Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.725

Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 14.§)
Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 15.panta sesto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (turpmāk – transportlīdzekļi) pārbūve, prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām (turpmāk – ekspertīzes akts).

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē.

3. Par transportlīdzekļa pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu vai iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras dēļ mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri (1.pielikums).

4. Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata:

4.1. līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa un tā paša veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja, mainot motoru, netiek mainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora maiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti;

4.2. pēc 2001.gada 1.janvāra izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tā paša transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas motoru;

4.3. vinču uzstādīšanu vai demontāžu;

4.4. līdz 2004.gada 1.septembrim izgatavotam transportlīdzeklim – kravas liftu un paceļamo bortu uzstādīšanu vai demontāžu;

4.5. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atvienošanu;

4.6. sakabes ierīces (izņemot seglu ierīci) uzstādīšanu vai demontāžu;

4.7. automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas aprīkoti ar stūres pastiprinātāju, – stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu;

4.8. gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga lietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm;

4.9. papildu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām;

4.10. sēdekļu maiņu pret citas trans-portlīdzekļa markas un modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājumu vietas;

4.11. priekšējo, sānu un pakaļējo dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu vai demontāžu;

4.12. sēdvietu īslaicīgu demontāžu, nedemontējot to stiprinājuma vietas;

4.13. tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei;

4.14. gaisa aptecētāju (spoileru, anti-spārnu) uzstādīšanu (demontāžu);

4.15. logu pārklāšanu ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām.

II. Pārbūves veidi un to iedalījums

5. Pieļaujamie transportlīdzekļa pārbūves veidi iedalāmi trijās kategorijās:

5.1. pirmās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu;

5.2. otrās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu;

5.3. trešās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa sērijveida pārbūve, kuru veic komercsabiedrība (uzņēmējsabiedrība), kas tirgū to piedāvā kā pakalpojumu (turpmāk – pārbūves uzņēmums).

6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi minēti šo noteikumu 2.pielikumā.

7. Pārbūves veidi, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, tiek uzskatīti par otrās kategorijas pārbūvi.

8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūvi veic sērijveidā, tā uzskatāma par trešās kategorijas pārbūvi.

III. Aizliegtie pārbūves veidi

9. Vieglajam automobilim (izņemot sporta automobiļus) aizliegts:

9.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu;

9.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);

9.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;

9.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas vai tās pašas markas cita modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs);

9.5. uzstādīt cita modeļa rāmi;

9.6. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi (virsbūves tips atbilst valsts standartam LVS 87 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas”);

9.7. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);

9.8. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;

9.9. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā).

10. Sporta automobiļiem aizliegts veikt tādas izmaiņas automobiļa konstrukcijā, kuras nepieļauj attiecīgās klases sporta automobiļu tehniskie noteikumi vai kuras nav paredzētas sporta automobiļa homologācijas dokumentos.

11. Kravas automobilim aizliegts:

11.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu;

11.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);

11.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;

11.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);

11.5. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);

11.6. uzstādīt citas markas kabīni;

11.7. uzstādīt citas markas rāmi;

11.8. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi;

11.9. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;

11.10. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);

11.11. uzstādīt citas markas stūres ratu;

11.12. mainīt asu un riteņu skaitu;

11.13. veikt izmaiņas sakabes (arī seglu) ierīces konstrukcijā;

11.14. pielāgot vadītājam invalīdam;

11.15. vienlaikus veikt kabīnes un rāmja maiņu;

11.16. pagarināt rāmi, ja iepriekš rāmis ticis saīsināts.

12. Autobusam aizliegts:

12.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu;

12.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);

12.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;

12.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);

12.5. uzstādīt citas markas vai tās pašas markas cita modeļa virsbūvi;

12.6. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);

12.7. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;

12.8. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);

12.9. uzstādīt citas markas stūres ratu;

12.10. mainīt asu un riteņu skaitu;

12.11. likvidēt (piemēram, aizmetināt) durvis, logus, avārijas izejas. Šī prasība neattiecas uz pakaļējo logu;

12.12. pielāgot vadītājam invalīdam.

13. Piekabei (puspiekabei) aizliegts:

13.1. veikt izmaiņas sakabes ierīces konstrukcijā;

13.2. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);

13.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;

13.4. uzstādīt degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);

13.5. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;

13.6. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas kategorijas transportlīdzekļa tiltus ar neatbilstošu tehniski pieļaujamo maksimālo slodzi uz ass;

13.7. uzstādīt citas markas rāmi;

13.8. palielināt asu un riteņu skaitu.

14. Mopēdam, motociklam, triciklam (kvadriciklam) aizliegts:

14.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi;

14.2. veikt izmaiņas rāmja konstrukcijā;

14.3. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu;

14.4. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot priekšējās dakšas vai pakaļējā riteņa maiņu komplektā ar bremžu iekārtu);

14.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē;

14.6. uzstādīt automobiļa riteņus;

14.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri;

14.8. uzstādīt pašizgatavotus sēdekļus;

14.9. uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēja caurules;

14.10. mainīt stūres ģeometriju;

14.11. mainīt kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu.

IV. Pirmās un otrās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība

15. Pirmās un otrās kategorijas pārbūvi atļauts veikt tikai Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim (izņemot gadījumu, ja pārbūvi veic attiecīgās markas transport-līdzekļu izgatavotāju pilnvarotie pārstāvji Latvijā vai ja transportlīdzekli pielāgo labās puses kustībai vai vadītājam invalīdam).

16. Pārbūvi (izņemot virsbūves maiņu) transportlīdzekļa pārbūvētājs var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms virsbūves maiņas transportlīdzekļa pārbūvētājs izvēlēto pārbūvi saskaņo šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā. Lai pārliecinātos par izvēlētās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs pirms transportlīdzekļa pārbūves izvēlēto pārbūvi var saskaņot arī citos gadījumos.

17. Pārbūves saskaņošanu veic arī tad, ja pārbūvējot var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs.

18. Pārbūves saskaņošanu veic jebkurā šim nolūkam paredzētā un transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā (turpmāk – tehniskās apskates stacija).

19. Pirms otrās kategorijas pārbūves uzsākšanas transportlīdzekļa pārbūvētājs šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā pārbūves tehnisko projektu un saskaņo to Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD).

20. Transportlīdzekļa pārbūvi veic saskaņā ar būtiskajām tehniskajām prasībām transportlīdzekļu pārbūvei (3.pielikums), bet otrās kategorijas pārbūvi – arī saskaņā ar CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu.

21. Pēc pārbūves transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda pārbūvēto transportlīdzekli tehniskajai ekspertīzei, lai saņemtu atzinumu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām.

22. Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors) tehniskās apskates stacijā.

23. Pēc tehniskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi ne vēlāk kā piecu dienu laikā reģistrē CSDD.

24. Ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai vadītājam invalīdam speciāli paredzētā vadības sistēma, veikto pārbūvi reģistrē bez ekspertīzes veikšanas un ekspertīzes akta iesniegšanas.

25. Reģistrējot pārbūvi, CSDD transportlīdzekļu un vadītāju valsts reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā sadaļā “Tips” norāda veiktajai pārbūvei atbilstošu kodu (4.pielikums).

V. Transportlīdzekļa pārbūves saskaņošana

26. Pārbūvi saskaņo šādā kārtībā:

26.1. transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi;

26.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi (5.pielikums);

26.3. pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves iesniegumā sniedz atzinumu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras transportlīdzekļa pārbūvētājam jāievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi.

27. Attiecībā uz virsbūves maiņu inspektors pārbūvi nesaskaņo, ja:

27.1. pārbūves saskaņošanai uzrādīts nenokomplektēts automobilis (tam demontētas galvenās iekārtas vai agregāti (motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta));

27.2. pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādi bojāti, ka automobilis, veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams.

28. Pārbūvi, kuras dēļ var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs, inspektors saskaņo tikai tad, ja pārbūvi nav iespējams veikt bez transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura bojāšanas vai likvidēšanas.

VI. Pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana un saskaņošana

29. Transportlīdzekļa pārbūvētājs, izstrādājot pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļauj šādas sadaļas:

29.1. aprakstošo daļu, kurā ietver pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu;

29.2. konstruktīvo daļu, kurā ietver pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumus;

29.3. aprēķinu daļu, kurā ietver galveno konstruktīvo risinājumu stiprības un slodzes aprēķinus;

29.4. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu, kurā ietver šo noteikumu 1.pielikumā minētos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus pirms un pēc pārbūves. Pārbūves tehniskajā projektā konstruktīvo un aprēķinu daļu var neiekļaut gadījumā, ja pārbūvē izmanto izgatavotāja paredzētos mezglus un agregātus un tie tiek uzstādīti transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās, kā arī citos pamatotos gadījumos, to iepriekš saskaņojot CSDD.

30. Transportlīdzekļa pārbūvētājs saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehnisko projektu (trīs eksemplārus) un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu.

31. CSDD reģistrē iesniegto pārbūves tehnisko projektu, izvērtē to un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu. Tehniskais projekts netiek saskaņots, ja tas neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām.

32. Ja CSDD rodas šaubas par to, vai plānotā pārbūve atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, CSDD ir tiesīga pieprasīt pārbūves tehniskā projekta iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Latvijā, vai ar sertificēšanas institūciju, kas sertificējusi transportlīdzekli vai tā attiecīgo sistēmu, mezglu vai agregātu.

33. Ja pārbūvē transportlīdzeklim veikta rāmja vai svarīgu mezglu metināšana, CSDD ir tiesīga pieprasīt veikt metināto šuvju pārbaudi attiecīgā testēšanas laboratorijā.

34. Pēc saskaņošanas vienu pārbūves tehniskā projekta eksemplāru nodod glabāšanā CSDD arhīvā, bet pārējos divus – transportlīdzekļa pārbūvētājam.

VII. Tehniskās ekspertīzes veikšana

35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu. Ja transportlīdzeklim veikta virsbūves maiņa, transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda arī pārbūves iesniegumu un uzstādītās virsbūves uzskaites tehniskos datus apliecinošu dokumentu. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, transportlīdzekļa pārbūvētājs iesniedz arī CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu.

36. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos:

36.1. likvidēts šasijas (identifikācijas) numurs vai veikta virsbūves maiņa bez pārbūves saskaņošanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

36.2. pārbūve nav veikta saskaņā ar pārbūves saskaņošanas iesniegumā norādīto pārbūves veidu un noteiktajām tehniskajām prasībām.

37. Pēc dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas pārbūvēto transportlīdzekli transportlīdzekļa pārbūvētājs nodod inspektoram tehniskās ekspertīzes veikšanai.

38. Transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi inspektors sāk ar uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs tiek konstatētas viltojuma pazīmes, inspektors rīkojas saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas starpresoru vienošanos.

39. Pēc uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, lai izvērtētu tā atbilstību šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām un pārbūves tehniskajam projektam (ja veikta otrās kategorijas pārbūve).

40. Pēc transportlīdzekļa tehniskās kontroles inspektors noformē transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu (6.pielikums), kurā norāda mainītos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus, un sniedz atzinumu par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām un CSDD saskaņotajam pārbūves tehniskajam projektam (ja veikta otrās kategorijas pārbūve).

41. Transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu inspektors paraksta, apliecina ar personīgo spiedogu un nodod transportlīdzekļa pārbūvētājam. Tehniskās ekspertīzes veikšanai iesniegto pārbūves tehnisko projektu uzglabā tehniskās ekspertīzes veikšanas vietā.

42. Ja, veicot tehnisko ekspertīzi pēc virsbūves maiņas, inspektors konstatē, ka virsbūves maiņa faktiski nav veikta un ekspertīzei tiek uzrādīts cits automobilis, tiek uzskatīts, ka pārbūve nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs.

43. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, inspektors kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā izsniedz arī izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu.

44. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs, inspektors pamato lēmumu, tehniskās ekspertīzes aktā norāda tā iemeslu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem.

45. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors ir konstatējis neatbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs to novērš un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai.

46. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors konstatē atkāpes no pārbūves tehniskā projekta, transportlīdzekļa pārbūvētājs tās novērš vai izdara attiecīgas izmaiņas pārbūves tehniskajā projektā, saskaņo tās CSDD un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai.

VIII. Trešās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība

47. Pirms transportlīdzekļu sērijveida pārbūves uzsākšanas pārbūves uzņēmums šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā, saskaņo un reģistrē transportlīdzekļu pārbūves tehniskos noteikumus.

48. Katra transportlīdzekļa pārbūvi pārbūves uzņēmums veic saskaņā ar pārbūves tehniskajiem noteikumiem un apliecina to ar sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu (turpmāk – atbilstības apliecinājums) (7.pielikums).

49. Atbilstības apliecinājumu veidlapas pārbūves uzņēmums saņem CSDD, pirms tam iesniedzot CSDD pilnvaru, kurā norādīts to personu vārds, uzvārds un amats, kuras būs tiesīgas parakstīt atbilstības apliecinājumus, kā arī minēto personu parakstu paraugus.

50. Atbilstības apliecinājumu pārbūves uzņēmums aizpilda trijos eksemplāros. Pirmo eksemplāru izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam), lai transportlīdzekļa pārbūvi reģistrētu CSDD, otru eksemplāru nodod CSDD, bet trešais eksemplārs paliek pārbūves uzņēmumam glabāšanai arhīvā.

51. Piecu dienu laikā pēc atbilstības apliecinājuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi reģistrē CSDD.

IX. Pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšana, saskaņošana un reģistrēšana

52. Pirms pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšanas pārbūves uzņēmums izstrādā pārbūves tehnisko projektu, veic transportlīdzekļa eksperimentālā parauga pārbūvi un izmēģinājumus. Izmēģinājumus veic pārbūves uzņēmuma izveidota komisija, kuras sastāvā iekļauts CSDD pārstāvis. Pieņemšanas izmēģinājumu laikā komisija pārbauda pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko datu atbilstību izstrādātajam tehniskajam projektam un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. Pieņemšanas izmēģinājumu rezultātus komisija noformē izmēģinājumu protokolā.

53. Pēc pieņemšanas izmēģinājumiem pārbūves uzņēmums izstrādā pārbūves tehniskos noteikumus. Pārbūves tehniskajos noteikumos iekļauj šādas sadaļas:

53.1. “Ievads”. Šajā sadaļā ietver transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojumu;

53.2. “Tehniskās prasības”. Šajā sadaļā norāda pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumus šādās apakšsadaļās:

53.2.1. “Pamatparametri un izmēri”. Šajā apakšsadaļā norāda pārbūves galvenos parametrus, gabarītu un montāžas izmērus vai sniedz atsauci uz pārbūves konstruktoru izstrādāto dokumentāciju;

53.2.2. “Raksturojumi”. Šajā apakšsadaļā norāda galveno ekspluatācijas parametru rakturlielumus;

53.2.3. “Komplektācija”. Šajā apakšsadaļā ietver komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījumu;

53.2.4. “Marķēšana”. Šajā apakšsadaļā norāda transportlīdzekļu marķēšanas nosacījumus atbilstoši valsts standarta LVS 88 “Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām;

53.3. “Pieņemšanas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma tehniskās kontroles dienesta veiktās pārbūves kontroles kārtību un nosacījumus;

53.4. “Kontroles metodes”. Šajā sadaļā norāda sadaļā “Tehniskie noteikumi” minēto parametru, izmēru, raksturojumu un normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumentus;

53.5. “Ekspluatācijas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda ekspluatācijas nosacījumus, tehniskās apkopes periodiskumu un materiālus;

53.6. “Pārbūves uzņēmuma garantijas”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma garantijas nosacījumus.

54. Pārbūves uzņēmums saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehniskos noteikumus (trīs eksemplārus) un pārbūvētā transportlīdzekļa pieņemšanas izmēģinājumu protokolu.

55. CSDD izvērtē iesniegtos pārbūves tehniskos noteikumus, pārliecinās, vai pārbūves uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu efektīvu pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstības kontroli pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Lēmumu par pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu CSDD pieņem 15 dienu laikā. Tehniskie noteikumi netiek saskaņoti, ja tie izstrādāti nekvalitatīvi vai ja tehniskajos noteikumos norādītais pārbūves tehniskais risinājums neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām.

56. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD vienu no pārbūves tehnisko noteikumu eksemplāriem pārbūves uzņēmums nodod CSDD glabāšanai arhīvā.

X. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontrole

57. Lai nodrošinātu tehniskās ekspertīzes procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD veic tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroli.

58. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroles ietvaros transportlīdzekli tehniskās apskates stacijā var pakļaut atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas.

XI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana un tās kontrole

59. Pārbūves uzņēmums pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD:

59.1. nodrošina katra pašu pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām;

59.2. veic paškontroli transportlīdzekļu pārbūves procesā;

59.3. nodrošina veikto pārbaužu rezultātu uzskaiti (fiksējot laiku, vietu un konstatētos trūkumus) un pieejamību CSDD pēc tās pieprasījuma vismaz triju gadu laikā.

60. Pārbūvēto un pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām CSDD pārbauda, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, – izvēloties paraugus, kuru atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām pārbauda pārbūves uzņēmumā vai tehniskās apskates stacijā.

61. Ja CSDD konstatē pārbūvētā transportlīdzekļa neatbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām vai šo noteikumu prasībām, tad atkarībā no neatbilstības veida CSDD veic kādu no šādām darbībām:

61.1. izsaka brīdinājumu pārbūves uzņēmumam un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;

61.2. atzīst par nederīgiem izsniegtos transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus;

61.3. CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus atzīst par nederīgiem līdz brīdim, kad novērsta neatbilstība šo noteikumu prasībām;

61.4. anulē CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus.

XII. Rīcība strīda gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

62. Noteikumos neatrunātos gadījumos jautājumus par transportlīdzekļa pārbūvi izskata un lēmumu pieņem CSDD saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

63. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājs nepiekrīt transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtējumam, tas iesniedz CSDD iesniegumu ar tehniska rakstura domstarpību detalizētu izklāstu.

64. CSDD triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski informē iesniedzēju par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku.

65. Atkārtotu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanu veic satiksmes ministra apstiprināta komisija (turpmāk – komisija). Minētās komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes un CSDD.

66. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanai jebkādu remontdarbu komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta.

67. Ja atkārtotajā transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanā tiek konstatēts, ka veikti remontdarbi, vai ja iesnieguma iesniedzējs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz to, paliek spēkā iepriekš piešķirtais trans-portlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums.

68. CSDD lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai pārbūves noteikumu saskaņošanu var apstrīdēt komisijā saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

69. Komisijas atzinumu var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Transportlīdzekļu uzskaites tehniskie dati un konstruktīvie parametri

Nr.
p.k.

Tipa apstiprinājumu datu bāzes kods

Nosaukums

1.

0.4.

Transportlīdzekļa kategorija

2.

0.5.

Transportlīdzekļa tips

3.

1.3.

Asu un riteņu skaits

4.

2.1.

Garenbāze, mm

5.

2.4.2.1.

Garums, mm

6.

2.4.2.2.

Platums, mm

7.

2.4.2.3.

Augstums, mm

8.

2.6.

Pašmasa, kg

9.

2.8.

Pilna masa, kg

10.

2.8.1

Pilnās masas sadalījums pa asīm, kg

11.

3.2.1.1.

Motora darbības princips

12.

3.2.1.2.

Cilindru skaits un izvietojums

13.

3.2.1.3.

Motora darba tilpums, cm3

14.

3.2.1.7.

Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW

15.

3.2.1.8.

Motora maksimālais lietderīgais griezes moments, Nm

16.

3.2.2.

Degvielas veids

17.

3.2.3.1.1.

Degvielas tvertņu skaits

18.

8.5.

ABS (ir/nav)

19.

9.1.

Virsbūves tips

20.

9.10.3.1.

Sēdvietu skaits

21.

11.1.

Sakabes ierīču klase un tips

22.

13.1.

Autobusa klase

23.

13.2.

Stāvvietu skaits

24.

13.3.

Pasažieru un apkalpes locekļu sēdvietu skaits

25.

13.4.

Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai izmantojamo durvju skaits

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Pirmās kategorijas pārbūves veidi

1.tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim

Nr.
p.k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Vieglais pasažieru automobilis

Plašlietojuma vieglais automobilis

Speciālais vieglais automobilis

1.

Pārbūve par kravas furgonu


X

X

2.

Pārbūve par katafalkautomobili


X

X

3.

Pielāgošana labās puses kustībai

X

X

X

4.

Pielāgošana vadītājam invalīdam/aprīkojuma demontāža

X

X


5.

Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita varianta (versijas) motoru

X

X

X

6.

Virsbūves maiņa

X

X

X

7.

Rāmja maiņa

X

X

X

8.

Jebkura pieļaujamā pārbūve sporta automobilim

X

X


Apzīmējums.

X – pārbūve pieļaujama.

2.tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim

Nr.
p.k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Kravas šasija

Kravas transporta automobilis

Kravas seglu vilcējs

Universālais kravas automobilis

Speciālais kravas automobilis

1.

Pārbūve par kravas šasiju

X

X

X

X

X

2.

Pārbūve par kravas kasti

X

X

X

X

X

3.

Pārbūve par kravas furgonu

X

X

X

X

X

4.

Pārbūve par kravas cisternu

X

X

X

X

X

5.

Pārbūve par kravas platformu

X

X

X

X

X

6.

Kabīnes maiņa

X

X

X

X

X

7.

Rāmja maiņa

X

X

X

X

X

8.

Virsbūves maiņa


X

X


X

9.

Kabīnes uzstādīšana

X

X

X

X

X

10.

Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta (versijas) motoru

X

X

X

X

X

11.

Degvielas tvertnes maiņa

X

X

X

X

X

12.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana/demontāža

X

X

X

X

X

13.

Hidromanipulatora demontāža

X

X

X

X

X

Apzīmējums.

X – pārbūve pieļaujama.

3.tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi autobusam

Nr.
p.k.

Transportlīdzekļa tips/pārbūves veids

Pasažieru
autobuss

Speciālais autobuss

1.

Pārbūve par kravas furgonu

X

X

2.

Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili (sēdvietu demontāža)

X

X

3.

Pārbūve par katafalkautobusu

X

X

4.

Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta (versijas) motoru

X

X

5.

Virsbūves maiņa

X

X

6.

Rāmja maiņa

X

X

Apzīmējums.

X – pārbūve pieļaujama.

4.tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)

Nr.
p.k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Piekabe (puspiekabe)–šasija

Transporta piekabe (puspiekabe)

Universālā piekabe (puspiekabe)

Speciālā piekabe (puspiekabe)

1.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) kravas kasti

X

X

X

X

2.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) furgonu

X

X

X

X

3.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) cisternu

X

X

X

X

4.

Pārbūve par piekabi (puspiekabi) platformu

X

X

X

X

5.

Rāmja maiņa

X

X

X

X

Apzīmējums.

X – pārbūve pieļaujama.

5.tabula

Pirmās kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem (kvadricikliem)

Nr.
p.k.

Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids

Mopēds

Motocikls

Tricikls, kvadricikls

1.

Motora maiņa

X

X

X

2.

Rāmja maiņa

X

X

X

3.

Blakusvāģa uzstādīšana


X


Apzīmējums.

X – pārbūve pieļaujama.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei

Nr.
p.k.

Prasības

1

2

1.

Vispārīgās prasības

1.1.

Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus

1.2.

Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem un transport-līdzekļiem, kas pārbūvēti nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai

1.3.

Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo masu;

2) Ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai

1.4.

Vieglajam automobilim pilna masa pēc pārbūves netiek mainīta, izņemot gadījumus, ja pārbūvējot ir uzstādīta virsbūve, uz kuras transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas. Šādos gadījumos par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē.

Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka, transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) automobiļa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90 % no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3

1.5.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilna masa, veicot pirmās kategorijas pārbūvi, netiek mainīta.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, par kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnu masu tiek uzskatīta saskaņotajā pārbūves tehniskajā projektā norādītā pilnā masa pēc transportlīdzekļa pārbūves.

Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka, transportlīdzekli nosverot.

Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:

1) kravas automobiļa vai autobusa masa;

2) vadītāja masa (75 kg);

3) dzesēšanas šķidruma masa;

4) eļļu masa;

5) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90 % no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

6) instrumentu komplekta masa;

7) rezerves riteņa(-u) masa.

Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:

1) piekabes (puspiekabes) masa;

2) degvielas masa* (degvielai jābūt piepildītai 90 % no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

3) instrumentu komplekta masa;

4) rezerves riteņa(-u) masa.

Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3

1.6.

Ar pilnu masu slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass slodzi

1.7.

Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no automobiļa pašmasas

1.8.

Transportlīdzekļa pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vietai jāatbilst šādām prasībām:

1) reģistrācijas numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no trans-portlīdzekļa simetrijas plaknes;

2) reģistrācijas numura zīmes kreisā mala nedrīkst atrasties pa kreisi no plaknes, kas skar vistālāk izvirzīto transportlīdzekļa sānu punktu kreisajā pusē;

3) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3 m, bet augšējā mala nedrīkst atrasties augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, reģistrācijas numura zīme jānovieto iespējami tuvāk norādītajam augstumam, bet ne augstāk par 2 m no ceļa virsmas;

Piezīme. Reģistrācijas numura zīmes augstums virs ceļa virsmas jāmēra

nenoslogotam transportlīdzeklim.

4) reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un tās augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas;

5) reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai telpā, kuru norobežo četras plaknes:

a) divas vertikālās plaknes, kuras vērstas uz abām pusēm 30° leņķī pret trans-portlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes sānu malas;

b) viena horizontāla plakne, kura vērsta uz augšu 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes augšējo malu;

c) viena horizontāla plakne, kura vērsta uz leju 15° leņķī pret transportlīdzekļa garenasi un skar reģistrācijas numura zīmes apakšējo malu, ja reģistrācijas numura zīmes augšmala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas

1.9.

Gaismas ierīcēm jābūt uzstādītām atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” (turpmāk – tehniskās apskates noteikumi) pielikuma I nodaļā noteiktajām prasībām

1.10.

Transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, jāatbilst šādām prasībām:

1) kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, un piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, jābūt aprīkotām ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, ja nenoslogota transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums virs zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, ņem vērā platāko) vairāk kā par 100 mm katrā pusē, turklāt šis nosacījums ir spēkā vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes. Pakaļējām drošības konstrukcijām jāatbilst tehniskās apskates noteikumu pielikuma I nodaļā noteiktajām prasībām;

2) kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, un piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, jābūt aprīkotām ar sānu drošības konstrukcijām, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. Sānu drošības konstrukcijām jāatbilst tehniskās apskates noteikumu pielikuma I nodaļā noteiktajām prasībām;

3) kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7500 kg, un piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, jābūt aprīkotām ar dubļusargiem. Dubļusargiem jāatbilst tehniskās apskates noteikumu pielikuma I nodaļā noteiktajām prasībām

1.11.

Transportlīdzeklim nomainīto vai uzstādīto agregātu, mezglu, sistēmu un iekārtu tehniskajam stāvoklim jāatbilst tehniskās apskates noteikumiem

1.12.

Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87

“Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” prasībām

2.

Kabīnes uzstādīšana

2.1.

Kravas automobilim oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita modeļa kabīni

2.2.

Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi

3.

Motora maiņa

3.1.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001.gada 1.janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas, un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta citas versijas motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi.

Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

3.2.

Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti

3.3.

Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts

3.4.

Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V)

3.5.

Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums

3.6.

Ja automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē

3.7.

Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība

3.8.

Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība

3.9.

Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai

3.10.

Ja, mainot motoru, tas netiek mainīts kopā ar pārnesumu kārbu, motora un pārnesumu kārbas savienošanai atļauts izmantot speciālu savienojošo atloku. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusā

3.11.

Mainot motoru, aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu

4.

Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana

4.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

4.2.

Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2.

Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja, elastīgie savienojumi nav nepieciešami, un ir pieļaujami nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa automobiļa rāmja garumā

4.3.

Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi

4.4.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no trans-portlīdzekļa maksimālās tehniski pieļaujamās masas

4.5.

Kravas cisternu uzstādīšana vai nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās kategorijas pārbūvi

4.6.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B : 2Hsc , kur

B – automobiļa šķērsbāze;

Hsc – automobiļa smaguma centra augstums.

Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958.gada 20.martā noslēgtajam nolīgumam “Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transport-līdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem” pievienoto noteikumu (turpmāk – ANO EEK noteikumi) Nr.111 prasībām

5.

Pārbūve par kravas pašizgāzēju

5.1.

Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

5.2.

Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi

5.3.

Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas

5.4.

Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju

5.5.

Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama

5.6.

Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem

5.7.

Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā

5.8.

Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā

5.9.

Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B : 2Hsc , kur

B – automobiļa šķērsbāze;

Hsc – automobiļa smaguma centra augstums

6.

Pārbūve par kravas seglu vilcēju

6.1.

Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja

6.2.

Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām

6.3.

Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

6.4.

Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem

6.5.

Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziens ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90° uz abām pusēm

6.6.

Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces

6.7.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transport-līdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

7.

Pārbūve par konteinervedēju

7.1.

Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām

7.2.

Konteineru stiprinājuma elementu izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās

7.3.

Konteinervedēja šķērssiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes

7.4.

Konteinervedēja rāmim jābūt aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes

7.5.

Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm

8.

Plašlietojuma vieglā automobiļa vai autobusa pārbūve par kravas furgonu

8.1.

Pēc pārbūves kravas automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam:

P - (M + N × 68) > N × 68 , kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.)

8.2.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ

8.3.

Kopumā kravas furgonā var būt ne vairāk kā septiņas sēdvietas. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā divās rindās, turklāt priekšējā sēdvietu rindā jābūt izvietotām ne vairāk kā trim sēdvietām. Sēdvietu rindām jābūt izvietotām vienai aiz otras. Ja sēdvietu rindas izvietotas automobiļa kustības virzienā, minimālajam attālumam starp sēdekļu atzveltnēm jābūt 0,65 m, maksimālajam – 1,5 m. Ja otrā sēdvietu rinda izvietota pretēji braukšanas virzienam, maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm nedrīkst pārsniegt 0,5 m.

Ja automobilī tiek uzstādītas papildu sēdvietas vai mainīts to izvietojums, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi

8.4.

Ja, veicot pārbūvi, tiek uzstādīti citas markas un modeļa sēdekļi, atļauts izmantot tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus un to stiprinājuma elementus

8.5.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

8.6.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 1993.gada 1.janvāra, priekšējās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējā sēdvieta var būt aprīkota ar divpunktu drošības jostu. Drošības jostām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, visām sēdvietām, kas vērstas braukšanas virzienā, jābūt aprīkotām ar sertificētām un marķētām drošības jostām. Priekšējās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējai sēdvietai – ar divpunktu drošības jostu.

Kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, priekšējās rindas sēdvietām jābūt aprīkotām ar divpunktu vai trīspunktu drošības jostām. Pārējo sēdvietu aprīkošana ar drošības jostām ir brīvprātīga, tomēr, ja tās ir uzstādītas, tām jāatbilst minētajām prasībām

8.7.

Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja otrajā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējās sēdvietu rindas pirmajam sēdeklim jābūt atvāžamam vai arī pasažieru iekāpšana un izkāpšana jānodrošina citādā veidā

8.8.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdvietu rindai jābūt sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

8.9.

Kravas furgona pakaļējām (sānu) durvīm jābūt atveramām no ārpuses, nodrošinātām pret patvaļīgu atvēršanos un fiksējamām atvērtā stāvoklī

8.10.

Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un durvis

9.

Papildu sēdvietu rindas uzstādīšana kravas furgonā

9.1.

Pēc pārbūves kravas furgonam jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam:

P - (M + N × 68) > N × 68 , kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.)

9.2.

Kopumā kravas furgonā var būt ne vairāk kā septiņas sēdvietas. Tām jābūt izvietotām ne vairāk kā divās rindās, turklāt priekšējā sēdvietu rindā jābūt izvietotām ne vairāk kā trim sēdvietām. Sēdvietu rindām jābūt izvietotām vienai aiz otras. Ja sēdvietu rindas izvietotas automobiļa kustības virzienā, minimālajam attālumam starp sēdekļu atzveltnēm jābūt 0,65 m, maksimālajam – 1,5 m. Ja otrā sēdvietu rinda izvietota pretēji braukšanas virzienam, maksimālais attālums starp sēdekļu atzveltnēm nedrīkst pārsniegt 0,5 m.

Piezīme. Ja, ievērojot minētos nosacījumus, automobilī tiek uzstādītas papildu sēdvietas vai mainīts to izvietojums, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi

9.3.

Kravas automobilim, kas izgatavots līdz 2001.gada 1.janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem

9.4.

Ja kravas automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, tiek uzstādīta papildu sēdekļu rinda, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

9.5.

Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja otrajā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējās sēdvietu rindas pirmajam sēdeklim jābūt atvāžamam vai arī pasažieru iekāpšana un izkāpšana jānodrošina citādā veidā

9.6.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

9.7.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 1993.gada 1.janvāra, priekšējās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējā sēdvieta var būt aprīkota ar divpunktu drošības jostu. Drošības jostām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, visām sēdvietām, kas vērstas braukšanas virzienā, jābūt aprīkotām ar sertificētām un marķētām drošības jostām. Priekšējās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējai sēdvietai – ar divpunktu drošības jostu.

Kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, priekšējās rindas sēdvietām jābūt aprīkotām ar divpunktu vai trīspunktu drošības jostām. Pārējo sēdvietu aprīkošana ar drošības jostām ir brīvprātīga, tomēr, ja tās ir uzstādītas, tām jāatbilst minētajām prasībām

9.8.

Pasažieru nodalījumā pretī sēdvietu rindai jābūt sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

10.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili

10.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N ≤ P – M / 68 x k , kur

P – automobiļa pilna masa (kg);

M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

k – drošības koeficients (k = 1,15).

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju vieglajā automobilī nedrīkst pārsniegt deviņas vietas

10.2.

Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:

P – (M + N × 68) < N × 68 , kur

P – automobiļa pilna masa (kg);

M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu

10.3.

Automobilim, kas izgatavots līdz 2001.gada 1.janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem

10.4.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu trans-portlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

10.5.

Sēdvietu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un vienā rindā sēdošiem pasažieriem nav paredzētas atsevišķas durvis iekāpšanai un izkāpšanai, priekšējās sēdvietu rindas pirmajam sēdeklim jābūt atvāžamam vai arī pasažieru iekāpšana un izkāpšana jānodrošina citādā veidā

10.6.

Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (kronšteini, paplāksnes u.tml. elementi)

10.7.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

10.8.

Automobilim, kas izgatavots pēc 1993.gada 1.janvāra, sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām. Malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējām sēdvietām – ar divpunktu drošības jostu.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, visām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, kas sertificētas un marķētas saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

10.9.

Pasažieru salons pretī sēdvietu rindai jāaprīko ar sānu logiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

11.

Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu

11.1.

Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N × 68 × k < P – M , kur

P – automobiļa pilna masa (kg);

M – autobusa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;

k – drošības koeficients (k = 1,15)

11.2.

Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam par deviņām vietām

11.3.

Salona aprīkojumam (avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam salonā jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr.36 vai Nr.52 prasībām

11.4.

Atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem

11.5.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

11.6.

Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes)

11.7.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

11.8.

Autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 1993.gada 1.janvāra, pirmās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējai sēdvietai – ar divpunktu drošības jostu.

B klases* autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, pirmās rindas malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet pārējām sēdvietām – ar divpunktu drošības jostām.

B klases* autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, visām priekšējās rindas sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet pārējām sēdvietām – ar divpunktu drošības jostām.

Autobusam, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg un kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, vadītāja vietai jābūt aprīkotai ar trīspunktu drošības jostu. Pārējo sēdvietu aprīkošana ar drošības jostām ir brīvprātīga, tomēr, ja tās ir uzstādītas, tām jāatbilst minētajām prasībām.

Drošības jostām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām. Drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Piezīme. * Autobusi, kuros ir ne vairāk kā 22 pasažieru sēdvietas un kuri nav paredzēti stāvošu pasažieru pārvadāšanai

11.9.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu

12.

Autobusa pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili

12.1.

Plašlietojuma vieglajam automobilim jāatbilst šādam vestspējas sadalījuma nosacījumam:

P - (M + N × 68) < N × 68 , kur

P - automobiļa pilna masa (kg);

M - automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);

N - sēdvietu skaits (gab.)

12.2.

Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nedrīkst pārsniegt deviņas vietas

12.3.

Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ

12.4.

Sēdekļiem jābūt stiprinātiem ar izgatavotāja paredzētajiem stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajās stiprinājuma vietās

12.5.

Uzstādot citas markas vai modeļa sēdekļus, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem

12.6.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, uzstādot citas markas vai modeļa sēdekļus, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Piezīme. Ja tiek mainīts sēdvietu izvietojums vai tiek uzstādīti citas markas vai modeļa sēdekļi, tas tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi

12.7.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums

12.8.

Automobilim, kas izgatavots pēc 1993.gada 1.janvāra, sēdvietām jābūt aprīkotām ar drošības jostām, kas sertificētas un marķētas saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām. Malējām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, bet vidējām – ar divpunktu drošības jostām.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2003.gada 1.janvāra, visām sēdvietām jābūt aprīkotām ar trīspunktu drošības jostām, kas sertificētas un marķētas saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

12.9.

Atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī neatrodas sēdvietu rinda

13.

Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai

13.1.

Pārbūvi atļauts veikt tikai tad, ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo pusi

13.2.

Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas

13.3.

Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai

13.4.

Automobilis jāaprīko ar Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

13.5.

Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas

13.6.

Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai

13.7.

Kravas automobiļa kabīnes pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses kustībai

14.

Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma demontāža

14.1.

Par mācību automobili atļauts pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai autobusu.

Vieglajam automobilim jābūt vismaz četrām durvīm.

Mācību automobilim nav pieļaujama logu pārklāšana ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem

14.2.

Mācību automobilim jābūt aprīkotam ar papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu (dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām, stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības ierīču neatkarīga darbība

14.3.

Bremžu iekārtas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām

14.4.

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros

14.5.

Dublējošās vadības iekārtas elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos

14.6.

Automobilim jābūt aprīkotam ar normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt 100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots

14.7.

Ārpus salona labajā un kreisajā pusē jābūt novietotiem atpakaļskata spoguļiem apmācamajai personai un dublējošiem atpakaļskata spoguļiem labajā un kreisajā pusē braukšanas mācību instruktoram C1, C, D1, D, BE, C1E, CE, D1E un DE kategoriju transportlīdzekļiem

14.8.

Vieglā automobiļa salonā jābūt uzstādītam rūpnieciski izgatavotam dublējošam atpakaļskata spogulim (ne mazākam par izgatavotāja paredzēto) braukšanas mācību instruktoram

14.9.

Ja veikta demontāža, visiem dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanās zīmei un dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība

15.

Pārbūve par katafalkautomobili

15.1.

Priekšējā sēdvietu rindā var būt izvietotas ne vairāk kā trīs sēdvietas. Priekšējai sēdvietu rindai jābūt hermētiski atdalītai no speciālā nodalījuma

15.2.

Pārbūvējot pasažieru automobili, speciālajā nodalījumā jābūt demontētiem sēdekļiem un likvidētām sēdekļu stiprinājuma vietām tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ. Speciālajā nodalījumā jābūt īpašam aprīkojumam cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un piespiedu ventilācijas sistēmai. Katafalkautomobiļa speciālajā nodalījumā atļauts atstāt vai uzstādīt ne vairāk kā četras sēdvietas

15.3.

Transportlīdzekļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes)

15.4.

Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina atbilstošs sēdekļu stiprinājums

15.5.

Automobilim, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādus sēdekļus, kas sertificēti saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Sēdvietām jābūt aprīkotām ar divpunktu drošības jostām, kas sertificētas un marķētas saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām.

Drošības jostu stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām prasībām

16.

Pielāgošana vadītājam invalīdam (vadītājam invalīdam paredzētās vadības sistēmas demontāža)

16.1.

Vadītājam invalīdam pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no invalīda kustību ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām

16.2.

Bremžu iekārtas alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām

16.3.

Izslēgtai sajūga vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli

16.4.

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros

16.5.

Visiem vadības iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos

16.6.

Vadības iekārtu sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un tās iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu darbību

16.7.

Vadības iekārtu elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk traumētu vadītāju

16.8.

Stūres ratam atļauts uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku

16.9.

Ja veikta demontāža, visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība

17.

Pārbūve par kravas kokvedēju

17.1.

Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Hmax ≤ P / (L × B × k1 × k2) , kur

Hmax – kravas statņu maksimālais augstums (m);

P – transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);

L – kravas garums (m);

B – kravas statņu iekšējais platums (m);

k1 – koksnes krāvuma koeficients (k1= 0,52);

k2 – koksnes blīvuma koeficients (k2 = 0,58)

17.2.

Statņu minimālais augstums Hmin = 180 cm

17.3.

Kravas kokvedējam, izņemot piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde. Tas attiecas arī uz puspiekabēm

17.4.

Kravas kokvedēja virsrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā

17.5.

Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam σmax jābūt mazākam par siju materiāla pieļaujamo spriegumu σpieļ.

Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Qs = Qkr x sinβ : n , kur

Qkr = L x B x H1 x k1 x k2;

Qs – slodze, kas darbojas uz vertikālo siju;

Qkr – kravas maksimālais svars;

H1 – statņu konstruktīvais augstums;

n – kravas statņu skaits.

Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Mmax = qs x H12 : 2 , kur

qs = Qs : H1 , kur qs – vienmērīgi izkliedēta slodze uz statņa vertikālo siju.

σmax = Mmax : Wx, < σpieļ , kur

σmax – statņu vertikālās sijas maksimāli pieļaujamais spriegums;

σpieļ – statņu vertikālās sijas materiāla pieļaujamais spriegums;

Wx – statņu vertikālās sijas pretestības moments

17.6.

Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas, bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja vai virsrāmja metināt aizliegts.

Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

τs = N : As ≤ Rbs x yb x yc , kur

τs – skrūves cirpes spriegums;

N – spēks, kas darbojas uz skrūvi;

As – summārais skrūvju cirpes laukums;

yb – skrūvju nevienmērīgās darbības koeficients;

yc – daudzskrūvju savienojumu darbības koeficients

17.7.

Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B : 2Hsc , kur

B – automobiļa šķērsbāze;

Hsc – automobiļa smaguma centra augstums

18.

Degvielas tvertnes maiņa

18.1.

Oriģinālās degvielas tvertnes maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā

18.2.

Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem

18.3.

Degvielas tvertnei jābūt izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā

18.4.

Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

19.

Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža)

19.1.

Automobiļa motora darbināšanai paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā

19.2.

Kopējais transportlīdzekļa motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t, nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk, nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas uz gāzes baloniem

19.3.

Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

1) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg, –150 l;

2) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000 kg, – 500 l;

3) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz 12000 kg, – 800 l;

4) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000 kg, – 1500 l

19.4.

Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētajiem speciāliem stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā

19.5.

Papildu degvielas tvertnes izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transport-līdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virs-būvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā

19.6.

Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē

19.7.

Demontējot papildu degvielas tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi, krāni u.tml.

20.

Gāzes barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža

20.1.

Sašķidrinātās naftas gāzes (turpmāk – SNG) un saspiestās dabas gāzes (turpmāk – SDG) barošanas iekārtu atļauts uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim, izņemot motociklu, triciklu un kvadriciklu

20.2.

Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr.67 vai Nr.110 prasībām

20.3.

SNG barošanas iekārtas aprīkojumā bez gāzes balona, cauruļvadiem un savienotājelementiem jābūt ietvertiem vismaz šādiem elementiem:

1) 80 % balona piepildījuma ierobežošanas vārstam;

2) gāzes balonā esošās degvielas līmeņa indikatoram;

3) drošības vārstam;

4) gāzes padeves vārstam ar distances vadību un plūsmas ierobežotājvārstu;

5) iztvaicētājam (reduktoram);

6) spiediena regulatoram;

7) sprostvārstam ar distances vadību;

8) gāzes uzpildes ierīcei;

9) elektroniskajam vadības blokam;

10) drošības ierīcei;

11) gāzu necaurlaidīgam balona aprīkojuma apvalkam, ja balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā.

SDG barošanas iekārtas aprīkojumā bez gāzes baloniem, cauruļvadiem un savienotājelementiem jābūt ietvertiem vismaz šādiem elementiem:

1) balonā esošās degvielas spiediena vai līmeņa indikatoram;

2) siltumjutīgai drošības ierīcei;

3) automātiskam gāzes balona vārstam;

4) vārstam ar rokas vadību;

5) spiediena regulatoram;

6) gāzes plūsmas regulatoram;

7) plūsmas ierobežotājvārstam;

8) gāzes uzpildes ierīcei;

9) elektroniskajam vadības blokam;

10) gāzu necaurlaidīgam balona aprīkojuma apvalkam, ja balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā

20.4.

Neviena no gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām, izņemot uzpildes ierīci un tās aizsargelementus, nedrīkst būt izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem

20.5.

Neviena no gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām nedrīkst atrasties tuvāk par 100 mm no jebkura siltuma avota, ja tā nav atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi

20.6.

Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīts sērijas numurs, tilpums litros, tipa apstiprinājuma marķējums, testēšanas laboratorijas (kas veikusi balona pārbaudi) nosaukums, adrese un pēdējās pārbaudes datums

20.7.

Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst atrasties zemāk par 200 mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša aizsargelementa no priekšpuses un sāniem, taču tas nedrīkst samazināt pārgājības rādītājus

20.8.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē, tam jābūt aizsargātam no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā

20.9.

Ja gāzes balons atrodas uz transportlīdzekļa jumta, balonam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā

20.10.

Gāzes balons nedrīkst būt bojāts, deformēts, rūsējis, tam nedrīkst būt remontmetinājumu. Nav pieļaujama degvielas noplūde. Gāzes balonam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Gāzes balons nedrīkst saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot tā stiprinājuma elementus

20.11.

Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātām un nodrošinātām pret bojāšanos berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm un citām barošanas sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem

20.12.

SNG cauruļvadiem jābūt bez šuvēm un izgatavotiem no vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) vai nerūsējošā tērauda, vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu. Cauruļvada ārējais diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

SDG cauruļvadiem jābūt izgatavotiem no bezšuvju tērauda. Ja tiek lietots 0., 1. vai 2.klases balons, bezšuvju tērauda cauruļvadus drīkst aizstāt ar nemetāliskiem cauruļvadiem. Gāzes iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm stiprinājuma un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem ar aizsargmateriālu

20.13.

Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā bagāžas nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret ārējo faktoru iedarbību. SDG uzpildes ierīce nedrīkst atrasties motora telpā

20.14.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visām tam piestiprinātajām ierīcēm jābūt ietvertām gāzes necaurlaidīgā apvalkā, kam jābūt savienotam ar atmosfēru. Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu, un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres diametrs nedrīkst būt mazāks par 24 mm

20.15.

Nav pieļaujama iekārtu savienojošo cauruļvadu lodēšana un metināšana

21.

Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža

21.1.

Hidromanipulatora stiprinājumam pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām

21.2.

Hidromanipulatora hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba kārtībā

21.3.

Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k = B : 2Hsc , kur

B – automobiļa šķērsbāze;

Hsc – automobiļa smaguma centra augstums

21.4.

Demontējot hidromanipulatoru, jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām, hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u.tml.

22.

Rāmja pagarināšana vai saīsināšana

22.1.

Rāmja pagarināšana (saīsināšana) jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu

22.2.

Rāmja daļu stiprinājuma veidam un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā

22.3.

Pagarinot transportlīdzekļa rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk kā par 22 %

22.4.

Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi, mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu

22.5.

Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot). Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas hermētiskums

22.6.

Ja, pagarinot (saīsinot) transportlīdzekļa rāmi, tiek mainīts pakaļējo apgaismes ierīču un pakaļējā valsts reģistrācijas numura zīmes izvietojums, transportlīdzekļa gaismas ierīcēm jāatbilst tehniskās apskates noteikumu pielikuma

I nodaļā noteiktajām prasībām

22.7.

Pagarinot elektroinstalācijas vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem jābūt attiecīgi nostiprinātiem

23.

Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

23.1.

Priekšējās dakšas stiprinājuma vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām

23.2.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs dakšas stiprinājums

23.3.

Priekšējās dakšas sagāzuma leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva

23.4.

Atļauts mainīt priekšējo dakšu komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu

24.

Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

24.1.

Mainot motocikla pakaļējo amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām

24.2.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums

24.3.

Mainot amortizatora stiprinājuma vietas, stiprinājuma elementu metinājuma vietas pirms tehniskās ekspertīzes krāsot aizliegts

24.4.

Mainot amortizatora vai tā stiprinājuma vietas, jānodrošina atbilstoša motora ķēdes spriegošana

25.

Stūres maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

25.1.

Atļauts stūri mainīt pret citas markas un modeļa motocikla stūri

25.2.

Stūres stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja noteiktām prasībām

25.3.

Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs stūres stiprinājums

26.

Motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam

26.1.

Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa varianta citas versijas motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.

Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi

26.2.

Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Transportlīdzekļa pārbūves kodi un to apraksts

Nr. p.k.

Kods

Koda nosaukums (ieraksts datu bāzē)

Veikta pārbūve

1

2

3

4

1.

A1

Virsbūves maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta virsbūve pret tās pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi

2.

A3

Uzstādīts motors (%)

Transportlīdzeklim nomainīts motors pret citas markas un modeļa motoru.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā motora marku un modeli (piemēram, MB 617)

3.

A4

Motora maiņa

Transportlīdzeklim nomainīts motors pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita varianta (versijas) motoru

4.

A5

Uzstādīta kabīne (%)

Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās pašas markas cita modeļa kabīni.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās kabīnes marku un modeli (piemēram, GAZ 3307)

5.

A6

Uzstādīts rāmis (%)

Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas cita modeļa rāmi.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā rāmja marku un modeli (piemēram, GAZ 3307)

6.

A7

Kabīnes maiņa

Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās pašas markas un modeļa kabīni

7.

A8

Rāmja maiņa

Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas un modeļa rāmi

8.

B1(%)

Furgonā uzstādītas sēdvietas (%)

Norāda, ja speciālajā kravas furgonā uzstādītas papildu sēdvietas.

Piezīme. Simbola “%” vietā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norāda uzstādīto sēdvietu skaitu (piemēram, B1(5))

9.

B4

Mācību

Norāda, ja transportlīdzeklis pārbūvēts par mācību automobili un tam uzstādīta dublējošās vadības sistēma un speciālais aprīkojums

10.

B5

Uzstādīts kravas lifts (paceļamais borts) (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts kravas lifts vai paceļamais borts.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās iekārtas modeli

11.

B6

Uzstādīta gāzes barošanas sistēma (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta gāzes barošanas sistēma.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi, norāda simbolus “SNG”, bet transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma darbam ar saspiestu dabas gāzi, – simbolus “SDG”

12.

B7

Uzstādīts hidromanipulators (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts hidromanipulators.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā hidromanipulatora modeli

13.

B8(%)

Uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne. Norāda arī izgatavotāja uzstādītās degvielas tvertnes.

Piezīme. Simbola “%” vietā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norāda kopējo degvielas tvertņu skaitu (piemēram, B8(2))

14.

B10(%)

Autobusā uzstādītas sēdvietas (%)

Norāda, ja transportlīdzeklis pārbūvēts par pasažieru autobusu.

Piezīme. Simbola “%” vietā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norāda kopējo pasažieru sēdvietu skaitu (piemēram, B10(12))

15.

B11

Pielāgots labās puses kustībai

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots labās puses kustībai

16.

B12(10)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts pārnesumkārbas ieslēgšanas mehānisms

17.

B12(15)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts sajūga pedālis (ar roku darbināms, automātisks, sadalāms, salokāms vai noņemams)

18.

B12(20)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam izmainīta bremžu sistēmas vadība (piemēram, palielināts bremžu pedālis, pedālis spiešanai ar kreiso kāju, ar roku darbināms bremžu pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams bremžu pedālis)

19.

B12(25)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts akseleratora pedālis (piemēram, spiešanai ar visu pēdu pielāgots akseleratora pedālis, darbināšanai ar roku (celi) pielāgots akseleratora pedālis, kreisajā pusē novietots akseleratora pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams akseleratora pedālis)

20.

B12(30)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam izmainīta bremžu sistēma un akselerators (piemēram, vienā līmenī novietoti pedāļi, nobīdāmi (pārvietojami) akseleratora un bremžu pedāļi, atvāžami (noņemami) akseleratora un bremžu pedāļi)

21.

B12(35)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīti gaismu, logu tīrītāju, skaņas signāla un virziena rādītāja slēdži

22.

B12(40)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts stūres mehānisms (piemēram, rokturis uz stūres rata, pagarināts stūres statnis, mainīts stūres rata noliekuma leņķis, ar kāju vadāms stūres mehānisms, ar kursorsviru ierīci vadāms stūres mehānisms)

23.

B12(42)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts atpakaļskata spogulis (spoguļi)

24.

B12(43)

Pielāgots vadītājam invalīdam

Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots vadītājam invalīdam un tam mainīts vadītāja sēdeklis (pacelts vadītāja sēdeklis, ķermeņa formām pielāgots vadītāja sēdeklis, vadītāja sēdeklis ar rokas balstu, regulējamas drošības jostas)

25.

B14

Degvielas tvertnes maiņa (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim oriģinālā degvielas tvertne nomainīta pret tās pašas markas un modeļa cita tilpuma degvielas tvertni.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās degvielas tvertnes tilpumu litros

26.

B15

Uzstādīts autoceltnis (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autoceltnis.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autoceltņa modeli

27.

B16

Uzstādīts autotornis (%)

Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autotornis.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autotorņa modeli

28.

C1

Priekšējās dakšas maiņa

Norāda, ja motociklam uzstādīta citas markas un modeļa priekšējā dakša

29.

C2

Pakaļējo amortizatoru maiņa

Norāda, ja motociklam uzstādīti citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori

30.

C3

Stūres maiņa

Norāda, ja motociklam uzstādīta citas markas un modeļa stūre

31.

D1

Rāmja pagarināšana

Norāda, ja transportlīdzeklim pagarināts rāmis

32.

D2

Rāmja saīsināšana

Norāda, ja transportlīdzeklim saīsināts rāmis

33.

E

Cita pārbūve (%)

Šo kodu lieto, ja transportlīdzeklim veiktajai pārbūvei nav paredzēts speciāls pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa maiņu.

Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda veiktās izmaiņas (piemēram, uzstādīti KamAZ energoakumulatori)

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Pārbūves iesniegumā norādāmā informācija

1. Pārbūves iesniegumu noformē izdrukas no transportlīdzekļu valsts reģistra veidā, un tajā norāda šādu informāciju:

1.1. iesnieguma numurs;

1.2. ziņas par transportlīdzekli:

1.2.1. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs;

1.2.2. transportlīdzekļa marka un modelis;

1.2.3. transportlīdzekļa veids;

1.2.4. transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs;

1.2.5. degvielas veids;

1.3. izvēlētais pārbūves veids;

1.4. pārbūves pieteicēja vārds, uzvārds un personas kods;

1.5. transportlīdzekļa apskates vieta;

1.6. atzinums;

1.7. iesnieguma noformēšanas vieta, datums un laiks;

1.8. inspektora vārds un uzvārds.

2. Pārbūves iesniegumu inspektors apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Tehniskās ekspertīzes aktā norādāmā informācija

1. Tehniskās ekspertīzes aktu noformē izdrukas no transportlīdzekļu reģistra veidā, un tajā norāda šādu informāciju:

1.1. tehniskās ekspertīzes akta numurs;

1.2. ziņas par transportlīdzekli:

1.2.1. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs;

1.2.2. transportlīdzekļa marka un modelis;

1.2.3. transportlīdzekļa veids;

1.2.4. transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs;

1.2.5. degvielas veids;

1.2.6. izlaiduma gads;

1.2.7. pilna masa un pašmasa;

1.3. veiktās pārbūves veids;

1.4. tehniskā projekta numurs (ja bijusi otrās kategorijas pārbūve);

1.5. pārbūves iesnieguma numurs;

1.6. transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati un galvenie konstruktīvie parametri pirms un pēc pārbūves;

1.7. tehniskās ekspertīzes atzinums;

1.8. tehniskās ekspertīzes akta izdošanas vieta, datums un laiks;

1.9. inspektora vārds un uzvārds.

2. Tehniskās ekspertīzes aktu inspektors apliecina ar parakstu un personīgo spiedogu.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
7.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725
Sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājuma veidlapas paraugs
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 725Pieņemts: 17.08.2004.Stājas spēkā: 28.08.2004.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 136 (3084), 27.08.2004.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
92907
28.08.2004
87
0
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)