Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums".

Ministru kabineta noteikumi Nr.53

Rīgā 1998.gada 17.februārī (prot. nr.7 15.§)

Satiksmes ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Satiksmes ministrijas galvenie uzdevumi un funkcijas

1. Satiksmes ministrijas (turpmāk - ministrija) galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm īstenot vienotu valsts politiku transporta, sakaru un informātikas jomā, kā arī koordinēt šo nozaru darbību.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. izstrādāt transporta nozares, sakaru nozares un informātikas nozares attīstības nacionālās programmas;

2.2. izstrādāt valsts politiku dzelzceļa transporta, autosatiksmes, jūrniecības, aviācijas, sakaru, informātikas, pasažieru pārvadājumu un tranzīta jomā atbilstoši nozaru attīstības koncepcijām un nacionālajām programmām, kā arī organizēt tās īstenošanu;

2.3. sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par attiecīgo valsts programmu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo budžeta finansējumu;

2.4. izstrādāt transporta nozari, sakaru nozari un informātikas nozari reglamentējošu tiesību aktu projektus, saskaņot tos ar valdības deklarācijas pamatnostādnēm, Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas rekomendācijām, nodrošināt pieņemto tiesību aktu ieviešanu un kontrolēt to izpildi;

2.5. pārstāvēt valsti starptautiskajās transporta, sakaru un informātikas organizācijās, kā arī pārstāvēt ministrijas kompetencē esošās nozares Eiropas savienības institūcijās, Latvijas pārstāvniecībā pie Eiropas savienības un citās institūcijās;

2.6. sagatavot starptautisko līgumu projektus transporta, sakaru un informātikas jomā;

2.7. savas kompetences ietvaros nodrošināt Latvijai saistošu starptautisko konvenciju prasību ievērošanu transporta, sakaru un informātikas jomā;

2.8. koordinēt vienotā transporta kompleksa (ieskaitot cauruļvadu transportu), sakaru un informātikas nozares darbību;

2.9. analizēt tranzītpārvadājumu stāvokli un koordinēt minētos pārvadājumus veicinošu pasākumu sagatavošanu un realizāciju;

2.10. koordinēt sadarbību ar pašvaldībām sabiedriskā pasažieru transporta, sakaru un informātikas jomā;

2.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt valstisko uzraudzību un kontroli pār to valsts funkciju izpildi vai administrēšanu, kuras nodotas ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām valsts pārvaldes institūcijām un pārziņā esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

2.12. apstiprināt likumos noteikto ar pārvaldes funkciju veikšanu saistīto pakalpojumu maksājumu apmērus;

2.13. izstrādāt vienotas transporta infrastruktūras attīstības plānus un prognozes;

2.14. veikt valsts autoceļu fonda, ostu attīstības fonda un citu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem izveidotu fondu turētāja un rīkotāja funkcijas un kontrolēt minēto fondu izmantošanu;

2.15. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos apstiprināt infrastruktūras izmantošanas maksas apmērus;

2.16. izsniegt normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences un sertifikātus dzelzceļa transporta, autosatiksmes, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informātikas jomā;

2.17. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atklāt (slēgt) dzelzceļa stacijas un pieturas punktus visu vai atsevišķu pārvadājumu veikšanai;

2.18. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināt pasažieru pārvadājumu maršrutu tīklu un kustības režīmu;

2.19. risināt ar starptautiskās autosatiksmes nodrošināšanu saistītos jautājumus;

2.20. risināt sabiedriskā pasažieru transporta finansēšanas jautājumus;

2.21. risināt valsts autoceļu finansēšanas jautājumus;

2.22. organizēt Valsts ceļu dienesta darbību;

2.23. koordinēt ostu darbību;

2.24. noteikt Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu izmantošanas kārtību no kuģošanas drošības viedokļa un kontrolēt to institūciju darbību, kuras nodrošina minētās kārtības ievērošanu;

2.25. noteikt gaisa telpas izmantošanas kārtību un kontrolēt tās ievērošanu;

2.26. piešķirt (anulēt) tiesības veikt gaisa pārvadājumus noteiktos maršrutos un veikt speciālos aviācijas darbus;

2.27. apkopot un analizēt statistikas datus atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām;

2.28. lai nodrošinātu vienotas sakaru infrastruktūras darbību, izstrādāt pasta, telekomunikāciju, informātikas, kā arī radio un televīzijas raidlīdzekļu vienotas tehniskās un stratēģiskās attīstības koncepciju un nodrošināt tās īstenošanu;

2.29. koordinēt sabiedriskā telekomunikāciju tīkla un specializēto valsts telekomunikāciju tīklu darbību atbilstoši valsts interesēm;

2.30. organizēt iedzīvotājiem un tautsaimniecībai sniegto pasta un elektrosakaru pakalpojumu kvalitātes kontroli;

2.31. pārzināt ministrijas kompetencē esošo objektu būvniecību, izskatīt attiecīgo objektu būvprojektus, veikt to ekspertīzi un izsniegt būvatļaujas.

3. Ministrija ir tiesīga:

3.1. kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās institūcijās un pārziņā esošajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

3.2. nodot ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām un pārziņā esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) kā publisko tiesību subjektiem likumos noteikto valsts pārvaldes funkciju administrēšanu;

3.3. kontrolēt valdības apstiprināto tranzītpārvadājumu veicināšanas pasākumu izpildi;

3.4. iesaistīt transporta, sakaru un informātikas problēmu risināšanā attiecīgo ministriju un citu valsts iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

3.5. uzturēt divpusējus un daudzpusējus starptautiskos starpvaldību sakarus, kā arī slēgt starptautiskus līgumus transporta, sakaru un informātikas jomā;

3.6. pārstāvēt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) intereses starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos pasākumos;

3.7. likumā noteiktajā kārtībā reorganizēt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas un pārziņā esošos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības);

3.8. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

3.9. likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.

II. Ministrijas struktūra

4. Ministrijas darba politiskais vadītājs ir satiksmes ministrs (turpmāk - ministrs), kas par ministrijas darbu ir atbildīgs Saeimai.

5. Ministrs ir tiesīgs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju citās institūcijās;

5.2. izdot rīkojumus, instrukcijas, ieteikumus, normatīvus un citus tiesību aktus, kas ir obligāti ministrijas amatpersonām un darbiniekiem, ministrijas pakļautībā esošajām institūcijām un - likumos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā esošajām institūcijām, pārziņā esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī visām juridiskajām un fiziskajām personām;

5.3. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā apstiprināt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus un statūtus;

5.4. ieteikt Ministru prezidentam ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.5. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru;

5.6. iecelt ārštata padomniekus, kas savas kompetences ietvaros veic atsevišķus uzdevumus un sniedz ieteikumus ministram;

5.7. savas kompetences ietvaros parakstīt starptautiskos līgumus;

5.8. likumos noteiktās kompetences ietvaros pārraudzīt visu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju un amatpersonu darbu;

5.9. izlemt visus ministrijas kompetencē esošos jautājumus, izņemot jautājumus, kuru izlemšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts pārvaldes institūciju un pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai amatpersonu kompetencē;

5.10. veikt citas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

6. Ministrijas parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā:

6.1. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā un tās komisijās, kā arī citās valsts institūcijās un pašvaldībās;

6.2. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

6.3. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

7. Ministrijas valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

7.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja mainās ministrijas politiskā vadība;

7.2. ministra noteikto pilnvaru ietvaros organizē ministrijas darbu;

7.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministrijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās;

7.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata;

7.5. izdod rīkojumus ministrijas centrālā aparāta darba organizācijas jautājumos;

7.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprina ministrijas nozares vadības štatu sarakstu;

7.7. veic citus likumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

8. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkcijas nosaka valsts sekretārs.

9. Ministrijā ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs, un to funkcijas tiek noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos.

10. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

11. Departamenta darbu vada departamenta direktors, kura kompetence ir noteikta attiecīgā departamenta nolikumā un direktora amata aprakstā. Departamenta direktora vietniekam (ja tāds ir) viņam uzticēto pilnvaru ietvaros ir tādas pašas tiesības kā departamenta direktoram.

12. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs.

13. Lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus, ministrs vai valsts sekretārs ministra uzdevumā var izveidot ministrijā padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas. Minēto institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

III. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas un pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

14. Ministrijas pakļautībā ir šādas valsts pārvaldes institūcijas:

14.1. Autotransporta direkcija;

14.2. Civilās aviācijas administrācija.

15. Šo noteikumu 14.punktā minēto valsts pārvaldes institūciju vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.

16. Šo noteikumu 14.punktā minēto valsts pārvaldes institūciju vadītāji ir tieši pakļauti ministram vai - pēc ministra pilnvarojuma - valsts sekretāram, bet speciālos nozares pārvaldes jautājumos - arī attiecīgā ministrijas departamenta direktoram.

17. Ministrijai pakļauto valsts pārvaldes institūciju struktūra tiek noteikta attiecīgo institūciju nolikumos vai statūtos.

18. Ministrijas pārraudzībā ir šādas valsts pārvaldes institūcijas:

18.1. Telekomunikāciju tarifu padome, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" un ministra apstiprinātu nolikumu;

18.2. ostu pārvaldes, kas darbojas saskaņā ar Likumu par ostām un attiecīgo pašvaldību apstiprinātiem nolikumiem.

19. Šo noteikumu 18.punktā minēto valsts pārvaldes institūciju pārraudzību likumos noteiktajos ietvaros veic ministrs vai - pēc ministra pilnvarojuma - valsts sekretārs vai viņa vietnieki. Speciālos nozares pārvaldes jautājumos pārraudzību veic arī attiecīgā nozares departamenta direktors.

20. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām valsts pārvaldes institūcijām, realizējot valsts pārvaldes funkcijas, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības izdarīt pārbaudes, saņemt nepieciešamās ziņas no fiziskajām un juridiskajām personām un no pašvaldībām, kā arī uzlikt normatīvajos aktos paredzētos administratīvos sodus.

21. Ministrijas pārziņā ir:

21.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts informācijas tīkla aģentūra";

21.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija";

21.3. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts";

21.4. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs";

21.5. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija";

21.6. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

21.7. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Autoceļu direkcija";

21.8. valsts akciju sabiedrība "Centrālā reģiona ceļi";

21.9. valsts akciju sabiedrība "Kurzemes ceļi";

21.10. valsts akciju sabiedrība "Vidzemes ceļi";

21.11. valsts akciju sabiedrība "Latgales ceļi";

21.12. valsts akciju sabiedrība "Starptautiskā lidosta "Rīga"";

21.13. valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme";

21.14. valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš";

21.15. valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta";

21.16. valsts akciju sabiedrība "Vaiņodes dzelzceļš";

21.17. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Namzinis";

21.18. valsts iestāde "Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvalde";

21.19. valsts uzņēmums "Biķernieku kompleksā sporta bāze";

21.20. valsts uzņēmums kultūras nams "Ziemeļblāzma";

21.21. valsts uzņēmums valsts muzejs "Rīgas motormuzejs";

21.22. valsts remonta un celtniecības uzņēmums "Lidostas celtnieks";

21.23. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Autoceļu izpēte".

22. Valsts kapitāla daļu pārvaldi ministrijas pārziņā esošajās uzņēmējsabiedrībās realizē ministra iecelti valsts pilnvarnieki, kas speciālos nozares pārvaldes jautājumus saskaņo arī ar attiecīgā nozares departamenta direktoru.

IV. Pārejas jautājumi

23. Atzīt par spēku zaudējušiem:

23.1. Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumus nr.220 "Satiksmes ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 110., 184./185.nr.; 1997, 99.nr.);

23.2. Ministru kabineta 1996.gada 29.oktobra noteikumus nr.418 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos nr.220 "Satiksmes ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 184./185.nr.);

23.3. Ministru kabineta 1997.gada 15.aprīļa noteikumus nr.146 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos nr.220 "Satiksmes ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 99.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Satiksmes ministrs V.Krištopans

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Satiksmes ministrijas nolikums Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 53Pieņemts: 17.02.1998.Stājas spēkā: 20.02.1998.Zaudē spēku: 01.01.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 44/45, 19.02.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
46906
20.02.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"