Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.206

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17 16.§)
Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 11.punktu
(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. veterinārās prasības aitu un kazu apritei starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalstis);

1.2. tirgotāju reģistrācijas kārtību;

1.3. tirgotāja telpu un savākšanas centru atzīšanas un reģistrācijas kārtību.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kaušanai paredzētās aitas vai kazas — aitas vai kazas, kuras ved uz kautuvi tieši vai caur atzītu savākšanas centru;

2.2. vaislai paredzētās aitas vai kazas — aitas vai kazas, kuras nav paredzētas kaušanai un nobarošanai, bet ir paredzētas vaislai un audzēšanai, un tās ved uz galamērķi tieši vai caur atzītu savākšanas centru;

2.3. nobarošanai paredzētās aitas vai kazas — aitas un kazas, kuras ir paredzētas nokaušanai pēc nobarošanas, un tās ved uz galamērķi tieši vai caur atzītu savākšanas centru;

2.4. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237);

2.5. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237);

2.6. obligāti reģistrējamās slimības — šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības;

2.7. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts;

2.8. nosūtītājnovietne — jebkura novietne, kurā atbilstoši šiem noteikumiem tiek turētas aitas un kazas, kurā saglabā ierakstus par dzīvnieku uzturēšanos un šos ierakstus var pārbaudīt Pārtikas un veterinārais dienests;

2.9. savākšanas centrs — dzīvnieku savākšanas punkti un tirgi, kuros aitas un kazas no dažādām novietnēm oficiālā veterinārārsta uzraudzībā tiek sagrupētas, lai veidotu dzīvnieku sūtījumus pārvietošanai valsts teritorijā;

2.10. atzīts savākšanas centrs — telpas, kurās aitas un kazas no dažādām novietnēm tiek sagrupētas, lai veidotu tirdzniecībai ar dalībvalstīm paredzētus dzīvnieku sūtījumus;

2.11. tirgotājs — jebkura fiziska vai juridiska persona, kura tieši vai netieši komerciālos nolūkos pērk un pārdod aitas vai kazas, kurai ir regulāra aitu vai kazu apgrozība un kura ne vēlāk kā 29 dienu laikā pārdod nopirktās aitas vai kazas vai pārvieto tās no sākotnējām telpām uz citām telpām, kuras neatrodas tās īpašumā, vai tieši uz kautuvi, kura neatrodas tās īpašumā;

2.12. atzītas tirgotāja telpas — Pārtikas un veterinārā dienesta atzītas telpas, kuras izmanto tirgotājs un kurās aitas vai kazas no dažādām novietnēm tiek sagrupētas, lai veidotu tirdzniecībai ar dalībvalstīm paredzētus aitu vai kazu sūtījumus;

2.13. pārvadātājs — jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārvadā sev vai trešajai personai piederošas aitas vai kazas vai nodrošina trešo personu ar transportlīdzekli minēto dzīvnieku pārvadāšanai komerciālos nolūkos, izņemot Dzelzceļa likumā noteikto pārvadātāju — uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību)), kas saņēmis pārvadātāja licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un šim nolūkam izmanto vilces līdzekli;

2.14. novietne — lauksaimniecības celtne vai dzīvnieku tirgotāja telpas Latvijas vai citas dalībvalsts teritorijā, kur tiek audzēti vai regulāri turēti šajos noteikumos minētie dzīvnieki;

2.15. transportlīdzeklis — autotransportlīdzeklis, dzelzceļa transportlīdzeklis, ūdens transportlīdzeklis, gaisa transportlīdzeklis, ko izmanto aitu un kazu pārvadāšanai, kā arī sauszemes, jūras un gaisa transportlīdzekļiem paredzētie konteineri.

II. Prasības kaušanai, vaislai un nobarošanai paredzētajām aitām un kazām

3. Ja Latvija ir galamērķa valsts, Pārtikas un veterinārais dienests piešķir izņēmuma statusu vaislai un nobarošanai paredzēto aitu un kazu apritei, ja minētie dzīvnieki paredzēti ganīšanai Lietuvas vai Igaunijas valsts robežas tuvumā. Par piešķirto izņēmuma statusu Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Komisiju.

4. Tirdzniecībā ar aitām un kazām ievēro šādas prasības:

4.1. aitas un kazas ir apzīmētas un reģistrētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

4.2. aitas un kazas 24 stundu laikā pirms iekraušanas klīniski izmeklējis oficiālais veterinārārsts un nav novērojis saslimšanai raksturīgas klīniskās pazīmes;

4.3. aitas un kazas nav no novietnes un nav bijušas kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kurā konstatēta saslimšana ar brucelozi, trakumsērgu un/vai Sibīrijas mēri. Ja novietnē konstatē brucelozi, trakumsērgu un/vai Sibīrijas mēri, visus tajā esošos slimos vai uzņēmīgos dzīvniekus nokauj un/vai iznīcina, un nosaka aizliegumu. Aizlieguma periods ir:

4.3.1. 42 dienas, ja konstatē brucelozi;

4.3.2. 30 dienas, ja konstatē trakumsērgu;

4.3.3. 15 dienas, ja konstatē Sibīrijas mēri;

4.4. aitas un kazas nav no novietnes un nav bijušas kontaktā ar dzīvniekiem no novietnes, kas izvietota apgabalā, kuram dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ piemērots aizliegums vai ierobežojums šajos noteikumos minētajām sugām saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

4.5. aitām un kazām nav piemēroti dzīvnieku veselības ierobežojumi saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu kārtību, kas regulē mutes un nagu sērgas kontroli, un tās nav vakcinētas pret mutes un nagu sērgu;

4.6. aitas un kazas no nosūtītājnovietnes līdz galamērķim nogādā sešu dienu laikā. Ja aitas vai kazas pārvadā ar ūdens transportlīdzekli, minētais termiņš atbilst brauciena ilgumam pa jūru;

4.7. aitas un kazas no nosūtītājnovietnes uz citā dalībvalstī izvietotu galamērķi ved tieši vai caur nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietotu atzītu savākšanas centru. Ja ved kaušanai paredzētas aitas vai kazas, atzītu savākšanas centru drīkst aizstāt ar nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietotām atzītām tirgotāja telpām;

4.8. kaušanai paredzētās aitas un kazas pēc nogādāšanas galamērķa dalībvalsts kautuvē nokauj 72 stundu laikā;

4.9. aitas un kazas pēc izvešanas no nosūtītājnovietnes un pirms nogādāšanas galamērķī nenonāk kontaktā ar pārnadžiem, kuriem nav tāds pats veselības stāvoklis, kā arī aitām un kazām, kuras nav paredzētas tirdzniecībai ar dalībvalstīm.

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5; MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

5. Aitas un kazas nav atļauts izvest uz citu dalībvalsti, ja:

5.1. tās ir nokaujamas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā neiekļauto slimību nacionālās apkarošanas programmas ietvaros;

5.2. tās nav atļauts pārvietot dalībvalsts teritorijā cilvēku vai dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu.

(MK 14.10.2014. noteikumu Nr.621 redakcijā)

6. Aitas un kazas atļauts izvest uz citām dalībvalstīm, ja tās dzimušas un kopš dzimšanas audzētas Eiropas Savienības teritorijā vai importētas Eiropas Savienības teritorijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aitu un kazu apriti.

(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.5 redakcijā)

7. Kaušanai, vaislai un nobarošanai paredzētās aitas un kazas drīkst izvest uz citām dalībvalstīm, ja tās atbilst šādām prasībām:

7.1. vismaz 30 dienas vai, ja dzīvnieki jaunāki par 30 dienām, kopš dzimšanas pastāvīgi uzturas nosūtītājnovietnē. Kaušanai paredzētās aitas un kazas drīkst izvest pēc tam, kad tās vismaz 21 dienu pastāvīgi uzturējušās nosūtītājnovietnē;

7.2. nav no novietnes, kurā 21 dienas laikā pirms minēto dzīvnieku nosūtīšanas uz citu dalībvalsti ievestas aitas vai kazas. Šī prasība neattiecas uz kaušanai paredzētajām aitām un kazām, ja tās ved tieši uz citā dalībvalstī izvietotu kautuvi tūlītējai nokaušanai, neizmantojot savākšanas centru vai atpūtināšanas punktu;

7.3. nav no novietnes, kurā 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas no trešās valsts ievesti pārnadži.

8. Šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minētajos gadījumos aitas un kazas drīkst izvest uz citu dalībvalsti, ja novietnē ievestās aitas vai kazas vai no trešās valsts importētie pārnadži ir izolēti no citiem novietnē esošajiem dzīvniekiem.

9. Šo noteikumu 4.7.apakšpunktā minētajā gadījumā kaušanai paredzētās aitas un kazas drīkst vest caur vienu papildu savākšanas centru. Par papildu savākšanas centru drīkst izmantot nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietotu savākšanas centru, galamērķa dalībvalsts teritorijā izvietotu atzītu savākšanas centru vai tranzītdalībvalsts teritorijā izvietotu atzītu savākšanas centru, un ievērojot šādus nosacījumus:

9.1. ja papildu savākšanas centrs ir nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietots savākšanas centrs, ievēro šādas prasības:

9.1.1. papildu savākšanas centru kontrolē oficiālais veterinārārsts;

9.1.2. papildu savākšanas centrā šajā laikā neieved dzīvniekus ar sliktāku veselības stāvokli;

9.1.3. papildu savākšanas centrā ievestās aitas un kazas individuāli identificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

9.1.4. no papildu savākšanas centra aitas un kazas kopā ar oficiālā veterinārārsta izsniegtu dokumentu nogādā nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietotā atzītā savākšanas centrā. No nosūtītājdalībvalsts teritorijā izvietota atzīta savākšanas centra aitas un kazas nogādā galamērķa dalībvalsts teritorijā izvietotā kautuvē;

9.2. ja papildu savākšanas centrs ir galamērķa dalībvalsts teritorijā izvietots atzīts savākšanas centrs, aitas un kazas no papildu savākšanas centra pārved uz galamērķa dalībvalsts teritorijā izvietotu kautuvi un nokauj piecu dienu laikā. Atbildīgais par pārvešanu ir oficiālais veterinārārsts;

9.3. ja papildu savākšanas centrs ir tranzītdalībvalsts teritorijā izvietots atzīts savākšanas centrs, aitas un kazas no papildu savākšanas centra nogādā tieši galamērķa dalībvalsts teritorijā izvietotā kautuvē.

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5; MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

10. Novietnē, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus aitām un kazām, piešķirts no brucelozes brīvas novietnes statuss vai no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, vaislai un nobarošanai paredzētās aitas vai kazas ieved, ievērojot minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un neierobežojot papildu garantijas, ja tādas noteiktas.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)

11. Ja Eiropas Komisija ir piešķīrusi Latvijai papildu garantijas, kas ļauj noteikt papildu veterinārās prasības aitu un kazu ievešanai Latvijas teritorijā no citām dalībvalstīm, Pārtikas un veterinārais dienests var, vienojoties ar citu dalībvalsti, kurai piešķirtas līdzvērtīgas papildu garantijas, noteikt tai izņēmumus šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajam izmeklējumam un VIII nodaļā minētajai sertificēšanai. Pārtikas un veterinārais dienests par piešķirtajiem izņēmumiem informē Eiropas Komisiju.

III. Papildu prasības vaislai paredzētajām aitām un kazām

12. Vaislai paredzētās aitas un kazas drīkst izvest uz citu dalībvalsti, ja tās ir no novietnes un bijušas kontaktā tikai ar dzīvniekiem no novietnes, kurā:

12.1. esošajiem dzīvniekiem nav klīniski diagnosticētas šādas slimības:

12.1.1. aitu kontagiozā agalaktija (Mycoplazma agalactiae) vai kazu kontagiozā agalaktija (Mycoplazma agalactiae, M. capricolum, M. mycoides var. mycoides “lielā kolonija”) iepriekšējo sešu mēnešu laikā;

12.1.2. paratuberkuloze vai kazeozais limfadenīts iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

12.1.3. plaušu adenomatoze, maedi-visna slimība vai vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts iepriekšējo triju gadu laikā. Šajā apakšpunktā minēto periodu samazina līdz 12 mēnešiem, ja ar maedi-visna slimību vai vīrusa ierosināto kazu artrītu/encefalītu inficētās aitas vai kazas nokautas un atlikušās aitas vai kazas izmeklētas divas reizes, un iegūts negatīvs rezultāts, vai aitas vai kazas, ievērojot citām slimībām noteiktās prasības, atbilst papildu veterinārajām prasībām (ja tādas ir noteiktas attiecīgajai slimībai vai slimībām);

12.2. oficiālajam veterinārārstam, kurš aizpilda veterināros (veselības) sertifikātus, nav aizdomu par šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto prasību neievērošanu;

12.3. novietnes īpašnieks apliecina, ka viņam nav zināms pamatojums šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētajām aizdomām, un rakstiski apliecina, ka tirdzniecībai ar dalībvalstīm paredzētās aitas vai kazas atbilst šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

13. Teķus drīkst izvest uz citu dalībvalsti, ja papildus šo noteikumu 12.punktā minētajām prasībām tie atbilst šādiem nosacījumiem:

13.1. tie ir no novietnes, kurā iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav diagnosticēta saslimšana ar infekciozo epididimītu (Brucella ovis), un 60 dienas pirms nosūtīšanas tie uzturas tikai šajā novietnē;

13.2. 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas tie ir seroloģiski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 4.pielikumā minēto metodi, un iegūts negatīvs rezultāts, vai to veselības stāvoklis atbilst līdzvērtīgām garantijām, ja tādas noteiktas Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

IV. Rīcība gadījumā, ja Pārtikas un veterinārais dienests atzīst, ka Latvijas teritorijā nav konstatējama kāda infekcijas slimība, pret kuru aitas un kazas ir uzņēmīgas

14. Ja Pārtikas un veterinārais dienests atzīst, ka Latvijas teritorijā nav konstatējama kāda infekcijas slimība, pret kuru aitas un kazas ir uzņēmīgas (5.pielikums), tas iesniedz Eiropas Komisijā šo faktu apliecinošus dokumentus, norādot šādu informāciju:

14.1. slimības līdzšinējā izplatība Latvijas teritorijā;

14.2. uzraudzības pārbaužu rezultāti, kas iegūti, pamatojoties uz seroloģiskiem, mikrobioloģiskiem, patoloģiskiem vai epidemioloģiskiem izmeklējumiem, un slimības reģistrācijas fakts Pārtikas un veterinārajā dienestā;

14.3. laikposms, kurā veikta uzraudzība;

14.4. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo slimību, un ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts aizliegums;

14.5. kārtība, kādā apstiprina slimības neesamību.

15. Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Komisiju par jebkādām izmaiņām iesniegtajā informācijā (šo noteikumu 14.punkts).

V. Prasības savākšanas centram

16. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst savākšanas centru, ja tas atbilst šādām prasībām:

16.1. to kontrolē oficiālais veterinārārsts;

16.2. tas atrodas apvidū, kurā nav noteikti aizliegumi vai ierobežojumi saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

16.3. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237);

16.4. atkarībā no savākšanas centra lieluma, tajā ir:

16.4.1. vienīgi savākšanas centra vajadzībām paredzētas telpas;

16.4.2. iekārtas aitu vai kazu iekraušanai un izkraušanai no transportlīdzekļa, kā arī viegli tīrāmas un dezinficējamas iekārtas aitu vai kazu turēšanai, ēdināšanai, dzirdināšanai un kopšanai;

16.4.3. pārbaudēm piemērotas telpas;

16.4.4. izolēšanai piemērotas telpas;

16.4.5. iekārtas telpu un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai;

16.4.6. lopbarības, pakaišu un mēslu uzglabāšanai piemērotas vietas;

16.4.7. notekūdeņu savākšanas sistēma;

16.4.8. oficiālajam veterinārārstam paredzēta telpa;

16.4.9. transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai piemērota vieta.

16.5. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

16.1 Atzītā savākšanas centrā ievēro šādas prasības:

16.1 1. šo noteikumu 16.4.apakšpunktā minētās telpas un vietas izmanto vienīgi savākšanas centra vajadzībām un nepieļauj nepiederošu personu un dzīvnieku brīvu piekļūšanu lopbarības, pakaišu, kūtsmēslu un vircas uzglabāšanas, kā arī transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinficēšanas vietām un notekūdeņu savākšanas sistēmai;

16.1 2. pirms dzīvnieku ievešanas telpas, iekārtas un aprīkojumu, kas minēts šo noteikumu 16.4.apakšpunktā, tīra un dezinficē atbilstoši oficiālā veterinārārsta norādījumiem, izmantojot metodi un līdzekli, kas nodrošina dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju iznīcināšanu;

16.1 3. savākšanas centrā ieved aitas vai kazas, kas atbilst šo noteikumu prasībām;

16.1 4. uzņemot aitas vai kazas, centra īpašnieks vai atbildīgā persona pārliecinās, ka tām ir šķirnei un kategorijai atbilstoši veselību apliecinoši pavaddokumenti (ko izsniedzis oficiālais veterinārārsts un kas satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju vai veterinārie (veselības) sertifikāti);

16.1 5. normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku labturību noteiktās prasības;

16.1 6. Padomes 2004.gada 22.decembra Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (turpmāk – Padomes Regula Nr. 1/2005) noteiktās prasības savākšanas centram;

16.1 7. nodrošina, lai aitas vai kazas nenonāk kontaktā ar pārnadžiem, kuru veselības stāvoklis neatbilst šo noteikumu prasībām;

16.1 8. kūtsmēslus un vircu uzglabā šo noteikumu 16.4.6.apakšpunktā minētajā vietā;

16.1 9. notekūdeņus savāc šo noteikumu 16.4.7.apakšpunktā minētajā vietā vai sistēmā, nepieļaujot apkārtējās teritorijas un vides piesārņošanu un novēršot infekcijas slimību izplatīšanās draudus;

16.1 10. transportlīdzekļus tīra un dezinficē šo noteikumu 16.4.9.apakšpunktā minētajā vietā;

16.1 11. šo noteikumu 16.1 8., 16.1 9. un 16.1 10.apakšpunktā minētās darbības veic, nepieļaujot apkārtējās teritorijas un vides piesārņošanu un novēršot infekcijas slimību izplatīšanās draudus.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)

17. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri kontrolē atzītos savākšanas centrus, lai novērtētu to atbilstību šo noteikumu 16. un 16.1 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

18. Savākšanas centra īpašnieks vai atbildīgā persona, pamatojoties uz aitu vai kazu pavaddokumentiem, identifikācijas numuru vai cita veida identifikāciju, tās reģistrē datu bāzē (reģistrā) un vismaz trīs gadus saglabā šādu informāciju:

18.1. aitu vai kazu īpašnieks, dzīvnieku izcelsmes vieta, saņemšanas un nosūtīšanas datums, numurs un identifikācija vai nosūtītājnovietnes reģistrācijas numurs un, ja nepieciešams, tā savākšanas centra atzinuma vai reģistrācijas numurs, kurā aitas vai kazas turētas pirms ievešanas;

18.2. paredzamais galamērķis;

18.3. aitu vai kazu pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, ar kuru aitas vai kazas nogādātas savākšanas centrā vai aizvestas no savākšanas centra.

19. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

20. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

VI. Prasības tirgotājam

21. Tirgotājus un to komercdarbībā izmantotās telpas reģistrē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības.

22. Tirdzniecību ar aitām vai kazām ar citām dalībvalstīm var veikt tikai Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts tirgotājs.

23. Atzīts tirgotājs ievēro šādas prasības:

23.1. tirgojas ar aitām vai kazām, kuras atbilst šo noteikumu prasībām;

23.2. izveido reģistru vai datu bāzi, kurā ievada un vismaz trīs gadus saglabā šādu informāciju:

23.2.1. aitu vai kazu īpašnieks, dzīvnieku izcelsmes vieta, pirkšanas datums, kategorijas, skaits un identifikācija vai to nosūtītājnovietnes reģistrācijas numurs un, ja nepieciešams, tā savākšanas centra atzinuma vai reģistrācijas numurs, kurā aitas vai kazas turētas, pirms tirgotājs tās iegādājies savā īpašumā;

23.2.2. aitu vai kazu pārvadātāja reģistrācijas numurs un tā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, ar kuru aitas vai kazas piegādātas tirgotājam un aizvestas;

23.2.3. aitu vai kazu pircējs un to galamērķis;

23.2.4. aitu vai kazu pārvadāšanas maršruta plāna kopija vai veterinārā (veselības) sertifikāta numurs.

23.3. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5)

24. Pārtikas un veterinārais dienests atzīst tirgotāja komercdarbībā izmantotās telpas, ja tās atbilst šādām prasībām:

24.1. tās kontrolē oficiālais veterinārārsts;

24.2. telpas izvietotas teritorijā, kurai nav noteikts aizliegums vai ierobežojums attiecīgajā teritorijā konstatēto slimību dēļ;

24.3. tajās ierīkotas aitu vai kazu turēšanai, izmeklēšanai un izolēšanai piemērotas telpas;

24.4. tajās ir aitu vai kazu izkraušanai no transportlīdzekļa, ēdināšanai, dzirdināšanai un kopšanai piemērotas iekārtas, kas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas, kā arī pakaišu un mēslu uzglabāšanai un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai piemērotas vietas un notekūdeņu savākšanas sistēma.

24.5. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

25. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

26. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda tirgotāju un kontrolē tirgotāja komercdarbībā izmantotās telpas, lai novērtētu to atbilstību šajā nodaļā minētajām prasībām.

26.1 (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

VI1. Tirgotāja reģistrācijas un tirgotāja telpu un savākšanas centra atzīšanas un reģistrācijas kārtība

(Nodaļa MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)

26.2 Lai tirgotāju reģistrētu, tas iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

26.2 1. saimnieciskās darbības veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

26.2 2. deklarētās dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi.

26.3 Lai atzītu un reģistrētu tirgotāja telpas, papildus šo noteikumu 26.2 punktā minētajai informācijai tirgotājs iesniegumā norāda:

26.3 1. telpu faktiskās atrašanās vietas adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi (ja atšķiras no atbilstoši šo noteikumu 26.2 2.apakšpunktam norādītās adreses);

26.3 2. darbības veidu, kurā vēlas saņemt atzīšanu.

26.4 Lai atzītu un reģistrētu savākšanas centru, saimnieciskās darbības veicējs iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

26.4 1. saimnieciskās darbības veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi vai nosaukumu un juridisko adresi, tālruņa un faksa numuru, e-pasta adresi un reģistrācijas numuru komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

26.4 2. savākšanas centra nosaukumu (ja tāds ir), faktiskās atrašanās vietas adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi faktiskajā atrašanās vietā;

26.4 3. darbības veidu, kurā vēlas saņemt atzīšanu.

26.5 Šo noteikumu 26.2 punktā minētajā gadījumā dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskata, reģistrē tirgotāju dienesta uzraudzības objektu reģistrā (turpmāk – reģistrs) un piešķir tam reģistrācijas numuru.

26.6 Šo noteikumu 26.3 un 26.4 punktā minētajā gadījumā dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskata un vienojas ar iesniedzēju par savākšanas centra vai tirgotāja telpu atzīšanas procedūras uzsākšanas datumu. Noteiktajā datumā dienests veic pārbaudi savākšanas centrā vai tirgotāja telpās un sagatavo protokolu.

26.7 Ja savākšanas centrs vai tirgotāja telpas neatbilst šo noteikumu 16. vai 24.punktā minētajām prasībām, dienests pieņem lēmumu noteikt 10 darbdienu ilgu termiņu neatbilstību novēršanai. Ja dienesta lēmumā norādītās neatbilstības noteiktajā termiņā netiek novērstas, dienests pieņem lēmumu par atteikumu atzīt un reģistrēt savākšanas centru vai tirgotāja telpas.

26.8 Ja savākšanas centrs vai tirgotāja telpas atbilst šo noteikumu 16. vai 24.punktā minētajām prasībām, dienests pieņem lēmumu par atzīšanu, piešķir atzīšanas numuru, reģistrē savākšanas centru vai tirgotāja telpas reģistrā un izsniedz atzīšanas apliecību, ja iesnieguma iesniedzējs to pieprasa. Apliecībā norāda:

26.8 1. saimnieciskās darbības veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās dzīvesvietas adresi vai nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

26.8 2. savākšanas centra vai tirgotāja telpu nosaukumu, faktisko adresi, darbības veidu, kurā saņemta atzīšana, un atzīšanas numuru.

26.9 Saimnieciskās darbības veicējs 10 darbdienu laikā rakstiski informē dienestu, ja:

26.9 1. mainījusies šo noteikumu 26.2, 26.3 vai 26.4 punktā minētā informācija;

26.9 2. savākšanas centrs vai tirgotājs pārtraucis darbību.

26.10 Dienests 30 dienu laikā izvērtē šo noteikumu 26.9 punktā minēto informāciju, veic pārbaudi savākšanas centrā vai tirgotāja telpās, ja nepieciešams, un izdara atbilstošus grozījumus reģistrā.

26.11 Dienests savā mājaslapā internetā ievieto un regulāri atjauno reģistrēto tirgotāju, atzīto tirgotāja telpu un savākšanas centru sarakstu.

26.12 Ja dienests konstatē, ka nav ievērotas šo noteikumu prasības vai citu normatīvo aktu prasības par dzīvnieku veselību un labturību, tas aptur tirgotāja organizēto tirdzniecību ar aitām un kazām un aptur vai ierobežo atzīta savākšanas centra un atzītu tirgotāja telpu darbību atbilstoši Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām.

VII. Prasības pārvadātājam

27. Pārvadātājs drīkst pārvadāt aitas un/vai kazas, ja tas atbilst normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārvadāšanu un ievēro šādus nosacījumus:

27.1. aitu un kazu pārvadāšanai izmanto transportlīdzekli, kurš:

27.1.1. ir tā konstruēts, ka dzīvnieku izkārnījumi, virca vai barība nevar izkrist vai izlīt no transportlīdzekļa;

27.1.2. tiek tīrīts un dezinficēts pēc katras dzīvnieku pārvadāšanas vai tādu produktu pārvadāšanas, kuri var ietekmēt dzīvnieku veselību, un, ja nepieciešams, pirms katras jaunas dzīvnieku iekraušanas. Transportlīdzekli tīra un dezinficē, izmantojot Pārtikas un veterinārā dienesta atļautos līdzekļus;

27.2. tam ir ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņots aprīkojums transportlīdzekļa tīrīšanai un dezinficēšanai, arī aprīkojums vircas un kūtsmēslu uzglabāšanai, vai dokumenti, kas apliecina, ka minētās darbības veic cita, Pārtikas un veterinārā dienesta atzīta persona.

(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5)

28. Pārvadātājs katru transportlīdzekli, ko tas izmanto aitu vai kazu pārvadāšanai, reģistrē datu bāzē (reģistrā). Datu bāzē (reģistrā) pārvadātājs ievada un vismaz trīs gadus glabā šādu informāciju:

28.1. aitu vai kazu iekraušanas vieta un datums, savākšanas centra vai novietnes nosaukums un adrese;

28.2. aitu vai kazu izkraušanas vieta un datums, saņēmēja nosaukums un adrese;

28.3. pārvadāto dzīvnieku suga un skaits;

28.4. transportlīdzekļa dezinficēšanas datums un vieta;

28.5. ziņas par aitu vai kazu pavaddokumentiem (dokumenta numurs un cita informācija).

29. (Svītrots ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5)

VIII. Prasības veterinārajiem (veselības) sertifikātiem

30. Aitas un kazas uz citu dalībvalsti izved, ja ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts, kas apliecina minēto dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām. Veterinārais (veselības) sertifikāts (6.pielikums) atbilst šādām prasībām:

30.1. ir izsniegts un aizpildīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei;

30.2. ir aizpildīts aitu vai kazu veselības pārbaudes dienā;

30.3. ir derīgs 10 dienas.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.237 redakcijā)

31. Nepieciešamās aitu un kazu veselības pārbaudes (arī pārbaudes, kas nepieciešamas, lai noteiktu aitu un kazu atbilstību papildu veterinārajām prasībām, ja tādas noteiktas) veic nosūtītājnovietnē vai atzītā savākšanas centrā. Kaušanai paredzētās aitas un kazas pārbauda nosūtītājnovietnē, atzītā savākšanas centrā vai atzītās tirgotāja telpās.

32. Oficiālais veterinārārsts veic nepieciešamās pārbaudes aitām un kazām, kuras ieved savākšanas centrā.

33. Ja nobarošanai un vaislai paredzētās aitas un kazas uz citu dalībvalsti izved no atzīta savākšanas centra:

33.1. nosūtītājnovietnes oficiālais veterinārārsts izsniedz dokumentu, kurš satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju;

33.2. atzīta savākšanas centra oficiālais veterinārārsts aizpilda veterināro (veselības) sertifikātu, pamatojoties uz šo noteikumu 32.punktā minēto pārbaužu rezultātiem un šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minēto dokumentu.

34. Ja kaušanai paredzētās aitas un kazas uz citu dalībvalsti izved no atzīta savākšanas centra vai atzītām tirgotāja telpām:

34.1. nosūtītājnovietnes vai attiecīgi papildu savākšanas centra oficiālais veterinārārsts (9.1.apakšpunkts) izsniedz dokumentu, kurš satur veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai nepieciešamo informāciju;

34.2. atzīta savākšanas centra vai atzītu tirgotāja telpu oficiālais veterinārārsts aizpilda veterināro (veselības) sertifikātu, pamatojoties uz šo noteikumu 32.punktā minēto veselības pārbaudi un šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

35. Ja kaušanai paredzētās aitas un kazas ved, kā norādīts šo noteikumu 9.3.apakšpunktā, par papildu savākšanas centru atbildīgais oficiālais veterinārārsts izsniedz otru veterināro (veselības) sertifikātu, ieraksta pieprasīto informāciju no oriģinālā sertifikāta(iem) un pievieno tam oficiāli apstiprinātu kopiju. Sertifikātu kopējais derīguma laiks ir 10 dienas.

36. (Svītrots ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.5)

IX. Noslēguma jautājums

37. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1511 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvas 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Direktīvas 2001/10/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/68/EEK attiecībā uz skrepi slimību;

3) Padomes 2003.gada 11.jūnija Direktīvas 2003/50/EK, ar ko groza Direktīvu 91/68/EEK par kontroles pastiprināšanu attiecībā uz aitu un kazu pārvadāšanu;

4) Padomes 2008.gada 15.jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Brucelozes (Brucella melitensis) ierosinātāja noteikšanas metode

(Pielikums svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.237)

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Obligāti reģistrējamās slimības

1. Mutes un nagu sērga.

2. Bruceloze (Brucella melitensis).

3. Kontagiozais epididimīts (Brucella ovis).

4. Sibīrijas mēris.

5. Trakumsērga.

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Slimības vai epizootiskās slimības, uz kurām attiecas obligāta ārkārtas rīcība ar teritoriāliem ierobežojumiem

1. Mutes un nagu sērga.

2. Cūku klasiskais mēris.

3. Cūku Āfrikas mēris.

4. Cūku vezikulārā slimība.

5. Ņūkāslas slimība.

6. Govju mēris.

7. Mazo atgremotāju mēris.

8. Vezikulārais stomatīts.

9. Aitu katarālais drudzis.

10. Zirgu Āfrikas mēris.

11. Zirgu infekciozais encefalomielīts.

12. Tešenas slimība.

13. Putnu gripa.

14. Aitu un kazu bakas.

15. Govju kontagiozais nodulārais dermatīts.

16. Rifta ielejas drudzis.

17. Govju kontagiozā pleiropneimonija.

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Kontagiozā epididimīta (Brucella ovis) ierosinātāja noteikšanas oficiālā metode

1. Komplementa saistīšanas reakcijā izmanto reģistrētu specifisku antigēnu, kurš standartizēts ar starptautisko Brucella ovis standarta serumu.

2. Komplementa saistīšanas reakcijā darba serumu standartizē ar starptautisko Brucella ovis standarta serumu, kuru pagatavo centrālajā veterinārajā laboratorijā, kas atrodas Anglijā, Surrejas apgabala (Surrey) Veibridžas pilsētā (Weybridge).

3. Izmeklējamo serumu uzskata par pozitīvu, ja tas satur 50 vai vairāk starptautiskās vienības uz mililitru.

Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Infekcijas slimības, pret kurām aitas un kazas ir uzņēmīgas

1. Kontagiozā agalaktija.

2. Paratuberkuloze.

3. Kazeozais limfadenīts.

4. Plaušu adenomatoze.

5. Maedi-visna slimība.

6. Vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts.

Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.206
Veterinārā (veselības) sertifikāta paraugi

(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.621 redakcijā)

I paraugs
Veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar kaušanai paredzētām aitām un kazām

II paraugs
Veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar nobarošanai paredzētām aitām un kazām

III paraugs
Veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar vaislai paredzētām aitām un kazām

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 206Pieņemts: 30.03.2004.Stājas spēkā: 01.05.2004. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 69 (3017), 01.05.2004.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
87970
{"selected":{"value":"17.10.2014","content":"<font class='s-1'>17.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.10.2014","iso_value":"2014\/10\/17","content":"<font class='s-1'>17.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"06.04.2012","iso_value":"2012\/04\/06","content":"<font class='s-1'>06.04.2012.-16.10.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2011","iso_value":"2011\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2011.-05.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-20.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.10.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)