Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Konvencija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju

Parīzē 1960. gada 14. decembrī

Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Francijas Republikas, Grieķijas Karalistes, Islandes Republikas, Itālijas Republikas, Īrijas, Kanādas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Portugāles Republikas, Spānijas, Šveices Konfederācijas, Turcijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas un Zviedrijas Karalistes VALDĪBAS,

IEVĒROJOT, ka ekonomiskā stiprība un labklājība ir būtiski Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķu sasniegšanai, individuālās brīvības saglabāšanai un vispārējās labklājības palielināšanai;

UZSKATOT, ka virzību uz šiem mērķiem var ļoti iedarbīgi veicināt, stiprinot sadarbības tradīcijas, kas starp tām izveidojušās,

ATZĪSTOT, ka Eiropas tautsaimniecības atjaunotne un panākumi, ko ievērojami sekmējusi šo valstu dalība Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā, ir pavēruši jaunas iespējas šīs tradīcijas stiprināšanai un tās izmantošanai jauniem uzdevumiem un plašākiem mērķiem;

PĀRLIECINĀTAS, ka plašāka sadarbība sniegs nozīmīgu ieguldījumu miermīlīgu un harmonisku attiecību veidošanā starp pasaules tautām;

ATZĪSTOT, ka aizvien palielinās to saimnieciskā mijatkarība;

APŅĒMĪBĀ apspriežoties un sadarbojoties efektīvāk izmantot savas jaudas un iespējas, lai rosinātu savu tautsaimniecību vislielāko ilgtspējīgo izaugsmi un uzlabotu savu tautu ekonomisko un sociālo labklājību;

UZSKATOT, ka ekonomiski attīstītākajām nācijām ir jāsadarbojas, cik vien tas iespējams, palīdzot valstīm to ekonomiskajā attīstībā;

ATZĪSTOT, ka turpmāka pasaules tirdzniecības attīstība ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas rosina valstu ekonomisko attīstību un starptautisko ekonomisko attiecību uzlabošanos; un

APŅĒMĪBĀ virzīties uz šiem mērķiem atbilstoši savām saistībām citās starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kuru dalībvalstis tās ir, vai saskaņā ar līgumiem, ko tās ir noslēgušas;

TĀDĒĻ IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, lai Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizāciju pārdibinātu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju:

1. pants

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā "Organizācija") mērķi ir veicināt politikas virzienus, kas izstrādāti, lai:

(a) sasniegtu visaugstāko ilgtspējīgo ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību un celtu dzīves līmeni dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un tā sniedzot ieguldījumu pasaules ekonomikā;

(b) sekmētu dalībvalstu un trešo valstu tautsaimniecību līdzsvarotu augšupeju ekonomiskās attīstības procesā; un

(c) sekmētu pasaules tirdzniecības paplašināšanos atbilstoši daudzpusējas sadarbības un nediskriminēšanas pieejai un saskaņā ar starptautiskām saistībām.

2. pants

Tiecoties uz šiem mērķiem, dalībvalstis vienojas, ka tās gan atsevišķi, gan kopīgi:

(a) veicinās savu ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu;

(b) veicinās savu resursu attīstību zinātnes un tehnoloģijas jomā, rosinās pētniecību un sekmēs profesionālo apmācību;

(c) realizēs politiku, kas izstrādāta, lai sasniegtu ekonomisko izaugsmi un iekšējo un ārējo finansiālo stabilitāti un izvairītos no procesiem, kas varētu apdraudēt šo vai citu valstu tautsaimniecību;

(d) ieguldīs pūles, lai samazinātu vai novērstu šķēršļus preču un pakalpojumu, un kārtējo maksājumu apmaiņai un uzturētu un paplašinātu kapitāla aprites liberalizāciju;

(e) sniegt ieguldījumu gan dalībvalstu, gan trešo valstu ekonomiskās attīstības procesā ar atbilstīgiem līdzekļiem, jo īpaši ar kapitāla plūsmu uz šīm valstīm, ņemot vērā, cik svarīgi to tautsaimniecībai ir saņemt tehnisko palīdzību un nodrošināt eksporta tirgu paplašināšanos.

3. pants

Lai sasniegtu 1. pantā norādītos mērķus un veiktu 2. pantā uzskaitītos uzdevumus, dalībvalstis vienojas, ka tās:

(a) informēs cita citu un sniegs Organizācijai informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu veikšanai;

(b) nepārtraukti savstarpēji konsultēsies, veiks pētījumus un piedalīsies projektos, par kuriem vienojušās; un

(c) cieši sadarbosies un atbilstīgos gadījumos veiks saskaņotu rīcību.

4. pants

Šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses ir Organizācijas dalībvalstis.

5. pants

Lai sasniegtu savus mērķus, Organizācija var:

(a) pieņemt lēmumus, kas, ja vien nav paredzēts citādi, ir saistoši visām dalībvalstīm;

(b) sniegt rekomendācijas dalībvalstīm; un

(c) slēgt vienošanās ar dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

6. pants

1. Ja vien īpašos gadījumos Organizācija vienprātīgi nelemj citādi, lēmumus pieņem un rekomendācijas sniedz, visām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties.

2. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Ja dalībvalsts atturas no balsošanas, šāda atturēšanās nepadara lēmumu vai rekomendāciju par spēkā neesošu, un tie attiecas uz citām dalībvalstīm, bet ne uz atturējušos dalībvalsti.

3. Neviens lēmums nav saistošs nevienai dalībvalstij, līdz tā nav izpildījusi savu konstitucionālo procedūru prasības. Pārējās dalībvalstis var vienoties, ka šāds lēmums tām ir piemērojams pagaidu kārtībā.

7. pants

Padome, kurā pārstāvētas visas dalībvalstis, ir institūcija, kas pieņem visus Organizācijas normatīvos aktus. Padome var sasaukt sēdes ministru vai pastāvīgo pārstāvju līmenī.

8. pants

Katru gadu Padome ieceļ priekšsēdētāju, kas vada Padomes sēdes ministru līmenī, un divus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētāju var iecelt veikt amata pienākumus uz vēl vienu papildus pilnvaru termiņu.

9. pants

Padome var izveidot Izpildkomiteju vai savā pakļautībā esošas institūcijas, ja tādas varētu būt nepieciešamas Organizācijas mērķu sasniegšanai.

10. pants

1. Ģenerālsekretāru, kas atbild Padomes priekšā, uz pieciem gadiem ieceļ Padome. Viņam palīdz viens vai vairāki ģenerālsekretāra vietnieki vai ģenerālsekretāra palīgi, ko pēc ģenerālsekretāra ieteikuma ieceļ Padome.

2. Ģenerālsekretārs pilda Padomes priekšsēdētāja pienākumus pastāvīgo pārstāvju sēdēs. Viņš sniedz palīdzību Padomei visos atbilstošos veidos un var iesniegt ierosinājumus Padomei vai jebkurai citai Organizācijas struktūrvienībai.

11. pants

1. Ģenerālsekretārs ieceļ Organizācijai vajadzīgos darbiniekus saskaņā ar Padomes apstiprinātiem organizatoriskiem plāniem. Personāla nolikumu apstiprina Padomē.

2. Ievērojot Organizācijas starptautisko raksturu, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieki vai palīgi un darbinieki nelūdz un nesaņem norādījumus ne no vienas dalībvalsts un ne no vienas valdības vai iestādes ārpus Organizācijas.

12. pants

Saskaņā ar Padomes noteikto kārtību Organizācija var:

(a) vērsties ar paziņojumiem pie trešām valstīm vai organizācijām;

(b) nodibināt un uzturēt attiecības ar trešām valstīm vai organizācijām; un

(c) aicināt trešo valstu valdības vai organizācijas piedalīties Organizācijas darbībā;

13. pants

Eiropas Kopienu, kas nodibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvība Organizācijā ir noteikta šīs Konvencijas papildprotokolā Nr. 1.

14. pants

1. Parakstītājvalstis ratificē vai apstiprina šo Konvenciju saskaņā ar savām konstitūcijām.

2. Ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentus nodod glabāšanā Francijas Republikas valdībai, kas ar šo pantu ir iecelta par Konvencijas depozitāriju.

3. Šī Konvencija stājas spēkā:

a) līdz 1961. gada 30. septembrim, kad visas parakstītājvalstis ir deponējušas ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentus; vai

(b) 1961. gada 30. septembrī, ja līdz šim datumam piecpadsmit vai vairāk parakstītāju valstu deponējušas šādus instrumentus attiecībā uz šīm parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu.

(c) pēc 1961. gada 30. septembra, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas parakstīšanas, kad piecpadsmit vai vairāk parakstītājvalstu deponējušas šādus instrumentus attiecībā uz šīm parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu.

4. Jebkura parakstītājvalsts, kas nav deponējusi savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu, kad Konvencija stājas spēkā, var piedalīties Organizācijas darbībā ar nosacījumiem, ko paredz Organizācijas un šādas parakstītājvalsts vienošanās.

15. pants

Ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā notiek Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas pārdibināšana, un pēc tam tās mērķi, pilnvaras, iestādes un nosaukums būs tādi, kā noteikts šajā Konvencijā. Organizācija turpina Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas juridisko personību, bet Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas lēmumiem, rekomendācijām un rezolūcijām, lai tie būtu spēkā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, ir nepieciešams Padomes apstiprinājums.

16. pants

Padome var nolemt uzaicināt jebkuru valdību, kas ir gatava uzņemties dalībvalsts pienākumus, pievienoties šai Konvencijai. Šādiem lēmumiem jābūt vienprātīgiem ar noteikumu, ka katrā atsevišķā gadījumā Padome var vienprātīgi nolemt, ka pieļaujama atturēšanās, un tad, neraugoties uz 6. panta noteikumiem, lēmums attiecas uz visām dalībvalstīm. Pievienošanās stājas spēkā pēc tam, kad depozitāram iesniegts pievienošanās instruments.

17. pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var pārtraukt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz sevi, divpadsmit mēnešus iepriekš par to paziņojot depozitārijam.

18. pants

Organizācijas galvenā mītne ir Parīzē, ja vien Padome nevienojas citādi.

19. pants

Organizācijas tiesībspēja un rīcībspēja, un Organizācijas, tās amatpersonu un dalībvalstu pārstāvju privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes ir tādas, kā noteikts šīs Konvencijas papildprotokolā Nr. 2.

20. pants

1. Katru gadu saskaņā ar Padomes pieņemtajiem finanšu noteikumiem ģenerālsekretārs iesniedz Padomei apstiprināšanai gada budžetu, pārskatus un tādus papildu budžetus, ko pieprasa Padome.

2. Pēc Padomes vienošanās Organizācijas vispārējās izmaksas samērīgi sadala pēc skalas, par ko ir nolēmusi Padome. Citus izdevumus finansē tā, kā nolemj Padome.

21. pants

Saņemot jebkuru ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu vai jebkuru paziņojumu par pārtraukšanu, depozitārijs par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm un Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, šim mērķim attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko deponē depozitāram, kurš izsniegs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm.


 

Konvencijas par OECD Papildprotokols Nr. 1

1960. gada 14. decembris

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijas PARAKSTĪTĀJVALSTIS

IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto:

1. Eiropas Kopienu, kuras dibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā nosaka saskaņā ar šo līgumu institucionālajām normām.

2. Šīs organizācijas darbībā piedalās Eiropas Ekonomikas kopienas komisija un Eiropas Atomenerģijas kopienas komisija, kā arī Eiropas Ogļu un tērauda kopienas augstākā iestāde.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Protokolu.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas.


 

Konvencijas par OECD Papildprotokols Nr. 2

Parīzē 1960. gada 14. decembrī

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā "Organizācija") konvencijas PARAKSTĪTĀJVALSTIS;

IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto:

Organizācijai tiek noteikta tiesībspēja, un Organizācijai, tās amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uz privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm saskaņā ar turpinājumā norādīto:

(a) 1948. gada 16. aprīļa Eiropas Ekonomiskās sadarbības Konvencijas dalībvalstu teritorijā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar šīs Konvencijas Papildprotokolu Nr. 1;

(b) Kanādā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai līgumā par tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm, kurš noslēgts starp Kanādas valdību un Organizāciju;

(c) Amerikas Savienotajās Valstīs - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar Starptautisko organizāciju imunitāšu likumu, kas noteikts 1950. gada 27. jūnija izpildu rīkojumā Nr. 10133;

(d) jebkurā citā vietā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai līgumā par tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm, kurš noslēgts starp attiecīgo valdību un Organizāciju.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Protokolu.

SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas.
 

Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencijas Papildprotokols Nr. 1 par Organizācijas tiesībspēju, privilēģijām un imunitātēm

PARĪZĒ 1948. gada 16. aprīlī

Valdība un Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencijas parakstītājas iestādes,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar Konvencijas 22. panta noteikumiem Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijai visu tās dalībvalstu teritorijā ir tāda tiesībspēja, kāda nepieciešama tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai, un Organizācijai, tās amatpersonām un Organizācijas dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uz papildprotokolā norādītajām privilēģijām un imunitātēm,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāk norādītajiem noteikumiem:

I DAĻA: Personas statuss, tiesības

1. pants

Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Tā var slēgt līgumus, iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu un rīkoties ar to, un vērsties ar prasību tiesā.

II DAĻA: Īpašums, līdzekļi un aktīvi

2. pants

Organizācijai, tās īpašumam un aktīviem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir imunitāte pret jebkāda veida tiesvedību, ja vien kādā konkrētā gadījumā Organizācija nav nepārprotami atteikusies no savas imunitātes. Tomēr ar šo saprot, ka atteikšanās no imunitātes neattiecas uz jebkāda veida nolēmumu izpildi.

3. pants

Organizācijas telpas ir neaizskaramas. Organizācijas īpašumam un aktīviem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir imunitāte pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, atsavināšanu vai jebkādu citu iejaukšanās veidu neatkarīgi no tā, vai tā ir izpildvaras, tiesu varas vai likumdevējvaras iestāžu rīcība, tai skaitā administratīvā procesa ietvaros.

4. pants

Organizācijas arhīvi un kopumā visi tai piederošie vai tās rīcībā esošie dokumenti neatkarīgi no to atrašanās vietas ir neaizskarami.

5. pants

Bez jebkādiem finanšu kontroles, regulējumu vai moratoriju ierobežojumiem:

(a) Organizācija var turēt jebkāda veida valūtu un rīkoties ar kontiem jebkurā valūtā;

(b) Organizācija var brīvi pārskaitīt savus līdzekļus no vienas valsts uz otru un jebkuras valsts ietvaros, kā arī konvertēt jebkuru savā rīcībā esošu valūtu citā valūtā.

6. pants

Organizācija, tās aktīvi, ienākumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no:

(a) visiem tiešajiem nodokļiem; tomēr ar to tiek saprasts, ka Organizācija neprasa atbrīvojumu no maksas vai nodokļiem, kas veido vienīgi maksu par komunālajiem pakalpojumiem;

(b) visām muitas nodevām un importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz precēm, kuras Organizācija ieved vai izved savām oficiālajām vajadzībām. Taču ar to tiek saprasts, ka ar šādu atbrīvojumu ievestās preces netiek pārdotas valstī, kurā tās ir ievestas, izņemot gadījumos, par kuriem panākta vienošanās ar attiecīgās valsts valdību;

(c) visām muitas nodevām, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz Organizācijas publikācijām.

7. pants

Organizācija parasti neprasīs atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un nodevas par kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanu, kas veido daļu no maksājamās summas, taču, kad Organizācija veic svarīgus īpašuma pirkumus savām oficiālajām vajadzībām, uz kuriem attiecināti vai var tikt attiecināti šādi nodokļi vai nodevas, dalībvalstis, ja iespējams, veiks attiecīgas administratīvās darbības, lai panāktu šāda nodokļa vai nodevas atlaišanu vai atmaksāšanu.

III DAĻA: Atvieglojumi saistībā ar komunikāciju

8. pants

Organizācija katras dalībvalsts teritorijā bauda ne mazāk labvēlīgus nosacījumus oficiālajai saziņai, kādus katras dalībvalsts valdība nodrošina jebkurai citai valdībai, tai skaitā diplomātiskajām pārstāvniecībām, attiecībā uz prioritāti, maksu un nodokļiem par pasta sūtījumiem, kablogrammām, telegrammām, radiogrammām, telefoto, telefona sakariem vai jebkuru citu saziņu, kā arī attiecībā uz tarifiem, kas noteikti informācijas nodošanai presē un radio. Organizācijas oficiālā sarakste un jebkura cita oficiālā saziņa netiek pakļauta cenzūrai.

IV DAĻA: Dalībvalstu pārstāvji

9. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem Organizācijas galvenajās un pakārtotajās iestādēs, pildot savus pienākumus un braucot uz sanāksmes vietu un no tās, tiek piešķirtas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi, kādus parasti bauda līdzvērtīga ranga diplomātiskie sūtņi.

10. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan ar mērķi nodrošināt neatkarīgu to funkciju izpildi, kas saistītas ar viņu darbu Organizācijā. Tādējādi dalībvalstīm ir ne vien tiesības, bet arī pienākums atcelt sava pārstāvja imunitātes statusu visos gadījumos, kad dalībvalsts uzskata, ka imunitātes statuss varētu traucēt tiesvedību, un kad to var atcelt, nekaitējot mērķim, kura dēļ tas ticis piešķirts.

11. pants

9. panta normas nav attiecināmas attiecībās starp pārstāvi un tās valsts varas iestādēm, kuras pilsonis ir šis pārstāvis vai kuras pārstāvis viņš vai viņa ir šobrīd vai ir bijis vai bijusi iepriekš.

12. pants

IV daļā jēdziens iekļauj visus delegāciju delegātus, vietniekus, padomniekus, tehniskos ekspertus un sekretārus.

V DAĻA: Amatpersonas

13. pants

Ģenerālsekretārs nosaka to amatpersonu kategorijas, uz kurām attiecas V daļas noteikumi. Viņš iesniedz sarakstu ar šīm kategorijām Padomei. Pēc tam šis saraksts tiek izplatīts visām dalībvalstīm. Šajās kategorijās iekļauto amatpersonu vārdi periodiski tiek darīti zināmi dalībvalstīm.

14. pants

Organizācijas amatpersonām:

(a) ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko tās ir veikušas, pildot amata pienākumus; šī imunitāte saglabājas arī tad, kad amatpersonas beigušas pildīt amata pienākumus Organizācijā;

(b) ir tāds pats atbrīvojums no nodokļiem par saņemto algu un ienākumiem, kāds pienākas galveno starptautisko organizāciju amatpersonām, kā arī saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem;

(c) ir imunitāte, līdz ar viņu ar laulātajiem partneriem un apgādājamiem tuviniekiem, pret imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrāciju;

(d) ir piešķirtas tādas pašas atvieglojumu maiņas privilēģijas, kādas pienākas līdzvērtīga ranga diplomātisko misiju amatpersonām;

(e) tiek piešķirti, līdz ar viņu laulātajiem partneriem un apgādājamiem ģimenes locekļiem, tādi paši repatriācijas atvieglojumi, kādi starptautiskas krīzes gadījumā tiek piešķirti diplomātisko pārstāvniecību dalībniekiem;

(f) ir tiesības ievest mēbeles un personiskās mantas bez nodokļiem, kad viņi pirmo reizi uzsāk pildīt amata pienākumus attiecīgajā valstī.

15. pants

Papildu privilēģijām, imunitātēm, atbrīvojumiem un atvieglojumiem, kas noteikti 14. pantā, ģenerālsekretāram, viņa laulātajam un bērniem līdz 21 gada vecumam tiek piešķirtas privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kas pienākas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Ģenerālsekretāra vietniekiem piešķirtas tādas pašas privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi kā līdzvērtīga ranga diplomātiskajiem pārstāvjiem.

16. pants

Amatpersonām privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāram ir tiesības un pienākums atcelt imunitāti jebkurai amatpersonai jebkurā gadījumā, kad, pēc viņa domām, imunitātes statuss varētu traucēt tiesvedību, un to var atcelt, nekaitējot Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra vietnieku imunitāti var atcelt Padome.

17. pants

Organizācija vienmēr sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, lai veicinātu pienācīgu tiesvedību, nodrošinātu policijas noteikumu ievērošanu, un novērstu visus privilēģiju, imunitāšu un atvieglojumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas minēti šī protokola V daļā.

VI DAĻA: Eksperti Organizācijas uzdevumu pildīšanai

18. pants

Ekspertiem (personām, kuras nav V daļā norādītās amatpersonas), kuri pilda Organizācijas uzdevumus, tiek piešķirtas tādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi, kādi nepieciešami neatkarīgai funkciju izpildei uzdevumu veikšanas laikā, ieskaitot laiku, kas pavadīts ceļā saistībā ar viņu uzdevumiem. Īpaši viņiem tiek piešķirta:

(a) imunitāte pret personīgo arestu vai aizturēšanu un personiskās bagāžas arestu;

(b) visa veida tiesas procesu imunitāte attiecībā uz visām darbībām, ko viņi veikuši uzdevuma pildīšanas laikā;

(c) visu materiālu un dokumentu neaizskaramība.

19. pants

Ekspertiem privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāram ir tiesības un pienākums atcelt imunitāti jebkuram ekspertam jebkurā gadījumā, kad, pēc viņa domām, imunitātes statuss varētu traucēt tiesvedību un to var atcelt, nekaitējot Organizācijas interesēm.

VII DAĻA: Papildlīgumi

20. pants

Organizācija var noslēgt ar jebkuru dalībvalsti vai dalībvalstīm papildu vienošanās, grozot šī Protokola noteikumus, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo dalībvalsti vai attiecīgajām dalībvalstīm.

To apliecinot, šim mērķim pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Protokolu.

Sagatavots Parīzē tūkstoš deviņi simti četrdesmit astotā gada sešpadsmitajā aprīlī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kurš paliks glabāšanā Francijas Republikas valdības arhīvā, kas izsniegs visām parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 14.12.1960.
Stājas spēkā:
 01.07.2016.
Pievienošanās:
 02.06.2001.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Francijas Republikas Valdība
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 123, 29.06.2016.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1353
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"