Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.137

Rīgā 2002.gada 26.martā (prot. Nr.13, 5.§)

Noteikumi par C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes

likuma 31.panta pirmo daļu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada Latvijā noteiktā kārtībā reģistrētu C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekli.

2. Transportlīdzekļa vadītājs šo noteikumu izpratnē ir jebkura persona, kas vada C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekli vai kas tiek vesta šādā transportlīdzeklī, lai varētu to vadīt, ja tas būs nepieciešams.

3. Darba laiks ietver transportlīdzekļa vadīšanas laiku, gaidīšanas laiku, laiku, kas pavadīts blakus transportlīdzekļa vadītājam un (vai) transportlīdzeklī iekārtotā guļamvietā, kad transportlīdzeklis ir kustībā, laiku, kad tiek veikti ar transportlīdzekļa vadīšanu saistīti darbi (dokumentu noformēšana, transportlīdzekļa tehniskā apkope, kravas iekraušana, izkraušana, transportlīdzekļa sagatavošana darbam), kā arī to laiku, kad transportlīdzekļa vadītājs ir pieejams darba pienākumu veikšanai, lai pēc darba devēja rīkojuma varētu vadīt transportlīdzekli, ja tas būs nepieciešams.

4. Atpūtas laiks ir jebkurš pēc transportlīdzekļa vadītāja ieskatiem brīvi izmantojams nepārtraukts laikposms, kas ilgst vismaz stundu.

5. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 2.punktā minētajiem transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vada:

5.1. transportlīdzekli, ko izmanto pasažieru regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometru;

5.2. transportlīdzekli, ko izmanto pasažieru regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem, ja maršruta garums nepārsniedz:

5.2.1. 150 kilometru;

5.2.2. 100 kilometru;

5.2.3. 50 kilometru;

5.3. transportlīdzekli, kura maksimāli pieļaujamais ātrums nepārsniedz 30 km/h;

5.4. transportlīdzekli, kurš veic nekomerciālu kravas pārvadājumu transportlīdzekļa īpašnieka vajadzībām;

5.5. transportlīdzekli, ko izmanto pasta pārvadājumiem, autoceļu uzturēšanai un pārraudzībai, atkritumu savākšanai un izvešanai, telegrāfa un telefona pakalpojumiem, kā arī darbos ar notekūdeņiem, aizsardzībai pret plūdiem, ūdens, gāzes un elektrības apgādei, radio un televīzijas raidījumu nodrošināšanai un radio vai televīzijas raidītāju vai uztvērēju atrašanās vietas noteikšanai;

5.6. transportlīdzekli, ko izmanto ārkārtējās situācijās un glābšanas darbos;

5.7. specializētu transportlīdzekli, kas paredzēts medicīnas vajadzībām;

5.8. transportlīdzekli, ar ko pārvadā cirka un atrakciju iekārtas;

5.9. specializētu avārijas transportlīdzekli;

5.10. transportlīdzekli, kuru izmēģina uz ceļiem, lai noteiktu tā konstruktīvās pilnveidošanas nepieciešamību, un jaunu vai pārbūvētu transportlīdzekli, kurš vēl nav izmantots pārvadājumiem;

5.11. Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas rīcībā esošu transportlīdzekli;

5.12. transportlīdzekli, ko izmanto piena, piena trauku vai piena produktu savākšanai;

5.13. transportlīdzekli, ko izmanto lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu preces 50 kilometru rādiusā no vietas, kur bāzēts transportlīdzeklis;

5.14. transportlīdzekli, ko izmanto par veikalu vietējos tirgos vai preču piegādei līdz durvīm, par mobilo banku biržas vai noguldījumu operācijām, dievkalpojumiem, grāmatu, ierakstu vai kasešu iznomāšanai, kultūras pasākumiem vai izstādēm un kas ir īpaši aprīkots šādai izmantošanai;

5.15. transportlīdzekli, kas pārvadā transportlīdzekļa vadītāja darbā nepieciešamus materiālus vai aprīkojumu 50 kilometru rādiusā no vietas, kur bāzēts transportlīdzeklis, ja transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās;

5.16. transportlīdzekli, ko izmanto braukšanas mācībām, lai iegūtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

 

 

II. Transportlīdzekļa vadīšanas ilgums

6. Transportlīdzekļa vadītājs starp diviem ikdienas atpūtas laikposmiem vai starp ikdienas atpūtas laikposmu un iknedēļas atpūtas laikposmu drīkst vadīt transportlīdzekli deviņas stundas. Laikposmā no pirmdienas plkst.00.00 līdz svētdienai plkst.24.00 (turpmāk - nedēļa) transportlīdzekļa vadīšanas ilgumu ne vairāk kā divās diennaktīs drīkst pagarināt līdz 10 stundām.

7. Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums divās nedēļās pēc kārtas nedrīkst pārsniegt 90 stundas.

 

 

III. Pārtraukumi darbā, ikdienas un iknedēļas atpūtas laiks

8. Transportlīdzekļa vadītājam pēc četrarpus stundu nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas nepieciešams vismaz 45 minūtes ilgs pārtraukums, izņemot gadījumu, ja sākas šo noteikumu 13.punktā minētais ikdienas atpūtas laiks vai šo noteikumu 19.punktā minētais iknedēļas atpūtas laiks.

9. Šo noteikumu 8.punktā minēto pārtraukumu atļauts aizvietot ar vairākiem vismaz 15 minūtes ilgiem pārtraukumiem četrarpus stundu ilgas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmā un tūlīt pēc tā.

10. Veicot pasažieru regulāros iekšzemes pārvadājumus, transportlīdzekļa vadītājam nepieciešams vismaz 30 minūtes ilgs pārtraukums, ja transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nepārsniedz četras stundas. Šādi rīkoties atļauts tādos gadījumos, ja ilgāks pārtraukums var kavēt pilsētas satiksmes kustību un transportlīdzekļa vadītājam nav iespējams izmantot pārtraukumu atbilstoši šo noteikumu 8. un 9.punktā minētajiem nosacījumiem.

11. Šo noteikumu 8., 9. un 10.punktā minēto pārtraukumu laikā transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst veikt citu darbu. Par citu darbu neuzskata gaidīšanas laiku, kā arī laiku, kas pavadīts blakus transportlīdzekļa vadītājam, kad transportlīdzeklis ir kustībā, uz prāmja vai vilcienā.

12. Šo noteikumu 8., 9. un 10.punktā minētos pārtraukumus neuzskata par ikdienas vai iknedēļas atpūtas laiku.

13. Katrā 24 stundu laikposmā transportlīdzekļa vadītājs izmanto vismaz 11 stundas ilgu nepārtrauktu ikdienas atpūtas laiku, ko atļauts samazināt līdz deviņām stundām ne vairāk kā trīs reizes nedēļā, ja ikdienas atpūtas laika samazinājumu transportlīdzekļa vadītājam kompensē līdz nākamās nedēļas beigām.

14. Ja ikdienas atpūtas laiku nesamazina, to diennaktī var sadalīt divos vai trijos atsevišķos laikposmos, no kuriem viens nepārtraukti ilgst vismaz astoņas stundas. Šādā gadījumā minimālo ikdienas atpūtas laiku palielina līdz 12 stundām.

15. Ja transportlīdzekli vada vismaz divi transportlīdzekļa vadītāji, 30 stundu laikā katram transportlīdzekļa vadītājam nepieciešams atpūtas laiks, kas nepārtraukti ilgst vismaz astoņas stundas.

16. Ikdienas atpūtas laiku var izmantot transportlīdzeklī, kas aprīkots ar guļamvietu, ja transportlīdzeklis nav kustībā.

17. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kas pārvadā kravu vai pasažierus, pavada transportlīdzekli, ko transportē ar prāmi vai vilcienu, var neņemt vērā šo noteikumu 13.punktu un vienu reizi pārtraukt ikdienas atpūtas laiku, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. to ikdienas atpūtas laika daļu, kas pavadīta uz sauszemes, izmanto pirms vai pēc tās ikdienas atpūtas laika daļas, kas pavadīta uz prāmja vai vilcienā;

17.2. laikposms starp abām ikdienas atpūtas laika daļām ir iespējami īss un nepārsniedz vienu stundu pirms uzbraukšanas uz prāmja vai pēc nobraukšanas no tā, ieskaitot muitas formalitāšu kārtošanu uzbraukšanas un nobraukšanas operācijās;

17.3. abās ikdienas atpūtas laika daļās transportlīdzekļa vadītājam ir pieejama guļamvieta vai kušete;

17.4. ikdienas atpūtas laiku, kas tiek pārtraukts šādā veidā, pagarina par divām stundām.

18. Katru nedēļu vienu no šo noteikumu 13., 14. vai 15.punktā minētajiem ikdienas atpūtas laikiem pievieno iknedēļas atpūtas laikam, lai tas nepārtraukti ilgtu 45 stundas. Šo atpūtas laiku var samazināt līdz 36 stundām, ja transportlīdzekļa vadītājs atpūšas vietā, kur bāzēts transportlīdzeklis, vai transportlīdzekļa vadītāja mītnes vietā. Minēto atpūtas laiku var samazināt līdz 24 stundām, ja transportlīdzekļa vadītājs atpūšas kādā citā vietā. Katru saīsināto atpūtas laikposmu kompensē ar atbilstošu (nepārtrauktu) atpūtas laiku, ko izmanto vienā reizē ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc attiecīgās nedēļas beigām.

19. Transportlīdzekļa vadītājs ne vēlāk kā pēc sešiem ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem izmanto iknedēļas atpūtu.

20. Iknedēļas atpūtu atļauts atlikt līdz sestās diennakts beigām, ja kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums sešās diennaktīs nepārsniedz maksimālo laiku, kas atbilst sešiem ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem.

21. Veicot pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus, transportlīdzekļa vadītājs ne vēlāk kā pēc divpadsmit ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem izmanto iknedēļas atpūtu. Iknedēļas atpūtu atļauts atlikt līdz divpadsmitās diennakts beigām, ja kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums divpadsmit diennaktīs nepārsniedz maksimālo laiku, kas atbilst divpadsmit ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem.

22. Veicot šo noteikumu 21.punktā minētos pārvadājumus, iknedēļas atpūtas laiku pēc pirmās nedēļas atļauts atlikt, pievienojot nākamās nedēļas iknedēļas atpūtas laikam.

23. Iknedēļas atpūtas laiku, kas sākas vienā nedēļā un turpinās nākamajā nedēļā, atļauts iekļaut jebkurā no šīm nedēļām.

24. Atpūtas laiku, kuru piešķir kā kompensāciju par ikdienas vai iknedēļas atpūtas laika samazināšanu, pievieno citam vismaz astoņas stundas ilgam atpūtas laikam. To piešķir pēc attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja pieprasījuma transportlīdzekļa stāvvietā vai transportlīdzekļa vadītāja mītnes vietā.

 

 

IV. Transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaite

25. Transportlīdzekļa vadītāja darba, pārtraukuma un atpūtas laiku uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar kontrolierīci, kas reģistrē transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku, braukšanas attālumu un ātrumu. Kontrolierīci uzstāda transportlīdzeklī, pārbauda un plombē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

26. Pasažieru regulārajos starptautiskajos pārvadājumos, ja maršruta galapunkti atrodas līdz 50 kilometriem (pa taisnu līniju) no šķērsojamās abu valstu robežas un maršruta garums nepārsniedz 100 kilometrus, transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku atļauts uzskaitīt, izmantojot darba uzskaites grafiku, kas sastādīts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātiem kustības sarakstiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz pasažieru regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem.

27. Pasažieru neregulārajos iekšzemes pārvadājumos un kravu pārvadājumos transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku atļauts uzskaitīt, izmantojot darba un atpūtas laika uzskaites personīgo kontrolgrāmatiņu (turpmāk - kontrolgrāmatiņa) (pielikums). Kontrolgrāmatiņa nav nepieciešama, ja pasažieru neregulāro iekšzemes pārvadājumu veikšanai darba devējs norīko transportlīdzekļa vadītāju, kurš ikdienā apkalpo pasažieru regulāro iekšzemes pārvadājumu maršrutus, un viņa darba un atpūtas laiks tiek uzskaitīts saskaņā ar šo noteikumu 26.punktā minēto darba uzskaites grafiku.

 

 

V. Kontrolgrāmatiņas izsniegšanas kārtība

28. Kontrolgrāmatiņas izsniedz bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (turpmāk - direkcija) un atbilstoši normatīvo aktu prasībām reģistrē tās kā stingrās uzskaites dokumentus.

29. Lai saņemtu kontrolgrāmatiņu, darba devējs direkcijā uzrāda autopārvadājumu licenci vai iesniedz motivētu iesniegumu, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām licence nav nepieciešama.

30. Direkcijai, atkārtoti izsniedzot kontrolgrāmatiņas, ir tiesības pieprasīt informāciju par iepriekš saņemto personīgo kontrolgrāmatiņu izmantošanu.

 

 

VI. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi

31. Transportlīdzekļa vadītājam, kura darba un atpūtas laiku uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu, veicot darba pienākumus, nepieciešams darba uzskaites grafiks, kas ietver kārtējo, iepriekšējo un nākamo nedēļu, un transportlīdzekļu kustības saraksta kopija. Minētos dokumentus transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma uzrāda kontroles institūcijas amatpersonām.

32. Transportlīdzekļa vadītājs, kura darba un atpūtas laiku uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu, nodrošina savlaicīgu sava darba un atpūtas laika uzskaiti atbilstoši šo noteikumu pielikumam un pēc pieprasījuma to uzrāda kontroles institūcijas amatpersonām.

 

 

VII. Darba devēja pienākumi

33. Darba devējs organizē transportlīdzekļa vadītāju darbu tā, lai viņi varētu izpildīt šo noteikumu prasības.

34. Darba devējs regulāri pārbauda šo noteikumu prasību ievērošanu. Ja tiek atklāti pārkāpumi, darba devējs atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgus pasākumus, lai minētos pārkāpumus novērstu un nepieļautu to atkārtošanos.

35. Darba grafiku un kontrolgrāmatiņu, kas izmantota transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaitei, darba devējs glabā vismaz 12 mēnešus, skaitot no pēdējā ieraksta datuma. Pēc kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma darba devējs uzrāda minētos dokumentus, bet pēc transportlīdzekļa vadītāja pieprasījuma - izsniedz attiecīgu izrakstu.

36. Darba devējs uzskaita transportlīdzekļa vadītājiem izsniegtās kontrolgrāmatiņas un nepieļauj, ka transportlīdzekļa vadītājs vienlaikus izmanto vairākas kontrolgrāmatiņas.

 

 

VIII. Noslēguma jautājumi

37. Noteikumu 5.2.apakšpunkts stājas spēkā šādā kārtībā:

37.1. 5.2.1.apakšpunkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim;

37.2. 5.2.2.apakšpunkts ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

37.3. 5.2.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

38. Noteikumu 27.punkta prasības attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri Latvijā pirmoreiz reģistrēti līdz 2002.gada 1.jūlijam un nav aprīkoti ar 25.punktā minēto kontrolierīci, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

39. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidenta vietā -

zemkopības ministrs A.Slakteris

Satiksmes ministra vietā -

īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai

ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Satiksmes ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai

ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle

1137 COPY.GIF (44394 bytes)

2137 COPY.GIF (79137 bytes)

3137 COPY.GIF (95901 bytes)

4137 COPY.GIF (41932 bytes)

5137 COPY.GIF (52038 bytes)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 137Pieņemts: 26.03.2002.Stājas spēkā: 01.06.2002.Zaudē spēku: 29.06.2005.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 55 (2630), 11.04.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
61082
01.06.2002
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)