Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Bankas padomes lēmums Nr. 33/3

1996. gada 17. maijā

Par "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumiem"

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar 1996. gada 1. septembri.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

 

 

Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. ''Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi'' (tālāk tekstā ( noteikumi) nosaka ''Kredītiestāžu likuma'' 35. - 37., 39., 40., 42., 43. un 49. pantā noteikto kredītiestāžu darbību regulējošās prasības raksturojošo rādītāju aprēķināšanas, kā arī attiecīgo pārskatu iesniegšanas kārtību.

1.2. A zonas valstis ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis.

1.3. B zonas valstis ir valstis, kuras nav OECD dalībvalstis.

1.4. Kredītiestāde, kura ir mātes uzņēmums citām kredītiestādēm, kapitāla pietiekamības un riska darījumus raksturojošos rādītājus aprēķina arī pēc konsolidētā bilances pārskata.

1.5. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs kredītiestādes valdes priekšsēdētājs, ārvalstu banku nodaļās (filiālēs) - to vadītājs.

 

2. Kapitāla pietiekamība

2.1. Kredītiestādes pašu kapitāla apmērs raksturo maksimālo pieļaujamo zaudējumu summu, līdz kuras sasniegšanai kredītiestāde spēj pilnīgi izpildīt saistības pret noguldītājiem.

2.2. Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nosaka ar risku saistīto aktīva un ārpusbilances posteņu daļu, kurai vienmēr jābūt nosegtai ar pašu kapitālu.

Kredītiestādes kapitāla pietiekamība jāaprēķina saskaņā ar UPDK 0620021. veidlapu.

2.3. Kredītiestādes pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla elementu kopsumma, no kuras atskaitīta kredītiestādes līdzdalība citās kredītiestādēs.

2.3.1. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:

2.3.1.1. apmaksātais pamatkapitāls, kas samazināts par to priekšrocību akciju vērtību, kurām kredītiestādes statūti paredz dividenžu uzkrāšanu;

2.3.1.2. akciju emisijas uzcenojums;

2.3.1.3. rezerves kapitāls, kas izveidots no iepriekšējo gadu peļņas, pašu kapitāla atjaunošanas u.tml. iemaksām un dāvinājumiem;

2.3.1.4. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa pēc dividenžu izmaksas, ja ir auditoru atzinums par šīs peļņas esamību, vai iepriekšējo gadu zaudējumi;

2.3.1.5. samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcoteikuši 3 vai vairāk ekspertu, pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves noteikšanai izmanto 2 zemākos pamatlīdzekļu novērtējumus. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi drīkst iekļaut aprēķinā tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku;

2.3.3.4. noteikumu 2.3.2. punktā minēto pašu kapitāla elementu kopsumma nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitāla elementu kopsummu;

2.3.3.5. kārtējā darbības gada peļņa aprēķinā iekļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku, ja ir auditoru atzinums par peļņas esamību un saskaņā ar kredītiestādes akcionāru kopsapulces lēmumu no tās nav paredzēta dividenžu izmaksa.

2.4. Pašu kapitāla aprēķinā peļņa un zaudējumi jānovērtē, ''Peļņas un zaudējumu aprēķinā'' ieskaitot ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerves vērtību.

2.5. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu ir akcijas ar fiksēto dividendes procentu, kuras garantē to īpašniekam tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados nepietiekamas peļņas dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad kredītiestāde iegūs peļņu.

2.6. Kapitāla pietiekamības aprēķinā aktīva un ārpusbilances posteņu svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz aktīva un ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību.

2.7. Aktīva posteņu svērto vērtību novērtē, reizinot aktīva posteņu atlikušo vērtību ar nosacīto riska pakāpi, kas izteikta procentos.

2.7.1. Aktīva posteņi ar nosacīto 0% riska pakāpi:

2.7.1.1. nauda kasē;

2.7.1.2. prasības pret Latvijas Banku;

2.7.1.3. prasības pret Latvijas Republikas valdību;

2.7.1.4. Latvijas Republikas valdības vērtspapīri;

2.7.1.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām) vai Latvijas Republikas valdības vērtspapīru ķīlu;

2.7.1.6. prasības pret A zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām;

2.7.1.7. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo banku vai centrālo valdību galvojumiem (garantijām);

2.7.1.8. prasības pret Eiropas Savienības institūcijām;

2.7.1.9. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā;

2.7.1.10. B zonas valstu nacionālajā valūtā denominētās prasības, kas nodrošinātas ar B zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku galvojumiem (garantijām), šo valstu nacionālajā valūtā;

2.7.1.11. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vērtspapīriem vai Eiropas Savienības institūciju vērtspapīriem;

2.7.1.12. prasības, kas nodrošinātas ar šajā kredītiestādē uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu.

2.7.2. Aktīva posteņi ar nosacīto 20% riska pakāpi:

2.7.2.1. prasības pret Eiropas Investīciju banku (EIB) un prasības, kas nodrošinātas ar EIB galvojumiem (garantijām);

2.7.2.2. prasības pret A zonas valstu vietējām valdībām;

2.7.2.3. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu vietējo valdību galvojumiem (garantijām);

2.7.2.4. prasības pret A zonas valstu kredītiestādēm;

2.7.2.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām);

2.7.2.6. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm;

2.7.2.7. skaidrā nauda ceļā.

2.7.3. Aktīva posteņi ar nosacīto 50% riska pakāpi:

2.7.3.1. prasības pret Latvijas Republikas kredītiestādēm, izņemot 2.7.2.6. punktā nosauktās prasības;

2.7.3.2. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas kredītiestāžu galvojumiem (garantijām);

2.7.3.3. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi;

2.7.3.4. prasības pret Latvijas Republikas pašvaldībām;

2.7.3.5. prasības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas pašvaldību galvojumiem (garantijām).

2.7.4. Aktīva posteņi ar nosacīto 80% riska pakāpi:

2.7.4.1. prasības uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm;

2.7.4.2. prasības, kas nodrošinātas ar īpašuma ķīlu, ja prasību summa nepārsniedz 70% no īpašuma tirgus vērtības, izņemot gadījumus, kad ķīlas priekšmets - kustamais īpašums - paliek ieķīlātāja valdījumā.

2.7.5. Aktīva posteņi ar nosacīto 100% riska pakāpi:

2.7.5.1. prasības pret B zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām

valdībām, izņemot 2.7.1.9. un 2.7.1.10. punktā minētās prasības;

2.7.5.2. prasības pret B zonas valstu vietējām valdībām;

2.7.5.3. prasības pret B zonas valstu kredītiestādēm, izņemot 2.7.4.1. punktā minētās prasības;

2.7.5.4. prasības pret A zonas un B zonas valstu aizņēmējiem, kuri nav kredītiestādes, izņemot prasības, kurām noteikta cita riska pakāpe, ņemot vērā to nodrošinājumu;

2.7.5.5. obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu;

2.7.5.6. akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksēto ienākumu un līdzdalība uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā;

2.7.5.7. pamatlīdzekļi;

2.7.5.8. pārējie aktīvi, izņemot saskaņā ar 2.3. punktu no pašu kapitāla atskaitītos aktīvus.

2.8. Ja prasībām vai ārpusbilances posteņiem ir daļējs tāda veida nodrošinājums (galvojums, ķīla u.tml.), kuram 2.7. punktā paredzēta zemāka nosacītā riska pakāpe nekā darījuma partnera saistībām, tad:

2.8.1. pilnīgi nodrošinātā prasību vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē atbilstoši nodrošinājuma nosacītajai riska pakāpei;

2.8.2. atlikusī prasību vai ārpusbilances posteņu daļa jānovērtē ar to nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šī darījuma partnera saistībām.

2.9. Ārpusbilances posteņu svērtās vērtības noteikšanai posteņus sadala:

2.9.1. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no ārpusbilances posteņa pamatvērtības, jo potenciālās izmaksas, kas var rasties kredītiestādei, ja darījuma partneris nevarēs izpildīt savas saistības, būs atkarīgas no līgumā noteiktās kredītiestādes saistību pamatvērtības;

2.9.2. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no procentu likmju vai valūtas kursa svārstību ietekmes uz līgumā noteikto nosacīto pamatvērtību, t.i., no potenciālajām izmaksām, kas var rasties kredītiestādei, ja darījuma partneris nevarēs izpildīt savas finansu līgumā paredzētās saistības un kredītiestādei būs jānoslēdz jauns finansu līgums ar līdzīgiem nosacījumiem.

2.10. Noteikumu 2.9.1. punktā minēto ārpusbilances posteņu svērto vērtību aprēķina šādi:

2.10.1. novērtē ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu (sk. 2.11. punktu);

2.10.2. kredītekvivalentu reizina ar tās nosacītās riska pakāpes procentu, kas noteikta darījuma partnera saistībām vai attiecīgajam aktīva veidam (atbilstoši 2.7. punkta noteikumiem).

2.11. Kredītekvivalenta novērtēšanai ārpusbilances posteņu pamatvērtību reizina ar nosacīto korekcijas pakāpi, kuras lielums atkarīgs no ārpusbilances posteņu veida.

2.11.1. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 100% korekcijas pakāpi (pilns risks):

2.11.1.1. līgumi par kredīta izsniegšanu vai kredītlīnijas atvēršanu, kurus kredītiestāde nevar vienpusīgi lauzt;

2.11.1.2. galvojumi trešajām personām par klienta saistību izpildi klienta vietā;

2.11.1.3. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas);

2.11.1.4. indosaments uz vekseļiem, kuriem iepriekš nav veikts citas kredītiestādes indosaments;

2.11.1.5. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma;

2.11.1.6. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaicīgi nepastāv vienošanās šos aktīvus pārdot citai personai;

2.11.1.7. līgumi par kredītiestādes aktīvu pārdošanu, ja kredītiestāde apņemas segt pircējam zaudējumus nopirkto aktīvu vērtības samazināšanās gadījumā;

2.11.1.8. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar nosacījumu saņemt pretī noteiktu procentu summu;

2.11.1.9. citi ārpusbilances posteņi ar kredītrisku, ja kredītiestāde līgumu nevar vienpusīgi lauzt.

2.11.2. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 50% korekcijas pakāpi (vidējais risks):

2.11.2.1. dokumentārie akreditīvi un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi;

2.11.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības izmaksu pircējam, ja piegādātājs neizpildīs pilnā apmērā līguma saistības pret pircēju (līguma garantijas);

2.11.2.3. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo līgumi), ja kredītiestādei ir saistības atpirkt šos aktīvus pēc klienta pieprasījuma līgumā noteiktā laikā un par noteikto cenu.

2.11.3. Ārpusbilances postenis ar nosacīto 20% korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo): dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar piegādes dokumentu ķīlu.

2.11.4. Ārpusbilances postenis ar nosacīto 0% korekcijas pakāpi (zems risks): līgumi par kredīta izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, galvojuma izsniegšanu u.tml. līgumi, kurus kredītiestāde var vienpusīgi, bez papildnosacījumiem un brīdināšanas lauzt.

2.12. Noteikumu 2.9.2. punktā minētie ārpusbilances posteņi ietver procentu un valūtas līgumus.

2.12.1. Procentu līgumi ir šādi:

2.12.1.1. vienas valūtas procentu apmaiņa (single-currency interest rate swaps) - apmaiņa ar procentu maksājumiem par līgumā noteikto nosacīto pamatvērtību;

2.12.1.2. procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements, interest-rate futures) - līgumi par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja procentu likme līgumā paredzētajam finansu instrumentam nākotnē atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes;

2.12.1.3. nopirktās procentu iespējas (interest-rate options purchased) - līgumi, kuros kredītiestādei ir paredzētas tiesības pieprasīt no otras līgumslēdzējas puses kompensāciju par līgumā paredzētās finansu instrumenta procentu likmes atšķirību nākotnē no līgumā noteiktās procentu likmes;

2.12.1.4. citi procentu līgumi, kas būtībā līdzīgi 2.12.1. punktā minētajiem finansu līgumiem.

2.12.2. Valūtas līgumi ir šādi:

2.12.2.1. starpvalūtu procentu apmaiņa (cross-currency interest-rate swaps) -apmaiņa ar procentu maksājumiem par līgumā noteiktajām nosacītajām pamatvērtībām;

2.12.2.2. valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts, currency futures) - līgumi par noteikta valūtas daudzuma pirkšanu vai pārdošanu pēc noteikta kursa ar norēķinu veikšanu nākotnē;

2.12.2.3. nopirktās valūtas iespējas (currency options purchased) - līgumi, kuros kredītiestādei ir paredzētas tiesības pirkt (vai tiesības pārdot) nākotnē no otras līgumslēdzējas puses līgumā noteikto ārvalstu valūtas daudzumu pēc līgumā noteikta valūtas kursa;

2.12.2.4. citi valūtas līgumi, kas būtībā līdzīgi 2.12.2. punktā minētajiem finansu līgumiem.

2.13. Ārpusbilances posteņu svērtās vērtības aprēķinā neiekļauj finansu līgumus, kurus tirgo vispāratzītās biržās un par kuriem darījuma partneri veic maksājumus speciālos biržu kontos (margin accounts) pēc finansu līgumu ikdienas novērtēšanas atbilstoši tirgus vērtībai, kā arī valūtas līgumus ar sākotnējo termiņu 14 dienu un īsāku par to.

2.14. Procentu un valūtas līgumu (sk. 2.12. punktu) svērto vērtību kredītiestāde var noteikt, lietojot vai nu t.s. tirgus vērtības metodi, vai arī sākotnējās vērtības metodi. Ja kredītiestāde vēlas mainīt aprēķina metodi, tad tas iepriekš jāsaskaņo ar Latvijas Banku.

2.15. Lietojot tirgus vērtības metodi, procentu un valūtas līgumu svērto vērtību nosaka šādi:

2.15.1. aprēķina finansu līguma aizvietošanas vērtību, t.i., nerealizēto peļņu, kā starpību starp finansu līguma tirgus vērtību pārskata mēneša pēdējā dienā un šī finansu līguma pirkšanas vērtību. Ja darījuma rezultātā rodas zaudējumi, tie nav iekļaujami turpmākajā aprēķinā.

Finansu līguma tirgus vērtību nosaka:

2.15.1.1. biržā kotētiem finansu līgumiem - to biržas cena, t.i., to pārdošanas un pirkšanas vidējā cena pārskata mēneša pēdējās biržas darba dienas beigās;

2.15.1.2. tirgū nekotētiem finansu līgumiem - noteiktie valūtas kursi vai tirgus procentu likmes pārskata mēneša pēdējā dienā;

2.15.2. nosaka potenciālo kredītekvivalentu, reizinot finansu līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošu procentu.

Atlikušais termiņš Procentu līguma Valūtas līguma

reizinātājs (%) reizinātājs (%)

līdz 1 gadam (ieskaitot) 0 1

garāks par 1 gadu 0.5 5

2.15.3. finansu līguma aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta summu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šī darījuma partnera saistībām atbilstoši 2.7. punkta nosacījumiem.

2.16. Lietojot sākotnējās vērtības metodi, procentu un valūtas līgumu svērto vērtību nosaka šādi:

2.16.1. nosaka potenciālo kredītekvivalentu, reizinot finansu līguma nosacīto pamatvērtību ar atbilstošu procentu.

Sākotnējais termiņš Procentu līguma Valūtas līguma

reizinātājs (%) reizinātājs (%)

līdz 1 gadam (ieskaitot) 0.5 2

no 1 gada līdz 2 gadiem 1 5

no 2 gadiem līdz 3 gadiem 2 8

no 3 gadiem līdz 4 gadiem 3 11

Par katru nākamo gadu procentu līguma reizinātājam pieskaita 1%, bet valūtas līguma reizinātājam - 3%;

2.16.2. potenciālo kredītekvivalentu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta darījuma partnera saistībām atbilstoši 2.7. punkta nosacījumiem.

 

3. Likviditātes prasības

3.1. Kredītiestādei aktīvi jāizvieto tā, lai jebkurā brīdī būtu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana (likviditāte).

3.2. Kredītiestādes valdei jāizstrādā likviditātes pārvaldīšanas politika, paredzot likviditātes ikdienas kontroles un likviditātes krīzes pārvarēšanas kārtību. Kredītiestādes padomei jāapstiprina likviditātes pārvaldīšanas politika un vismaz reizi gadā tā jāpārskata, novērtējot tās atbilstību likviditātes nodrošināšanai.

3.3. Lai nodrošinātu likviditāti, kredītiestādei:

3.3.1. regulāri jānovērtē un jāplāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūra;

3.3.2. jāuztur likvīdie aktīvi saistību izpildei pietiekamā apjomā, bet ne mazāk kā 30% no tekošo saistību kopsummas (likviditātes rādītājs).

3.4. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats jāveido saskaņā ar UPDK 0620022. veidlapu, uzrādot attiecīgajās termiņu grupās:

3.4.1. aktīvus atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam;

3.4.2. pasīvus atbilstoši atlikušajam atmaksas termiņam;

3.4.3. ārpusbilances saistības atbilstoši atlikušajam termiņam, ja kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radītās saistības, kas nodrošinātas ar šajā kredītiestādē izvietoto noguldījumu ķīlu, nav jāiekļauj aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatā.

3.5. Par atlikušo termiņu uzskatāms laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma izbeigšanās dienai vai dienai, kad jāveic līgumā paredzētie maksājumi.

3.6. Veidojot aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatu, jāievēro šādi nosacījumi:

3.6.1. aktīvu atlikušo atmaksas (vai pārdošanas) termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošā līgumā paredzētajiem atmaksas (vai pārdošanas) termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;

3.6.2. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņu grupā ''uz pieprasījumu'';

3.6.3. aktīvus, kuru atmaksas (vai pārdošanas) termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņu grupā ''no 361 dienas'';

3.6.4. aktīvus, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai;

3.6.5. aktīvus vai to daļu, kuru atmaksa ir nokavēta vairāk par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus;

3.6.6. aktīvus vai to daļu, kuru atmaksa ir nokavēta ne vairāk par 14 dienām, uzrāda kā aktīvus ''uz pieprasījumu'';

3.6.7. aktīvus vai to daļu, kas apgrūtināti kredītiestādes saistību nodrošināšanai, t.sk. iesaistīti repo darījumos, uzrāda atsevišķi kā ieķīlātos aktīvus. Attiecīgi saistības, kuru izpilde nodrošināta ar šo aktīvu ķīlu, uzrāda atsevišķi kā ''aizņēmumu pret aktīvu ķīlu'';

3.6.8. atlikušos saistību termiņus nosaka saskaņā ar spēkā esošā līgumā paredzētajiem atmaksas termiņiem vai akceptētiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;

3.6.9. saistības ar nenoteiktu atmaksas termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņu grupā ''uz pieprasījumu'';

3.6.10. noguldījumus, kurus klients ieķīlājis šajā kredītiestādē, lai saņemtu tajā kredītu (galvojumu, garantiju, u.tml. nodrošinājumu), uzrāda attiecīgā termiņu grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas līguma spēkā esamības termiņam;

3.6.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet klients noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņu grupā ''uz pieprasījumu''.

3.7. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūra jānovērtē, aprēķinot likviditātes neto pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņu grupā un kopējo likviditātes pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.

3.8. Aprēķinot likviditātes rādītāju (UPDK 0620023. veidlapa), par likvīdiem aktīviem uzskatāmi šādi neapgrūtināti aktīvi:

3.8.1. nauda kasē;

3.8.2. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm;

3.8.3. tās prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kuru atlikušais atmaksas termiņš nepārsniedz 30 dienu, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā ir paredzēta iespēja izņemt tos pirms noteiktā termiņa (atskaitot līgumsoda summu par saistību pirmstermiņa izpildi, ja tāds ir paredzēts);

3.8.4. ieguldījumi vērtspapīros, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus, t.i., tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.

3.9. Novērtējot vērtspapīru pārdošanas iespēju, jāņem vērā šādi faktori: šo vērtspapīru tirgu reputācija, ikdienas operāciju skaits, ikdienas pirkšanas/pārdošanas apgrozījuma apjoms salīdzinājumā ar kredītiestādes rīcībā esošo attiecīgo vērtspapīru apjomu.

3.10. Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais izpildes termiņš nepārsniedz 30 dienu.

3.11. Lai nodrošinātu dažādotu noguldījumu struktūru, kredītiestāde likviditātes pārvaldīšanas politikā nosaka iekšējos limitus maksimālajai noguldījumu summai, kuru drīkst piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas).

 

4. Riska darījumu ierobežojumi

4.1. Kredītiestādes riska darījumu ierobežojumus nosaka, lai mazinātu iespējamos zaudējumus gadījumos, kad riska darījumos ieguldītie līdzekļi netiek atmaksāti laikā un pilnā apmērā.

4.2. Kredītiestādes valdei jāizstrādā riska darījumu kontroles politika, kas jāapstiprina kredītiestādes padomei.

4.3. Par kredītiestādes riska darījumiem uzskatāmi bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi, kuriem noteikumu 2.7. un 2.11. punktā noteikta par 0% lielāka nosacītā riska (korekcijas) pakāpe, kā arī darījumi ar 2.12. punktā minētajiem finansu līgumiem, izņemot darījumus, kas saskaņā ar noteikumu 2.3. punktu veido pašu kapitāla samazinājumu.

4.4. Riska darījumu apmēru ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), kā arī ar personām, kas saistītas ar kredītiestādi, neņemot vērā darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi (sk. 2.7. punktu), novērtē šādi:

4.4.1. aktīva posteņos uzrādītos darījumus - atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai;

4.4.2. ārpusbilances posteņos uzrādītos darījumus - atbilstoši aprēķinātajai darījuma kredītekvivalenta vērtībai.

4.5. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) jānovērtē atbilstoši riska darījumu kopsummai. Riska darījumu kopsummā jāiekļauj klientam izsniegtie kredīti, kredītiestādes īpašumā esošās klienta izlaistās akcijas, obligācijas u.c. vērtspapīri, kredītiestādes līdzdalība klienta uzņēmuma pamatkapitālā, spekulatīvās investīcijas, galvojumi (garantijas), kurus kredītiestāde izsniegusi trešajai pusei klienta labā, kā arī citas saistības klienta labā, kas uzskaitītas ārpusbilances posteņos, ja klientam ir tiesības pieprasīt šo saistību izpildi.

4.6. Kredītiestādes lielie riska darījumi, t.i., riska darījumi, kas pārsniedz 10% no pašu kapitāla, jāuzrāda saskaņā ar UPDK 0620024. veidlapu.

4.7. Riska darījumi ar personām, kas saistītas ar kredītiestādi, jāuzrāda saskaņā ar UPDK 0620025. veidlapu. Riska darījumu kopsummu ar personu, kas saistīta ar kredītiestādi, veido 4.5. punktā nosauktās prasības un ārpusbilances saistības.

4.8. Noteikumu 4.7. punktā minētajā pārskatā papildus - kā ''netiešas saistības'' - jāuzrāda galvojumi (garantijas), kurus ar kredītiestādi saistītā persona izsniegusi citai personai, kas tos izmantojusi darījumos ar šo kredītiestādi.

4.9. Riska darījumu ierobežojumi neattiecas uz:

4.9.1. noteikumu 2.7.1. un 2.11.4. punktā minētajiem darījumiem ar 0% riska (korekcijas) pakāpi;

4.9.2. prasībām pret A zonas valstu kredītiestādēm ar atmaksas termiņu līdz 1 gadam;

4.9.3. prasībām uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm;

4.9.4. prasībām uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm.

4.10. Noteikumu 4.9. punktā minētie darījumi nav jāiekļauj pārskatos par riska darījumiem (UPDK 0620024. un UPDK 0620025. veidlapa).

 

5. Ārvalstu valūtas pozīciju ierobežojumi

5.1. Kredītiestādei, kura veic ārvalstu valūtas operācijas un riskē ciest zaudējumus, kuri var rasties valūtas kursu izmaiņu rezultātā, jānodrošina valūtas riska kontrole un vadība.

5.2. Kredītiestādes valdei jāizstrādā valūtas riska pārvaldīšanas politika un tā kontroles noteikumi, kas jāapstiprina kredītiestādes padomei. Kredītiestādei jānodrošina tāda uzskaites un vadības informatīvā sistēma, kas dotu iespēju ik dienas saņemt informāciju par kredītiestādes ārvalstu valūtas pozīcijām.

5.3. Ārvalstu valūtas atklātā pozīcija ir starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasībām un bilances un ārpusbilances saistībām attiecīgajā ārvalstu valūtā.

5.4. Ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķinā ir jāiekļauj:

5.4.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp kredītiestādes bilances aktīviem un bilances pasīviem;

5.4.2. tīrā nākotnes pozīcija:

5.4.2.1. starpība starp saņemamām un izmaksājamām summām par noslēgtajiem valūtas pirkšanas un pārdošanas līgumiem (spot), par kuriem pārskata mēneša pēdējā dienā norēķini nav pabeigti un summas ir uzskaitītas ārpusbilancē;

5.4.2.2. starpība starp saņemamām un izmaksājamām summām par valūtas nākotnes līgumiem (forward foreign exchange contracts, currency futures);

5.4.2.3. starpība starp nākotnē saņemamām un izmaksājamām summām par pārējiem finansu (valūtas) līgumiem;

5.4.2.4. saistības par garantijām, galvojumiem u.tml. saistības, kuras uzskaitītas ārpusbilances posteņos, un kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi.

5.5. Ja aktīviem konkrētā ārvalstu valūtā ir izveidoti speciālie uzkrājumi šajā ārvalstu valūtā, kurus kredītiestāde uzskaita šajā valūtā un regulāri pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa pārskata datumā, tie tīrās bilances pozīcijas aprēķinā jāiekļauj kā saistības attiecīgajā valūtā. Ja speciālie uzkrājumi izveidoti latos, tie jāiekļauj atklātās pozīcijas aprēķinā kā konkrētas ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas korekcija.

5.6. Garā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā ir pozitīva starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasību summu kādā ārvalstu valūtā un bilances un ārpusbilances saistību summu šajā pašā ārvalstu valūtā.

5.7. Čsā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā ir negatīva starpība starp kredītiestādes bilances un ārpusbilances prasību summu kādā ārvalstu valūtā un bilances un ārpusbilances saistību summu šajā pašā ārvalstu valūtā.

5.8. Kredītiestādes kopējā atklātā pozīcija ārvalstu valūtā ir atsevišķu ārvalstu valūtu garo pozīciju summas vai atsevišķu ārvalstu valūtu īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

5.9. Ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas jānovērtē saskaņā ar UPDK 0620026. veidlapu šādi:

5.9.1. nosaka katras ārvalstu valūtas atklāto pozīciju saskaņā ar noteikumu 5.4. punkta prasībām;

5.9.2. katras ārvalstu valūtas atklāto pozīciju pārvērtē latos, lietojot Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata mēneša pēdējā datumā;

5.9.3. veic atklātās pozīcijas korekciju saskaņā ar noteikumu 5.5. punkta prasībām, ja aktīviem konkrētā ārvalstu valūtā izveidoti speciālie uzkrājumi latos;

5.9.4. nosaka katras ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu (procentos);

5.9.5. nosaka kopējo kredītiestādes atklāto pozīciju ārvalstu valūtā saskaņā ar noteikumu 5.8. punkta prasībām;

5.9.6. nosaka kopējās ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu (procentos).

 

6. Pārskatu iesniegšanas kārtība

6.1. ''Kapitāla pietiekamības aprēķins'', ''Aktīvu un saistību termiņstruktūras pārskats'', ''Likviditātes rādītāja aprēķins'' un ''Ārvalstu valūtas pozīciju pārskats'' kredītiestādei jāsagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Latvijas Bankas ijām, nemateriālajiem aktīviem, kārtējā darbības gada zaudējumiem.

2.3.2. Otrā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:

2.3.2.1. kārtējā darbības gada peļņa atbilstoši 2.3.3.5. punktā minētajiem nosacījumiem;

2.3.2.2. vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem, ja uzkrājumi ir izveidoti no kredītiestādes iepriekšējo gadu peļņas;

2.3.2.3. subordinētais kapitāls atbilstoši 2.3.3.1. un 2.3.3.2. punktā minētajiem nosacījumiem;

2.3.2.4. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve atbilstoši 2.3.3.3. punktā minētajiem nosacījumiem.

2.3.3. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, jāievēro šādi nosacījumi:

2.3.3.1. subordinētā kapitāla vērtība pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksas termiņa katru gadu jāsamazina par 20%;

2.3.3.2. subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50% no pirmā līmeņa kapitāla elementu kopsummas;

2.3.3.3. pamatlīdzekļu vērtība pēc pārvērtēšanas nedrīkst pārsniegt 70% no vismaz divu neatkarīgu ekspertu noteiktu pamatlīdzekļu novērtējumu vidējās aritmētiskās vērtības. Ja pamatlīdzekļu novērtējumu no Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datumā.

6.2. ''Pārskats par lieliem riska darījumiem'' un ''Pārskats par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar kredītiestādi'' kredītiestādei jāsagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī, 31. decembrī un jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 15. datumā.

6.3. Ja kredītiestādei ar klientiem (savstarpēji saistītu klientu grupām) pārskata datumā nav lielo riska darījumu vai nav riska darījumu ar personām, kas saistītas ar kredītiestādi, par to rakstiski jāziņo Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumiem" Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Latvijas Banka Veids: lēmums Numurs: 33/3Pieņemts: 17.05.1996.Stājas spēkā: 01.09.1996.Zaudē spēku: 01.07.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97, 06.06.1996.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
40485
01.09.1996
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"