Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 108

Rīgā 2016. gada 23. februārī (prot. Nr. 9 2. §)
Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tām
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas
valsts robežas likuma
11. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām.

2. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās ienāk un uzturas ar paceltu attiecīgās valsts karogu.

3. Ārvalstu karakuģiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izsniedz Ārlietu ministrija.

4. Ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, iepriekš rakstiski saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izsniedz Aizsardzības ministrija un rakstiski informē par to Ārlietu ministriju.

II. Ārvalstu karakuģu ienākšana

5. Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz ārvalsts karakuģi pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās ārvalsts karakuģa ienākšanas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Ienākšanas atļaujas pieprasījumā norāda:

5.1. katra ārvalsts karakuģa valstspiederību, ārvalsts karakuģu skaitu un tipu;

5.2. vizītes raksturu un mērķi (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

5.3. apmeklējuma laiku un vietu (tai skaitā ārvalsts karakuģa komandas un pasažieru plānotu nokāpšanu no ārvalsts karakuģa);

5.4. katra ārvalsts karakuģa nosaukumu un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

5.5. ārvalsts karakuģu vienības komandiera un katra ārvalsts karakuģa komandiera dienesta pakāpi un uzvārdu;

5.6. katra ārvalsts karakuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaitu (arī pasažieru skaitu);

5.7. savstarpējo radiosakaru frekvenci un raidītāju jaudu.

6. Ja uz ārvalsts karakuģa oficiālas personas statusā atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju šo noteikumu 5. punktā paredzētajā kārtībā lūdz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms ārvalsts karakuģa ienākšanas.

7. Ārlietu ministrija nosūta Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai viņa pilnvarotai personai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemtos ienākšanas atļaujas pieprasījumus. Ja ienākšanas atļauju pieprasījusi tādas ārvalsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija, kas nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Ārlietu ministrija ienākšanas atļaujas pieprasījumu nosūta Aizsardzības ministrijai.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētās iestādes atbilstoši kompetencei izvērtē ienākšanas atļaujas pieprasījumu un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa vai šo noteikumu 6. punktā minētajā gadījumā – ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa sniedz atzinumu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par ienākšanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt ienākšanas atļauju.

9. Ārlietu ministrija par pieņemto lēmumu diplomātiskā ceļā rakstiski informē ienākšanas atļaujas pieprasītāju un Nacionālo bruņoto spēku komandieri vai viņa pilnvarotu personu. Ja uz ārvalsts karakuģa ir pasažieri, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona informē Valsts robežsardzi par plānoto karakuģa ienākšanas laiku un vietu.

10. Pasažieri, kuri atrodas uz ārvalsts karakuģa un nav komandas locekļi, šķērsojot valsts robežu, ievēro Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas regulē personu ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu vai ceļošanu tranzītā.

III. Ārvalsts karakuģu uzturēšanās

11. Uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ārvalsts karakuģis ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

12. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts karakuģis nekavējoties atstāj teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu.

13. Ja ārvalsts karakuģim ir izteikta prasība atstāt teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu, Aizsardzības ministrija nekavējoties informē par to Ārlietu ministriju.

14. Ārvalsts karakuģa sagaidīšanu un nepieciešamo nodrošinājumu (piestātnes apsardzi, sadarbības virsnieku, palīdzību sadarbībā ar vietējo pašvaldību) uzturēšanās laikā organizē Nacionālie bruņotie spēki, attiecīgos pasākumus iepriekš saskaņojot ar tās teritorijas pārvaldītāju, kurā uzturēsies ārvalsts karakuģis, un par plānoto karakuģa uzturēšanos ostas teritorijā informē Valsts robežsardzi.

15. Ārvalsts karakuģi ostas ārējā reidā vai citā iepriekš saskaņotā vietā sagaida Nacionālo bruņoto spēku karakuģis (izņemot gadījumu, ja ārvalsts karakuģis veic miermīlīgu caurbraucienu) un sadarbības virsnieks.

16. Ja nepieciešams, uz ārvalsts karakuģa ostas ārējā reidā papildus locim ierodas sadarbības virsnieks un tulks.

17. Ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris informē sadarbības virsnieku par visām izmaiņām ienākšanas atļaujas pieprasījumā norādītajā informācijā.

18. Pēc ārvalsts karakuģa ienākšanas atļaujas pieprasījuma saņemšanas Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona un ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris izstrādā un saskaņo vizītes pasākumu programmu.

19. Ja starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu vienības komandieri ir noslēgta savstarpēja mutiska vai rakstiska vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalsts karakuģim, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ir atļauts noteiktās frekvencēs lietot savas radiostacijas.

20. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona pēc iepriekšējas saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini nosaka ārvalsts karakuģa enkurvietu un pēc saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini un attiecīgās piestātnes nomnieku, bet, ja tāda nav, – ar valdītāju nosaka piestātni. Sadarbības virsnieks ārvalsts karakuģa enkurvietu vai piestātni norāda ārvalsts karakuģa vai ārvalsts karakuģu vienības komandierim.

21. Ārvalstu karakuģi un to komandas, kas uzturas Latvijas Republikas ostās, nav pakļauti robežpārbaudei, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība.

22. Ja uz ārvalsts karakuģa ir pasažieri, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona informē Valsts robežsardzi par robežpārbaudes nepieciešamību, pasažieriem nokāpjot no ārvalsts karakuģa un uzkāpjot uz tā, un saskaņo robežpārbaudes vietu un laiku.

23. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu grupas komandieri ārvalsts karakuģa vai karakuģu grupas komandas un pasažieru nokāpšanas nosacījumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

24. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādēs vai sēru ceremonijās, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem. Pārējos gadījumos ieroči krastā jānēsā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

25. Ārvalsts karakuģa komandai sava karakuģa laivas un kuterus ostas teritorijā atļauts izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini. Saskaņošanu ar ostas kapteini nodrošina Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks.

26. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

26.1. lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas, izņemot gadījumus, ja lietošana ir saistīta ar mācībām (atsevišķām operācijām), ārvalstu karakuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos un ja iepriekš saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas atļauja;

26.2. mainīt piestātni bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

26.3. veikt zemūdens darbus, izņemot ārvalsts karakuģa korpusa remontu, kura izpildei nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas rakstiska piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

IV. NATO karakuģu ienākšana

27. Ienākšanas atļauja Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās nav nepieciešama:

27.1. NATO Pastāvīgās jūras spēku pretmīnu grupas karakuģiem;

27.2. NATO Pastāvīgās jūras spēku grupas karakuģiem;

27.3. NATO ātrās reaģēšanas spēku karakuģiem;

27.4. NATO dalībvalstu karakuģiem, kas ienāk Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, lai piedalītos Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārajās mācībās Latvijas Republikas teritorijā;

27.5. NATO karakuģu vizītei, kuras mērķis ir personāla, bruņojuma vai apgādes elementu transportēšana mācību atbalstam;

27.6. NATO dalībvalsts karakuģiem, kas ienāk Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, lai sniegtu atbalstu Latvijas Republikas valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā.

28. Pirms šo noteikumu 27. punktā minētajām operācijām Nacionālie bruņotie spēki ar karakuģa komandieri vai karakuģu grupas komandieri vai viņa pilnvarotu pārstāvi saskaņo visu nepieciešamo informāciju par konkrēta ārvalstu karakuģa ienākšanu, kā arī vienojas par uzņemošās valsts atbalsta nosacījumiem.

29. Ja uz NATO karakuģa, tam ienākot Latvijas Republikas ostā vai izejot no ostas, atrodas personas, kuras nepieder NATO bruņoto spēku personālam, un nepieciešams veikt šo personu robežpārbaudi, Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki par to informē Valsts robežsardzi un saskaņo robežpārbaudes vietu un laiku.

V. Ārvalstu karakuģu ienākšana ārkārtēju iemeslu dēļ

30. Ārvalsts karakuģa komandieris gadījumā, ja ir notikusi ārvalsts karakuģa avārija, stihiska nelaime, nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ir citi ārkārtēji iemesli, ziņo par to Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram un norāda:

30.1. ārvalsts karakuģa piederību un tipu;

30.2. ārvalsts karakuģa personāla kopskaitu;

30.3. ārvalsts karakuģa komandiera uzvārdu;

30.4. ienākšanas iemeslu;

30.5. nepieciešamo palīdzību.

31. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta priekšnieks nosaka ārvalsts karakuģa turpmāko rīcību.

32. Pēc ārkārtējo iemeslu novēršanas vai gadījumā, ja ārkārtas apstākļi, kuru dēļ ārvalsts karakuģis bija spiests ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostā, vairs neietekmē karakuģi, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, izvērtējis apstākļus, dod rīkojumu ārvalsts karakuģim nomainīt stāvēšanas vietu vai atstāt Latvijas Republikas iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru.

VI. Noslēguma jautājums

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumus Nr. 759 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 130. nr.; 2011, 178. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 108Pieņemts: 23.02.2016.Stājas spēkā: 26.02.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 39 (5611), 25.02.2016.OP numurs: 2016/39.5
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
280495
26.02.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)