Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.830

Rīgā 2010.gada 7.septembrī (prot. Nr.46 17.§)
Nacionālās attīstības padomes nolikums
I. Vispārīgie jautājumi

1. Nacionālā attīstības padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir izvērtēt Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģiskās iespējas, nodrošinot koordinētu valsts un tās teritoriju attīstības plānošanu un uzraudzību.

2. Padomes ietvaros darbojas Reģionālās attīstības apakšpadome (turpmāk – apakšpadome). Apakšpadome ir izveidota, lai sekmētu reģionālās attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes politikas koordināciju, nodrošinot valsts pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu, pašvaldību un sociālo partneru organizāciju sadarbību reģionālās attīstības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes politikas izstrādes un īstenošanas jomā.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi, tiesības un sastāvs

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. uzraudzīt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas darbību, nodrošinot attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts un reģionālā līmenī, kā arī attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību, sekmējot valsts un tās teritoriju ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību;

3.2. uzraudzīt valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un īstenošanas procesu;

3.3. nodrošināt komunikāciju un saskaņotu rīcību starp valsts pārvaldes institūcijām, reģioniem, komersantiem, zinātniekiem un sabiedrību.

4. Padomei ir šādi uzdevumi:

4.1. izvērtēt ar valsts ilgtspējīgu attīstību saistītus jautājumus, uzraudzīt un sniegt ieteikumus Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes un īstenošanas procesā;

4.2. uzraudzīt Nacionālā attīstības plāna izstrādes un īstenošanas gaitu, sniegt vērtējumu par vidēja termiņa attīstības plānošanas un budžeta plānošanas saskaņotību, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto attīstības prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanu vidējā termiņā;

4.3. sniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par jaunu attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos, lai sekmīgi īstenotu noteiktos valsts stratēģiskos mērķus un prioritātes;

4.4. sniegt Ministru kabinetam vērtējumu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saskaņotību valsts un reģionālā līmenī;

4.5. koordinēt un uzraudzīt valsts stratēģiskās analīzes un pētniecības sistēmas darbību, nodrošinot koordinētu valsts un nozaru attīstības plānošanu;

4.6. ne retāk kā reizi ceturksnī novērtēt sasniegto progresu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanā un sniegt ieteikumus Ministru kabinetam turpmākajai rīcībai.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. veidot ekspertu darba grupas, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interesēm atbilstošu valsts ilgtspējīgas attīstības procesa koordinēšanu valstī;

5.2. ierosināt jautājumu izskatīšanu apakšpadomē;

5.3. pieprasīt un ar padomes sekretariāta starpniecību saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

5.4. uzaicināt valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī ekspertu darba grupu pārstāvjus piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

6. Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

7. Padomes sastāvā ir:

7.1. ekonomikas ministrs;

7.2. finanšu ministrs;

7.3. izglītības un zinātnes ministrs;

7.4. kultūras ministrs;

7.5. labklājības ministrs;

7.6. satiksmes ministrs;

7.7. veselības ministrs;

7.8. (svītrots ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176);

7.9. zemkopības ministrs;

7.10. ārlietu ministrs;

7.11. Valsts kancelejas direktors;

7.12. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;

7.13. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;

7.14. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;

7.15. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;

7.16. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;

7.17. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;

7.18. Latvijas Bankas prezidents;

7.19. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisijas priekšsēdētājs;

7.20. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents;

7.21. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents;

7.22. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents;

7.23. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs;

7.24. Latvijas Pilsoniskās alianses direktors;

7.25. Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs;

7.26. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs;

7.27. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

III. Padomes darba organizācija

8. Padome uz sēdēm sanāk ne retāk kā četras reizes gadā.

9. Padomes darbu vada tās priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs:

9.1. sasauc un vada padomes sēdes;

9.2. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

9.3. pārstāv padomi;

9.4. paraksta padomes lēmumus, padomes sēžu protokolus un citus dokumentus.

10. Padomes sēdes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka ierosinājuma vai ja to pieprasa vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

11. Padomes sēdes ir atklātas. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās tās priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai padomes locekļu uzaicināti (pēc saskaņošanas ar padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku) institūciju pārstāvji un eksperti.

12. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties sēdē, viņš rakstiski pilnvaro piedalīties citu attiecīgās institūcijas pārstāvi.

13. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

14. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

15. Padomes sēdes protokolē un tās lēmumus ieraksta protokolā. Protokolā norāda sēdes darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ja kāds padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, attiecīgā padomes locekļa viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta protokolā. Protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.

16. Padomes sekretariāta funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

17. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

17.1. apkopo padomes locekļu priekšlikumus par sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem un sagatavo padomes sēžu darba kārtību un attiecīgos sēžu materiālus;

17.2. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms padomes sēdes visiem tās locekļiem elektroniski nosūta sēdes darba kārtību un ar to saistītos materiālus;

17.3. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes visiem tās locekļiem nosūta sēdes protokolu, kā arī visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām – padomes lēmumus;

17.4. seko padomes lēmumu izpildei un regulāri informē padomes locekļus par lēmumu izpildes statusu;

17.5. nodrošina informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem, valsts pārvaldes institūcijām un citiem iesaistītajiem partneriem;

17.6. regulāri nodrošina informāciju plašsaziņas līdzekļos par padomes paveikto darbu un plānoto rīcību;

17.7. veic citus uzdevumus, kas saistīti ar padomes darba lietvedības kārtošanu un materiāltehnisko nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

IV. Apakšpadomes uzdevumi, tiesības un sastāvs

18. Apakšpadomei ir šādi uzdevumi:

18.1. izvērtēt politikas plānošanas dokumentu, normatīvo aktu un nacionālo pozīciju projektus reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un zemes politikas jomā un sniegt atbildīgajām institūcijām priekšlikumus to pilnveidošanai;

18.2. izvērtēt teritorijas attīstību ietekmējošo nozaru politikas plānošanas dokumentu, normatīvo aktu un nacionālo pozīciju projektus un sniegt atbildīgajām institūcijām priekšlikumus to pilnveidošanai;

18.3. izvērtēt reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sekmējot to savstarpējo saskaņotību un koordināciju ar nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, un sniegt atbildīgajām institūcijām priekšlikumus to pilnveidošanai;

18.4. izskatīt ziņojumus par reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un zemes politikas īstenošanas gaitu, kā arī pārskatus par reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu un sniegt atbildīgajām institūcijām priekšlikumus minēto dokumentu un politiku atbalsta pasākumu pilnveidei, nodrošinot atbalsta pasākumu savstarpējo koordināciju;

18.5. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas attiecas uz reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un zemes politikas jomu.

19. Apakšpadomei ir šādas tiesības:

19.1. pieprasīt un saņemt tās darbībai nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

19.2. pieņemt lēmumus par politikas plānošanas dokumentu, normatīvo aktu un nacionālo pozīciju projektu virzību reģionālās politikas, telpiskās plānošanas politikas un zemes politikas jautājumos izskatīšanai Nacionālajā attīstības padomē;

19.3. organizēt ekspertu darba grupas, lai sagatavotu jautājumus pirms to izskatīšanas apakšpadomes sēdē;

19.4. ja nepieciešams, uzaicināt piedalīties apakšpadomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām citu valsts, pašvaldību un institūciju amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

20. Apakšpadomes priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Priekšsēdētāja vietnieku apakšpadome ievēlē, ja attiecīgo kandidatūru atbalsta vismaz divas trešdaļas no apakšpadomes locekļiem. Apakšpadomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē no plānošanas reģionu vai pašvaldību pārstāvju vidus.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

21. Apakšpadomes sastāvā ir:

21.1. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

21.2. Finanšu ministrijas pārstāvis;

21.3. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis;

21.4. Kultūras ministrijas pārstāvis;

21.5. Labklājības ministrijas pārstāvis;

21.6. Satiksmes ministrijas pārstāvis;

21.7. Veselības ministrijas pārstāvis;

21.8. (svītrots ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176);

21.9. Zemkopības ministrijas pārstāvis;

21.10. Valsts kancelejas pārstāvis;

21.11. Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis;

21.12. Latgales plānošanas reģiona pārstāvis;

21.13. Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis;

21.14. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis;

21.15. Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis;

21.16. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

21.17. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis;

21.18. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis;

21.19. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis;

21.20. Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības pārstāvis.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

22. Institūciju pārstāvjus dalībai apakšpadomē deleģē katras institūcijas vadītājs.

V. Apakšpadomes darba organizācija

23. Apakšpadome uz sēdēm sanāk ne retāk kā četras reizes gadā.

24. Apakšpadomes darbu vada tās priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks. Apakšpadomes priekšsēdētājs:

24.1. sasauc un vada apakšpadomes sēdes;

24.2. apstiprina apakšpadomes sēdes darba kārtību;

24.3. pārstāv apakšpadomi;

24.4. paraksta apakšpadomes lēmumus, apakšpadomes sēžu protokolus un citus dokumentus.

25. Apakšpadomes sēdes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka ierosinājuma vai ja to pieprasa vairāk nekā puse no apakšpadomes locekļiem.

26. Apakšpadomes sēdes ir atklātas. Apakšpadomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās tās priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai apakšpadomes locekļu uzaicināti (pēc saskaņošanas ar apakšpadomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku) institūciju pārstāvji un eksperti.

27. Apakšpadome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 15 padomes locekļu. Ja apakšpadomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties sēdē, attiecīgās institūcijas vadītājs rakstiski pilnvaro piedalīties citu institūcijas pārstāvi.

28. Apakšpadome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ja tos atbalsta vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

29. Apakšpadomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

30. Apakšpadomes sēdes protokolē un tās lēmumus ieraksta protokolā. Protokolā norāda sēdes darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ja kāds apakšpadomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, attiecīgā apakšpadomes locekļa viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta protokolā. Protokolu paraksta apakšpadomes priekšsēdētājs un protokolētājs.

31. Apakšpadomes sekretariāta funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

32. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

32.1. apkopo apakšpadomes locekļu priekšlikumus par sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem un sagatavo apakšpadomes sēžu darba kārtību un attiecīgos sēžu materiālus;

32.2. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms apakšpadomes sēdes visiem tās locekļiem elektroniski nosūta sēdes darba kārtību un ar to saistītos materiālus;

32.3. ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc apakšpadomes sēdes visiem tās locekļiem nosūta sēdes protokolu, kā arī visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām – apakšpadomes lēmumus;

32.4. seko apakšpadomes lēmumu izpildei un regulāri informē apakšpadomes locekļus par lēmumu izpildes statusu;

32.5. nodrošina informācijas un dokumentu apriti starp apakšpadomes locekļiem, valsts pārvaldes institūcijām un citiem iesaistītajiem partneriem;

32.6. regulāri nodrošina informāciju plašsaziņas līdzekļos par apakšpadomes paveikto darbu un plānoto rīcību;

32.7. veic citus uzdevumus, kas saistīti ar apakšpadomes darba lietvedības kārtošanu un materiāltehnisko nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 08.03.2011. noteikumiem Nr.176)

VI. Noslēguma jautājums

33. Atzīt par spēku zaudējušiem:

33.1. Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumus Nr.129 "Nacionālās attīstības padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 32., 96.nr.; 2009, 57.nr.);

33.2. Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.580 "Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 144.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Nacionālās attīstības padomes nolikums Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 830Pieņemts: 07.09.2010.Stājas spēkā: 11.09.2010.Zaudē spēku: 24.01.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 144, 10.09.2010.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
217515
{"selected":{"value":"12.03.2011","content":"<font class='s-1'>12.03.2011.-23.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.03.2011","iso_value":"2011\/03\/12","content":"<font class='s-1'>12.03.2011.-23.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.09.2010","iso_value":"2010\/09\/11","content":"<font class='s-1'>11.09.2010.-11.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.03.2011
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"