Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 9. novembra noteikumus Nr. 376 "Pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 38

Rīgā 1997.gada 21.janvārī  (prot. nr.5 3.§)

Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta
iekārtas likuma
14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas (turpmāk - atestācija) organizēšanas vispārīgo kārtību.

2. Atestācijā tiek novērtēta vispārizglītojošo skolu direktoru (turpmāk - direktors) profesionālā kvalifikācija, pieņemts lēmums par atestējamā direktora atbilstību amatam un noteikta profesionālās kvalifikācijas kategorija. Atestācijas mērķis ir paaugstināt skolvadības efektivitāti.

3. Atestācijas galvenie uzdevumi ir:

3.1. analizēt un izvērtēt direktoru profesionālo sagatavotību un praktisko skolvadības darbu;

3.2. ņemot vērā Latvijas vispārizglītojošo skolu attīstības perspektīvas, izstrādāt prasības un ieteikumus direktoru praktiskās profesionālās sagatavotības pilnveidei;

3.3. ieviest valstī vienotu direktoru materiālās stimulēšanas sistēmu atbilstoši noteiktajai profesionālās kvalifikācijas kategorijai.

II. Atestācijas organizēšana

4. Atestāciju organizē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Valsts atestācijas komisija un tās izveidotas novadu atestācijas komisijas (Kurzemē, Latgalē, Rīgā, Vidzemē un Zemgalē).

5. Atestācija notiek ne retāk kā reizi piecos gados.

6. Valsts atestācijas komisijas vadītājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktors. Komisijas sastāvā tiek iekļauti divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Izglītības valsts inspekcijas pārstāvis, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis, Latvijas Pedagogu domes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Rīgas skolu valdes pārstāvis.

7. Valsts atestācijas komisija:

7.1. izstrādā atestācijas metodiku, direktoru profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijus un profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu;

7.2. izveido novadu atestācijas komisijas un apstiprina to nolikumus;

7.3. sniedz konsultācijas un dod norādījumus novadu atestācijas komisiju locekļiem;

7.4. apstiprina novadu atestācijas komisiju lēmumus par atestācijas rezultātiem un izsniedz atestācijas apliecības;

7.5. izskata saņemtos iebildumus pret novadu atestācijas komisiju lēmumiem par atestācijas rezultātiem un pieņem galīgo lēmumu;

7.6. apkopo un analizē atestācijas rezultātus, kā arī izstrādā ieteikumus direktoru izglītošanas un profesionalitātes pilnveidei.

8. Novada atestācijas komisijas vadītājs ir Izglītības valsts inspekcijas daļas vadītājs. Komisijas sastāvā tiek iekļauti divi attiecīgā novada skolu valžu priekšsēdētāji, divi attiecīgā novada izglītības valsts inspektori, attiecīgā rajona vai republikas pilsētas pašvaldības pārstāvis un attiecīgā rajona vai republikas pilsētas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis.

9. Novada atestācijas komisija:

9.1. izstrādā atestācijas plānu attiecīgajam novadam un izziņo to ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms atestācijas sākuma;

9.2. izraugās un konsultē ekspertus, kā arī dod viņiem norādījumus;

9.3. pieņem lēmumus par atestācijas rezultātiem un divu nedēļu laikā iesniedz tos Valsts atestācijas komisijai.

10. Novada atestācijas komisijas sēdes ir atklātas, un tajās piedalās attiecīgo pašvaldību pārstāvji. Uz komisijas sēdēm ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus, kā arī atestējamā direktora vadītās skolas padomes pārstāvjus.

11. Attiecīgā atestācijas komisija analizē un vērtē:

11.1. direktora skolvadības darbu;

11.2. direktora izglītību un darba stāžu (pēc dokumentiem);

11.3. direktora aktivitāti savas izglītības turpināšanā un profesionalitātes pilnveidē;

11.4. direktora atbilstību amatam saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu.

12. Saskaņā ar profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem un profesionālās kvalifikācijas kategoriju raksturojumu direktoriem nosaka pamata, vidējo vai augstāko profesionālās kvalifikācijas kategoriju.

13. Lēmumu par atbilstošas profesionālās kvalifikācijas kategorijas noteikšanu attiecīgā atestācijas komisija pieņem pēc direktora skolvadības darba izvērtēšanas. Direktora skolvadības darba efektivitāti nosaka atbilstoši direktora skolvadības funkciju izpildei un personīgajam ieguldījumam skolas attīstībā un tās prestiža veidošanā.

14. Direktoriem, kuriem ir noteikta vidējā profesionālās kvalifikācijas kategorija, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek noteikta piemaksa ne mazāk kā 10% apmērā no amata algas likmes.

15. Direktoriem, kuriem ir noteikta augstākā profesionālās kvalifikācijas kategorija, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek noteikta piemaksa ne mazāk kā 20% apmērā no amata algas likmes.

16. Ārkārtas atestācija var tikt veikta, lai paaugstinātu direktora profesionālās kvalifikācijas kategoriju, ja attiecīgā pašvaldība ir iesniegusi motivētu rakstisku iesniegumu Valsts atestācijas komisijai. Lēmumu par ārkārtas atestāciju vai tās atteikumu pieņem Valsts atestācijas komisija.

III. Direktora tiesības un pienākumi

17. Direktoram ir tiesības:

17.1. saņemt informāciju par atestācijas laiku, kārtību un profesionālās kvalifikācijas noteikšanas kritērijiem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms atestācijas;

17.2. atestācijas norises laikā aizstāvēt viņa vadītās skolas darbības un attīstības projektus;

17.3. iesniegt rakstisku motivētu iesniegumu Valsts atestācijas komisijai, ja direktors nepiekrīt novada atestācijas komisijas lēmumam par atestācijas rezultātu.

18. Direktoram ir pienākums iesniegt novada atestācijas komisijai tās darbam nepieciešamos dokumentus, kā arī sniegt citu nepieciešamo informāciju komisijas locekļiem un ekspertiem.

IV. Atestācijas finansēšana

19. Atestācija tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

V. Noslēguma jautājumi

20. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 1997.gada 1.martam:

20.1. izstrādāt atestācijas nolikumu un saskaņot to ar Pašvaldību lietu pārvaldi;

20.2. publicēt izglītības un zinātnes ministra apstiprināto atestācijas nolikumu oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

21. Atestācija uzsākama ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu 20.punktā minētā nolikuma publikācijas.

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Vispārizglītojošo skolu direktoru atestācijas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 38Pieņemts: 21.01.1997.Stājas spēkā: 25.01.1997.Zaudē spēku: 13.11.1999.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 24.01.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
41988
25.01.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"