Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Militārā dienesta likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;

21) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

31) paplašinātā pirmā palīdzība — palīdzība, ko karavīrs, pildot dienesta pienākumus, sniedz dzīvībai kritiskā stāvoklī esošiem cietušajiem karavīriem, izmantojot dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijai nepieciešamo aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus, kuru pielietošanā ir apguvis attiecīgas zināšanas un prasmes;

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

6) karavīra statuss — karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) vai līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk — Zemessardze) izbeigšanas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

71) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;

8) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

9) virsnieks — karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai citu tam pielīdzinātu kursu;

101) kareivis speciālists — kareivis, kuram ir profesionālā vidējā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

102) instruktors speciālists — instruktors, kuram ir profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu;

11) (izslēgts ar 19.02.2015. likumu);

12) vienība — militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;

13) apakšvienība — militārais formējums vienības sastāvā;

14) garnizons — vienību kopums, kas pastāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvajā teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007., 11.03.2010., 21.10.2010.,12.09.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

3.pants. Karavīru sastāvs

(1) Karavīri (rezerves karavīri) iedalāmi virsnieku, instruktoru un kareivju sastāvā.

(2) Virsnieku sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(3) (Izslēgta ar 12.06.2003. likumu.)

(4) Instruktoru sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos instruktoros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

4.pants. Karavīra zvērests

(1) Visi karavīri dod zvērestu:

"Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

— būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai,

— netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,

— pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus,

— bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka vienības komandieris atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamentam.

(3) Līdz zvēresta došanai karavīru nedrīkst iesaistīt kaujas uzdevumu izpildē, kaujas dežūrā un sardzē, kā arī viņam nevar piemērot disciplinārsodu — arestu. Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt citus militārus uzdevumus uz ārvalstīm vienīgi pēc karavīra zvēresta došanas.

5.pants. Karavīra statuss

(1) Latvijas pilsonis karavīra statusu iegūst, sākdams pildīt aktīvo dienestu, un to zaudē, beigdams pildīt aktīvo dienestu.

(2) Karavīram izsniedz karavīra dienesta apliecību. Karavīra dienesta apliecības saturu, tās izsniegšanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Latvijas karavīram, kas dienesta pienākumus pilda citas valsts teritorijā, statusa īpatnības konkrētajā valstī nosaka ar starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

(4) Gūstā saņemtam vai internētam karavīram saglabājas karavīra statuss. Ministru kabinetam un augstākajai militārajai vadībai jāveic pasākumi šā karavīra atbrīvošanai.

6.pants. Militārā disciplīna

(1) Militārā disciplīna ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana militārā dienesta izpildē.

(2) Katrs karavīrs par militārās disciplīnas ievērošanu atbild personiski. Karavīra izdarītos pārkāpumus izskata likumā, Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

II nodaļa
Karavīra pienākumi un tiesības

7.pants. Karavīra vispārīgais pienākums

(1) Karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.

(2) Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

8.pants. Komandiera (priekšnieka) vispārīgie pienākumi

(1) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kaujas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi.

(2) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) karavīru tiesību ievērošanu.

(3) Komandierim (priekšniekam) nav tiesību dot karavīram pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi.

9.pants. Militārā dienesta izpilde

(1) Militārā dienesta izpilde ir:

1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;

2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;

3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

2) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu);

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā.

(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, Garnizona reglamentu, kas nosaka garnizona organizāciju un dienesta izpildi, un Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

10.pants. Karavīra vispārīgās tiesības

(1) Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums.

(2) Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

(3) Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri (priekšnieku) un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(5) Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Militārā dienesta iekārtas reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

11.pants. Karavīra tiesības iegūt izglītību

(1) Karavīrs var iegūt izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju valsts un ārvalstu izglītības iestādēs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas.

(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, kad nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2009. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

12.pants. Karavīra tiesības uz darbu

(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles. Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 01.12.2009. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

13.pants. Karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci

(1) Karavīram ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Miera laikā karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci likumos un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Šaujamieroča pielietošana ir mērķtiecīgs šāviens.

(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam;

4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību.

(5) Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(6) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

(7) Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā pielieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

(8) Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas.

(9) Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības pielietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

(10) Visos dienesta šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību. Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

(11) Šā panta pirmās līdz desmitās daļas noteikumi neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā. Veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču pielietošanu šādā konfliktā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

14.pants. Karavīra tiesības lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus

(1) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, aukstos ieročus, speciālos transportlīdzekļus un citas ierīces un paņēmienus atbilstoši apdraudējumam un situācijai, kā arī dienesta suņus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām personām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.

(2) Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

(3) Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties atbilstoši savām zināšanām un prasmēm sniegt tiem pirmo vai paplašināto pirmo palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāpaziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

(4) To speciālo līdzekļu veidus, kurus miera laikā, pildot aktīvo dienestu, ir tiesīgs lietot karavīrs, kā arī šo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

14.1 pants. Karavīra tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību

(1) Karavīrs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

(2) Ministru kabinets nosaka karavīru paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošina apmācību paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, un kārtību, kādā ārvalstīs apgūtu mācību kursu atzīst Latvijas Republikā, kā arī paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai paredzētā aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

15.pants. Aizliegumi karavīram

(1) Karavīram ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos;

2) savienot militārā dienesta pildīšanu ar citu amatu vai darbu, kas nav atļauts ar likumu;

3) būt par citas personas pārstāvi lietās, kas ir saistītas ar vienību (iestādi), kurā viņš ieņem amatu;

4) piedalīties personiski vai ar citas personas starpniecību darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot viņš var prettiesiski izmantot savu dienesta stāvokli vai nonākt interešu konfliktā.

(2) Karavīram nav tiesību atteikties no militārā dienesta izpildes reliģisku motīvu dēļ, kā arī izmantot dienesta stāvokli reliģiskās pārliecības uzspiešanai citiem.

(3) Karavīra privātīpašums un tā pārvaldīšana nav par šķērsli vai kavēkli militārā dienesta izpildei vai viņa pārvietošanai no vienas vienības uz citu vienību.

III nodaļa
Vienību personālsastāva komplektēšana

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

1) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) (izslēgts ar 07.02.2013. likumu);

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

1) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots;

5) kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

6) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

(3) Karavīru individuālo un statistisko uzskaiti veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīra aktīvais dienests sākas ar dienu, kad viņš ieskaitīts vienības personālsastāvā, un izbeidzas ar dienu, kad viņš izslēgts no vienības personālsastāva.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

17.pants. Iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.1 pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

(1) Bērni un jaunieši vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā "Jaunsardze", kuras mērķis ir izglītot jaunatni valsts aizsardzības jomā un veicināt tās pilsonisko apziņu un patriotismu. Jaunsardzes darbu, kā arī jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā atbilstoši jaunsargu interešu izglītības programmai organizē un īsteno Jaunsardzes un informācijas centrs vai tā pilnvarotas personas. Jaunsargu interešu izglītības programmas paraugu apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes un informācijas centram noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā un iestājušies Zemessardzē, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Jaunsardzes un informācijas centrs par bērna dalību kustībā "Jaunsardze" mācību gada sākumā slēdz līgumu ar viņa likumisko pārstāvi. Ja jaunietis sasniedzis 18 gadu vecumu, līgumu slēdz ar viņu.

(4) Jaunsardzes un informācijas centrs var izsniegt jaunsargam inventāru un jaunsarga formas tērpu. Jaunsargam izsniedzamo inventāru un tā izsniegšanas kārtību nosaka un jaunsarga formas tērpu, atšķirības zīmes un to lietošanas kārtību apstiprina Jaunsardzes un informācijas centra direktors.

(5) Jaunsargiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008., 11.03.2010., 21.10.2010., 19.02.2015. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Piektā daļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas

(1) Militārajās izglītības iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas, uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību, izņemot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolu, kurā var uzņemt arī Latvijas pilsoņus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši pamatizglītību.

(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — līdz 30 gadu vecumam.

(3) Pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts, ka pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja karavīru atskaita no kareivja pamatapmācības kursa vai kadeta kandidāta kursa, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002., 10.06.2004., 29.03.2007., 07.02.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

(3) (Izslēgta ar 17.03.2005. likumu.)

(4) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu bruņotajos spēkos un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

(5) Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam. Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīga pieprasīt un bez maksas saņemt no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam.

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 29.03.2007., 21.10.2010., 07.02.2013., 12.09.2013. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

20.pants. Profesionālā dienesta līgums

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

(4) Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos.

(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

IV nodaļa
Iecelšana amatā un atbrīvošana no amata,
pārvietošana un komandējumi

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem.

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(31) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.

(32) Ja prombūtnē esoša karavīra amata pienākumu pildīšanu nav iespējams uzdot citam karavīram, šajā amatā, ņemot vērā tam noteiktās prasības, citu karavīru var iecelt uz noteiktu laiku.

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu.

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļ­atlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 01.12.2009., 07.02.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

22.pants. Karavīru amatu saraksti

(1) Augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pārējo virsnieku, instruktoru un kareivju dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī vienību štatus apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā katram amatam nosaka nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

23.pants. Virsnieku iecelšana amatos

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos un Militārās policijas komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

(5) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(6) (Izslēgta ar 10.06.2004. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 20.11.2008. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

24.pants. Instruktoru un kareivju iecelšana amatos

(1) Karavīrus augstāko instruktoru amatos ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(2) Pārējo instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Instruktoru un kareivju sastāva karavīru, izņemot instruktoru speciālistu un kareivi speciālistu, var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(4) Instruktorus un kareivjus nedrīkst iecelt virsnieku amatos.

(10.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

25.pants. Karavīru profesionālā izvērtēšana un atestācija

(1) Profesionālā dienesta karavīri ir pakļauti profesionālajai izvērtēšanai un atestācijai.

(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējums, un to veic karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

(3) Atestācijas gaitā nosaka karavīra atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām esošās un turpmākās dienesta gaitas ietvaros.

(4) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par karavīra dienesta gaitu pamato ar karavīra atestācijas un profesionālās izvērtēšanas rezultātiem.

(5) Karavīru izvērtēšanas un atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

26.pants. Karavīru pārcelšana

(1) Karavīru no vienas vienības vai iestādes uz citu vienību vai iestādi var pārcelt dienesta interesēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā. Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei. Šā likuma 23.panta piektajā daļā minētos virsniekus var pārcelt rotācijas kārtībā viņu dienesta pakāpei atbilstošā amatā.

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas dienesta pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas dienesta pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas dienesta pakāpes amata uz zemākas dienesta pakāpes amatu:

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

2) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3) ja karavīrs atskaitīts no izglītības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas, nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(5) Kārtību, kādā veicama karavīru atlase mācībām vai pieredzes iegūšanai ārvalstīs, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīru, kuru nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru grupā, saglabājot iepriekšējo mēnešalgu. Ārvalstu militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru grupā neieskaita karavīrus, kurus ieceļ (apstiprina) amatā Ministru kabinets vai Saeima.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 01.12.2009., 21.10.2010. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju

(1) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Šajā laikā nosūtītājiestāde karavīram izmaksā tikai to atlīdzības daļu un saglabā tikai tās sociālās garantijas, kuras nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.

(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs, un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.

(4) Laiku, kad karavīrs pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 17.03.2005., 29.03.2007., 01.12.2009. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

28.pants. Karavīru komandējumi

(1) Karavīru var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs sūtīt karavīru komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks — arī uz ārvalstīm.

(3) Karavīrs, kas ir nosūtīts dienesta pienākumus pildīt citas vienības komandiera (priekšnieka) rīcībā, tiek uzskatīts par piekomandētu šai vienībai.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz karavīru, kas piedalās starptautiskajā operācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

29.pants. Karavīru atstādināšana no amata

(1) Ja pret karavīru ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā un karavīra atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata. Tiesības atstādināt karavīru no amata un iecelt amata pagaidu izpildītāju ir komandierim (priekšniekam), kuram ir tiesības iecelt karavīru šajā amatā, vai augstākam komandierim (priekšniekam).

(2) Atstādinātais karavīrs nodod amata pagaidu izpildītājam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un valsts mantu Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

30.pants. Karavīru atbrīvošana no amata

(1) Karavīru no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) atvaļinot no aktīvā dienesta.

(2) Profesionālā dienesta karavīru, kurš pārceļas līdzi savam laulātajam — aizsardzības atašejam vai militārajam pārstāvim — uz viņa dienesta vietu ārvalstī, atbrīvo no amata, saglabājot karavīra statusu, bet nesaglabājot mēnešalgu un piemaksas. Šādas prombūtnes laiku karavīram neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Karavīrs pēc atgriešanās Latvijā tiek iecelts viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā. Ja karavīrs pēc tam, kad viņa laulātais dienestu ārvalstī beidzis, neatgriežas militārajā dienestā, viņu atvaļina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010. Grozījums attiecībā uz vārdu "dienesta atalgojumu" aizstāšanu ar vārdiem "mēnešalgu un piemaksas" stājas spēkā 01.01.2011. Sk. 01.12.2009. likuma Pārejas noteikumu)

V nodaļa
Dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

31.pants. Karavīru dienesta pakāpes

(1) Karavīru dienesta pakāpes iedala vispārējās un Jūras spēku dienesta pakāpēs.

(2) Karavīriem noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) kareivju sastāvam: kareivis, dižkareivis (Jūras spēkos — matrozis, dižmatrozis);

2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis,

b) vecākajiem instruktoriem: seržants, virsseržants (Jūras spēkos — bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: štāba virsseržants (Jūras spēkos — štāba bocmanis), galvenais virsseržants (Jūras spēkos — galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos — augstākais bocmanis);

3) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu);

4) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (Jūras spēkos — kapteiņleitnants),

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis (Jūras spēkos — komandleitnants, komandkapteinis, jūras kapteinis),

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants (Jūras spēkos — flotiles admirālis, kontradmirālis, viceadmirālis).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi un dienesta pakāpes piešķiršanu atbalstījusi Augstākā atestācijas komisija;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

3) uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi pārvietoto vai uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju norīkoto jaunāko un vecāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks pēc attiecīgās iestādes vadītāja ieteikuma, bet pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš saņēmis pozitīvu atestācijas vērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, tām fiziskās sagatavotības prasībām, kuras noteicis aizsardzības ministrs, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 un 32.2 pantā paredzētos gadījumus.

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram var piešķirt:

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

(6) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 17.03.2005., 08.06.2006., 29.03.2007., 20.11.2008., 11.03.2010., 07.02.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2013.)

32.1 pants. Dienesta pakāpju piešķiršana virsniekiem speciālistiem

(1) Karavīram pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir virsleitnanta dienesta pakāpi.

(2) Karavīram, kurš ir sertificēts ārsts, pēc virsnieka speciālista pamatkursa sekmīgas pabeigšanas piešķir kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(3) Jaunākajam virsniekam speciālistam, kurš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, dienēšanas laiku kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai samazina par vienu gadu.

(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

2) majors (komandleitnants) — kapteinim (kapteiņleitnantam) pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

3) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram (komandleitnantam) pēc piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

4) pulkvedis (jūras kapteinis) — pulkvežleitnantam (komandkapteinim) pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

32.2 pants. Dienesta pakāpju piešķiršana kareivjiem speciālistiem un instruktoriem speciālistiem

(1) Karavīram dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc kareivja speciālista pamatkursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(2) Instruktoram speciālistam dienesta pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamā amata dienesta pakāpei bez noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē pēc instruktora speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa sekmīgas pabeigšanas.

(12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2013. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu)

33.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) dižkareivis (dižmatrozis) — kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu;

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) ar vismaz vidējo izglītību pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

6) galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē;

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;

8) leitnants — karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa kursa pabeigšanas;

9) virsleitnants — virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;

10) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;

16) ģenerālleitnants (viceadmirālis) — ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

(2) Virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.

(4) Ja karavīrs ir pabeidzis militārās izglītības kursu, kas nav norādīts šajā likumā, viņa vienības komandieris (priekšnieks) pieprasa, lai īpaša komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā izvērtē karavīra militārās izglītības atbilstību piešķiramai dienesta pakāpei.

(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir sodīts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai ja pret viņu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, nosacīti atbrīvojot šo karavīru no kriminālatbildības par smagu noziegumu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivja un pārējo instruktoru dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu lēmumu vai spriedumu.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

35.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana pielīdzināšanas kārtībā

(1) Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauk­tajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

(2) Karavīram, kurš pieņemts vai iesaukts aktīvajā dienestā uzreiz pēc atvaļināšanas no dienesta šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās un kuram pielīdzināšanas kārtībā piešķirta militārā dienesta pakāpe, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās militārā dienesta pakāpes piešķiršanu, ieskaita arī šajās institūcijās attiecīgajā dienesta (speciālajā) pakāpē nodienēto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 08.06.2006. un 20.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

35.1 pants. Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesības

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris virsniekam dienesta laikā starptautiskajā operācijā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības militārajā un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajā štābā var piešķirt tiesības lietot pagaidu dienesta pakāpi, kas ir vienu dienesta pakāpi augstāka par virsniekam piešķirto dienesta pakāpi, lai nodrošinātu virsnieka dienesta pakāpes atbilstību starptautisko operāciju un štābu štatu amatam noteiktajai dienesta pakāpei. Pagaidu dienesta pakāpe nedrīkst būt augstāka par tam amatam atbilstošo dienesta pakāpi, kurā paredzēts iecelt virsnieku šajā pantā noteikto dienesta uzdevumu izpildei.

(2) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas laikā virsnieks likumā noteiktās sociālās un citas garantijas saņem atbilstoši tai dienesta pakāpei, kuru likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķīris Valsts prezidents.

(3) Pagaidu dienesta pakāpes lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, kā arī pagaidu dienesta pakāpes lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

VI nodaļa
Atvaļinājumi

(Nodaļa izslēgta ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

VII nodaļa
Karavīru atvaļināšana no militārā dienesta

41.pants. Maksimālais vecums militārajā dienestā

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 60 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 65 gadi.

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai instruktoram vai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015. Sk. Pārejas noteikumu 22.punktu)

42.pants. Atvaļināšana no profesionālā dienesta

(1) Karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa.

(2) Ja karavīrs ir sasniedzis militārā dienesta rezervei noteikto maksimālo vecumu vai ir atzīts par nederīgu militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, vai viņam ir atņemta dienesta pakāpe, viņu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites.

(3) Pārējos atvaļināšanas gadījumos karavīru atvaļina militārā dienesta rezervē.

(4) Mirušo, bojā gājušo vai bez vēsts pazudušo karavīru izslēdz no personālsastāva.

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

5) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

9) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10) pret karavīru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

11) karavīrs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots.

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

(4) Ja karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet no soda atbrīvots vai uz nereabilitējoša pamata ir izbeigts pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.

(41) Aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks), izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pārbaudes laikā, ir tiesīgs nenorādīt līguma izbeigšanas iemeslu.

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013. Sk. Pārejas noteikumu 19.punktu)

44.pants. Atvaļināšanas kārtība

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

4) augstāko instruktoru — Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks);

5) pārējā instruktoru sastāva un kareivju sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

(2) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(3) Karavīru, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vai kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvots, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums vai lēmums stājas likumīgā spēkā. Ja karavīrs, kurš ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas apcietinājumā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kas spriedumā vai lēmumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

(31) Atvaļināts karavīrs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu, dienesta inventāru u.c.) un formas tērpu vai atlīdzina to atlikušo vērtību. Aizsardzības ministrs ir tiesīgs paredzēt izņēmumus atvaļinātiem karavīriem, kuriem piešķirtas tiesības nēsāt formas tērpu.

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts.

(41) Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. vai 7.punktā noteiktajā gadījumā, neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu. Ja karavīru atvaļina šā likuma 43.panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1., 4., 8. vai 9.punktā noteiktajā gadījumā pirms kalendāra gada beigām un karavīrs ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu par pilnu kalendāra gadu, no viņa par nenodienētajām dienām ietur izmaksāto samaksu par atvaļinājumu.

(5) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007., 17.09.2009., 01.12.2009., 11.03.2010., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

VIII nodaļa
Karavīra formas tērps

45.pants. Karavīra formas tērps

(1) Karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Tikai karavīrs (atvaļināts karavīrs) ir tiesīgs valkāt karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes.

(3) Vienīgi Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pasūtīt karavīra formas tērpu un atšķirības zīmju izgatavošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

46.pants. Karavīra formas tērpa valkāšana aktīvajā dienestā

(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā valkā formas tērpu un atšķirības zīmes un atkarībā no saņemtā uzdevuma nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Karavīrs no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt arī civilapģērbu. Vienības komandieris (priekšnieks) atļauj karavīram valkāt civilapģērbu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, ja to prasa dienesta uzdevumi.

(3) Karavīram, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumu, ja viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros ir paredzēta karavīra formas tērpa valkāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

47.pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

1) par kaujas nopelniem un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē — neatkarīgi no izdienas stāža;

2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

(2) Karavīram, kurš atvaļināts no dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu (arī Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā), ir tiesības aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņa dienesta pakāpei un amatam.

(3) Šajā pantā minētās personas, valkājot karavīra formas tērpu, pilda attiecīgos militāros reglamentus un formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī ievēro militārās pieklājības prasības.

(4) Šajā pantā minētajām personām atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

(5) Ja šajā pantā minētā persona neievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) var atņemt tai šīs tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 29.03.2007. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

IX nodaļa
Karavīru apgāde un sociālās garantijas

48.pants. Karavīru atlīdzība

(1) Profesionālā dienesta karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(2) Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(6) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.pants. Karavīru apgāde

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīrs nesaņem šajā pantā noteikto karavīra uzturdevu, ja viņam piešķirta uzturdevas kompensācija.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.1 pants. Izglītības un kultūras pasākumu nodrošināšana starptautisko operāciju rajonos

Aizsardzības ministrija, tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros sedzot visus nepieciešamos izdevumus, var nodrošināt došanos uz starptautiskās operācijas rajonu, uzturēšanos tajā un atgriešanos Latvijā civilpersonām, kuras īsteno starptautiskās operācijas rajonā esošās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālam paredzētos izglītības vai kultūras pasākumus.

(07.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

50.pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51.pants. Karavīru veselības aprūpe

(1) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(2) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(3) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atvaļina no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību aktīvajam dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militāro dienestu, šim karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 08.06.2006., 29.03.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

52.pants. Kompensācija par darbspēju zaudējumu sakarā ar obligāto militāro dienestu

Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam - 426,86 euro apmērā;

2) II grupas invalīdam - 284,57 euro apmērā;

3) III grupas invalīdam - 213,43 euro apmērā.

Ja šajā pantā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

53.pants. Citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

Profesionālā dienesta karavīru un dienesta pienākumu pildīšanas laikā bojā gājušo profesionālā dienesta karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

(07.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

54.pants. Tiesības saņemt reprezentācijas līdzekļus

(Izslēgts ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55.pants. Tiesības uz dzīvojamo telpu

(1) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu)

(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī.

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Karavīra ģimenei (laulātajam, bērniem, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā ne ilgāk kā vienu gadu pēc karavīra nāves, ja karavīrs gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus.

(4) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006., 29.03.2007., 01.12.2009. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

56.pants. Tiesības izmantot satiksmes un sakaru līdzekļus

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

57.pants. Atvaļināšanas pabalsts

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

X nodaļa
Atvaļināto karavīru pienākumi un sociālās garantijas

58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

59.pants. Atvaļināto karavīru sociālās garantijas

(1) Atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.

(2) Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, ja:

1) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība);

2) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu vai pēc aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas šā likuma 41.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un viņam ir piešķirta izdienas pensija;

3) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, un gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta viņam noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi. Tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi saglabājas tikai uz invaliditātes laiku;

4) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta līdz 2004.gada 12.jūlijam, saglabājot viņam tiesības valkāt karavīra formas tērpu;

5) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības (apakšvienības) likvidāciju vai reorganizāciju vai karavīru skaita samazināšanu, viņam ir piešķirta izdienas pensija un viņš ir nodienējis profesionālajā dienestā ne mazāk kā 25 gadus;

6) viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta, beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam un līgumu nepagarinot pēc vadības iniciatīvas vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības (apakšvienības) likvidāciju vai reorganizāciju vai karavīru skaita samazināšanu, viņam ir piešķirta izdienas pensija un viņš līdz 2014.gada 31.decembrim ir nodienējis profesionālajā dienestā ne mazāk kā 22 gadus.

(3) Maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ no aktīvā dienesta atvaļinātu karavīru, ja viņa izdienas stāžs nav mazāks par 35 gadiem vai atvaļināšana notikusi ievainojuma (sakropļojuma) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumu, nāves gadījumā, kas nav saistīts ar viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, miera laikā apbedī par valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kārtībā kā profesionālā dienesta karavīrs.

(5) Atvaļinātajam karavīram, kuram izsniegta starptautisko operāciju veterāna apliecība, ir tiesības, ja nepieciešams, saņemt apmaksātu Nacionālo bruņoto spēku psihologu palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004., 08.06.2006., 01.12.2009., 07.02.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

XI nodaļa
Civilpersonu darba īpatnības militārajās vienībās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2004. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

60.pants. Militāro vienību civilpersonas

Militāro vienību civilpersonas ir:

1) (izslēgts ar 07.02.2013. likumu);

2) civilie darbinieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

61.pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

(Izslēgts ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

62.pants. Civilie darbinieki

(1) Civilie darbinieki ir personas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Civilais darbinieks saņem darba samaksu atbilstoši no budžeta finansējamo darbinieku darba samaksas noteikumiem.

XII nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku rezerve un tās pienākumi

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites, kā arī zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;

3) Latvijas pilsones — sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2008. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

64.pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) (izslēgts ar 19.02.2015. likumu);

2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2) Rezerves karavīram ir pienākums:

1) ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

2) ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

3) saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

66.pants. Kārtība, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz rezerves karavīru militāro mācību laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots vai pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 29.03.2007., 20.11.2008., 21.10.2011. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

68.pants. Rezerves karavīru un rezervistu noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

31) iestājoties Zemessardzē;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)

XIII nodaļa
Karavīru apbalvošana un atbildība

69.pants. Apbalvojumi

(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

3) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

5) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku godazīmes un goda raksti;

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — par izcilu varonību, drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē;

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas vai citiem nopelniem;

10) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi;

11) papildatvaļinājums līdz 10 dienām.

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 21.10.2010. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

70.pants. Karavīra atbildība

(1) Par prettiesisku rīcību karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Karavīra saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības.

71.pants. Karavīra civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs

(1) Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona), karavīram ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.

(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu, karavīrs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

72.pants. Pamats karavīra atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības

Karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.

73.pants. Vairāku karavīru civiltiesiskā atbildība

Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku karavīru prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra karavīra atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

74.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas un ieturējumu izdarīšanas kārtība

(1) Karavīrs var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt juridiskajai personai nodarītos zaudējumus. Ar juridiskās personas piekrišanu karavīrs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(2) Ieturējumus, kas izriet no juridiskās personas atprasījuma tiesībām, var izdarīt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas, dodot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas, par to nekavējoties paziņojot karavīram, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas juridiskās personas maldības dēļ, ja karavīrs par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams karavīrs;

2) avansu, kas izmaksāts uz mēnešalgas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts karavīram sakarā ar komandējumu.

(3) Juridiskajai personai ir tiesības ieturēt no karavīram izmaksājamās mēnešalgas to zaudējumu apmēru, kas šai personai radies karavīra prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama karavīra rakstveida piekrišana.

(4) Ja karavīrs apstrīd juridiskās personas atprasījuma tiesību vai zaudējumu atlīdzības pamatu vai apmēru, juridiskā persona var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas, avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas vai zaudējumu nodarīšanas dienas. Ieturējumu apmēru nosaka un tos veic, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

75.pants. Disciplinārsodi

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram piemērojami šādi disciplinārsodi:

1) rājiens;

2) ārpuskārtas norīkojums;

3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

4) stingrā uzraudzība;

5) arests līdz 10 diennaktīm;

6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

7) pazemināšana amatā;

71) mēneša mēnešalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(2) Stingro uzraudzību un arestu nepiemēro virsniekiem un augstākajiem instruktoriem.

(3) Militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments.

(4) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minēto disciplinārsodu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 10.06.2004., 12.06.2009., 01.12.2009. un 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un "Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi";

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 "Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu";

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 "Noteikumi par karavīru uzturdevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 "Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu" ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šā likuma 48.pantu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi — par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe "zemessargs" un "vecākais zemessargs", bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīru dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003.gada 30.aprīlim, šo pakāpi piešķir, vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam.

6. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

7. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

8. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nedrīkst uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2006.gada 31.decembrī.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 47 gadu vecumam.

(10.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

10. Šā likuma 53.panta piektā daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

11. Līdz 2003.gada 1.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktu, atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmērā izmaksā karavīram, kura izdienas stāžs ir 25 un vairāk gadi, bet pēdējo divu mēnešalgu apmērā — karavīram, kura izdienas stāžs ir mazāks par 25 gadiem.

12. Šā likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā paredzētais karavīra maksimālais vecums attiecībā uz augstākajiem instruktoriem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz tam laikam augstākajiem instruktoriem maksimālais vecums profesionālajā dienestā ir 55 gadi.

(10.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2004.)

13. Šā likuma 48.panta otrajā daļā paredzētais nosacījums par obligātā aktīvā militārā dienesta laika ieskaitīšanu izdienas stāžā piemērojams no 2002.gada 1.jūlija.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

14. Šā likuma 27.panta trešajā daļā paredzētais nosacījums par sociālajām garantijām karavīram, kurš pārvietots uz valsts drošības iestādi, stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

15. Ja atvaļinātais karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militārā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), mirušā laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā kompensāciju 50 000 latu apmērā.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

16. Šā likuma 50.panta 1.1 daļas nosacījumi piemērojami ar 2007.gada 1.janvāri.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (dienesta atalgojumu, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

18. Vienreizējo bezprocentu aizdevumu, kuru virsnieks saņēmis līdz 2009.gada 30.jūnijam, noslēdzot par to attiecīgu līgumu, atmaksā līgumā noteiktajā kārtībā.

19. Šā likuma 43.panta otrās daļas 10. un 11.punktā minētie atvaļināšanas nosacījumi nav attiecināmi uz karavīriem, kuri uzsākuši dienestu līdz 2010.gada 31.decembrim, ja šie atvaļināšanas nosacījumi radušies saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2013.gada 31.martam.

(21.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2013.)

20. Šā likuma 32.2 pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz nepieciešamību pabeigt kareivja speciālista pamatkursu vai citus tam pielīdzinātus kursus, instruktora speciālista kursu vai citus tam pielīdzinātus kursus karavīriem, kas pieņemti aktīvajā dienestā pirms tādu grozījumu spēkā stāšanās, kuri ievieš kareivja speciālista un instruktora speciālista amatu, piemērojami ar 2016.gada 1.jūliju.

(12.09.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

21. Grozījums šā likuma 17.1 pantā par tā papildināšanu ar piekto daļu (par jaunsargu tiesībām saņemt apmaksātu veselības aprūpi) stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.decembrim izdod šā likuma 17.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(19.02.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

22. Šā likuma 41.panta pirmās daļas 3.punktā militārā dienesta pildīšanai paredzētais karavīra maksimālais vecums profesionālajā dienestā nav attiecināms uz leitnantiem, kuriem šī dienesta pakāpe piešķirta līdz šā punkta grozījuma spēkā stāšanās dienai un kuri nav izteikuši vēlmi turpināt profesionālo dienestu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. Šiem karavīriem maksimālais vecums profesionālajā dienestā leitnanta pakāpē ir 35 gadi.

(19.02.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2015.)

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 30.maijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2002.gada 18.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 30.05.2002.Stājas spēkā: 01.07.2002. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 91 (2666), 18.06.2002., "Ziņotājs", 14, 25.07.2002.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
63405
{"selected":{"value":"01.01.2016","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"24.03.2015","iso_value":"2015\/03\/24","content":"<font class='s-1'>24.03.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-23.03.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.10.2013","iso_value":"2013\/10\/15","content":"<font class='s-1'>15.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.03.2013","iso_value":"2013\/03\/12","content":"<font class='s-1'>12.03.2013.-14.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","iso_value":"2013\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-11.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.10.2009","iso_value":"2009\/10\/20","content":"<font class='s-1'>20.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2009","iso_value":"2009\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2009.-19.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-15.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.01.2008","iso_value":"2008\/01\/18","content":"<font class='s-1'>18.01.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-17.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2006","iso_value":"2006\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2006.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2005","iso_value":"2005\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2005.-03.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2004","iso_value":"2004\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2004.-14.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.07.2003","iso_value":"2003\/07\/17","content":"<font class='s-1'>17.07.2003.-12.07.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-16.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2002","iso_value":"2002\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)