1. Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības dažāda veida sadedzināšanas iekārtu izvēlei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, mājokļu, dzīvojamo/neapdzīvojamo ēku apkurei un dzesēšanai, karstā ūdens sagatavošanai, siltuma, tvaika ražošanai rūpnieciskajām vajadzībām, kas enerģijas iegūšanai izmanto kurināmo, kura sadegšanas rezultātā atmosfērā nonāk gaisu piesārņojošās vielas – slāpekļa dioksīds (turpmāk – NO₂) un daļiņas PM₁₀ (turpmāk – PM₁₀), lai atbilstoši zonējumam ierobežotu vai aizliegtu visu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā vietās, kur tas pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.

2. Atbilstoši piesārņojošo vielu NO₂ un PM₁₀ noteiktajiem normatīviem – gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju iedala gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās (turpmāk – zonas).

3. Zonu kartes ir atjaunojamas ne retāk kā reizi piecos gados, ievērojot faktiskās NO₂ un PM₁₀ piesārņojuma izmaiņas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Atjaunotās zonu kartes stājas spēkā ar karšu izstrādes gadam sekojošā gada 1. janvāri un tiek publicētas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/.

4. Atbilstoši NO₂ gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO₂ zonu kartē. Atbilstoši PM₁₀ gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas PM₁₀ zonu kartē.

5. Tiek noteiktas trīs NO₂ zonas:

5.1. I zona – koncentrācija pārsniedz noteikto normatīvu (40 µg/m³) un ir lielāka par to;

5.2. II zona – koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (32 µg/m³) no gada normatīva un ir no 32 līdz 40 µg/m³;

5.3. III zona – koncentrācija ir mazāka par 32 µg/m³.

6. Prasības jaunu sadedzināšanas iekārtu izvēlei NO₂ zonās:

6.1. I zonā:

6.1.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izdala NO₂;

6.1.2. apkurei, vēdināšanai, karstā ūdens apgādei vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde vai autonoma siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas, saules kolektori u.c.);

6.1.3. nekustamajos īpašumos, kur tiek izmantots cietais kurināmais, kur nav pieejama centralizēta siltumapgāde, ir pieļaujama maiņa pret gāzveida kurināmo;

6.2. II zonā:

6.2.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto šķidro (dīzeļdegviela u.c.) un cieto kurināmo (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai;

6.2.2. apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai jāizvēlas centralizētā siltumapgāde. Gadījumos, kad nekustamajos īpašumos nav pieejama centralizēta siltumapgāde, pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;

6.3. III zonā aizliegts būvēt vai ierīkot iekārtas, kas izmanto ogles siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

7. Tiek noteiktas trīs PM₁₀ zonas:

7.1. I zona – koncentrācija pārsniedz noteikto normatīvu (40 µg/m³) un ir lielāka par to;

7.2. II zona – koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (28 µg/m³) no gada normatīva un ir no 28 līdz 40 µg/m³;

7.3. III zona – koncentrācija ir mazāka par 28 µg/m³.

8. Prasības jaunu sadedzināšanas iekārtu izvēlei PM₁₀ zonās:

8.1. I zonā:

8.1.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izdala PM₁₀;

8.1.2. apkurei, vēdināšanai, karstā ūdens apgādei vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde vai autonoma siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas, saules kolektori u.c.);

8.1.3. nekustamajos īpašumos, kur tiek izmantots cietais kurināmais, ir pieļaujama tā maiņa pret gāzveida kurināmo;

8.2. II zonā:

8.2.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto dīzeļdegvielu un cieto kurināmo (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai;

8.2.2. apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai jāizvēlas centralizētā siltumapgāde. Gadījumos, kad nekustamajos īpašumos nav pieejama centralizēta siltumapgāde, pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;

8.3. III zonā aizliegts būvēt vai ierīkot iekārtas, kas izmanto ogles siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

9. Lēmumu par sadedzināšanas iekārtu izvēli pieņem Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija.

10. Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domē.

11. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

(Grozīts ar Rīgas domes 18.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 84)

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli" (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 37).