Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.873

Rīgā 2005.gada 22.novembrī (prot. Nr.68 3.§)
Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem
Izdoti saskaņā ar Mobilizācijas likuma 9.panta 11.punktu,
11.panta otro un trešo daļu un 12.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību;

1.2. mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību;

1.3. sakarā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī atlīdzības izmaksas kārtību;

1.4. kārtību, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība;

1.5. mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapu paraugus (1., 2. un 3.pielikums).

2. Mobilizācijas pieprasījumus plāno, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu:

2.1. Nacionālos bruņotos spēkus ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami, pildot valsts militārās aizsardzības uz­devumus un sniedzot atbalstu civilajai aizsardzībai;

2.2. mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju un formējumu darbību ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un pa­kalpojumiem.

3. Mobilizācijas pieprasījumus plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Valsts civilās aizsardzības plānu, Valsts katastrofu medicīnas plānu, pašvaldību administratīvās teritorijas civilās aizsardzības pasākumu un katastrofu medicīnas plāniem.

4. Ir šādi mobilizācijas pieprasījumu veidi:

4.1. mobilizācijas pieprasījumi, kas dod uzdevumu Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām (turpmāk — juridiskas personas):

4.1.1. pēc mobilizācijas izsludināšanas ražot noteikta veida preces Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu vajadzībām, kā arī pirmās ne­pieciešamības preces;

4.1.2. pēc mobilizācijas izsludināšanas sniegt noteikta veida pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem;

4.2. mobilizācijas pieprasījumi, kas uzliek par pienākumu juridiskām personām un iedzīvotājiem pēc mobilizācijas izsludināšanas nodot Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu;

4.3. mobilizācijas pieprasījumi, kas uzdod ministriju padotībā esošajām iestādēm, komercsabiedrībām un pašvaldībām veidot mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus.

5. Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida preču ražošanu plāno, ja nav izveidotas šo preču valsts materiālās rezerves un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas rezerves, kā arī nav noslēgti līgumi par šo preču atliktajām piegādēm.

6. Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida pakalpojumu sniegšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem plāno, ja nav iespējams vai nav ekonomiski lietderīgi veidot un pastāvīgi uzturēt Nacionālajos bruņotajos spēkos un valsts civilās aizsardzības sistēmā struktūras nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai valsts apdraudējuma gadījumā.

7. Mobilizācijas pieprasījumus par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi plāno, ja tiek konstatēts, ka esošie dienesti ar to rīcībā esošiem resursiem valsts apdraudējuma gadījumā nespēj pilnā apjomā veikt glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

8. Mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu, īpašumu nopirkt, uzturēt īpašumu valsts materiālajās rezervēs un Nacionālo bruņoto spēku rezervēs.

9. Mobilizācijas pieprasījumus plāno ministrijas, to padotībā esošās institūcijas, pašvaldības, kā arī komercsabiedrības, kurās 51 % un vairāk kapitāldaļu pieder valstij (turpmāk — mobilizācijas pieprasījumu plānotāji), atbilstoši šo noteikumu 3.punktā minētajiem plāniem.

10. Mobilizācijas pieprasījumus juridiskām un fiziskām personām iesniedz mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas posmā.

11. Mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumību nodrošina mobilizācijas pieprasījumu plānotāji šādā kārtībā:

11.1. pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījums noteikts Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai;

11.2. nosaka, vai juridiskās personas darbības profils vai iespējamā pārprofilēšana nodrošina iespēju izpildīt mobilizācijas pieprasījumā noteikto;

11.3. pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījums noteikts atbilstoši šo noteikumu 3.punktā minētajiem plāniem.

II. Mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtība

12. Mobilizācijas pieprasījumus plāno šādā kārtībā:

12.1. nosaka nepieciešamo mobilizācijas resursu apjomu:

12.1.1. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijai;

12.1.2. mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijai;

12.2. izvērtē esošos mobilizācijas resursus.

13. Attiecībā uz preču ražošanu ir šādu veidu mobilizācijas pieprasījumi:

13.1. par pirmās nepieciešamības preču ražošanu;

13.2. par militāra rakstura preču ražošanu;

13.3. par civilās aizsardzības ekipējuma un speciālā aprīkojuma ražošanu;

13.4. par pārtikas preču ražošanu;

13.5. par medikamentu, medicīnisko materiālu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un materiāltehniskā nodrošinājuma ražošanu medicīniskām vajadzībām.

14. Mobilizācijas pieprasījumus par pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču, medikamentu, medicīnisko materiālu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un materiāltehniskā nodrošinājuma ražošanu medicīniskām vajadzībām izstrādā par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

15. Mobilizācijas pieprasījumus par militāra rakstura preču ražošanu:

15.1. plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānā noteikto par Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājumu valsts apdraudējuma situācijās;

15.2. izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

15.3. pārbauda Aizsardzības ministrija, nosakot mobilizācijas pieprasīju­mu atbilstību Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānam, un nosūta par attiecīgo nozari atbildīgajai ministrijai.

16. Mobilizācijas pieprasījumus par civilās aizsardzības ekipējuma un speciālā aprīkojuma ražošanu:

16.1. plāno, pamatojoties uz ministriju apstiprinātajām mobilizējamo ci­vilās aizsardzības formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma normām;

16.2. izstrādā ministriju padotībā esošās iestādes un komercsabiedrības, kurām uzdots veidot mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, un nosūta mobilizācijas pieprasījumus par attiecīgo nozari atbildīgajai ministrijai un izpildītājiem.

17. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ir šādu veidu mobilizācijas pieprasījumi:

17.1. par neatliekamo medicīnisko palīdzību un ārstniecību;

17.2. par pretepidēmijas pasākumiem;

17.3. par transportu un elektroniskajiem sakariem;

17.4. par valsts civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu personāla sadzīves apstākļu un formējumu darbības nodrošināšanu;

17.5. par Nacionālo bruņoto spēku personāla sadzīves apstākļu un vienību darbības nodrošināšanu;

17.6. par būvniecības un citu inženiertehnisko darbu izpildi.

18. Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu var noteikt tikai tādai juridiskai personai, kuras darbības profils vai iespējamā darbības pārprofilēšana ļauj izpildīt mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu.

19. Mobilizācijas pieprasījumus par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi:

19.1. plāno, ņemot vērā ministriju sagatavoto apdraudējumu prognozi, pamatojoties uz Valsts civilās aizsardzības plānu, pašvaldību administratīvās teritorijas civilās aizsardzības pasākumu un objektu civilās aizsardzības pasākumu plāniem;

19.2. nosaka par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija, saskaņojot formējumu skaitu ar Iekšlietu ministriju.

20. Mobilizācijas pieprasījumu izpildi nodrošina ministriju padotībā esošās iestādes, komercsabiedrības un pašvaldības, kurām noteikti mobilizācijas pieprasījumi par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi.

21. Pēc mobilizācijas izsludināšanas Nacionālie bruņotie spēki un mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi var pārņemt turējumā jebkuru īpašumu, izņemot:

21.1. uzņēmumu līdzekļus un ierīces, kas paredzēti Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības, Valsts policijas, Drošības policijas, Satver­smes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un ārstniecības iestāžu, to skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu un citu Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja, uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

21.2. uzņēmumu līdzekļus un ierīces, kas paredzēti mobilizācijas pieprasījumos noteikta veida preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai;

21.3. ārvalstu juridisku un fizisku personu transportlīdzekļus, kamēr šie transport­līdzekļi nav reģistrēti Latvijas Republikā.

22. Mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā pēc mobilizācijas izsludināšanas:

22.1. plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu;

22.2. izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs.

23. Aizsardzības ministrija pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījumi par īpašuma pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā pēc mobilizācijas iz­sludināšanas ir pamatoti.

24. Mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma pārņemšanu mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā:

24.1. plāno, pamatojoties uz mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plāniem;

24.2. izstrādā attiecīgās iestādes, pašvaldības, kā arī komercsabiedrības, kurās 51% un vairāk kapitāldaļu pieder valstij, ja tām uzdots veidot mo­bilizējamos civilās aizsardzības formējumus.

25. Ministrija vai pašvaldība, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījumi par īpašuma pārņemšanu mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā pēc mobilizācijas izsludināšanas ir pamatoti.

26. Mobilizācijas pieprasījumus paraksta:

26.1. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks — mobilizācijas pieprasījumus par militāra rakstura preču ražošanu, noteikta veida pakalpojumu sniegšanu un īpašuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku vienību turējumā;

26.2. mobilizācijas struktūrvienību vadītāji vai attiecīgā ministra pilnvarota persona, ministriju pakļautībā esošo iestāžu vadītāji, pašvaldību vadītāji, kā arī tādu komercsabiedrību vadītāji, kurās 51% un vairāk kapitāldaļu pieder valstij, — mobilizācijas pieprasījumus par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanu, noteikta veida preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem un īpašuma nodošanu mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā.

27. Mobilizācijas pieprasījumus 30 dienu laikā pēc to izstrādes saskaņo ar ministriju, kura atbildīga par attiecīgo nozari.

28. Ja ir vairāki mobilizācijas pieprasījumi par viena uzdevuma izpildi, par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija 21 dienas laikā pēc mobilizācijas pieprasījumu saņemšanas rīko starpministriju sanāksmi mobilizācijas pie­prasījumu saskaņošanai. Ieinteresētās institūcijas sanāksmē vienojas par prioritātēm noteikto mobilizācijas pieprasījumu izpildē.

III. Mobilizācijas pieprasījumu izpildes un izpildes kontroles kārtība

29. Saņemot mobilizācijas pieprasījumu par noteikta veida preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, juridiskas personas:

29.1. mobilizācijas pieprasījumā noteiktajos termiņos veic aprēķinus par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un materiālajiem resursiem mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei pēc mobilizācijas izsludināšanas;

29.2. ja ir notikušas juridiska rakstura izmaiņas vai darbības pār­profilēšana, kas var traucēt mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma iz­pildi, — nekavējoties informē par to iestādi, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu.

30. Lai nodrošinātu mobilizācijas pieprasījumu izpildi, juridiskas personas ar ražošanai nepieciešamo tehnisko un tehnoloģisko dokumentāciju mobilizācijas pieprasījumos noteiktajos termiņos nodrošina:

30.1. Aizsardzības ministrija — militāra rakstura preču ražošanai;

30.2. Iekšlietu ministrija un par attiecīgo nozari atbildīgās ministrijas — civilās aizsardzības ekipējuma un speciālā aprīkojuma ražošanai.

31. Juridisku personu gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu un uzdevuma izpildi pēc mobilizācijas izsludināšanas kontrolē:

31.1. Aizsardzības ministrija — militāra rakstura preču ražošanu un Nacionālo bruņoto spēku nodrošināšanu ar nepieciešamajiem pakalpojumiem;

31.2. Ekonomikas ministrija — nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm un energoresursiem;

31.3. Iekšlietu ministrija un par attiecīgo nozari atbildīgās ministrijas, kā arī pašvaldības — ekipējuma un speciālā inventāra ražošanu mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem un nodrošināšanu ar nepieciešamajiem pakalpojumiem;

31.4. Veselības ministrija:

31.4.1. nodrošinājumu ar zālēm, medicīniskajiem materiāliem, medicīniskajām ierīcēm un precēm, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un apģērbu, laboratoriskajām iekārtām un līdzekļiem klīnisko un vides izmeklējumu veikšanai;

31.4.2. materiāltehnisko nodrošinājumu medicīniskajām vajadzībām;

31.4.3. medicīnisko palīdzību;

31.5. Satiksmes ministrija — nodrošinājumu ar satiksmi, sakariem un elektronisko sakaru tīklu darbību;

31.6. Zemkopības ministrija — nodrošinājumu ar pārtiku.

32. Turējumā nododamā īpašuma īpašnieks, saņemot mobilizācijas pieprasījumu:

32.1. uztur tehniskā kārtībā un lietošanas gatavībā īpašumu, kas norādīts mobilizācijas pieprasījumā;

32.2. informē iestādi vai pašvaldību, kas noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, par izmaiņām saistībā ar īpašuma tehnisko stāvokli vai tiesisko statusu.

33. Īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, nododot īpašumu turējumā pēc mobilizācijas izsludināšanas:

33.1. nogādā turējumā nododamo īpašumu mobilizācijas pieprasījumā noteiktajā vietā un laikā vai arī tur to gatavībā nodošanai turējumā īpašuma atrašanās vietā;

33.2. ir klāt, kad tiek novērtēts turējumā nododamais īpašums un sastādīts protokols par tā pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā;

33.3. nododot īpašumu turējumā, informē par īpašuma tehnisko stāvokli un izmaiņām, kas radušās kopš sākotnējās novērtēšanas.

34. Protokolu par īpašuma pārņemšanu turējumā sastāda Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (priekšnieks) vai tā mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma komandieris, kurš pārņem īpašumu turējumā, un turējumā pārņemamā īpašuma īpašnieks vai tā pilnvarota persona.

35. Protokolu par īpašuma pārņemšanu turējumā sastāda četros eksemplāros, pievieno novērtēšanas dokumentam un izsniedz:

35.1. turējumā pārņemamā īpašuma īpašniekam;

35.2. Nacionālo bruņoto spēku vienības komandierim (priekšniekam) vai tā mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma komandierim, kurš pārņem īpašumu turējumā;

35.3. Aizsardzības ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, vai attiecīgajai iestādei, kas veido mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus;

35.4. institūcijai, kas izmaksā zaudējumu atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 56.punktam.

36. Ja turējumā pārņemtais īpašums vairs nav nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu uzdevumu izpildei, kā arī ja tiek izsludināta demobilizācija:

36.1. īpašumu atdod tā īpašniekam;

36.2. īpašnieka klātbūtnē sastāda protokolu par īpašuma novērtēšanu, amortizāciju un atdošanu;

36.3. ja nepieciešams, salabo īpašumu vai veic tehnisko apkopi. Īpa­šumu labo vai tā tehnisko apkopi veic personāls, kas apmācīts izpildāmajiem darbiem atbilstošā profesijā.

37. Protokolu par īpašuma novērtēšanu, amortizāciju un atdošanu sastāda novērtēšanas eksperts vai novērtēšanas komisija. Protokola sastādīšanā piedalās īpašnieks vai tā pilnvarotā persona un Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (priekšnieks) vai tā mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma komandieris, kura turējumā atradās īpašums.

38. Protokolu par īpašuma novērtēšanu, amortizāciju un atdošanu sastāda čet­ros eksemplāros, kas paredzēti:

38.1. īpašuma īpašniekam;

38.2. Nacionālo bruņoto spēku vienības komandierim (priekšniekam) vai tā mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma komandierim, kurš atdod turējumā pārņemto īpašumu;

38.3. Aizsardzības ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, vai attiecīgajai iestādei, kas veidoja mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu;

38.4. institūcijai, kas izmaksā zaudējumu atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 56.punktam.

39. Aizsardzības ministrija kontrolē mobilizācijas pieprasījumu par īpa­šuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā pēc mobilizācijas izslu­dināšanas izpildi un īpašuma atdošanu īpašniekam pēc demobilizācijas izsludināšanas.

40. Iekšlietu ministrija un iestādes un pašvaldības, kuras noteikušas mobilizācijas pieprasījumus, kontrolē mobilizācijas pieprasījumu par īpašuma nodošanu mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā pēc mobilizācijas iz­sludināšanas izpildi un īpašuma atdošanu īpašniekam pēc de­mobilizācijas izsludināšanas.

IV. Sakarā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī atlīdzības izmaksas kārtība

41. Katrai juridiskajai personai, kas pilda mobilizācijas pieprasījumu par noteikta veida preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par izdevumiem un zaudējumiem, kas radušies:

41.1. veicot sagatavošanas darbus mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei;

41.2. izpildot mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu pēc mo­bilizācijas izsludināšanas.

42. Juridiskā persona, kura ir saņēmusi mobilizācijas pieprasījumu, aprēķina iespējamos zaudējumus saistībā ar sagatavošanas darbu veikšanu mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei un mobilizācijas pieprasījuma izpildi.

43. Institūcija, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, pieaicina novērtēšanas ekspertus vai izveido novērtēšanas komisijas juridiskās personas veikto iespējamo izdevumu aprēķinu atbilstības un precizitātes novērtēšanai.

44. Par katru mobilizācijas pieprasījumu, ko saņēmusi juridiskā persona, izdod novērtēšanas dokumentu, kurā norāda:

44.1. ekspertu vai komisiju, kura veikusi novērtēšanu;

44.2. tās juridiskās personas rekvizītus, kurai noteikts mobilizācijas pieprasījums;

44.3. mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu;

44.4. tās juridiskās personas, kurai noteikts mobilizācijas pieprasījums, darbības profila vai iespējamās pārprofilēšanas atbilstību mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei;

44.5. izdevumus sagatavošanas darbiem mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei, izdevumu tāmi;

44.6. izdevumu tāmi mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

45. Novērtēšanas dokumentu par juridiskās personas izdevumiem saistībā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi sagatavo trijos eksemplāros un izsniedz:

45.1. juridiskajai personai, kurai noteikts mobilizācijas pieprasījums;

45.2. institūcijai, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu;

45.3. izvērtēšanas ekspertam vai komisijai.

46. Katrai fiziskajai un juridiskai personai, kuras īpašums atbilstoši mobilizācijas pieprasījumam nodots turējumā, ir tiesības saņemt:

46.1. atlīdzību par īpašuma izmantošanu;

46.2. atlīdzību par izmaksām, kas radušās saistībā ar īpašuma nodošanu un saņemšanu;

46.3. atlīdzību par īpašuma vērtības samazināšanos vai īpašuma vērtības pilnīgu zaudējumu.

47. Lai noteiktu mobilizācijas pieprasījuma izpildes dēļ radušos izdevumu un zaudējumu novērtējuma summu saistībā ar īpašuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā, veic šādas darbības:

47.1. turējumā pārņemamā īpašuma sākotnējā novērtēšana;

47.2. turējumā pārņemamā īpašuma novērtēšana, to pārņemot turējumā;

47.3. īpašuma vērtības norakstīšana, to atdodot atpakaļ tā īpašniekam.

48. Institūcija, kura pārņēmusi īpašumu turējumā, pieaicina novērtēšanas ekspertus vai izveido novērtēšanas komisijas, kuras novērtē zaudējumus.

49. Veicot novērtēšanu, par katru Nacionālo bruņoto spēku vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā nododamo īpašumu izsniedz novērtējuma dokumentu. Dokumentā norāda:

49.1. ekspertu vai novērtēšanas komisiju, kura veikusi novērtēšanu;

49.2. Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu, kurš pārņem īpašumu turējumā;

49.3. īpašuma īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi;

49.4. visus īpašuma identificēšanai nepieciešamos datus;

49.5. novērtējuma summu;

49.6. atmaksas veidu.

50. Novērtēšanas dokumentu sagatavo četros eksemplāros, kurus izsniedz:

50.1. turējumā pārņemtā īpašuma īpašniekam;

50.2. Nacionālo bruņoto spēku vienības komandierim (priekšniekam) vai tā mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma komandierim, kurš pārņem īpašumu turējumā;

50.3. Aizsardzības ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, vai attiecīgajai iestādei, pašvaldībai, kas veido mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus;

50.4. institūcijai, kura izmaksā zaudējumu atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 56.punktam.

51. Par novērtēšanas ekspertu vai novērtēšanas komisijas locekli var kļūt tikai novērtējamā objekta specifikai atbilstošā jomā sertificēts eksperts.

52. Novērtēšanas eksperts vai novērtēšanas komisijas loceklis nevar piedalīties tāda turējumā pārņemamā īpašuma novērtēšanā, kas pieder viņam, viņa ģimenes loceklim, kā arī viņa vai viņa ģimenes locekļa darba devējam.

53. Īpašuma vērtības samazināšanos laikā, kamēr īpašums atradies Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā, novērtēšanas eksperts vai novērtēšanas komisija atzīmē atsevišķā protokolā. Protokolu pievieno novērtēšanas dokumentam.

54. Par turējumā pārņemtā īpašuma vērtības samazināšanos laikā, kamēr tas atradies Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā, īpašnieks pēc īpašuma atdošanas saņem zaudējumu atlīdzību. Īpašuma pilnīga zaudējuma gadījumā var noteikt, ka zaudēto īpašumu atlīdzina, piešķirot citu īpašumu.

55. Zaudējumu atlīdzību:

55.1. pamatojoties uz novērtēšanas dokumentiem, aprēķina iestāde vai pašvaldība, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu;

55.2. izmaksā pēc demobilizācijas izsludināšanas un īpašuma atdošanas.

56. Iestāde, kura noteikusi mobilizācijas pieprasījumu, izmaksā zaudējumu atlīdzību ne vēlāk kā 30 dienas pēc demobilizācijas — atkarībā no valsts rīcībā esošo budžeta līdzekļu apmēra.

57. 30 dienu laikā pēc īpašuma saņemšanas īpašnieks iestādē, kura noteikusi attiecīgo mobilizācijas pieprasījumu un izmaksā zaudējumu atlīdzību, var apstrīdēt:

57.1. noteikto zaudējumu atlīdzības summu;

57.2. īpašuma pilnīga zaudējuma gadījumā — lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, piešķirot citu īpašumu;

57.3. atvilkumus, pamatojoties uz īpašuma vērtības palielināšanos laikā, kamēr tas atradās Nacionālo bruņoto spēku vienību vai mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā;

57.4. noraidīto prasību maksāt zaudējumu atlīdzību par trūkumiem, kas konstatēti tikai pēc īpašuma atdošanas.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.873

01.JPG (70533 bytes)

02.JPG (11829 bytes)

Aizsardzības ministrs E.Repše
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.873
03.JPG (73803 bytes)
Aizsardzības ministrs E.Repše
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.873
04.JPG (61292 bytes)
Aizsardzības ministrs E.Repše
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 873Pieņemts: 22.11.2005.Stājas spēkā: 26.11.2005. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 189 (3347), 25.11.2005.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
122116
26.11.2005
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)