1. pants. Sabiedriskās organizācijas jēdziens

Sabiedrisko organizāciju var dibināt desmit vai vairākas personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbībā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.

Ja tas nav aizliegts ar likumu, sabiedriskajās organizācijās var apvienoties arī juridiskās personas. Šādā gadījumā vienā sabiedriskajā organizācijā par biedriem var būt kā fiziskās, tā juridiskās personas. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (iestādes) sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai gadījumos, kas paredzēti likumos vai uz to pamata pieņemtajos normatīvajos aktos. Valsts uzņēmumi sabiedriskajās organizācijās apvienojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pašvaldību uzņēmumi kārtībā, kādu noteikusi attiecīgā pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

2. pants. Sabiedrisko organizāciju apvienības jēdziens

Sabiedrisko organizāciju apvienību dibina divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas, savstarpēji apvienojoties un izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai.

3. pants. Likumi par sabiedriskajām organizācijām un to ap vienībām

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas pamatnoteikumus nosaka šā likuma pirmā sadala un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

Atsevišķu sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas papildnoteikumus, kā arī atšķirīgus reglamentācijas noteikumus nosaka šā likuma otrā sadaļa.

Šā likuma noteikumi neattiecas uz arodbiedrībām, reliģiskai un citām organizācijām, kuru darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura un kuru darbību regulē citi likumi.

4. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas priekšnoteikumi

Lai dibinātu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, ir jāsasauc kopsapulce, kongress vai konference, kurā personām, kas apvienojas sabiedriskajā organizācijā vai sabiedrisko organizāciju apvienībā, jāpieņem lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu un tās statūti, jāievēlē pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija vai vadītājs, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija. Dibinot sabiedrisko organizāciju apvienību, katrai sabiedriskajai organizācijai, kas piedalās tās dibināšanā, savos statūtos paredzētajā kārtībā jāpieņem lēmums par piedalīšanos sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanā.

Latvijā var izveidot ārvalstīs dibinātu un darbojošos sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas, ja šo organizāciju un apvienību darbības mērķis, raksturs un statūti nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Uz tām attiecas šajā un citos Latvijas Republikas likumos paredzētie reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

5. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadība

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadītāji var būt tikai pilngadīgas personas.

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību koleģiālas vadības institūcijās, kā ari saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijās var būt tikai pilngadīgas personas.

6. pants. Sabiedrisko organizāciju biedri

Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, stājoties sabiedriskajās organizācijās, iesniedz vecāku vai aizbildņu parakstītu atļauju.

Ja sabiedrisko organizāciju dibina vai par tās biedriem kļūst juridiskās personas, tām savos statūtos noteiktajā kārtībā ir jāpilnvaro pārstāvji — fiziskās personas — piedalīties attiecīgās sabiedriskās organizācijas dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē un — ievēlēšanas gadījumā — vadības un finansiālās darbības revīzijas institūcijās.

Ja par sabiedriskās organizācijas biedru kļuvusi juridiskā persona, tās darbinieki kļūst par attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedriem tikai tad, ja viņi ir individuāli iestājušies šajā sabiedriskajā organizācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

7. pants. Sabiedrisko organizāciju biedru tiesības

Sabiedrisko organizāciju biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir juridiskās vai fiziskās personas, ir vienādas tiesības pat tad, ja statūtos noteikta atšķirīga biedru nauda un iestāšanās nauda. Sabiedriskās organizācijas var noteikt biedra kandidāta statusu, kas paredz ierobežotu biedra tiesību un pienākumu apjomu.

Sabiedrisko organizāciju biedriem ir tiesības jebkurā laikā izstāties no sabiedriskās organizācijas, par to rakstveidā paziņojot sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

Izstājoties biedru nauda un iestāšanās nauda netiek atmaksāta.

Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedru naudu nevar piedzīt tiesas ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

8. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību statūti

Statūtos jānorāda sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības:

1) darbības mērķi, uzdevumi un metodes;

2) nosaukums un tā saīsinājums, simbolika, darbības teritorija un pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja atrašanās vieta;

3) pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūve, sastāvs ievēlēšanas kārtība, kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un pilnvaru termiņi;

4) tiesiskās attiecības ar teritoriālajām un citām struktūrvienībām;

5) biedru uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi;

6) biedru tiesības un pienākumi;

7) institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

8) finansu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība;

9) pašlikvidēšanās kārtība;

10) mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtība, ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība tiek likvidēta ar kopsapulces, kongresa vai konferences lēmumu;

11) citi noteikumi, kas vēl būtu nepieciešami sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

9. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukums un simbolika

Sabiedrisko organizāciju vai to apvienību nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no valsts iestāžu, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas.

(Otrā daļa izslēgta ar 11.11.1993. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1993., 05.04.1995. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

10. pants. Reģistrācijas pieteikums

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības, izņemot politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš kārto sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistru. Politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības reģistrē Tieslietu ministrija.

Reģistrācijas pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laika no dienas kad sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir pieņemts lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu, apstiprināti statūti un ievēlētas vadības institūcijas, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas.

Reģistrācijas pieteikumam jāpievieno:

1) statūti;

2) izraksts no kopsapulces, kongresa vai konferences protokola vai cita dokumenta par organizācijas dibināšanu;

3) dokuments par valsts nodevas nomaksu;

4) izraksts no kopsapulces, kongresa vai konferences protokola par pilnvaru piešķiršanu trim vadības locekļiem pārstāvēt sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrācijas procesā;

5) sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijai — arī katras minētajā apvienībā ietilpstošās sabiedriskās organizācijas lēmums, kas pieņemts tās statūtos paredzētajā kārtībā, par attiecīgo sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu.

Pieteikumu un statūtus paraksta sabiedriskas organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotie vadības locekļi.

Ārvalstīs dibinātu un darbojošos sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas reģistrācijas pieteikumam pievieno arī attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūtus un rakstveida pierādījumu tam, ka šī ārvalsts organizācija atzīst Latvijā izveidoto nodaļu par savu struktūrvienību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

11. pants. Reģistrācija

Lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram vai tieslietu ministram jāpieņem mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Ja sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrē, vienam no pilnvarotajiem vadības locekļiem izsniedz vai nosūta pa pastu reģistrācijas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

12. pants. Reģistrācijas atlikšana

Reģistrāciju var atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem:

1) ja ir pārkāpta šajā likumā noteiktā sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas kārtība;

2) ja statūtos nav ievēroti šā likuma 8. un 9.panta noteikumi.

Lēmuma par reģistrācijas atlikšanu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskas organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācija tiek atlikta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laika pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu vienam no sabiedriskās organizācijas sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotajiem vadības locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

13. pants. Reģistrācijas atteikums

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības netiek reģistrētas:

1) ja iesniegtie statūti vai atsevišķu personu vai personu grupas darbība sabiedriskās organizācijas veidošanas procesā liecina, ka tās mērķi vai darbība ir pretrunā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem vai ar Latvijas Republikas ratificētajām konvencijām vai starptautiskajiem līgumiem;

2) ja to nosaukums, nosaukuma saīsinājums vai simbolika sakrīt vai ir līdzīga ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība ir izbeigta ar likumu, Latvijas Republikas Augstākas padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu;

3) ja tās lieto Latvijas okupācijas perioda komunistisko vai nacionālsociālistisko vai arī PSRS vai Latvijas PSR valsts simboliku;

4) (izslēgts ar 05.04.1995. likumu).

Lēmumā par reģistrācijas atteikumu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība netiek reģistrēta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu vienam no sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotajiem vadības locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

14.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu par reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Sūdzību paraksta sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarotie vadības locekļi un to iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesai, kur atrodas attiecīgi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Tieslietu ministrija.

(16.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

15. pants. Reģistrācijas tiesiskās sekas

Ar dienu, kad sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība reģistrēta, tā iegūst juridiskās personas tiesības.

Ar reģistrācijas dienu sabiedriskās organizācijas un to apvienības var uzsākt likumos un savos statūtos paredzēto darbību.

16. pants. Publiskā darbība

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, lai sasniegti statūtos paredzētos mērķus, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Šajā nolūkā tās var:

1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

2) izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus;

3) organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;

4) uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām:

5) veikt citu publisko darbību.

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas valsts funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

17. pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ir aizliegts apbruņot savus biedrus, organizēt tiem militāras mācības un veidot Militarizētas vienības.

Sabiedrisko organizāciju biedri militāros formas tērpus var valkāt vienīgi tad, ja attiecīgā organizācija ir saņēmusi tieslietu ministra atļauju.

18. pants. Uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

Lai sabiedriskās organizācijas un to apvienības varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt statūtos paredzētos mērķus, tām likumos noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;

2) veikt uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, dibināt uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus), iegādāties daļas vai akcijas uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos).

Ja sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības kalendāra gada laikā 200 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, vai uzņēmējdarbībā pastāvīgi ir nodarbināti vairāk nekā pieci sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības algoti darbinieki, tai Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42, 1991, 27/28, 1992, 22/23) noteiktajā kārtībā jādibina uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības tiesiskās un finansiālās attiecības ar izveidotajām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) nosaka likumi, sabiedriskās organizācijās vai sabiedrisko organizāciju apvienības un uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) statūti vai līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

19. pants. Uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības ierobežojumi

Uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības rezultātā gūtā Peļņa izlietojama sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem, un to nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas biedriem.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidēšanās gadījumā mantu un finansu līdzekļus nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas biedriem.

20. pants. Finansu līdzekļi

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību finansu līdzekļus veido:

1) biedru nauda;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

4) citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldībām un valsts vai pašvaldību uzņēmumiem ir aizliegts finansēt jebkādu sabiedrisko organizāciju politisko darbību. Pašvaldības un valsts vai pašvaldību uzņēmumi var finansēt tikai sabiedrisko organizāciju vai to apvienību mērķprogrammu (izņemot politisku mērķprogrammu) realizāciju. Šos finansu līdzekļus nevar izlietot sabiedrisko organizāciju vai to apvienību štata darbinieku algošanai.

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām aizliegts ņemt nodevas, kā ari citus juridiskajām vai fiziskajām personām obligātus maksājumus, izņemot biedru naudu un iestāšanās naudu. Ja sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ar likumiem vai Ministru kabineta pieņemtajiem normatīvajiem aktiem deleģēta valstisku funkciju veikšana, maksu par šo funkciju izpildi nosaka Ministru kabinets vai — tā pilnvarojumā — attiecīgā ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

21. pants. Sabiedrisko organizāciju darbības atklātums

Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam sabiedriskās organizācijas un to apvienības Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem. Ar šo pārskatu var iepazīties jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti.

Sabiedrisko organizāciju institūciju sēdēs var būt klāt jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs. Klātesošo biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.

Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt sabiedrisko organizāciju augstāko lēmējinstitūciju — kopsapulču, kongresu un konferenču sēdēs.

Sabiedrisko organizāciju biedri un masu informācijas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar sabiedrisko organizāciju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

22. pants. Nodokļi

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības maksā nodokļus likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

23. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda un tās grāmatvedību revidē sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

24. pants. Darbības uzraudzība un kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību likumdošanas aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē valsts institūcijas.

Šo valsts institūciju amatpersonām dienesta pienākumu ietvaros ir jākontrolē, vai sabiedriskās organizācijas un to apvienības ievēro likumus un citus normatīvos aktus un vai to darbība atbilst statūtiem. Tām ir tiesības piedalīties sabiedrisko organizāciju sēdēs, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem sabiedrisko organizāciju dokumentiem un likumā noteiktajā kārtībā sodīt vainīgās personas par šā likuma pārkāpšanu.

Citāda iejaukšanās sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbībā ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

25. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

26. pants. Brīdinājums par nelikumīgas darbības izbeigšanu

Ja valsts institūcijas konstatē, ka sabiedriskā organizācija (sabiedriskās organizācijas struktūrvienība) vai sabiedrisko organizāciju apvienība neievēro likumus vai citus normatīvos aktus, tās rakstveidā brīdina attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pastāvīgi funkcionējošo vadības institūciju vai vadītāju un pieprasa izbeigt nelikumīgo darbību.

Ja likumus vai citus normatīvos aktus neievēro sabiedriskās organizācijas teritoriālā struktūrvienība, brīdinājums nosūtāms attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai un sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

27. pants. Sūdzības par sabiedrisko organizāciju nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību

Sūdzības par sabiedrisko organizāciju nelikumīgu dibināšanu, kā arī nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību, likvidāciju vai reorganizāciju izskata tiesa pēc attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedru pieprasījuma vai tieslietu m