Ja pastiprināšana paredzēta pēc pastiprināmās konstrukcijas at­slogošanas, noslogošana jāveic pēc tam, kad pastiprinājuma betons ir sasniedzis projektēto stiprību.

571. Ja konstrukciju pastiprina ar monolīto betonu un dzelzsbetonu, tad jāparedz tādi pasākumi, kas nodrošina kontaktzonas stiprību un pastiprinājuma kopīgu darbu ar pastiprināmo konstrukciju (pastiprināmās konstrukcijas virsmas tīrīšana, uzciršana, rievu izveidošana u.c.).

572. Izveidojot vietējo pastiprinājumu tikai bojātā iecirkņa garumā, pa­stiprinājums jāturpina arī nebojātajās daļās ne mazāk kā 500 mm garumā un garumā, kas nav mazāks par:

572.1. betona pastiprinājuma pieckārtīgu biezumu;

572.2. pastiprinājuma garenstiegrojuma enkurojuma garumu;

572.3. pastiprināmā elementa lielākās skaldnes divkāršu platumu (stieņveida konstrukcijām).

573. Elementiem ar nesaspriegto stiegrojumu noslogotā stāvoklī pa­stiprināšana ir pieļaujama, piemetinot esošajām stiegrām papildu stiegras, ja, darbojoties pastiprināšanas slodzei, attiecīgajā šķēlumā tiek nodrošināta pa­stiprināmā elementa stiprība, kurā nav ierēķināts papildu stiegrojuma darbs.

574. Metinātie sadursavienojumi jāizvieto izklaidus gar stieņiem ar intervālu, kas nav mazāks par 20 d.

7. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 28.07.2008. noteikumu Nr.589 redakcijā)

575. Būvnormatīva 12.2 punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
1.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
Galvenie burtu apzīmējumi
Ārējo slodžu un iedarbību radītas piepūles elementa šķērsgriezumā

M

lieces moments

N

garenspēks

Q

šķērsspēks

T

vērpes moments

Iepriekšsaspriegtā elementa raksturojumi

P

iepriekšējās betona saspriegšanas piepūle, kuru nosaka pēc formu­las (8), ņemot vērā iepriekšējā sasprieguma zudumus

σsp, σ'sp

iepriekšējais spriegums attiecīgi saspriegtajā stiegrojumā S un S' līdz betona saspriegšanai (stiegrojumu nostiepjot uz balstiem) vai tajā stadijā, kad, ievērojot stiegrojuma iepriekšējā sasprieguma zudumus atbilstoši apskatāmajai elementa darba stadijai, saskaņā ar šo noteikumu 40. un 55.punktu ārējo faktisko vai nosacīto spē­ku iedarbības rezultātā iepriekšējie spriegumi betonā ir samazinā­jušies līdz nullei

σbp

spiedes spriegums betonā iepriekšējās saspriegšanas stadijā, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 55. un 56.punktu, ievērojot stiegrojuma iepriekšējā sasprieguma zudumus atbilstoši apska­tāmajai elementa darba stadijai

γsp

stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficients, kuru nosaka sa­skaņā ar šo noteikumu 54.punktu

Materiālu raksturojumi

Rb, Rb,ser

betona aprēķina pretestība centriskai spiedei attiecīgi pirmās un otrās grupas robežstāvokļiem

Rbt, Rbt,ser

betona aprēķina pretestība centriskai stiepei attiecīgi pirmās un otrās grupas robežstāvokļiem

Rb,loc

betona aprēķina pretestība virsmas spiedei, kuru nosaka pēc formulas (102)

Rs, Rs,ser

stiegru aprēķina pretestība stiepei attiecīgi pirmās un otrās grupas robežstāvokļiem

Rbp

betona uzspriegojuma stiprība, kuru nosaka saskaņā ar šo notei­kumu 81.punktu

Rsc

stiegru aprēķina pretestība spiedei pirmās grupas robežstāvokļiem

Eb

sākuma elastības modulis betonam spiedē un stiepē

Es

stiegru elastības modulis

Garenstiegrojuma stāvokļa raksturojumi elementa šķērsgriezumā

S

garenstiegrojuma apzīmējums:

 

 

a) stieptajā daļā izvietotajām stiegrām, ja ārējās slodzes iedarbībā viena šķēluma daļa ir stiepta, otra – spiesta

 

 

b) pie mazāk spiestās šķēluma skaldnes izvietotajām stiegrām, ja ārējo slodžu iedarbībā viss šķēlums ir spiests

 

 

c) ja ārējo slodžu iedarbībā viss šķēlums ir stiepts:

ekscentriski stieptam elementam – stiegrām, kas izvietotas pie visvairāk stieptās šķēluma skaldnes

centriski stieptam elementam – visām elementa šķērsgriezumā izvietotajām garenstiegrām

S'

garenstiegrojuma apzīmējums:

 

 

a) spiestajā daļā izvietotajām stiegrām, ja ārējo slodžu iedarbībā viena šķēluma daļa ir spiesta, otra – stiepta

 

 

b) pie visvairāk spiestās šķēluma skaldnes izvietotajām stiegrām, ja ārējo slodžu iedarbībā viss šķēlums ir spiests

 

 

c) ekscentriski stieptiem elementiem, kuros viss šķēlums ir stiepts, pie vismazāk stieptās šķēluma skaldnes izvietotajām stiegrām

Ģeometriskie raksturojumi

b

taisnstūra šķērsgriezuma platums, T veida un dubultā T veida šķērsgriezuma ribas platums

bf, b'f

T veida un dubultā T veida šķērsgriezuma plaukta platums attiecīgi stieptajā un spiestajā daļā

hf , h'f

taisnstūra T veida un dubultā T veida šķērsgriezuma plaukta augstums attiecīgi stieptajā un spiestajā daļā

a, a'

atstatums no piepūļu rezultantes stiegrojumā attiecīgi S un S' līdz šķēluma tuvākajai skaldnei

ho, h'o

šķērsgriezuma darba augstums attiecīgi h - a un h - a'

x

betona spiestās daļas augstums

ξ

betona spiestās daļas relatīvais augstums x/ho

s

atstatums starp aptverēm pa elementa garumu

e0

garenspēka N ekscentricitāte pret reducētā šķēluma smagum­centru, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu

eop

iepriekšējās saspriegšanas piepūles P ekscentricitāte pret reducētā šķēluma smagumcentru, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu

eo,tot

garenspēka N un iepriekšējās saspriegšanas piepūles P rezultantes ekscentricitāte pret reducētā šķēluma smagumcentru

e, e'

atstatums no garenspēka N pielikšanas punkta līdz piepūļu re­zultantei attiecīgi stiegrojumā S un S'

es, esp

atstatums no garenspēka N pielikšanas punkta un iepriekšējās sa­spriegšanas piepūles P līdz stiegrojuma S šķēluma laukuma sma­gumcentram

l

elementa laidums

lo

spiedes garenspēka iedarbībai pakļauta elementa aprēķina garums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 31.tabulu

i

elementa šķērsgriezuma inerces rādiuss attiecībā pret šķēluma smagumcentru

d

stiegru tērauda stieņu nominālais diametrs

As, A's

nesaspriegtā un saspriegtā stiegrojuma attiecīgi S un S' šķērs­griezuma laukums, aprēķinot iepriekšējās saspriegšanas piepūli P, attiecīgi stiegrojuma S un S' nesaspriegtās daļas šķērsgriezuma laukums

Asp, A'sp

attiecīgi stiegrojuma S un S' saspriegtās daļas šķērsgriezuma laukums

Asw

attiecībā pret elementa garenasi slīpā šķēlumā esošo atliekto stieņu šķērsgriezuma laukums

As,inc

attiecībā pret elementa garenasi slīpā šķēlumā izvietoto aptveru šķērsgriezuma laukums

μ

stiegrojuma koeficients, kuru nosaka kā stiegrojuma S laukuma attiecību pret elementa šķērsgriezuma laukumu bho, neņemot vērā spiesto un stiepto plauktu pārkares

A

visa betona laukums šķērsgriezumā

Ab

betona šķēluma spiestās daļas laukums

Abt

betona šķēluma stieptās daļas laukums

Ared

elementa šķēluma reducētais laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu

Aloc1

betona virsmas spiedes (saspiešanās) laukums

S'bo, Sbo

attiecīgi betona šķēluma spiestās un stieptās daļas laukuma statiskais moments attiecībā pret neitrālo asi

Sso, S'so

attiecīgi stiegrojuma S un S' šķēluma laukuma statiskais moments attiecībā pret neitrālo asi

I

betona šķēluma inerces moments attiecībā pret elementa šķērs­griezuma smagumcentru

Ired

elementa reducētā šķēluma inerces moments attiecībā pret tā smagumcentru, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu

Is

stiegru šķēluma laukuma inerces moments attiecībā pret elementa šķērsgriezuma smagumcentru

Ibo

betona šķēluma spiestās daļas laukuma inerces moments attiecībā pret neitrālo asi

Iso, I'so

attiecīgi stiegrojuma S un S' šķērsgriezuma laukuma atbilstošais inerces moments attiecībā pret neitrālo asi

Wred

elementa reducētā šķēluma pretestības moments visattālākajam stieptajam slānim, kuru nosaka kā elastīgam materiālam saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
2.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
Noteikumos lietotie termini

Latviešu valodā

Angļu valodā

Krievu valodā

Definīcija

1

2

3

4

BetonsConcreteБетонMākslīgi bez apdedzināšanas cietējošs būvmateriāls, kas izgatavots, samaisot noteiktās attiecībās pildvielas (smiltis, oļus, šķembas u.tml.), ūdeni un spe­ciālas pildvielas un sacementējot visu ar kādu saistvielu (cementu, ģipsi u.tml.)
DzelzsbetonsReinforced concreteЖелезобетонStiegrots betons, kurā mehāniskās pre­testības palielināšanai (it sevišķi stiepes spēku uzņemšanai) izvietotas būvtērauda (dzelzs) stiegras
Smagais betonsNormal-weight concreteТяжелый бетонBlīvas struktūras betons ar vidējo blīvumu no 2200 līdz 2500 kg/m3, kas pagatavots no blīvām rupjām un smal­kām pildvielām, izmantojot par saist­vielu cementu
Smalkgraudainais betonsFine concrete

Мелкозернистый бетон

Blīvas struktūras betons ar vidējo blī­vumu no 1800 līdz 2500 kg/m3, kas pagatavots no blīvām smalkām pild­vielām, izmantojot par saistvielu ce­mentu
VieglbetonsLight concreteЛегкий бетон

 

Betons, kas izgatavots no rupjām porai­nām un smalkām porainām vai smal­kām blīvām pildvielām, izmantojot par saistvielu cementu
ŠūnbetonsFoam concreteЯчеистый бетонBetona izejvielu (saistvielas un kramaiņa komponenti) maisījums, kas uz­pūsts ar gāzu (putu) veidotājām vie­lām un iegūta sacietējusi masa, kuras struktūru veido vienmērīgi izvietotas poras šūnu veidā
Porainais betonsPorous concreteПоризованный бетон

Betona izejvielu sastāvā esošās saist­vielas, kas uzpūstas ar gāzu (putu) veidotājām vielām un iegūta sacietējusi masa, veidota no rupjas pildvielas, ku­ras spraugas aizpilda saistviela ar vien­mērīgi izvietotām porām šūnu veidā
Spriegotais (briestošais) betonsStress concreteНапрягающий бетонSpeciāls betons ar briestoša cementa saistvielu, paredzētu dzelzsbetona konstrukcijā iepriekšējai spriegošanai (pašsaspriegšanai), kas īstenojas, betonam izplešoties tā cietēšanas laikā
Monolītais (viengabalainais) betonsCast-in-place concreteМонолитный бетонBetons, kuru iestrādā veidņos tieši būvlaukumā celtniecības laikā
Saliekamais betons (dzelzsbetons)Precast concreteСборный бетонBetons, kuru iestrādā konstrukcijās jau rūpnīcā un nogādā uz būvlaukumu gatavu konstrukciju elementu veidā
Iepriekš saspriegtas dzelzsbetona konstrukcijasPrestressed concrete structuresПредворительно напряженные железобетонные конструкцииKonstrukciju elementi, kuru stiegrās speciāli tiek radīti stiepes spriegumi, bet pēc betona sacietēšanas pirms ārējo spēku (slodzes) iedarbības betonā tiek radīti spiedes spriegumi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
3.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
Oglekļa tērauda lietošana dzelzsbetona un betona konstrukciju ieliekamajām detaļām

Ieliekamo detaļu raksturojums

Aprēķina temperatūra

līdz -30 °C

no -30 °C līdz -40 °C

tērauda marka pēc GOST 380-71

velmējuma biezums (mm)

tērauda marka pēc GOST 380-71

velmējuma biezums (mm)

1. Aprēķināmās:

1.1. statistisku slodžu piepūlēm

1.2. dinamisku un daudzkārtēji atkārtotu slodžu piepūlēm

 

BCT3KП

BCT3ПC6

BCT2ΓПC5

BCT3CП5

 

4–30

4–10

11–30

11–25

 

BCT3ПC6

BCT3ПC6

BCT3ΓПC5

BCT3CП5

 

4–25

4–10

11–30

11–25

2. Konstruktīvās (spēka iedarbībām neaprēķināmās)

ICT3KП2

BCT3KП2

4–10

4–30

CT3KП2

BCT3KП2

4–10

4–30

Piezīmes.

1. Aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

2. Lietojot mazleģētu tēraudu (piemēram, 10Γ2C1, 09Γ2C, 15XCHД marku tēraudu), tērauda un elektrodu markas ieliekamām detaļām jāizvēlas tāpat kā metinātām tērauda konstrukcijām atbilstoši LBN 204 prasībām.

3. Minēto marku tērauda aprēķina pretestības nosaka saskaņā ar LBN 204.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
4.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
NVS valstīs ražoto tērauda stiegru pamatveidi un to lietojums dzelzsbetona konstrukcijās (atkarībā no slodžu iedarbības rakstura un aprēķina temperatūras)

Stiegru veids un to kvalitāti reglamentējošie dokumenti

Stiegru klase

Tērauda marka

Stiegru diametrs (mm)

Konstrukcijas ekspluatācijas apstākļi

statiska slodze

dinamiska un daudzkārtēji atkārtota slodze

apsildāmās ēkās

brīvā gaisā un neapkurināmās ēkās

apsildāmās ēkās

brīvā gaisā un neapkurināmās ēkās

līdz -30 °C

no -30 °C
līdz -40 °C

līdz -30 °C

no -30 °C
līdz -40 °C

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Stieņveida karstvelmētā gludā GOST 5781-82 un GOST 380-81

A-I

CT3CП3

CT3CП3

CT3CП3

BCT3CП2

BCT3ПC2

BCT3KП2

BCT3ΓΠC2

6–40

6–40

6–40

6–40

6–40

6–40

6–18

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

-

+

Stieņveida karstvelmētā gludā TN 14-15-154-86

CT3CП

5,5

+

+

+

+

+

+

Stieņveida karstvelmētā periodiska profila

A-II

BCT5ΓΠC2

BCT5ΓΠC2

10–40

10–16

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+1

+1

GOST 5781-82

18–40

+

+

+

+1

18Γ2C

40–80

+

+

+

+

+

+

Ac-II

10ΓT

10–32

+

+

+

+

+

+

A-III

35ΓC

25Γ2C

32Γ2ПC

6–40

6–8

10–40

6–22

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+

+1

+

+

+1

A-IV

80CV

20XΓ2Ц

10–18

10–32

+

+

+

+

+

+

+

+

+

A-V

23X2Γ2T

10–32

+

+

+

+

+

+

A-VI

20X2Γ2CP

10–22

+

+

+

+

+

+

22X2Γ2TAЮ

10–22

+

+

+

+

+

+

22X2Γ2P

10–-22

+

+

+

+

+

+

Stieņveida karstvelmētā periodiska profila TN 14-1-4235-87

22X2Γ2C

10–40

+

+

+

+

+

+

Stieņveida termomehāniski stiprinātā periodiska profila GOST 10884-81

AT-IIIC

CT5ПC

CT5CП

BCT5ПC

BCT5CП

10–32

+

+

+

+

+

+1

AT-IV

20ΓC

10–32

+

+

+

+

+

+

AT-IVC

25Γ2C

10–32

+

+

+

+

+

+

28C,35ΓC

12–32

AT-IVK

10ΓC2

08Γ2C

25C2P

10–32

+

+

+

+

+

+

AT-V

20ΓC

20ΓC2

10ΓC2

08Γ2C,28C

25ΓC2

10–32

+

+

+

+

+

+

25C2P

35ΓC

18–32

+

+

+

+

+

+

AT-VK

20ΓC2

25C2P

35ΓC

18–32

+

+

+

+

+

+

AT-VCK

20XΓC2

10–28

+

+

+

+

+

+

ATVIK

20XΓC2

10–16

+

+

+

+

+

+

AT-VII

30XC2

10–28

+

+

+

+

+

+

Parastā periodiska profila stiegrojuma stieple GOST 6727-80

Bp-I

3–5

+

+

+

+

+

+

Augstizturīga stiegrojuma stieple GOST 7348-81

B-II

Bp-II

3–8

+

+

+

+

+

+

Stiegrojuma troses GOST 13840-68

K-7

6–15

+

+

+

+

+

+

Stiegrojuma troses TN 14-4-22-71

K19

14

+

+

+

+

+

+

Stieņveida, stiepjot stiprināta periodiska profila stieple

A-IIIB

25Γ2C

35ΓC

6–40

6–40

+

+

+

+

+

+

+

+

Piezīmes:

1. "+" – pieļaujams, "–" – nav pieļaujams.

2. 1 var lietot tikai sietos karkasos.

3. Aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

4. Slodzes ir dinamiskas, ja šo slodžu daļa, aprēķinot konstrukciju stiprību, pārsniedz 0,1 no statiskās slodzes; daudzkārtēji atkārtotām slodzēm – slodzes, kurās stiegru darba apstākļu koeficients γs3 < 01,0 (24.tabula).

5. Karstvelmētās un termomehāniski stiprinātās stiegras ar diametriem, kas lielāki par tabulā norādītajiem, lieto, attiecīgi pamatojot, analogi šajā tabulā norādītajam attiecīgo klašu un marku stiegru tēraudam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 451Pieņemts: 23.12.1997.Stājas spēkā: 01.05.1998.Zaudē spēku: 01.06.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 117/119, 29.04.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
47970
{"selected":{"value":"06.01.2012","content":"<font class='s-1'>06.01.2012.-31.05.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"06.01.2012","iso_value":"2012\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.2012.-31.05.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2010","iso_value":"2010\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-05.01.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2008","iso_value":"2008\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1998","iso_value":"1998\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.1998.-30.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
06.01.2012
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"