Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu — ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli —, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu spēkā esamības laikā.

3.pants. Īpašā tiesiskā režīma spēks laikā un tā tiesiskās sekas

(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.

(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

II nodaļa
Ārkārtējā situācija

4.pants. Ārkārtējā situācija un tās izsludināšana

(1) Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

5.pants. Ministru kabineta tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.

(2) Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk — lēmums par ārkārtējo situāciju) Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

(3) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

6.pants. Pieprasījums izsludināt ārkārtējo situāciju

(1) Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt:

1) Krīzes vadības padome;

2) par nozari atbildīgā ministrija;

3) pašvaldības dome.

(2) Par lēmumu pieprasīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir pienākums informēt:

1) pašvaldību, kuras teritorijā plānots izsludināt ārkārtējo situāciju;

2) ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgi ar ārkārtējo situāciju saistīti pasākumi.

7.pants. Teritorija, kurā izsludināma ārkārtējā situācija

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt:

1) visā valstī;

2) valsts daļā;

3) administratīvās teritorijas daļā.

8.pants. Ministru kabineta tiesības, izsludinot ārkārtējo situāciju

(1) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:

1) īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;

2) īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;

3) īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;

4) īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;

5) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;

6) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;

8) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;

10) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

(2) Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

9.pants. Lēmums par ārkārtējo situāciju

(1) Lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda:

1) ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu;

2) laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta;

4) atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;

5) izmantojamos resursus;

6) fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus;

7) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašos pienākumus, uzdevumus un tiesības;

8) lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;

9) citu informāciju atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, un laiku, uz kuru tā izsludināta.

(3) Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju, kā arī sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

10.pants. Saeimas kompetence lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

III nodaļa
Izņēmuma stāvoklis

11.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšanas nosacījumi

(1) Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja:

1) valsti apdraud ārējais ienaidnieks;

2) valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.

(2) Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

(3) Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

12.pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana

(1) Izņēmuma stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā.

(2) Izņēmuma stāvokli izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

(4) Ministru kabinetam ir pienākums atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām izdarīt grozījumus lēmumā par izņēmuma stāvokli.

(5) Ministru kabinets atceļ lēmumu par izņēmuma stāvokli pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

(6) Ministru kabinetam ir tiesības izsludināto izņēmuma stāvokli pagarināt — ik reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

(7) Ministru kabineta sēdē piedalās tiesībsargs vai viņa pilnvarota amatpersona, kas izsaka viedokli par izskatāmo lēmumu.

13.pants. Lēmums par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumā par izņēmuma stāvokli norāda:

1) izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemeslu;

2) izņēmuma stāvokļa spēkā stāšanās brīdi un laiku, uz kuru to izsludina;

3) teritoriju, kurā izņēmuma stāvoklis tiek izsludināts;

4) pasākumu kopumu, ko paredzēts īstenot izņēmuma stāvokļa laikā, lai novērstu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;

5) fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumus vai papildu pienākumus;

6) par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pilnvaras un uzdevumus;

7) kārtību, kādā informācija par valsts apdraudējuma pārvarēšanas gaitu sniedzama Valsts prezidentam, Saeimai un ģenerālprokuroram;

8) valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu institucionālo padotību (ja to nepieciešams mainīt).

(2) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par izņēmuma stāvokli, var noteikt starptautiskās organizācijas un valstis, kuras informējamas par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tās iemesliem, teritoriju, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis, un laiku, uz kuru tas izsludināts.

14.pants. Saeimas kompetence lemt par izņēmuma stāvokļa pamatotību

(1) Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokli vai par tādiem grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātā izņēmuma stāvokļa pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

(2) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

15.pants. Iedzīvotāju informēšana par izņēmuma stāvokli

(1) Lēmumu par izņēmuma stāvokli vai grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu nekavējoties nosūta izziņošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publicē pašvaldību mājaslapās internetā un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo lēmumu par izņēmuma stāvokli, kā arī sniedz citu informāciju par izņēmuma stāvokli un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.

16.pants. Valsts pārvaldes padotība izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai, izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets var grozīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasinātu publisku personu padotības formu, mainīt valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotību konkrētam Ministru kabineta loceklim, tai skaitā aizstāt pārraudzību ar pakļautību.

(2) Ministru kabineta loceklis viņa padotībā esošo un izņēmuma stāvokļa laikā nodoto institūciju uzraudzību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.

17.pants. Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības preču, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā ir izskatījusi apropriācijas izmaiņas un nav iebildusi pret tām, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu;

19) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu pieņemt lēmumus par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas mainīšanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas.

(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

18.pants. Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

Lai īstenotu šā likuma 13.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteikto, par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura ir tiesīgas:

1) aizturēt personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, un nodot tās tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai;

2) izņemt personu īpašumā esošus ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un pirotehniskos izstrādājumus, noteiktas bīstamās ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās vielas;

3) iekļūt privātā īpašumā (nekavējoties par to informējot nekustamā īpašuma valdītāju), ja nepieciešams novērst draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

4) veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, tai skaitā piespiedu pārvietošanu, ja nepieciešams nodrošināt šo fizisko personu un to īpašuma drošību, kā arī tad, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

5) pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

6) apturēt personām normatīvajos aktos paredzēto un piešķirto tiesību (licenču, atļauju, sertifikātu) darbību, kā arī piešķirt šādas tiesības, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

7) izraidīt ārzemniekus, ja viņi liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa īstenošanai vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

8) kontrolēt korespondenci, ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai;

9) izbeigt plašsaziņas līdzekļu darbību (tai skaitā uzlikt arestu to produkcijai), anulēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides vai retranslācijas atļaujas, kā arī apturēt un izbeigt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, ja tie izplata nacionālo drošību apdraudošu informāciju vai nodarbojas ar propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

10) veikt apdraudējumu novēršanas pasākumus elektroniskās informācijas telpā, kā arī ierobežot elektronisko sakaru tīklu darbību un elektronisko sakaru lietošanu, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

11) bloķēt apraidi vai retranslāciju, lai novērstu vai apturētu nacionālo drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu vai propagandu, kas apdraud nacionālo drošību un valsts aizsardzību;

12) veikt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai nepieciešamus informatīvus pasākumus.

IV nodaļa
Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais tiesību ierobežojumu apjoms
un pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskuma pārbaude

19.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais tiesību ierobežojumu apjoms

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām.

(2) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

(3) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.

(4) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.

(5) Ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežošanai.

(6) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā personu izdarītie pārkāpumi izskatāmi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

(7) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums (kustamā vai nekustamā manta) iegūts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, ir tiesības uz tām radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes pieņem lēmumu par īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) iegūšanu turējumā, iegūst turējumā īpašumu (kustamo vai nekustamo mantu) un atdod to atpakaļ;

2) fiziskās un juridiskās personas pieprasa zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā;

3) novērtējami un aprēķināmi zaudējumi, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā, pieņem lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu un izmaksā zaudējumu atlīdzību;

4) fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

19.1 pants. Termiņš, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes lēmumu par šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšanu pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde var to pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

20.pants. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemto administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude

(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību apstrīd, pārsūdz un izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja attiecīgais lēmums ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

(2) Lēmumu, kas ir tieši saistīts ar izsludināto ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, var apstrīdēt visā īpašā tiesiskā režīma spēkā esamības laikā, kā arī viena mēneša laikā pēc īpašā tiesiskā režīma atcelšanas. Citus administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību šādā termiņā var apstrīdēt tikai tādā gadījumā, ja īpašais tiesiskais režīms ir ietekmējis sūdzības iesniegšanas iespējas un persona to var objektīvi pamatot.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par izņēmuma stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 2003, 22.nr.; 2006, 24.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 19.panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2014.)

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 7.martā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 27.martā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 07.03.2013.Stājas spēkā: 10.04.2013. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 61 (4867), 27.03.2013.OP numurs: 2013/61.1
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
255713
{"selected":{"value":"19.11.2014","content":"<font class='s-1'>19.11.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.11.2014","iso_value":"2014\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2013","iso_value":"2013\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2013.-18.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.11.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)