Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Neoficiālais tulkojums

NOLĪGUMS
par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi

Līgumslēdzējas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis,

ŅEMOT VĒRĀ TO, ka sadarbība starp līgumslēdzējām Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm (turpmāk tekstā - "līgumslēdzējas valstis") ir dabisks turpinājums darbam, kas ieguldīts, lai izveidotu Vienoto patentu tiesu, kura ir kopīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un ka šim procesam jāturpinās patiesā Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības garā;

APLIECINOT to, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, un to, ka šīm tiesībām ir izšķiroša nozīme turpmākai ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionā;

ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa atradīsies tuvāk patentu sistēmas lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir tiesas pieejamības nodrošināšanas priekšnosacījums;

ŅEMOT VĒRĀ TO, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveide sniegs iespēju izskatīt lietas vairākās vietās, kā minēts Vienotās patentu tiesas nolīguma (turpmāk tekstā - "VPT nolīgums") 7. panta 5. punktā, un, cik vien tas ir iespējams, tieši tur;

ŅEMOT VĒRĀ TO, ka šim Nolīgumam var pievienoties jebkura Ziemeļvalsts vai Baltijas valsts, kas ir VPT nolīguma parakstītāja valsts,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Izveide

Līgumslēdzējas valstis lūdz Vienotajai patentu tiesai izveidot Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu, kā noteikts VPT nolīguma 7. panta 5. punktā, saskaņā ar Tiesas statūtu 18. pantu.

2. pants. Lietu izskatīšana vairākās vietās

Saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta 5. punktu līgumslēdzējas valstis rada iespēju tam, lai Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļa varētu izskatīt lietas vairākās vietās un, cik vien tas ir iespējams, tieši tur. Ikviena līgumslēdzēja valsts, kas ir Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas dalībvalsts, paredz materiāli tehnisko nodrošinājumu lietu izskatīšanai attiecīgajā valstī.

3. pants. Materiāli tehniskais nodrošinājums un izmaksas

Izdevumus, kas rodas saistībā ar lietu izskatīšanai paredzēto materiāli tehnisko nodrošinājumu, tostarp nepieciešamā administratīvā atbalsta sniegšanu, sedz attiecīgā līgumslēdzēja valsts, kura atbild par minēto nodrošinājumu.

4. pants. Tiesvedības valoda

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar VPT nolīguma 49. panta 2. punktu nosaka to, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas tiesvedības valoda ir angļu valoda. Mutiskās tulkošanas iekārtu izmantošana lietu izskatīšanas laikā tiek nodrošināta saskaņā ar VPT nolīgumu un Vienotās patentu tiesas reglamentu.

5. pants. Galvenā mītne un apakšreģistrs

Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar VPT nolīguma 7. panta 5. punktu un Tiesas statūtu 18. pantu nosaka to, ka Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas galvenā mītne un tās apakšreģistrs atrodas Stokholmā, Zviedrijā. Izdevumus, kuri rodas saistībā ar galveno mītni un apakšreģistru un kuri netiek segti no Vienotās patentu tiesas budžeta, apmaksā Zviedrija.

6. pants. Strīdu izšķiršana

Visi strīdi attiecībā uz šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu tiek risināti, līgumslēdzējām pusēm apspriežoties.

7. pants. Izstāšanās

Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Ikviena līgumslēdzēja valsts var izstāties no Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas un tādējādi pārtraukt dalību arī šajā Nolīgumā, par to brīdinot citas līgumslēdzējas valstis divpadsmit mēnešus iepriekš. Ja kāda līgumslēdzēja valsts izstājas no Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas, Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālā nodaļa darbību nepārtrauc, ņemot vērā VPT nolīguma 7. panta 5. punktu.

8. pants. Pievienošanās

Šim Nolīgumam var pievienoties ikviena Ziemeļvalsts vai Baltijas valsts, kura ir VPT nolīguma parakstītājvalsts. Attiecībā uz šādu valsti Nolīgums stājas spēkā atbilstoši 9. pantam.

9. pants. Spēkā stāšanās

Līgumslēdzējas valstis apstiprina šo Nolīgumu saskaņā ar katras attiecīgās valsts procedūrām, un tas konkrētajā valstī stājas spēkā tad, kad šajā valstī ir stājies spēkā VPT nolīgums. Līgumslēdzējas valstis informē cita citu par to, ka nepieciešamās procedūras ir pabeigtas. Nolīgums stājas spēkā tad, kad divas līgumslēdzējas valstis, ieskaitot galvenās mītnes un apakšreģistra līgumslēdzēju valsti, Nolīgumu ir apstiprinājušas un ir ratificējušas VPT nolīgumu. Šā Nolīguma spēkā stāšanās ir atkarīga no VPT nolīguma spēkā stāšanās saskaņā ar tā 89. pantu.

To apliecinot, personas, kuras šim mērķim atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo Nolīgumu.

Nolīgums parakstīts Briselē 2014. gada 4. maijā četros eksemplāros angļu valodā, kurus patur katra no līgumslēdzējām valstīm.

Igaunijas Republikas vārdā tieslietu ministrs Hanno Pevkur
Latvijas Republikas vārdā tieslietu ministre Baiba Broka
Lietuvas Republikas vārdā tieslietu ministra vietnieks Paulius Griciunas
Zviedrijas Karalistes vārdā tieslietu ministre Beatrice Ask
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Vēl nav spēkā
Vēl nav spēkā
Valsts:
 Igaunija
 Lietuva
 Zviedrija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Parakstīts:
 04.05.2014.
Parakstīšanas vieta: 
Brisele
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 222, 08.11.2017.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
1747
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"